Podcasts about strasb

Šoreiz raidījumā Piespēle lielā saruna par vietējo klubu basketbolu. Pasaules čempionāts hokejā nedaudz piespieda atlikt interviju ar “VEF Rīga” komandas galveno treneri Mārtiņu Gulbi, par viņa vadītās komandas lielisko sezonu (izcīnīti trīs no trim tituliem Baltijā), bet tagad šo netaisnību labojam. Studijā kopā ar Mārtiņu arī viņa vecākais brālis Māris Gulbis, kurš noslēdzis spēlētāja karjeru un nākamajā sezonā būs “Rīgas Stradiņa universitātes”/”VEF Rīga” vienības galvenais treneris Latvijas pēc spēka otrajā līgā. Nedēļas topā: Latvijas futbola izlase Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē savā laukumā nospēlē neizšķirti 1:1 pret Ziemeļmaķedoniju; Jūrmalā noslēdzies pasaules profesionālās tūres trešā līmeņa turnīrs pludmales volejbolā, līdz medaļu spēlēm no favorītiem tiek tikai Mārtiņš Pļaviņš/Kristians Fokerots, bet jau ceturtdaļfinālā apstājas Tīna Graudiņa/Anastasija Samoilova; Eiropas Zelta līgā volejbolā cīnās Latvijas vīriešu izlase, bet Latvijas dāmu valstsvienība iekļūst Sudraba līgas finālā; Nacionālās hokeja līgas finālsērijā Floridas “Panthers” un Uvis Balinskis nonāk uzvaras attālumā no otrā Stenlija kausa pēc kārtas, Amerikas Hokeja līgā par Kaldera kausu finālā cīnās Artūrs Šilovs pret Sandi Vilmani; Latvijas basketbola izlases treneris Jānis Gailītis oficiāli paraksta līgumu ar Strasbūras klubu Francijā.

Francijas tiesa notiesā nacionālistu līderi Lepēnu. Trampa izteikumi ietekmē globālo ekonomiku. Gazas joslā atsākusies kara darbība. Aktualitātes pasaulē analizē atvaļināts vēstnieks un lektors Latvijas Universitātē un Juridiskajā augstskolā Gints Jegermanis un Latvijas Radio Ziņu dienesta ārzemju ziņu korespondents Rustams Šukurovs. Gaza – kurp bruģēts ceļš ar šāviņiem? Saskaņā ar sākotnējo Izraēlas un „Hamas” ugunspārtraukšanas vienošanos 1. martā bija jāsākas procesa otrajai fāzei, kurā Izraēla atvilktu savus militāros spēkus no Gazas joslas. Tomēr, februārim tuvojoties beigām, kļuva skaidrs, ka sarunas nonākušas strupceļā. Izraēla lika priekšā pirmās fāzes pagarināšanu par piecdesmit dienām, turpinot sagūstīto izraēliešu atbrīvošanu apmaiņā pret Izraēlas ieslodzījuma vietās turētajiem palestīniešiem, kam „Hamas” nepiekrita. Tiek lēsts, ka šobrīd palestīniešu  teroristu rokās vēl varētu būt 24 dzīvi izraēlieši un 35 gūstekņu mirstīgās atliekas. 4. martā arābu valstu vadītāji nāca klajā ar plānu izveidot Gazā pagaidu pārvaldes komiteju Palestīniešu pašpārvaldes virsvadībā, kam pēc dažām dienām pauda atbalstu arī Lielbritānija, Francija, Vācija un Itālija. Izraēlas valdībā risinājums neguva piekrišanu. 2. martā tika bloķēta humānās palīdzības piegāde Gazas joslai, 9. martā pārtraukta elektroenerģijas padeve, bet 18. martā Izraēla atsāka karadarbību, vēršot pret Gazas joslu aviācijas un artilērijas triecienus. Gazas pārvaldes institūcijas jau pirmajā uguns atsākšanas dienā ziņoja par simtiem bojāgājušo, kam, kā līdz šim, nav iespējams gūt neatkarīgu apstiprinājumu. Ir droši zināms, ka līdz šim Izraēlas triecienos nogalināti vairāki „Hamas” komandieri, tai skaitā faktiskais Gazas valdības galva Isams al Dāliss. Plašu starptautisku rezonansi izraisījusi uguns atklāšana pa automašīnu kolonu, kurā bija attiecīgi apzīmēti medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsības un Apvienoto Nāciju transportlīdzekļi, nogalinot piecpadsmit palestīniešu mediķus. Tikām 25. martā Gazas joslā aizsākās iedzīvotāju protesti pret „Hamas” varu, pieprasot tās aiziešanu un kara izbeigšanu, tomēr nav šaubu, ka atbalsts joslu pārvaldošajai teroristiskajai organizācijai iedzīvotāju vidū joprojām ir augsts. Tiek atzīmēts fakts, ka 18. martā – dienā, kad Izraēla atsāka uguni, – premjerministram Netanjahu bija paredzēts liecināt tiesā viņa korupcijas lietā, bet sakarā ar drošības situāciju tiesas sēde tika atlikta. Izraēlas premjerministrs ir nepārprotams taktisks ieguvējs no karadarbības atsākšanās, un tūlītējs tās rezultāts bija radikāli cionistiskās partijas „Ebreju spēks” atjaunotais atbalsts viņa valdībai, kuru šī partija atsauca pēc ugunspārtraukšanas vienošanās noslēgšanas 19. janvārī. Taču nav skaidrs, kāds ir premjerministra Netanjahu un viņa valdības stratēģiskais redzējums par Gazas joslas nākotni. Katrā ziņā šķiet, ka tas saistās ar pilnīgu joslas okupāciju un militārās pārvaldes ieviešanu uz ilgāku laiku. Tāpat nav šaubu, ka gan Netanjahu, gan viņa radikāli nacionālistiskajiem partneriem iedvesmojoša šķiet ASV prezidenta Donalda Trampa ideja par visu palestīniešu aizvākšanu no Gazas joslas. „Brīvības dienas” apmācies rīts   Šodiena, 2. aprīlis, ir prezidenta Donalda Trampa nodēvēta par „Amerikas atbrīvošanas dienu”. Šodien jātiek izsludinātiem ievedmuitas tarifiem, kuri, kā pērnās nedēļas nogalē izteicās Baltā nama saimnieks, tikšot attiecināti uz importu no pilnīgi visām pasaules valstīm. Līdz brīdim trešdienas rītā, kad top šis teksts un Vašingtonā vēl ir pusnakts, nav skaidrs, kādas varētu būt jaunieviešamo tarifu likmes un kā tās korelēs ar jau līdz šim ieviestajām tērauda, alumīnija, automobiļu un dažu citu preču importam. Tiek gan piesaukta to valstu grupa, kuras eksportē uz Savienotajām Valstīm visvairāk, pie tam piemērojot savus ievedmuitas tarifus amerikāņu precēm, un, tātad, visdrīzāk dabūs just Trampa „atbrīvošanu” uz savas ekonomiskās ādas. Tās ir praktiski visas pasaules valstis ar nozīmīgāko ekonomikas apjomu, tai skaitā arī Eiropas Savienība kā veselums. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, vakar uzstājoties Eiroparlamentā, paziņoja, ka savienība ir jau sagatavojusi spēcīgu atbildes plānu. Konkrēti tarifi jau ir ieplānoti, atbildot uz līdz šim Vašingtonas ieviestajiem, taču to iedarbināšanu Brisele atlikusi līdz aprīļa vidum. Ja starp Savienotajām Valstīm un to tirdzniecības partneriem sāksies tarifu karš, tas draud globālajai ekonomikai ar recesiju, lai gan, kā norāda ekonomisti, pagaidām tās pazīmes vēl nav nepārprotamas. Savienoto Valstu sakarā piesauc vēl vienu, vēl potenciāli negatīvāku scenāriju – stagflāciju, respektīvi, izaugsmes apsīkumu savienojumā ar joprojām augstu dzīves dārdzību. Uz šādām perspektīvām pēdējās dienās nervozi reaģē vērtspapīru tirgi. Pirmdien akciju indeksi Japānā uzrādīja četru procentu kritumu, Dienvidkorejā – trīs procentu, apmēram procenta līdz pusotram procentam – Eiropas valstīs. Var piebilst, ka arī iepriekšējais mēnesis, pateicoties Donalda Trampa jau līdz šim ieviestajiem tarifiem, pasaules akciju tirgū bija ar 4,5% kritumu un negatīvākais kopš 2022. gada septembra. Toties eiro kurss piedzīvojis straujāko kāpumu pret ASV dolāru kopš 2022. gada novembra, ko iespaidojusi pieteiktā Eiropas Savienības aizsardzības izdevumu programma un Vācijas valsts aizņēmuma reforma. Tāpat rekordaugsta ir zelta cena, investoriem steidzoties apmainīt vērtību zaudējošos vērtspapīrus pret pārbaudīti drošu kapitāla glabāšanas līdzekli. Lepēnu diskvalificē 31. martā pirmās instances tiesa Parīzē atzina franču galēji labējās politiķes Marinas Lepēnas un divdesmit četru viņas partijas biedru vainu Eiropas Savienības līdzekļu nelikumīgā izlietošanā. Kā konstatēja izmeklēšana, no Eiroparlamenta piešķirtā finansējuma apmaksāti „Nacionālās apvienības” biedri, kuri teju nekad nav parādījušies Briselē vai Strasbūrā. Šādi divpadsmit gadu laikā „neceļos” aizgājuši apmēram četri miljoni eiro, un „Nacionālās apvienības” līdere personīgi ir atbildīga par 474 000 no šīs naudas. Spriedums ir bargs: Lepēnai piespriests četru gadu cietumsods, no kuriem divi gan piespriesti nosacīti, savukārt vēl divi – mājas arestā, un vēl aizliegums nākamos piecus gadus kandidēt uz politiskiem amatiem. Spriedums, protams, tiks pārsūdzēts, taču ir liela iespēja, ka daļā par politiskās darbības aizliegumu tas paliks spēkā un, tātad, politiķei būs liegta iespēja startēt 2027. gada Francijas prezidenta vēlēšanās. Līdz šim viņai bija visaugstākie reitingi, un kā visnotaļ reāla tika uzlūkota iespēja, ka pēc pāris gadiem Elizejas pilī saimniekos galēji labēja prezidente. Tiesa, izskan viedokļi, ka partijas popularitāti šis lēmums varot pat palielināt, un līdz ar to cerības uz uzvaru saglabājot Lepēnas protežē un domājamais funkciju pārņēmējs Žordans Bardella. Ir gan šaubas par divdesmit deviņus gadus vecā politiķa pieredzes trūkumu šādā politikās cīņas līmenī. Tiesas lēmumu jau kritizējuši Eiropas galēji labējo līderi, tādi kā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans un Itālijas vicepremjers Mateo Salvini. Tomēr par spriedumu neesot sajūsmā arī daudzi pašreizējā prezidenta partijas pārstāvji, kuriem nepatīk tā politiskais iekrāsojums. Kā izteicies Francijas tieslietu ministrs Žeralds Darmanēns, „Lepena būtu jāsakauj pie vēlēšanu urnām, ne ar citādiem līdzekļiem.” Sagatavoja Eduards Liniņš.

Stāsta flautiste Liene Denisjuka-Straupe Ņemot vērā to, ka arī latviešu mūzikas vēsturē ir viens spilgts dadaists, proti, Juris Ābols, tad ir likumsakarīgi ieskatīties vēstures dzīlēs nedaudz dziļāk. Par dadas vai dadaisma kā 20. gadsimta modernisma perioda strāvojuma izcelsmes vietu tiek uzskatīta Cīrihe, jo tieši tur 1916. gadā rumāņu dzejnieks Tristans Carā (Tristan Tzara, 1896-1963), pēc vācu gleznotāja un tēlnieka Hansa Arpa (Hans Peter Wilhelm Arp, 1886–1966) atstātās liecības, radīja nosaukumu Dada Cīrihes kafejnīcā "Café de la Terrasse". Taisnības labad gan ir jāpiemin, ka nav vienota, vēsturiska uz faktiem balstīta apliecinājuma par dadas nosaukuma izcelsmi. Skanīgs pastāsts ir par vācu rakstnieka un psihoanalītiķa Riharda Hīlzenbeka (Richard Huelsenbeck, 1892–1974) zīmīgo vēstuļu naža nokrišanu tieši uz franču valodas vārdnīcas atvērumā atrodamo vārdu dada, kas tulkojumā nozīmē bērnu šūpuļzirdziņš. Kā sacīja vācu rakstnieks, teātra režisors un filozofs Hugo Balls (Hugo Ball, 1886–1927): "Dada ir cēlusies no vārdnīcas. Viss ir pavisam vienkārši: franciski tā nozīmē šūpuļzirdziņš, vāciski: "Ar dievu, lūdzu, rāpies nost no manas muguras, uz redzēšanos, līdz citai reizei!", savukārt rumāniski: "Jā patiesi, Jums ir taisnība, tā tas ir. Jā gan, patiesi. Darām tā." Hīlzenbeks to interpretēja šādi: "Dada ir vārds, kas sastopams visās valodās. Tas neizsaka neko vairāk kā vien kustības internacionālo raksturu ar bērnišķīgu stostīšanos, uz ko to vēlētos reducēt, tam nav nekāda sakara. Nūdeļu zupu ēdošs policists, kas ar pilnu muti norāda uz bēgoša slepkavas un laupītāja kustības virzienu (da-da), arī esot dada." Ceļu uz dadaismu bruģēja pirms Pirmā pasaules kara avangarda māksla un estētiskās gaumes maiņas. Viedokļi par jaunajām mākslas izpausmēm mēdza būt diametrāli pretēji un daļa sabiedrības nespēja pieņemt strauji mainīgo gan sadzīves, gan mākslas vidi. Sadzīvē ļoti lielu lomu spēlēja strauji augošā industriālā attīstība, kas, likumsakarīgi, tika atveidota arī mākslās. Ilgstoši nenorima sadursmes starp industriālās revolūcijas un tās iedvesmotās tērauda un stikla arhitektūras jūsmīgajiem piekritējiem un viņu pretiniekiem. Tā laika glezniecība tēlo izmisuma pilnas metropoļu un rūpniecisko rajonu ainas, rūgtas pārdomas par urbāno neglītumu. Kavējoties savās pārdomās, mākslas pētnieks, filozofs Umberto Eko (Umberto Eco, 1932–2016) uzdod jautājumu: "Kāds tad ir mākslas darbu un mūzikas uzdevums (?) – izraisīt estētisku baudījumu, svētas šausmas vai jautrību?" Dadaistu skatījumā 20. gadsimta sākumā modernā māksla un kultūra tika uzskatīta par fetišizācijas veidu, kurā tukšuma aizpildīšanai tiek izvēlēti patēriņa objekti, tostarp, filosofija un morāle, līdzīgi kā priekšroka kūkai vai ķiršiem. Jau sevi piesakot, dadaisma estētikas nostādnes paredzēja visai radikālu izteiksmes līdzekļu un formu meklējumus, piemēram, nesakarīgu valodu, kolāžas, skaņu dzeju, protestus pret buržuāzisko kultūras tradīciju. Dadaisma mākslinieki ar savu mākslu vēlējās pēc iespējas norobežot sevi no kara radītām šausmām, vardarbības, iznīcības, tautībām. Pirmajiem dadaistiem bija raksturīgi ne visai skaidri noformulētā veidā iekļaut savās mākslinieciskajās izpausmēs gan eksperimentus, gan futūrisma aspektus. Galvenā dadaistu doma bija visa loģiskā un skaidri definētā noliegums, jo šī ideoloģija ar nepārprotami definēto struktūru viņu uzskatā bija novedusi pie kara. Tādējādi dadaisms jau sākotnē bija pret tradicionālo estētiku, dadaisms kā antimāksla un dadaisma nolūks bija apvainot jebko, kas bija novedis pasauli pie savstarpējas destrukcijas. Dadaisti lūkoja atspoguļot cilvēku uztveri un sabiedrību. Jautājums – kā gan Juris Ābols nonāca pie dadaisma? Sarunās ar dažādiem pētniekiem Ābols pauda sekojošo: "Tas bija 1969. gads, kad es laikam pirmais sāku izvēlēties flautas avangarda repertuāru konservatorijā, tur pa melno nāca tādas poļu notis nošu veikalā, kas bija blakus Latvijas Valsts bibliotēkai. Es tās sapirkos un pamazām sāku studēt. Dadaismu iepazinu laikā, kad studēju kompozīciju, tad es pievērsu uzmanību, ka ir tāds sirreālisms, jo gribējās pašam savu ceļu iet. Mani piesaista paradoksi. Es tos uztveru nevis caur apziņu, bet caur zemapziņu un zemapziņā veidojas īpaša paradoksu sistēma, kuru caur apziņu transformēju mūzikā. Šādi varu to atkal izvilināt ārā." Dadaistu iecere nav vis veidot konkrētus, loģiski izprotamus tēlus, bet gan sapurināt klausītāju. "Dada vienmēr sit pa smadzenēm un velk cilvēkus ārā no letarģijas un sabrukuma […], lai viņi sāktu kaut ko darīt. Dada ir viss un viss ir dada. Dadaisti principā izgāja uz to pašu – uz imažinārajiem, proti, iztēlē pastāvošiem tekstiem. Viņi izgāja uz cilvēka spēju runāt īpašās mēlēs, kā saka Bībelē, un tad viņi gudroja paši savas imažinārās valodas. Jā, un es pat Strasbūrā atradu imažināro valodu vārdnīcu. Tur bija ap simtpiecdesmit dzejnieku, sākot ar Džonatanu Sviftu. Viņam zirgi Gulivera ceļojumos runā savā zirgu valodā. Tur bija diezgan gari citāti, un tulkots arī bij', ko tas viss nozīmē. Un tā ir tā imažinārā valoda. Un dadaisms. Ja mākslinieks pielieto dadaiskus līdzekļus, tad viņš atspoguļo pasauli, kā to redz caur savu prizmu."

Valdība izteiks piedāvājumu Zviedrijas kompānijai "Telia" pārdot Latvijai telekomunikāciju uzņēmumu "Tet" un LMT kapitāldaļas. Saeimā prezentē parlamenta komisijas gala ziņojumu par "Rail Baltica". Ukrainā, Černihivas apgabalā, atklās Ņižinas domes patvertni, kas iekārtota par Latvijas ziedoto naudu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien Briselē tiekas ar vairāku Eiropas Savienības un NATO valstu līderiem, lai apspriestu situāciju frontē un palīdzības iespējas. Savukārt Strasbūrā eiroparlamentāriešus šorīt uzrunāja Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Onkoloģijas centrs, tostarp operāciju bloks gaida pārbūvi.

 „Man vajadzīgs laiks, gaisma, telpa, materiāli, neatkarība un sapratne”- tā gleznotāja Frančeska Kirke raidījuma vadītājam Kasparam Zariņam noformulē savu radošo kodu. Bet vispirms tiek runāts par bērnību atraktīvā un talantiem bagātā mākslinieku ģimenē, par savu vizuālo valodu, kura balstās mākslas vēsturē un zināšanās par vecmeistariem, arī par domāšanas tehnoloģiju un rokrakstu, kas mainās no mediju  esamības vai neesamības. Raidījumā - arī par savas attieksmes paušanu, aizraušanos ar tango, par eiforisku stāvokli un to, cik svarīgi laiku pa laikam māksliniekam attīrīt smadzenes. Frančeska Kirke beigusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (1972) un Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu (1978). Ieguvusi mākslas maģistra grādu (2003). Pamatnodarbe – glezniecība, bet darinājusi arī grāmatu ilustrācijas, plakātus, skaņuplašu un disku apvākus, leļļu filmas, sienu gleznojumus, grafisko dizainu vairākām Latvijas Bankas lata un eiro monētām. Izstādēs piedalās kopš 1974. gada. Bijusi dalībniece latviešu un starptautiskās mākslas izstādēs Rīgā, Maskavā, Viļņā, Parīzē, Strasbūrā, Briselē, Zvollē, Nirnbergā, Raumā , Ņujorkā u.c. Sarīkojusi vairāk nekā 30 personālizstādes ārzemēs un Latvijā. Ievērojamākās pēdējā laika izstādes - trauslums/fragile (2019/2020) Mākslas muzejā Rīgas birža, Skaistuma dekonstrukcija ( 1922) galerijā „ Māksla XO”, Bastions (2024) Rotko muzejā. Frančeskas Kirkes darbi iekļauti publiskās un privātās  kolekcijās. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1982. gada. Saņēmusi Latvijas Mākslinieku savienības Gada balvu par izstādes Metropole. Rīga izveidi (kopā ar I. Baranovsku, 1999), ieguvusi Latvijas Mākslinieku savienības Zelta medaļu un Gada mākslinieka nosaukumu (2001), Autortiesību un komunikācijas konsultāciju aģentūras "AKKA/LAA Autora balvu 2020" u. c.

Projektas „Lietuvių kalbos akademija“ pasakoja apie lituanistines mokyklas, veikiančias užsienyje, kalbina mokinius, mokytojus, tėvus, kas dar įtaką ir skatina mokytis, ką reiškia lietuvišką mokyklą baigti užsienyje? Alvija Černiauskaitė kalbina lituanistinių mokyklų Prancūzijoje mokytojas ir įkūrėjas: Jolita Šilanskienė, 16 metų Strasbūre, iš Alytaus: „Lituanistinę mokyklą nusprendėme įkurti todėl, kad, būdamos jaunos mamos, jautėme stiprų poreikį perduoti lietuvių kalbą, kultūrą ir tradicijas savo vaikams. Norime, kad jie didžiuotųsi savo šaknimis, galėtų kalbėti lietuviškai, pažinti savo tautos istoriją ir puoselėti lietuvišką tapatybę net gyvendami toli nuo Lietuvos.“ Inga Kvietelaitienė: „Gimusi Vilniuje prieš 48-erius metus. Mokytojo darbas man yra pašaukimas. 1998m, baigusi VPU ir įgijusi pradinių klasių mokytojos specialybę, išvykau (trumpam) į Prancūziją. Tuoj pat įsitraukusi į vietinės lietuvių bendruomenės veiklą, tapau lituanistinės mokyklos mokytoja, nors šiandien suprantu, kad tuo metu net neįsivaizdavau, kas tai yra lituanistinė mokykla. Kas man ji yra šiandien ? Žodžiais neišsakysiu. Tai tiesiog dalis manęs. “ Projektas vykdomas kartu su Jungtinės Karalystės lietuvių bendruomene, dalinai finansuojamas Užsienio reikalų ministerijos.

Vārda vistiešākajā nozīmē par auss tiesu no nopietna dzīvības apdraudējuma šajā nedēļā izvairījās ASV Republikāņu partijas kandidāts cīņā par valsts prezidenta amatu Donalds Tramps. Pret viņu veikts atentāta mēģinājums. Tas noticis vien dažas dienas pirms Republikāņu nacionālā kongresa. Bet uz pirmo plenārsesiju pulcējās jaunais Eiropas Parlamenta sasaukums. Par tā trešo lielāko grupu kļuvuši jaunizveidotie "Eiropas patrioti". Tajā apvienojušies labējie spēki no 12 Eiropas Savienības valstīm, arī no Latvijas. Tie sola pārskatīt Eiropas "zaļo kursu", vērsties pret migrāciju un kopt tradicionālās vērtības. Lai arī ietekmīgu amatu jaunajai grupa parlamentā nav, ar labējo balsi Eiropā tomēr būs jārēķinās. Aktualitātes analizē Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un portāla "Delfi" žurnālists Toms Ģigulis. Eiroparlamenta jaunās tonalitātes Vakar, 16. jūlijā, Strasbūrā uz savu pirmo plenārsēdi pulcējās jaunievēlētais Eiropas Parlaments. Tā politiskā struktūra ir nedaudz citāda, nekā tika lēsts vēl pirms mēneša. Proti, ir beigusi pastāvēt 2019. gadā dibinātā politiskā grupa „Identitāte un demokrātija”, kas veidoja parlamenta galēji labējo spārnu. Vairumu tās locekļu pie sevis pārvilinājusi jaundibinātā „Eiropas patrioti”, par kuras veidošanu pagājušomēnes paziņoja Ungārijas premjers un partijas „Fidesz” līderis Viktors Orbāns, Čehijas ekspremjers un partijas Neapmierināto pilsoņu akcija jeb ANO 2021dibinātājs Andrejs Babišs un Austrijas Brīvības partijas pārstāvji Herberts Kikls un Haralds Vilimskis. „Fidesz” savulaik bija labēji centriskās Eiropas tautas partijas, Austrijas Brīvības partija – labējās Konservatīvo un reformistu, savukārt ANO 2021 – liberālās „Atjaunot Eiropu!” sastāvā. Tagad šie trīs spēki veidoja platformu, kuras stūrakmeņi ir savienības centrālo institūciju ietekmes vājināšana, t.s. „Zaļā kursa” revidēšana, migrācijas bremzēšana un tradicionālistisku vērtību kopšana. Šim kodolam izrādījās pamatīga gravitācija, un jūlija pirmajā nedēļā tam pievienojās daudzas no līdzšinējām grupas „Identitāte un demokrātija” dalīborganizācijām. Process kulminēja 8. jūlijā, kad „Eiropas patriotos” pierakstījās Francijas „Nacionālā apvienība” un Itālijas „Līga”, attiecīgi – Marinas Lepēnas un Mateo Salvini lolojumi. Līdz ar to šī grupa kļuva par trešo lielāko Eiroparlamentā, atpaliekot tikai no Eiropas Tautas partijas un Sociālistiem un demokrātiem un atbīdot ceturtajā pozīcijā savus mērenākos kolēģus – „Eiropas Konservatīvos un reformistus”. No Eiropas prominetākajiem labējiem populistiem ārpusē pagaidām šķiet palikusi „Alternatīva Vācijai”, kura kopā ar vairākām mazākām partijām veidos Eiroparlamenta mazāko grupu „Suverēno nāciju Eiropa”. Parlamenta pirmais nozīmīgais balsojums bija par parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšanu. Ar pārliecinošu balsu vairākumu savu amatu saglabāja līdzšinēja priekšsēdētāja, Maltas Nacionālās partijas pārstāve Roberta Metsola. Tika ievēlēti arī četrpadsmit viņas vietnieki, starp kuriem nav nedz „Eiropas patriotu”, nedz „Suverēno nāciju Eiropas” pārstāvju. Vēsturisks šāviens Pagājusī nedēļa ASV politikā bijusi notikumiem piesātināta. Sestdien, 13. jūlijā, priekšvēlēšanu mītiņā Pensilvānijā notika atentāta mēģinājums pret bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu. Uzbrucējs atklāja uguni pret Trampu, trāpot viņam ausī, kā arī ievainojot vairākus un nogalinot vienu mītiņa dalībnieku. Burtiski daži centimetri šīs lodes lidojumā ietekmējuši vēsturi un daudzi jau steidz pavēstīt, ka šis uzbrukums nobruģējis Trampam ceļu uz Balto namu.  Uzbrucējs bija 20 gadus vecais Tomass Metjū Krukss. Slepenā dienesta aģenti uzbrucēju nošāva, tāpēc informāciju par viņa motīviem izmeklēšanas gaitā būs iespējams iegūt tikai netieši. Šobrīd zināms, ka viņš ir bijis republikāņu atbalstītājs, kas kādreiz ziedojis nelielu summu demokrātu organizācijai, un uzbrukumā izmantojis sava tēva legāli iegādāto pusautomātisko ieroci.  Uzbrukumu Trampam nosodījuši kā citu valstu līderi, tā esošais ASV prezidents Džo Baidens, sakot, ka amerikāņi strīdus risina pie balsošanas urnām, nevis ar lodēm. Pats Donalds Tramps jau pirmdien ieradās Milvoki uz Republikāņu konventu, kur oficiāli pieņēma prezidenta amata kandidāta nomināciju un nosauca savu partneri vēlēšanās uz viceprezidenta amatu – Džeimsu Deividu Vensu. Tieši Vensam iepriekš bija būtiska loma Ukrainas palīdzības likumprojekta kavēšanā ASV Kongresā, un Eiropā jau pieaugušas bažas par to, kā Tramps un Venss varētu ietekmēt atbalstu Ukrainai, ja tiks ievēlēti.  Kamēr Donalds Tramps savā kampaņā izskatās arvien spēcīgāks un, šķiet, gatavs ar paceltu dūri iet līdz pat Baltajam namam, viņa konkurents Džo Baidens turpina galvenokārt cīnīties ar spiedienu atteikties no iespējas kandidēt vēlreiz. Izdevuma „Politico” avoti ziņo, ka arī Nensija Pelosi, bijusī Pārstāvju palātas spīkere, domā, ka Baidenam no cīņas vajadzētu izstāties. Demokrātu rindās Pelosi redz kā pēdējo cerību parādīt Baidenam, ka viņam jāmācās no viņas piemēra un jādod vieta jaunākai demokrātu paaudzei.  Sagatavoja Eduards Liniņš un Ieva Zeiza.

Seimas balsuos dėl pasitikėjimo premjere Ingrida Šimonyte.Respublikonų suvažiavime Donaldas Trumpas paskelbė savo kandidatą į viceprezidentus.Strasbūre į pirmąją sesiją susirinkęs naujasis Europos parlamentas išrinko pirmininką.Geriausiai valstybinius brandos egzaminus išlaikę abiturientai sako, kad moksleiviams trūksta motyvacijos, paremtos ne vien pažymiais.Į olimpines žaidynes Paryžiuje išlydimi Lietuvos sportininkai.Ved. Karolina Panto

Pasikėsinimas į respublikonų kandidato Donaldo Trumpo gyvybę bent jau laikinai suvienijo šalį. Ar šios retorinės paliaubos išsilaikys, priklausys nuo to, ką artimiausiomis dienomis kalbės abu kandidatai, o visų akys krypsta į Viskonsiną, kur prasideda Respublikonų partijos konferencija.Savaitgalio įvykiai JAV sukėlė Lietuvos politikų reakciją. Prezidentūra pasikėsinimą į Trumpą lygina su Slovakijos premjero užpuolimu, Krašto apsaugos ministras tai vadina pamoka susiskaldymą skatinantiems politikams.Naujai išrinktas Europos parlamentas pradeda darbą 5-erių metų kadencijoje. Svarbiausia į pirmą posėdį Strasbūre susirinkusių parlamentarų užduotis - išrinkti naująjį parlamento pirmininką, taip pat Europos Komisijos pirmininką. Didžiausia intriga, ar antrai kadencijai bus perrinkta vokietė Ursula von der Leyen ir Bendrija galės sklandžiai pradėti naująjį politinį sezoną.Trakų gyventojai piktinasi vietos valdžios sprendimais istorinėje Karaimų gatvėje pastatyti suoliukus ir betoninius vazonus, kurie, pasak gyventojų, netinka prie senamiesčio architektūros. Savivaldybės teigimu, suoliukai ir kiti elementai pastatyti, siekiant sumažinti įvairaus transporto judėjimą gatve, ir sako, kad visi klausimai su gyventojais buvo aptarti dar prieš projekto įgyvendinimą.Policija aiškinasi, kas per Dainų šventę į vieną Vilniaus mokyklų atvežė dėžes alkoholio. Mokykloje buvo apgyvendinti įvairūs kolektyvai, tarp jų ir nepilnamečių. Dėl alkoholio vartojimo mokykloje naktį buvo iškviesti ir vaiko teisių specialistai. Prienų meras bei vicemerė sako, kad mokykloje buvo surengę vaišes, bet neigia, kad atvežė ir alkoholio.Krašto apsaugos ministerija šiandien susitiko su Šilalės ir Tauragės rajonų gyventojais, kad atsakytų į visuomenei kylančius klausimus dėl poligonų steigimo. Tam valstybės gynimo taryba pritarė birželio pabaigoje. Poligonų steigimo darbus planuojama pradėti rudenį.Šiaulių rajono valdžia tebeskaičiuoja viesulo savaitgalį padarytus nuostolius, o dėl ekstremaliosios situacijos ir paramos nukentėjusiems gyventojams ketina apsispręsti savaitės viduryje. Stichija šeštadienio vakarą apgadino pastatus, plėšė namų stogus, pridarė įvairios žalos. Dalis gyventojų savo turto nebuvo apsidraudę. Tuo metu sinoptikai užsimena apie naujas audras.Ved. Andrius Kavaliauskas

Milvokyje, prasidedant respublikonų suvažiavimui, pareigūnai toliau aiškinasi pasikėsinimo į buvusio prezidento Donaldo Trumpo gyvybę.Šiaulių rajono valdžia toliau skaičiuoja viesulo padarytus nuostolius ir teiks sprendimą dėl ekstremalios situacijos paskelbimo.Krašto apsaugos ministerija dėl poligonų steigimo susitinka su Tauragės ir Šilalės rajonų gyventojais.Naujai išrinktas Europos parlamentas pradeda darbą 5-erių metų kadencijoje. Svarbiausia į pirmą posėdį Strasbūre susirinkusių parlamentarų užduotis - išrinkti naująjį parlamento pirmininką, taip pat Europos Komisijos pirmininką.Europos futbolo čempionate pergalę prieš Angliją iškovojus Ispanijai, kokios nuotaikos vyrauja šiose šalyse?Ved. Karolina Panto

Strasbūrā notiks debates par Krievijas iejaukšanos demokrātijā. Igaunijas metropolītam jāpamet valsts; Ukraina aiztur vairākus Krievijas spiegu tīkla locekļus. Saeimā atzīst, ka vēl tālu līdz lēmumam par nacionālās attīstības bankas izveidi. Latvijā noziegumos cietušo bērnu skaits pēdējos gados nav samazinājies. Telefonkrāpnieki sākuši izmantot mākslīgo intelektu reāllaika tulkojumam sarunai latviešu valodā

27. janvāra vakarā koncerta "Bēthovena Piektā" koncertprogrammā koncertzālē „Latvija” skanēs ne tikai Bēthovens – Liepājas Simfoniskais orķestris un diriģents Murats Cems Orhans kopā ar sitaminstrumentālistu Guntaru Freibergu iepazīstinās arī ar franču komponista Emanuela Sežurnē „Koncertu marimbai un orķestrim”. Emanuels Sežurnē vairākkārt viesojies arī Latvijā un nekad nav slēpis, ka šo koncertu viņu pamudinājis rakstīt fakts, ka sitaminstrumentālistiem pietrūkst repertuāra. Jau pavisam drīz koncertam esot bijuši pat trīssimt atskaņojumu. Guntars Freibergs stāsta, ka marimbas koncertu simfoniskajā žanrā pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem tiešām nebijis daudz. "Nevarētu teikt, ka bija pilnīgs tukšums, bet Emanuelam gribējās uzrakstīt tādu neoromantisma stilistikā veidotu darbu, kas būtu monumentāls un dramatisks, un varētu skanēt līdzās dažādu romantiskās un klasicisma mūzikas dižgaru darbiem. Darba pirmā redakcija bija divdaļīgs koncerts, kurš vairākkārt ir skanējis Latvijā, arī manā izpildījumā un manu kolēģu izpildījumā, bet gribu vērst uzmanību uz to, ka otrā redakcija, kurā šim koncertam ir trīs daļas, manuprāt, Latvijā pilnā mērā nav skanējusi. Esmu diezgan drošs par to. Savā ziņā šis būs šīs nosacīti jaunās redakcijas pirmatskaņojums Latvijā, ko 27. janvārī  varēs dzirdēt koncertzālē "Latvija". Esmu arī pats pie Sežurnē četrus gadus mācījies, tā ka man viņa rokraksts ir ļoti labi zināms un man viņš ir ļoti labi pazīstams, mēs esam kopā arī Latvijā koncertējuši. Mums bija dueta koncerts Spīķeru koncertzālē, tā ka man šī būs ļoti īpaša satikšanās mūzikā.  Šis koncerts ir ja ne šobrīd pats spēlētākais marimbas koncerts pasaulē, tad viens no spēlētākajiem viennozīmīgi."  Darbā jaušamas vairāku mūzikas stilu ietekmes, atzīst Guntars Freibergs. "Trāpīgākais apzīmējums, manuprāt, būtu neoromantisma mūzikas valoda, bet ir arī ļoti liela franču šansona ietekme. Varu teikt, ka Emanuels Sežurnē reizēm ir ļoti klišejisks francūzis – viņam garšo siers ar pelējumu un sarkanvīns, un tas tiešām ir par viņu. Man šī mūzika savā ziņā šķiet ļoti francūziska, bet klātesošas ir arī džeza, kinomūzikas ietekmes. Viņš ar visiem šiem stiliem spēlējas." Guntars Freibergs atzīst, ka publikai šāda mūzika viennozīmīgi patīk, jo tā ir viegli saprotama – ļoti demokrātiska, drīzāk emocionāla nevis intelektuāla. "Jāatzīst, ka man pašam šo darbu ir ļoti interesanti atskaņot vairāku iemeslu dēļ. Iestudējot to atkal, sajūta ir ļoti nostaļģiska, tā ir kā atgriešanās Strasbūrā, atgriešanās pie saknēm. Teikšu godīgi, es arī sen neesmu šāda tipa mūziku spēlējis. Pēdējos gadus esmu bijis vairāk laikmetīgajā mūzikā un avangardā, tā ka man šis piedāvājums spēlēt Sežurnā, kas nāca no Gunta Kuzmas puses, sākumā nedaudz radīja sajūtu, ka jā, bet šis ir tas, ko es vairs nedaru, bet jau nākamajā brīdī nodomāju – bet kāpēc ne! Bieži es šādu mūziku šajā brīdī neatskaņoju, tāpēc vēl jo vairāk šī ir ļoti interesanta sajūta – atgriešanās jaunībā, atgriešanās studiju gados, atgriešanās sev netipiskā romantismā, jā, tik romantisku mani diez vai būsiet pēdējā laikā kaut kur dzirdējuši!" 

Į tarptautinių karo rėmėjų sąrašą Ukrainoje įtrauktos „Vičiūnų grupės“ susijusi įmonė „Autovici“ laimi milijoninius valstybės institucijų, taip pat ir kariuomenės, viešuosius pirkimus, atskleidė „STOP prekybai rusijoje" iniciatyvinės grupės tyrimas.130 tūkstančių eurų - tiek Lietuvai kainuos Europos Žmogaus Teisių Teismo sprendimas dėl neteisėto Saudo Arabijos piliečio kalinimo. Tai jau antroji pralaimėta byla, susijusi su Antaviliuose, anot Strasbūro teismo, veikusiu amerikiečių žvalgybos kalėjimu.Rusijos pasienio regionų gyventojai vis labiau jaučia, kad vyksta karas. Į Belgorodo ir Voronežo regionu skrido dronai, po atakų Voroneže buvo įvesta nepaprastoji padėtis.Prasidėjo JAV prezidento rinkimų maratonas, respublikonai renka savo kandidatą prezidento rinkimuose, pirmoji balsavo Ajovos valstija, joje Donaldas Trumpas stipriai aplenkė savo konkurentus partijoje. Ką prognozuoja lengva Donaldo Trumpo pergalė tarp Ajovos respublikonų?Lietuvos čiuožimo federacijos prezidentas sukritikavo švietimo, mokslo ir sporto ministrą, kad šis pasmerkė galimo priekabiavimo skandalą, tačiau iki tol renginiui neskyrė jokio dėmesio. Vytautas Jasutis spaudos konferencijoje kartojo, kad visa ši situacija jam panaši į provokaciją. Tuo metu Švietimo, mokslo ir sporto ministras Gintautas Jakštas pabrėžia, kad čiuožimo federacija į ministeriją nesikreipė ir į čempionatą nekvietė.Darbuotojų kelionė į Kretą, algos pakeltos 50 proc, pietūs už 0,72 eur., tokią situaciją atskleidė Klaipėdos universitetinės ligoninės veiklos auditasVed. Agnė Skamarakaitė

Šiandien, gruodžio 12 dieną, Strasbūre įteikta Europos Parlamento Sacharovo premija, skiriama kovotojams už žmogaus teises. 2023 m. premija skirta Irano moterų judėjimui „Moterys, gyvenimas, laisvė“ ir Irano kurdei 22 metų Jinai Mahsa Amini, kuri mirė Irano kalėjime, kai buvo sulaikyta “moralės policijos” už tai, kad „netinkamai“ dėvėjo hidžabą. 

Stāsta Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons 20. gadsimta 80. gados, kad Latvijā nonāca Strasbūras Modernās mākslas muzeja izdotā Fībiga monogrāfija, par viņu uzzināja arī Talsu mākslinieku grupa. Laikā no 2004. gada ir notikuši četri braucieni, kuros Talsu mākslinieku grupa (Talsu krūmu grupa) mēģinājusi izprast un identificēties ar Fībigu. Talsi – Parīze – Elzasa… Tāds ceļš mākslā bijis Talsos dzimušajam gleznotājam Frederikam Fībigam. Gleznotājs, grafiķis un grāmatu ilustrators Frederiks Fībigs dzimis 1885. gada 17. maijā Talsos galdnieka un šuvējas ģimenē, miris 1953. gada 6. februārī Selestā, Francijā, nabadzībā un aizmirstībā; apglabāts Selestates pilsētas kapos.   Mācījies Aleksandra licejā Rīgā. Ap 1905. gadu par viņa labvēli kļuva Talsu skolotāja Elizabete Auguste Krauze, apdāvināta vairāku valodu pratēja; viņa uzmundrināja un arī pabalstīja jaunā mākslinieka studijas Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā (1905-1906), kā arī viņa papildināšanos pie Pēterburgas profesora Kardovska. 1906. gadā Rīgā Fībigs slepus apprecas ar savu mecenāti, neskatoties uz to, ka Elizabete Krauze ir 20 gadus vecāka par viņu. 1907. gadā abi dodas uz Parīzi, kur Fībigs nepilnu gadu apmeklē slaveno Žiliāna akadēmiju un jau 1908. gadā sāk izstādīt savus darbus dažādos Parīzes salonos: Neatkarīgo salonā (1908-1921), Rudens salonā (1909-1927, kopš 1921. gada žūrijas loceklis), dažādās privātgalerijās Parīzē un citās valstīs: Barselonā (1912), Londonā (1911, 1914), Ņujorkā (1916, 1927), krievu mākslinieku grupas izstādēs  Šanhajā, Maskavā, Vladivostokā (1912) un Londonā (1921), 3. latviešu mākslas izstādē Rīgā ( 1913/1914 ). 1928. gadā piedalās divās izstādēs Rīgā – mākslinieku apvienības "Sadarbs" 3. izstādē un Latvijas 10 gadu jubilejai veltītajā mākslas skatē. Personālizstādes Parīzē "Galerie Bernheimn-Jeune" (1912) un "Galerie Georges Petit" (1927), Rīgas Pilsētas mākslas muzejā (1928). Līdz 1929. gadam, dzīvojot Parīzē un vienmēr cīnoties ar materiālajām grūtībām, šaubām, paliekot īsti nenovērtēts un neizprasts, daudz gleznojis Parīzes apkārtnes un ielu motīvus, arī portretus, žanrus, labprāt devies gleznot ārpus nīstās Parīzes uz Francijas dienvidiem, Pirenejiem. Radoši nozīmīgs viņam bija ceļojums uz Itāliju (1911-1912). No 1910. līdz 1912. gadam daudz strādājis arī plakātā, linogravīrā un ksilogrāfijā. Pirmā pasaules kara laikā Parīzē Fībigs iepazinās ar divdesmitgadīgu mākslas studenti, ukraiņu ebreja meitu Deboru Logaku. Kaut arī viņš palika kopā ar sievu Elizabeti arī turpmāk, Deborai 1919. gada 27. jūlijā piedzima meita Raja un 1921. gada 17. maijā – dēls Ēriks. Īsi pēc Ērika piedzimšanas abi bērni tika nodoti Elizabetes aprūpē. 1929. gadā gadā Fībigu ģimene uz neilgu laiku nolēma pārcelties uz Francijas austrumiem – Elzasu, Selestu, cerībā, ka turienes klimats un egļu mežu gaiss uzlabos mazā Ērika veselību. Tomēr 1932. gadā Ēriks nomira. Neskatoties uz tik dramatiskiem notikumiem mākslinieka dzīvē (turklāt Elizabete neiztur grūtos eksistences apstākļus un atgriežas Parīzē), Elzasā Fībigs uzglezno ap 600 darbu, pārsvarā maza formāta un kolorītā ļoti izsmalcinātas Elzasas ainavas visos gadalaikos. 1934/1935. gadā šī novada avīzēs Fībigs kļūst populārs ar savu vientuļnieka uzdrīkstēšanos kopā ar meitu Raju pavadīt ziemu mežcirtēju barakā Tenhela kalnu grēdā; pēc atgriešanās pilsētā tiek sarīkotas vairākas viņa gleznu izstādes Selestā (1935, 1940), Strasbūrā (1937, 1940), Milūzā  1937), Kolmārā (1936). Otrais pasaules karš pārtrauca viņa panākumu sēriju, tas padarīja nevērtīgu arī uzkrāto naudu. Nesekmīgas bija Fībiga pūles iegūt no reiha mākslinieka pensiju, turklāt 1940. gadu sākumā sāk pasliktināties viņa redze. 1942. gadā 77 gadu vecumā mira Elizabete Fībiga. 1946. gadā Fībigs pārtrauca gleznot, turpmākos gadus pavadīdams ļoti noslēgti, nesaņemdams arī no Francijas valsts ne mākslinieka pensiju, ne pilsonību. 1948. gadā mākslinieks kopā ar meitu Raju tika pārvietots uz Šveisgūtes kazarmām, kur pilsētas sociālā pārvalde ievietoja trūcīgos; tur viņš mira 1953. gada 6. februārī. Apmēram 20 gadus Fībiga darbi glabājās, iepakoti kastēs. Tagad tie ir atklāti no jauna, pateicoties Rajas Fībigas un vairāku viņas draugu rūpēm. Ir sarīkotas daudzas gleznotāja darbu izstādes: Parīzē (1975, 1991), Selestā (1976), Kolmārā (1982, 1996) un citās Francijas un Vācijas pilsētās tuvākajā apkārtnē, kā arī Ņujorkā (1990) un Sanfrancisko (1992). 2005. gadā gadā F. Fībiga 120. dzimšanas dienas izstādi Elzasā sarīkoja Hāgenavas (Haguenau) muzejs, kā arī Talsu novada muzejs. Ir izdotas divas nozīmīgas monogrāfijas – Maurice Rheims, Nadine Lehni, Marie-Jeanne Geyer, Daniel Walther "Frédéric Fiebig. Des plaines de Courlande au Ried Alsacien" ( Strasbūra, 1984 ) un Kyra Kapsreiter-Homeyer "Frédéric Fiebig. Leben und Werke" (1992, arī franču valodā). Talsu novada muzejs izdevis katalogu "Frederikam Fībigam 120" (2005, sastādītāja G. Millersone). Frederika Fībiga darbi atrodas Kolmāras d` Unterlinden muzejā, Strasbūras Modernās mākslas muzejā, "Saint-Dié" Municipālajā muzejā (Francija), Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā un Talsu novada muzejā (ap 170 vienību – gleznas, skices, uzmetumi, zīmējumi, linogriezumi, akvareļi), kā arī mākslas kolekcionāru kolekcijās.  

Slovakijoje rinkimus laimėjo populistinė partija, kuri pasisako prieš karinę pagalbą Ukrainai ir kritikuoja Europos Sąjungą bei NATO.Kokia žinią siunčia Jungtinių Valstijų Kongresas nenumatęs paramos Kyjivui priimtame trumpalaikiame biudžete?Reikalaudami didesnių algų mokytojai streikuoja trečią parą. Ar pavyks jiems ir ministerijai susitarti nesulaukus streiko pabaigos?Kokias patirtis įgyja senjorai trečiojo amžiaus universitete?Strasbūras neturi ypatingų ryšių su Lietuva, bet lietuviškų ženklų esama.Ved. Madona Lučkaitė

Kodėl popiežius Pranciškus atvyko į Marselį, bet ne Prancūziją ir kodėl jo pozicija migrantų klausimu sukėlė aštrias diskusijas tarp Europos politikų, kalbėsime vedamojo skiltyje.Ar krikščionybė Europoje tebeturi ateitį? Atsakymo į šį klausimą ieškosime su Mažosios studijos svečiu, tai – kunigas Philippe Capelle-Dumont, filosofas ir teologas, Strasbūro universiteto profesorius ir Prancūzijos katalikų akademijos narys.Spaudos apžvalga - apie holokausto aukų atminimo temas lietuviškoje žiniasklaidoje (parengė Laurynas Peluritis).Popiežiaus Pranciškaus laiškas, skirtas Pasaulinei migrantų ir pabėgėlių dienai.Quo vadis, Ecclesia? - perfrazuodamas žinomą lotynišką posakį, klausia filosofas Povilas Aleksandravičius.Kunigas Antanas Saulaitis prognozuoja ne naują ir dar naujesnę evangelizaciją bei katekizaciją, bet misiją tarp ieškančių, pasimetusių, nusivylusių žmonių.Laidos redaktoriai Rūta Tumėnaitė ir Julius Sasnauskas

Daugėja į Lietuvą iš emigracijos norinčių grįžti tautiečių, rodo apklausos. Statistika Liudija, kad jau trejus metus Lietuvos piliečių atvyksta daugiau nei išvyksta. Stabili ekonominė situacija ir augantis darbo užmokestis vilioja Lietuvos piliečius krautis lagaminus. Tačiau iki masinio grįžimo, kaip tai nutiko Airijoje, dar toli.Kodėl grįžtantys emigrantai nėra masinis reiškinys?Laidoje dalyvauja Projekto „Renkuosi Lietuvą“ vadovė Edita Urbanovič, Užimtumo tarnybos atstovas Liudas Dapkus, Seimo narė Dalia Asanavičiūtė, Strasbūro lietuvių sąjungos pirmininkė Jolita Šilanskienė.Ved. Marius Jokūbaitis

„Europos Parlamentas iš pirmų lūpų“ pokalbis su europarlamentaru Petru Auštrevičiumi apie Vilniuje vykusio NATO viršūnių susitikimo lūkesčius ir realybę, susitikimo įtaką Ukrainai bei Europos Parlamento sesijos Strasbūre svarbiausius sprendimus.

Kubiliaus organizuotoje tarptautinėje konferencijoje „DIENA PO: BRIUSELIO DIALOGAS“ susirinkę Europos Sąjungos ir žymūs demokratinės Rusijos atstovai diskutavo apie strategijas šalies transformacijai. Apie šios konferencijos bei plenarinės sesijos Strasbūre rezultatus FM99 pasakojo europarlamentaras, Europos liaudies partijos frakcijos narys Andrius Kubilius.

Gegužės mėnesį Europos Parlamento plenarinėje sesijoje Strasbūre įtakingiausia Europos liaudies partijos frakcija pareiškė palaikymą Ukrainos narystei NATO. FM99 pasakoja frakcijos vicepirmininkė Lietuvos europarlamentarė Rasa Juknevičienė:

Philippe`as Edelis Lietuvą „atrado“ dar sovietmečiu ir nepametė iki šiol. Įspūdį darė ne tik istorija, kovos dėl laisvės. Patiko net maistas, kuris primena gimtojo Elzaso virtuvę. Užgimė ne tik Elzaso - Lietuvos asociacija (L.Association Alsace- Lituanie), žurnalas „Lietuviški sąsiuviniai“ („Cahiers lituaniens“), bet ir šeima su lietuve Liudmila. Kas sužavėjo Philippe`ą Edel'į Lietuvoje ir lietuviuose ir kur tai nuvedė - pokalbis su juo ir žmona Liudmila. Su Ph. ir L. Edeliais kalbamės taip pat istorinėje Strasbūro vietoje - šalia Église Saint-Pierre-le-Jeune, kur yra garsioji freska su Lietuvos atvaizdu - viduramžių nežinomo autoriaus kūrinys, kuriame tarp kitų krikščioniškų Europos šalių žygiuoja ir Lietuva. Prie pat bažnyčios - pirmasis pasaulyje Sofitel vardo viešbutis, sulaukiantis daug išskirtinių svečių, garsus savo kultūriniais renginiais, jo kavinėje susitikome.

Nepaisant to, kokie dar orai laukia šį pavasarį, jau akivaizdu, kad Europa per žiemą nesušalo, energetinę krizę ir kainas sugebėta suvaldyti, tačiau ateis kitą žiema. 2022-aisiais dujų saugyklos užildytos dar rusiškom dujom, šiais metais reikės ieškoti kitų sprendimų. Apie tai europarlamentarai Strasbūre klausė ES energetikos komisarės Kadri Simson. Kalbiname europarlamentarus Europos liaudies partijos frakcijos atstovą Andrių Kubilių ir frakcijos „Atnaujinkime Europą“ narį Petrą Auštrevičių - kokių priemonių imsis Europa, siekdama 2023 m. užtikrinti ES energetinį saugumą.

Gyvenimas okupuotose Ukrainos teritorijose ir nuolatinis priminimas pasauliui ir patiems ukrainiečiams, kad jie nepalikti ir nepamiršti. „Pilietiškumo dėlionėje“ pokalbiai su okupuoto Melitopolio meru Ivanu Fiodorovu, pilietinio pasipriešinimo judėjimo „Geltonasis kaspinas“ atstovu Jaroslavu Božko bei paramedike „Tairos angelų“ įkūrėja Julia Pajevska -Taira. Jie buvo tarp Ukrainos žmonių atstovų, atsiėmusių EP Sacharovo premiją Strasbūre.

Plačiau apie tai, kas vyksta ir kokia žinutė siunčiama iš Strasbūro į Baltarusiją pasakoja europarlamentarai Petras Auštrevičius, Juozas Olelas ir Rasa Juknevičienė.

LRT Plius laidų ciklas „Perspektyva“ Meno kūrėjų apdovanojimuose įvertintas už fotografijos meno pristatymą plačiai ir įvairialypei auditorijai. Apie ciklą ir įvertinimą kalbamės su kūrybinės komandos nariais Raminta Jonykaite ir Tomu Pabedinsku.Vaikų knygų autorė Kotryna Zylė ir iliutruotoja Greta Alice išskrido į Indiją, kur dalyvaus Bangalore literatūros festivalyje. Pokalbis su Indijoje jau viešinčiomis Kotryna ir Greta.Vilniuje jau 7 kartą vyksta Paviljono knygų savaitgalis. Kaip sekasi festivaliui, kokie renginiai laukia ir kaip skaitmenizacijos laikais sekasi knygų leidybai?Klasikinės muzikos naujienose: BBC filharmonijos orkestro naujas vyr. dirigentas, pratęstos muzikos vadovų sutartys Toronto ir Strasbūro orkestruose, naujas įrašas su archyviniais Marios Callas pasirodymais, po ketverių metų pertraukos veiklą atnaujinęs Europos Sąjungos baroko orkestras, sudėties pokyčiai Niujorko filharmonijos orkestre ir ypač sėkmingas Asmik Grigorian debiutas Japonijoje.Kembridže gyvenanti virusologė Ingrida Olendraitė šiandien derina motinystę ir profesinę veiklą. Pandemijos metu ypač didelio dėmesio sulaukusios profesijos atstovei ypatingai rūpi ir platesnė mokslo komunikacija, apsauganti visuomenę nuo dezinformacijos. Atitinkamą vietą Ingridos gyvenime užima ir muzika – mokslininkė užaugo muzikų šeimoje, pati grojo smuiku Vilniaus universiteto orkestre. Pokalbis rubrikoje „Be kaukių“.Ved. Rasa Murauskaitė-Juškienė

„Lietuva ir Baltijos šalys davė pradžią, laikas visai ES vieningai paskelbti tą patį: rusija yra teroristinė valstybė. Tikiuosi, jau kitą savaitę Strasbūre bus priimta tai įtvirtinanti Europos Parlamento (EP) rezoliucija.“ - sako P.Auštrevičius. Klausykite pokalbį su EP frakcijos „Renew Europe“ nariu.

9.maijs Krievijā, Ukrainā un Baltkrievijā Par Ukrainu, Krieviju un militārām parādēm šodien runāja arī Strasbūrā. Latvijā šodien Ukrainas karā bojā gājušo un cietušo piemiņas diena, Latgalē 9.maijs aizrit pastiprinātā policijas uzraudzībā

Rėmėjais galite tapti paspaudę šią nuorodą: https://contribee.com/krepsinisnet Rėmėjams skirtoje dalyje šįkart dėmesys buvo sutelktas į ketverius metus trunkantį Panevėžio „Lietkabelio“ teisminį ginčą su buvusiu klubo direktoriumi Mantu Ignatavičiumi. Čia kalbėta apie M.Ignatavičiaus valdymo erą, paminint nemažai užkulisinių dalykų, o taip pat aptarti priimti sprendimai ir dar laukiančios teismų išvados. 00:00 – įžanga 01:50 – „Lietkabelio“ pergalė prieš „Partizan“ 04:40 – „Joventut“ barjeras 07:17 – „Ryto“ laimėjimas Strasbūre 11:50 – žūtbūtinis mūšis su „Lenovo“ 14:11 – įspūdinga „Žalgirio“ pergalė 17:26 – laimėta su vienu gynėju 19:30 – „Žalgirio“ forma 23:13 – pasyvūs „Barcos“ žaidėjai 26:04 – teisėjavimas 28:29 – „Olympiacos“ išbandymas 32:06 – buksuojantys čempionai

Aizvadīta nedēļa ir bijusi spriedzes pilna. Vairums ziņu ir saistīstas ar Ukrainu, Krieviju un citu valstu reakciju uz notiekošo. Notikumus komentē Eiropas Parlamenta deputātes no Latvijas Inese Vaidere un Dace Melbārde. Ukrainas bruņoto spēku karavīrs pie blindāžas uz sniegotu lauku fona – šādu ilustrāciju Eiropas Parlamenta mājas lapas veidotāji izvēlējušies materiālam par pašreiz Strasbūrā notiekošo parlamenta plenārsesiju. Krievija turpina lēnām, bet nepārtraukti palielināt savu militāro kontingentu Ukrainas robežu tuvumā, un jautājums par plašas karadarbības iespējamību Eiropas Savienības robežu tiešā tuvumā neizbēgami nosaka noskaņojumu vienotās Eiropas likumdevēju forumā.   Kaut, protams, parlaments savā plenārsesijā lemj arī daudzus citus darbakārtības jautājumus: par Eiropas Savienības nozīmīgāko lomu vēža saslimstības apkarošanā, stingrāku rotaļlietu drošības kontroli, vienotu stratēģiju jūras piekrastes izmantošanā atjaunoto energoresursu ražošanai, strādājošo aizsardzību pret bīstamām ķīmiskām vielām, u.t.t. Savu darbu pirmdien, 14. februārī, parlamentārieši uzsāka, atzīmējot divdesmito gadadienu kopš pirmo eiro banknošu un monētu laišanas apgrozībā un turpināja ar Eiropas Centrālās bankas gada pārskata ziņojumu, klātesot bankas prezidentei Kristīnei Lagardai un atbildīgajam Eiropas Komisijas izpildviceprezidentam Valdim Dombrovskim. Krievijas agresija pret Ukrainu ir dienaskārtībā šodien, 16. februārī, kad par šo jautājumu uzstāsies augstais komisārs ārējās un drošības politikas jautājumos Žozeps Borels ar sekojošām plašām debatēm. Jauna rezolūcija par Ukrainu gan nav paredzēta, ciktāl stāvoklis šai ziņā ļoti strauji mainās. Tāpat Eiropas Savienības politika attieksmē pret Krieviju noteikti tiks nozīmīgi skarta debatēs vēlāk šovakar, apspriežot parlamenta Ārlietu komitejas sagatavoto ziņojumu par Eiropas vienotās ārpolitikas īstenošanu, kā arī Ārlietu komitejas Drošības un aizsardzības apakškomitejas ziņojumu par kopīgo drošības un aizsardzības politiku. Sagatavoja Eduards Liniņš.   Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Kristīne Lauriņa jau 20 gadus dzīvo Francijā. Tur ir viņas darba vieta, ģimene, lielie grāmatu plaukti. Kaut gan, nē, Kristīne apgalvo, ka lielākā daļa pašas grāmatu pēc izlasīšanas nonāk Strasbūras latviešu bibliotēkā, kur Kristīne jau ilgāku laiku saimnieko un rūpējas par vietējo latviešu lasītprieku.Par lasītprieku, protams, arī mūsu sarunā. Kristīne apgalvo, ka lasīšana viņai ir tikpat svarīga kā tēja, gaiss un ģimene, turklāt viņa ir no tie lasītājiem, kas kaut kā pamanās vienlaicīgi lasīt vairākas grāmatas. Kādas un kuras? To klausies sarunā!Mēs aizrunājāmies arī par Daniela Penaka grāmatu "Kā romāns", jo Kristīne Lauriņa vēl vidusskolas laikā iztulkoja šo grāmatu latviešu lasītājiem. Pārsteidzoši, bet fakts. Tāpat kā tas, ka Kristīne no sirds mīl grāmatas un lasīšanu (pat vairāk nekā tulkošanu). Kaut gan. Nekā pārsteidzoša gan te nav. :))Seko kristīnei Instagram https://www.instagram.com/kristinelaurina/Seko Strasbūras latviešu bibliotēkai Instagram https://www.instagram.com/strasburas_latviesu_biblioteka/Seko raidierakstam Piedzīvot lappuses Instagram https://www.instagram.com/piedzivot/Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju https://www.patreon.com/PiedzivotSarunā pieminētie autori un grāmatas.*Silvija Brice "Baigās piezīmes"*The Moscow Vector by Robert Ludlum*Toms Kreicbergs*Andra Manfelde "Vilcēni"*Rasa Bugavičute - Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā"*Dace Vīgante "Bumbulītis"*Baiba Zīle*Astrida Lindgrēne "Karlsons"*Eriks Kestners*Inga Ābele*Luīze Pastore*Anete Melece "Kiosks"*Sandra Kalniete*Māris Putniņš "Mežonīgie pīrāgi"*Daniels Penaks "Kā romāns" (ZGS), "Skolas sāpe", Čilvēkēdāju paradīze", "Feja ar karabīni"*Delfīne de Vigāna*Grenuārs Delakūrs "Sieviete, kura nenovecoja", "Un jour viendra couleur d'orange"*Bernārs Verbērs*Didier van Cauwelaert*Svetlana Aleksejeviča*Emīls Zolā*Onorē de Balzaks*Žaume Kabrē "Es atzīstos"*Eriks Ādamsons*Rainis*Nora Ikstena "Mātes piens"*Viktors Igo "Nožēlojamie"*Novelist as a Vocation by Haruki Murakami*Anna Gavalda *Eudžens O. Kirovičs "Spoguļu grāmata"*On Writing: A Memoir of the Craft by Stephen Kinga*Dzidra Rinkule Zemzare "Lielais Munks, draiskulis Piks un pārējie"*Stories They Wouldn't Let Me Do on TV by Alfred Hitchcock

Dedzīga latviete un dedzīga eiropiete. Tā sevi raksturo Marta Rībele. Studējusi politikas zinātni un Eiropas lietas, strādājusi žurnālistikā, tagad Marta visas šīs zināšanas apkopo, vadot Eiropas Parlamenta biroju Latvijā. Martas erudīciju un atsaucību novērtē arī Latvijas žurnālisti, kuri raksta un informē par Briselē vai Strasbūrā notiekošo. Viņa allaž palīdzēs, atradīs, ieteiks. Marta nešaubās, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir pareizs lēmums, bet sabiedrībai jābūt ieinteresētai līdzdarbībā un vairāk jāizprot, kā izmantot visas sniegtās iespējas, ko mums piedāvā ES. Toskait – materiālos labumus. Marta piekrīt, ka var un vajag diskutēt par to, kur un kā Latvija iegulda milzu finansiālos līdzekļus, ko saņem no ES, jo pašreiz šī nauda nav veicinājusi ekonomisko vienlīdzību sabiedrībā. Bet jāatceras, ka to lemj nevis Briselē, bet Rīgā.

Piemēru, par vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām - arī veicot identiskus darba pienākumus, min visbiežāk, runājot par dzimumu līdztiesības tēmu. Vai tas joprojām balstīts pieņēmumā par vīrieti kā “mamuta nesēju” un, ka viņam vienkārši pienākas vairāk? Atalgojuma nevienlīdzība ir sena un plaša problēma - arī modernajā 21. gadsimtā un attīstītās rietumu demokrātijās. Eiropas Savienībā sievietes pelna par 14,1% mazāk nekā vīrieši (2019.gads, CSP dati), bet Latvijā šī plaisa ir lielāka - sievietes pelna vidēji par 22% mazāk nekā vīrieši (2020. gads, CSP dati). Tajā pašā laikā eksperti atzīst, ka izglītības līmenis sievietām Latvijā ir augstāks. Eiropas Komisija arī izstrādā direktīvu par atalgojuma pārredzamību, ar ko cer samazināt darba samaksas slepenību un atklāt atalgojuma nevienlīdzību. Par vienādu atalgojumu un par Covid-19 pandēmijas sāpīgo ietekmi uz dzimumu līdztiesībuas jomu, šajā “Būra” diskusijā Strasbūrā ar mūsu kolēģi Ilzi Naglu runā Eiropas Parlamenta deputāte no Zviedrijas Alise Baha Kunke un viņas kolēģis no Luksemburgas Marks Angels.

Didėjančios dujų kainos sulaukia vis daugiau Europos Sąjungos dėmesio. Slovėnijoje susirinkę Bendrijos energetikos ministrai ragina kuo skubiau spręsti kritine vadinamą krizę. Dėl didėjančių elektros ir šildymo kainų kai kurie politikai kaltina žaliąjį kursą, bet Europos Komisija atsako - perėjimas prie atsinaujinančių energijos šaltinių kaip tik vienintelis būdas išsigelbėti nuo didėjančių kainų. Kodėl - domisi kolega Briuselyje Mindaugas Laukagalis.Vokiečiai sekmadienį renka Bundestagą. Rinkimai žymi 16ika metų trukusios kanclerės Angelos Merkel eros pabaigą. Išsamiau Živilė Raškauskaitė.Ką išgyveno ir kaip šiandien jaučiasi pirmieji Lietuvoje persirgę Covid – 19 žmonės ? Kino ir televizijos prodiuserė Justina Ragauskaitė , Vilniaus universiteto ligoninės Santaros klinikos Ausų, nosies, gerklės ligų centro ir „Baltijos Amerikos klinikos“ LOR gydytojas, medicinos mokslų daktaras Darius Rauba. Komentuoja "Tavo klinikos" gydytoja Rūta Maciulevičienė.Orai.Silvestras Dikčius.Užsienio įvykių apžvalga. Lukas Kivita.Artėjantis savaitgalis gausus kultūros renginių. Šiandien prasideda tradiciniu tapęs vienos nakties kultūros ir meno festivalis „Kultūros naktis“ Studijoje festivalio komunikacijos vadovas Mantas Tamošaitis, šiandien ir rytoj Vilniuje trečią kartą vyks festivalis „Open Books“. Studijoje jo vadovė Jurga Mandrijauskaitė.Savaitės įvykių apžvalga. Studijoje LRTV Tyrimų skyriaus žurnalistė Jurga Tvaskienė ir Vytauto Didžiojo Universiteto teisės fakulteto dekanas, profesorius Dainius Žalimas.Sporto pranešimai. Studijoje Tautvydas Meškonis2026-iaisiais kelionė traukiniu į Taliną iš Kauno truks beveik keturias valandas. Per tokį patį laiką bus galima pasiekti ir Varšuvą. Vandeniliu ir elektra varomi traukiniai taps pagrindine krovinių ir keleivių vežimo priemone Europoje. Tokie pažadai ir raginimai rinktis geležinkelius, kaip mažiausią poveikį klimatui darantį transportą, šią savaitę nuskambėjo specialiame traukinyje – iš Talino į Kauną vykusiame „Europą jungiančiame eksprese“. Kokiais greičiais važinėsime po penkerių metų? Kodėl privažiavus kitos šalies sieną, reikia keisti įgulą ir lokomotyvus? Kaip geležinkelis, 19-ojo amžiaus technologija, gali išgelbėti pasaulį nuo klimato kaitos? Kolega Daumantas Butkus traukinyje kalbino Kateriną Trautman – buvusią Strasbūro merę, dabar - Europos komisijos atstovę, koordinuojančią Šiaurės bei Baltijos jūros geležinkelio koridorių ir prižiūrinčią „Rail Baltica“ projekto įgyvendinimą.Savaitės komentaras. Autorė – Žurnalistė Rita Miliūtė.Ved. Rūta Kupetytė

Lietuvoje atlikto tyrimo duomenys rodo, kad vertinant mirties nuo COVID-19 ligos riziką, vakcinų efektyvumas siekia 95 proc. Tai reiškia, kad pasiskiepiję žmonės turi 20 kartų mažesnę riziką mirti nuo koronavirusinės infekcijos.Sveikatos apsaugos ministras laikinai nušalino Visuomenės sveikatos priežiūros laboratorijos direktorių. Nuolatinių vadovų šiuo metu neturi pusė iš 18os Sveikatos apsaugos ministerijai pavaldžių biudžetinių įstaigų.Pasienyje su Baltarusija sulaikyti penki migrantai iš Afganistano, minimi Strasbūro teismo sprendime, pasiprašė prieglobsčio.Rūdininkuose ant gyventojų tvorų iškabinti plakatai, raginantys ginkluotis ir apginti Lietuvą. Seniūnija patvirtino, kad plakatai atsirado su vietos valdžios žinia, tuo metu teisės ekspertai teigia, kad plakatuose esantys tekstai kursto neapykantą ir skatina nusikalsti.Prancūzijoje nuo šiandien įsigalioja privalomo skiepo reikalavimas medikams.Sostinės viešojo transporto darbuotojai piketuodami reikalauja atlyginimų didinimo ir darbo sąlygų gerinimo.Vilniaus miesto savivaldybės taryba priėmė sprendimą nukelti sostinės centre esančio rašytojo Petro Cvirkos paminklą.Ved. Simona Vasiliauskaitė

Metiniame Europos Komisijos pirmininkės Ursulos von der Leyen pranešime – kova su COVID-19 pandemija, ekonomikos gaivinimas ir Žaliasis kursas. Kokie metai laukia Bendrijos ir Lietuvos? Kiek dėmesio bus skirta migracijos krizei? Apie tai – Užsienio reikalų viceministras Arnoldas Pranckevičius, už aplinką, vandenynus ir žuvininkystę atsakingas eurokomisaras Virginijus Sinkevičius, Vilniaus universiteto Tarptautinių santykių ir politikos mokslų instituto direktorė doc. dr. Margarita Šešelgytė, Mykolo Romerio universiteto vicerektorius doc. dr. Saulius Spurga ir LRT korespondentas Strasbūre Mindaugas Laukagalis.Ved. Giedrė Trapikaitė

Naujausiais Europos Žmogaus Teisių Teismo duomenimis, bendrą visų besikreipiančiųjų į teismą vidurkį lietuviai viršija beveik tris kartus. O kaip veikia pastaruoju metu dažnai minimas Europos žmogaus teisių teismas Strasbūre? Kas ir dėl ko į jį gali kreiptis, kuo tokie skundai prieš valstybę baigiasi?Kas žinotina nuomojantis ar nuomojant būstą? Kokie dalykai gali padėti išvengti teisinių ginčų ateityje?Ekspertai įspėja apie vėl naują kibernetinio sukčiavimo būdą Lietuvoje ir teigia, kad šįkart gali apsigauti net budriausi.Laidoje dalyvauja: Kauno apylinkės teismo Kauno rūmų Civilinių bylų skyriaus teisėja Svetlana Panina, advokatų kontoros "Magnusson" asocijuotas teisininkas adv.Edmundas Daunys, bendrovės „Interneto vizija“ Komandos vadovas Gintaras SkridulisVed. Artūras Matusas

Europos Sąjunga pradeda naują politinį sezoną. Jame – daug Lietuvai svarbių sprendimų. Ar pavyks gauti beprecedentę paramą apsauginės tvoros pasienyje su Baltarusija statyboms? Taip pat – Lietuva šį rudenį planuoja siekti naujų sankcijų Lukašenkos režimui. Ar sulauksime kitų šalių palaikymo ir kokios sankcijos gali būti įvestos? Dar viena tema – pandemijos valdymas. Europos Sąjungos atsakas į COVID-19 vertinamas iš esmės gerai, bet artėjant žiemai netyla nerimas, kas Bendrijos valstybių sienos vėl užsidarys. Ar toks nerimas pagrįstas?Laidoje dalyvauja Lietuvai atstovaujantys europarlamentarai Andrius Kubilius, Aušra Maldeikienė, Petras Auštrevičius ir Valdemaras Tomaševskis.Laida transliuojama tiesiogiai iš Europos Parlamento studijos Strasbūre.Ved. Mindaugas Laukagalis

Prezidentas Gitanas Nausėda ragina esminiais valstybės gyvenimo klausimais rengti referendumus ir lengvinti jų inicijavimo sąlygas šalies gyventojams.G. Nausėda smerkia „veiksmo filmų prisižiūrėjusius diktatorius“, ragina stiprinti gynybą.Strasbūro teismas: Lietuva pažeidė Europos Žmogaus teisių konvenciją spręsdama dėl senovės baltų religinės bendruomenės „Romuva“ valstybės pripažinimo, nes prašymą nagrinėjo neobjektyviai.Ved. Vaida Zakarkienė

Radviliškis renka merą. Dėl šio posto varžosi 7 kandidatai. Vieta liko laisva, kai meras Antanas Čepononis pernai buvo išrinktas Seimo nariu.Europos Žmogaus Teisių Teismas nutarė, kad privalomas vaikų skiepijimas demokratinėse visuomenėse gali būti laikomas būtinu.Pagrindinėje Trakų gatvėje - Karaimų - svarstoma įrengti pėsčiųjų zoną.Ilgai laukta šilta diena sostinėje. Kuo užsiima tokią dieną vilniečiai?Prancūzijos vynuogynus užklupo šalnos. Kokią įtaką tai gali turėti vyno derliui?Ved. Agnė Skamarakaitė

Basketbola kluba “VEF Rīga” prezidents Gatis Jahovičs, viesojoties “Basketstudijā 2+1”, atceras, ko darīja Kristera Zorika izšķirošā metiena brīdī, kā arī paver priekškaru uz kluba virtuvi. Runājām par kluba piedāvājumu jaunajiem basketbolistiem un leģionāru izvēles kritērijiem, iespējamo sastāva papildinājumu un iekšējām rezervēm, atbalstītāju atsaucību un nestandarta sezonas budžeta akcentiem, izlozes faktoru un gaidāmo karsto martu.64 minūtes par Latvijas čempionvienības “VEF Rīga” veiksmīgo startu Čempionu līgā, kluba ikdienu un stratēģiju.00:00 - Zorika uzvaras metiens kā apdraudējums Jahoviča uzvalkam;03:30 - Emocijas pēc Strasbūrā piedzīvotā zaudējuma;07:50 - Attiecības ar Čempionu līgas vadību;13:10 - Minūšu sadalījums VEF komandā;19:05 - Jauniešu cīņa par iekļūšanu pirmajā komandā;26:00 - VEF sistēmas plāni, sadarbošanās ar aģentiem;31:20 - Sastāvs sezonas turpinājumam;37:30 - Finanšu plānošana savdabīgajai sezonai;46:20 - Nenoskaņošanās vietējai līgai, leģionāru priekšzīmīgums;55:10 - Smagais kalendārs martā.

Karolis Tiškevičius, Jonas Miklovas ir Jonas Lekšas diskutuoja apie Vilniaus „Ryto“ pasirodymą Pasvalyje ir Strasbūre, taip pat apžvelgia pirmojo LKL rato pasižymėjusius ir nuvylusius krepšininkus, o podkasto pabaigoje kalbina Kauno „Žalgirio“ gynėją Roką Jokubaitį – apie jo sprendimą nedalyvauti NBA naujokų biržoje ir puikų sezono startą. Temos:  apie skirtingus „Ryto“ veidus Pasvalyje ir Strasbūre (4:37);  apie „Ryto“ naujoką (22:22);  simboliniai geriausių ir blogiausių LKL žaidėjų penketukai (30:45);  Karolio LKL nominacijos (45:28);  apie būsimą „Žalgirio“ ir „Maccabi“ dvikovą (1:04:25);  apie Jokubaičio sprendimą nedalyvauti NBA naujokų biržoje (1:10:49);  kaip Jokubaitis jaučiasi po koronaviruso (1:15:54);  apie pokalbius su NBA komandomis (1:25:53);  kas lėmė išaugusį Jokubaičio indėlį (1:40:40). Mūsų patronais tapti galite paspaudę čia: https://patreon.com/BasketNews Taip pat daug įdomaus turinio rasite mūsų Instagram paskyroje: https://instagram.com/BasketNews

Ryčio Vyšniausko ir Karolio Kadikino akiratyje – ritmą pagaunanti Maskvos srities „Chimki“, apmaudi Kauno „Žalgirio“ nesėkmė prieš Madrido „Real“ ir Roko Jokubaičio sprendimas. Temos:  apie „Chimki“ ir CSKA mačą VTB Vieningoje lygoje (3:24); apie „Žalgirio“ rungtynes su „Real“ (9:24); apie „Anadolu Efes“ triumfą prieš „Maccabi“ (24:25); apie „Fenerbahče“ pergalę prieš „Chimki“ (28:30); apie netikėtą ASVEL pergalę Vitorijoje (29:24); apie kitas praėjusios savaitės Eurolygos rungtynes (32:56); apie po karantino sugrįžusias komandas (35:35); apie lemiamas „Ryto“ rungtynes Strasbūre ir Kairio bei Goudelocko pareiškimus (36:30); apie „Ryto“ sudėties pokyčius ir sirgalių kalbas apie Kairio atleidimą (39:30); „In ar out“: ar Jokubaitis yra perspektyviausias Lietuvoje augintas lietuvis krepšininkas nuo Valančiūno? (46:10); apie NBA sezono starto datą ir „play in“ turnyrą (54:20).

Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts analizējam, kā vērtēt līdzšinējās valsts aktivitātes reemigrācijas veicināšanā. Kāpēc ģimenes nespēj iedzīvoties un emigrē otrreiz? Kāda ir reemigrācijas koordinatoru loma un atbildība šo jautājumu risināšanā un kāpēc Latvijai ir būtiski izstrādāt ekonomiski pamatotu reemigrācijas politiku? Raidījuma viesi: reemigrācijas koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā Ija Groza, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits un stratēģiskās plānošanas eksperts, ekonomģeogrāfs Gatis Pāvils. Savukārt video zvanā šai raidījumā attālināti piedalās arī Eiropas Latviešu apvienības priekšsēde Elīna Pinto. Sazināmies ar Kristīni Lauriņu Strasbūrā. 2017. gadā varēja lasīt intervijas ar Kristīni, kurās viņa stāsta, ka kopā ar vīru elzasieti un diviem bērniem, kuriem tobrīd bija 11 un 8 gadi, ir atgriezusies Latvijā pēc 15 gadu prombūtnes. Tagad ģimene ir atkal Strasbūrā. Elīna Pinto aicina 2020.gadā politikas veidotājus ieviest tos reemigrācijas veicināšanas pasākumus, kas jau ir paredzēti Diasporas likumā. Tie ir saistīti ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kā arī "neizmest mēslainē cilvēkus, kas neietilpst kastītē jaunieši ar bērniem”. Tie ir seniori, kas visvairāk būtu gatavi atgriezties. Viņa norāda, ka te gan būtu jāsakārto viņu ārvalstu pensijas neapliekamā minimuma aizsardzības jautājums. Tāpat Pinto aicina domāt plašāk un kopā ar citām valstīm Eiropā virzīt jautājumus, kā gan valsts var nezaudēt cilvēkos ieguldītos  resursus, gan arī cilvēki var justies brīvi, izvēloties dzīvesvietu. Ija Groza atzīst, ka viņai šī gada izaicinājums ir stiprināt sadarbību ar pašvaldībām reģionālā kontekstā, lai cilvēki jūtas gaidīti, jo viņi nāk uz konkrētu vietu, ne reģionu. Raivis Bremšmits atzīst, ka šis ir svarīgs gads, jo pamatakmens tiks ielikts vairākām lietām saistībā ar pašvaldību reformu - nākotnes pašvaldības un reģioni. Svarīgi arī, ka 2021. gadā sāksies jauns plānošanas cikls. Par cilvēkiem, kas izvēlējušies atgriezties Latvijā, šobrīd ir pieejami dati par 2019. gada pirmajiem 10 mēnešiem. Līdz oktobra beigām ir atgriezušies 497 cilvēki jeb 179 ģimenes. Savukārt 2018. gadā tie bija 399 cilvēki jeb 163 ģimenes. 

Šoreiz raidījums Zināmais nezināmajā skan no neierastas vietas – ne tikai tāpēc, ka neesam studijā un arī tas negadās bieži, bet visupirms jau tāpēc, ka raidījuma veidotājām bija ekskluzīva iespēja viesoties Moricsalas dabas rezervātā, kur ikdienā cilvēka klātbūtne ir liegta. Salā Usmas ezera vidū cilvēka iejaukšanās dabas procesos nav notikusi kopš pagājušā gadsimta sākuma. Kā tad izskatās no cilvēka darbiem un skatiem noslēgta teritorija un kas tur ir tāds, ko citur vairs neieraudzīt? Ekskursijā pa Moricsalu ved Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas vecākais eksperts Vilnis Skuja. Viņš skaidro, kāpēc un kā šādas apmeklētājiem slēgtas teritorijas kļūst par unikālu dabas retumu krātuvi. Moricsala ir vecākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā – no 1912. gada. „Te ir ekosistēmas dabiskā attīstība, mēs ļaujam notikt tam, kas notiek. Manuprāt, vērtība, ka šajā teritorijā neesam iejaukušies vairāk nekā simts gadus un turpinām to darīt. Līdz ko iejauksimies, šo burvīgo eksperimentu izjauksim," atzīst Vilnis Skuja. Viņš uzskata, ka ar gadiem Moricsala kļūs vēl vērtīgāka. „Zinātniekiem jāpārvietojas pa šo teritoriju, cik vien iespējams netraucējot dabai. Zinātnieki parasti tādi ir, kas nerīko baļļukus un desu cepšanu te. Ir savi ētikas principi, kas jāievēro. Nav bijis gadījums, kad kādam pētniekam būtu jākrata ar pirkstu," bilst Vilnis Skuja. Galvenie aizsargājamie uz salas ir kukaiņi un dažādi bezmugurkaulnieki. Ap 100 sugām ir īpaši aizsargājamas. „Lielākā vērtība – salas ekosistēma ir komplekss, kas ir pa daļai saglabāts un arī daļēji notiek attīstība. Kādreiz sala bija daudz kailāka,” skaidro Vilnis Skuja. Kādreizējās pļavas tagad ir aizaugušas kā jebkurā vietā Latvijā. "Sala ir etalonteritorija, kas var attīstīties vairāk nekā simts gadus bez cilvēka iejaukšanās. Tas vien ir unikāli," uzskata Vilnis Skuja. Kā sala Usmas ezerā kļuva par Moricsalu Senākā aizsargājamā dabas teritorija Latvijā līdz 18. gadsimtam bija pazīstama ar nosaukumu Zivju sala. Slavena tā kļuva, pateicoties Saksijas hercogam Moricam, kurš šajā salā meklēja patvērumu no Krievijas impērijas armijas. Par šo grāfu un Kurzemes hercogu stāsta Latvijas Vēstures institūta un Latvijas valsts vēstures arhīva galvenā pētniece Mārīte Jakovļeva. Par Kurzemes hercogu viņu ievēlēja tik uz īsu brīdi, jo tīkotāji pēc troņa  bija vairāki, proti, tolaik Kurzemes hercogiene bija atraitne Anna Joanovna, vēlākā Krievijas impērijas valdniece, un pēc viņas rokas tīkoja  vairāki, tā teikt, hercoga amata kandidāti. Kāpēc vienam veiksmīgam  karotājam un izskatīgam grāfam ceļā uz hercoga titulu  nācās slēpties Usmas ezera salā? Saksijas Morics vēlāk izveidoja spožu militāro karjeru, 1744. gadā kļuva par Francijas maršalu un vēlāk tika iecelts par ģenerālmaršalu. Bet Kurzemes  hercoga titulu Morics paturēja līdz pat savai nāvei 1750. gadā. Uz viņa kapa, kas vēl šobaltdien atrodas Strasbūrā, Sv. Tomasa baznīcā, ir rakstīts: „Saksijas  Morics, Francijas ģenerālmaršals un Kurzemes hercogs”. Bet skatot, kā ritēja dzīve Usmas ezera krastos pirms un pēc grāfa Morica bēgšanas uz salu, Mārīte Jakovļeva stāsta par laiku 17. un 18. gadsimtā, kad tur mita hercogu Ketleru dinastijas pārziņā esošie darbinieki un vietējo muižnieku Brinkenu un fon Bēru muižu cilvēki.

Lietuvos prezidentas Lenkijoje pradėjo pirmąjį oficialų vizitą, daugiausia dėmesio žadama skirti saugumo klausimams.Strasbūre dirbantis Valstiečių sąjungos pirmininko pavaduotojas Bronis Ropė svarsto, kad socialdarbiečiai į Seimo pirmininko postą gali teikti bet kurį politiką.Vilniaus rotušėje apdovanoti sostinės absolventai, egzaminus išlaikę šimtukais.Europarlamente Strazbūre turėtų paaiškėti, ar Vokietijos gynybos ministrė Ursula fon der Lajan vadovaus Europos Komisijai.Gamtosaugoininkai sako, kad, siekiant išsaugoti Punios šilą, reikia parengti unikalų projektą.Nuo erkinio encefalito Vilniuje mirė vyras.Sportas. Ved. Madona Lučkaitė.

Prezidentas Gitanas Nausėda kartu su pirmąja šalies ponia Diana Nausėdiene šiandien su oficialiu vizitu lankosi Lenkijoje.Lietuvos politinio gyvenimo aktualijos. Janina Mateikienė iš Seimo.Kaip užkirsti kelią mirtiną ligą pernešančių erkių plitimui?Prancūzijos parlamentas priėmė įstatymą dėl  „skaitmeninio“ mokesčio. Kaip tampama šimtukininku?Europos parlamente Strasbūre turėtų paaiškėti Ursulos fon der Lajan likimas.Pokalbis iš ciklo „ 4 milijonai“ Norvegija.

Jaunais EP sasaukums un ES līderi, G-20 - finanšu ministru un Centrālo banku vadītāju grupas tikšanās Japānā, Osakā, Grieķijas vēlēšanas svētdien. Notikumus studijā komentē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers un Latvijas Radio Ziņu dienesta korespontente Ella Semjonova. Grieķijas vēlēšanas 7. jūlijā Grieķijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām, lai ārkārtas vēlēšanās ievēlētu 300 vienpalātas parlamenta deputātus. Precīzāk – tiešās un proporcionālās vēlēšanās tiks ievēlēti 250 deputāti, savukārt atlikušās 50 mandātus saņems papildus visvairāk vietu ieguvušais politiskais spēks. Iepriekšējā vēlēšanu reizē 2015. gada septembrī šis uzvarētājs bija Radikāli kreisā koalīcija jeb „Siriza”, tomēr arī ar papildus iegūtajiem 50 mandātiem tai pietrūka divu vietu līdz absolūtajam vairākumam. Tā nu, lai izveidotu valdību premjera Alekša Cipra valdību, radikāli kreisajiem nācās veidot koalīciju ar nacionālradikāli populistisko partiju „Neatkarīgie grieķi”, maksājot par to ar vairāku ministru vietnieku portfeļiem. Kaut arī tobrīd – Grieķijai finansiāli joprojām smagā situācijā – „Siriza” baudīja pietiekamu vēlētāju atbalstu, jau drīz pēc vēlēšanām atbalsts tai sāka kristies, un kopš 2016. gada sākuma visās vēlētāju aptaujās to konsekventi un nozīmīgi apsteidz tradicionālais konkurents – liberāli konservatīvā partija „Jaunā demokrātija”, kuras priekšgalā tobrīd nostājās jauns un enerģisks līderis – bijušais baņķieris Kirjaks Micotakis. Tagad viņš pārliecinoši vada šo spēku pretim svētdienas vēlēšanām, solot grieķiem ekonomikas atdzīvināšanu ar reformām un investīcijām labvēlīgāku politiku, noziedzības apkarošanu, pielaidīgāku budžeta noteikumu panākšanu no Eiropas Komisijas starptautiskajām aizdevējorganizācijām. Tiek lēsts, ka „Jaunā demokrātija” pat varētu kļūt par pirmo spēku apmēram desmit gadu laikā, kas iegūst absolūto vairākumu parlamentā.   G20 samits Osakā G20 jeb „Divdesmitnieka grupa” dibināta 1999. gadā ar sākotnējo mērķi veicināt pasaules finanšu stabilitāti, un sākotnēji darbojās kā valstu finanšu ministru un centrālo banku prezidentu forums. Grupu veido 19 ekonomiski ietekmīgākās pasaules valstis un Eiropas Savienība, kuru organizācijā pārstāv Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas vadītāji. Jaunu attīstību organizācijai deva globālā finanšu krīze, kas aktualizēja vairāku ekonomiski nozīmīgu valstu ciešāku iekļaušanu globālajā dialogā. Dalībvalstu pārstāvniecības statuss tika paaugstināts līdz valdības vadītāju līmenim, kopš 2008. gada notiek ikgadējie G20 samiti. Šobrīd G20 valstis aptver apmēram 90% no pasaules kopprodukta un apmēram 2/3 planētas iedzīvotāju skaita. Šī gada G20 samits risinājās 28. un 29. jūnijā Japānas pilsētā Osakā. Tā noslēguma deklarācija postulē dalībvalstu uzticību, citējot, „brīvas, godīgas, nediskriminējošas, caurskatāmas, prognozējamas un stabilas tirdzniecības un investīciju vides” principiem. Tāpat tiek deklarēta gatavība risināt klimata pārmaiņu, piesārņojuma un citas vides kvalitātes problēmas. Tomēr pozitīvo deklarāciju fonā nepatīkami vīd konkrētās pretrunas, kuru galvenais avots šībrīža globālajā ekonomikā ir pašreizējās Savienoto Valstu administrācijas īstenotā protekcionisma politika un savrupā pieeja ekoloģijas jautājumiem. Galvenā samita tēma nenoliedzami bija ekonomisko attiecību saspīlējums starp Savienotajām Valstīm un Ķīnu – planētas pirmās un otrās lielāko ekonomiku. Relatīvi labā ziņa samita noslēgumā bija tā, ka pašreizējā tarifu karā pagaidām nav gaidāma jauna eskalācija – sarunas turpinās, ASV negrasās ieviest jaunus tarifus. Pateicoties Eiropas līderu, sevišķi Francijas prezidenta Emanuela Makrona uzstājībai, gala dokumentā paturēta atsauce uz Parīzes klimata vienošanos, gan pievienojot atrunu par Savienoto Valstu īpašo pieeju globālo vides problēmu risināšanai. Daudzu novērotāju uzmanība bija pievērsta Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kura kontaktus ar pasaules līderiem neglābjami apzīmogo Krievijas agresīvā un avantūristiskā ārpolitika. Ja britu premjere Terēza Meja abu tikšanās laikā bija īsts saltuma iemiesojums, jau atkal atgādinot Krievijas līderim Skripaļu indēšanas skandālu, tad gluži citādi uzvedās Donalds Tramps, pārvērzdams jokā kādas žurnālistes piesaukto Krievijas iespējamo iejaukšanos Savienoto Valstu vēlēšanu procesā.   Eiroparlamenta sesija Otrdien uz savu pirmo plenārsesiju Strasbūrā pulcējās jaunievēlētais Eiropas Parlaments. Pirmais deputātu uzdevums bija izraudzīties jauno parlamenta priekšsēdētāju. Pilnvaru termiņš ir divi ar pusi gadi, respektīvi – puse no parlamenta pilnvaru laika. Jau kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem nostiprinājusies saspēle starp divām lielākajām Eiroparlamenta frakcijām – Tautas partiju un sociāldemokrātiem – nosaka, ka pirmajā ciklā šo amatu ieņem vienas lielākās frakcijas pārstāvis, otrajā – otras. Šāda kārtība, protams, nav pa prātam mazāko frakciju pārstāvjiem, kuru kandidāti priekšvēlēšanu debatēs tai veltīja kritiku. Tomēr tā kā abām minētajām frakcijām kopā Eiroparlamentā joprojām ir vairākums, shēma darbojās arī šoreiz, un parlamenta vadības stafeti no tautpartijieša, partijas Forza Italia pārstāvja Antonio Tajani pārņēma cits itālietis – sociāldemokrāts, Demokrātiskās partijas biedrs Dāvids Sassoli. Savulaik viens no prominentākajiem Itālijas televīzijas žurnālistiem - Sassoli pirms desmit gadiem uzsāka politiķa karjeru, tiekot ievēlēts Eiropas Parlamentā. Jāteic gan, tas notika tika ar otro piegājienu un visai nenozīmīgu pārsvaru – 345 no 667 balsīm. Taču galvenā intriga Eiropas Savienības politiku gaida pēc divām nedēļām, kad nākamajā sesijā parlamentam paredzēts balsot par Eiropas Komisijas prezidentu un Eiropas Savienības augsto pārstāvi ārlietu un drošības jautājumos. Paralēli parlamenta plenārsesijai Strasbūrā, Briselē notika Eiropas Padomes samits ar mērķi izvirzīt kandidātus uz augstākajiem savienības amatiem. Rezultāts daudziem ir pārsteidzošs – Komisijas prezidenta amatam izvirzīta pašreizējā Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leijena, ārlietu un drošības virsvadītāja postenim – Spānijas ārlietu ministrs Žozeps Borejs. Līdz ar to savienības valstu līderi ignorējuši jau iedibināto vadošo kandidātu jeb Spitzenkandidaten izvirzīšanas procesu, kas paredz Komisijas prezidenta amatā ievēlēt tikai kādu no parlamenta frakciju iepriekš apstiprinātajiem pretendentiem. Tad nu lielais jautājums ir – vai parlaments piekāpsies. Līdz ar piesauktajiem diviem - Eiropadomes samits apstiprināja kandidātus vēl divu nozīmīgāko savienības institūciju vadībai: par Eiropas Centrālās bankas prezidenti paredzēts kļūt pašreizējai Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektorei Kristīnei Lagardai, savukārt par Eiropadomes prezidentu, kura ievēlēšanai nav vajadzīgs Eiroparlamenta akcepts, kļuvis līdzšinējais Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels.    

Šiandien uždaromas Vilniaus centre įsikūręs Lukiškių kalėjimas–tardymo izoliatorius. Vaiko teisių specialistai ragina spręsti bendruomeninių vaikų globos namų trūkumo Panevėžyje klausimą. Nekilnojamo turto mokesčio būtinybė. Lietuvos bankas jau penkerius metus taiko atsakingojo skolinimo reikalavimus kredito davėjams ir besiskolinantiems gyventojams.Strasbūre prasidėjo pirmoji gegužę išrinkto EP sesija, joje dalyvauja 11 Lietuvos atstovų. VRK pristato, kaip dėl demografinių pokyčių būtų galima keisti rinkimų apygardų ribas. Pasirodymą prestižiniame Vimbldono teniso turnyre pradeda pajėgiausias Lietuvos tenisininkas Ričardas Berankis. Sportas. Ved. Madona Lučkaitė.

Šoreiz zem Guntara Meluškāna lupas nonākusi partiju apvienība ar saskanīgu nosaukumu “Attīstībai/Par!”, kas ar panākumiem startēja pēdējās Saeimas vēlēšanās. Šī politiskā kompānija var lepoties ar skaļāko kampaņu un spilgtiem kandidātiem uz tikšanu Eiropas Parlamentā. Politikas eksperts prognozē – Cik mandātus šis saraksts iegūs darbam Strasbūrā?

Didžiulis gaisras Paryžiaus Dievo Motinos katedroje.Darbingo amžiaus žmonių skaičius Lietuvoje mažėja.Konstitucinis Teismas nusprendė, kad Miškų įstatymo pataisos, įteisinusios urėdijų pertvarką, prieštarauja Konstitucijai. Baltijos šalių žemės ūkio ministrai Strasbūre susitiks su Europos Sąjungos komisaru, bandydami užtikrinti tiesioginių išmokų suvienodinimą visose Bendrijos šalyse.Belaukiant Velykų, visus nustebinti vėl žada Švėkšnos miestelis. Konstitucinis Teismas šiandien planuoja pradėti nagrinėti grupės Seimo narių prašymą išaiškinti, ar teisėtai parlamente buvo sudaryta LRT ūkinę veiklą tyrusi komisija. Kaip Eurolygos ketvirtfinaliui pasirengęs Kauno „Žalgiris“?Ved. Darius Kuodis.

Salome Zurabišvili 28. oktobrī uzvarējusi Gruzijas prezidenta vēlēšanu 2. kārtā, Salome Zurabišvili pēc inaugurācijas ceremonijas pagājušo svētdien kļuva par pirmo sievieti šīs Aizkaukāza valsts galvas statusā. 66 gadus vecās gruzīnu izcelsmes franču diplomātes ceļu pretī augstajam amatam noteikušas ne vien pašas izvēles, bet arī viņas dzimtas vēsture. Zurabišvili dzimusi Parīzē, kurp pēc 1921. gada padomju iebrukuma neatkarīgajā Gruzijā bija emigrējušas viņas vecāku ģimenes. Salomes Zurabišvili vecvectēvs no tēva puses Niko Nikoladze bija ievērojams darbinieks 19. gs. gruzīnu liberālās inteliģences kustībā, kam ir zināma līdzība ar latviešu jaunstrāvniekiem, savukārt viņas mātes senčos ir pirmais 1918. gadā neatkarību pasludinājušās Gruzijas premjerministrs Nojs Ramišvili. Ieguvusi izglītību prestižajā Parīzes Politisko zinātņu institūtā, Zurabišvili kļuva par Francijas ārlietu dienesta darbinieci. 2003. gadā viņa tika iecelta par Francijas vēstnieci Gruzijā, bet 2004. gadā pieņēma prezidenta Mihaila Sākašvili piedāvājumu kļūt par viņa valdības ārlietu ministri. Šajā amatā Zurabišvili sevišķi daudz paveica, mobilizējot bijušo padomju bloka valstu, tai skaitā Baltijas, atbalstu Gruzijas centieniem tuvināties Eiropas Savienībai un NATO. Kad 2005. gadā pēc konfrontācijas ar daļu parlamentāriešu Zurabišvili nācās atstāt ministres amatu, viņa nolēma neatgrieties Francijas diplomātiskajā dienestā, bet gan uzsākt patstāvīgu politisko karjeru. Nozīmīgākus panākumus politiķe gan guva tikai pēc piesliešanās partiju apvienībai „Gruzīnu sapnis – demokrātiska Gruzija”, kura kopš 2012. gada vēlēšanām ir valdošais politiskais spēks. Prezidenta vēlēšanās Zurabišvili startēja kā neatkarīgā kandidāte, taču ar plašu „Gruzīnu sapņa” atbalstu. Partiju vada miljardieris Bidzina Ivanišvili, kurš savu kapitālu ieguvis Krievijā, tāpēc „Gruzīnu sapnis” reizumis tiek uzlūkots kā prokrievisks spēks. Arī prezidenta vēlēšanu kampaņā Zurabišvili retorika Krievijas un tās atbalstīto Dienvidosetijas un Abhāzijas separātistu sakarā bija atturīgāka nekā viņas galvenajam konkurentam Griglam Vašadzem. Tomēr jau pirmajās intervijās pēc ievēlēšanas prezidente Zurabišvili raksturojusi Krieviju kā neprognozējamu agresoru, ar kuru normāls dialogs šobrīd nav iespējams. Kā norāda analītiķi, pēc Krievijas agresijas pret Gruziju 2008. gadā citāda pozīcija jebkuram prominentam gruzīnu politiķim praktiski arī nav domājama. ES – Japānas līgums 12. decembrī Eiropas Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja brīvās tirdzniecības vienošanos starp Eiropas Savienību un Japānu, pie tam pieņemot rezolūciju, kas mudina abas puses maksimāli izmantot šī nolīguma potenciālu. Par līdzīgu rezolūciju savulaik, apstiprinot brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu, vienoties neizdevās. Šī vienošanās ir ne vien lielākā Eiropas Savienības vēsturē, bet arī lielākā šāda vienošanās šībrīža starptautiskajā tirdzniecībā. Eiropas Savienības un Japānas summārais tirgus potenciāls aptver 630 miljonus patērētāju, veidojot apmēram 30% globālā kopprodukta un apmēram 40% pasaules tirdzniecības apgrozījuma. Preses konferencē Strasbūrā pēc izšķirošā balsojuma Eiropas Komisijas tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma kā nozīmīgākos ražojumus, kuriem ar šo vienošanos pavērts ceļš uz Japānas tirgu, piesauca vīnu, koksnes izstrādājumus, kosmētiku, apģērbus, liellopu gaļu, kā arī iespēju Eiropas uzņēmumiem piedalīties Japānas municipalitāšu publiskajos iepirkumu konkursos. Savukārt Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdis Bernts Lange nodēvēja šo vienošanos par „drošu kuģi, ar kuru mēs varam zēģelēt šodienas starptautiskās tirdzniecības vētrainajos ūdeņos”. Eiropas Savienības budžets Pagājušonedēļ aizvadītajā plenārsesijā Strasbūrā Eiropas Parlaments apstiprināja nākamā gada savienības budžetu. Tas tiek dēvēts par attīstības budžetu, jo, salīdzinot ar Eiropas Komisijas piedāvājumu, parlamentārieši panākuši lielāku finansējumu izglītībai, jaunatnes nodarbinātības veicināšnai, pētniecībai un mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. Turpinājumā Eiropas Parlamenta deputātes, Budžeta komisijas locekles Ineses Vaideres redzējums. Notikumus studijā komentēs Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Kārlis Bukovskis.  

Kaip elgtis prasidėjus teroro atakai? Pareigūnai tebeieško įtariamojo, kuris antradienio vakarą Strasbūre surengė žudynes. Per jas žuvo trys žmonės, mažiausiai 13 asmenų sužeisti. Kaip elgtis eiliniam žmogui, ištikus panašiai situacijai? Pokalbis su saugumo ekspertu. Danui Rapšiui ir Rūtai Meilutytei – sidabro medaliai Pasaulio plaukimo trumpajame baseine čempionate Kinijoje.Prokurorai išplėtė tyrimą dėl buvusio Klaipėdos miesto tarybos nario Viačeslavo Titovo pasisakymų apie partizanų vadą Adolfą Ramanauską-Vanagą. Seimo Švietimo ir mokslo komitetas svarsto Prezidentės teikiamas įstatymo pataisas dėl mokytojų etatinio apmokėjimo. Socialinės apsaugos ir darbo ministerija primena, kad iki gruodžio pabaigos nepateikus prašymo Vaiko pinigams gauti, tėvai gali prarasti dalį jiems skirtų lėšų. Apie ką gūglinome 2018 metais?Ved. Simonas Bendžius.

Kaip elgtis prasidėjus teroro atakai? Pareigūnai tebeieško įtariamojo, kuris antradienio vakarą Strasbūre surengė žudynes. Per jas žuvo trys žmonės, mažiausiai 13 asmenų sužeisti. Kaip elgtis eiliniam žmogui, ištikus panašiai situacijai? Pokalbis su saugumo ekspertu. Danui Rapšiui ir Rūtai Meilutytei – sidabro medaliai pasaulio plaukimo čempionate.Prokurorai išplėtė tyrimą dėl buvusio Klaipėdos miesto tarybos nario Viačeslavo Titovo pasisakymų apie partizanų vadą Adolfą Ramanauską-Vanagą. Seimo Švietimo ir mokslo komitetas svarsto Prezidentės teikiamas įstatymo pataisas dėl mokytojų etatinio apmokėjimo. Socialinės apsaugos ir darbo ministerija primena, kad iki gruodžio pabaigos nepateikus prašymo Vaiko pinigams gauti, tėvai gali prarasti dalį jiems skirtų lėšų. Apie ką gūglinome 2018 metais?

Prancūzijos policija, ieškanti šaudynes Strasbūro Kalėdų mugėje surengusio įtariamojo, sulaikė penkis žmones. Šaulys tebėra laisvėje. Seimo ŠMK ieško kompromiso, kaip tobulinti etatinį mokytojų apmokėjimą. Jungtinės Karalystės premjerė Tereza Mei sako norinti tęsti „Brexito“ procesą ir yra pasiruošusi šį vakarą rengiamam Konservatorių partijos balsavimui dėl nepasitikėjimo jos lyderyste.SADM primena, kad iki gruodžio pabaigos nepateikus prašymo vaiko pinigams gauti, tėvai gali prarasti dalį jiems skirtų lėšų.Europos Parlamentas: Sacharovo premija skiriama Rusijoje kalinčiam ukrainiečių režisieriui Olegui Sentsovui.Sportas: pasaulio plaukimo čempionatas Kinijoje.Ved. Česlovas Burba.

Prancūzijos policija, ieškanti šaudynes Strasbūro Kalėdų mugėje surengusio įtariamojo, sulaikė penkis žmones. Šaulys tebėra laisvėje. Seimo ŠMK ieško kompromiso, kaip tobulinti etatinį mokytojų apmokėjimą. Jungtinės Karalystės premjerė Tereza Mei sako norinti tęsti „Brexito“ procesą ir yra pasiruošusi šį vakarą rengiamam Konservatorių partijos balsavimui dėl nepasitikėjimo jos lyderyste.SADM primena, kad iki gruodžio pabaigos nepateikus prašymo vaiko pinigams gauti, tėvai gali prarasti dalį jiems skirtų lėšų.Europos Parlamentas: Sacharovo premija skiriama Rusijoje kalinčiam ukrainiečių režisieriui Olegui Sentsovui.Sportas: pasaulio plaukimo čempionatas Kinijoje.Ved. Česlovas Burba.

3 žmones Prancūzijoje, Strasbūrе, nušovęs šaulys pabėgo net pašautas pareigūnų.Linų auginimo perspektyvos Lietuvoje.Seime svarstant kitų metų biudžetą finansų ministras Vilius Šapoka sakė, kad priėmus biudžetą lietuvių gyvenimas gerės, o piniginės pilnės.LRT tyrimas: Painioje „ofšorų“ istorijoje – į politiką žengiančio advokato ir „Gazprom“ atstovo vardai.Klaipėdos apygardos prokuratūroje bus apklausiamas buvęs Klaipėdos miesto tarybos narys Viačeslavas Titovas byloje dėl partizanų vado Adolfo Ramanausko-Vanago atminimo paniekinimo.Higienos instituto perspėjimai dėl fejerverkų.Verslo naujienos: grynieji pinigai ir kortelės. Parama daiktais.Kino naujienos. Užsienio politikos aktualijos.Apžvalgininko Rimvydo Valatkos komentaras. Orai. Dienos renginiai.Ved. Giedrė Čiužaitė.

3 žmones Prancūzijoje, Strasbūrе, nušovęs šaulys pabėgo net pašautas pareigūnų.Linų auginimo perspektyvos Lietuvoje.Seime svarstant kitų metų biudžetą finansų ministras Vilius Šapoka sakė, kad priėmus biudžetą lietuvių gyvenimas gerės, o piniginės pilnės.LRT tyrimas: Painioje „ofšorų“ istorijoje – į politiką žengiančio advokato ir „Gazprom“ atstovo vardai.Klaipėdos apygardos prokuratūroje bus apklausiamas buvęs Klaipėdos miesto tarybos narys Viačeslavas Titovas byloje dėl partizanų vado Adolfo Ramanausko-Vanago atminimo paniekinimo.Higienos instituto perspėjimai dėl fejerverkų.Verslo naujienos: grynieji pinigai ir kortelės. Parama daiktais.Kino naujienos. Užsienio politikos aktualijos.Apžvalgininko Rimvydo Valatkos komentaras. Orai. Dienos renginiai.Ved. Giedrė Čiužaitė.

Strasbūro teismas atmetė Lietuvos skundą CŽV kalėjimo byloje. Teisėjų kolegija nusprendė, kad nėra pagrindo bylą perduoti peržiūrėti Strasbūro teismo Didžiajai kolegijai.Švietimo ir mokslo ministrė Jurgita Petrauskienė teigia, kad mokytojų etatinio apmokėjimo reformos rezultatų dar nėra, jų reikia palaukti.Seimas po pateikimo pritarė Konstitucijos pataisoms, kuriomis įteisinamas individualus konstitucinis skundas, taip sudarant galimybes kiekvienam žmogui kreiptis į Konstitucinį Teismą.Parlamentarai priėmė metro reglamentuojantį įstatymą.R. Karbauskis siūlo svarstyti A. Ramanauską-Vanagą pripažinti Lietuvos vadovu.Kaip darželiuose turėtų būti užtikrinamas vaikų saugumas? 2 metų vaikais išėjo iš vieno privataus vaikų darželio Vilniuje teritorijos ir niekieno nepastebėtas pasiekė judrią gatvę.

Orų prognozė.Spaudos apžvalga. Šiandien prasideda mokslo ir technologijų festivalis „Erdvėlaivis žemė“.Mokesčių inspekcija pradeda skolų nurašinėjimą nuo dešimčių tūkstančių sąskaitų.Kalbos valandėlė.Šiandien pristatoma studija apie verslo kyšininkavimą užsienyje.Europos Komisijos vadovas Žanas Klodas Junkeris šiandien Europos Parlamente sakys metinę kalbą. Susitikti su popiežiumi į Vilnių ir Kauną Lietuvos žmonės kviečiami keliauti traukiniais.Šiandien Strasbūre bus balsuojama dėl autorių teisių apsaugos reformos.Socialinių tinklų naujienos.Sporto apžvalga. Savaitės komentaras (parengė Rūta Vainienė).Kultūros renginių anonsas.Pokalbis apie juvelyriką.Knygų apžvalga.Ved. Rūta Kupetytė.

Orų prognozė.Spaudos apžvalga. Šiandien prasideda mokslo ir technologijų festivalis „Erdvėlaivis žemė“.Mokesčių inspekcija pradeda skolų nurašinėjimą nuo dešimčių tūkstančių sąskaitų.Kalbos valandėlė.Šiandien pristatoma studija apie verslo kyšininkavimą užsienyje.Europos Komisijos vadovas Žanas Klodas Junkeris šiandien Europos Parlamente sakys metinę kalbą. Susitikti su popiežiumi į Vilnių ir Kauną Lietuvos žmonės kviečiami keliauti traukiniais.Šiandien Strasbūre bus balsuojama dėl autorių teisių apsaugos reformos.Socialinių tinklų naujienos.Sporto apžvalga. Savaitės komentaras (parengė Rūta Vainienė).Kultūros renginių anonsas.Pokalbis apie juvelyriką.Knygų apžvalga.Ved. Rūta Kupetytė.

Su rubrika „Naujienų pulsas“ žinios apie tai, jog Italijos vyriausybė skyrė solidžią sumą, kad nupirktų aukcione Džuzepės Verdžio rankraščių archyvą; Rusijos teisėsauga nesirengia paleisti kino, teatro ir operos režisieriaus Kirilo Serebrenikovo, atvirkščiai, tos pačios bylos eigoje suimta ir Maskvos akademinio jaunimo teatro direktoriaus pavaduotoja Sofia Apfelbaum; Klino mieste Rusijoje, kilus menininkų bendruomenės pasipriešinimui, atšauktas sprendimas perkelti paminklą Piotrui Čaikovskiui iš centro į miesto pakraštį; San Francisko simfoninio orkestro vadovas Michaelas Thomas Tilsonas skelbia karjeros pabaigą; pianistas Lang Langas praneša apie planus grįžti į sceną jau 2018-ųjų vasarą; šeštadienį Prancūzijos Prezidentas Emanuelis Macronas atvyko į Strasbūro operą, apsilankymas buvo neskelbtas, tačiau neliko nepastebėtas.Netrukus – apie viską plačiau, taip pat atšvęsime Mireille Delunsch 55-ąjį gimtadienį ir užbaigsime laidą minoriniais tonais, derančiais prie kalendoriaus rodmenų.

Su rubrika „Naujienų pulsas“ žinios apie tai, jog Italijos vyriausybė skyrė solidžią sumą, kad nupirktų aukcione Džuzepės Verdžio rankraščių archyvą; Rusijos teisėsauga nesirengia paleisti kino, teatro ir operos režisieriaus Kirilo Serebrenikovo, atvirkščiai, tos pačios bylos eigoje suimta ir Maskvos akademinio jaunimo teatro direktoriaus pavaduotoja Sofia Apfelbaum; Klino mieste Rusijoje, kilus menininkų bendruomenės pasipriešinimui, atšauktas sprendimas perkelti paminklą Piotrui Čaikovskiui iš centro į miesto pakraštį; San Francisko simfoninio orkestro vadovas Michaelas Thomas Tilsonas skelbia karjeros pabaigą; pianistas Lang Langas praneša apie planus grįžti į sceną jau 2018-ųjų vasarą; šeštadienį Prancūzijos Prezidentas Emanuelis Macronas atvyko į Strasbūro operą, apsilankymas buvo neskelbtas, tačiau neliko nepastebėtas.Netrukus – apie viską plačiau, taip pat atšvęsime Mireille Delunsch 55-ąjį gimtadienį ir užbaigsime laidą minoriniais tonais, derančiais prie kalendoriaus rodmenų.

Nobelio taikos premija buvo paskirta Tarptautinei branduolinių ginklų uždraudimo kampanijai (International Campaign to Abolish Nuclear Weapons, ICAN). Užsienio spaudos apžvalga, kurią rengia Mykolas Drunga. Socialdemokratų etikos ir procedūrų komisija spręs, ką daryti su devtniais partijos nariais, kurie liko koalicijoje su valstiečių ir žaliųjų sąjunga. Kino apžvalga, kurią rengia Karina Urbanavičiūtė. Šią savaitę Strasbūre vyko Europos parlamento sesija. Daugiau nei septyniems šimtams europarlamentarų padeda ir šimtai vertėjų, vien iš Lietuvos jų kelios dešimtys. Vincentas Vobolevičius apie Seimo narius, likusius koalicijoje su valstiečių ir žaliųjų sąjunga.

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā reportāža no Strasbūras par Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vēlēšanu jampadraci. Izjukusi "lielā koalīcija" un kristīgie demokrāti ieņēmuši visus vadošos amatus Eiropas Komisijā, Padomē un nu arī Parlamentā. Studijā saruna par nu jau amatā ieceltā ASV prezidenta Donalda Trampa attiecībām ar Krieviju, Putina pieredzi vēlēšanu ietekmēšanā un to, kā pagājušā gadā gūtās mācības Krievija varētu pielietot šogad gaidāmajās vēlēšanās Vācijā un citās Eiropas valstīs. Un galu galā - ko nākotne sola Baltijas valstīm? Studijā neatkarīgais žurnālists Igors Vatoļins un Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Andis Kudors. Vēl raidījumā Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa komentārs par Trampa juceklīgo komunikāciju ar naidniekiem un sabiedrotajiem un ko tas nozīmē Eiropai.

Šiandien 10.00 val. Lietuvos laiku Strasbūre prasidėsiančiame Europos Parlamento plenariniame posėdyje metinę kalbą pasakys Europos Komisijos (EK) pirmininkas Jean-Claude‘as Junckeris. Kalbą tiesiogiai transliuos LRT Radijas ir Televizija.Tikimasi, kad ši EK pirmininko metinė kalba bus itin svarbi dėl šiandienos ES aktualijų – imigracijos krizės, terorizmo pavojaus bei Jungtinės Karalystės referendumo rezultatų. Ji bus sakoma likus dviem dienoms iki Europos Vadovų Tarybos susitikimo Bratislavoje. Europos Parlamento narių įsitikinimu, svarbu šiandienos politines aktualijas aptarti viešai, o ne tik uždaruose posėdžiuose.

Šiandien 10.00 val. Lietuvos laiku Strasbūre prasidėsiančiame Europos Parlamento plenariniame posėdyje metinę kalbą pasakys Europos Komisijos (EK) pirmininkas Jean-Claude‘as Junckeris. Kalbą tiesiogiai transliuos LRT Radijas ir Televizija.Tikimasi, kad ši EK pirmininko metinė kalba bus itin svarbi dėl šiandienos ES aktualijų – imigracijos krizės, terorizmo pavojaus bei Jungtinės Karalystės referendumo rezultatų. Ji bus sakoma likus dviem dienoms iki Europos Vadovų Tarybos susitikimo Bratislavoje. Europos Parlamento narių įsitikinimu, svarbu šiandienos politines aktualijas aptarti viešai, o ne tik uždaruose posėdžiuose.

21. janvāra radio Star FM rīta programmas Zoopasta tehnoloģiju rubrikas ieraksts. Studijā viesojās Marija Ručevska no TechHub Riga, lai pastāstītu par 11. februārī notiekošo TechChill Baltics 2016 startup tēmai veltīto konferenci. Raidījuma otrajā pusē es pastāstīju par redzēto un dzirdēto manā vizītē uz Strasbūtu (Eiropas Parlamentu). Proti, par to kā Eiropā plānots ieviest vienoto digitālo tirgu, pasažieru datu reģistru, kā arī uzlabot kiberdrošību.

Tiesioginė transliacija. Popiežiaus Pranciškaus oficiali kalba Strasbūre Europos Parlamento sesijoje.

Tiesioginė transliacija. Popiežiaus Pranciškaus oficiali kalba Strasbūre Europos Parlamento sesijoje.

Tiesioginė transliacija. Popiežiaus Pranciškaus oficiali kalba Strasbūre Europos Parlamento sesijoje.

Tiesioginė transliacija. Popiežiaus Pranciškaus oficiali kalba Strasbūre Europos Parlamento sesijoje.