Podcasts about sinfonia concertante

Interpreten: Harriet Krijgh, Nikita Boriso-Glebsky, Deutsche Staatsphilharmonie Rheinland-Pfalz, Gregor BühlLabel: CapriccioEAN: 845221055350Der Dirigent Gregor Bühl setzt bei Capriccio seine Reihe mit Konzertmusik von Miklós Rózsa fort. Für Michael Gmasz ein absolut spannendes Projekt, das sich unbedingt mehr Aufmerksamkeit verdient!  Es ist für mich immer wieder faszinierend, Komponisten, die man mit ganz bestimmten Werken oder einem bestimmten Genre verbindet, quasi neu zu entdecken. So wie Miklós Rózsa, der mit seinen Filmmusiken zu Ben Hur und El Cid unsterblich geworden ist, mit seiner Konzertmusik auf unserer CD der Woche. Wie seine „avantgardistischen“ Landsmänner Bartók und Kodály hat sich auch Miklós Rózsa mit traditioneller ungarischer Musik auseinandergesetzt und diese notiert. In vielen seiner, vor allem späteren, Werke findet sich das ungarische Kolorit wieder, das er in seinen Jugendjahren und Studientagen im kleinen schwarzen Notizbüchlein aufgeschrieben hat.Rózsa jedoch auf das ungarische Kolorit zu reduzieren wäre weit gefehlt. Gemäßigt modern, meist der Tonalität verpflichtet – so lässt sich der Kompositionsstil von Miklós Rózsa am besten beschreiben. Und so verhält es sich z.B. mit dem Hauptwerk dieser CD, der Sinfonia Concertante für Violine, Cello und Orchester Op. 29. Kurz nach der Musik zu Ben Hur fertiggestellt, ist dieses Werk von der Filmmusik überraschenderweise ziemlich abgekoppelt. Nikita Boriso-Glebsky an der Geige und Harriet Krijgh am Cello spielen sich virtuos durch die herausfordernden Soloparts, die ursprünglich von keinen Geringeren als Piatigorsky und Heifetz uraufgeführt wurden! Akzentuiert und energiegeladen der erste Satz, einer lyrischen ungarischen Melodie zu Grunde liegend der zweite Variationssatz, noch am ehesten der Filmmusik zuzuordnen, der aufregende Finalsatz. Eine kleine Verschnaufpause mit einem klingenden Ausflug auf die ungarische Puszta gönnen uns Gregor Bühl und die Deutsche Radiophilharmonie Rheinland-Pfalz mit dem Notturno ungharese Op.28. Absolute Entdeckung für mich auf dieser CD ist aber die Cello-Rhapsodie Op.3, in der Harriet Krijgh als Solistin in allen Belangen aus dem Vollen schöpfen kann. (mg)

Monumentalfilmklassiker wie Ben Hur und El Cid oder der Hitchcock-Thriller Spellbound sind ohne seinen Soundtrack undenkbar. Seine mehrfach Oscar-gekrönte Hollywood-Karriere im Dienst von Metro-Goldwyn-Mayer machte den ungarisch-amerikanischen Komponisten Miklós Rózsa berühmt. Dass er eigentlich viel lieber Werke für den Konzertsaal schrieb, blieb neben dem ganzen Filmrummel lange unbemerkt. Die Deutsche Staatsphilharmonie Rheinland-Pfalz unter Gregor Bühl legt bereits ihr zweites Rózsa-Album bei "Capriccio" vor. Alexandra Maria Dielitz hat es sich angehört.

1. novembrī LU Lielajā aulā un tiešraidē Latvijas Radio 3 "Klasika", kā arī 2. novembrī Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga piedāvā Volfganga Amadeja Mocarta muzikas programmu, kurā pie diriģenta pults būs orķestra mākslinieciskais partneris Jērgs Vidmanis. Sinfonia Concertante atskaņojumam uz saspēli aicināti “Berlīnes filharmoniķu” koncertmeistari – vijolniece Vineta Sareika un altists Amihajs Gross, programā iekļautas arī komponista pēdējās - 40. un 41. simfonija, dēvēta romiešu varenā virsdieva Jupitera vārdā. Jērgu Vidmani uz sarunu aicinājis Orests Silabriedis. Vai Mocarts spēj darīt jūs laimīgu? Vai jūs vispār domājat par mūziku šādās kategorijās? Jā, pat ļoti. Nupat ar brīnišķīgo orķestri Sinfonietta Rīga mēģinājām Mocarta simfoniju “Jupiters”, un mēs visi bijām neticami laimīgi. Bet tas nav virspusējs laimīgums. Smuka mūzika… Ne tā. Mocarta mūzika ir neticami skaista, bet tajā ir lielas dzīles. Nupat mēģinājām epizodi, kas skan moderni. Ja kāds tajā brīdī ienāktu mēģinājumu telpā, viņš domātu, ka mēs spēlējam laikmetīgu skaņdarbu. Mocarta daile ir pārbaudījums, un viņš priekš manis ir, jā - moderns. Sevišķi šajās divās simfonijās, ko mēs spēlēsim piektdien. Tās ir divas pēdējās Mocarta simfonijas. Pilnīgi galva griežas no tā, ko viņš dara šajā mūzikā. Simfonijas “Jupiters” beigās vienlaicīgi skan piecas tēmas — tas ir neiedomājami! Varētu likties, ka tur ir viens vienīgs haoss, bet tā ir visdievišķākā mūzika. Mocarta “Jupitera” finālu palaikam mēdz salīdzināt ar Ķelnes katedrāli. Jūsu domas par šo? Brukners savulaik teica — ja vēlies celt augstus torņus, tev jāstāv dziļi iesakņotam pamatu pamatos —, lūk, kas man nāk prātā. Mocarts uzrakstīja savas trīs pēdējās simfonijas burtiski dažu nedēļu laikā. To vispār nevar pat iztēloties. Un tur ir spēcīga garīgā dimensija. Tāpēc salīdzinājums ar katedrāli man liekas piemērots. Cik mēs vispār varam nojaust par dzīlēm paša Mocarta dvēselē? Ja atļauts teikt, man liekas, ka koncertdzīvē šis aspekts vispār palaikam netiek īstenots. Mums patīk domāt par Mocartu kā jautru puisi. Un viņam tiešām piemīt šī rakstura daļa - šķīsti saulainā, bērnišķā, dažbrīd pat izteikti bērnišķīgā. Viņam patīk joki, un tie saklausāmi viņa mūzikā, bet tie nopietni joki. Tur ir arī tās dzīles, tie bezdibeņi. Kas atliek interpretam? Ja es tīši norādīšu - skat, skat, te ir tās dzīles -, tas nedarbosies. Mocarta ir mūzika ir pārāk eleganta. Bēthovenam var vietumis būt trīskāršais forte, viņš it kā saka - jā, es tieši tā arī domāju. Mocarta dzīles izpaužas laika organizācijā. Viņš saka [dzied liriski], tad ir ģenerālpauze, un — [imitē trīs skaļākus akordus, tiem seko kluss tēmas izvedums]. Un te tas skan minorā. Te ir tie bezdibeņi. Vai arī cita vieta — te ir “Jupitera” fināla tēma [dzied], un tad viņš apvērš otrādi [dzied]. Tas skan tik laikmetīgi. Tā ka grūti ar tām dzīlēm. Mums tās jāizjūt. Mums ir ar mīlestību… Mums tās jāatpazīst, tad jāpaslēpj un vienlaikus jāparāda. Paradokss. Tieši tā. Vai jūs uztverat šīs trīs pēdējās simfonijas kā ciklu? Jā, te ir cieša saikne, tomēr šoreiz nolēmām solminora un Domažora simfonijai kā trešo pievienot Sinfonia concertante vijolei, altam un orķestrim. Tā skanēs pa vidu. Mēs sāksim koncertu ar solminora simfoniju, un tai sekos šis dubultkoncerts, kas, manā ieskatā, tik labi atbilst Sinfonietta Rīga radošajam garam. Kāpēc? Paskaidrošu. Solistu partijas dabiski izriet no orķestra partijām. Esmu tik laimīgs iestudēt šo mūziku ar Vinetu Sareiku un Amihaju Grosu. Vinetu, protams, zinu no stīgu kvarteta Artemis laikiem, un Amihajs man pazīstams no “Berlīnes filharmoniķiem”, kuriem pagājušajā sezonā biju rezidējošais komponists. Un, lūk, šīs Sinfonia concertante otrajā daļā ir viens no Mocarta tumsnējākiem un aizkustinošākajiem bezdibeņiem [dzied tēmu]. Man šajā vietā nudien metas zosāda. Domāju, ka tas būs iedarbīgi, šis kārtojums: solminora simfonija, dubultkoncerts un pēc pauzes Domažora simfonija. Tagad iztēlosimies, ka kāds saka — es ne jau nu gluži nīstu Mocartu, bet vai vienā vakarā nav drusku par daudz viņa? Man nudien tā neliekas. Jūs zināt, ka koncertprogrammās man ļoti patīk laikmetīgās mūzikas un, piemēram, romantisma laika skaņdarbu sadursmes. Labi, ne sadursmes, bet līdzāsnostatījums. Apliecinu, ka šīs Mocarta simfonijas esmu diriģējis ļoti daudzas reizes dzīvē, bet šodien mēģinājumā atklāju divas detaļas, kuras līdz šim nu nekādi netiku pamanījis. Tas var notikt tikai ar tādu komponistu, kāds bija Mocarts. Jūs taču zināt, ko Bēthovens teica par Bahu — ne par strautu [Bach — vāciski ‘strauts'], bet par jūru viņam būtu jāsaucas. Es to pašu teiktu par Mocartu. Virskārtā liels skaistums, bet, aplūkojot tuvāk, jūsu skatiens ietiecas arvien dziļāk un dziļāk. Tāda ir mana atbilde tam klausītājam, par kuru jūs jautājāt. Ticu, ka Mocarta mūzika ir “infekcioza” un pēc šī koncerta cilvēki mīlēs Mocartu vēl ciešāk. Sinfonia concertante — vairāk simfonija vai koncerts? Abi. Un piedevām tur ir klāt arī kamermūzikas aspekts. Šajā mūzikā ievītā dvēsele ir tik maiga, pilnīgi iespējams, ka šajā mūzikā ir mīlestības rētas. Solisti mīl viens otru, orķestris pievienojas… Te ir simfonija un koncerts — nudien Sinfonia concertante! Ja kāds nezina, kas ir Mocarts, es ierosinātu paklausīties pāreju no otrās daļas uz trešo. Otrā daļa beidzas tumši. Es pat nevaru iedomāties citu tālaika skaņdarbu, kur būtu saklausāms kas tāds. Un tad — ataka! — aiziet mundra trešā daļa [dzied]. Acs kaktiņā vēl ir asara, bet dzīve turpinās. Tas ir tik mocartiski! Vai jums ir komentārs par to slaveno 12-toņu nogriezni solminora simfonijā? Jā! Prieks, ka jūs to pieminējāt. Es akurāt orķestrim teicu, ka jāpievērš uzmanība — tā nav gluži 12-toņu epizode. Respektīvi, tā būtu gan, bet vienas skaņas trūkst — sol. Solminora simfonijā trūkst sol. Un nav šaubu, ka tas ir tīšām. [dzied skaņurindu] Un tad pūtēji nevainīgi saka — ā, tie nebijām mēs. Dodamies tālāk! Tas ir tik neticami, tas ir ģeniāli! Abu šo simfoniju ceturtajā daļā Mocarts pārspēj pats sevi. Es nudien jūtos tik ļoti vienkāršs mirstīgais, kad diriģēju šo mūziku. Un tajā pašā laikā te ir vieglums, humors, grācija. Brīnišķīgi! Ja jūs dzirdētu tikai šo skaņurindu, nekad neticētu, ka tas ir Mocarts. Kādas Sinfonietta Rīga mocartiskās kvalitātes jūs vēlētos uzteikt? Šo orķestri es pazīstu jau ilgāku laiku, mēs daudz ko esam darījuši kopā. Ir vienkārši apbrīnojami, kā viņi reaģē uz mani. Mazākā kustība, un viņi jau atsaucas, nolasa katru domu. Esmu ļoti pateicīgs viņiem par šo. Jā, tāda visupirms ir mana personiskā atbilde. Mūsu mēģinājumi rit rūpīgi un intensīvi, bet tajā pašā laikā tie mums dod daudz prieka. Orķestra mūziķi ir ļoti zinoši par šo klasicisma laikmetu. Jūs taču zināt, ka pirms dažām dienām viņi Elbas filharmonijā spēlēja Haidnu. Kā zivs ūdenī šajā repertuārā! Un viņi uzdod kompetentus jautājumus. Koncertmeistare man pirms brīža jautāja — te spēlēt poco vibrato vai non vibrato? Citu orķestru mūziķi vispār pat neiedomātos par non vibrato. Augsta meistarība un muzikālā inteliģence. Mocarta valoda… Jā, mums, protams, ir daudz ko vēl atklāt, kā tas ir vienmēr dzīvē, bet man kā viesim Sinfonietta Rīgā dāvā… Tomēr — vai zināt? Es jau vairs nejūtos kā viesis. Jūtos kā ģimenes loceklis. Vakar gāju cauri vakarīgajai Rīgai un jutos kā mājās. Pašā noslēgumā — jūs sestdien diriģēsiet Latgales vēstniecībā GORS. Esmu dzirdējis, ka tā ir lieliska zāle, taču līdz man nebija gadījies tur pabūt. Esmu stipri ziņkārīgs un ļoti gaidu šo koncertu.

Domenica 22 settembre nella Sala Concerti della Cheltenham Girls' High verrà presentata la prima mondiale della Sinfonia concertante per orchestra e contrabbasso del compositore italoaustraliano Simone Lobbia.

References Front. Immunol., 2024Sec. Multiple Sclerosis and NeuroimmunologyVolume 15 22 February Mozart. WA 1778. Sinfonia Concertante. https://youtu.be/_0hTDZ0whpU?si=s4JhUsyFr1WZk4AQ --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/dr-daniel-j-guerra/support

We've come to know the concerto as a work showcasing a single soloist with (or sometimes against) an orchestra, but what if a work has not 1... but 4 soloists at the same time? And what if it is also bringing in ideas from the symphony? John Banther and Evan Keely take a look at one of the defining works in the genre, show you what to listen for, and discuss why Haydn might have written it in the first placeSupport Classical Breakdown: https://weta.org/donatefmSee omnystudio.com/listener for privacy information.

In Series 3, Andy and Rob explore pieces of music which changed the course of music history. Episode 3 dives into Mozart's Sinfonia Concertante for violin and viola. While listening to the exquisite music they eat some Kichlach Cookies. To listen to a full version of Mozart's Sinfonia concertante for violin and viola go to -https://www.youtube.com/watch?v=uAv48Ne5axA Remember` to Rate and review the podcast and check out the recipes at https://www.coffeecakeandculture.com.au/recipes THIS EPISODE SPONSORED BY QUANTIFY Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Voiniča manuskripti un to šifrēšana mūzikā. Kultūras rondo studijā saruna ar komponisti un senu manuskriptu pētnieci Annu Fišeri, kuras jaundarba ”Voynich Codex” pamatā ir šī manuskripta mistērija. Studijā arī pirmatskaņojuma diriģents Renāts Cvečkovsks, kura vadībā skanēs kamerorķestris “Sinfonia Concertante”, un soliste soliste, laikmetīgās vokālās mūzikas pētniece Helēna Sorokina. Kamerorķestris “Sinfonia Concertante” aicina uz “Concerto E&F” 27.martā Mazajā ģildē. Ar šo koncertu orķestris turpina koncertu ciklu „Concerto no A līdz Z”. Šajā ciklā vairāku gadu garumā iecerēts iepazīstināt klausītājus ar ļoti plašu latviešu komponistu loku, koncerta programmas veidojot komponistu vārdu un uzvārdu alfabēta secībā un īpaši aktualizējot jaundarbus. Šoreiz koncertā diriģenta Renāta Cvečkovska vadībā izskanēs vairāki darbi stīgu orķestrim – Ērika Ēšenvalda "Laika robežas", Maijas Einfeldes "Nikte un Selēne", Gustava Fridrihsona "Eine kleine Passione" un Annas Fišeres jaundarba mecosoprānam un stīgu orķestrim "Voynich Codex" pirmatskaņojums, kurā kamerorķestrim Sinfonia Concertante pievienosies soliste Helēna Sorokina.

Mozart's famous Sinfonia Concertante for violin and viola makes its effect not least through the unusual tuning of the strings of one of the solo instruments. Mozart asks the viola player to retune the strings half a tone higher than is usual. A process known by musicians a "scordatura". But what is the reason and what is the story behind this method of tuning instruments? Tom Service explains why "scordatura" is so significant and so effective.

Synopsis It's usually NEW music that gets terrible reviews, but scanning old newspapers, you'll find that occasionally OLD music gets panned with equal venom. On today's date in 1865, a concert by the Theodore Thomas Orchestra at Irving Hall opened with an orchestral arrangement of a Bach Passacaglia, followed by Mozart's Sinfonia Concertante for Violin and Viola. The New York Times reviewer was not thrilled with either selection: “The Bach,” he wrote, “is a fair representation of the treadmill. A culprit may travel on it for a day without advancing a step. It simply goes ‘round and ‘round in the most obvious style, and is generally DULL – like a superannuated church warden… The symphony for violin and viola by Mozart is a work generally avoided in Europe. The wearisome scale passages on the little fiddle repeated ad nauseam on the bigger one are simply maddening. On the whole, one would prefer death to a repetition of this production.” Thus spake The Times in April of 1865. We should note in its defense that Americans had other matters on their minds that week. The day the review appeared the paper's headline read: “Union Victory! Peace! Lee Surrenders His Whole Army!” Music Played in Today's Program J.S .Bach (arr. Respighi) Passacaglia in c BBC Philharmonic; Leonard Slatkin, conductor. Chandos 9835 Wolfgang Mozart (1756 – 1791) Sinfonia Concertante, K. 364/320d Midori, violin; Nobuko Imai, viola; NDR Symphony; Christoph Eschenbach, conductor Sony 89488

Música

Cellist Edgar Moreau joins the Detroit Symphony Orchestra this weekend, playing Sergei Prokofiev's virtuosic Sinfonia Concertante. 90.9's Cecelia Sharpe catches up with Moreau between DSO rehearsals to talk about the notoriously difficult work…

Konzert, gut. Symphonie, gut. Aber eine „konzertante Symphonie“? Die Gesellschaft der Musikfreunde in Wien begrüßt das Jahr 2023 mit einer prominent besetzten Aufführung von Mozarts „Sinfonia concertante“ KV 364 (mit Isabelle Faust und Antoine Tamestit unter John E. Gardiner). Grund genug, im Musiksalon einmal diese seltsame Doppelgattung zu beleuchten, die bis ins 20. Jahrhundert erstaunliche Blüten getrieben hat.

13.decembra vakarā pirmatskaņojuma gaidās būs divi jaunie komponisti - Renāts Cvečkovskis un Ernests Valts Circenis. Viņu jaundarbus plkst. 18.00 J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā koncertā Concerto C & D atskaņos kamerorķestris Sinfonia Concertante. Renāts, kuram tā būs debija pie orķestra Sinfonia Concertante diriģenta pults. kompozīciju apgūst pie profesora Andra Vecumnieka, bet Ernests Valts – pie Rolanda Kronlaka un Jāņa Petraškeviča. Par muzikālo pagātni, jaundarbu tapšanas ierosinātājiem un iedvesmotājiem, kā arī par programmā iekļautajiem Induļa Dālmaņa un Paula Dambja opusiem Ernestu Valtu Circeni un Renātu Cvečkovski izvaicā Dina Dūdiņa-Kurmiņa. Ernests Valts Circenis: Mana kompozīcijas nosaukums ir „Stari”, kas man šķita pietiekami abstrakts, bet tajā pašā laikā arī nedaudz konkretizējošs. Šajā gadījumā ar to vairāk domātas garas, plūstošas līnijas. Kad komponēju, man ir ļoti svarīgi domāt par sajūtu, kā klausītājs jutīsies. Šajā gadījumā mans mērķis bija ļaut klausītājam nonākt tādā plūstošā starā, kas virzās uz priekšu. Kurp – tas varbūt nav zināms, bet galvenais ir šī plūstamība un iedziļināšanās lietu būtībā. Stīgu orķestrim rakstīju pirmoreiz, un tas bija ļoti interesants process. Turpināsiet līniju, ko parasti piedēvē latviešu komponistiem – apcerīgums, lēnums, viss tā pamazām, pamazām - vai arī būs kāda krāsaināka takts un jestrāka nots? Ernests Valts Circenis: Krāsaina – jā, jestrāka, visticamāk, tomēr nē. |an gribētos domāt, ka apcerība šajā gadījumā traktēta nedaudz citādāk,  kā ierasts dzirdēt. Tas varētu būt saistīts ar muzikālo estētiku, kam iedvesmu ņemu no franču spektrālisma skolas, kas, manuprāt, Latvijas kultūrvidē vēl nav tik ļoti izpētīta un izmantota. Līdz ar to, tas ir tas pats apcerīgums un lēnums, bet nedaudz citādākā „mērcē”. Vai šis būs pirmais tik apjomīgs opuss? Ernests Valts Circenis: Tas būs viens no lielākajiem, nozīmīgākajiem atskaņojumiem, bet šogad man bija tas gods sastrādāties ar Latvijas Radio kori, kas izpildīja manu opusu festivālā deciBels. Tas arī bija liels pagodinājums,milzīga, skaista iespēja un notikums. Renāt, 13. decembra koncertā būsiet ne tikai viens no komponistiem, bet stāsieties arī pie diriģenta pults. Vai Jums kā diriģentam arī ir teikšana? Diriģenti pirmatskaņojumu gadījumos mēdz pateikt komponistam: „Šo svītrojam, šim lecam pāri, te vēl kaut kas trūkst”. Renāts Cvečkovskis: Godīgi sakot, tā būs mana pirmā lielā pieredze darbā ar pirmatskaņojumiem. Es domāju, ka nekad neko tādu nedarīšu, neko nesvītrošu ārā, jo zinu, cik man pašam sāp, ja man kaut ko izsvītro. Tā ir bijis, kad nākuši priekšlikumi no mana profesora – te kaut kas nav labi, šo fragmentiņu varam izsvītrot laukā. Es saku – nē, profesor, ko rakstīju, to rakstīju. Renāt, Jūsu kompozīcijā „Debesis virs zemes” norādīts, ka tā ir balsij un kamerorķestrim. Renāts Cvečkovskis: Pirmsākumos ideja bija rakstīt balsij un kamerorķestrim, bet balss pazuda (smejas) un man pēdējā mirklī vajadzēja uztaisīt versiju čellam un kamerorķestrim. Kardināli skaņdarba koncepcija nemainījās, bet balsi aizvietos čells, un čella solo spēlēs Elīza Čaša. Skaņdarbs sākumā bija domāts kā kamersimfonija, un pēc idejas tā varbūt arī ir, bet, tā kā darbojos garīgajā mūzikā, tad es šo skaņdarbu sauktu par „simfonisko ikonu”. Tā kā skaņdarbā ir piecas daļas, saliekot tās kopā kā ikonas veidojas ikonostass. Tā arī varētu teikt – ikonostass kamerorķestrim „Debesis virs zemes”. Vērīgākie būs pamanījuši, ka koncerta nosaukums ir C & D. Tātad ir Circenis un Cvečkovskis, bet D burta joprojām nav. Kas programmā šo burtu pārstāvēs? Renāts Cvečkovskis:D burts – komponisti Indulis Dālmanis un Pauls Dambis, izskanēs arī viņu skaņdarbi. Par Dālmani runājot, viņš nebija komponists, bet gan vijolnieks. Viņš ir uzrakstījis „Pavasara svītu”  kamerorķestrim”. Tas ir piecdaļīgs darbs, kurā tiek parādītas dažādas pavasara stadijas – sals, tekošie strauti – ļoti daudz poētisku glezniņu.  „Pavasara svītas” ieraksta radio fonotēkā nemaz nav. Kas ir nošu atradējs? Renāts Cvečkovskis: Šo skaņdarbu piedāvāja Andris Vecumnieks. Viņš vienmēr ir bijis veikls dažādu briljantiņu atradējs. Viņš zina šo mūziku, iedvesmoja mani un ieteica ņemt šo darbu atskaņojumam No Induļa Dālmaņa „Pavasara svīta”, bet no Paula Dambja? Renāts Cvečkovskis: Paulu Dambi pārstāvēs viņa skaņdarbs „Crux” – no latīņu valodas „krusts”, skaņdarbs tapis 1989. gadā. Krusts šeit ir domāts ne tikai kā pestīšanas simbols, bet arī kā krustceles viņa dzīvē. Kā zinām, Dambis ir komponējis garīgo mūziku, un viņš arī bijis ērģelnieks dažās baznīcās, tāpēc domāju, ka arī tas ļoti iespaidojis viņa daiļradi. Renāt, Jūs vairāk šī koncerta sakarā uztraucaties par diriģenta vai komponista lomu? Renāts Cvečkovskis: Es vairāk uztraucos par savu kolēģu skaņdarbu atskaņojumu kā diriģents, bet par savu skaņdarbu kā diriģents es neuztraucos. Ernest, kāds būtu Jūsu novēlējums visiem mūziķiem pirmssvētku laikā, kas galīgi nav vienkāršs ar mēģinājumiem, koncertiem un daudziem pienākumiem? Ernests Valts Circenis: Ņemot vērā, ka pienākumu tiešām ir daudz un viss paiet vienā lielā skrējienā, es novēlu atrast mieru, atrast laiku sev un ģimenei, vienkārši pabūt un reflektēt par laiku, kas šogad pagājis. Miers un tā atrašana ir visskaistākais, kas var būt šajā trakajā ikdienas skrējienā.

Synopsis In 1939, Dale Carnegie published a self-help book entitled How to Win Friends and Influence People, suggesting you could change people's behavior to you by changing YOUR behavior toward them. We're not sure if Carnegie's book was ever translated into Russian, but we'd like to cite the case of the famous Russian cellist Mstislav Rostropovich as an example of one way to influence a particular composer. In Rostropovich's day, the greatest living Soviet composers were Sergei Prokofiev and Dmitri Shostakovich. In 1949 Prokofiev wrote a Cello Sonata for the 22-year old Rostropovich, and also dedicated his 1952 Sinfonia Concertante for cello and orchestra to him. Not surprisingly, Rostropovich hoped Shostakovich might write something for him, too, and so asked that composer's wife, Nina, how to ask him. She replied the best way was NEVER to mention the idea in the presence of her husband. She knew Shostakovich was following the cellist's career with interest, and if the idea of writing something for Rostropovich was his own, rather than somebody else's, it stood a better chance of becoming reality. Rostropovich followed her advice, and – surprise surprise – on today's date in 1959, gave the premiere performance with the Leningrad Philharmonic of a brand-new cello concerto specially-written for him by Dmitri Shostakovich. Music Played in Today's Program Dmitri Shostakovich (1906-1975): Cello Concerto No. 1 in Eb, Op. 107 –Philadelphia Orchestra; Eugene Ormandy, cond. (Sony 7858322)

Francois Devienne - Sinfonia Concertante: Allegro Patrick Gallois, flute Per Flemstrom, flute Swedish Chamber Orchestra More info about today's track: Naxos 8.573697 Courtesy of Naxos of America, Inc. Subscribe You can subscribe to this podcast in Apple Podcasts, or by using the Daily Download podcast RSS feed. Purchase this recording Amazon

Join Russell Gant for our Our Tuesday Concert with Sarasota Orchestra from the 2019 Sarasota Music Festival featuring Mozart's Sinfonia Concertante for Violin and Viola, and pianist Jon Kimura Parker plays the Piano Concerto No. 4 by Beethoven.  Presented Tuesday, June 14th at 8:00 PM on Florida's Classical Music Station…WSMR 89.1 and 103.9.

11. maijā pulksten 19 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē cikla "Meistari un mācekļi" ietvaros skanēs koncerts "Nakts balādes flautai".  Kopā ar kamerorķestri Sinfonia Concertante diriģenta Andra Vecumnieka vadībā muzicēs solisti Ilze Urbāne, Rafaele Trevizāni (Raffaele Trevisani, Itālija), Elza Bleikša, Zane Ozola, Luka Perlini (Luca Perlini, Itālija), Elena d'Inka (Elena D'Inca, Itālija), Martina Sofiati (Martina Soffiati, Itālija). Ar šo "Meistari un mācekļi" koncertu turpinās kamerorķestra "Sinfonia Concertante" populārais cikls, šoreiz ne tikai ar pašmāju solistu, bet arī ārvalstu viesu piedalīšanos. Līdzās JVLMA docentei, LNSO flautu grupas mūziķei Ilzei Urbānei un viņas audzēkņiem gan no Latvijas, gan Itālijas, kā solists uzstāsies arī Rafaele Trevizāni - Klaudio Abado Milānas konservatorijas profesors. Rafaele Trevizāni ir ne vien vairāku JVLMA studentu profesors un mentors, bet arī pašas Ilzes Urbānes doktora darba vadītājs.  Koncerts iezīmē vēl kādu skaistu notikumu – pagājušajā gadā Ilze Urbāne svinēja apaļu jubileju. Diemžēl pandēmijas dēļ publiskās norises un svinības tobrīd nācās atcelt, bet nu ilgi lolotais koncerts var izskanēt. Dienu pirms koncerta ar Ilzi Urbāni sarunāsimies "Klasikas" vilnī.

Concert halls are once again filling with people and music, as live performance reclaims its place centre stage. And with this new chapter, the Australian Chamber Orchestra is finally welcoming Stephanie Ferrands to make her concerto debut as Principal Viola, playing Mozart's divine Sinfonia Concertante

Beethoven, Symphony #4, 4th movt Anon, Latvian Prayer, (arr. for Violin and Harp) Schubert, Piano Sonata in A, D 664, 1st movt Debussy, Reflets dans l'Eau (Reflections in the Water) Durufle, Sanctus, from Requiem Poulenc, Improvisation #15 in C minor Copland, Interlude from Music for the Theatre Hamilton, Lullaby Carol Mozart, Sinfonia Concertante in E flat, K 364, 3rd movt This show was broadcast on OAR 105.4FM Dunedin - oar.org.nz

David Ludwig has composed the Sinfonia Concertante for two clarinets and two bassoons which receives the world premiere February 18 and 19 at Heinz hall with the Pittsburgh Symphony and Manfred Honeck. The new Dean and Director of the music Division at Juilliard  composer David Ludwig sat down with the soloists Michael Rusinek Principal Clarinet with Second Clarinet Ron Samuels, Bassoon  Philip Pandolfi, Principal Bassoon Nancy Goeres and Jim Cunningham to talk over the special features and the creation of the concerto, whether they will wear black, the shape of the music and how it was created.  

Violist Nils Mönkemeyer speaks about Mozart's Sinfonia Concertante - including his collaboration with long-time friend and musical colleague Julia Fischer and the blend of solo and chamber roles in the piece. Nils also shares his thoughts on playing the viola part scordatura, as well as the time he had the chance to play Mozart's viola! Check out thestrad.com for the latest news and articles on all things to do with string playing. Register and subscribe to access exclusive archival content from 2010 onwards. Student discount! Get 50% off an online subscription! Check it out here: https://bit.ly/3eQ75AB  Find us on social media: Facebook.com/thestrad Twitter: @TheStradMag Instagram: @the_strad_   https://tickets.lpo.org.uk/events/sinfonia-concertante https://www.thestrad.com/reviews/nils-m%C3%B6nkemeyer-vivaldi-rolla-tartini-paganini-sciarrino/12643.article   Paganini: Sonata for gran viola & orchestra in C minor, MS 70 Vivaldi - Paganini - Tartini Nils Mönkemeyer, viola /  L'arte del mondo /Werner Ehrhardt Sony 19439730032  Photo credit: Irène Zandel

Neste programa, o maestro João Mauricio Galindo responde perguntas sobre a Sinfonia n. 83 - "A Galinha", de Haydn; acordes e suas influências culturais, harmonia, estruturas de sala de concertos, diferenças entre sinfonia concertante e concerto sinfônico e curiosidades sobre a Chacona de Bach.

Themen im Podcast: - Aufbau einer Karriere im Orchester - soziale Kompetenzen als wichtigste Fähigkeit - Aufstiegsmöglichkeiten eines Orchestermusikers Marc Gruber ist Solohornist beim hr-Sinfonieorchester und gewann 2016 beim internationalen Musikwettbewerb der ARD den 2. Preis, sowie den Brüder-Busch Sonderpreis und den Publikumspreis. Auch solistisch hat er zahlreiche Auftritte, unter anderem mit dem Sinfonieorchester des bayerischen Rundfunks, dem DSO Berlin, dem NDR Symphonieorchester, dem London Symphony Orchestra, den Düsseldorfer Symphonikern, dem Orchesterzentrum Dortmund und der Würtembergischen Philharmonie Reutlingen. Mit letzterem Orchester brachte er auch 2014 seine Debut-CD als Solist heraus, auf welcher die Sinfonia Concertante von Wolfgang Amadeus Mozart für vier Solobläser und Orchester zu hören ist. Als Kammermusik-Partner ist Marc Gruber mit namhaften Ensembles und Solisten wie dem Schumann-Quartett, dem Linos Ensemble, dem Mannheimer Streichquartett, HR-Brass und als festes Mitglied des Monet-Bläserquintetts im Rahmen nationaler und internationaler Festivals aufgetreten. Dies tat er unter anderem bei den Ludwigsburger Schlossfestspielen und den Festspielen Mecklenburg-Vorpommern. Mit dem Monet-Bläserquintett wurde er 2016 Stipendiat und Sonderpreisträger des Deutschen Musikwettbewerbs. Schon früh sammelte Marc Gruber Orchestererfahrung in verschiedenen Jugendorchestern, wie dem Landesjugendorchester NRW, dem Bundesjugendorchester, der Jungen Deutschen Philharmonie und dem European Union Youth Orchestra. Hier führten in Tourneen durch China, Japan, Korea und ganz Europa. Von 2014 bis 2016 war er der bisher jüngste Solohornist des Bonner Beethovenorchesters und ist seit April 2016 in dieser Position beim Sinfonieorchester des hessischen Rundfunks angestellt. Weitere Engagements erhielt er bereits beim Königlichen Concertgebouworkest Amsterdam, dem WDR Sinfonieorchester, beim Radio Filharmonisch Orkest Hilversum, den Bochumer Sinfonikern und dem Gürzenich Orchester Köln. Das alles in dieser Episode von Careers of Classical Musicians! Diese Folge wird präsentiert von Dreher.Media

"Concluding our Mozart series, today's program features the Sinfonia Concertante for violin and viola, with violinist Itzhak Perlman and violist Pinchaz Zucherman"

Handel and Haydn Society Concertmaster, and TACO collaborator Aisslinn Nosky drops by to talk with Tom about the ins and outs of playing concertmaster, as well as her brilliant recording of Mozart's sublime masterpiece Sinfonia Concertante.

Dirigent Johannes Moesus hat sich für seinen Musikmoment die „Sinfonia Concertante in B-Dur“ von Komponist Ignaz Josef Pleyel ausgesucht. „Musik, die einen wirklich erfreuen und aufbauen kann, ohne dass sie jetzt oberflächlich wirkt.“ Das Werk für Flöte, Oboe, Horn, Fagott und Orchester hat der Dirigent in einer Produktion mit dem Radio-Sinfonieorchester Stuttgart des SWR eingespielt. Was diese Musik für ihn so besonders macht, erzählt Moesus in der Reihe SWR2 Musikmomente.

Violist Max Mandel talks about Mozart’s Sinfonia Concertante for Violin and Viola, making music with friends, and some viola jokes for good measure.  Useful links:Spotify playlist for Max’s pieces Spotify playlist for main pieces Spotify playlist for final question pieces  Other useful links:Violin vs viola String Quartet description Symphony description Concerto description Cadenza description  Guy Fishman’s episode (where we talk about cadenzas) Info on Wolfgang Amadeus Mozart Background on Mozart’s Sinfonia Concertante for Violin, Viola and Orchestra  The Mannheim Rocket Julia Wedman’s episode (where we talk about scordatura tuning) Haydn’s “Joke” string quartet Viola jokes  Support Max:OAE Players digital concert platform Flux Quartet Spunicunifait Max’s Twitter: @MaxTMandel  Get in touch with us!DONATE: PayPal.me/MusicBoxConcerts Facebook: @MusicBoxConcerts Instagram: @musicboxconcerts Twitter: @OutsideMusicBox Email: concerts.musicbox@gmail.comWebsite: www.musicboxconcerts.com

Episode 1, 2020: Prokofiev’s Sinfonia Concertante Wednesday 27 May 2020 After a disastrous premiere in 1938, Sergei Prokofiev put away his Sinfonia Concertante. It wasn’t until 1947 that it resurfaced, when a 20-year-old cello student, Mstislav Rostropovich, discovered it from the archives and performed it at the Moscow Conservatory. After that performance, Prokofiev worked with the young virtuoso to improve the composition – the rest is history. In this episode of ANAM Radio, cellist James Morley talks to Phil Lambert (our Music Librarian) about how he first discovered Prokofiev’s Sinfonia Concertante and why he decided to perform it as part of ANAM’s 2019 Concerto Competition. James was one of three finalists to perform in the Grand Final of the 2019 Concerto Competition with the Tasmanian Symphony Orchestra in Hobart. The music you will hear is from his Melbourne performance where he performed the piece with Leigh Harrold on piano. James received the Audience Choice Award for this performance. PROKOFIEV Sinfonia Concertante op. 125 James Morley SA cello Leigh Harrold piano To watch the full performance, visit https://youtu.be/LPlZREH-fFU

No 9. līdz 14. martam Rīgā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) un Rīgas Mākslas telpā jau sesto reizi norisināsies JVLMA Mūsdienu mūzikas festivāls “deciBels”. Šogad festivāls izcelsies ar vairāku ASV mākslinieku piedalīšanos - no Omahas universitātes Nebraskā ieradīsies dzīvā laika notācijas mūzikas komponists un interprets Sets Šefers (Seth Shafer), savukārt no Kalifornijas Mākslu institūta “CalArts“ viesosies pat divas spilgtas mākslinieces – par fenomenālu un bezbailīgu pianisti dēvētā Vikija Reja (Vicki Ray) un ekstravagantā eksperimentētāja un improvizatore, vokāliste Karmina Eskobara (Carmina Escobar). Viens no festivāla centrālajiem notikumiem neapšaubāmi būs Latvijas Radio kora koncerts, kurā dzirdēsim izsmalcinātā intelektuāļa un dzīves baudītāja itāļu avangardista Lučano Berio vārdos grūti nodefinējamo darbu “A-Ronne”, savukārt grieķu komponista Dimitra Maronida un pašmāju komponistes Gundegas Šmites kompozīcijas elektronikai un stīgu orķestrim izskanēs konceptuālajā kamerorķestra “Sinfonia Concertante” ciklā “Meistari un mācekļi” kopā ar klarnetistu un diriģentu Gunti Kuzmu. Festivālu ieskandinās paši jaunākie tā dalībnieki – mūzikas vidusskolu jauno interpretu konkursa “Skat(!)logs” laureāti, savukārt noslēgs – dejojams etnodžezs. Radio NABA studijā šovakar viesosies Rondals Kronlaks. "KŪL: Kultūras ūnijas laiks" ir eksperimentāls aktuālās mākslas un dzīves kultūras telpā skaidrojošs un ilustrējošs radio NABA raidījums. Raidījums tiek veidots ar mērķi aplūkot aktuālos kultūras un laikmetīgās mākslas notikumus. Raidījumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Raidījumu vada: Māra Uzuliņa, producente - Anete Enikova.

Sestdien, 18. janvārī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notiks flautista, profesora Viļņa Strautiņa piemiņas koncerts: viņu 80. jubilejā atcerējāmies 28.decembrī. Godinot meistaru, koncertā tiks atskaņoti darbi, kas bijuši īpaši gan skolotājam, gan viņa audzēkņiem. Par to "Neatliekamajā sarunā" plašāk vēsta flautiste Anete Toča un kamerorķestra Sinfonia Concertante diriģents Andris Vecumnieks.

©1998 by Peter Swinnen Altough written for two soloists (mezzo soprano and accordeon) and orchestra, "le journal intime" is not a concerto, but more a "Sinfonia Concertante". This clearly comes out of the text. In fact, the subject of this text, written specially for this symphony by the Luxemburg poet Jean Portante, deals with the impossibility of "the Hand" (the mezzo) to write into "the Page" (the accordeon), because "the Brains" (the orchestra) don't like it. Hence a very special relationship between both soloists and the orchestra. The last one dominates everything. The mezzo is somewhat like a "porte parole" of the Brains: "she says what the orchestra thinks". The accordeon, at one hand is separated from all the others, but at the same time is also dependent of (and conditioned by) the orchestra. In short: "Wanting to tell something, but being unable to, because of not being allowed to". And that's exactly the reason why I felt the need to write "le journal intime" as a symphony in the good old sonata form. Besides of course the cyclic structure of the text. It ends with "another morning coming up", which made the choice for the re-exposition of a classical sonata form almost evident: "l' histoire se répète". Happy listening, Peter Swinnen

©2019 by Peter Swinnen Métamorphoses, ma 5e Symphonie, est le résultat d’une recherche qui me fascine depuis plusieurs années : comment amener de la cohérence dans du matériau musical d’une hétérogénéité prononcée ? Point de départ de cette pièce est l’utilisation de quelques techniques provenant de l’intelligence artificielle : des "algorithmes génétiques" changent ("mutent") des cellules musicales de sorte qu'elles s'éloignent de plus en plus de l'original. Un processus qui peut être perturbé en introduisant un "virus". De cette manière tout le matériau, ainsi différent qu'il soit dans sa sonorité, reste fondamentalement dérivé d'un nombre limité de cellules primitives. Ce qui m'a donné la possibilité de créer du matériau musical très divergent, dont je pouvais quand-même doser le degré de cohérence. Afin de verser tout ce matériau plus ou moins hétérogène dans une forme cohérente, Métamorphoses utilise un concept très ancien du monde littéraire : des personnages archétypiques interagissent dans des histoires mythiques. Une petite ballade chez Carl Jung nous apprend que plusieurs archétypes peuvent être considérés comme des mutations abstraites d'autant d'aspects de ce qui rend l'homme humain. De même, la représentation du matériau musical comme des "personnages" est connue depuis des siècles. Ce qui a donné la forme pour cette 5e symphonie : 5 mouvements qui se fusionnent et qui racontent autant de phases dans la vie imaginaire du personnage principal. Par analogie avec Ovide, chaque mouvement est élaboré come une courte "histoire", dans laquelle les personnages secondaires sont des mutations archétypiques mutées du personnage principal. Ce qui donne une forme particulière, ou à l'intérieur des mouvements des matériaux contrastant rentrent en dialogue, pendant qu'au-delà des 5 mouvements une métamorphose progressive des différents ingrédients contrastants se dévoile. Mais cette symphonie s'écoute aussi comme une pièce en un seul mouvement qui permet à la diversité extraordinaire des instruments du Symphonic Wind Band de se profiler tant qu'en soliste que dans des combinaisons riches en couleurs : un concerto pour orchestre. Bonne écoute. Peter Swinnen

©2008 by Peter Swinnen This piece, commissioned by the Spectra Ensemble for their participation in the Gouden Vleugels Contest 2008 in tandem with the Fenix String Quartet, is a tribute to Ludwig van Beethoven and Luciano Berio. It takes the fifth movement of Beethoven’s string quartet nº 15 op. 132 and treats it as in Luciano Berio’s Sinfonia. In other words: Beethoven (the past) tries to ‘break through’ Berio (the present). It is as if you ‘remember’ something without knowing precisely what it is: “Erinnerung”. At the same time throughout the piece this idea of the past transforms itself up to the point that it can be integrated into the present: “Er-Inner-Ung”. Very much the same way as the combination of a string quartet and ensemble reminds the idea of an 18th century Sinfonia Concertante (past), which the use of electronic transformations re-actualizes into the present. Happy Listening! Peter Swinnen

International viola soloist Matthew Lipman can be heard on the best stages around the world!  In this episode he discusses his road to success, how to practice and get ready for a competition, and the importance of mental preparation before a performance. He elaborates on: The importance of music education in the schools and the important of funding for music an arts programs in our public schools Studying with Roland Vamos and how he directed his attention got directed in the right way early on in his training Studying with Heidi Castelman and how she got him to focus on tone production Studying with Tabea Zimmermann and how she got him to listen ever more to himself How learning to listen to ourselves is so important and why feeling like we sound bad can be good: “when you are experiencing growth, you think that you sound horrible, and it helps you reach a new level” How being consistent is key in progressing How listening to the sound and tone can completely lead the way to huge progress How you have to take a step back and understand how our body works and how the instrument responds instead of trying to push the sound How preparing for competition can be hard, but focusing on the process and adopting the right mindset can really lead you to new heights The process of preparing for an international competition o   Choosing repertoire that “lets you shine” o   Practice performing your repertoire a lot before the competition o   Be organized – using chart and planning properly o   Have clear and specific goals How to efficiently work with metronome: how you can reach freedom through working with one How preparing mentally for a performance is a long but important process How you have to be able to zoom in on the details, and also zoom out and see the big picture   ABOUT MATTHEW: Website: http://www.matthew-lipman.com/index.php Chamber Music Society of Lincoln Center: https://www.chambermusicsociety.org/ Instagram: https://www.instagram.com/melodiousmatt1/ Facebook: https://www.facebook.com/melodiousmatt/ His recording of Mozart's Sinfonia Concertante with Rachel Barton Pine and the Academy of St-Martin in the Fields conducted by Sir Neville Marriner Carl Fischer Foundation Studies for the Viola - Book 2 (from Opp. 45 and 74) performed by Matthew Playing the Viola: Conversations with William Primrose, by David Dalton Mozart's Sinfonia Concertante for Violin, Viola and Orchestra - featuring Erin Keefe and Matthew Lipman with the Minnesota Orchestra.   The recipient of a prestigious 2015 Avery Fisher Career Grant, 25-year-old American violist Matthew Lipman has been hailed by the New York Times for his "rich tone and elegant phrasing" and by the Chicago Tribune for his "splendid technique and musical sensitivity.” In demand as a soloist, he has recently performed concertos with the Minnesota, Illinois Philharmonic, Grand Rapids Symphony, Wisconsin Chamber, Juilliard, Ars Viva Symphony, Montgomery Symphony, Innsbrook and Eggenfelden Festival orchestras and recitals at the WQXR Greene Space in New York City and the Phillips Collection in Washington, DC. Highlights this season include a debut solo album on Cedille Records, which will include his own transcription of Waxman's Carmen Fantasy and a world premiere by Brazilian composer Clarice Assad, and several performances of the Telemann Viola Concerto in Alice Tully Hall. The Telegraph praised Mr. Lipman as “gifted with poise and a warmth of timbre” on his Avie recording of Mozart's Sinfonia Concertante with violinist Rachel Barton Pine and the Academy of St Martin in the Fields with Sir Neville Marriner, which reached No. 2 on the Billboard classical charts. He was the only violist featured on WFMT Chicago's list of "30 Under 30" top classical musicians and has been profiled by The Strad and BBC Music magazines. Mr. Lipman performs internationally as a chamber musician with the Chamber Music Society of Lincoln Center as a member of CMS Two, at the Music@Menlo, Marlboro, Bad Kissingen, Malaga, and Ravinia Festivals, and regularly with distinguished artists like Itzhak Perlman, Mitsuko Uchida, and Pinchas Zukerman. A top prizewinner of the Primrose, Tertis, Washington, Johansen, and Stulberg International Viola Competitions, he received his bachelor's and master's degrees as an inaugural Kovner fellow from The Juilliard School, where he continues to serve as teaching assistant to Heidi Castleman, and is currently mentored by Tabea Zimmermann in Kronberg, Germany. A native of Chicago, Mr. Lipman performs on a fine 1700 Matteo Goffriller viola loaned through the generous efforts of the RBP Foundation and an 1845 Dominque Peccatte viola bow.   If you enjoyed the show, please leave a review on iTunes!  I truly appreciate your support! Visit www.mindoverfinger.com for information about past and future podcasts, and for more resources on mindful practice.   THANK YOU: Most sincere thank you to composer Jim Stephenson who graciously provided the show's musical theme!  Concerto #1 for Trumpet and Chamber Orchestra – Movement 2: Allegro con Brio, performed by Jeffrey Work, trumpet, and the Lake Forest Symphony, conducted by Jim Stephenson. Also a huge thank you to my producer, Bella Kelly!   MIND OVER FINGER: www.mindoverfinger.com https://www.facebook.com/mindoverfinger/   (As an Amazon Associate I earn from qualifying purchases, which helps cover some of the costs associated with the production of the podcast.  Thank you for your support.)

I programmet diskuteras musik av Szymanowski, ett album med Los Angeles slagverks-kvartett, arior av Stradella samt Tjajkovskijs Pathétique under Teodor Currentzis ledning. Johan väljer Batiasjvili I panelen Camilla Lundberg, Hanna Höglund och Niklas Lindblad som tillsammans med programledaren Johan Korssell betygsätter följande skivor:  PETER TJAJKOVSKIJ Symfoni nr 6 h-moll, Pathétique MusicAeterna Teodor Currentzis, dirigent Sony Classical 88985404352 ALESSANDRO STRADELLA Lagrime e sospiri, arior Chantal Santon Jeffery, sopran Galilei Consort Benjamin Chénier, violin och dirigent Alpha ALPHA 297 BEYOND Musik för slagverk av Thorvaldsdottir, Bjarnason, Cerrone, Reid och McIntosh Los Angeles slagverks-kvartett Sono Luminus DSL 92214 KAROL SZYMANOWSKI Konsert-uvertyr, Slopiewnie, Sinfonia Concertante, Nocturne och Tarantella Marisol Montalvo, sopran, Ewa Kupiec, piano Deutsche Staatsphilharmonie, Rheinland-Pfalz Karl-Heinz Steffens, dirigent Capriccio C 5280 Johans val Johan väljer och spelar valda delar ur ett album med samlingstiteln Visions of Prokofiev, där Lisa Batiasjvili är solist i Prokofjevs båda violinkonserter. Med sig på skivan har hon Europas kammarorkester och allt hålls ihop av Yannick Nézet- Séguin. Inspelad på DGG.  Referensen - Szymanowski Johan jämför med och relaterar till en inspelning av Szymanowskis Sinfonia Concertante med Artur Rubinstein som solist tillsammans med Los Angeles filharmoniker ledd av Alfred Wallenstein i en inspelning från 1952 på RCA.  Andra i programmet nämnda eller rekommenderade inspelningar: Szymanowskis Sinfonia Concertante med pianosolisten Artur Rubinstein tillsammans med Los Angeles filharmoniker under ledning av Alfred Wallenstein inspelad 1952 på RCA (Referensen). Szymanowskis Stabat mater med solister, samt Birminghams kör och symfoniorkester ledda av Simon Rattle på skivmärket EMI. Szymanowskis opera Kung Roger och den tredje symfonin. Tjajkovskijs sjätte symfoni med New Yorks filharmoniker under Leonard Bernstein på Columbia och DG; med Sankt Petersburgs filharmoniker ledd av Jurij Temirkanov på RCA samt med Chicagos symfoniorkester dirigerad av Georg Solti på Decca.  Inget Svep denna vecka

Die Sinfonia concertante für Violine, Viola und Orchester Es-Dur ist so etwas wie die Apotheose eines Konzerts für zwei Streichinstrumente. Andreas Grabner stellt das Werk gemeinsam mit der Geigerin Anne-Sophie Mutter vor.

Die Sinfonia concertante für Violine, Viola und Orchester Es-Dur ist so etwas wie die Apotheose eines Konzerts für zwei Streichinstrumente. Andreas Grabner stellt das Werk gemeinsam mit der Geigerin Anne-Sophie Mutter vor.

Colin Lawson with a personal recommendation from recordings of Haydn's delightful Sinfonia Concertante

Mozart: Violin Sonata No. 21, K. 305 (January 29, 2006)Mozart: Sinfonia Concertante for violin and viola, K. 364 (January 29, 2006)Join us for two performances celebrating the 250th birthday of music’s most notorious prodigy, Wolfgang Amadeus Mozart. These concerts, recorded live during our Mozart Marathon in January of 2006 , feature some of our favorite soloists as well as the Gardner Chamber Orchestra, the museum’s resident ensemble. To start, violinist Corey Cerovsek and pianist Jeremy Denk perform Mozart’s delightful violin sonata in E minor. Then, Corey is joined by violist Kim Kashkashian and the Gardner Chamber Orchestra for a fiery rendition of Mozart’s violin-versus-viola showdown, his Sinfonia Concertante. Mozart himself was a violist, like our Music Director (and violist) Scott Nickrenz. Perhaps when he wrote this piece he was trying to settle the age-old rivalry between violists and violinists. Mozart challenges the technical boundaries of both instruments and asks the question: can a violist keep up with a violinist? Can a violist keep up with a violinist?

In this lecture Professor Hellawell introduces his own work Inside Story, premiered at the 1999 Proms to wide acclaim. The composer gives a background talk to the shape of the work, which pairs violin and viola solists with orchestra in the manner of Mozart's Sinfonia Concertante...