Podcasts about vai latvij

Divas trešdaļas valsts iedzīvotāju vismaz reizi gadā atvēl kādu lielāku vai mazāku naudas summu labdarībai.  Vai Latvijā varam runāt par zināmu ziedošanas kultūru? Varbūt visu nosaka labs mārketings? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē platformas "Time to Wish" pārstāvis Edgars Zaharovs, "Ziedot.lv" pārstāve Ilze Ošāne un Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas pārstāve Lita Konopore. "Latvijā ir ziedošanas kultūra," apstiprina Ilze Ilze Ošāne. "Ziedod.lv" novērots, ka Latvijas sabiedrība ziedo visu gadu, neatkarīgi no sezonas. Ziemassvētku laikā ir vairāk labdarības akciju un tās ir pamanāmākas, bet cilvēki ziedo visa gada laikā. "Ir cilvēki, kas katru mēnesi veic ziedojumus. J ja izskan kādi aicinājumi palīdzēt, cilvēki labprāt atsaucas un ziedojumu apjoms pieaug. Ziedošanas kultūra ir izveidojusies stabila un katru mēnesi cilvēki izvēlas ziedot līdzekļus," gandarīta Ilze Ošāne. Amerikāņu meteorologs un matemātiķis Edvards Lorencs, aprakstot Haosa teoriju, ietvēra tajā koncepciju "Taureņa efekts". Tā būtība - pat niecīgākās izmaiņas sistēmā var izraisīt milzīgas pārmaiņas kādā citā vietā. Šī ideja iedvesmoja Olgu Kazaku pirms 16 gadiem izveidot labdarības biedrību "Taureņa efekts", lai palīdzētu bērniem, kas dzīvo bērnunamos. Laika gaitā organizācijai radušies arī citi darbības. Ierakstā uzklausā biedrības dibinātāju Olgu Kazaku. Savukārt "Time to Wish" ir jauna platforma, kas veidota, lai satiktos tie, kas vēlas ziedot, un tie, kam ir vajadzības. Organizācija ievieto informāciju par lietām, kas ir vajadzīga, un pat norādes, kur to var iegādāties, ja vajadzīga lieta ir specifiska. Naudas sadalījums labdarībai šobrīd veidojas šādi - lielākais apjoms ir ziedojumi Ukrainai, tad palīdzība dzīvniekiem, slimiem bērniem un palīdzība senioriem.  "Ja skatāmies labdarībā top trīs jomas - tie ir smagi slimi bērni, seniori un dzīvnieki," norāda Ilze Ošāne. "Attiecīgi cilvēki, kas izvēlēsies ziedot dzīvnieku aizsardzība, patversmēm un dzīvniekiem, viņi visdrīzāk neziedos bērniem un senioriem, kā arī otrādi. Ja tev ģimenē ienāk bērns, tu noskaņoties, ka vairāk vēlies palīdzēt šai sociāli jutīgai grupai - smagi slimiem bērniem, jo tu no savas perspektīvas skati, ka man ir mans mazulītis un es zinu, cik grūti ir, ja viņš saslimst, apstājas visa dzīve. Tāpat mums visiem ir mammas, tēti, kas nonāk vecumā, un tad uzreiz empātiski jūti, kā tas ir, kad manam tuviniekam vai kaimiņu vecmāmiņai nav savi bērni un mazbērni, kas var palīdzēt viņai trūkumā. Savukārt jaunie cilvēki, kuriem vēl nav bērnu, tie ir ārkārtīgi izteikti dzīvnieku cilvēki, vai arī, ja tev ģimenē ir suns, kaķis, tad tuvojas absolūts arī dzīvnieku patversmes ziedotājs, jo tu zini, kā tas ir, tu izlaid caur savu ģimeni, caur savu perspektīvu." Edgars Zaharovs stāsta par kādu sadarbības veidu, kas palīdz piesaistīt atbalstu labdarbības organizācijā. "Ir vēl viens interesants veids, kas pie mums tiek mazāk izmantots, bet Amerikā ļoti izplatīts, ka sabiedrībā plaši pazīstamas personas, īpaši iInfluenceri kļūst par kādas organizācijas vēstnieku. Viņi uzņemas atbildību par kādu organizāciju. Kāds influenceris kļūst par kādas organizācijas vēstnieku, uzrunā savus sekotājus, saka: dārgie draugi, es draudzējos ar suņu patversmi, ar bērnu organizāciju, palīdzēsim viņiem kopīgiem spēkiem!" stāsta Edgars Zaharovs. "Viņš aizbrauc, palīdz uztaisīt bildes vai vēl kaut ko. Jo bieži vien ir brīnišķīga organizācija, rūpējas par dzīvniekiem, bet viņiem nav viegli izveidot saturu sociāliem medijiem. Viņi nav profesionāļi tajā jomā, viņi ļoti labi rūpējas par dzīvniekiem, bet viņi nemāk veidot interneta kontentu tik labi, ka to māk darīt influenceri."

Kaut elektronerģijas pārrāvuma iemesli 28.aprīlī Spānijā un Portugālē vēl oficiāli nav noskaidroti, visticamāk, tie ir vairāki un tie saistīti ar saules paneļu un vēja ģeneratoru lielo īpatsvaru šai valstī. Vai tas nozīmē, ka atjaunojamie energoresursi ir nedroši? Uz šo jautājumu atbild 14.Saeimas deputāts Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) un AS "Augstprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns.Vai Latvijā var atkārtoties tāds aptumsums kā Spānijā un vai energotīkla operators ir gatavs līdzīgam gadījumam? Pieņemot, ka Spānijā tā bija tehniska kļūme, Baltijā nevar izslēgt trešo pušu ļaunprātību un sabotāžu. Cik gatava Latvija ir pārvarēt šādus mākslīgi izraisītus incidentus elektrenerģijas tīklā.Raidierakstu sagatavojis žurnālists Ivars Bušmanis.aidieraksts ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūra nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.Funded by European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarly reflect those of the European Union or the European Education and Culture Executive Agency (EACEA). Neither the European Union nor EACEA can be held responsible for them.

Mūsdienu populārajā kultūrā vikingi attēloti kā skarbi karotāji un laupītāji, bet arheoloģiskajā izpētē gan Skandināvijā, gan Latvijā atklājas cita aina, tostarp, arī atspēkoti mīti par sieviešu lomu vikingu sabiedrībā. Ko par šiem jūras braucējiem atklājuši arheologi Latvijā un pasaulē? Šis gads arheologiem Lielbritānijā atnesis lielus panākumus: saskaņā ar viņu teikto izdevies atklāt līdz šim lielāko zināmo vikingu celtni Lielbritānijā. Bet britu arheologi nav vienīgie, kuriem uzdodas atklāt ko jaunu un pārsteidzošu par slavenajiem un arī leģendām apvītajiem vikingiem.  Arī pētniekiem no Latvijas ir izdevies atklāt ko jaunu un interesanti šajā jomā. Kā vairāki populārās kultūras mīti viegli atspēkojami ar mūsdienu arheologu instrumentiem, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro arheologs, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Guntis Gerhards un arheoloģe, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētniece Elīna Pētersone-Gordina. "Vikingi asociējas ar skarba izskata skandināvu vīriem, kuri laupīja dedzināja un aiz sevis atstāja iznīcību 9. -11. gadsimtā Eiropā. Jāsaka, ka tas ir ļoti vienkāršots pieņēmums no 21. gadsimta skatupunkta. Vārds vikings nenozīmē kādu konkrētu etnisku vai konkrētu piederību. Par vikingiem sevi dēvē paši skandināvi, citviet Eiropā viņus pazina ar cita veida apzīmējumu, franku zemēs tie bija normāņi, Krievzemē - varjagi," norāda Guntis Gerhards. Vai Latvijā vispār ir vikingu laikmets, jo periodizācijā šāds laiks neparādās? Viens no projekta uzstādījumiem vēsturniekiem bijis - paraudzīties uz šīm lietām atšķirīgi.  "Viens no iemesliem, kāpēc šādu periodu atsevišķi neizdalīja, jo nebija pārliecinošu liecību par pašu vikingu klātbūtni. Jā, mums ir skandināviskas izcelsmes priekšmeti, kas ir atrasti daudzviet Latvijā," norāda Guntis Gerhards. Elīna Pētersone-Gordina norāda, ka projektā pievēršas Latvijas populācijai un pēta, vai Vikingu laikmets ietekmēja vietējo populāciju. Mēs jau neskatāmies uz vikingiem. "Veicot diētas analīzes un vērtējot izmaiņas apbedījumu tradīcijās, var redzēt Vikingu laikmetu arī Latvijā un izmaiņas ir pietiekami nozīmīgas," norāda Elīna Pētersone-Gordina Viņa arī atzīst, ka pētījumos atklāts, ka 10. un 11. gadsimtā parādās atšķirības diētā - vīrieši patērē augstāku dzīvnieku proteīna proporciju nekā sievietes, kas iepriekšējos gadsimtos nebija. Izmaiņas ir izteiktas un tas nāk arī kopā ar apbedīšanas tradīciju izmaiņām. Guntis Gerhards norāda, ka neapšaubāmi Skandināvijas iedzīvotāji ir atstājuši noteiktas ģenētiskas pēdas arī Latvijas populācijā. Vai vikingu sievietes bija arī karotājas? "Pēdējos desmit gados šis jautājums ir kļuvis ļoti aktuāls. Tas lielā mērā saistīts ar atradumiem Birkas kapulaukā, kur ļoti bagāti apbedījumi, kur bija klāt ieroči, divi zirgi, daudzas citas lietas. Tas tika atklāts 20. gadsimta pašā sākumā, un ilgstoši tika uzskatīts, ka tas ir vīrieša karotāja apbedījums. Taču, ienākot mūsdienu modernajām tehnoloģijām, tām pašām DNS, tika pierādīts, ka konkrētā apbedījuma kauli pieder sievietēm, tātad sieviete karotāja," skaidro Guntis Gerhards. "Pēc tam, pārlūkojot atsevišķus Skandināvijas apbedījumus, apmēram ir kādi 10 droši gadījumi, ka ir ar bagātīgām kapu piedevām veltīti apbedījumi, kuros ir sievietes. Līdz ar to ir jautājums, ka sievietes varēja ieņemt vikingu laikmetā Skandināvijā pietiekami augstu sociālo stāvokli līdztekus vīriešiem. Vai viņas visos gadījumos ir uzskatāmas par karotājām, tas varētu būt apšaubāmi. Bet tas, ka viņām varēja būt nozīmīga loma, teiksim, dažādos reliģiskajos kultos, ideoloģijā vikingu, tas ir noteikti." Guntis Gerhards norāda, ka arī Latvijas teritorijā Daugavas krastos 8.-9. gadsimta latgaļu un sēļu kapulaukos parādījās tāda sieviešu dzimtei netipiska senlieta kā cirvis. Tas liek uzdod jautājumu - kas bija šīs sievietes? Diētas analīzes parāda, ka šīs sievietes bija līdzvērtīgas vīriešiem, bilst Guntis Gerhards. Iespējams, ka šīs sievietes varēja ieņemt noteiktu vietu tā laika sabiedrībā līdztekus vīriešiem.

Vai tiesa, ka stresu dažkārt veicina ne tikai mūsu psiholoģiskie pārdzīvojumi, bet arī fizioloģiskas izmaiņas organismā? Kur rodas stresa hormoni – kortizols un adrenalīns – un kas notiek, ja tie sāk pārņemt mūsu organismu nekontrolēti? Par to studijā iztaujāsim Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilzi Konrādi. * Zinātnes ziņas Megalodona izmēri varētu būt bijuši lielāki, nekā līdz šim pieņemts. Pirms dažiem gadiem uz ekrāniem bija skatāma asa sižeta filma par megalodonu – gigantisku haizivi. Varbūt toreiz kādi skatītāji domāja, vai tas ir izdomājums, vai arī šāds radījums okeānos patiešām kādreiz dzīvojis. Un atbilde ir – jā. Megalodons ir reāla suga, kas kādreiz mitusi, un tādas vietnes kā “Live Science” un “Science Daily” tai veltījušas plašākus izklāstus. Zinātnieki visai ilgi uzskatījuši, ka megalodoni izskatījās kā lielas baltās haizivis, taču jaunākais pētījums liecina, ka megalodons bijis vairāk nekā 24 metrus garš dzīvnieks, un tas ir vairāk nekā uzrādījuši līdzšinējie aprēķini. Salīdzinājumam – baltās haizivs mātītes ķermeņa garums var būt aptuveni pieci metri. Tā ka redzams atšķirība ir visai liela – pieci metri vai 24 metri.  Bet milzenis megalodons mūsdienās sastopams vairs nav, tas ir dzīvojis jūrās laika nogrieznī pirms 20 miljoniem gadu līdz 3,6 miljoniem gadu. Pilnīgi megalodonu skeleti atrasti nekad nav, tāpēc mūsu zināšanas balstās un arī avoti, no kuriem zinātnieki var gūt datus, nāk no fosilijām - zvīņu un zobu fosilijām. Lai iegūtu jaunākos datus par megalodona izmēru, zinātnieki no Kalifornijas un Riversaidas universitātes, kā arī citām pasaules vietām megalodonu fosilijas salīdzinājuši ar vairāk nekā 150 dzīvām un izmirušām haizivju sugām, iegūstot pēc iespējas precīzāku megalodonu galvas, ķermeņa un astes proporciju. Vēl pētnieki atklājuši, ka megalodons varētu būt dzemdējis dzīvus mazuļus, un arī to garums varētu būt bijis līdz pat četriem metriem. Tas, par ko pētnieku vidū nav vienprātības, – kādai mūsdienu sugai megalodons ir līdzinājies. Kā piemēru jau minējām balto haizivi, tomēr ir zinātnieki, pēc kuru domām, megalodona ķermenis pēc formas daudz tuvāks bijis citronhaizivij vai pat lielam valim.  Pirmais Mēness aptumsums šogad – 14. martā. Bet par kādu citu dabas brīnumu. Piektdien, 14. martā, gaidāms šī gada pirmais Mēness aptumsums, un par to vietnē “Scientific American”. Precīzāk izsakoties, aptumsums būs 13. marta naktī un 14. marta agrās rīta stundās, un tas būs pilns Mēness aptumsums pēc trīs gadu pārtraukuma. Tiesa gan, mūsu platuma grādos šis notikums ies secen. Pilnu Mēness aptumsumu varēs vērot tikai paši Eiropas rietumi – Spānija, Īrija un Lielbritānija. Toties viskrāšņāko un pilnāko aptumsumu varēs skatīt tie, kuri dzīvo Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Ja klausāties Latvijas Radio, būdami šajās vietās, tad ziniet, ka jums tāda iespēja ir, un to patiešām nevajag laist garām. Bet Latvijā neskumstiet, jo naktī no 7. uz 8. septembri eiropieši redzēs Mēness aptumsumu, un tad to neredzēs Amerika.  Ar ko Mēness aptumsums ir interesants? Atšķirībā no strauja Saules aptumsuma, Mēness aptumsums ir lēns un majestātisks, un, lai to redzētu, nav nepieciešans īpašs aprīkojums vai optisks palīglīdzeklis.  Mēness, Saule, Zeme – šo triju ķermeņu attiecības nosaka Mēness aptumsuma veidošanos, detalizētāk, kā tas notiek, aprakstīts vietnē, bet tur arī piedāvāts tāds vienkāršots skaidrojums. Proti, iedomājieties, ka jūs atrodaties uz Mēness, skatoties uz Zemi un Sauli. No šī skatupunkta šķiet, ka Zeme lēnām virzās Saules priekšā. Sākumā jūs redzat, ka Zeme pavisam nedaudz bloķē Sauli, un gaismas daudzums, kas pie Jums nonāk, samazinās, bet mazliet. Laika gaitā Zeme bloķē Sauli arvien vairāk, un apgaismojums vēl vairāk samazinās. Pēc aptuveni stundas Zeme pilnībā nobloķē Sauli, Jūs atrodaties Zemes ēnā, un visapkārt ir tumšs. Attiecīgi, kad Zeme atkal atklāj Saules seju, aptumsums ir beidzies. Tik tālu par Mēness skatupunktu, bet Mēness aptumsumu mēs vērojam no Zemes, un te nākamais interesantais fakts. Brīdī, kad Saule attiecībā pret Mēnesi ir nobloķēta, mēs uz Zemes redzam nevis vienkārši tumšu, blāvu Mēness disku, bet Mēness seja kļūst “asiņaina”, un to arī sauc par “asiņaino Mēnesi”. Skaidrojumam palīdz fizika. Mēness aptumsuma laikā Saule izgaismo Zemi, tāpēc visa Saules gaisma, kas krīt uz Mēness virsmu, iziet cauri mūsu atmosfēras biezākajai daļai, iekrāsojot Mēnesi sārtā mirdzumā. Izskatās diezgan biedējoši, bet skaisti.  "Zinātnieki netiks apklusināti": tūkstošiem cilvēku protestē pret Donalda Trampa administrācijas politiku. Tūkstošiem pētnieku ASV pilsētās un arī Eiropā mītiņos ar saukli “Stand Up for Science”(jeb “Iestājieties par zinātni”) pauž protestu ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas darbībām, lai samazinātu zinātnisko darbaspēku un izdevumus pētniecībai.  Kopš stāšanās amatā janvārī Tramps un viņa komanda ir atlaiduši un dažos gadījumos mēģinājuši pieņemt atpakaļ darbā tūkstošiem darbinieku ASV zinātnes aģentūrās, kuru darbs bija saistīts ar kodoldrošību, putnu gripas uzraudzību, ekstrēmu laikapstākļu prognozēšanu un citiem jautājumiem. Administrācija ir arī mēģinājusi iesaldēt pētniecības dotācijas zinātnes finansēšanas aģentūrās, tostarp ASV Nacionālajā zinātnes fondā.  Vieni paši mītiņi gan izmaiņas neietekmēs, to jau pierādījuši protesti pagātnē, piemēram, 2017. gadā, kad pētnieki protestēja Trampa pirmā prezidentūras termiņa laikā. Taču svarīgi ir neklusēt, jo, kā norādījusi neirozinātniece Nensija Kanvišere: “Jūs nevarat vienkārši atlaist visus un pēc tam viņus atkal pieņemt darbā, kad tie ir nepieciešami. Zinātnieku paaudze būs zaudēta.” Par šī brīža protestiem plašāk vietnē “Nature”. Vai Latvijā ir retzemju metāli?  Visbeidzot, ja vēl par ģeopolitiku un zinātni, tad aicinām pašmāju portālā “Delfi” iepazīties ar rakstu par retzemju metāliem. Tieši Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iespējamais darījums par retzemju metāliem pēdējā laikā ir daudz figurējis ziņu virsrakstos, un “Delfu” rakstā labu skaidrojumu sniedzis ģeologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Viņš norāda, ka ne viss, kas ir reti sastopams, automātiski ir retzemju elementi. Tie ir pavisam konkrēti 17 elementi no Mendeļejeva periodiskās tabulas apakšējās daļas, piemēram, skandijs, itrijs, lantāns un citi, tiem ir augsta vērtība un praktiskais pielietojums, piemēram, elektronikā un militārajā jomā. Ukrainā tie ir pieejami, Latvijā par šo 17 elementu klātbūtni pierādījumu nav, bet mums ir ļoti daudz citu vērtīgu dabas resursu, piemēram, dzelzrūda. Par tās un citu atradņu nozīmi plašāk rakstā.

Vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kas un kā piešķir uzturēšanās atļaujas, un kas notiek, ja tās nepagarina? Par legālo un nelegālo migrāciju Latvijā runājam raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (janā Vienotība) un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Ingmārs Līdaka (Apvienotais saraksts). Migrācijas jautājumi neapšaubāmi šobrīd ir Rietumu politikas uzmanības fokusā, un tie nosaka politisko dienaskārtību Eiropā. Austrija, Itālija, Nīderlande, tikko Vācija. Ievēlētas tiek tās partijas, kas sola stingrāk vērsties pret migrācijas politiku un īpaši strikti rīkoties ar tiem, kas valstī uzturas nelegāli. Mēs arī daudz dzirdam par tūkstošiem izraidīto Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī mūsu kontinentā deportācijas procesi kļūst par biežāku realitāti. Latvijā mūsu nabadzības dēļ migrācija nav bijusi galvenā problēma. Bet arī mēs Latvijas Radio saņemam arvien vairāk jautājumu par to, kāda ir situācija šeit, vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kā piešķirtās uzturēšanās atļaujas, kas notiek, ja tās nepagarina? Dīvaini pārtikas piegādātāji, pazuduši studenti, kas ieradušies mācīties... To jautājumu rodas arvien vairāk. Kāda tad ir patiesā aina, ja mēs runājam par migrantiem un par mūsu politiku? 

Vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kas un kā piešķir uzturēšanās atļaujas, un kas notiek, ja tās nepagarina? Par legālo un nelegālo migrāciju Latvijā runājam raidījumā Krustpunktā. Diskutē Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Ivars Ruskulis, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadītāja Ilze Briede, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna (janā Vienotība) un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sekretārs Ingmārs Līdaka (Apvienotais saraksts). Migrācijas jautājumi neapšaubāmi šobrīd ir Rietumu politikas uzmanības fokusā, un tie nosaka politisko dienaskārtību Eiropā. Austrija, Itālija, Nīderlande, tikko Vācija. Ievēlētas tiek tās partijas, kas sola stingrāk vērsties pret migrācijas politiku un īpaši strikti rīkoties ar tiem, kas valstī uzturas nelegāli. Mēs arī daudz dzirdam par tūkstošiem izraidīto Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī mūsu kontinentā deportācijas procesi kļūst par biežāku realitāti. Latvijā mūsu nabadzības dēļ migrācija nav bijusi galvenā problēma. Bet arī mēs Latvijas Radio saņemam arvien vairāk jautājumu par to, kāda ir situācija šeit, vai Latvijā ir iespējams uzturēties nelegāli? Kā piešķirtās uzturēšanās atļaujas, kas notiek, ja tās nepagarina? Dīvaini pārtikas piegādātāji, pazuduši studenti, kas ieradušies mācīties... To jautājumu rodas arvien vairāk. Kāda tad ir patiesā aina, ja mēs runājam par migrantiem un par mūsu politiku? 

Saruna, ko rudenī ierakstījām ar mācītāju un atkarību terapeitu Māri Ķirsonu, kurš savulaik Latvijā ieviesa pasaulē atzīto Minesotas 12 soļu programmu atkarību ārstēšanai. Diemžēl, šodien mācītāja vairs nav mūsu vidū. Saruna ar viņu bija tikpat neparasta, cik viņš pats.Māra Ķirsona padsmit gadus ilgā, personīgā cīņa ar alkoholismu un vēlāk arī atkarību no tabletēm, viņu aizveda pat līdz cietumam un "trakomājai". Savu ceļu uz dziedināšanu mācītājs ieguva caur Minesotas 12 soļu programmu, ko viņš vēlāk palīdzēja ieviest Latvijā. Pateicoties viņam, simtiem cilvēku ir spējuši pārvarēt savu postošo atkarību no alkohola vai narkotikām.Sarunā mācītājs stāstīja par 20 kritiskiem jautājumiem, ko uzdot sev par attiecībām ar atkarību. Viņš piedāvāja praktisku ceļvedi sevis inventarizēšanā, risinājumus līdzatkarīgajiem un alkoholiķu bērniem, kuriem vecāku alkoholisms nozadzis bērnību.Mācītājs ne tikai teorētiski, bet arī praktiski saprata atkarības būtību un ceļu uz atveseļošanos.Māris Ķirsons bija ne tikai psihologs, teologs un atkarību speciālists, bet arī aktīvs un drosmīgs Latvijas patriots, kurš 1980. gadā Madridē pie PSRS vēstniecības pat lēja savas asinis uz PSRS karoga, protestējot pret Baltijas valstu okupāciju.Sarunas noslēgumā mācītājs piebilda:"Pamēģini! Varbūt tavā gadījumā arī brīnums notiks."Ja tev, tāpat kā mums, ir svarīgi, lai Cilvēkjaudas saturs arī turpmāk visiem ir pieejams par brīvu, tu vari mūs atbalstīt vai nu "uzsaucot mums kafiju" vai pievienojoties Cilvēkjaudas Klubam.Vairāk informācijas ir sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads2:48 Kāpēc psihologs un teologs Māris Ķirsons savulaik atveda uz Latviju 12 soļu programmu anonīmajiem alkoholiķiem8:41 Kas ir pirmais solis uz atveseļošanos no alkoholisma11:18 Par runāšanas svarīgumu12:22 12 soļu programmas veiksmes procents14:52 Kas ir kopīgs cilvēkiem, kuri cieš no alkoholisma17:04 Otra svarīgā lieta ceļā uz atbrīvošanos no atkarības20:01 Divdesmit jautājumi, ko cilvēks var sev uzdot saistībā ar savu dzīvi un savu dzeršanu21:53 Ko nozīmē sevis inventarizēšana23:21 Kā iemācīties nemelot sev26:22 Kādus papildu ieguvumus cilvēks var saņemt, praktizējot 12 soļu programmu28:27 Iemesli, kādēļ cilvēki dzer30:43 Divdesmit jautājumi, kurus uzdot sev, lai noskaidrotu, vai esi līdzatkarīgs35:08 Vai Latvijā pastāv līdzatkarīgo palīdzības grupas37:52 Kas ir galvenā lieta, kas jāiemācās līdzatkarīgajiem40:14 Ko darīt bērnam – gan mazam, gan pieaugušam, ja vecāki dzer46:39 Izlīdzināt sastrādāto un atvainoties – cik svarīgi un cik viegli vai grūti tas ir48:30 Kā sadzīvot ar nozagto bērnību vecāku dzeršanas dēļ50:22 Upura pozīcija un atkarība – kāda te ir saistība53:02 Ieteikumi, kā nenonākt līdz atkarībai55:07 “Ja es piedodu sev, tad viss tas, kas manā galvā ir dzīvojis, tur vairs nav”

Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Valdis ar Andris būs uzaicinājuši viesi! Raidījuma tēmas: - ️Vai Kristaps Porziņģis būs divkārtējais NBA čempions?; - Eurobasket 2025 prognozes; - ️Hokeja Pasaules čempionāta prognozes; - Vai Latvijā būs jauna sporta iestāde?; - ️Vai Rīgas sportu vadīs Šlesera partija?; - Vai Toms Skujiņš uzvarēs kādā no Tour de France posmiem?; - Vai Aļonai Ostapenko būs kādi panākumi šogad?

Jautājumus par vakcinācijas nepieciešamību dienas kārtībā diemžēl visbiežāk ienes traģiski notikumi. Tagad par to jārunā atkal. Vai atsevišķām slimībām vakcinācija jānosaka kā obligāta, vaicājam ekspertiem raidījumā Krustpunktā. Diskutē Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos Dzintars Mozgis, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāte Mairita Lūse, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, profesors Māris Taube un Latvijas jauno ārstu asociācijas valdes locekle Alise Singha. Vai Latvijā vajag ieviest obligātu vakcināciju? Kāda ir pašreizējā kārtība un kāpēc tik daudz bērnu, izrādās, nav vakcinēti? Pēc drāmas, kas izvērsās Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, vienam puisītim nomirstot, bet viņa māsas izņēma no ģimenes piespiedu kārtā, šis jautājums ir pievērsis ļoti plašu sabiedrības uzmanību. Kādreiz taču, kā norāda klausītāji, Brīvajā mikrofonā, bērnus vakcinēja bez jautājumiem; kāpēc tagad, izrādās, arvien biežāk bērni nav pasargāti un, kā mēs redzam, arī atgriežas jau piemirstas slimības. Kāds tad būtu saprātīgais risinājums, runājot par bērnu vakcinēšanas kārtību?

Jautājumus par vakcinācijas nepieciešamību dienas kārtībā diemžēl visbiežāk ienes traģiski notikumi. Tagad par to jārunā atkal. Vai atsevišķām slimībām vakcinācija jānosaka kā obligāta, vaicājam ekspertiem raidījumā Krustpunktā. Diskutē Slimību profilakses un kontroles centra direktora vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos Dzintars Mozgis, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāte Mairita Lūse, Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, profesors Māris Taube un Latvijas jauno ārstu asociācijas valdes locekle Alise Singha. Vai Latvijā vajag ieviest obligātu vakcināciju? Kāda ir pašreizējā kārtība un kāpēc tik daudz bērnu, izrādās, nav vakcinēti? Pēc drāmas, kas izvērsās Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, vienam puisītim nomirstot, bet viņa māsas izņēma no ģimenes piespiedu kārtā, šis jautājums ir pievērsis ļoti plašu sabiedrības uzmanību. Kādreiz taču, kā norāda klausītāji, Brīvajā mikrofonā, bērnus vakcinēja bez jautājumiem; kāpēc tagad, izrādās, arvien biežāk bērni nav pasargāti un, kā mēs redzam, arī atgriežas jau piemirstas slimības. Kāds tad būtu saprātīgais risinājums, runājot par bērnu vakcinēšanas kārtību?

Valdības piedāvātais nodokļu izmaiņu plāns paredz samazināt pensiju 2.līmenī iemaksājamo sociālo iemaksu daļu no sešiem uz pieciem procentiem. Rekordīsā laikā ir savākti paraksti iniciatīvas iesniegšanai Saeimā pret šādām izmaiņām. Tomēr jāatzīst, ka tas, cik veiksmīgi darbojas 2. pensiju līmenis, iepriekš ir ne reizi apspriests, īpaši tad, kad finanšu tirgu satricinājumu rezultātā pensiju plāni pelna slikti vai pat ir aizgājuši mīnusos. Protams, zinot demogrāfisko situāciju Latvijā, izskan arī jautājums, vai esošā pensiju sistēma spēs nodrošināt pietiekamu iztiku nākotnes pensionāriem? Krustpunktā diskutē Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs un Latvijas Pensionāru federācija vadītāja Aija Barča. Intervijā raidījumā Labrīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka diskusijas par iespējamajām izmaiņām pensiju otrajā līmenī būs un nekas vēl nav pieņemts.

Valdības piedāvātais nodokļu izmaiņu plāns paredz samazināt pensiju 2.līmenī iemaksājamo sociālo iemaksu daļu no sešiem uz pieciem procentiem. Rekordīsā laikā ir savākti paraksti iniciatīvas iesniegšanai Saeimā pret šādām izmaiņām. Tomēr jāatzīst, ka tas, cik veiksmīgi darbojas 2. pensiju līmenis, iepriekš ir ne reizi apspriests, īpaši tad, kad finanšu tirgu satricinājumu rezultātā pensiju plāni pelna slikti vai pat ir aizgājuši mīnusos. Protams, zinot demogrāfisko situāciju Latvijā, izskan arī jautājums, vai esošā pensiju sistēma spēs nodrošināt pietiekamu iztiku nākotnes pensionāriem? Krustpunktā diskutē Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks, Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane, Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs un Latvijas Pensionāru federācija vadītāja Aija Barča. Intervijā raidījumā Labrīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka diskusijas par iespējamajām izmaiņām pensiju otrajā līmenī būs un nekas vēl nav pieņemts.

Aktualizēs un pilnveidos kārtību, kā efektīvāk rīkoties bezpilota lidaparātu radītu drošības apdraudējumu gadījumā. Baltkrievijā reģistrētie auto būs jāizved no valsts vai jāpārreģistrē izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā. Maskava piedzīvo masīvu ukraiņu lidrobotu uzbrukumu; slēgtas trīs lidostas. Vai Latvijā sabiedrība ir gana zinoša, lai samazinātu pašnāvību skaitu valstī? „Rail Baltica” projektam varētu piesaistīt privātos partnerus. Sarunas sola gada beigās.  

Raidījums “(Bez)maksas sports” - informatīvi analītisku un izglītojošu stāstu un diskusiju raidījums 12 sērijās par mūsdienu lielajiem jautājumiem sportā. 8. epizodes tēma: sporta patērēšanas ieradumi gan pasaulē, gan Latvijā pēdējā laikā ievērojami mainījušies. Mazinājies un turpina samazināties sporta drukāto mediju skaits, pasauli pārņem sociālie tīkli. Sports medijos kopumā kļuvis pieejamāks, taču par dažādu izklaides platformu lietošanu un sporta vērošanu attālināti ir jāmaksā. Vai sports jau tuvākajā laikā pazudīs no klasiskajiem TV kanāliem? Vai Latvijā pastāv kvalitatīva sporta žurnālistika? Kurus no sporta veidiem Latvijas sporta līdzjutēji medijos iecienījuši visvairāk? Studijā: ilggadējs Latvijas sporta žurnālists Jānis Matulis un TV3 Sport programmu direktors Toms Circenis. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma saturu atbild TV4.

Šonedēļ gleznotājs Kaspars Zariņš uz sarunu aicinājis divas dāmas, kuru loma Latvijas mākslas un kultūras vidē ir milzīga: mākslas zinātnieci un kādreizējo kultūras ministri Helēnu Demakovu, un mākslinieci, dzejnieci, Ventspils muzeja Komunikāciju nodaļas vadītāju Ievu Rupenheiti. Ne visi zinās, ka viņas mīl arī gleznot, tāpēc līdzās jautājumam par abu aizraušanos un prieku, ko tas sagādā, tiek uzklausīti vērojumi par kultūrpolitikas vidi. Pēc kādiem principiem abas novērtē mākslas darbu, un ko viņas dēvē par aktuālu mākslu? Vai mūsdienu mākslā vērojamas vairāk pozitīvas vai negatīvas tendences? Kā salauzt ledu, lai izkļūtu starptautiskā arēnā? Vai Latvijā un pasaulē kvalitātes kritēriju trūkums ir jaušams? Visbeidzot, kādu vizuālo attēlu vēlas iekārt Ziemassvētku eglītē? Uzinām arī to, kad un kāpēc Ieva Rupenheite raksta dzeju, bet Helēnas Demakovas hobijs ir ziedi.

Saeima drīzumā plāno lemt par ierobežojumiem elektroniskajām cigaretēm. Vai tām būtu jāpiemēro tādi paši aizliegumi, kā Eiropas Savienībā noteikti karsējamai tabakai, Krustpunktā diskutē Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Saeimas deputāte Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Pneimonoloģijas galvenais speciālists Alvils Krams. Agrāk bieži vien bija kāda vieta kaut kur netālu no skolas, kur jaunieši pirms stundām, pēc stundām vai starpbrīžos devās it kā paslepus uzsmēķēt. Cigaretes vienmēr ir bijis vilinājums pusaudžiem. Tagad jau kādus gadus vairs nav nepieciešams kaut kur slēpties, jo modernās tehnoloģijas dzīvi pusaudžiem ir padarījušas krietni vieglāku. Elektronisko "ļuļķīti" var ielikt kabatā vai soma, nav nekādas smakas un arī nevienam netraucē. Veipošana ir kļuvusi par daudzu pusaudžu ikdienu, bet veips [elektroniskā cigarete] nav nekāds veselīgais burkāns, tādēļ pasaulē ārsti un pētnieki meklē risinājumus, ko darīt, lai arī mudinātu politiķus rīkoties, lai mazinātu iespējamo postu un kaitējumu. Jautājums ir nonācis arī Latvijas politiķu dienaskārtībā, bet kāda ir vai varētu būt mūsu politika šajā jautājumā, īstas vienprātības nav. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienībā stājās spēkā aizliegums par karsējamās tabakas aromatizēšanu, bet kas notiks ar elektroniskajām cigaretēm un kādi ir riski dažādu lēmumu pieņemšanā?

Saeima drīzumā plāno lemt par ierobežojumiem elektroniskajām cigaretēm. Vai tām būtu jāpiemēro tādi paši aizliegumi, kā Eiropas Savienībā noteikti karsējamai tabakai, Krustpunktā diskutē Pusaudžu psihoterapijas centra vadītājs, bērnu psihoterapijas speciālists Nils Sakss Konstantinovs, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, Saeimas deputāte Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Pneimonoloģijas galvenais speciālists Alvils Krams. Agrāk bieži vien bija kāda vieta kaut kur netālu no skolas, kur jaunieši pirms stundām, pēc stundām vai starpbrīžos devās it kā paslepus uzsmēķēt. Cigaretes vienmēr ir bijis vilinājums pusaudžiem. Tagad jau kādus gadus vairs nav nepieciešams kaut kur slēpties, jo modernās tehnoloģijas dzīvi pusaudžiem ir padarījušas krietni vieglāku. Elektronisko "ļuļķīti" var ielikt kabatā vai soma, nav nekādas smakas un arī nevienam netraucē. Veipošana ir kļuvusi par daudzu pusaudžu ikdienu, bet veips [elektroniskā cigarete] nav nekāds veselīgais burkāns, tādēļ pasaulē ārsti un pētnieki meklē risinājumus, ko darīt, lai arī mudinātu politiķus rīkoties, lai mazinātu iespējamo postu un kaitējumu. Jautājums ir nonācis arī Latvijas politiķu dienaskārtībā, bet kāda ir vai varētu būt mūsu politika šajā jautājumā, īstas vienprātības nav. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienībā stājās spēkā aizliegums par karsējamās tabakas aromatizēšanu, bet kas notiks ar elektroniskajām cigaretēm un kādi ir riski dažādu lēmumu pieņemšanā?

Eiropas Parlaments rezolūcijā izteicis savienības kopējo skatījumu uz notiekošo Izraēlā – stingrs nosodījums teroristiem, savukārt Izraēlai – tiesības sevi aizstāvēt, bet starptautisko humanitāro tiesību ietvaros. Bet ko darīt, ja tā nebūs, un vai visi ar šo frāzi maz saprot vienu un to pašu, un arī par Latvijas iekšpolitiku – jaunās valdības pirmo darba mēnesi šovakar raidījumā “Šodienas jautājums” saruna ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.

Latvijā trūkst darbinieku. Par nedienām Rēzeknes valstspilsētas budžetā VARAM pieļauj revīziju pašvaldībā. Šmits neatsauks izteikumus par 300% piecenojumu pārtikai, jo zinot, par ko runā; tirgotāji par uzcenojumu runā izvairīgi. Vai Latvijā ir jāsatraucas par iespējamu vagneriešu iebrukumu?

Aizvadīta SEPLP organizētā diskusija "Vai Latvijā būs spēcīgs sabiedriskais medijs?". Medijs: Irāna pārdevusi munīciju Krievijai karā pret Ukrainu Vecrīgā atklāta viesistaba "Творчі зустрічі" ("Radošas tikšanās"), kur ukraiņu kara bēgļi kopā ar vietējiem iedzīvotājiem varēs satikties, mācīties un apgūt jaunas prasmes. Lielbritānijā plašumā izvēršas kārtējais patvēruma lūdzēju uzturēšanas tēriņu skandāls. Egļu astoņzobu mizgrauzis kļūst arvien aktīvāks. Rosina pagarināt ārkārtējo situāciju.

Vasaras sākums ierasti ir koncertsezonas noslēguma laiks, taču džeza sezona, šķiet, nepārtrūkst ne mirkli. Gada siltie mēneši ir īstais laiks, kad džezu baudīt ārtelpās, un tādu iespēju šovasar būs daudz, arī festivālā "Rīgas ritmi", kas jūlijā norisināsies jau 23. reizi. Plašāk par festivālu, kā arī citām džeza aktualitātēm, Latvijas džeza vidi, skanējumu un māksliniekiem sarunājamies ar mūzikas žurnālistu Kasparu Zaviļeiski. Anete Ašmane-Vilsone: Portālā "Delfi" lasāmas tavas sadarbībā ar festivālu "Rīgas ritmi" veidotās džeza atmiņu klades, ko pagaidām esi veicis ar diviem jaunajiem mūsu džeza mūziķiem – Santu Šilleri un Miķeli Dzenušku. Iedomājos – varbūt tev pašam arī laiks atbildēt uz dažiem no atmiņu klades jautājumiem, jo mums, žurnālistiem, dažreiz ir ļoti viegli uzdot jautājumus un tad gaidīt, ko cilvēki atbild... Tātad šorīt es jautāšu tev: kas tev ir džezs? Kaspars Zaviļeiskis: Man džezs ir viens no četriem stūrakmeņiem, kā es klausos un mīlu mūziku. Mans lauciņš ir alternatīvās mūzikas novirziens, elektroniskā mūzika, globālā jeb pasaules mūzika un džezs. Tā es to galvā esmu uzbūris, lai gan mūsdienās žanri un stili sajaucas kopā visādos veidos, bet nu – tomēr kaut kāds pamatnodalījums ir. Un džezs ir brīvība! Man ļoti patīk iet uz tieši uz džeza koncertiem – varbūt pat vairāk, nekā klausīties ierakstus, jo džeza koncertos uz skatuves tu ieraugi to brīnumu, kas notiek tieši šeit, tieši tagad un ir unikāls, jo nekad nebūs tieši tāds pats vēlreiz. Tu sajūti mākslinieka brīvību, ar cik ļoti profesionālu, bet brīvu atdevi viņi paši savā starpā saspēlējas, un labākie no viņiem saspēlējas arī ar publiku. Tas nenozīmē obligāti likt kaut ko plaukšķināt ritmā vai dziedāt, bet viņi vienkārši pamana, ka ir arī publika – ne tikai notis vai kolēģis uz skatuves. Tā ir brīvība mūzikā. Kas ir labākais, ko sagaidīt no džeza koncerta? Tieši tas – ka tu sagaidi brīnumu! Tu vienkārši fiziski sajūti mūzikas skaistumu. Piemēram, apmeklējot "Jazz Kaar" festivālu Tallinā, vari klausīties igauņu džezu, kas ir diezgan jauns, mazāk dzirdēts, un viss tev liekas ļoti skaisti, ļoti interesanti. Un tad uznāk uz skatuves lielie vārdi, un tu tiešām pilnīgi fiziski sajūti, ka tas ir kaut kāds nākamais līmenis un pat nesaproti, kas tas tāds ir. Vienkārši sēdi, brīnies un priecājies. Tu daudz apmeklē džeza koncertus ne tikai Latvijā, bet arī citviet. Tas brīnums vienmēr piedzimst? Ne vienmēr. Bet gaidīt jau var! (smejas) Vai Latvijā ir daudz džeza?  Man liekas, ka tagad ir. Pateicoties džeza izglītībai gan Latvijā, gan arī iespējām studēt ārvalstīs, izaugusi vesela paaudze vai nu jau pat divas, kas attīsta mūsu džezu un domāju, ka arvien vairāk veidojas tāds Latvijas džezs. Ka varbūt ne uzreiz, bet ar laiku varēs pateikt, ka konkrētais ieraksts ir no Latvijas – ka mēs nevis spēlējam tikai amerikāņu standartu stilā vai kaut ko skandināviski avangardējam, bet kaut kā miksējam to visu kopā: kaut ko paņemam no mūsu tautas mūzikas un veidojam savu skaņu, jo džezā ir tā iespēja variēt no A līdz Z: ņemt dažādas ietekmes, ņemt savu pamatkodolu un uz tā būvēt [savu] džezu.  Nav arī īpaši striktu noteikumu, ko drīkst un ko noteikti nedrīkst. Jā, jo ir tā brīvība! Drīkst visu. It īpaši, ja vēl publikai patīk, var iet tālu. Kur, tavuprāt, dodas džezs? To tu arī jautā jaunajiem mūziķiem. Džezs ir žanrs, kuram ir visbrīvākās iespējas doties jebkurā virzienā. Jo pamatā jau tā ir improvizācija. Kaut žanra apzīmējums šobrīd kļūst izšķīdis, man liekas, ka tas tomēr ir vajadzīgs, lai apmēram saprastu, kurā virzienā tas notiek. Bet tikpat labi džezs pēc gadiem simt būs kaut kas tāds, ko mēs šodien noteikti nesauktu par džezu... Vairāk un plašāk – ierakstā.   

Uzņēmumi ikdienā saskaras ar daudz juridiskiem jautājumiem, veidojot sadarbību ar juristiem. Nepietiek tikai ar likumu pārzināšanu. Juristiem jāsaprot to, kā domā uzņēmēji un jāiemācās runāt viņu valodā. Vai tas nozīmē, ka juristiem labi jāpārzina biznesa vide? Vai Latvijā ir juristu pārprodukcija? Uz šiem jautājumiem sarunā ar DIENA PĒC I Juridiskais skatpunkts autoru Agri Bitānu, zvērinātu advokātu no biroja “Eversheds Sutherland Bitāns” atbild Mārtiņš Pujats, "Latvijas Mobilais Telefons" pakalpojumu un korporatīvā nodrošinājuma daļas vadītājs. Klausies un dalies ar epizodi! 

Šonedēļ 17. februāra #DigitālāsBrokastis podkāsta sērijā Artis un Rihards apspriež "Twitter" zilo ķekšu nākotni. Turpmāk tie tikai par samaksu: cilvēkiem — zili, zīmoliem — zelta, valsts iestādēm — pelēki. Tuvojoties pirmajam gadam kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, "SpaceX" liedz Ukrainai izmantot "Starlink" pakalpojumu, lai kontrolētu dronus. Kāpēc tā? Noklausies un uzzini! Latvijas jaunuzņēmums "Trace.Space" piesaistījis 1,5 miljonus dolāru pirmssēklas investīciju — līdz šim lielākais pirmssēklas finansējums, ko piesaistījuši jaunuzņēmuma dibinātāji no Baltijas valstīm. Straumēšanas platforma "Netflix", pērn reģistrējot lielākos abonentu zaudējumus pēdējo desmit gadu laikā, ievieš sistēmu, kas iekasē maksu par "papildu lietotāju" apakškontiem, kad cilvēki ārpus vienas mājsaimniecības izmanto vienu un to pašu kontu. Vai tas skars arī Latviju? Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki izstrādā ierīci agrīnai ādas melanomas un citu vēža paveidu diagnostikai, pēcoperācijas rētas uzraudzībai un audzēja recidīva laicīgai atpazīšanai. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Sarmītes Ēlertes darbības profils ir ļoti plašs. Ilgus gadus bijusi laikraksta "Diena" galvenā redaktore. Šobrīd vada Valsts prezidenta padomnieku biroju. Kas īsti ietilpst šajos pienākumos? Vai Latvijā joprojām ir spēcīgi mediji un vai maksa par tiem būs nākotnes realitāte? Vai kultūra Latvijā ir pietiekami attīstīta un daudzveidīga? Par šiem tematiem - sarunā ar DIENA PĒC I MEDIJI autoru Kristapu Pētersonu.Support the show

Lai arī domstarpības attiecības uz Progresīvajiem vairs nekavē jaunās valdības veidošanu, skaidru jāvārdu par sadarbību turpmāko četru gadu garumā no potenciālajiem koalīcijas partneriem vēl neesam sadzirdējuši. Apņēmība gan ir jūtama no visiem iesaistītajiem, un sarunu vadītājs Krišjānis Kariņš saka – ja šie trīs politiskie spēki vispār var vienoties par kopīgu darbu, tam ir jānotiek jau šonedēļ. Par kuru no Jaunās Vienotības piedāvātajiem sadarbības pamatprincipiem vēl nav vienprātības un kā to rast – kamēr oficiālās sarunas vēl divpusējā formātā, šeit nu jau tradicionāli pārstāvēti visi trīs politiskie spēki – Evika Siliņa no Jaunās Vienotības, Didzis Šmits no Apvienotā saraksta un Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības.

Permakultūra ir ētisks un praktisks ietvars ekoloģiskam un ilgtspējīgam dzīvesveidam, lai apzināti plānotu un radītu efektīvas, daudzveidīgas, stabilas un reģenerējošas sistēmas. Vai Latvijā iespējams saimniekot ar permakultūras metodēm zemnieku saimniecībā, pielietojot agromežsaimniecības metodes, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta un skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece, mežzinātņu doktore Dagnija Lazdiņa. Māris Narvils iepazīstina, kas ir mežadārzs. "Tas ir pārtikai nepieciešamo un ne tikai augu audzēšana daudzstāvu sistēmā ar mērķi iegūt cilvēkiem izmantojamu un daļēji arī lopbarībai pārtiku," norāda Māris Narvils. "Galvenais ieguvums - tā ir ilgtermiņa sistēma, kuru, vienreiz izveidojot, ieguldām, diezgan lielu darbu, ar mērķi, lai varētu izmantot daudzkārt, lai būtu zemas kopšanas izmaksas un vienmērīgā nodarbinātība." Tas ir piemērots ģimeņu saimniecībā vai dārza teritorijām, kur visu gadu var izmantot un vākt ražu, bet ne kā augļu dārzos, kur lieli noslodzes periodi. Mežadārzos noslodze ir vienmērīga visas sezonas laikā. Šādā dārzā aug daudz un dažādas kultūras. Par mežadārziem var arī transformēt esošos dārzus.

Kad lemjam, par ko balsot Saeimas vēlēšanās, vai raugāmies uz partiju sarakstiem vai atsevišķiem kandidātiem? Daži cilvēki gribētu balstot par kandidātiem no dažādu partiju sarakstiem. Vai nepieciešams domāt par vēlēšanu sistēmas maiņu, par to diskusija Krustpunktā. Raidījuma viesi: politologs Filips Rajevskis, zvērināta advokāte, konstitucionālo tiesību eksperte Ilze Plakane, kā arī Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds.

Kad lemjam, par ko balsot Saeimas vēlēšanās, vai raugāmies uz partiju sarakstiem vai atsevišķiem kandidātiem? Daži cilvēki gribētu balstot par kandidātiem no dažādu partiju sarakstiem. Vai nepieciešams domāt par vēlēšanu sistēmas maiņu, par to diskusija Krustpunktā. Raidījuma viesi: politologs Filips Rajevskis, zvērināta advokāte, konstitucionālo tiesību eksperte Ilze Plakane, kā arī Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds.

Ļoti lēnām, bet ar stabilu mērķi daļa uzņēmumu Latvijā piekopj zaļo domāšanu. Tiek samazināts iepakojumu daudzums un izmantoti pārstrādājami materiāli. Enerģētikai kļūstot arvien dārgākai, arī transporta nozare pamazām pāriet uz elektro automašīnām. Cik izdevīgi un reāli ir pārvietoties ar elektro automobīli? Kādas ir tendences degvielas tirgū? Vai Latvijā būs savs gāzes terminālis? Sarunā ar Eco Baltia valdes priekšsēdētāju Māri Simanoviču atklāj AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.Support the show

9. maijs un tam sekojošie notikumi ir izraisījuši pamatīgus satricinājumus. Partijām tagad jāmeklē jauni ministri, policijā notiek iekšējā izmeklēšana par pavēļu nepildīšanu. Savukārt sociālie tīkli rāda, ka ir krietni pieaugusi spriedze sabiedrībā. Lielā mērā kā tāds zibens novedējs tagad ir kļuvis piemineklis Pārdaugavā, kas tiks nojaukts. Bet tajā pašā laikā arī nojaukšana varētu vēl raisīt lielas emocijas. Cerams, ka policija tiks ar saviem pienākumiem galā.  Bet sociālo tīklu diskusijās ir izvērsies vēl viens aspekts, vai Latvijā nav jāvēršas stingrāk pret tiem, kas atbalsta karu un agresiju. Paraksti tiek vākti par Krievu savienības likvidāciju. Ir jau ar individuālas izpausmes, proti, vai Latvijā nav jāievieš atbildība par publiski paustu atbalstu agresorvalsts Krievijas īstenotajai politikai? Krustpunktā diskutē Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (Jaunā Vienotība), Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība), Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Jānis Butāns (Konservatīvie) un Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāts Igors Pimenovs (Saskaņa).

9. maijs un tam sekojošie notikumi ir izraisījuši pamatīgus satricinājumus. Partijām tagad jāmeklē jauni ministri, policijā notiek iekšējā izmeklēšana par pavēļu nepildīšanu. Savukārt sociālie tīkli rāda, ka ir krietni pieaugusi spriedze sabiedrībā. Lielā mērā kā tāds zibens novedējs tagad ir kļuvis piemineklis Pārdaugavā, kas tiks nojaukts. Bet tajā pašā laikā arī nojaukšana varētu vēl raisīt lielas emocijas. Cerams, ka policija tiks ar saviem pienākumiem galā.  Bet sociālo tīklu diskusijās ir izvērsies vēl viens aspekts, vai Latvijā nav jāvēršas stingrāk pret tiem, kas atbalsta karu un agresiju. Paraksti tiek vākti par Krievu savienības likvidāciju. Ir jau ar individuālas izpausmes, proti, vai Latvijā nav jāievieš atbildība par publiski paustu atbalstu agresorvalsts Krievijas īstenotajai politikai? Krustpunktā diskutē Saeimas Juridiskās komisijas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (Jaunā Vienotība), Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība), Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Jānis Butāns (Konservatīvie) un Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāts Igors Pimenovs (Saskaņa).

Latvijā būvēs sašķidrinātās gāzes termināli, šādu lēmumu pagājušajā nedēļā pieņēma valdošās koalīcijas partijas, 19. aprīlī to konceptuāli atbalstīja arī valdība. Ekonomikas ministrija aktīvi strādā pie tālākās izpētes un nosacījumiem. Šīs ziņas ir svarīgas saistībā ar atteikšanos no Krievijas dabasgāzes, bet publiskajā telpā ir atskanējušas arī vairākas satrauktas balsis. Ja termināli cels Skultē, kas ir viena no reālākajām vietām, projekta īstenotāji varētu prasīt valsts garantijas. Latvijā iepriekš ir bijusi bēdīga pieredze ar garantijām, sākot ar "Lattelecom" privatizāciju, beidzot ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK) elektrības maksājumiem. Kaut ko garantēt privātam investoram ir riskanti. Ir svarīgi emociju uzplūdā nepieņemt lēmumu, ko vēlāk nožēlosim un no kā būs grūti tikt vaļā. Arī jāapzinās, ka nākotnē primāri vieta būs zaļajai enerģijai un gāzes nozīme mazināsies. Vai Latvijā ir vajadzīgs šāds terminālis un kādiem vajadzētu būt nosacījumiem tā būvniecībai, Krustpunktā diskutē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas prieksšedētājs Edmunds Cepurītis un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs ekonomiskās antropoloģijas pētnieks Andris Šuvajevs.

Artis un Rihards atskatās uz 2021. gada prognozēm “BŪS-NEBŪS” spēlē un prognozē notikumus 2022. gadā kopā ar "Delfi+" redaktoru Filipu Lastovski. Vai Džeimsa Veba teleskops veiksmīgi līdz galam kosmosā uzsāks savu operacionālo darbību? Vai Latvijā būs pieejams un strādājošs Starlink satelītu internets? Vai kriptovalūtas Bitcoin vērtība sasniegs 100'000 ASV dolāru? Prognozē komentāros kopā ar mums! Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi portālā LSM.lv.

Raidījumā "Šodienas Jautājums" kolēģe Anete Bērtule par epidemioloģisko situāciju, nākotnes prognozēm un nepieciešamajiem ierobežojumiem sarunājās ar Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītāju profesoru Ģirtu Briģi un epidemiologu Ņikitu Trojanski.

Pirmdienas rītā interneta vietnēs parādījās satraucoši skati no Baltkrievijas, kur simtiem, pēc tam jau arī tūkstošiem migrantu, īpaši ekipētu vīru apsargāti, pulcējās pie Baltkrievijas un Polijas robežas. Kļuva skaidrs, ka tā ir organizēta īpaša operācija, lai šturmētu robežu. Otrpus žogam savu armiju nekavējoties arī mobilizēja Polija, un tad jau arī ekrānos varēja redzēt tos dramatiskos skatus gan ar migrantu pūļiem, gan īpašiem provokatoriem, kas centās izjaukt un dzeloņstiepļu pinumus. Notikumi likuši visiem reaģēt, ir ļoti daudz ziņu ap šo, tikmēr, domājot par mūsu pašu robežu ar Baltkrieviju, sajūtas ir tikpat trauksmainas, lai neteiktu vairāk. Mums nav pat dzeloņstieples. Amatpersonas, protams, saka, ka viss tiek kontrolēts un būs labi. Bet ko tas nozīmē, spekulāciju netrūkst. Vai Latvijā esam gatavi atvairīt iespējamo robežu šturmēšanu, kas notiek un kāda būs rīcība, ja kādu rītu saņemam ziņu, ka autobusi kolonnas ar tūkstošiem migrantu ir ieradušās uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, Krustpunktā diskutē aizsardzības ministrs Artis Pabriks, iekšlietu ministre Marija Golubeva, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Artūrs Bikovs un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Pirmdienas rītā interneta vietnēs parādījās satraucoši skati no Baltkrievijas, kur simtiem, pēc tam jau arī tūkstošiem migrantu, īpaši ekipētu vīru apsargāti, pulcējās pie Baltkrievijas un Polijas robežas. Kļuva skaidrs, ka tā ir organizēta īpaša operācija, lai sturmētu robežu. Otrpus žogam savu armiju nekavējoties arī mobilizēja Poļina, un tad jau arī ekrānos varēja redzēt tos dramatiskos skatus gan ar migrantu pūļiem, gan īpašiem provokatoriem, kas centās izjaukt un dzeloņstiepļu pinumus. Notikumi likuši visiem reaģēt, ir ļoti daudz ziņu ap šo, tikmēr, domājot par mūsu pašu robežu ar Baltkrieviju, sajūtas ir tikpat trauksmainas, lai neteiktu vairāk. Mums nav pat dzeloņstieples. Amatpersonas, protams, saka, ka viss tiek kontrolēts un būs labi. Bet ko tas nozīmē, spekulāciju netrūkst. Vai Latvijā esam gatavi atvairīt iespējamo robežu šturmēšanu, kas notiek un kāda būs rīcība, ja kādu rītu saņemam ziņu, ka autobusi kolonnas ar tūkstošiem migrantu ir ieradušās uz Latvijas - Baltkrievijas robežas, Krustpunktā diskutē aizsardzības ministrs Artis Pabriks, iekšlietu ministre Marija Golubeva, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Artūrs Bikovs un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Diskusija: Vai Latvijā ir vajadzīgs bērnu un jauniešu sports? Diskusijas dalībnieki: Valdis Valters, Daniels Suha, Reinis Lācis, Kaspars Cipruss, Sandis Riekstiņš, Jānis Baiks, Toms Skujiņš, Ģirts Mihelsons, Artūrs Portnovs

Seksuālo minoritāšu tiesību aizsardzība ir būtiska prioritāte Eiropas Savienībā (ES). LGBT (lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas) kopienas bloka dalībvalstīs piedzīvo milzīgas atšķirības gan tajā, kādas ir šo cilvēku likumiskās tiesības, gan tajā, kāda ir sabiedrības attieksme. Nesen Eiropas Parlaments (EP) pienēma rezolūciju, aicinot ES likvidēt pamattiesību īstenošanas šķēršļus ar kuriem saskaras LGBT kopienai piederošie iedzīvotāji. Vai Latvijā šādu EP rezolūciju kāds ņems vērā? “Eiropas Parlaments ir spēcīga balss Eiropā, bet mēs nedrīkstam kaut ko ar varu uzspiest Latvijai vai Polijai”, tā sarunā ar kolēģi Ilzi Naglu Strasbūrā saka EP deputāts no Luksemburgas Marks Angels. Vinš dzīvo valstī, kur premjers ir gejs un laimīgi precējies. Diskusijā piedalās arī EP deputāts no Polijas Roberts Bedrons –viņš nekad nav slēpis savu seksuālo orientāciju un katoliskajā Polijā bijis gan parlamenta deputāts, gan vēlāk arī pilsētas mērs! Roberts savulaik bijis Rīgā pirmajā Baltijas praidā, bet Marks – šovasar notikušajā. Un viņi ir vienisprātis, ka Latvijā pārmaiņas ir ļoti redzamas, toskait arī sabiedrības attieksmē pret LGBT.

Jauno podkāsta sēriju veltām ideālu endoprotezēšanas materiālu meklējumiem. Vai Latvijā ir sliktākas un labākas mākslīgās locītavas? Vai iespējams pasūtīt endoprotēzi, kas veidota individuāli un kāds no tā labums? Kas visbiežāk slēpjas aiz frāzes: ķermenis nepieņem mākslīgo locītavu? Cik ilgi kalpo endoprotēzēta gūžas vai ceļa locītava?Par to visu šajā sarunā ar Andreju Peredistiju ORTO Klīnikas traumatologu, ortopēdu.

Vai Latvijā iespējams sekmīgi nodarboties ar zivjaudzēšanu: kas jāņem vērā, cik viegli vai grūti ir darboties šajā nozarē un kā zivjaudzēšanas biznesa potenciālu vērtē vietējie uzņēmēji, jautājam ekspertiem - Helmutam Apsim no zivju audzētavas "Zivs uz ledus", Zivju audzētāju asociācijas vadītājam un zivju audzētavas "Tome" Akvakultūras pētniecības un izglības centra vadītājam Mārcim Ziņģim un Jaunjelgavas novada zivju audzētavas "Purviņi" īpašniekam Ojāram Dauberam.  

Raidījumā “Šodienas Jautājums” šovakar runājām par pandēmijas ietekmi uz psihisko veselību. Mūsu viesi - bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs un psihiatrs Māris Taube

Kāpēc ir svarīgi runāt par nāvi? Vai apbedīšanas industrija ir videi draudzīga? Vai Latvijā kapos sāk aptrūkties vietas? Kāda nozīme un sērošanai un kas ir nāves festivāls?  Uz šiem un citiem jautājumiem atbild mācītājs RInalds Gulbis. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde. Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.

Kas ir orientālisms, sinoloģija un piņjiņ sistēma? Vai, zinot ķīniešu valodu, var saprast arī japāņu valodu? Raidījumā ar sinologiem Zani Bitāni un Aleksandru Simonu runājam par ķīniešu valodu, dialektiem un kultūru, starpkultūru atšķirībām un saziņas ieteikumiem, Ķīnā izmantotajām lietotnēm un platformām, Ķīniešu jaunā gada svinēšanas tradīcijām, skaitļu, krāsu un ēdiena nozīmi, kā arī daudz ko citu. Zane Bitāne ir sinoloģe, tulkotāja un tulce. Aleksandrs Simons ir sinologs, salīdzināmās literatūrzinātnes doktors. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodas eksperte, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Raidījuma piezīmes: [01:22] Kā Zane un Aleksandrs nokļuva Ķīnā? [03:50] Aleksandra salīdzināmās literatūrzinātnes pētījums. [05:00] Kas ir orientālisms un sinoloģija? [06:20] Ķīniešu valoda un piņjiņ sistēma. [09:50] Dialekti un saziņa Ķīnā. [17:22] Ieteikumi tiem, kuri vēlas apgūt ķīniešu valodu. [20:53] Cik bieži Zane un Aleksandrs ikdienā izmanto ķīniešu valodu? [23:23] Vai Latvijā ir daudz ķīniešu valodas tulkotāju? [25:12] Aleksandra izveidotie šķirkļi Nacionālajā enciklopēdijā. [28:00] Ķīnā izmantotās lietotnes, platformas un valodas tehnoloģijas. [34:25] Starpkultūru atšķirības un kultūršoks. [38:00] Ķīniešu jaunā gada tradīcijas. [42:50] Starpkultūru saziņas un e-pasta sarakstes ieteikumi. [50:45] Personvārdi ķīniešu valodā. [53:11] Skaitļu, krāsu un ēdiena nozīme Ķīnā. Noderīgas saites: https://bit.ly/3a25i9H – Zanes Facebook lapa https://bit.ly/2OgElXe – Zanes Instagram profils https://bit.ly/3jpVXeC – Nacionālās enciklopēdijas šķirklis “Lao Še” https://bit.ly/3pXlO08 – Nacionālās enciklopēdijas šķirklis “Robežpilsēta” https://bit.ly/3rwAHXq – Nacionālās enciklopēdijas šķirklis “Rikša” https://bit.ly/3aObf9o – ķīniešu personvārdu atveide latviešu valodā https://bit.ly/3rBjCeT – Latvijas Universitātes centrs “Konfūcija institūts” https://bit.ly/2YXlbI6 – Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centrs https://bit.ly/39WuIFy – lietotne “HiNative” https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. Grāmatas: Lao Še. Rikša. Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1964. Jānis Jaunsudrabiņš. Aija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2001. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Kā atšķiras latviešu valoda Latvijā un Ziemeļamerikā? Vai Latvijā dzīvojošo attieksme pret dažādiem akcentiem ir mainījusies? Raidījumā ar Aleksu Krollu un Ievu Šmiti runājam par latviešu valodu un tās nozīmi ASV un Kanādā, Aleksas un Ievas dzīvi Latvijā, mūziku, literatūru, raidierakstiem un filmām kā svarīgu valodas apguves daļu, vārda un uzvārda rakstību, izrunu un atveidi Latvijā un Ziemeļamerikā, kā arī daudz ko citu. Aleksa Krolla ir tehnoloģiju jaunuzņēmuma “Open FN” līdzīpašniece, dzimusi ASV. Ieva Šmite ir Rīgas 49. vidusskolas angļu valodas skolotāja un direktora vietniece, dzimusi Kanādā. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodas eksperte, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Raidījuma piezīmes: [01:10] Ko Aleksai un Ievai nozīmē latviešu valoda? [02:03] Kā Aleksa un Ieva apguva latviešu valodu: stāsti par Latviju un skatpunkta maiņa. [08:00] Cik ilgi Ieva ir Latvijā? [10:40] Kur Aleksa ir dzīvojusi? [12:00] Kas Aleksu un Ievu pārsteidza, atbraucot uz Latviju? [16:45] Ko darīt, lai pilnveidotu valodas prasmes: mūzika, raidieraksti, grāmatas un draugu palīdzība. [19:00] Ievas karjeras ceļš un darbs skolā. [20:55] Aleksas uzņēmums un tā darbība. [24:17] Vai visi Kanādā dzīvojošie prot franču valodu? [27:00] Kā atšķiras latviešu valoda Latvijā un Ziemeļamerikā? [31:15] Vārda un uzvārda rakstība, izruna un atveide Latvijā un Ziemeļamerikā. [35:45] Aleksas un Ievas ģimenes tradīcijas un satikšanās. [40:17] Valodas apguve ar mūzikas palīdzību: latviešu dziesmas ASV un Kanādā. [47:10] Aleksas un Ievas iecienītākais latviešu valodas vārds, rakstnieks un filma. Noderīgas saites: http://2x2pasaule.lv/ – semināra “2x2” tīmekļa vietne https://bit.ly/3iSF3DW – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://bit.ly/2FvAMI9 – “Pieturzīmju” Instagram profils https://bit.ly/2FaEWWl – “Pieturzīmju” tvitera profils https://bit.ly/2BYS672 – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Patreon” https://bit.ly/2DFLTxa – atbalsti “Pieturzīmes” vietnē “Buy me coffee” https://discord.gg/aAkqp7pmu3 – pievienojies mūsu “Discord” kopienai Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam raidieraksta viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu raidierakstu par valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

31.oktobrī Slovākijā Covid-19 testi tika veikti apmēram pusei valsts iedzīvotāju, lai varētu saprast, kas īsti notiek ar slimības izplatību. Inficēti izrādījās apmēram 1% iedzīvotāju. Pagaidām nav dzirdēts, ka kaut kas līdzīgs varētu notikt arī Latvijā, bet testēto personu skaits turpina pieaugt. Kam jāveic testi, kā to dara un kur notiek Covid-19 testi Latvijā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Ārste psihiatre veselības centrā “Vivendi” Natālija Bērziņa vērtē, kā pārvarēt bailes šī brīža situācijā, kad jādodas veikt testu, kad jāgaida rezultāti. Pieredzē, kā rīkoties, dalās Sindija, kuras ģimene ir izslimojusi Covid-19. Viņa skaidro, ja kāds cilvēks atzīts par kontaktpersonu, viņam divas nedēļas tiek noteikta karantīna. Pārējie ģimenes locekļi turpina ierastās gaitas. Tests jāveic, ja kontaktpersonai parādās saslimšanas simptomi. Tā kā saslimšana izplatījusies caur skolu, kurā mācās abas ģimenes meitas, skolā veikta testēšana, ņemot siekalu paraugus. Lai arī meitas nodevušas analīzes, pirmie saslimšanas simptomi parādījušies vakarā pēc analīžu nodošanas. Tad par kontaktpersonām kļuva arī pārējie ģimenes locekļi. Drīz saslimšanas simptomi bijuši arī citiem ģimenē. Visticamāk ģimenes locekļi inficējuši cits citu vēl bez simptomiem. Pēc izveseļošanās ārsta izziņa ir vajadzīga , bet atkārtots tests nav jāveic ne kontaktpersonai, ne inficētajiem, ja nav atjaunojušies simptomi. Sindijai šķiet, ka drošībai tomēr vajadzētu veikt testu arī pēc izslimošanas. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR pārstāve Olga Valciņa skaidro, ka arī šī institūta laboratorijās var nodot Covid-19 analīzes. Par pieredzi saistībā ar analīžu nodošanu Islandē stāsta Andra Zvirbule, “Mink Campers” ražošanas daļas vadītāja. Vai Latvijā varētu organizēt raitu testu nodošanu, kā to veic Islandē, piesaistot arī topošos mediķus, vērtē Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) laboratorijas galvenais speciālists un Veselības ministrijas laboratoriju koordinators Sergejs Ņikišins. Viņš arī stāsta, kā notiek testu veikšana Latvijā un cik ātri var nodrošināt rezultātus.

Vents Sīlis: "Nevis īsti vīri neraud, bet īsti vīri raud, kā īsti vīri - skarbi un pamatīgi, no sirds." Vents Sīlis ir Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, filozofs un publicists ar maģistra grādu filozofijā un doktora grādu socioloģijā. Viņš regulāri ir sastopams medijos, aplūkojot tēmas kā attiecības, seksualitāte, medicīnas ētika, nāve, kultūra un vīru grupas. LU Open minded platformā varī arī atrast viņa kursus par seksualitāti un dzimumlomām. Papildus tam, šobrīd viņš studē, lai kļūtu par Junga analītiskās psiholoģijas terapeitu. Šajā podkāsta sērijā apspriežam: Karjeras padomi filozofiem. Dzimumu lomas. Kas ir īsts vīrietis. Vīrišķības arhitipi. Filozofēšana par filozofiju. Izglītības mērķis un problēmas izglītības sistēmā. Vai pastāv tāda lieta, kā dvēseļu radinieki. Traumas attiecībā uz tēva lomu. Un, kā vienmēr, daudz vairāk. Ja tagad sērijai vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz 23:53, kur Vents pastāsta, kā atbildēt uz jautājumu "Kas ir īsts vīrietis?"   Baudi un dalies! Sērijas saturs: 0:01:40 - Vai vārdu "filozofija" jāraksta ar S vai Z. 0:03:20 - Kādēļ Vents izdzēsa savu twitter profilu. 0:10:00 - Kā Ventam izdevies saglabāt interesi par filozofiju. 0:12:29 - Karjeras padomi filozofiem. 0:14:22 - Satori.lv pirmsākumi. 0:16:10 - Filozofēšana par filozofiju un tās veidiem. 0:23:53 - Kas ir īsts vīrietis? 0:26:18 - Vīrišķības arhitipi. 0:32:52 - Vai Latvijā ir bīstami apspriest dzimumu lomas. 0:38:58 - Vai ir vajadzīgs dalījums "vīrišķīgs un sievišķīgs". 0:40:00 - Kā vīrieša tēlu īstenot skolā, kur ir 99% sieviešu īpatsvars. 0:45:17 - Kā sieviete var var atbalstīt vīrieti viņa izaugsmes ceļā, vai vismaz tam netraucēt. 0:56:17 - Vai eksistē tāda lieta, kā dvēseļu radinieki.   Podkāsta atbalstītājiem pieejamais saturs: 1:01:11 - Sabiedrības aizspriedumi pret normalitāti attiecībās. 1:04:31 - Kādas Latvijā ir traumas attiecībā uz tēvu lomu. 1:09:48 - Kur Ventu meklēt internetā. 1:12:01 - Par, ko Vents nesen mainījis savas domas. 1:12:27 - Ko Vents ieteiktu savam trīsdesmit gadīgajam es. 1:13:17 - Kas ir labākais padoms, ko Vents jebkad ir saņēmis. 1:13:28 - Ja Vents jebkur pasaulē varētu izlikt lielu paziņojumu, kur viņš to liktu un kas uz tā būtu rakstīts.   Vīru grupas: http://telpaviriem.lv/ LU Open minded: https://openminded.lv/index.php/pastavigs/lekcijas-par-seksualitati/593/   Podkāsta Patreon lapa:http://patreon.com/svarigasdetalas Podkāsta Facebook lapa:www.facebook.com/SvarigasDetalas Podkāsts iekš Apple podcasts:https://podcasts.apple.com/lv/podcast/id1455599870 Es twitterī: @JurisBaltacs

Klinta Stasjule: "Lai nebūtu jāpieturas pie diētas, uzturu jāveido tādu, kuru var vienkārši integrēt savā ikdienā. [..] Tad nebūs tāda pieturēšanās un nebūs arī noraušanās." Klintai ir maģistra grāds uzturzinātnē un viņa jau 10 gadus ir praktizējoša māsa, kas praktizē intensīvās un reanimācijas nodaļā, Stradiņa slimnīcā. Ārpus darba viņa veido blogu foodprep.lv, kas domāts cilvēkiem, kuri vēlas veidot veselīgus uztura paradumus.   Šajā podkāsta sērijā apspriežam: Alkohols, kā uzturviela. Kā rodas sāta sajūta. Kaloriju loma svara zaudēšanā vai audzēšanā. Medicīnas darbinieku ikdiena. Diētu efektivitāte un kļūdaina psiholoģiskā attieksme pret diētām. Ķermeņa izskata stereotipu spiediens uz sievietēm. Vai liekajā svarā ir kaut kas objektīvi neveselīgs. Keto diēta un laika ierobežota ēšana. Un, kā vienmēr, daudz vairāk. Ja tagad podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz 0:28:20, kur Klinta pastāsta kādēļ nedomāt par diētām kā kaut ko, pie kā pieturies. Podkāsta Patreon atbalstītājiem iesaku doties uz 0:49:46, kur Klinta pastāsta vai ar veģetāru diētu var uzņemt pietiekami daudz uzturvielu. Šeit vari dzirdēt podkāsta bezmaksas versiju, kas sevī ietver vairāk kā pusi no visa ieraksta. Lai dzirdētu pilno sēriju, ej uz podkāsta Patreon lapu, atbalsti podkāstu ar vismaz 3.63$ vērtu ikmēneša maksājumu un klausies pilno sarunu. Saite uz Patreon: www.patreon.com/SvarigasDetalas   Baudi un dalies! Sērijas saturs zemāk. 0:00:00 - Ievads. 0:01:24 - Kur Klinta uzauga. 0:03:06 - Kā Klinta pierada pie 24h garām maiņām, strādājot slimnīcā. 0:07:16 - Kā Klintai parādījās interese par uzturu. 0:08:19 - Kas ir macros un, ko tie dara mūsu ķermenī*.* 0:09:15 - Alkohols, kā uzturviela. 0:12:29 - Kādēļ daži ēdieni rada lielāku sāta sajūtu par citiem. 0:15:29 - Vai ir būtiski, kā uzturvielas sadalās pa ēdienreizēm. 0:23:05 - Vai maize vēl joprojām ir uztura piramīdas apakšā. 0:26:20 - Vai svara zaudēšanā vai audzēšanā kaloriju daudzums ir noteicošais. 0:27:32 - Diētu efektivitāte. 0:28:20 - Kādēļ nedomāt par diētām kā kaut ko, pie kā pieturies. 0:35:21 - Ķermeņa izskata stereotipu spiediens uz sievietēm. 0:36:13 - Vai liekajā svarā ir kaut kas objektīvi neveselīgs. 0:41:06 - Vai Latvijā cilvēki mēdz būt fanātiski par dažādām diētām. Podkāsta atbalstītājiem pieejamais saturs: 0:42:29 - Pieeja "Izvēles un sekas" ēdienreižu plānošanā. 0:49:46 - Vai ar veģetāru diētu var uzņemt pietiekami daudz uzturvielu. 0:50:50 - Emocionālā ēšana un kā tikt ar to galā. 0:56:49 - Kas ir foodpreps. 1:04:21 - Kādēļ iepakojot salātus, mērce jāliek apakšā? 1:07:16 - Kur Klintu meklēt internetā. 1:09:13 - Vai Klintai ir kāds uzskats par, ko vairums viņai nepiekrīt. 1:11:55 - Vai Klintai ir bijusi kāda negatīva pieredze, ko viņa negribētu atkārtot, bet, uz kuru atskatoties, tā izvērtusies par vērtīgu pagrieziena punktu. 1:14:21 - Klintas pieredze ar keto diētu un laika ierobežoto ēšanu.   Klinta Instagram: @foodpreplv Internetā: foodprep.lv   Podkāsta Patreon lapa: http://patreon.com/svarigasdetalas Podkāsta Facebook lapa: www.facebook.com/SvarigasDetalas Podkāsts iekš Apple podcasts: https://podcasts.apple.com/lv/podcast/id1455599870 Es twitterī: @JurisBaltacs

Andris Dimants: "Nevajag iet politikā, kamēr Tu neesi izdarījis visu, ko Tu gribi izdarīt pats priekš sevis." Andris ir apguvis jurisprudenci Latvijas universitātē un Pitsburgas universitātē. Studiju laikā, viņš paguvis būt LU akadēmiskās šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis. Kā jurists, viņš darbojas jau 6 gadus. Un pirmos trīs no tiem, viņš strādājis zvērinātu advokātu birojā COBALT, bet nesenākos 3 - zvērināto advokātu birojā Vilgerts. Savā karjerā viņš koncentrējies uz strīdu izšķiršanu un tirdzniecības tiesībām. Šajā sērijā apspriežam: Vai COVID-19 ir nepārvarama vara. Vai melu detektori darbojas. Kā tiesas spriež par to, cik liela kompensācija ir samērīga. Darbinieka tiesības un pienākumi, parakstot non-compete līgumus. Kādēļ nevajag biznesu dalīt vienādās daļās. Atšķirīgās juridiskās sistēmas Amerikā un Eiropā. Kā kļūt par tiesnesi. Ar kādām lietām Latvijā ir populāri vērsties tiesā. Un, kā vienmēr, daudz vairāk. Ja tagad podkāstam vari veltīt tikai piecas minūtes, dodies uz 35:06, kur Andris pastāsta vai COVID-19 var uzskatīt par nepārvaramu varu. 00:00 - Ievads par Andri. 01:28 - Kā ir lauzt kāju Amerikā. 05:33 - Kā tas nākas, ka Amerikā var saņemt kompensācijas vairāku miljonu apmērā par šķietami stulbām apsūdzībām. 17:20 - Ar ko Amerikas un Anglijas juridiskās sistēmas atšķirās no Eiropas. 22:38 - Par Andra laiku akadēmiskajā šķīrējtiesā, studiju laikā. 24:35 - Kas ir šķīrējtiesas. 29:26 - Kādēļ starptautiskos darījumos vajag starptautiskas šķīrējtiesas. 32:34 - Kā tiesneši kļūst par tiesnešiem. 35:06 - Vai COVID-19 var uzskatīt par nepārvaramu varu. 48:47 - Par dažādajām juridiskajām filozofijām Amerikā un Eiropā. 53:17 - Ar kādām lietām Latvijā ir populāri vērsties tiesā. 57:07 - Kā dažādos strīdu gadījumos spriež par to, cik liela kompensācija ir samērīga. 1:01:50 - Kādas problēmas izriet no tā, ja biznesu dala vienādās daļās. Un kā tās risināt. 1:13:20 - Par pienākumiem un tiesībām Latvijā, parakstot non-compete līgumus, kas liedz strādāt pie konkurenta. 1:19:38 - Par līgumu punktiem, kas ir pretrunā ar likumu. 1:20:51 - Kā izvēlēties labu juristu, ja nesaproti neko par jurista izvēli. 1:25:15 - Vai Latvijā drīkst bez atļaujas ierakstīt telefona sarunas. Un, vai tās tiesā var kalpot par pierādījumu. 1:29:40 - Vai melu detektori darbojas. 1:30:35 - Ko Andris ir uzzinājis sava darba laikā, ko viņš būtu gribējis zināt pirms studiju uzsākšanas. 1:35:03 - Vai Andrim ir kāds uzskats par, ko vairums viņam nepiekrīt. 1:35:53 - Kas ir labākais padoms, ko Andris ir saņēmis. Un kādēļ jauniešiem nevajadzētu iet politikā. 1:41:40 - Vai Andrim ir bijusi kāda negatīva pieredze, ko viņš negribētu atkārtot, bet uz ko atskatoties, viņš to saskata kā vērtīgu pagrieziena punktu. Podkāsta mājaslapa: www.SvarigasDetalas.lv Podkāsta Patreon lapa: http://patreon.com/svarigasdetalas Podkāsta Facebook lapa: www.facebook.com/SvarigasDetalasPodkāsts iekš Apple podcasts: https://podcasts.apple.com/lv/podcast/id1455599870Es twitterī: @JurisBaltacs

Kāda ir atšķirība starp bohēmu un bohēmistiku? Kas ir politiskais diskurss un kā tas saistīts ar valodu? Šajā raidījumā ar Latvijas Universitātes docenti Nadeždu Kopolovecu runājām par čehu valodu un tās apguvi, politisko diskursu un par to, kā latviešu valoda ietekmē Latvijas krievu valodu. Nadežda Kopoloveca ir valodniece, tulkotāja, čehu valodas eksperte, Latvijas Universitātes docente, ieguvusi filoloģijas doktora grādu valodniecības nozarē, kopš 2018. gada ir Čehijas vēstniecības Latvijā štata tulkotāja. Raidījuma vadītāja Aiga Veckalne ir valodas eksperte, aizrautīga tulkotāja un filoloģe, kā arī uzņēmējdarbības profesionāle un lektore. Grāmatas: Zauberga, I. Tulkošanas teorija profesionāliem tulkiem un tulkotājiem. Rīga: Latvijas Universitāte, 2016. Pieejams: https://bit.ly/35I3z5n Noderīgas saites: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/37282 – Nadeždas promocijas darbs “Līdera portreta radīšanas modelis latviešu un čehu politiskajā diskursā” https://www.lu.lv/ – Latvijas Universitātes tīmekļa vietne https://skrivanek.lv/ – tulkošanas biroja “Skrivanek Baltic” tīmekļa vietne https://www.facebook.com/Pieturzimes/ – “Pieturzīmju” Facebook lapa https://instagram.com/pieturzimes – “Pieturzīmju” Instagram profils Seko līdzi jaunumiem “Pieturzīmju” Instagram profilā, uzdod jautājumu nākamajam podraides viesim un saņem atbildi raidījumā! “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu podraidi par visu, kas saistīts ar valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. Raidījuma piezīmes: [00:52] Kāpēc Nadežda sāka studēt čehu valodu? [02:00] Ko Nadeždai ir devušas čehu valodas zināšanas? [03:30] Čehijas un Latvijas kultūras līdzības. [04:10] Nadeždas iecienītākais čehu autors. [05:10] Vai Čehijā ir kāda īpaša vieta, kur Nadeždai patīk atgriezties? [05:43] Vai Nadeždai ir kāds īpaši tuvs vārds čehu valodā? [07:17] Kas Čehijā ir čehu valodas eksāmens un ko tas dod? [08:58] Vai Latvijā ir daudz cilvēku, kuri vēlas mācīties čehu valodu? [11:33] Polonistika un bohēmistika: bohēmas un bohēmistikas atšķirības. [14:34] Nadeždas darbs Čehijas Republikas vēstniecībā Rīgā. [16:48] Nadeždas promocijas darbs “Līdera portreta radīšanas modelis latviešu un čehu politiskajā diskursā”. [18:40] Kas ir politiskais diskurss? [22:00] Promocijas darba rakstīšanas laikā sastaptās grūtības un darba secinājumi. [30:22] Latviešu valodas ietekme uz Latvijas krievu valodu. [33:06] Vai Latvijas krievu valoda atšķiras no Krievijā runātās krievu valodas? [34:57] Nadeždas docētie kursi Latvijas Universitātē. [37:30] Slāvu valodas, kuras iespējams mācīties LU Humanitāro zinātņu fakultātē. [38:11] Čehu valodas popularitāte studentu vidū: pieredzes stāsti. [40:05] Studentu iespējas studēt un mācīties valodu Čehijā. [44:36] Nadeždas pētniecības darbs un nākotnes ieceres. [48:40] Ko Nadežda dara brīvajā laikā? --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Dažādu iežu un minerālu mums apkārt netrūkst, tikai reto no tiem var saukt par dārgakmeni. Dārgakmeņi un rotakmeņi - kā tie veidojas un kā atšķiras no citiem iežiem? Kurus no šiem vērtīgajiem akmeņiem var atrast arī Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Muzeja eksperte un Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētniece Vija Hodireva. "Dārgakmeņi ir tie skaistie minerāli, kas arī sastopami dabā un kam ir ļoti skaistas īpašības. Tātad viņi ir īpaši, caurspīdīgi, krāsaini, varbūt reti sastopami. Un man ļoti gribētos, lai latviešu valodā mēs ieviešam vārdu rotakmeņi. Ar ko tie atšķiras no dārgakmeņiem? Faktiski ar to, ka tie nav tik caurspīdīgi. Krāsas ir ļoti skaistas, dažādas – zaļas, zilas, sarkanīgas un vēl visādas. Bet tie nav caurspīdīgi kristāli. Tos mēs lietojam rotās, lietojam apdarē, suvenīros,” skaidro Vija Hodireva. “Laikam jau tas dārgums vai tā vērtība ir atkarīga no tā, cik daudz daba mums ir šīs vielas. Jā, ir ļoti retas vielas, kas sastopamas dabā un skaistos kristālos, tad ir arī diezgan daudz tādu vielu, kas ir gandrīz vai veseli slāņi, kurus var atrast un sameklēt, un iegūt. Tas daudzums arī nosaka to vērtību,” turpina Vija Hodireva. Vai arī Latvijā ir atrodami minerāli, kurus iespējams pārvērst dārgakmeņos? “Ja prasa, vai mums ir dārgakmeņi dabā, es vienmēr saku, jā, mums ir. Bet papildus jautājums ir, cik daudz un cik lieli. Vai no tiem mēs tiešām varam rotas taisīt? Par dārgakmeņiem es runāju. Mums ir gan cirkoni, gan turmalīni, gan granāti, ir mazliet koronas topāzs. Tie ir minerāli, kurus lieto dārgās rotās. Jā, tie ir sastopami Latvijā, bet smilšu graudiņa lielumā. Mums ir granāta smiltis mums ir cirkona koncentrāti, bet rotas laikam no tiem nevarēsi uztaisīt,” atzīst Vija Hodireva. Tas, kāpēc Latvijas dabā šie minerāli ir tikai smilšu graudiņa lielumā, ir atkarīgs no ģeoloģiskajiem apstākļiem Iespēja atrast pērli Latvijā ir tuvu nullei Kurš gan no mums, staigājot gar jūras krastu, nebūs vēlējies smiltīs atrast dzintara gabaliņu. Tāpat gadsimtiem ilgi bijis vilinājums ieraudzīt kaut ko vērtīgu un mirdzošu arī upēs un ezeros, kur mīt pērli sargājošās gliemenes. Tomēr, zinot reālo situāciju, izskatās, ka šie stāsti lēnām kļūst par vēsturi, jo arī pērles un to saimnieces gliemenes arvien vairāk attiecināmas uz aizgājušiem laikiem. Vai Latvijā no kādas upes vēl varēsim izcelt spožu gliemeni, skaidro Latvijas Dabas Pētnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, malakologs Edgars Dreijers. “Diemžēl Latvijā vairs pērles nav atrodamas, jo pērļgliemeņu ir palicis maz un varbūtība, ka kādā no tām izveidojas pērle, ir tuva nullei,” atzīst Edgars Dreijers. Malakoloģijas kā zooloģijas apakšnozares galvenais izpētes objekts ir gliemji, un pie tiem pieskaitāmas arī pērļgliemenes, kurās daudzi rotu kārotāji centušies un joprojām cenšas atrast pērles. Taču, atsaucoties Edgara Dreijera teiktajam, Latvijā tas nav iespējams. Ziemeļu upespērlene bijusi sastopama pie mums jau kopš tiem laikiem, kad no Latvijas teritorijas atkāpies ledus. Diemžēl 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā pērļgliemenēm sākuši veidoties ne tie labākie dzīves apstākļi, un laika gaitā nelabvēlīgo faktoru ietekme tikai pastiprinājusies. Edgars Dreijers iepazīstina, cik bieži Latvijā sastopamas pērles veidojošie gliemji un kādi nosacījumi sekmējuši tieši pērļgliemeņu populācijas samazināšanos.

Darbā mēs pavadām ļoti daudz laika. Izrādās, ka viens no nopietnākajiem stresa izraisītājiem ir pārslodze darbā un attiecību sarežģījumi ar kolēģiem. Kā uzlabot darba vidi un kā pasargāt sevi no dažāda veida kaitējuma, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja Linda Matisāne, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un Rīgas Tehniskās universitātes Personāla nodaļas vadītāja Zane Rostoka. Vai Latvijā būtu iespējams realizēt Somijā iecerēto - darba nedēļu saīsināt no piecām līdz četrām dienām un strādāt septiņas stundas dienā, raidījuma viesi norāda, šādas ieceres īstenošanai ir vajadzīgas prasmes strādāt efektīvāk un šādi strādāt jāmācās ne tikai darba ņēmējiem, bet arī darba devējiem. Ir arvien vairāk darba devēji, kas to ievieš. Daļa darba devēju vasaras periodā saīsina darba laiku, ko strādā piektdienā, bet pārējās dienās strādā ilgāk. Tāpat vairāki darba devēji ļauj saviem darbiniekiem strādāt 9-10 stundas garu darba dienu, lai būtu vēl viena brīvdiena. Ir vairāki darba devēji, kas neņem vērā nostrādātās stundas, bet svarīgs ir izdarītais darbs. Viens scenārijs visiem neder, bet tas vilinošs virziens, kurā noteikti dosimies. Tajā pašā laikā valstīs, kas to jau mēģina īstenot, arī atklājas, ka īsāka darba nedēļa nav panaceja visiem. Arī arvien notiek meklējumi. 2017.gada aptaujas dati liecina, ka biežākais stresa avots darbā Baltijas valstīs ir pārslodze. Darba inspekcija norāda, ka savā ziņā ir bail domāt, ko cilvēks darīs piektdienā, visbiežāk iedomāsies, ka piektdiena ir brīva un to var izmantot, strādājot vēl citā darbā. Rezultātā – cilvēks četrās dienās strādās intensīvi un vēl papildus piektdienā. Baltijas valstīs cilvēki strādā par daudz, tāpēc, domājot par četru darba dienu nedēļu, būtu jādomā, kā strādāt labāk un produktīvāk, ne ilgāk. Pašlaik dati rāda, ka strādājam par daudz. Lai to mainītu var sākt ar lēmumiem ikdienā, citādi veidojas apburtais loks, jo vairāk strādā, paliec neproduktīvāks. Tas iet uz riņķi un ir risinājums īstermiņā, bet ne ilgtermiņā, kaut īstermiņa periods Latvijā ir ieildzis. Vajadzētu pārskatīt, vai visu, ko dara, vajag darīt un tas ir vajadzīgs un nozīmīgs. Stresu cilvēkiem rada neatbilstība starp to, ko no tevis prasa, un tas, ko var dot. Līdz ar to cilvēks sāk biežāk kļūdīties. Neredzamās lietas, ko izraisa stress, cilvēki biežāk slimo, rodas miega traucējumi. Pirmais padoms – runāt darba vietā un nākt ar racionāliem ieteikumiem. Pamanīt stresu ir grūti, cilvēki spēj to neparādīt, jo vēlas saglabāt darba vietu. Pētījums rāda, ka tikai katrs piektais ir kaut teicis vadītājam. Tajā pašā laikā vadītājam ir jāmāk ieklausīties. Latvijā mobinga tēma kļūst arvien aktuālāka, cilvēki ir gatavi vairāk par to runāt. Jebkura pazīme, kas tevi atšķir no kolēģiem, ir risks nokļūt upura lomā. Bet bieži cilvēka personībai nav svarīga loma, novērots arī, ka jebkurš konkrētā amatā kļūst par upuri. Pateikt paldies par paveikto var un vajag. Ja tiktu galā ar tādām vienkāršām lietām, kas nemaksā neko, mēs dzīvotu labāk un arī strādātu ar lielāku prieku.

Teju katrs pavasara atkusnis Latvijā atsedz bēdīgu ainu uz ceļiem, jo asfaltā tiek izrautas bedres. Īpaši slikta situācija, šķiet, ir galvaspilsētā Rīgā. Gandrīz ik dienas tiek ziņots par automašīnām, kas bedrēs sabojājušas riteņus. Vai Latvijā ir īpaši slikti klimatiskie apstākļi, kas grauj ceļus, vai tomēr vainojama slikta saimniekošana – par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Sarunā piedalās: Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters, Valsts akciju sabiedrības „Autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors, Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns un Rīgas Tehniskās Universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes profesors Atis Zariņs.

Šajā sērijā Latvijas pieturzīmes meklējam sarunā kopā ar Madaru Mazjāni – jaunatnes programmas koordinatori nevalstiskajā organizācijā “Centrs MARTA”, komandas veidošanas programmas direktori un treneri uzņēmumā "Sense of Team", kustības “2x2” vadības loka prātu, sirsnīgu un interesantu sarunu biedru – un šī ir tikai neliela daļa no tā, kur un kā Madara sastopama. Sērijā Madara dalās savā pasaules un Latvijas pieredzē, atklājot savu latvietību un Latvijas pieturzīmes, piemēram, valodu, jūru, akmeņus un ģimenes laivu braucienu. Raidījumu caurvij pārliecība un neremdināma ticība Latvijas cilvēkiem. Šajā sērijā runājam ne vien par cilvēkiem, pieredzi un valodu, bet arī par “2x2” kustību, ģimeni un iespējām Latvijā, kuras, kā noskaidrojām, ir nebeidzamas. Ja kaut mazliet pietrūkst iedvesmas, pārliecības un darba spara, tad šī sērija noteikti ir domāta tieši Tev! Grāmata: Rubenis, J. Viņa un Viņš. Mīlestība. Attiecības. Sekss. Rīga: Zvaigzne ABC, 2016. Noderīgas saites: http://2x2pasaule.lv/ – Pasaules latviešu jaunatnes semināra “2x2” tīmekļa vietne https://marta.lv/lv/ – nevalstiskās organizācijas “Centrs MARTA” tīmekļa vietne https://www.facebook.com/pg/Pieturzimes/services/ – “Pieturzīmju” lekciju piedāvājums https://www.facebook.com/Pieturzimes/ – vairāk informācijas un podraides jaunumi “Pieturzīmju” Facebook lapā “Pieturzīmes” piedāvā ne tikai aizraujošu podraidi par visu, kas saistīts ar valodu, bet arī praktiskas un noderīgas lekcijas un konsultācijas par valodas lietojumu semināros, vebināros, konferencēs un individuālās mācībās. Raidījuma piezīmes: [02:05] Pasaules latviešu jaunatnes seminārs “2x2” un nevalstiskā organizācija “Centrs MARTA”. [05:20] Vai Latvijā nevalstiskās organizācijas ir izplatītas? [08:20] Kas Madarai pietrūkst, esot citā valstī? [13:40] Valodas kopšana un jautājumi kā svarīga sarunas daļa. [16:50] Latviešu valodas un eksistences brīnums. [18:55] Ko Madarai nozīmē daba? [22:35] Vai Madara lasa un vai ir kāda grāmata, kuru viņa iesaka izlasīt visiem? [27:25] Kādas ir Madaras galvenās pieturzīmes? [30:50] Pārmaiņas skolās: vai pilsētas bērni, Madarasprāt, atšķiras no bērniem, kuri dzīvo lauku reģionos? [32:30] Kas ir “2x2” kustība? [39:08] “2x2” vēsture un sākotnējie mērķi. Kas ir mainījies? [41:45] Arlitas Jaungada pieredze “2x2” nometnē. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/pieturzimes/message

Eiropas Parlamenta deputāti aicina dalībvalstis popularizēt dzeramo krāna ūdeni, dzert krāna ūdeni, respektīvi no apdzīvotu vietu ūdens apgādes sistēmām un uzlabot piekļuvi dzeramajam ūdenim! Vai Latvijā varam būt tikpat optimistiski, kā eiroparlamentārieši, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par aicinājumu un dzeramā ūdens kvalitāti Latvijā stāsta Veselības inspekcijas pārstāve Gunda Kalniņa, SIA Rīgas ūdens pārstāve Gunita Kona un Pasaules Dabas fonda pārstāve Sarmīte Kolāte. Aicinājums tapis, lai Eiropas Savienības dalībvalstīs vairāk domātu, kā uzlabot ūdens kvalitāti un samazināt dzeramā ūdens patēriņu dažādos plastikas iepakojumos. Gunda Kalniņa uzskata, ka Latvijā ir augstas kvalitātes dzeramais ūdens, iedzīvotāji droši var dzert krāna ūdeni, jo mūsu valstī izmanto ļoti aizsargātus pazemes ūdens resursus.    

Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā meklēsim atbildes uz jautājumiem ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu Vai Latvijā tos tiešām neaudzēs? Vai pēdējā laika informācija, kurā bieži vien ĢMO un Transatlantiskais tirdzniecības līgums iet roku rokā, ir tikai sagadīšanās vai likumsakarība? Studijas viesi: Daiga Vilkaste, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore, un Gatis Ābele, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Iepriekšējās nedēļas atskatā paraudzīsimies atkal Ukrainas virzienā: runāsim par gāzes padevi, virziena mainību uz South Stream un vai Porošenko ir miera plāns? Tāpat joprojām stāstīsim par aktuālo Eiropas Savienībā: Kamerons pret Junkeru un Itālijas brīdinājums par nelegālo imigrantu glābšanas operāciju pārtraukšanu.