Podcasts about kristapa

Saruna par to, kā izskatās dzīve sievietei alpīnistei, kura kopā ar vīru regulāri dodas kāpt pasaules augstkalnu virsotnēs, kāpj kilometru augstās klinšu sienās, mīl leduskāpšanu un raksta grāmatas par saviem piedzīvojumiem.Te alpīniste un grāmatu autore Kristīne Liepiņa stāsta par savu ceļu no personas, kas uzskatīja sevi par "vāju un kalniem nepiemērotu" līdz alpīnistei, kura uzkāpusi apmēram 200 kalnu virsotnēs vairākos kontinentos un uzrakstījusi divas grāmatas.Sarunā uzzināsi par baiso kritienu treniņos, no kura Kristīnei nācās atgūties mēnešiem, par to, kāpēc kalnos viņa un vīrs Kristaps Liepiņš "nav vīrs un sieva", bet gan komandas biedri, un kādēļ katrs grams mugursomā var izšķirt dzīvību un nāvi. Kristīne stāsta arī par jauno grāmatu "Andīnisms. Pirmatnības vilinājums", kurā apkopoti stindzinoši pieredzes stāsti.Cilvēkjaudas atbalstītājs – Pasiekstes Vējdzirnavas. Vieta, kurp doties atpūsties un kur rīkot neaizmirstamus notikumus. Vairāk informācijas: vejdzirnavas.lvŠo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.lvSarunā pieminētās saites atradīsi 222. sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads02:41 Cik ilgs laiks pagāja, kamēr Kristīne Liepiņa uzdrošinājās sevi saukt par alpīnisti5:03 Peru kalni ir ļoti īpaši 6:14 Alpīniste un grāmatu autore. Stindzinoši pieredzes stāsti jaunajā grāmatā “Andīnisms. Pirmatnības vilinājums”10:52 Ar pietāti pret laikapstākļiem - kad paļauties var tikai pats uz sevi16:50 No kā Kristīne kalnos baidās visvairāk21:52 Cik sver mugursomas, ar kurām Kristīne un Kristaps Liepiņi dodas kalnos24:01 Kā šķērsot kalnu upi, ja noteikums ir “nekad nešķērso kalnu upi”26:30 Iemīlēties pasniedzējā alpīnisma kursam, uz kuru Kristīni pieteica paziņa28:42 “Es biju ļoti vāja, nepiemērota kalniem” - Kristīne savā alpīnisma karjeras pašā sākumā30:54  Nelāgās emocijas, kuras no cilvēka izvelk kalni35:59 “Kalnos mēs neesam vīrs un sieva”38:46 Cilvēkjaudas atbalstītājs - Pasiekstes Vējdzirnavas. Vieta, kurp doties atpūsties un kur rīkot neaizmirstamus notikumus. Vairāk informācijas: vejdzirnavas.lv39:31 “Katrs grams ir no svara” - kā tiek plānotas maltītes pirms došanās augstkalnos49:30 Kristīnes un Kristapa garšu preferences ikdienā un kalnos52:53 “Kristīn, nekusties, tev kauli vēl nav saskrūvēti” - atgūšanās pēc baisa kritiena treniņu laikā1:03:56 Kad atdod kalniem sevi visu, un mājās atbrauc, lai sevi salabotu1:05:53 Vai gandarījums par sasniegto virsotni būtu vienlīdzīgs, ja tur nebūtu nāves baiļu1:12:16 Kāds ir Kristīnes un Kristapa treniņu grafiks1:16:12 Ko sevī ietver dziļās muskulatūras treniņš1:18:57 Kā Latvijā ir iespējams savākt kvalitatīviem kalnu treniņiem vajadzīgos augstuma metrus1:23:43 Kā izskatās viens kārtīgi grūts treniņš, gatavojoties augstkalniem1:26:47 Nenovērtēt nevienu maršrutu par zemu1:30:13 Kādus pienākumus uzliek darbs ar cilvēkiem apgrūtinošos apstākļos1:37:17 Cik ilgā laikā un kā tapa Kristīnes un Kristapa jaunā grāmata 1:41:51 “Es jūtos izģērbusies šo

"Lielā Kristapa" balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā piešķirta režisoram Pēterim Krilovam. Kultūras rondo devās pie režisora, kurš radījis nozīmīgas dokumentālās filmas un teātra  izrādes, ir aktiermeistarības pedagogs. Režisors, pasniedzējs, iedvesmotājs, darītājs, radītājs… Šodienas teātra un kino telpa Latvijā nav saraujama ar Pētera Krilova vārdu. Allaž, kad ir iespēja ar Pēteri parunāt ilgāk un apspriest ko vairāk nekā tikai ikdienas skrējiena virspusējās lietas, teju katrreiz saruna top par ko lielāku, dziļāku un būtiskāku. Tā vien šķiet, ka aiz tumšajām brillēm paslēptās Pētera acis redz ko vairāk, pat to, kas vēl tikai top, to, ko pārējie vēl neredz… pat nenojauš. Esmu uzaicināts pie Pētera mājās leģendārajā Nometņu ielas 73. nama dzīvoklī, kur Pēteris dzīvo visu mūžu. Pie mājas, neskatoties uz pelēcīgo ziemu, zaļo dārziņš un pie durvīm mani sagaida priecīgais labradors Timurs un Pēteris ir uzvārījis tēju… Tu kā režisors, kurš māca citiem gan kino, gan teātrī, gan pats esmu bijis uz bīnes, kā tu tulko mirkli - kādi mēs esam tagad šeit, Latvijā? Pēters Krilovs: Grūti ir atrast tādu precīzu īsu formulējumu. Es pateikšu tā: mēs dzīvojam ļoti īslaicīgas pašpietiekamības vajadzību apkalpošanai. Mēs dzīvojam uz īsu distanci, mums nav garas perspektīvas nevienam ne politikā, ne saimniecībā, ne ekonomikā globāli, ne mākslā, ne izglītībā. Mums visiem - šodien man vajag un mums vajag šito, "davai" uztaisam, kaut gan "davai" uztaisām arī neiet cauri, jo neko ātri mēs mēs neuztaisām. Bet mēs tomēr domājam par tādām ļoti īslaicīgām vajadzībām, šodien vajadzētu šito izdarīt, nu labi nu izdarām to. Ko tas dos, kā tas būs, kā tas atspēlēsies nākotnē? Neviens nedomā, neviens neprognozē. Viss tā kaut kā īslaicīgs, bet tāds arī ļoti... Ja būtu, teiksim, īslaicīgi, bet kaut kādas varbūt lielas lietas, piemēram, es nezinu, tur sastādīt mežu šausmīgi daudz. Šodien to darām, tas nevar būt īslaicīgs, meža izaugsme un kaut kas tur būs. Tas pat būtu skaisti. Bet mēs par daudz īsākiem mērķiem rūpējamies.  Tas ir tāpēc, ka ļoti zema paškritika un pašrefleksija - kas mēs esam, ko mēs darām. Tas ir atkarīgs no izglītības, kas ir ļoti slikta, ļoti arī īslaicīgi. Viņa nedomā par to, ka cilvēkam tās zināšanas, ko viņš iegūst, ka būs vajadzīgas tālu, tālu, tālu uz priekšu lietot, un būtu labi, ja viņam būtu iemaņas zināšanas lietot, ka viņš varētu tās arī mācēt attīstīt, ka viņš pats sevi izglītotu un papildinātu savā procesā.  Arī politikā. Es nezinu, kur Latvijas valsts iet politika. Es neko nesaprotu no tā, jo problēmas aug un tieši tas tukšums jau aug.  Kā tev šķiet, kādā formā šobrīd ir Latvijas kino? Pēteris Krilovs: Es domāju, ka ļoti labā, ka viņš ir ļoti labā tieši tāpēc, ka ļoti dažādi cilvēki, ļoti dažādi stili, žanri iet vaļā. Ir daudz arī mazās neveiksmes un tādas pusveiksmes. Bet tam ir jābūt. Saproti, tā ir tā augsne, uz kuras aug viss kaut kas. Es negribu teikt, ka Zilbalodis ir no tā ļoti attīstījies, kā lai saka, atgrūdies no tā. Gan jau viņš ir nenormāli spēcīgs pats individuāli. Viņš arī tuksnesī varbūt uztaisītu ģeniālu filmu, bet, protams, tas ir kopējais fons, kaut kāda domāšana...  Man ir tāda teorija, tas vairāk attiecas uz tādu aktieru būšanu, bet es domāju, ka tas ir uz jebkuru. Ka māksla, es tagad lietošu tādu sliktu vārdu, bet māksla ražo tēlus, māksla rada tēlus. Un tā tēlu pasaule, jo viņa ir bagātāka, jo viņa ir raibāka, viņa sāk eksistēt pati par sevi.

Jaunais gads ierīb ar jaunu Kreisā Tokena sezonu, kurā priecēsim ar apšaubāma humora jokiem, pārrunāsim ģeopolitiskos notikumus, dalīsimies kokteiļu receptēs un spēlēsim ļoti daudz galdaspēļu! Taču jāsāk ar balvām, tāpēc sāksim ar gada pirmo atzinību galdaspēļu nozarē jeb Zelta un Tautas tokenu izdalīšanu! Kuras spēles ieies vēsturē ar Tokena kvalitātes zīmi? Turpināsim ar epizodes vienīgo Svaigi gardo un aktuālo spēli Flow, kur apskatīsim, kas kaķim aiz ūsām un kādu vietu spēle ieņem sūro spēlmaņu plauktos! Jau Flow apskatā daudz ieskatīsimies un analizēsim dažādus datus, bet ar to nepietiek; mēs apskatīsim arī Kristapa un Toma spēļu statistiku un izvērtēsim, cik daudz un kas spēlēts aizvadītajā gadā. Noslēgumā unikāla pop-up sadaļa - Mazkona hronikas! Tajā apskatīsim piedzīvojumus, kuru laikā četri džeki izolējās meža namiņā un izspēlēja pamatīgu kaudzi svaigu un klasisku spēļu. Šoreiz īsi pastāstīsim par katru no tām! Klausies epizodi - https://anchor.fm/kreisais-tokens  Spotify - https://open.spotify.com/search/Kreisais%20tokens Seko mums: Instragram - https://www.instagram.com/kreisaistokens/ Facebook - https://www.facebook.com/Kreisais-Tokens-108903727367874

Par kādam tendencēm Latvijas kinematogrāfijā liecina šī gada Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominantu saraksts? Kultūras rondo studijā Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” spēlfilmu un animācijas filmu atlases komisijas eksperte, Riga IFF radošā direktore Sonora Broka, Spēlfilmu un animācijas filmu komisijas eksperte, scenāriste, producente, Latvijas scenāristu ģildes valdes priekšsēdētāja Līga Gaisa un kinokritiķe Dace Čaure, kura piedalījās dokumentālo filmu atlasē. Protams, ir svarīgi ne tikai nominanti, bet arī procesi - finansējums kino nozarei, profesionālās ētiskas jautājumi kino uzņemšanā un tas, kā Latvijas spēs izmantot animācijas filmas "Straume" starptautiskos panākumus. 10. janvārī paziņoti nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" nominanti. Par mūža ieguldījumu filmu mākslā balvu saņems latviešu režisors, scenārists, producents, pasniedzējs un jauno kinomākslas talantu mentors Pēteris Krilovs, kura radošā darbība aptver gan kino, gan teātra jomu, informēja balvas rīkotāji. Visvairāk nominācijas – 12 – saņēmusi režisora Dāvja Sīmaņa pilnmetrāžas spēlfilma "Marijas klusums" un 11 nominācijas daudzsēriju filma "Pansija pilī". Deviņas nominācijas – daudzsēriju filmai "Dumpis" un spēlfilmai "Mūžības skartie", savukārt spēlfimai "Cildenie" septiņas nominācijas. Animācijas filmu kategorijā ar septiņām nominācijām priekšā pārliecinoši izvirzījusies animācijas filma "Straume", savukārt dokumentālo filmu kategorijā līdere ar piecām nominācijām ir dokumentālā filma "Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks". Tagad nominantus vērtēs starptautiska žūrija, un laureāti tiks paziņoti nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" pasniegšanas ceremonijā Dailes teātrī 4. februārī. Sabiedrisko mediju portālā lsm.lv no rītdienas, 14. janvāra būs arī skatītāju balsojums par 2024. gada filmām. Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps 2024" nominantu saraksts.

Kuras pašmāju komponistu un mūziķu melodijas ir viselegantākās? Kuras visvairāk rezonē džeza trio kombinācijā? "Latviskā elegance" - Kristapa Vanadziņa džeza trio aicina doties muzikālā ceļojumā, platē iemūžinot Jura Kulakova, Ulda Stabulnieka, Mārtiņa Brauna, Jāņa Ivanova un Raimonda Paula mūziku. Ar visiem trim mūziķiem tiekamies Kultūras rondo. Studijā Kristaps Vanadziņš, Jānis Rubiks un Kaspars Kurdeko.

Kur citi redz iekritušus griestus, nolupušas sienas un aizgājušo laiku mantām piekrautus gaiteņus, viņi pamanījuši vietu jaunam radošam kvartālam ar telpām koncertiem, kopiestrādei, restorānam, radošajām rezidencēm un ne tikai. Viņi ir Ivuškānu ģimene, kas šogad savā aprūpē pārņēmuši ilgus gadus tukšo Liepājas tipogrāfijas ēku. 19.gadsimta nams Liepājas centrā tagad pārtapis Tipogrāfijas radošajā kvartālā un vasarā sāka uzņemt apmeklētājus pagalmā, bet tikko durvis vērusi arī pirmā zāle iekštelpu pasākumiem. Atverot Tipogrāfijas radošā kvartāla smagos vārtus, virs kuriem joprojām ir vēsturiskais un daudziem liepājniekiem pazīstamais uzraksts „TIPOGRĀFIJA”, pirmo satieku nevis kvartāla jauno apsaimniekotāju Jāni Ivuškānu, bet gan mūziķi Kristapu Pucenu no apvienības „Monday in Space”, kas vakarā sniegs te pirmo iekštelpu koncertu. Ar mūziķiem tiksimies pēc brīža, bet vispirms pēc Kristapa norādēm dodos meklēt Jāni Ivuškānu, ko 4500 kvadrātmetru lielajā ēkā nemaz nav tik viegli izdarīt. Lai gan rokas pilnas darba pirms vakara koncerta, Jānis labprāt atvēl laiku sarunai. Kopš vasaras, kad pirmoreiz viesojos Tipogrāfijas radošā kvartāla pagalmā kā Liepājas Leļļu teātra izrādes skatītāja, te notikušas pārmaiņas. Publikai tiek atvērtas pirmās iekštelpas.

Ilgmūžīgākais sporta podkāsts- Ģenerālis pret Bukmeikeru- ir atpakaļ jau savā 11. sezonā. NBA startē jau šonakt! Arvīds ar Valdi aprūnas, ko sagaidām no Kristapa šosezon, prognozēs komandu izvietojumu regulārajā turnīrā, apspriedīs komandas, kas varētu būt pārsteigumi, bet kuras būs vilšanās.

Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Valdis ar Andri spriedīs par Kristapa iespējām jau šonakt pacelt virs galvas NBA kausu! Raidījuma tēmas: - Šmits paraksta jaunu līgumu; - EČ futbolā; - Patriot boss; - Nikoleto sūdzās; - Celtics uzstāda antirekordu; - Čarlzs Bārklijs pamet TV; - Tiesa soda Ghetto Games; - Keitlina Klarka pie Kanādas?; - Alkarass un Nadals spēlēs kopā; - Deputāti grib noņemt naudu Eirovīzijai un atdot to sportam; - Magdalena Sefanowicz; - Tautas nagla;

Emocijas un komentāri pēc Nacionālas kino balvas "Lielais Kristaps" noslēguma ceremonijas. Sarunas ar laureātiem. Bet studijā ar ekspertiem pārrunājam, kā celt balvas prestižu profesionāļu un skatītāju vidū? Kultūras rondo viesi: režisors, "Lielā Kristapa" ceremonijas režisors Matīss Kaža, kino kritiķe Dārta Ceriņa un režisore, žūrijas komisijas pārstāve Ieva Ozoliņa. Svētdienas, 4. februāra, vakarā svinīgā ceremonijā sadalītas nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps". Ar balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā godināja Ievu Romanovu. Gada labākās pilnmetrāžas spēlfilmas titulu ieguva režisores Elzas Gaujas lente "Pastkarte no Romas". Visvairāk balvu – kopskaitā četras – saņēma režisora Aika Karapetjana filma "Bezkaunīgie". Savukārt katra pa trīs balvām saņēma animācijas filma "Sirds likums" un daudzsēriju filma "Padomju džinsi".

Vai 2023. gads kļūs par visu laiku dižāko gadu Latvijas sportā? Vai Banki ir ideālais Latvijas izlases treneris, vai arī Latvijas izlase ir ideālā Banki komanda? Kā hokeja panākumi salīdzinās ar šogad iespēto basketbolā? Cik liels ir Kristapa ego? Pārdomas par līdz šim PK pieredzēto.

Šodienas podkāsta ''LAUKUMA LĪMENĪ'' epizodē Jānis Celmiņš kopā ar Kristapu Valteru veiks turnīra apskatu pirms Pasaules kausa basketbolā. Podkāsta tēmas: - Latvijas izlase sagatavošanās ciklā; - Latvijas izlases izredzes; - Turnīra pārsteigumi; - Turnīra labākie spēlētāji; - Jāņa un Kristapa prognozes;

Emocijas un komentāri pēc Lielā Kristapa; redzētais un pārdomātais pēc Berlīnes kinofestivāla. Kultūras rondo studijā producente Inese Boka-Grūbe un kino vērotāji - Dārta Ceriņa un Žulijens Kulibali. Svētdienas, 26. februāra, vakarā aizvadīta nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" ceremonija. Visvairāk balvu šogad saņēma Viestura Kairiša filma "Janvāris", savukārt par mūža ieguldījumu filmu mākslā godināja kinodramaturgu Alvi Lapiņu. Balvu par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniedza kinodramaturgam Alvim Lapiņam. Visvairāk balvu saņēma lente "Janvāris", kas godalgota kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma. "Lielā Kristapa" statuetes saņēma arī filmas montāžas režisors Armands Začs, filmas kostīmu māksliniece Rūta Lečaite, filmas māksliniece Ieva Jurjāne un filmas galvenās lomas attēlotājs – aktieris Kārlis Arnolds Avots. Par labāko animācijas filmu žūrija atzina filmu "Mans laulību projekts", savukārt filmas autore Signe Baumane saņēma balvas arī kā labākā animācijas filmas režisore un labākā animācijas filmas māksliniece. Filma "Māsas" saņēma divas balvas – statuetes ieguva filmas režisore Linda Olte un labākā aktrise otrā plāna lomā – Iveta Pole. Daudzsēriju filmu konkurencē uzvarēja "Krimināllieta iesācējam", kas apbalvota arī par labāko scenāriju. Divas balvas ieguva arī filma "Neona pavasaris". Aleksandrs Vaicahovskis apbalvots kā labākais skaņu režisors. Marijai Luīzei Meļķei piešķīra balvu kā labākajai aktrisei galvenajā lomā, taču viņa paziņoja, ka to nepieņems, kamēr netiks pieņemts Dzīvesbiedru likums. Divas "Lielā Kristapa" statuetes aizceļoja arī pie filmas "Nemierīgie prāti" veidotājiem – labākā komponista balvu saņēma Platons Buravickis un Huans Ernandezs, bet par labāko aktieri otrā plāna lomā atzīts Toms Auniņš. Dokumentālo filmu kategorijās laurus plūca labākais dokumentālās filmas operators Gints Bērziņš par filmu "Mājas" un labākais dokumentālās filmas režisors Ivars Seleckis par filmu "Zemnieki". Par labāko īsmetrāžas dokumentālo filmu atzīta "81 metrs", bet par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu – "Mana māte valsts". Arī debijas filmu kategorijā šogad uzvarēja dokumentālais kino – balvu saņēma režisores Elzas Gaujas filma "Tikmēr Lucavsalā". Savukārt par labāko īsmetrāžas filmu šogad atzīta režisora Paula Ķestera "Pirmie soļi". Balvas ieguva arī filmas "Sema ceļojumi" grima māksliniece Maija Gundare un filmas "Ūdens garša" operators Aleksandrs Grebņevs. "Lielā Kristapa lukturi" labākajai studentu filmai šogad saņēma režisors Reinis Ūbelis par darbu "Mans kaimiņš nosita manu kaķi". Pasniedza arī vairākas specbalvas, tai skaitā portāla LSM.lv skatītāju balvu, kuru ieguva seriāls "Viss norm".

Līdzīgi kā pēc “Spēlmaņu nakts”, arī “Lielā Kristapa” ceremonijā īpašu uzmanību piesaistījusi gada aktrise, tiesa, šoreiz ne ar to, ka balva viņai piešķirta, bet gan no tās atsakoties. Kā un vai uz to būtu jāreaģē aktrises piesauktajam kultūras ministram, un vai viņa vadītajai ministrijai jāiejaucas Ogres pašvaldības publiskajā konfliktā ar novada vēstures un mākslas muzeju – par to un ne tikai šovakar diskutējām raidījumā “Šodienas jautājums”. Uz sarunu aicinājām Ogres mēru, bet viņš ir ārpus valsts, kultūras ministrs savukārt devies atvaļinājumā, tādēļ Nacionālo apvienību pārstāvēja Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons un no opozīcijas studijā bija Antoņina Ņenaševa no “Progresīvajiem”, kas pēc minētajiem notikumiem ar muzeju Saeimā cenšas panākt Ogres domes darbības izvērtējumu.

Nacionālajai kino balvas “Lielais Kristaps” programmu šovakar, 23. februārī, atklāj divu dokumentālo filmu pirmizrādes: Andreja Verhoustinska dokumentālā filma “Nr. 105555” un Kristīnes Briedes filma “Svārstības”. Kultūras rondo tiekamies ar abu filmu autoriem. “Nr. 105555” Aktiera lasītais ieslodzītā Nr.105555 dienasgrāmatas teksts par piedzīvoto Salaspils nometnē 1944. gadā tiek ilustrēts ar dokumentālu memoriāla vērojumu mūsdienās, kur bērni un pieaugušie nāk grupās un individuāli, ieinteresēti skatās vai garlaikoti laiskojas, emocionāli reaģē vai vienaldzīgi distancējas, ēd un dzer, spēlē bumbu vai ieurbjas telefonos un atslēdzas no ārējās pasaules. Filma nominēta kategorijā "Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma". “Svārstības” Latvija ir teju vienīgā valsts pasaulē, kuras oficiālā luteriskā baznīca ir aizliegusi sieviešu ordināciju, lai gan pirms tam divdesmit gadu garumā sievietes veiksmīgi kalpoja par mācītājām. Kamēr daļa garīdznieču, nespējot ar to samierināties, emigrē, lai veidotu pilnvērtīgu dzīvi citviet pasaulē, citas ieņem otršķirīgus amatus Latvijas baznīcas hierarhijā, strādājot par sludinātājām un mācītāja pienākumu izpildītājām. Tomēr vairākas sievietes teoloģes vairs nav ar mieru stāvēt malā un samierināties ar viņām piešķirto otršķirīgo lomu. Ar pārliecību, kas mijas ar šaubām, ar paklausību, kas mudina uz sacelšanos, Rudīte, Dace un Agrita bruģē ceļu uz nākotni, kurā vieta pie altāra paredzēta arī sievietēm. Filma nominēta kategorijās "Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma", "Labākais dokumentālās filmas režisors", "Labākais dokumentālās filmas operators," "Labākais komponists".

Kultūras rondo kopā ar kino kritiķi Dārtu Ceriņu un kino publicistu Žulijenu Nuhumu Kulibali, kuri ir autori jaunai ierakstu sērijai, kas raidījuma skanēs no nākamās nedēļas, iezīmēsim gaidāmos kino notikumus - Berlināli Vācijā un Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” Latvijā. Pārskatām balvas nominantu sarakstu. Sarunā viņiem pievienojas arī Zane Balčus, Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma vadītāja. Dārta Ceriņa vērtē, ka latviešu aktierkino gana saistošāk parādās dokumentalitātes elementi. Viņa izceļ Viestura Kairiša filmu "Janvāris", kā arī min Signes Baumanes animācijas filmu "Mans laulību projekts". Dokumentalitātes elements ir daudzveidīgs. "Par ikvienu filmu varam runāt kā savā ziņā dokumentālu, kā savu laiku foksējošu, pašu autoru laiku sakļaujuši. Spēles ar dokumentalitāti ir interesantas," atzīst Dārta Ceriņa. Žulijens Nuhums Kulibali izceļ dažādību filmu žanru ziņā, ko arī norāda nominēto filmu saraksts: Aika Karapetjana "Sema ceļojumi" ir saņēmuši 11 nominācijas, brāļu Ābēļu "Nemierīgie prāti" - 10 nominācijas, Uģa Oltes mitoloģiskais trilleris "upurga" - 7 nominācijas. "Tā šķiet nebijusi situācija, tā nav sociālā drāma vai vēsturiskā fikcija, kas parasti nacionālajā kino balvā redzama augšpusē. Tas šķiet visaizraujošāk," uzskata Žulijens Nuhums Kulibali. Zane Balčus atzīst, ka pozitīvs jauninājums ir plašāka "lielā Kristapa" atlases komisija, kur ir iesaistīti dažādu profesiju pārstāvji, kas paplašina viedokļu loku. "Interesanti viņos ieklausīties un sadzirdēt, kādas nianses izceļ. Īpaši skaņu režija man liekas niansēta nominācija, kurā jāprot saklausīt, ko skaņu režisori kopā ar pārējo komandu ir mēģinājuši filmās ielikt. Tas šķiet būtisks papildinājums atlases procesā," vērtē Zane Balčus.

“Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”. Kultūras rondo studijā par jauno ekspozīciju Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā, pārrunājam ar kuratorēm Līnu Birzaku-Priekuli un Artu Vārpu. No 3. februāra līdz 2025. gada 12. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva kreisā spārna zālēs būs skatāma jauna ekspozīcija “Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991”, kas vēsta par Latvijas laikmetīgās mākslas procesiem sociālpolitisko pārmaiņu laikā. Jaunā ekspozīcija veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā, kad Mihaila Gorbačova 1985. gadā iniciētās atklātības un pārbūves politikas iespaidā sabiedrībā, tai skaitā rakstnieku, mūziķu, mākslinieku vidē, aizsākās ievērojami liberalizācijas procesi. Tie iedvesmoja Latvijas sabiedrību un ietekmēja arī politisko lēmumu pieņemšanu. Šis nesenās vēstures laikposms, kad māksla kļuva par pretošanās formu un pārmaiņu veicinātāju, atgādina mums kultūras un radošās brīvības nozīmi.  Izstādes nosaukums atsaucas uz Kristapa Ģelža videoinstalāciju “Mūra nojaukšana”, kurā mūris skatāms kā ideoloģisks simbols “dzelzs priekškaram”, kas sadalīja Eiropu četrus gadu desmitus. Ekspozīcijas pamatu veido Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas darbi, kuru saturs reaģē un kritiski vēršas pret padomju sociālpolitisko realitāti, saglabājot skaudru aktualitāti arī šodien, kad pavisam netālu no mums Krievija izvērš karu un posta Ukrainas teritoriju un cilvēku dzīves. Mākslinieki atklāj pārmaiņu ērai raksturīgās pretrunas un eksistenciālo pieredzi, gan izmantojot ideoloģiski piesātinātu simboliku, mitoloģiskas alegorijas un tēlus, gan pavisam tieši runājot par svarīgiem notikumiem.

Lai Latvijā veiksmīgi nodarbotos ar lauksaimniecību, nav nepieciešami simtiem hektāru zemes. Pietiks ar desmit. Nevar būt? Var gan! Kā tas ir iespējams, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot, viesojoties Kitijas Belovas un Kristapa Rorbaha saimniecībā, kuri ar lauksaimniecību nodarbojas nieka septiņus gadus. Sarunā piedalās arī Dobeles novada "Laukrožu" jaunais saimnieks Ralfs Grickevičs. Saruna ne tikai par saimniekošanu lielākā un mazākā saimniecībā, bet arī par dzīvi laukos un reģionu attīstību.

Kultūras rondo, atskatoties uz Latvijas kino izvērtējumu ceremonijā „Lielais Kristaps”, runas par kino un cilvēkiem, kuri rada kino, kurš varētu mainīt pasauli. Studijā kinozinātniece, „Kino Rakstu” līdzredaktore Elīna Reitere un kolēģis Toms Treibergs. Svētdienas, 27. februāra, vakarā aizvadīta nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" balvu pasniegšanas ceremonija. Visvairāk balvu – kopā astoņas – saņēma filmas "Gads pirms kara" komanda, tai skaitā balvu labākajai pilnmetrāžas spēlfilmai, bet Laila Pakalniņa par filmu "Spogulī" plūca laurus kā labākā režisore. Tika pasniegtas arī vairākas specbalvas, tai skaitā portāla LSM.lv skatītāju balva – to saņēma režisores Daces Pūces spēlfilma "Bedre". Par mūža ieguldījumu kino mākslā godināja kostīmu mākslinieci Ievu Kundziņu. Svinīgā ceremonija šogad aizvadīta nopietnā atmosfērā, gan organizatoru, gan balvu pasniedzēju un laureātu runās vienbalsīgi tika pausts atbalsts Ukrainai un nosodīta Krievijas agresija. Uzklausām starptautiskās žūrijas pārstāvjus – Norvēģijas kino producentu Geriju Kraneru, lietuviešu aktrisi Aisti Diržiūti un Dairu Āboliņu no Latvijas. Sazināmies arī ar kino kritiķi Kristīni Simsoni. Uzklausām arī balvu ieguvējus - režisoru Dāvi Sīmani, aktieri Lauri Dzelzīti un aktrisi Gunu Zariņu.

Jubilejas raidījums!- Jubileja "Šovam Astoņos", jubileja "Dienai Pēc", jubileja Kristapam. Trīs vienā!- Ironijas ziņu iesmos Briedis, jaunais kivičpāris Artuss+Dārta, politkrektums, valodnieki un kriminālā Kuldīga.- Lauras fantastiskais soļu skaits un Pelmeņu olimpiāde.- Gardēža Kristapa piedzīvojumi Berlīnē.- "Diena Pēc" autori ar svētku uzrunām.- Klausām-skatām-lasāmvielā Murakami, seni mūziķi, jauni seriāli un vecas filmas.- PATS SVARĪGĀKAIS! Vakara viesis GAJS KAVASAKI par savu podkāstu!- Daudz laimes un daudz koka ērgļu! (ps par koka ērgļiem vaicājiet Baibai Sipeniecei-Gavarei)Support the show (http://www.patreon.com/dienapec)

“Kolnasātys gruomotplauktā” Laura Melne pastuosteis par pārnejuo goda golā izdūtū ilustrātū gruomotu bārnim “Vuškeņa iz pļovys”, kū papyldynoj ari digitals muzykys albums ar taidu pošu nūsaukumu. Nu jau vairuokus godus īsaguojs tai, ka vīna goda beigys i cyta suokums ir laiks, kod izīt vysvaira jaunu gruomotu latgaliski. Itamā godu mejā vysleluokuo ir dzejūļu kruojumu raža, partū ka izguojušys treis cīši dažaidys latgalīšu dzejnīku gruomotys. Pesimistim i realistim var duovuot Oskara Seiksta gruomotu “Vokora vuordi draugim”, romantiskuok nūskaņuotajim – Inetys Atpilis-Juganis kruojumu “Spuornu golu šolks”, tok itūreiz vaira pīsaviersšu bārnim adresātajai gruomotai “Vuškeņa iz pļovys”. Itymā izdavumā var puorskaiteit pīcpadsmit Ilzis Spergys saraksteitus dzejūļus bārnim, kū papyldynoj muokslineicys Līgys Romančukys ilustracejis. Kluotyn tam izdūts ari digitals muzykys albums bārnim ar taidu pošu nūsaukumu, kū breivi var nūsaklauseit škārsteiklā. Tymā par Kristapa Rasima sacerātom dzīsmem palykuši septeni nu gruomotys dzejūļu. Kristaps kūpā ar sovim bārnim Ernestu i Terēzi izveiduojs grupu “Rupuči”, kas ari izpylda vysys dzīsmis. Izdavums prīcynoj jau ar sovu vizualū izskotu. Gruomotu bārnim latgaliski ir moz, tok vēļ mozuok ir taidu, kas drukuoti iz bīza papeira i cītūs vuokūs, kas garantej tim garuoku myužu ari tod, ja kaidam jaunuokam skaiteituojam pieški sasagribēs puorbaudeit tuos iztureibu, i kai mes vysi zynim, tū bārni šaļtim mādz dareit vysnatycamuokajūs veidūs. Runojūt par gruomotys saturu, leluokajim latgalīšu literaturys puorzynuotuojim daļa kruojumā asūšūs Ilzis Spergys dzejūļu nabyus puorsteigums, partū ka pyrma gondreiž 10 godu tī publicāti portalā Lakuga.lv. Tok ir ari vairuoki jauni, kai ari pavysam svaigu skotu tim pīškir muokslineica Līga Romančuka i nūteikti ari maketātuoja Dana Vasiļjeva. Ka maņ byutu juonūsoka gruomotys mierkauditoreja, saceitu, ka tī pamatā ir pyrmsškolys vacuma bārni. Suocūt jau nu pošu, pošu mozuokūs, kam veļteiti pyrmī pīci dzejūli, kū papyldynoj spēlis, ar kuruom var izklaidēt kliepī turamū bārnu, spielejūtīs ar juo rūceņom, kuojeņom, sytūt plauksts, kitynojūt voi aunūt zečis. Ari puorejī dzejūli ir pīteikūši eisi i skaneigi, kab tūs vīgli i dreiži varātu īsavuiceit nu golvys, partū dūmoju i ceru, ka jaunuo goda skotuvis runys konkursā “Vuolyudzāni” jaunuokajā vacuma grupā tī byus gona populari. Gruomotā ir leli burti, kas var byut lobs paleigs bārnim, kuri vuicuos skaiteit. Ar vairuokim patskanim lobuok īsapazeit paleidz ari dzejūļu sereja, kurūs izmontuota asonanse aba patskaņu atkuortuojums. Taipat prīca, ka dzejūļūs atrūnami myusu dīnuos jau mozuok izplateiti latgalīšu volūdys vuordi, kai “parāds”, “statiņs”, “ozbors”, “lizeika”, “lataka”. Dzejūli ir gaiši i labesteigi, tok reizē mudynoj ari vacuokus iz sarunom ar bārnim par vysaiduokim tematim. Piļsātnīki, īspiejams, var vaira izzynuot par lūpenim i zvierenim voi pīvērst leluoku viereibu nūtikšonom dobā; dzejūļs “Vīna poša” aicynoj apsprīst baiļu i drūsmis tematu, izrunuot ari tū, kū bārns vīns dreikst i nadreikst dareit; dzejūļs “Vīnai muotei četri dāli” īpazeistynoj ar godalaikim. Mīleigys i jaukys ir ari Līgys Romančukys ilustracejis. Tuos īturātys samārā klasiskā stilā, varātu byut vīgli uztveramys i saprūtamys bārnim. Eipaši gribīs izceļt gruomotys titulvarūnis vuškenis tālu, kas vysvysaidūs veidūs radzama gon iz īškejūs vuoku, gon ik pa laikam otkon i otkon pasaruoda puslopuos. Vuškeņa saguojuse tik mīleiga, ka iz tū verūtīs vīnkuorši nav īspiejams nasmaideit. Es pat īsaceitu sataiseit ar tū kaidu virtualu uzleimi, kū biedeigim draugim var puorsyuteit socialajūs teiklūs, kab jūs īprīcynuotu. Taišni tik breineiga jei ir. Ari Kristapa Rasima dzīsmis ir cīši lipeigys i interesantys. Ka vēļ naesit nūsaklausejuši, īsoku tū izdareit, tok ari reizē breidynoju, ka vēļ vairuokys dīnys piec tam ari pīaugušu cylvāku golvuos var regulari īsaskanēt “Vuškeņa iz pļovys” voi “Kili-kili-kalašeiši”. Maneju, ka poša Ilze Sperga koč kur socialajūs teiklūs ituos Kristapa dzīsmis beja nūsaukuse par “Bez PVN” mozajim, tok ruodīs, ka tuos tik dreiži varātu naapnikt ari lelajim. I albuma pādejuo dzīsme “Okeans” mīreigi varātu kvalificētīs na viņ bārnu dzīšmu kategorejai. Partū ari ruodīs, ka, saleidzynojūt ar gruomotu, dzīšmu pamatauditoreja varātu byut ari vacuoki bārni. “Vuškenis iz pļovys” veiduotuoji stuosta, ka ideja radeit na tik gruomotu, bet ari dzīšmu albumu rodusēs, kab bārnim ari latgaliski byutu koč kas prīceigs, vīgli uztverams i leidza dzīdams, ar tū ari paleidzūt latgalīšu volūdai vaira īīt saimēs i bārnuduorzūs. Juocer, ka tys ari pīsapiļdeis, cytaiž ruodīs, ka latgalīšu volūdys vuiceibu procesā bārnuduorza pūsms koč kai teik palaists garum. “Vuškeņa iz pļovys” nūteikti ir lela i skaista nūtikšona Latgolys kulturtelpā. Tok, ka maņ koč kas byutu juovielej latgalīšu bārnu literaturai, es tai vālātu nasabeit byut ari nadaudz napareizai i īlaist tamā ari drupeit vaira sovvaliešonuos ituo vuorda lobuokajā nūzeimē.  

Septembris ir skolas laiks, tāpēc arī mēs epizodi sāksim ar labāko mācekļu idejām, kā un kādas spēles vajadzētu latviskot. Jau epizodes sākumā varēsiet dzirdēt vairākas oriģinālas un asprātīgas idejas, lepojamies (nobirst asara)! Pēc tam Svaigs un Gards segments, kur šoreiz nerunāsim par jauno ražu, bet Toms dalīsies pieredzē ar gandrīz datorspēli Adrenaline, savukārt Kristaps pielīdīs visiem kaķumīļiem, stāstot par abstrakto Calico. Pēcāk, mēs izjūtam spiedienu, jo šis galu galā ir izglītojošs podkāsts. Tāpēc pievērsīsimies renesanses mantojumam, jo Slepenajos dārgumos Toms strādās ar augstu paceltām rokām un atjaunos griestu gleznojumu kopā ar mantrausīgu Leonardo da Vinči iekš klasikas - Fresco. Vai būtu vēl kas, kam vajadzētu noraust putekļus? Jā, Kristaps izpurina putekļus no saviem matiem un ausīm, lai izceltu sen nebijušu segmentu - Akmens laikmeta vēsture. Šoreiz viņš stāstīs par savām pēdējām pieredzēm, spēlējot Riču raču un Monopolu. Taču kā liels pavērsiens būs Kristapa atmaksas gājiens Bezgalīgajā duelī, kur šoreiz Tomam būs jāatmin īsta spēle nevis kaut kādi ziloņu caurumi. Epizodes noslēgumā, kā ierasti, Kreisais TOP 5, kurā šoreiz meklēsim spēļu mehāniku jaudas kloķus un dārgakmeņus, kas ierastus mehānismus padara par izcilām pieredzēm mūsu topā ar nosaukumu - Ķīnietis, polis un Ērenpreiss. Klausies epizodi - https://anchor.fm/kreisais-tokens Spotify - https://open.spotify.com/search/Kreisais%20tokens Seko mums: Instragram - https://www.instagram.com/kreisaistokens/ Facebook - https://www.facebook.com/Kreisais-Tokens-108903727367874

Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna kopdarbība vizuālajā mākslā iesākās 2003. gadā un līdz šim bijusi skatāma Marijas Magdalēnas baznīcā Rīgā, Cēsu Mākslas festivālā, Laikmetīgās mākslas centrā "Kim?" un Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls”. Nu pienākusi kārta mākslas stacijai "Dubulti", kurā atklāta jaunākā autoru veidotā ekspozīcija "Tūlīt". Dubultu Mākslas stacijas vadītāja Inga Šteimane skaidro, ka viņasprāt, "Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns konceptualizē prāta dabisko vērstību vienmēr kaut ko meklēt un skaidrot. Viņi izmanto prātu kā tipisku cilvēkam piemītošu tehnoloģiju. Un viņi prātam uzdod sameklēt vispārzināmas formas konkrētām emocijām, piemēram, priekam, bailēm vai satraukumam. Tas rada mākslas valodu, ar kuru tāpat kā ar emocijām var identificēties daudzi". Patiešām, atrast savu sabalsojumu ar izstādē “Tūlīt” redzamajiem darbiem varētu būt iespējams ikvienam. Stingras, ģeometriskas formas precīzos izkārtojumos, vārds kā informācijas un vienlaikus pašpietiekamības nesējs un bizbizmārtīte, kura statiskajā vēso telpu un tikpat atturīgo mākslas darbu ielokā ievieš kustības un dabiskuma virmojumu.  

Maija epizodi ieskandinās Kristapa jaunā pieredze spēlējot dažādus turnīrus iekš Boardgame Arena un izmisīgie mēģinājumi piesaistīt klausītāju pulkam dambretes federācijas ļaudis. Sadaļa Svaigs un gards šoreiz var tikt pārsaukta “KickStarteri, ko jūs jau palaidāt garām”, jo Toms stāstīs par to kā labāk piesist nagliņu sienā iekš skaisti elegantās Canvas. Savukārt, Kristapa sienas tiks atkal un atkal nojauktas, spēlējot lielo After the empire. Tam sekos Kreisais pa nopietno, kur atbildēsim uz Valtera iesūtīto tematu un runāsim par galda spēļu izdegšanu. K&T būs īsti psihoterapeiti un pēc šīs sadaļas visiem būs skaidrs, kā pareizi un ilgtspējīgi šeptēties spēļu hobijā. Tālāk, Kristaps leposies ar savu izcīnīto pārsvaru Bezgalīgajā duelī un arī šoreiz mēģinās spēli atminēt spēli jau ar trešo jautājumu. Vai viņam tas izdosies, klausieties epizodē! Epizodes noslēgumā kā ierasti Kreisais TOP 5, kurā zem nosaukuma Paēdušai pelei milti rūgti runāsim par labām spēlēm, kuras mums vairs īsti negribas likt galdā. Klausies epizodi - https://anchor.fm/kreisais-tokens Spotify - https://open.spotify.com/search/Kreisais%20tokens Seko mums: Instragram - https://www.instagram.com/kreisaistokens/ Facebook - https://www.facebook.com/Kreisais-Tokens-108903727367874

No 6. līdz 31. maijam galerijā "Māksla XO" būs skatāma Kristapa Ģelža izstāde "Artefakti", kas vienkopus ļaus skatīt divdesmit vienu mākslinieka autordarbu, kas radīts laikā no 1985. gada līdz 2011. gadam. Ļoti dažāds Kristaps Ģelzis, dažādas tehnikas un noskaņas. Ar izstādi iepazīstinās galerijas vadītāja Ilze Žeivate. "Lielākoties tie ir publikai vēl neredzēti un Latvijā neizstādīti Kristapa Ģelža darbi, kas daudzus gadus glabājušies mākslinieka darbnīcā. Izstādes „Artefakti” darbu izpausmes daudzveidīgais apjoms, kas tik raksturīgs Kristapa Ģelža daiļradei, aptvers visdažādākās tēlotājas mākslas formas, materiālus un tehnikas, sākot no 1980. gadu pirmajiem Kristapa Ģelža asējumiem, 1990. gadu gaismas kastēm un objektiem, 2000. gadu milzu digitāldrukām, kas eksponētas Stokholmas-Ārlandas starptautiskajā lidostā Zviedrijā, 12. grafikas triennālē Tallinā, Igaunijā, Centrālajā mākslinieku namā Maskavā, Krievijā, līdz 2011. gada lielformāta akvareļiem," norādīja izstādes rīkotāji.    

Šajā epizodē par skaisto Dāvja dzeju, Kristapa "saulītēm", labākajiem saspēles vadītājiem līgā un jauno "Knicks" duetu.

Februāra īpašajā epizodē pievērsīsimies galdaspēļu dizaineriem un šmucēm ko viņi taisa. Epizodi Toms sāks runājot par Jamey Stegmaier jauno, karsto Marsa kartupeli - Red Rising! Sadaļā Svaigs un gards Kristaps draudzēsies ar profesora Knizia The Quest for El Dorado: The Golden Temples, bet Toms analizēs Ričarda Niksona sasmērēšanos Watergate skandālā. Ekskluzīvajā sadaļā Kreisais pa nopietno mēs būtu runājuši par Valentīndienu un rozā toņiem galdaspēlēs, taču Tascini lielā mute un vēl lielākais skandāls liek diskutēt par dizaineru atbildību un rasu nevienlīdzību galdaspēlēs. Turpinājumā, otrās sezonas Bezgalīgais duelis, kurā Toms centīsies galīgi neizgāzties spēļu zināšanās un atminēt spēli gana ātri. Epizodes noslēgumā kā ierasti Kreisais TOP 5, kurā turpināsim epizodes kopējo tēmu un katrs nosauksim savus TOP 5 dizainerus! Aicinām jau pirms epizodes noklausīšanās komentāros ierakstīt, kas, jūsuprāt, būs Toma un Kristapa nr.1! Klausies epizodi - https://anchor.fm/kreisais-tokens Spotify - https://open.spotify.com/search/Kreisais%20tokens Seko mums: Instragram - https://www.instagram.com/kreisaistokens/ Facebook - https://www.facebook.com/Kreisais-Tokens-108903727367874

Kristaps Mors: "Ja Tu lien kaut kādās riskantās investīcijās, tad vismaz no tā riskantā gala paņem labāko, kas tur ir." Kristaps ir veidojis dažādākos web izstrādes un digitālā mārketinga risinājumus, kuru lietotāju loks sniedzas pāri 50 valstu robežām. Viņš vēl joprojām ir aktīvs šajā jomā caur to, ka vada uzņēmumu MaxTraffic, bet papildus tam, pēdējos 3 gadus vada arī uzņēmumu PowerMining, kurš darbojas kriptovalūtu rakšanas lauciņā. Paralēli tam, viņš analizē un skaidro riskus, ko cilvēki uzņemas, kad iegulda alternatīvos finanšu produktos kā kriptovalūtas vai peer-to-peer platformu piedāvātie aizdevumi. Seko viņa ieskatiem blogā: https://kristapsmors.substack.com/ un youtube kanālā 2Centi: https://www.youtube.com/c/2centi/videos   Šajā podkāsta sērijā apspriežam: Bizness ar Irānu. Kas ir bitcoin, kas ir blokķēde un kā tie darbojas. Riski ieguldot kritpovalūtās. Ironman treniņš. Decentralizētu datubāžu priekšrocības. Potenciālie tehnoloģiskie uzbrukumi bitcoinam. Centrālo banku blokķēdes. Kā uzglabāt bitcoin. Kriptovalūtu rakšanas (mining) bizness. Ieguldīšana peer-to-peer platformās. Un vēl daudz vairāk.   Ja tagad podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz 59:54, kur Kristaps paskaidro ar ko centrālo banku blokķēdes atšķirsies no šobrīd izveidotajām decentralizētajām blokķēdēm.   Baudi un dalies! Saturs: 0:00:00 - Ievads0:02:50 - Kā Kristaps sāka programmēt.0:05:00 - Kā Kristaps pievērsās Youtube video veidošanai.0:09:30 - Vai Kristapam patika trenēties priekš Ironman.0:11:30 - Ar ko nodarbojas Powermining un kā viņi uzsāka biznesu ar Irānu.0:20:25 - Ko blokķēdē dara mineri jeb racēji.0:21:38 - Kas ir bitcoin un kā tas darbojas.0:28:50 - Kas ir citas blokķēdes, papildus Bitcoin blokķēdei.0:38:55 - Kādas unikālas īpašības piemīt decentralizētai datubāzei un kādi ir blokķēdes pielietojumi.0:46:36 - Vai ir iespējams iznīcināt bitcoin blokķēdi ar vīrusu.0:52:50 - Cik drīz bitcoin būs plaši pielietota uzskaites vienība.0:58:17 - Kāda būtu bitcoin galējā stadija.0:60:24 - Ar ko centrālo banku blokķēdes atšķirsies no šobrīd izveidotajām decentralizētajām blokķēdēm.1:02:06 - Vai Etherium ir shitcoin.1:08:02 - Bitcoin pielietojumi ārpus spekulācijas.1:12:50 - Kā droši glabāt bitcoin.   Podkāsta atbalstītājiem pieejamais saturs:1:17:30 - Vai ierobežots bitcoin daudzums garantē augstu cenu bitcoinam.1:18:05 - Vai rakšanā ieguldītās elektrības vērtība nosaka bitcoin cenu.1:20:18 - Vai ekonomikas lejupslīde nozīmētu bitcoin cenas kāpumu.1:22:38 - Vai bitcoin domāts tikai zagļiem.1:28:45 - Kā Kristaps sāka pētīt peer-to-peer platformas, īpaši Mintos.1:38:25 - Vai fakts, ka Kristaps ir apguvis programmēšanu viņam palīdzējis uzlabot savu domāšanas veidu.1:41:26 - Kur Kristapu meklēt internetā.1:42:30 - Kā atcēla Kristapa ielūgumu runāt peer-to-peer platformu konferencē.1:45:15 - Kas ir jaukākais, ko Kristapam kāds ir izdarījis.1:47:40 - Kādu grāmatu Kristaps citiem iesaka visbiežāk.1:49:40 - Kā Kristaps raksturo savas attiecības ar naudu.1:51:50 - Uz kādu jautājumu Kristaps gribētu varēt atbildēt biežāk.1:56:04 - Kas ir labākais padoms, ko Kristaps ir saņēmis.   Kristapa substack blogs: https://kristapsmors.substack.com/ 2centi youtube kanāls: https://www.youtube.com/c/2centi   Podkāsta mājaslapa: svarigasdetalas.lv Podkāsta Facebook lapa: facebook.com/SvarigasDetalas Podkāsts iekš Apple podcasts: podcasts.apple.com/lv/podcast/id1455599870 Podkāsts iekš Spotify: open.spotify.com/show Es twitterī: @JurisBaltacs

Kristaps Lešinskis ir Banku augstskolas docents jau vairāk kā 19 gadus un pasniedz kursus, kas koncentrējas uz ekonomiku un uzņēmējdarbību. Ārpus tā, viņš ir arī futbola kluba Alberts līdzdibinātājs. Laikā, kad es biju Banku augstskolas students, viņš bija arī mans ekonomikas pasniedzējs. Šajā podkāsta sērijā apspriežam: Inflācija. Latvijas ekonomiskais progress. Eirozona. Bezdarbs. Fiskālā un monetārā politika. Centrālo banku loma ekonomikā. Kā rodas nauda. Behavioral economics. Cilvēku labsajūtas vairošana salīdzinājumā ar valsts kopprodukta celšanu. Un vēl daudz vairāk. Ja tagad sērijai vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz 52:09, kur Kristaps pastāsta, kāda ir produktivitātes loma ekonomikā un kāda ir tās ietekme uz bezdarba līmeni. Baudi un dalies! Šeit vari dzirdēt podkāsta bezmaksas versiju, kas sevī ietver vairāk kā pusi no visa ieraksta. Lai dzirdētu pilno sēriju video formātā, ej uz podkāsta Patreon lapu, atbalsti podkāstu ar vismaz 3.63$ vērtu ikmēneša maksājumu un klausies pilno sarunu. Saite uz Patreon: www.patreon.com/SvarigasDetalas   Sērijas saturs zemāk. 00:00 - Ievads. 02:18 - Kas ir futbola klubs Alberts. 04:30 - Kas ir inflācija un, kas to veido. 10:40 - Kādēļ ir vēlama mērena inflācija. 21:40 - Valūtas kursu svārstību ietekme uz inflāciju. 29:50 - Cenu izmaiņas dažādām preču grupām Latvijā. 35:40 - Inflācija Latvijā pēc Padomju savienības sabrukuma. 41:21 - Vienotas valūtas zonas riski un iespējas. 44:14 - Kādēļ ir normāli, ka bezdarbs nekad nav 0% 52:09 - Produktivitātes loma ekonomikā un tās ietekme uz bezdarba līmeni. 58:00 - Kas ir iekšzemes kopprodukts. 1:04:04 - Imports un eksports Latvijā. 1:13:24 - Kas ir ekonomiskie cikli un kā tie veidojas. 1:20:10 - Kādas ekonomiskās politikas var realizēt, lai regulētu ekonomiskos ciklus. 1:27:02 - Vai centrālās bankas izraisa ekonomiskās lejupslīdes. 1:28:35 - Vai centrālās bankas var būt vainīgas pie pārliekas inflācijas.   Podkāsta atbalstītājiem pieejamais saturs: 1:31:07 - Kā rodas nauda. 1:40:38 - Vai ir iespējama ekonomika bez izaugsmes. 1:50:00 - Behavioral economics ieskati par cilvēku iracionālajiem lēmumiem. 1:55:43 - Kāds nesens pirkums, vērtībā līdz 100 EUR, visvairāk ir uzlabojis Kristapa ikdienu. 1:58:56 - Ko cilvēki būtu pārsteigti uzzināt par Kristapu. 2:02:02 - Par ko Kristaps nesen ir mainījis savas domas.   Kristaps twitterī: @Lesinskis   Podkāsta Facebook lapa: www.facebook.com/SvarigasDetalas Podkāsts iekš Apple podcasts: https://podcasts.apple.com/lv/podcast/id1455599870 Es twitterī: @JurisBaltacs

Svētdien, 15. novembrī, Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” svinīgajā ceremonijā apbalvoja labākās filmas un filmu nozares profesionāļus. Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta vēsturiskā kara drāma "Dvēseļu putenis", savukārt tās režisors Dzintars Dreibergs saņēma arī balvu par labāko spēlfilmas režiju. Kultūras Rondo komentāri un iespaidi pēc Lielā Kristapa. Iespaidos dalās "Lielā Kristapa" žūrijas pārstāvis, režisors Juris Poškus, kino kritiķe Elīna Reitere un režisors un kinoproducents, studijas "Mistrus Media" dibinātājs Gints Grūbe. Ar kino balvas "Lielais Kristaps" laureātiem var iepazīties internetā.  

Kinooperators un pedagogs Kalvis Zalcmanis saņem Nacionālā kino balvu Lielo Kristapu par mūža ieguldījumu. Balvu, ko pirms 47 gadiem izveidot ierosināja viņa draugs un skolas biedrs Ansis Epners, ar kuru kopā viņi radījuši ne vienu vien izcilu filmu.  Arī “Es esmu latvietis”, ar kuru Kalvis Zalcmanis nosvinēja savu 65. dzimšanas dienu. Toreiz Kalvis Zalcmanis teica: "Filma “Es esmu latvietis” ir jārāda pēc iespējas bieži, lai celtu un uzturētu latviešu pašlepnumu, lai atkal un atkal pierādītu, cik stipri mēs esam un cik daudz varam. Īpaši jau šajos laikos, kad atkal tik daudzi latvieši pamet savu dzimto zemi un dodas pasaulē. Vai viņi spēs savu latviskumu tāpat nosargāt, kā to prata toreizējie trimdinieki? Sarunu no Kultūras Rondo arhīva ar Ansi Epneru un Kalvi Zalcmani par filmas tapšanu Atmodas sākumā Austrālijā. Par Kalvi Zalcmani saruna ar kino zinātnieci Ingu Pērkoni-Redoviču un režisoriem Ivaru Selecki un Andri Rozenbergu. Kalvja Zalcmaņa filmu retrospekcija skatāma vietnē Filmas.lv. Par festivāla "Lielais Kristaps" norisi stāsta Aija Bērziņa.    

Grūtniecība ir tēma, kas vistiešākajā mērā saistīta ar visas cilvēces turpināšanos, taču uz šo jautājumu pierasts lūkoties kā uz privātu vai gandrīz slepenu, par to nav pieņemts runāt skaļi vai iedziļinoties” - tā par dokumentālās filmas „Klātbūtne” vadmotīvu stāsta režisore Liene Linde. Filmu viņa veidojusi kopā ar režisoru Armandu Začu. Filmas "Klātbūtne" pirmizrāde portālā filmas.lv 14.novembrī plkst. 19.

Izdevniecība "Neputns" parūpējusies par vēl vienu iespēju paplašināt mūsu redzesloku pašmāju mākslas izpētē. Kritiķa un kuratora Tomasa Pārupa sarakstītā monogrāfija "Sarmīte Māliņa" ir pirmais izdevums, kurā apkopoti visi mākslinieces darbi, par kuriem saglabājušās kādas vizuālas liecības - sākot ar studiju laika akvareļu reprodukcijām un beidzot ar pavisam nesen tapušiem objektiem un instalācijām. Tomass Pārups rūpīgi un secīgi izsekojis Sarmītes Māliņas radošā ceļa attīstībai, intervējot gan pašu mākslinieci, gan viņas kolēģus, papildinot vēstījumu ar tādiem mākslas teorētiķu domu virzieniem, kuri vēl precīzāk paskaidro jau tā visnotaļ skaidros un nereti arī askētiskos Māliņas mākslas darbus. Monogrāfijas atklāšanas vakarā galerijā „Alma” septembra vidū pulcējās plašs mākslas pasaules darbinieku loks, starp viņiem arī mākslinieks Kristaps Epners. Fotogrāfam Kristapam Kalnam, ilggadējam Sarmītes Māliņas kolēģim, abu radošajai sadarbībai būtiski ir garāki pārbraucieni ar auto, kuros, kā likums, allaž skanējis kāds zīmīgs muzikāls pavadījums. Vismaz tā secināms no grāmatas. Kristapa un Sarmītes sadarbība, veidojot laikraksta „Diena” pielikumu „Kultūras diena”, ir viens no izcilākajiem drukātā medija dizaina piemēriem Latvijā. Stāsta izdevuma kādreizējā galvenā redaktore Dita Rietuma. Sarmītei Māliņai jau kopš mazotnes esot bijis skaidrs, ka jākļūst par mākslinieci. Uz jautājumu „kāpēc?” viņa Tomasa Pārupa monogrāfijā atbild: „Par ko tad vēl es varēju kļūt?” Sarmīte Māliņa beigusi Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolu un absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu. Grupu izstādēs piedalās kopš 1986. gada. Kopā ar Sergeju Davidovu un Oļegu Tillbergu 80. gados veidojusi publiskus hepeningus „Staburaga bērni” un „Cilvēki būros”, 90. gados – telpai pielāgotus un arī autonomus objektus.  Vēlāk strādājusi kopā ar fotogrāfu Kristapu Kalnu - instalācija "Mīlestība nekad nebeidzas", 2008) abi veidojuši izstādi "Pacieties", 2012. Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls”. Veidojusi vākus žurnālam "Avots", laikraksta "Diena" pielikumam "Kultūras Diena" (kopā ar Kristapu Kalnu), kopš 2015. gada ir žurnāla "Domuzīme" māksliniece. 2018. gadā galerijā „Alma” notika pirmā mākslinieces personālizstāde "Asaras".

Prezentāciju ģildes dibinātājs un tās biedrs Kristaps Pētersons savu karjeras aicinājumu atrada jau 12 gadu vecumā, kad izveidoja savu pirmo bērnu raidījumu televīzijā. Padsmit gadus aizvadot žurnālistikā, Kristaps savulaik nolēma izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā, kas viņam deva daudz mācību turpmākajam dzīves ceļam, tai skaitā arī par to, kā lietas darīt nevajag. Pēc pirmās neveiksmes uzņēmējdarbībā Kristapa karjeras ceļš uzņēma jaunu pagriezienu, kurā viņš šobrīd ir atradis savu aicinājumu – kopt un veidot prezentāciju un prezentēšanas kultūru. Kristaps ir stažējies visvairāk godalgu saņēmušajā prezentāciju aģentūrā pasaulē – “Duarte Inc.” Kalifornijā, ASV un šobrīd ikdienā palīdz klientiem veidot prezentācijas, vada treniņus un prezentāciju veidošanas meistarklases.

Jau astotā "Tavā istabā" epizode ir gaisā! Kā jau ierasts, pastāstam pa kādam nedzirdētam faktam un šoreiz pārejam pāri arī mūsu mīļāko mūziķu listēm. Tāpat, katru reizi arī atceramies par kādu izpildītāju, kuru piemirsām iekļaut savos sarakstos. Sekojiet mūsu instagram kontam - https://www.instagram.com/tava.istaba/ Priekš ērtākas klausīšanās: 2:15 - Super interesantie fakti 14:30 - Kristapa mīļāko mūzikas mākslinieku liste Sampha, James Blake, Jordan Rakei, Arctic Monkeys, Weval, Frank Ocean, Jamie XX, Bon Iver, Kid Cudi, Jeff Buckley 28:40 - Mārtiņa mīļāko mūzikas mākslinieku liste Marvin Gaye, The XX, Arcade Fire, The Black Keys, Tame Impala, Foals, MGMT, The Lumineers, Alt-J, London Grammar 41:45 - Papildus mākslinieki

Šajā "Tavā istabā" epizodē, kā jau ierasts, pastāstām jums pa kādam interesantam faktam un nosaucam savas 10 visu labāko filmu listes. Vairāk meklējiet mūsu Instagram kontā - https://www.instagram.com/tava.istaba/ Šoreiz pievienojam arī laika zīmes: 2:50 - laiks faktiem 15:40 - Kristapa filmu saraksts Interstellar, Mr. Nobody, Inception, The Dark Knight, Scott Pilgrim vs the World, The Departed, Shutter Island, Rec, Her un 21 Jump street 32:50 - Mārtiņa filmu saraksts Green Book, Forrest Gump, Good Will Hunting, Fight Club, Pulp Fiction, Catch me if you can, 12 Angry Men, Pursuit of happyness, Shawshank Redemption un The Intouchables. 46:00 - Īpašā filma

Bēdīgi slavenie šmurguļi! Izolācijā mēs spēlējam ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, tāpēc lielas šmurgulības var novest pie spēlēšanas tikai solo. Taču, tas neliedz gremdēties atmiņās par spēlēm, kur spēlētāji var būt īpaši nelietīgi. Sadaļā Svaigs un Gards Kristaps vedīs savu astronautu komandu karstajā un hipsterīgajā The Crew: The Quest for Planet Nine. Savukārt Toms bezcerīgi mēģinās pasargāt mazpilsētas iemītniekus no Cthulhu, spēļu klasikā - Arkham Horror. Ludozaurā runāsim par riebšanas spēlēm, jeb Take That mehāniku, ko pārstāvēs dažādi zvēri no Beasty Bar. Jaunā segmentā Plauktā vai Krāsnī Toms tiesās Sagradu un Azul. Kura spēle nonāks plauktā, bet kurai vieta krāsnī? Uzmetienā Kristaps sitīs smagi pa vienu no topa tematiskajām spēlēm. Turpinājumā, Bezgalīgajā duelī Toms mēģinās reabilitēties un piedzīt punktus minot Kristapa izvēlētu spēli. Epizodi noslēgs Kreisais TOP 5, kurā runāsim par spēlēm, kuru spēlēšana nopietni draud ar degšanu ellē, jeb Šmurguļu spēlēm.

Nacionālā mākslas muzeja videomākslas kolekciju līdz maija beigām iespēja aplūkot, esot tālu prom no muzeja zālēm – katram savā datorekrānā. Daļa kolekcijas darbi bijuši izstādīti neparastās izstāžu vietās. Viens no tādiem videodarbiem ir Kristapa Epnere „Vingrinājumi” – sarunā ar mākslinieku pieminām mākslas centra „Noass” īpašās izstāžu telpas, runājam par vingrotājiem, par būšanu pašam ar sevi.  "Kad starp Nacionālā mākslas muzeja videomākslas kolekcijas darbiem ieraudzīju Kristapa Epnera 2016.gada darbu „Vingrinājumi”, uzreiz uzvirmoja vesela atmiņu gūzma, gan tas, kā 2017.gadā devos uz Kristapa darbnīcu Andrejsalā, kur viņš gatavojās Purvīša balvas kandidātu izstādei un man rādīja arī šo videodarbu – topošā profesionālā vingrotāja  ķermeņa kustību studijas, gan  mūsu ārpusētera saruna par Rīgas vingrošanas skolu un, galu galā, kā šis darbs tika eksponēts Purvīša kandidātu izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā," atminas Laima Slava. Videodarbā „Vingrinājumi” vērojama īpaša gaisotne un attiecības, kas vingrošanas zālē valda starp treneriem un audzēkņiem. Jaušama ne tikai nerakstīta vienošanās un uzvedības kodekss, bet arī kolektīva ģimenes apziņa, kas mijiedarbojas ar izteikti koncentrējušos indivīdu. Tiek atkārtoti pamatkustību elementi, neatlaidīgi pūloties sasniegt ideālu. Kā pats mākslinieks uz darbu raugās šobrīd?

Sēžot izolācijā, Toms ar Kristapu ir izslāpuši pēc spēļu sarunām un bliež teju divas stundas. Epizodē runāsim par savu pieredzi organizējot Jelgavas galda spēļu kluba attālināto spēļu vakaru. Sadaļā Svaigs un Gards aizstāvēsim japāņu lauku ciematu ar Samurai Spirit, glābsim un pārvedīsim kaķus ar The Isle of Cats un tiešsaistē testēsim Rolling Realms Ludozaurā Kristaps stāstīs par darbības ratu, ko izmantot, lai kurbulētu visas pasaules lielvaras iekš Imperial 2030. Uzmetienā Toms nešpetni nopels vienu no Kristapa top spēlēm. Akmens laikmeta vēsturē Kristaps stāstīs, ko darīt, ja tev mājās ir kaudze plastmasas zaldātiņu. Turpinājumā, bezgalīgajā duelī būs jauns izaicinājums, kur gan Kristapam, gan Tomam nāksies minēt spēli pēc tekstiem no noteikumu grāmatām. Kā ierasts, dienu noslēgs Kreisais TOP 5, kurā runāsim par Kristīnēm un spēlēm, kuras ļoti gribētu, lai viņām patiktu vairāk.

Raidījuma vadītājs: Viesturs Knopkens. Raidījuma viesi: Jana un Kristaps Kalniņi. Raidījuma tēma: Janas un Kristapa Kalniņu satikšanās stāsts. Raidījuma tiešraide: 14. January (2020. gads)

Raidījuma vadītājs: Viesturs Knopkens. Raidījuma viesi: Jana un Kristaps Kalniņi. Raidījuma tēma: Janas un Kristapa Kalniņu satikšanās stāsts. Raidījuma tiešraide: 14. janvāris (2020. gads)

Iesākam sarunu ciklu par Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkoto starptautisko izstādi „Nenorunātās tikšanās”, kura pagājušajā nedēļā atklāta Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls”. Izstādes nosaukums patapināts no Arkādija un Borisa Strugacku stāstu krājuma un paskaidro ekspozīcijas galveno ieceri: pētīt zinātniskās fantastikas ietekmi gan mūsdienu, gan pagājušā gadsimta nogales mākslā. Turpinājumā saruna ar albāņu mākslinieku Driantu Zeneji un mūsu pašu autoru Kristapu Epneru.  Driants Zeneji: Pamestas ainavas skaistums ir manas komandas redzējuma veidotājs Albāņu mākslinieks Driants Zeneji savos darbos apvieno personīgus un kolektīvus stāstus, un būtiska loma to atveidē ir arī utopijas idejai, nepiemirstot ironijas un mīta potenciālos efektus mākslas darbā kā radošā procesa galarezultātā. Viņa darbs “Varbūt kosmoss nav nemaz tik neparasts” pārstāvēja Albāniju šīgada Venēcijas mākslas biennālē un šobrīd tas aplūkojams izstāžu zāles “Arsenāls” ekspozīcijā ar kopnosaukumu “Nenorunātās tikšanās”. Tā ir divkanālu videonstalācija – filma, kurā sekojam līdzi piecu jauniešu ceļojumam mistiskā, pamestā, industriālā teritorijā. Darba iersomi Zeneji guvis no albāņu fiziķa un un rakstnieka Ariona Hīsenbegasa zinātniskās fantastikas romāna “Ceļā uz Epsilonu Eridani”, kurš iznācis mākslinieka dzimšanas, proti, 1983. gadā. Romāna sižets risinās Albānijas ziemeļaustrumu pilsētā Bulkizē – hromīta raktuvēs. Šim izraktenim ir bijusi būtiska loma Albānijas industrializācijā, un, bezmaz vai likumsakarīgi – arī ekonomisko un politisko sadursmju izraisīšanā. Savukārt kino cienītāji Drianta Zeneji darbā pamanīs līdzības ar Andreja Tarkovska šedevru “Stalkers”. Vai šī līdzība panākta apzināti, skaidro pats autors. Kristaps Epners savu darbu fokusē uz Gunta Gunnara Taņņa "Utopijas" attīstību Šī – un arī 2007.gada Purvīša balvas nominants, mākslinieks Kristaps Epners izstādes “Nenorunātās tikšanās” skatītājus savā instalācijā “Utopija tagad un šeit” iepazīstina ar Gunti Gunnaru Tanni – vienu no impozantākajām trimdas personībām. "Priekš manis sākums "Utopijai" ir mana tēva [kinorežisors Ansis Epners] filma "Es esmu latvietis", kur viņš saka: "Es tevi satiku peicus gadus atpakaļ un sapratu, ka tevi vajag iedabūt iekšā filmā "Es esmu latvietis"." Un to viņš sāka 1990. gadā, kad filma jau ir pabeigta. To viņš saka tad, kad abi ir vēl vienu reizi satikušies," stāsta Kristaps Epners, kuram tēva filmētais bija iesēdies atmiņā. Tannis 13 gadu vecumā kopā ar ģimeni dodas kara bēgļu gaitās, par tālāko viņa mūža dzīvesvietu top Kanāda. Kā daudziem emigrantiem – sākotnēji bez graša kabatā, tomēr uzcītība, talants un profesionālās spējas Guntim Tannim dod iespēju apgūt lidotāja profesiju, visbeidzot iegūstot kapteiņa darbu lidsabiedrībā „Air Canada”. Visspilgtāk Taņņa personību raksturo viņa vairāk nekā 30 gadus ilgie centieni un darbs pie grandiozas nākotnes pilsētas izveides Kanādas nomalē. Projektā bija vairākas nozīmīgas ambīcijas: peldoša lidlauka izveide Hurona ezera Notavasagas līcī, kā arī 58 kilometrus garš, daļēji peldošs tilts pāri Ontario ezeram, kas savienotu Toronto ar Ņujorkas štatu. Savukārt pašā Utopijas pilsētā Notavasagas upes, kura atgādinot mūsu pašu Gauju vai Amatu, krastā kursētu viensliedes dzelzceļš. Kristapa veidotajā instalācijā iekļauts gan video, gan telpiski objekti, grafika, skaņu celiņi ar paša Taņņa audiopiezīmēm un grāmata, kurā iekļautas viņa skices un plānojumi. Uz izstādes atklāšanu un tām sekojošajām sarunām ar māksliniekiem uz Latviju no Kanādas bija ieradusies arī Gunāra Taņņa meita, dzejniece Lilita Tannis.

Andrejs Siliņš pie podkāsta galda aicinājis savus sportiskos kolēģus - tiešraižu režisoru Kristapu Desmitnieku, kurš novembra sākumā noskrēja Ņujorkas maratonu, lai gan patiesībā nemaz nav liels skriešanas fans. Kā parastam cilvēkam tikt pie dalības vienā no slavenākajiem pasaules maratoniem? Kā gatavoties maratonam, lai nenoķertu "ušakovu"? Kādai izklaidei Ņujorkā vislabāk atvēlēt 100 eiro? Sportacentrs.com hokeja apskatnieks Ulvis Brože rūpīgi uzklausīja Kristapa pārdomas un ieteikumus, jo gatavojas savam pirmajam maratonam.

12. novembrī kinoteātrī “Splendid Palace” notika Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” apbalvošanas ceremonija. Tika pasniegtas balvas 24 kategorijās, ieskaitot atsevišķu kategoriju labākajai studentu filmai. Ceremonijas tēma šogad bija “Lielais Kristaps izmeklē”. Par gada labāko pilnmetrāžas filmu atzīta režisora Jura Kursieša filma "Oļegs", bet labākā spēlfilmas režisora balvu saņēma Jānis Ābele par filmu "Jelgava '94". Visbiežāk uz skatuves kāpa filmas “Jelgava '94” veidotāji. Kopumā filma saņēma septiņas balvas. Ar visu laureātu vārdiem var iepazīties balvas mājaslapā. Raidījumā Kultūras Rondo emocijas un ieraksti pēc Nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” pasniegšanas ceremonijas. Ekspertu viedokļi par Latvijas kino industrijas attīstību. Raidījuma viesi: kinozinātniece Zane Balčus, komponiste Lolita Ritmane, portāla “Kinoraksti” redaktore Elīna Reitere un kinokritiķis Aivars Madris. Raidījuma viesi atzinīgi vērtē aizvadīto ceremoniju, bet par Latvijas kino nākotni runā piesardzīgi, lai arī šobrīd mūsu kino piedzīvo uzplaukumu.

Šodien, 7.novembrī, kinoteātrī „Splendid Palace” sākas Nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” festivāls. Kino svētki turpināsies līdz 12.novembrim ar nominēto filmu seansiem, pirmizrādēm, diskusijām, semināriem un radošajām darbnīcām visai ģimenei. Šogad Kristapa statuetes pasniegs kopumā 24 kategorijās, savukārt mēs raidījumā „Kultūras rondo” piedāvājam jums ieklausīties ekspertu un arī skatītāju viedokļos par aizvadīto gadu mūsu ekrāna mākslā. Par jaunāko latviešu kino stāsta un to vērtē režisore, Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas sinematēkas vadītāja Liene Linde un režisors, Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Pēteris Krilovs. Ar pilnu Nacionālās kino balvas pasākumu programmu varat iepazīties tīmekļa vietnē lielaiskristaps.lv.

===   Kristaps Liepiņš: "Izaicinājumi ir brīnišķīgi, jo viņos mēs varam atklāt sevi."   ===   Kristaps ir paspējis iemēģināt roku kino režijā, bijis gaisa desantu karaspēkā un vairāk kā 12 gadus nostrādāja Latvijas Bankā. Bet kad drošā darba ikdiena vairs neapmierināja viņa kāri pēc piedzīvojumiem, viņš, vecumā ap četrdesmit, aizgāja no stabilā darba un pilnībā nodevās alpīnismam. Tagad Kristaps ir alpīnists ar 30+ gadu pieredzi kalnos, alpīnisma instruktors un The North Face vēstnesis. Lielāko gada daļu Kristaps pavada ārpus Latvijas, kalnu ceļojumos un viņš ir kāpis kalnos jau piecos kontinentos.   Podkāsta sērijā apspriežam: Klinšu kāpšana iesācējiem. Dienēšana PSRS armijā. Fiziskā sagatavotība klinšu kāpējiem. Stabilitātes pamešana piedzīvojumu vārdā. Personību saskaņa ejot kalnos. Trenēšana un apmācīšana. Kā kļūt par alpīnisma instruktoru. Un, kā vienmēr, daudz vairāk.   Ja tagad podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz 0:42:21, kur Kristaps pastāsta kā viņš nolēma pamest darbu Latvijas Bankā un pilnībā nodoties alpīnismam, aptuveni četrdesmit gadu vecumā.   Baudi un dalies!   Sērijas saturs: 0:00:20 - Ievads 0:01:13 - Kā Kristaps sāka nodarboties ar kino režiju. 0:12:34 - Kristapa dienas Padomju savienības armijā. 0:20:39 - Kā iesācēji sāk klinšu kāpšanas treniņus. 0:25:36 - Fiziskā sagatavotība un motivācija klinšu kāpšanas iesācējiem. 0:33:33 - Baiļu pārvarēšana un gandarījums. 0:37:31 - Kristapa atbilde uz aizrādījumu, ka alpīnisti ir adrenalīta atkarībnieki. 0:42:21 - Kā Kristaps nolēma pamest darbu Latvijas Bankā un pilnībā nodoties alpīnismam, aptuveni četrdesmit gadu vecumā. 0:50:09 - Kas kalnos ir tas, kas ļauj cilvēkiem atklāt savu raksturu. 0:53:54 - Kristapa piedzīvojumi solo kāpšanā. 0:59:56 - Jauno kalnā kāpēju kļūdas. 1:02:07 - Alpīnisma gida atbildība attiecībā uz cilvēkiem, kas kalnā kļūst par grupas slogu. 1:04:56 - Kā pārliecināties par alpīnisma gida pieredzi. 1:08:10 - Kā kļūt par alpīnisma instruktoru. 1:15:49 - Par alpīnisma tūristiem, kuri negrib klausīties instruktorā. 1:19:10 - Kādēļ instruktori pakļauj savus mācekļus spiedienam. 1:23:15 - Kā Kristapam ir izdevies saglabāt piedzīvojuma garu. 1:27:09 - Kur Kristapu atrast internetā. 1:29:01 - Kādu grāmatu Kristaps citiem iesaka visbiežāk. 1:32:06 - Par ko Kristaps nesen mainījis savas domas. 1:33:47 - Par ko vairums cilvēku Kristapam nepiekrīt. 1:35:45 - Kā Kristaps definē panākumus. 1:37:17 - Kas ir labākais padoms, ko Kristaps ir saņēmis. 1:38:23 - Kristapa negatīvā pieredze, kas beigās izrādījās vērtīga.   Kalnu grupas Facebook lapa: https://www.facebook.com/kalnugrupa/ Kristaps Facebookā: https://www.facebook.com/liepins.kristaps Kristaps twitterī: @vx_lv Kristaps Instagram: https://www.instagram.com/kristapsvx/   Podkāsta mājaslapa: www.SvarigasDetalas.lv Podkāsta Patreon lapa: http://patreon.com/svarigasdetalas Podkāsta Facebook lapa: www.facebook.com/SvarigasDetalasPodkāsts itunes: https://itunes.apple.com/lv/podcast//id1455599870Es twitterī: @JurisBaltacs

Turpinot vlogu sēriju par interesantākajām NBA komandām, pienākusi kārta "Mavericks". Komandas īpašnieks Marks Kjūbans izvēlējies likt uz diviem eiropiešu "zirdziņiem" – Dončiču un Porziņģi. Kuru var uzskatīt "Big 3" trešo haizivi? Ar ko Dalasai bija īpaša pagājušā sezona? Kāds ir "Mavs" plāns B? Kuras ir Kristapa vājās vietas?

Podkāsta mājaslapa: www.SvarigasDetalas.lv === Kristaps Rikāns: "Panākumi mūsdienās, es domāju, ir sabojāts termins. Jo šodien izpratne par panākumiem ir Instagram profils ar 100 000 sekotājiem. [..] Man liekas panākumi realitātē ir [..] labs meistars vai amatnieks, kas palīdz mūsu valsti attīstīt, maksā nodokļus, rada darba vietas, glābj cilvēku dzīvības." === Kristaps vada uzņēmumu U-labs, ko viņš te izveidoja kā informācijas tehnoloģiju attīstības centru priekš Ubiquiti Networks. Pirms tam viņš ir veidojis biznesa centrus Kievā, Denverā un Toronto. Viņa gadiem ilgā neatlaidība un uzņēmīgais gars viņu padarījuši par balvas "Laiks Ziedonim" laureātu, ko viņš ieguva par ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Un, ja šo balvu pasniegtu arī par mīlestību pret Porsche, viņam tādas balvas būtu divas.   Sērijā apspriežam: Silīcija ielejas inžinieri. Piedzīvojumi astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Debates. Inžinieru atlase darba intervijās. Produktu izstrādes filozofija un tās izmaiņas laika gaitā. Digitālo un fizisko produktu izstrāde. Porsche.  Uzņēmējdarbība un tehnoloģiju bizness Latvijā un ārzemēs. Korupcija Latvijā.   Ja tagad podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz sarunas punktu 1:01:08, kur viņš pastāsta savu skatījumu uz korupciju Latvijā.   Baudi un dalies!   Sērijas saturs zemāk.   0:00:19 - Ievads par Kristapu. 0:02:25 - Kur Kristaps uzauga. 0:05:58 - Kristapa pieredze debatēs. 0:08:43 - Kā Kristaps pusaudža gados braukāja ar mašīnu un ietriecās savā pirmajā kokā. 0:15:00 - Par Porsche dizaineri Anatoliju Lapiņu. 0:14:45 - Par kārtības nozīmi Kristapa ikdienā un darbā. 0:20:48 - Par Ubiquiti Networks dibinātāju un miljardieri Robertu Peru. Un kā Kristaps ar viņu iepazinās. 0:25:42 - Vai Silīcija ielejas inženieri tiešām ir labākie pasaulē un kā viņi ir izlutināti ar "inžinieru SPA". 0:33:00 - Brīdinājuma signāli, kam Kristaps pievērš uzmanību potenciālā darbinieka intervēšanas laikā. 0:35:53 - Kas veido labu inžinieri. 0:39:16 - Izmaiņas produktu izstrādes filozofijā kopš astoņdesmitajiem gadiem. 0:44:39 - Sajūtas braucot dažādos sacīkšu auto, kuri būvēti atšķirīgos laikmetos. 0:49:04 - Kas darbu ar dzelžiem padara tik sarežģītu salīdzinājumā ar digitālo produktu izstrādi. 0:51:45 - Kristapa skatījums uz elektro auto un autonomajām mašīnām. 0:53:32 - Cik viegli vai grūti ir veidot tehnoloģiju biznesu Latvijā. 0:56:16 - Kas Kristapam ļauj būt neatlaidīgam. 0:58:58 - Kur Kristapu un U-labs atrast internetā. 1:00:00 - Ko cilvēki būtu pārsteigti uzzināt par Kristapu. 1:01:08 - Par ko Kristaps nesen ir mainījis savas domas un viņa skats uz korupciju Latvijā. 1:03:45 - Kā Kristaps definē panākumus.   U-labs mājaslapa: ui.com Kristaps twitterī: @EsRikano Kristaps instagram: @EsRikano   Podkāsta mājaslapa: www.SvarigasDetalas.lv Podkāsta Patreon lapa: http://patreon.com/svarigasdetalas Podkāsta Facebook lapa: www.facebook.com/SvarigasDetalas Podkāsts itunes: https://itunes.apple.com/lv/podcast//id1455599870 Es twitterī: @JurisBaltacs

Daudziem jo daudziem TED un TEDx ir prezentēšanas paraugs un piemērs. Taču, vai mēs vispār nojaušam, cik ilgi ir jāgatavojas vienai TEDx runai? Mūsu viesis - TEDxRiga līdzdibinātājs un organizētājs Dāvis Plotnieks to atklās šajā "Diena Pēc" podkāsta epizodē. Tāpat no Dāvja, Kristapa un Oskara dzirdēsiet praktiskus padomus, kas varētu palīdzēt ikdienā sagatavoties un uzstāties tā, kā to dara tie, kas aicināti uzrunāt pasauli ar savām idejām no TEDx skatuvēm visā pasaulē. NB! Šī ir mūsu pirmās sezonas pēdējā sērija! Taču, pateicoties jūsu aktivitātei un atsaucībai, mēs esam ierakstījuši īpašas sērijas "Vasaras izlaidumam" jeb "Summer Edition", kurā ik nedēļu iztaujāsim kādu Latvijā populāru un ar publisko runu saistītu cilvēku. Vairāk informācijas sekos jau pavisam drīz!Support the show (http://www.dienapec.lv)

Šajā epizodē prezentāciju meistara Kristapa Pētersona runas plūdus nebija spējīgs apslāpēt pat rūdīts publiskās runas treneris Oskars Priede :) Bet, ja nopietni, tad šajā epizodē no Kristapa uzzināsi praksē pārbaudītu formulu par faktu un stāstu stāstīšanas svārstu, kā arī vienlapja nozīmi maģistra darba aizstāvēšanā vai investīciju piesaistē. Cerams, ka gūsi noderīgas atziņas, dalīsies ar šo informāciju tālāk un uzrakstīsi mums savas pārdomas - pasts@dienapec.lvSupport the show (http://www.dienapec.lv)

Podkāsta mājaslapa: SvarigasDetalas.lv === Kristaps Skutelis: "Spēja pateikt nē [..] ir viena no nozīmīgākajām lietām, ko es esmu iemācījies pēdējo, nepārāk daudz, gadu laikā." === Kristaps teju desmit gadus mums stāsta par jaunāko tehnoloģiju iespējām, īpašībām, cenām un veidiem, kā tās var papildināt mūsu dzīves. Šajā, tehnoloģijas evanģēlista, lomā viņš ir bijis autors rakstiem žurnālos kā Klubs, Playboy, FHM un Kapitāls, kā arī vairāk kā 300 stāstījumiem radio Star FM ēterā. Papildus tam, viņš ir izveidojis un vada tehnoloģijas ziņu portālu Kursors.lv, kurš sev raksturīgā un autentiskā stilā dalās ar jaunumiem tehnoloģiju pasaulē. Tēmas, ko apspriedām sarunā: * Kristapa DJ pieredze dubstep pasaulē. * Bērnu audzināšana. * Consumer Electronics Show Las Vegasā. * Kā Kristaps optimizē darbu Kursors.lv * Elektro auto nākotne. * Kā Kristaps atlasa autorus priekš Kursors.lv * Kā Kristaps pieiet produktu pārskatiem. * Mārketings. * Un, kā vienmēr, daudz ko citu. Ja tagad sērijai vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz sarunas punktu 36:40, kur Kristaps pastāsta kāda ir Kursors.lv organizatoriskā struktūra un kā Kristaps ar kolēģiem optimizē savu darbu. Baudi un dalies! Sērijas saturs zemāk: 0:00:00 - Ievads par Kristapu. 0:01:51 - Kur Kristaps uzauga. 0:04:04 - Kas Kristapam patīk Budapeštā. 0:05:27 - Kā Kristaps nonāca līdz blogošanai par patērētāju tehnoloģijām. 0:10:17 - Kā mainās nozīme vārdam "tehnoloģija". 0:12:09 - Kristapa iespaidi par Consumer Electronics Show Las Vegasā. 0:16:13 - Kas Latvijā notiek attiecībā uz patērētāju elektronikas ražošanu. 0:21:34 - Kristapa skats uz elektro auto nākotni. 0:32:20 - Stāsts par to, kā veikalu ķēde Target pamanīja, ka kāda viņu kliente ir stāvoklī, pirms to uzzināja viņas tēvs. 0:33:51 - Pajūsmojam par to, cik tālredzīgs ir Amazon vadītājs Jeff Bezos. 0:36:40 - Kāda ir Kursors.lv organizatoriskā struktūra un kā Kristaps ar kolēģiem optimizē savu darbu. 0:41:46 - Kā Kristaps izvēlas cilvēkus ar, kuriem sadarboties priekš satura radīšanas. 0:43:39 - Kā radās Kursors.lv pēc Ziemassvētku laika sapņa, ko Kristaps nosapņoja. 0:44:40 - Kā Kristaps pieiet produktu pārskatiem. 0:47:10 - Kā Kristaps motivē Kursors.lv autorus, savā saturā izpaust savu attieksmi. 0:49:38 - Kā Kristaps monitorē Kursors.lv komentāru sadaļu. 0:51:10 - Ko Kristaps dara iekš uzņēmuma TestDevLab un ko dara pats TestDevLab. 0:53:54 - Kas, pēc Kristapa domām, ir labi mārketinga kanāli, lai sasniegtu tehnoloģiju interesentus. 0:57:28 - Kā Kristaps, labu gribēdams, netīšām nokaitināja jaunās māmiņas. 0:59:07 - Kas ir labs satura marketings. 1:07:33 - Kā Kristaps pārvalda savus e-pastus un laiku. 1:10:53 - Kā es izmantoju Evernote sava iepirkuma saraksta pārvaldīšanai. 1:11:47 - Kristaps pastāsta par savu neesošo darba un privātās dzīves balansu. 1:15:33 - Kristapa attieksme pret cilvēkiem, kas dod padomus bērnu audzināšanā, pirms viņiem pašiem ir bērni. 1:21:48 - Par Kristapa DJ pieredzi dubstep pasaulē. 1:30:12 - Par, ko Kristaps nesen ir mainījis savas domas. 1:32:01 - Par kādu Kristapa uzskatu vairums cilvēku viņam nepiekrīt un, kur tādus viedokļus atrast ar mirkļbirkām #Krizdabznezin un #Krizdabznesaprot. 1:33:15 - Kādi neseni pirkumi, vērtībā līdz 100 EUR ir uzlabojuši Kristapa ikdienu. 1:38:14 - Kādā dzīves jomā, Kristaps gribētu spēt biežāk atbildēt uz jautājumiem. 1:38:26 - Kas ir labākais padoms, ko Kristaps ir saņēmis. 1:41:28 - Kur Kristapu atrast internetā. Kristapa blogs: Kursors.lv Kristapa Twitter: @Krizdabz Onishi mūzika: https://www.mixcloud.com/onishi/ Es twitterī: @JurisBaltacs Podkāsta Facebook lapa: facebook.com/svarigasdetalas Podkāsta Patreon lapa: www.patreon.com/SvarigasDetalas Podkāsa mājaslapa: SvarigasDetalas.lv

Kristaps Andrejsons: "[..] lietas kas ir patiesas nav gluži intuitīvas." === Kristaps Latvijas Universitātes vēstures un filozofijas fakultātē ir ieguvis bakalaura grādu vēsturē un maģistru filozofijā. Šobrīd Kristaps ir ceļā uz to, lai Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātē iegūtu doktora grādu politikas zinātnē un savas disertācijas ietvaros viņš koncentrējas uz politiku Latvijā. Kristaps veido podkāstu “The Eastern Border”, kur viņš angļu valodā aplūko dzīvi un notikumus Padomju savienībā caur to cilvēku acīm, kuri tur tiešām dzīvoja. Papildus The Easterns Border, Kristaps veido arī podkāstu PDRP, jeb Peoples Democratic Republic of Podcast kurā Kristaps ar podkāsta viesiem aplūko kā darbojas dažādu valstu valdības, kādi politiskie spēki veido valstu politiku, kas ir svarīgākie politiskie notikumi un karstākie punkti. Ja podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz 13:46, kur Kristaps pastāsta kas Padomju savienībā bija labāks kā mūsdienās. 00:00 - Par Kristapu un kur viņš uzauga. 06:06 - Kā Kristaps uzsāka The Eastern Border podkāstu. 11:39 - Kā Kristaps veido savu sēriju stāstu. 13:46 - Kas cilvēkiem Padomju savienībā likās labāks kā mūsdienās. 15:13 - Kādam nolūkam, pēc Kristapa domām, ir veidota sabiedriskā iekārta. 17:38 - Kristapa viedoklis par bēgļu iebraukšanas ietekmi uz Latvijas kultūru. 19:44 - Par kritiskās domāšanas svarīgumu. 21:38 - Ko Kristaps vēlētos, lai Rietumu pasaule zina par Latviju. 25:14 - Ko Amerikai vajadzētu zināt par Latviju Padojmu laikā. 26:37 - Kristapa iespaids par piespraužamajiem Latvijas karodziņiem, ko cilvēki mēdz valkāt ap novembri. 31:39 - Mini vēstures stunda: Kas notika 1945. gada 9. maijā un Kristapa iespaids par uzvaras dienas svinībām Rīgā. 35:00 - Par problēmām pie kurām noved pārlieka sabiedrības politizācija. 39:20 - Par Padomju savienības mentalitātes atbalsīm mūsdienās. 40:12 - Mini vēstures stunda turpinās: Kristapa skatījums uz 16. marta notikumiem. 43:35 - Kādas priekšrocības dod iespēja runāt kādā no jauno mediju formātiem. 45:42 - Mini vēstures stunda noslēdzās: Kas ir Molotova - Ribentropa pakts? 48:09 - Segments "Intelektuālā higiēna": Kas politkā ir labējie un kreisie Latvijā un ASV. 51:26 - Segments "Intelektuālā higiēna": Kas ir marksisms. 56:19 - Ko zinātniskā fantastika pastāsta par reālo pasauli. 59:50 - Kādēļ Kristapam tik ļoti patīk zinātniskās fantastikas autors Hunter S. Thompson. 1:04:22 - Cik lielā mērā slikti politiķi ir slikti cilvēki vai sistēmas upuri. 1:09:15 - Kas ir labākais padoms, ko Kristaps ir saņēmis. 1:11:38 - Par ko Kristaps ir optimistisks. 1:14:22 - Kādu grāmatu Kristaps visbiežāk iesaka citiem. 1:17:30 - Vai ir kaut kas kam Kristaps tic, ko viņš nevar pierādīt. 1:19:48 - Kā Kristapu atrast internetā un kā atbalstīt viņa podkāstu "The Eastern Border". 1:22:36 - Nobeiguma pateicības. Baudi un dalies! The Eastern Border twiterī: @Eastern_Border The Eastern Border Facebookā: facebook.com/TheEasternBorder The Eastern Border internetā: theeasternborder.lv Peoples Democratic Republic of Podcast (PDRP) internetā: pdrp.lv Svarīgās detaļu podkāsts un blogs: svarigasdetalas.lv Es twiterī: @JurisBaltacs

062 - Kristaps no The Eastern Border Šodien mums ir saruna ar jaunās paaudzes filozofu no vēstures un filozofijas fakultātes Kristapu Andrejsonu. .. no Rīgas Kristaps ir 26 gadus vecs, viņam ir bakalaura grāds vēsturē un maģistra grāds filozofijā un pašlaik viņš gatavojas dokturantūrai. Kaut gan tas ir viss saistīts, bet mūsu sarunas iemesls ir pavisam kas cits un tas ir Kristapa devums sabiedrībai un tas saucas pokāsts The Easter Border. The Easter Border ir mans jaunākais atklājums podkāstu pasaulē, kas ir bagāts ar faktiem, dzīvestāstiem, humoru un tas viss ir saistīts ar austrumeiropas un Padomju Savienības vēsturi. Saite: http://theeasternborder.lv/ Patīkamu klausīšanos, Helmuts Meškonis podkāsts Tauta