Podcasts about valtera

RealAgriculture's Podcasts

Play Episode Listen Later Sep 27, 2024 25:07

Klajā laists jauns Rīgā mitušā 20. gadsimta filozofa un kritiķa Valtera Benjamina darbu krājums "Vienvirziena iela". Kultūras rondo studijā ar savām atziņām par Benjaminu dalās krājuma priekšvārda autors Artis Ostups. Viņš savam tekstam licis nosaukumu "Benjamina spēle". Lasītāji Valteru Benjaminu (1892–1940) pazīst galvenokārt kā kritiķi un filozofu, kurš jaunībā rakstījis par vācu romantismu, vēlāk teoretizējis par fotogrāfiju un kino, bet dzīves pēdējos gadus veltījis deviņpadsmitā gadsimta Parīzes apcerēšanai un protestam pret fašismu. "Šajā izdevumā, kas Igora Šuvajeva tulkojumā ietver darbus "Vienvirziena iela" (1928) un "Bērnība Berlīnē gadsimtu mijā" (1938), mēs iepazīstam Benjaminu kā rakstnieku, kurš lieliski izpratis modernitātes raksturu un būs aktuāls tik ilgi, kamēr mēs turpināsim domāt par literatūru, mākslu un vēsturi," norāda izdevēji. Krājums rosina pētīt pilsētas iekļautību dzīvē un domās, kā arī pārdomāt bērnības sabalsošanos ar turpmāko dzīvi. Darbs "Vienvirziena iela" iezīmē pagriezienu Benjamina meklējumos un veltīts latviešu režisorei Asjai Lācis (1891–1979): "Šo ielu dēvē par Asjas Lācis ielu, tās vārdā, kura to kā inženiere caurlauzusi autorā." Tas ir modernistisks veltījums, jo akcentē emociju materialitāti un robežu nojaukšanu, un tāds ir arī Benjamina teksts, kas arvien vairāk attālinās no klusās bērnības pasaules. Saskaņā ar autoru tekstam vajag veidot ielu jeb prospektu, kam visapkārt ieraugāmi tēli, nodrošinot stereoskopisku skatījumu. Savukārt teksts "Berlīnes bērnība gadsimtu mijā" ir Benjamina pēdējais autorizētais darbs viņa projektā "Pasāžas". Parasti Benjamina tekstā tiek izcelti šādi temati: autobiogrāfijas un vēsturiska pētījuma sasaiste, pilsētas iekļautība dzīvē, atmiņas telpiskošana un vizualizētība, mimētiskā pieredze, subjekta sairums u. tml. Vienlaikus abi teksti ir savdabīga atzīšanās mīlestībā latviešu režisorei Asjai Lācis, turklāt tekstā "Vienvirziena iela" iekļauta arī Benjamina pieredze, īslaicīgi uzturoties Rīgā – pilsētā, kam viņa dzīvē ir milzīga un joprojām nenovērtēta un neizpētīta nozīme. Kad sarunu ar Arti Ostupu jau beidzām, viņš jautā, vai zinu, kā Valters Benjamins traģiski gāja bojā. Zinot, ka viņš ir ebreju izcelsmes vācu filozofs, galvā būvēju vienu scenāriju, bet Artis Ostups izstāsta, ka Benjamins bēga no nacistiem arī tāpēc, ka savos darbos bija arī atklāts antifašists. 1939. gada novembrī Benjamins uzrakstīja savu pēdējo tekstu Tēzes par vēstures jēdzienu. Benjamins aizbēga uz Lurdu, no kurienes viņš sākotnēji devās uz Marseļu. 1940. gada septembrī viņš mēģināja nokļūt Spānijā un ar ASV vīzu izbraukt no valsts caur Portugāli. 1940. gada naktī no 25. uz 26. septembri Spānijas pierobežas pilsētā Portbou, kur viņš joprojām baidījās no izdošanas vāciešiem, viņš izdarīja pašnāvību. Esejas tulkojis un komentējis Igors Šuvajevs (1963–2024), izdevis apgāds „Neputns”.

kr pas berl kult tas kad benjamins asv jumu iram portug saska savuk priek benjamina marse igors igora vienlaikus valtera neputns

RealAg Radio: Pulse tariffs, a cow/calf survey, and managing micronutrients, Sept 17, 2024

Play Episode Listen Later Sep 17, 2024 55:14

Thanks for tuning in to this Tuesdays with Lyndsey edition of RealAg Radio, brought to you by Nufarm’s Valtera EZ and Fierce EZ fall applied herbicides! Host Lyndsey Smith is joined by: Courtney Stephenson for a spotlight interview for Nufarm talking about Valtera and Fierce EZ; Greg Cherewyk with Pulse Canada about the removal of... Read More

managing survey cows pulse tariffs calf micronutrients valtera realag radio

RealAg Radio: Pulse tariffs, a cow/calf survey, and managing micronutrients, Sept 17, 2024

RealAg Radio

Play Episode Listen Later Sep 17, 2024 55:14

Thanks for tuning in to this Tuesdays with Lyndsey edition of RealAg Radio, brought to you by Nufarm’s Valtera EZ and Fierce EZ fall applied herbicides! Host Lyndsey Smith is joined by: Courtney Stephenson for a spotlight interview for Nufarm talking about Valtera and Fierce EZ; Greg Cherewyk with Pulse Canada about the removal of... Read More

managing survey cows pulse tariffs calf micronutrients valtera realag radio

3x3 basketbolistiem uzvara pamatturnīrā; kārtslēcējs Valters Kreišs iekļūst finālā

Piespēle

Play Episode Listen Later Aug 3, 2024 14:23

Latvijas 3x3 basketbola izlase ar uzvaru pār Serbiju piektdienas, 2. augusta, vakarā nodrošināja uzvaru pamatturnīrā. Kārtslēcējs Valters Kreišs iekļūst finālā. 3x3 basketbola izlasei gan vēl viena spēle palikusi svētdien pret poļiem, taču tā vairs nevar mainīt vietu turnīra tabulā - mūsējie ir un paliks pirmie. Tas nozīmē, ka pusfinālā būs jācīnās ar 4. un 5. vietas dueļa uzvarētājiem. Kas tie būs, vēl pāragri teikt. Privilēģiju bz lieka stresa gatavoties pusfinālam Latvijas izlase nodrošināja ar uzvarām par francūžiem un serbiem. Serbija ir titulētākā 3x3 pasaules komanda, taču vakardienas mačā viņi spēlēja vāji, un uz to, ka pretinieki nebija atpazīstami pēc mača norādīja arī mūsu spēlētāji, taču Miezis un Lasmanis atzina, ka motivācijas šādām spēlēm tik un tā nekad netrūkst. Savukārt Latvijas izlases treneris Raimonds Feldmanis, kurš saņēmis daudz uzslavu no spēlētājiem pēcspēļu komentāros, piedāvāja savu versiju par to, kā izdevies sasniegt perfektu uzvaru un zaudējumu bilanci līdzšinējās sešās spēlēs. Šodien, 3. augustā, debiju olimpiskajās spēlēs piedzīvoja Valters Kreišs, kurš kārstlēkšanas kvalifikācijā pārvarēja 5 m un 70 cm, un ar to pietika, lai iekļūtu finālā, kas notiks pirmdien. Pēc sacensībām Valters pat īsti nespēja aptvert to, kas noticis, ka viņš iekļuvis finālā jeb starp pasaules šī brīža labākajiem 12 kārtslēcējiem. Lai gan Valtera paša rekords ir 5m un 72cm, viņš atzina, ka ierasti treniņos lec pat zemāk un īpaši augstākus rezultātus pat treniņapstākļos nesasniedz, savukārt sacensībās klāt nāk adrenalīns, kas palīdz sasniegt augstvērtīgākus rezultātus. Diemžēl finālā neiekļuva Latvijas garo distanču skrējēja Agate Caune, kas savā olimpiskajā debijā 5000 metru priekšskrējienu veica 15 minūtēs un 38,19 sekundēs, un tas ļāva viņai divu priekšskrējienu summā ieņemt 33. pozīciju. Finālā neiekļuva arī trīssoļlēcēja Rūta Kate Lasmane. Viņai sacensības pēc trim lēcieniem noslēdzās ar 22. vietu debijas olimpiskajās spēlēs un palikšanu bez dalības finālā. Piedāvājam visu trīs mūsu gados ļoti jauno sportistu atziņas par to, ko devusi dalība šajās spēlēs. Šodien Olimpiskā studija vairāk vieglatlētikas zīmē, tāpēc vēl kāda brīnišķīga saruna par vieglatlētiku. Brīvvalsts laikā Latvijai ir divas sudraba godalgas olimpisko spēļu šķēpmešanā, bet padomju okupācijas gados Latvijas šķēpmetējiem izdevās tikt arī pie zelta godalgām. 1956. gadā to paveica Inese Jaunzeme, kuras meita Andru jau uzklausījām vienā no pirmajiem raidījumiem. Arī Elvīrai Ozoliņai padevies olimpiskā zelta metiens. Vīru konkurencē Jānis Lūsis ticis pie visa kaluma medaļām 60. un 70. gados, bet pēdējais, kurš tika pie zelta no mūsu šķēpmetējiem, ir Dainis Kūla, kuram tas padevās 1980. gada olimpiskajās spēlēs. Ar viņu sazvanījās Inita Kresa Katkovska. Arī šajās spēlēs piedalīsies Latvijas šķēpmetēji, otrdien kvalifikācija Gatim Čakšam un Patrikam Gailumam, bet trešdien dāmu kvalifikācijā startēs Līna Mūze-Sirmā un Anete Sietiņa. Jau savu trešo olimpisko spēļu dalībnieks Toms Skujiņš šodien piedalās šosejas riteņbraukšanas sacensībās, kuras vēl risinās raidījuma skanēšanas laikā. Rīt savukārt gaidāms grupas brauciens dāmām, un tajā startēs Itālijā dzimusī Latvijas pilsone un mūsu delegācijas pārstāvē Anastasija Karbonari. Šodien vēl priekšā pēdējā grupas spēle mūsu pludmales volejbolistēm Tīnai Graudiņai un Anastasijai Samoilovai. Viņām jāspēlē pret Kanādas duetu Melisu Humanu-Paredesu un Brendiju Vilkersoni. Abas komandas līdz šim izcīnījušas pa vienai uzvarai un piedzīvojušas pa vienam zaudējumam. Kamēr Latvija vēl gaida pirmo godalgu, Baltija to jau izcīnījusi. Tas izdevies lietuviešiem – airēšanas sacensībās par bronzas ieguvēju sieviešu vieniniekos kļuva 28 gadus vecā lietuviete Viktorija Senkute.

fin die m kam kas pied tas privil lai krei jau abas latvijas latvija andru savuk latvijai ozoli valters serbija valtera baltija sirm

Stiprināt drošību ar kultūras līdzekļiem. Mārtiņa Eihes un Valtera Sīļa topošās izrādes

Play Episode Listen Later Jul 19, 2024 27:10

Kā mēs ar kultūras līdzekļiem varam stiprināt paši savu drošību, kamēr Krievija turpina kara noziegumus Ukrainā? Kā mēs varam atrast valodu, lai runātu par karu? Ir divi mākslinieki, kas veido izrādes, kuru vēstījums sasaucas ar kara tēmu – Mārtiņa Eihes "Izdzīvošanas piezīmes" un Valtera Sīļa "Ik dienas". Par iestudējumiem Valmieras vasaras teātra festivālā Kultūras rondo saruna ar režisoriem Mārtiņu Eihi un Valteru Sīli. Kā teātris kā mākslas forma palīdz nonākt līdz cilvēku prātiem par šo skaudro ikdienu? Valters Sīlis: Man liekas, pie sirdīm ir vieglāk nokļūt. Pie prātiem jau mediji tiek, un mēs jau it kā saprotam. Pietuvošanās tai realitātei - tās ir ziņas, kuras mēs dzirdam, un par to mēs domājam. Un tas ir laiks, kurā tu vari satikties stāstā un to sajust, un viņš ir daudz, daudz tuvāks. Kaut vai arī šīs dienas, kad mēs vienkārši par noteiktām tēmām stāstām, mums stāsta viņu piedzīvojumus [ukraiņu aktieru], viņiem pietuvojies neglābjami daudz tuvāk garās sarunās, un to mēs sakoncentrēsim tajā darbā. Bet tā ir pietuvošanās ar sirdi un tuvību un laiku, ko tu velti. Ka tu tieši šim jautājumam velti savu uzmanību, un tā ir tā atšķirība, tā satikšanās vērtība. Citas lietas mediji daudz labāk parāda. Mārtiņš Eihe: Man liekas, ka mūsu gadījumā mēs taisni centīsimies pēc iespējas mazāk radīt empātiju, jo tie teksti paši par sevi jau... Mēs nemēģināsim nevienu raudināt, mēs mēģināsim neraudināt, un tas mūsu mērķis ir vairāk likt aizdomāties tieši par to, ka kāda ļaunuma nenosodīšana kaut kad, vai nevēršanās pret to izraisa virkni seku, kuras turpina vēl notikt šodien. Kā mēs zinām, Padomju Savienība netika nosodīta, neviens nekad īsti neizskatīja to, ka viņa sākotnēji bija ar Vāciju noslēgusi savstarpējo paktu par valstu sadalēm, jo viņi bija vienā pusē ar uzvarētājiem beigās. Līdz ar to mēs zaudējam savu neatkarību, tūkstošiem cilvēku gāja bojā tā visa rezultātā un šodien turpina iet bojā, jo kādam Kremļa gaiteņos liekas, ka viņš var atkal izveidot tādu pašu impēriju, kāda tā bija Padomju Savienības laikos vai cariskās Krievijas laikos, un nesaprot to, ka iespējams, impēriju laiki ir pagājuši, mēs šobrīd jau daudz labāk iztiekam bez šāda veida impērijām. Un caur šiem abiem tekstiem gribam savienot kopā pagātnes pieredze ar šodienu un likt mums nu paskatīties uz lietām. Mārtiņa Eihes izrāde "Izdzīvošanas piezīmes" ir veidota, balstoties vācu žurnālistes Martas Hillersas dienasgrāmatā par notikumiem Berlīnē 1945. gada pavasarī un pasaulē pazīstamās ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko esejās, kas analizē Krievijas iebrukumu Ukrainā kopš 2014. gada un Krievijas kultūras lomu tās agresijā. Marta Hillersa mēģina izdzīvot apstākļos, kuros sieviete kļūst par laupījumu svešas armijas vīriešiem. Krievijas armijas vardarbības formas nemainās arī pēc gandrīz astoņdesmit gadiem. Sievietes cilvēcība, brīvā griba, pašcieņa un dzīvība kļūst par trofeju, kas bez minstināšanās tiek sagrābta. Kopā ar pulksteņiem, paklājiem, podiem un veļasmašīnām tā kļūst par iekarošanas formu un uzvaras simbolu. Oksana Zabužko uzdod jautājumu - kāpēc un kā šis karš ir iespējams? Izrādē piedalās aktieri Mārtiņš Liepa, Sandija Dogvāne un Gerda Embure. Tā tiks iekļauta arī Valmieras teātra repertuārā nākamajā sezonā. "Šī anotācija tiek rakstīta 2024. gada pavasarī. Karš Ukrainā ilgst jau vairāk nekā divus gadus. Ar lielām cerībām, ka 2024. gada vasarā Ukraina Krieviju karā būs uzvarējusi un mūsu izrāde pirmizrādes laikā vēstīs par pagātni nevis tagadni, ar kuru ukraiņi saskaras šobrīd, mēs veidojam izrādi par to, kāda ir ikdiena kara laikā. Pie kā nākas pierast un pie kā nekādi nav iespējams pierast. Kāda ir ikdiena Valmieras izmēra pilsētā Ukrainā?," teikst par Valtera Sīļa iestudējumu "Ik dienas" festivāla mājaslapā. "Ja Valmiera nokļūtu Ukrainā, kas turpinātos tieši tāpat kā Latvijā? Bērniem jāiet uz skolu un pieaugušajiem jāiet uz darbu, jaunajiem vecākiem jārūpējas par jaundzimušajiem, bet vecvecākiem jādzīvo savas dzīves un jāuztraucas par bērniem un mazbērniem. Ja Valmiera nokļūtu Ukrainā, kas būtu tāpat kā Ukrainā tagad, kad traģēdija un šausmas var jebkurā brīdī tevi piemeklēt mājās, skolā, darbā vai jebkurā brīdī uz centrālās ielas?" Izrādē piedalās Ukrainas aktieri Natalka Kobizka (Наталка Кобізька), Kostantīns Tiščenko (Костантин Тищенко), Hrigorijs Baklanovs (Григорий Бакланов) un Jānis Kronis no Latvijas.

man bet ir ka ik pie berl kult citas topo ukrain kop ukrainas krem latvij latvijas kaut izr krievijas sievietes liepa krievija valmieras padomju savien valtera kar ukrain

Vai zini, ka teātra kritika Latvijā pastāv tikpat ilgi, cik latviešu teātris?

Play Episode Listen Later Mar 25, 2024 4:19

Stāsta teātra zinātniece un Liepājas Universitātes pētniece Vēsma Lēvalde. Pirmā nopietnā teātra izrādes recenzija publicēta “Mājas Viesī” jau 1870. gada 5.oktobrī, un to autora vietā parakstījusi redakcija. Izvērstais raksts ar nosaukumu “Rīgas Latviešu biedrības teāteris” veltīts Ādolfa Alunāna teātra vakaram, kura “redzēšana” notikusi 1870. gada 27. septembrī. Vakara programmā bijusi Mocarta “dziedāšanas spēle” “Don Žuang no Mozart”, pēc kuras Alunāna kungs sniedzis “jauki rīmētu priekšrunu jeb prologu”, tad sekojusi Alunāna paša joku spēle “Neaicināti viesi” un Pļavnieka joku spēle “Kurlais Krišus”, bet pa starpu orķestris uzspēlējis polku. Par pašu izrādi raksta autors gan sāk stāstīt tikai apmēram devītajā rindkopā, pirms tam veltot garu, izglītojošu ievadu par “teātera īpašību un vērtību ļaužu starpā”. Teātra un dzīves kopsakarības, autora ieskatā, “kopš pašiem veciem grieķiem un romiešiem sākot, visas daudzmaz apgaismotas vai mācītas tautas ievērojušas.” Autors arī pārfrāzē Šekspīru, rakstot, ka “tāds spieģelis ir teātra skatuve, jeb tā vieta, uz kuras spēlētāji darās”. Par Alunāna iestudējumiem recenzents pikti aizrāda, ka te pārāk maz manāms, ka aiz jokiem un vientiesības būtu kāda mācība vai kāds vesels kodols. Tiek pārmests, ka teātra spēlētāji neprot pareizu latviešu valodu un dažam labam trūkst “skaņas balss”. Bet skatītāji dabū brāzienu, ka pārāk skaļi bijuši, pārliecīgi smējušies, situši plaukstas un pacēlušies no sēdekļiem, kavējot “pašus un citus pie skatīšanās un sadzirdēšanas”. Galu galā autors novēl, lai latviešu teātris zeļ un plaukst. Šad un tad atsauksmes par izrādēm publicētas arī pēc tam, tomēr vairākus gadu desmitus kritikai trūka teorētiska pamatojuma. Profesionālas mākslas kritikas principus Latvijā pirmais formulēja politiķis un publicists Miķelis Valters. Latviešu tautas pašnoteikšanās idejas proklamētājs, viens no Latvijas dibinātājiem un pirmās Satversmes autoriem, Pagaidu valdības iekšlietu ministrs Miķelis Valters (1874–1968) bija arī izcila kultūras personība, kas interesējās par literatūru, mākslu, ar pseidonīmu Andrejs Paparde izdeva trīs impresionistiskas lirikas krājumus, sarakstīja lugu “Dievs un cilvēks” un bija arī viens no Liepājas latviešu teātra aktieriem 19. un 20. gadsimta mijā. 1908. gadā Miķelis Valters izdeva brošūru “Latviešu kritika mākslas un zinību jautājumos”, kur formulēja, kas ir profesionāla kritika, un uzsvēra tās nozīmību kultūras ekosistēmā. Viņš raksta: “Var runāt par kritiku, kur kritika pārvērtusies par kultūras elementu; kur tā no atsevišķām epizodēm palikusi par sistēmu veselā kultūras darbu sistēmu rindā un kā tāda ieguvusi atzīšanu kā kultūras un zinātnes spēks.” Valters sasaista jēdzienu “kritika” gan ar kultūru, gan zinātni, uzsverot pētniecības un recenziju ciešo saistību. Arī mūsdienās recenzenti nereti ir arī mākslas pētnieki. Kritiķis ir skatītāja izglītotājs, gids teātra mākslā, kultūras komentētājs un arī tulkotājs, jo pārvērš izrādes valodu vārdu valodā. Precīzāk, tas pārvērš izrādes valodas vārdu valodā. Tātad Miķeļa Valtera formulējums joprojām ir aktuāls – profesionāla, kopta mākslas kritika ir būtiska kultūras ekosistēmas daļa, bez kuras mēs, citējot pirmās teātra recenzijas autoru, vairs nebūsim “daudzmaz apgaismota un mācīta tauta”.

bet var universit mozart vies tris autors profesion kritika alun prec kriti liep pirm latvij latvijas tiek latvie ilgi dievs galu izv valters tikpat valtera

Rīgā un Daugavpilī varēs noskatīties Igaunijā tapušu iestudējumu Valtera Sīļa režijā

Play Episode Listen Later Mar 20, 2024 11:02

Šovakar, 20. martā, Latvijas Nacionālajā teātrī Rīgā un rīt Daugavpils teātrī viesosies pazīstamais Igaunijas teātris „Vaba Lava” (Brīvā skatuve), kurā sadarbībā ar Kijivas dramaturgu teātri un režisoru Valteru Sīli tapusi izrāde „Izvēlies labāku versiju”. Strādājot pie iestudējuma, Sīlis pērnvasar mēnesi dzīvoja Kijivā. Lugas autore ir Natalka Bloka, kuras rokrakstu Valters Sīlis smejoties dēvē par „dramaturģijas pankroku”. Sarunā režisors dalās pārdomās par izrādes tapšanu un nozīmi.

ties str jumu tapu sarun latvijas nacion daugavpils igaunijas izv igaunij daugavpil valtera kijivas

Vai zini, kāda saistība Vilhelmam Purvītim ar baronu Manteifeli?

Play Episode Listen Later Jan 26, 2024 7:25

Stāsta Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Janīna Kursīte. Gleznotājs Vilhelms Purvītis (1872–1945) 20. gs. sākumā bija biežs viesis Kārlim Vilhelmam Manteifelim (1872–946) piederošajā Kazdangas muižā, tur gleznoja, izveidoja arī piemiņas medaļas metu pils īpašnieka veiksmīgai pārnākšanai no krievu-japāņu kara (1904–1905). Šādu medaļu bijis ap simtu, un Manteifelis tās dāvājis labākajiem latviešu lauksaimniekiem. Valtaiķu baznīcā, kas celta 18. gs. beigās, atrodas 15 mākslinieciski vērtīgas vitrāžas (viena gan esot vandāļu sabojāta), ko baznīcai 20. gs. sākumā dāvināja jau pieminētais Kazdangas barons Manteifelis (kazdandznieki piederēja un joprojām pieder pie Valtaiķu draudzes). Četrās no vitrāžām attēloti bruņinieku tikumi – drošsirdība, dievbijība, labdarība un žēlsirdība. Vieni uzskata, ka vitrāžas darinājis Rīgas vācbaltu vitrāžists Ernests Tode (1858–1932), citi – ka tās darinātas Itālijā, vēl citi – ka Vācijā. Pēc nostāstiem, katra no vitrāžām toreiz izmaksājusi 700 zelta rubļus, par ko varējis nopirkt 240 govis. Ja parēķina, ka bija kopumā 15 vitrāžas, tātad 240 x 15 ir 3600 govis, kas sanāk fantastisks skaitlis! Vitrāžu meta autors, saskaņā ar dažām versijām, varētu būt jau pieminētais Vilhelms Purvītis. Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis gan to apstrīd, jo tas neesot Purvīša stils. Ne dokumentāru apstiprinājumu, ne noliegumu versijai par Purvīša līdzdalību nav. Ir gan vācu valodā pārpublicētas ziņas no Manteifeļu dzimtas hronikas, ka “tika uzbūvēta cūku kūts pēc Purvīša meta.” („Aizkulises”, 1929, Nr. 36) Diez vai ēku projektēšana bija Purvīša stils un talanta tiecība, taču pateicība Manteifelim par laipno uzņemšanu varēja izpausties arī šādā veidā. Līdz 1905. gadam attiecības starp vācbaltiešiem un latviešiem Kazdangā, arī Valtaiķos bijušas visumā pieņemamas. Manteifeļi vairākās paaudzēs atbalstījuši un ieviesuši progresīvas lauksaimniekošanas metodes, zivsaimniecību. 1905. gadā viss sagriezās ar kājām gaisā. Kazdangas pili dumpinieki nosvilināja (pēc vairākiem gadiem tā tika atjaunota), un Manteifelis pats kļuva par soda ekspedīcijas kvēlu atbalstītāju. Ja var ticēt 1938. gadā „Kurzemes Vārdā” publicētai ziņai, Manteifelis pēc 1905. gada sagatavojis ziņojumu Krievijas premjerministram Pjotram Stolipinam par nepieciešamību latviešus pārvietot uz Sibīriju, viņu vietā nometinot no Vācijas ievestus kolonistus. Projekts atsaucību neguva, bet Manteifelis gan Valtaiķu, gan Kazdangas apkaimē savas zemes īpašumos izmetināja vairākus tūkstošus kolonistu no Vācijas. Valtaiķu baznīcā pirms kara bija prāva vācu draudze. Un vēl – 1919. gadā Manteifeļa vienība bija apņēmības pilna gāzt Ulmaņa valdību, kas neizdevās. Ko darīt ar šo vēsturisko būšanu – Manteifelis kā Purvīša un Valtera mākslas cienītājs un pirmais atzinējs, un Manteifelis – Kurzemes pārvācotājs? Manuprāt, svarīgi zināt un kritiski vērtēt abas iesaistītās puses. Kārļa Vilhelma Manteifeļa priekštecim, arī Kārlim vārdā (K1820–1884) vietējie latviešu zemnieki pie Kazdangas skolas bija uzcēluši pieminekli it kā pateicībā par to, ka barons 1876. gadā uzbūvējis skolu. Latvijas pirmās brīvvalsts gados rakstīts, ka patiesībā barons vietējiem zemniekiem licis par brīvu vest akmeņus skolas celtniecībai un talkās celt skolu. 1940. gadā pēc padomju okupācijas pieminekļa augšdaļu demontēja, postaments palika. 2020. gadā fotogrāfs Aigars Prūsis vietnē „Facebook” ielika vairākas bildes un aprakstu, aicinot nekraut malku uz postamenta – cienīt pagātnes piemiņu.

ir ko kurs oj diez nr humanit projekts vieni latvijas vitr latvijas universit ulma krievijas purv manupr valtera

Nacionāla enciklopēdijas pirmo piecu gadu pieredze

Play Episode Listen Later Dec 19, 2023 16:01

Nacionāla enciklopēdijas pirmo piecu gadu pieredze. Studijā vēstures zinātņu doktors, Latvijas Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis. Pirms pieciem gadiem, 2018. gada 18. decembrī, Bebrenē tika atklāta Nacionālās enciklopēdijas vietne enciklopedija.lv, ko veido Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē esošā Nacionālās enciklopēdijas redakcija tās galvenā redaktora Valtera Ščerbinska vadībā. Enciklopēdijas veidotāju uzdevums ir nodrošināt akadēmiskās vides lietpratēju sagatavota, augstticama satura nodošanu plašai sabiedrībai latviešu valodā. Kā informēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvji, pirmajos piecos gados enciklopēdijas saturs ir pieaudzis vairāk nekā četras reizes, sasniedzot 4191 šķirkli, liela daļa enciklopēdijas šķirkļu ir ieraugāmi interneta meklētāju augšgalā. Šajā laikposmā arī ir nepārtraukti audzis lietotāju skaits, kopējam enciklopēdijas skatījumu skaitam šī gada nogalē pietuvojoties 10 miljoniem. Lasītāko šķirkļu "Top 10" "Lāčplēsis", eposs (Benedikts Kalnačs) – 71 150 skatījumi "Pazudušais dēls" (Benedikts Kalnačs) – 70 948 skatījumi Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki (Valdis Muktupāvels) – 70 269 skatījumi Pirmais pasaules karš (Ēriks Jēkabsons) – 66 330 skatījumi Pirmais pasaules karš Latvijā (Jānis Šiliņš) – 62 054 skatījumi Nacionālā virtuve Latvijā (Ieva Pīgozne) – 61 401 skatījumi Latvijas valsts himna (Baiba Jaunslaviete) – 60 697 skatījumi Latviešu literatūra (Pauls Daija, Benedikts Kalnačs, Eva Eglāja-Kristsone) – 54 201 skatījumi Raimonds Pauls (Daiga Mazvērsīte) – 52 687 skatījumi Tiesības (Daiga Rezevska) – 51 928 skatījumi

nacion pirms pirmo studij latvijas nacion valters valtera

Vai zini, kā Latvijas nacionālais karogs kļuva par Latvijas valsts karogu?

Play Episode Listen Later Nov 16, 2023 6:48

Stāsta juridisko zinātņu doktore un Latvijas valsts karoga likuma autore Sintija Stipre Sarkanbaltsarkano krāsu izmantošanu, apzināti pasvītrojot to latvisko nozīmi, parasti saista ar 19.gadsimta septiņdesmito gadu sākumu. Šīs krāsas par savām jau 1870.gadā bija atzinuši latviešu studenti, kas pulcējās ap Ati Kronvaldu Tērbatā. Viņi šīs krāsas izmatoja tā sauktajos "Tērbatas latvju rakstniecības vakaros", lai pasvītrotu savu latvisko identitāti un stiprinātu nacionālo garu. 1873.gadā Rīgas Latviešu biedrība bija uzņēmusies rīkot Pirmos vispārējos latviešu dziesmu svētkus Rīgā un aktīvu atbalstu šī pasākuma organizēšanā piedāvāja esošie un topošie Tērbatas studenti, no kuriem lielāka daļa bija piedalījušies Tērbatas literārajos vakaros. Iespējams, ka tas bija viens no iemesliem, kādēļ par Dziesmu svētku karoga krāsām tika izvēlētas sarkanā un baltā. Tērbatas "vakarnieki" nodibināja studentu korporāciju "Fraternita Lettonia"”, taču par korporācijas krāsām tika atzītas nevis sākotnēji pieņemtās sarkanā un baltā, bet gan trikolors ar zaļu, zilu un zelta krāsu. Tā bija pirmā latviešu studentu organizācija, tādēļ uz Ameriku emigrējušie latvieši par savām nacionālajām krāsām izvēlējās tieši "Fraternita Lettonia" krāsas un sludināja tās par Latvijas karoga krāsām. Ņemot vērā Bostonas un Filadelfijas latviešu aktīvo līdzdalību dažādās demonstrācijās un mītiņos, zaļi-zili-zeltītais karogs tika ātri pamanīts un viegli atpazīts amerikāņu vidū kā Latvijas karogs. I Pasaules kara priekšvakarā sarkanbaltsarkanais karogs atguva savu nozīmi un kļuva par simbolu, kas stiprināja tautas nacionālo apziņu un kā vienojošu zīmi to sāka izmantot arī latviešu strēlnieku pulki, piem., Ziemassvētku kaujās 1916.gadā. Bez nacionālā karoga vairs nevarēja iztikt, tāpēc aktīvākajiem Latvijas idejas popularizētājiem bija jāpieņem svarīgs lēmums – vai nu pārņemt Atskaņu hronikā minēto sarkanbaltsarkano karogu vai arī radīt pilnīgi jaunu karogu. Rakstnieks un dzejnieks Linadrs Laicens ierosināja, ka Latvijas karogam jābūt oranždzeltenam ar zaļu, jo "tautai karogs savās krāsās izsaka vai nu tautas esošās vai kārotās īpašības, vai arī tautas vēsturisko piedzīvojumu un pārdzīvojumu tradīcijas. (..) Dzeltens – saule, zaļš – zeme; tātad - saule un daba. Un latvietim daba ir vistuvākā. Tātad arī simboliski šīs krāsas izteic latviešu krāsas. Pirmkārt: oranždzeltens ar zaļu dod lirisku krāsu saskaņu, kas adekvāta latviešu tautas dvēselei, kura arī ir liriska. Otrkārt: latviešu nacionālajos audumos šo divu krāsu variācijas ir ļoti bieži sastopamas, ja ne pilnīgi dominējošas. Treškārt: latvietis ļoti mīl sauli un zemi – zelta sauli un zaļu zemi; saule krāsā stilizējas ar oranždzeltenu, bet zemes lauki – ar zaļu". Savukārt tautā populārais atmodas dzejnieks Auseklis, aprakstot latviešu karogu, bija iedomājies vertikālu krāsu dalījumu – baltā krāsa būtu gar karoga kātu un sarkanā – gar ārējo malu. Gleznotājs Jāzeps Grosvalds 1915.gadā par latviešu nacionālo karogu piedāvāja atzīt balti-sarkani-baltu karogu – iespējams, tādēļ, lai latviešu karogu atšķirtu no Austrijas nacionālā karoga, kur sarkanbaltsarkanās krāsas bija vienādā platumā. Diemžēl balti-sarkani-balts karogs jau bija baltkrieviem. Tādēļ 1916.gadā Grosvalds no savas idejas atteicās un diskusijās atbalstīja vairākuma viedokli par sarkanbaltsarkanu Latvijas karogu. Viens no visaktīvākajiem Latvijas neatkarības idejas atbalstītājiem un sarkanbaltsarkanā karoga popularizētājiem bija pedagogs un žurnālists Jānis Lapiņš. Viņš bija pirmais, kas izstrādāja karoga krāsu dalījuma proporcijas un aktīvi aizstāvēja karoga spilgti sarkano toni. Vadoties no 13. gadsimta Atskaņu hronikā dotā karoga apraksta, Lapiņš pieļāva iespēju, ka uz sarkanā karoga varējušas būt nevis viena, bet vairākas baltas svītras: "Sarkans ar baltu svītrots varēja nozīmēt vai nu strīpas vienlīdzīgā atstatumā viscaur, kā matrača drēbei, vai arī 3-5 baltas strīpas pa karoga vidu, vienalga – gareniski vai šķērsu. Tas būtu ļoti oriģināls karogs, bet krievu valdība to kvalificētu kā sarkano karogu un patvaldības laikā viņu vispār nevarētu rādīt. (..) Bez tam, sarkans karogs ar daudzām mazām strīpām likās nepraktisks, jo viņā būtu pārāk daudz vīļu. Latviešu karogu nekādi nedrīkstēja samainīt ar sarkano karogu, jo cara laikā bija izslēgts, ka karogam varētu ņemt pāris šauras baltas strīpas. Tāpēc 1916. gada otrā pusē es nolēmu izgatavot karogu sarkans-balts-sarkans, kur baltais būtu pret sarkano zelta griezuma attiecībās, t.i. baltais pret sarkano laukumu būtu attiecībā apmēram 1:3. Estētikas likumi māca, ka lielumus zelta griezuma attiecībās atzīst par visskaistākajiem samēriem. Sarkans-balts-sarkans istabā man likās pārāk vienmuļš, tāpēc es kombinēju karoga vidū dzeltenu sauli. Tas bez šaubām bija daudz efektīvāk." Tādējādi mēs Jāni Lapiņu varam uzskatīt par latviešu nacionālā karoga idejas autoru. Lapiņa vēlēšanās bija šo sarkanbaltsarkano karogu ar sauli vidū popularizēt karavīru vidū un pēc sarunām ar strēlniekiem 1917.gada martā, līdz gada beigām visi strēlnieku pulku nacionālie karogi jau bija rotāti ar saules attēlu, līdzīgi kā to bija skicējis Lapiņš. Atšķirība bija tikai tā, ka strēlnieku pulku karogos saule bija iekombinēta pašā karoga augšā un no tās bija redzama tikai puse. Saule bija latviešu strēlnieku krūšu nozīme, tāpēc viņi labprāt to lietoja arī nacionālajā karogā. Lapiņš skaidroja, ka šos karogus var lietot gan ar saules attēlu, gan bez tā, jo, lai karoga lietošana ātrāk izplatītos visā Latvijas teritorijā, tam vajadzēja būt maksimāli vienkāršam. Tomēr diskusijas par Latvijas nacionālā karoga krāsām un veidolu turpinājās. Pirmais Pagaidu valdības dokuments, kas noteica valsts karoga lietošanu Latvijas teritorijā, bija iekšlietu ministra Miķeļa Valtera 1919.gada 3.martā Liepājā parakstītais "Rīkojums par valsts karoga lietošanu". Šis rīkojums sastāvēja tikai no diviem teikumiem: "Uz Latvijas valsts un pašvaldību ēkām drīkst būt vienīgi valsts karogs. Sods pēc kara stāvokļa noteikumiem." Satversmes Sapulce tikai 1921. gada 15. jūnijā pieņēma "“Likumu par Latvijas Republikas karogu un ģerboni"”, oficiāli apstiprinot sarkanbaltsarkano karogu par Latvijas valsts karogu.

die m bez viens tas la pi lais liep ameriku latvijas sods iesp saule latvie ziemassv savuk latvijas nacion dziesmu latvijas valsts par latvijas pirmk valtera latvijas republikas austrijas rakstnieks

Viesture latgalīša acim - „Latgolys dzeļža legionaru sainis”

Play Episode Listen Later Jun 10, 2023 9:36

1939. gods zīmys beiguos i pavasarī Latgolu puoršaļce trauksmainys viests. Byudami naapmīrynuoti ar Kārļa Uļmana autoritaruo režima politiku, Latgolys inteligencis puorstuovi i studenti dybynuoja grupiejumu „Latgolys dzeļža legionaru sainis”. Izdeve nalegalu gazetu i pat īsadrūsynuoja aizsyuteit ultimatu valdeibai: „Voi nu izpiļdit latgalīšu praseibys, voi ari mes paturim tīseibys pasludynuot autonomeju!” Ituos reizis viesturis rubrikā viesturis doktorants Arņs Slobožanins atsaver iz 1939. gods nūtykumim, bolstūtīs iz Latvejis Vaļsts viesturis i Vatikana apustuliskuo arhiva materialu, kai ari iz Valtera Ščerbinska pietejumu.

voi acim latgal valtera

Visa dzīve vienā dienā - Valtera Sīļa jaunais iestudējums "Mammu!"

Play Episode Listen Later Apr 13, 2023 13:28

Visa dzīve vienā dienā ietverta režisora un dramaturga Valtera Sīļa jaunākajā iestudējumā „Mammu!”. Izrādes veidotāji pēta tos dzīves notikumus, kas nedod mieru brīdī, kad mūsu dzīvība tiek apdraudēta. Galveno lomu atveido aktrise Inese Pudža, un viņa neslēpj, ka darbs pie lomas bijis liels izaicinājums. Izrādes centrā Ausma, kuru atveido aktrise Inese Pudža, kas pamostas svešā gultā un neatpazīst telpu, kurā atrodas, arī sievieti, kas viņu apkopj. Režisors Valters Sīlis izrādes sākumā rada šausmu žanram raksturīgu situāciju, par ko vēlāk jautāšu viņam pašam. Taču izrāde ir par dzīvi nodzīvojuša cilvēka atmiņu ceļojumu, un galvenā loma uzticēta Inesei Pudžai, aktrise uzsver, ka visu izrādes laiku pavadīt nekustīgai guļot gultā, nav nekas patīkams. „Tāds laiks” – šo frāzi dzirdēsim arī izrādes varoņu tekstā, savos dzīves notikumos viņi nereti min: tas jau bija tāds laiks. Kas ir izdevusies dzīve, varbūt pietiek ar to, ka tā nav garlaicīga? Par to, iestudējumā spriež Ausmas brālis, kas nonācis svešumā. Uz skatuves kopā ar Inesi Pudžu ir Jānis Kronis un Ilva Centere, iejūtoties vairākos tēlos, arī aktrise Indra Briķe, kurai šī ir jauna pieredze sadarbībā ar neatkarīgo teātri. Pirms iztaujāju režisoru par jaunākās izrādes personisko stāstu, man prātā 2009.gadā Nacionālajā teātrī Valtera Sīļa iestudētā izrāde „Par mammām”. Tā bija izrāde bērniem, tomēr ne tikai nosaukumu līdzība man liek sarunā ar režisoru pieminēt senāku iestudējumu, izrādās arī pasaka par nāvi skanējusi tajā izrādē. Režisors uzsver, ka stāsts ir iedvesmots no viņam tuviem cilvēkiem, tomēr uz skatuves tie jau ir lugas varoņi. Vēstures notikumu konteksts, kas būtisks citos Valtera Sīļa iestudējumos, ienāk arī jaunākajā darbā. Izrādes vizuālais tēls askētisks, telpas vidū vien slimnieka gulta un gaismas, kas mainās un mainoties notikumiem. Iestudējuma vizuālā tēla autors Uģis Bērziņš, gaismu mākslinieks Lauris Johansons, mūzikas autors Gatis Krievāns. Pirmizrāde iestudējuma „Mammu!” notika 11.aprīlī, nākamās izrādes 14.un 15.aprīlī „Dirty Deal teatro”.

visa die n kas ausma uz vien nacion jums pirms izr jaunais valtera

Arī 15 minūtēs var izstāstīt stāstu - Kristīnes Brīniņas izrāde "Vai esam tikušies agrāk?"

Sportacentrs.com podkāsts

Play Episode Listen Later Mar 14, 2023 14:50

Var arī 15 minūtēs lielu stāstu izstāstīt – tā pēc mazās ceļojošās izrādes „Vai esam tikušies agrāk?” noskatīšanās secina skatītāji. Horeogrāfe Kristīne Brīniņa radījusi laikmetīgās skatuves mākslas darbu, apvienojot kustību, objektu un dramatiskā teātra elementus, un vēsta par nejaušu satikšanos, atmiņām un vēlmju meklēšanu. Izrāde piemērota ikvienam skatītājam jebkurā vietā. Laima Slava izrādi skatījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas korē kopā ar lieliem un maziem skatītājiem. Ceļinieces uzdotais jautājums iesaista skatītāju no pirmajām sastapšanās minūtēm, un atmiņu ceļojums var sākties. Mazā ceļojošā izrāde vēsta par nejaušu satikšanos, atmiņām un vēlmju meklēšanu. Izrādes gaitā iepazīstam ceļinieces bērnišķo dubultnieci un vērojam krēslā ieslēptos pārsteigumus. Ceļojums nav garš, un jau pēc kādām 20 minūtēm uzklausu skatītājus, Krišjāņa, Hermīnes, Valtera un Annas iespaidus. Izrādes autore ir horeogrāfe Kristīne Brīniņa, kas pirmo reizi mazo ceļojošo izrādi „Vai esam tikušies agrāk?” skatītājiem rādījusi gada sākumā Liepājā. Kad skaidroju, kāds impulss radījis ceļojošo izrādi, uzzinu par pandēmijas sākumā redzēto beļģu mākslinieka Bendžamina Verdonka (Benjamin Verdonk) darbu. Izrāde ir bez vecuma ierobežojuma – tā piemērota ikvienam skatītājam jebkurā vietā, to arī pierāda līdzšinējā sastapšanās ar skatītājiem bērnudārzā, skolā, pansionātā, krīzes centrā vai sabiedriskā vietā. „Vai esam tikušies agrāk?” ir laikmetīgās skatuves mākslas izrāde – tā nav tikai deja vai teātris, nav tikai objektu teātris. Mazie elementi kopā veido vēstījumu, un, kā apliecina Kristīne Brīniņa, skatītāji labprāt pēc izrādes pārrunā, dalās ar to, par ko viņi domā. Papildus izrādes noteiktajām norises vietām, izrāde „Vai esam tikušies agrāk?” ceļos pa pilsētām un laukiem, satiekot savus nejaušos skatītājus.

var bend vai herm annas krist kad maz kri liep esam mazie izr latvijas nacion tiku izst papildus valtera

"eXi EXTRA": Lūsiņa, Valtera un Žigajeva atgriešanās

Play Episode Listen Later Jun 14, 2022 73:38

Sporta sarunu šova “eXi” speciālizlaiduma epizode, kurāt tiekas pirmās raidījuma sezonas “eXi” - Kristaps Valters, Jurijs Žigajevs un Edgars Lūsiņš. 0:00:56 - 0:03:19 - šodien raidījumā; 0:03:20 - 0:31:47 – pirmās sezonas "eXi" toreiz un tagad; 0:32:43 - 1:12:36 – "eXi" par aktuālo un baumām Latvijas sportā.

latvijas sporta atgrie valtera

Pirmais un arī vienīgais Rīgas breviārijs.Tā tapšanas vēsture un stāsts

Grāmatai pa pēdām

Play Episode Listen Later Feb 27, 2022 25:11

Par breviāriju (vai breviāru) katoliskās baznīcas praksē sauc garīdzniekiem paredzētu rokasgrāmatu, kurā ir iekļautas speciāli izmeklētas rakstvietas no Svētajiem Rakstiem, dziesmas un liturģiskās himnas. 1513. gadā Parīzē Rīgas diecēzes vajadzībām tiek iespiests pirmais un vienīgais Rīgas breviārijs. Specifisks sava ievada dēļ, kurā starp citiem Livonijas zemju notikumiem īpaši tiek izcelta kauja pie Smoļinas ezera Pleskavas pusē 1502.gadā. Tās centrālais varonis ir pazīstamākais no Livonijas ordeņa mestriem – Valters fon Pletenbergs. Kāda vēl nozīmība ir nelielajam Rīgas breviāram? Šodienas stāsts iesākas 1502. gada septembrī, kad Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga vadītajam ap 5000 livoniešu lielajam karapulkam pie Smoļinas ezera Pleskavas pusē pretim stājās ap 18 tūkstoš liels krievu karapulks, kuru cara Ivana III pārraudzījumā vadīja karavadonis Daniils Ščenija. Livonijas Konfederācijas apvienotais karaspēks, kurā bija mestra un Ordeņa landmaršala Johana fon der Brēles, saukta Plātera, un Rīgas arbibīskapa Mihaela Hildebranda vadītie jātnieki, latviešu un igauņu kājnieki ar savu taktisko un prasmīgo cīņu panāca uzvaru pār visai ievērojamo pārspēku. Diplomātiski izvairoties no turpmākajiem militārajiem konfliktiem ar krieviem, Pletenbergam līdz par 1558. Gadam izdevās nostiprināt mieru uz Livonijas austrumu robežas. Smoļinas kaujas pieminējums ir iekļauts ievadā 1535. gadā izdotajam Rīgas breviārijā, kurš ir mūsu šodienas epizodes galvenais varonis. Breviārijs ir katoļu garīdznieku lūgšanu grāmata, kas satur izvilkumus no Svētajiem Rakstiem un baznīctēvu darbiem, izmeklētas, liturģiskajam gadam pielāgotas baznīcas dziesmas un himnas. Kā drīz vien noskaidrosim, tieši šī breviārija ievads ir viens no iemesliem, kas šo nelielo, kaut visai pabiezo grāmatiņu padara par unikālu artefaktu Latvijas un Eiropas grāmatniecības kontekstā. No, iespējams, pāris simtiem Rīgas breviārija eksemplāru ir saglabājies tikai viens. Dodamies to aplūkot uz Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku. Breviāriju Rīga diecēzes vajadzībām arhibīskaps Jaspers Linde pasūta grāmatiespiedējam Vilhelmam Korveram. Kaut arī Korvers vēlāk top par grāmatiespiešanas aizsācēju Antverpenē, pasūtījuma un tā izpildes laikā viņš ir darbojies Parīzē. Pētnieku vidū tas raisa jautājumus: kādēļ Linde ir pasūtījis iespiest grāmatu tieši Parīzes iespiedējam, ja visa centralizētā grāmatu iespiešana tolaik notika Lībekā? Uz šiem prātojumiem atbildes nav atrastas. Taču, saistībā ar Rīgas breviāriju ir pietiekami daudz zināmā, un tajā lūdzu dalīties vēsturniekus: Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un Reto grāmatu nodaļas vadītāju Aiju Taimiņu un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku Gustavu Strengu. Rīgas breviārija ievadā pieminētā Smoļinas kauja, protams, nevarēja rasties uz līdzenas vietas. Tai bija nepieciešami ievērojami līdzekļi. Taču nu atstāsim mājīgās un klusās bibliotēkas telpas un kopā ar vēsturnieku Edgaru Plētienu iegriezīsimies Raunā. Tieši arhibīskapa, Rīgas breviārija pasūtītāja Jaspera Lindes valdīšanas laikā (no 1509. Līdz 1524. gadam) pils tika ievērojami paplašināta un, tika pie speciāla, bīskapam veltīta torņa, kuram deva nosaukumu „Garais Kaspars”. Pils lielajā svētku zālē bija uzgleznoti visu Rīgas bīskapu un arhibīskapu portreti ar nelielu epigrammu latīņu valodā katram no tiem. 1556. gadā pili izpostīja Livonijas ordeņa karaspēks, un jau vēlāk posta darbus turpināja krievu karaspēks Livonijas kara laikā. Līdztekus Raunas pils paplašināšanai Cēsu pilī notiek līdzīgas aktivitātes Valtera fon Pletenberga vadībā. „Svarīgo grāmatzīmi” kopā ar Aiju Taimiņu ievietojam Cēsu Svētā Jāņa baznīcā, kurā 1535.gadā apglabāts Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs. Vēstures avoti vēstī, ka viņš miris tieši dievkalpojuma laikā. Mūsu interese: atrast Pletenberga kapa plāksni, vai, drīzāk – to, kas no tās palicis pāri. Ko šodien esam uzzinājuši: 1513.gadā izdotā Rīgas breviārija ievadteksts Livonijā iedibina jaunus svētkus: Svētā Krusta paaugstināšanas dienu, par kuras atzīmēšanu Baznīca nolika 14. septembri. Šo svētku liturģiskā shēma ļoti stipri līdzinās Lieldienu liturģijai – pašam svarīgākajam kristiešu liturģiskā gada notikumam. Un par vienu no šīs liturģijas sastāvdaļām top Smoļinas kaujas pieminēšana. Paraksti attēliem: Rīgas breviārijs Breviarium secundumritum et usum sancte rigensis ecclesie. 1513. Divkrāsu iespiedums. Vienīgais zināmais eksemplārs. LUAB Grēkatlaides Kardināla Raimona Pero 1489. gadā izsludinātās grēku atlaides un 1504.- 1505. gada atlaižu izplatīšanas instrukcijas. B.v., b.i., 1489, 1504-1505. Grēku atlaides izsludinātas par labu cīņai pret turku un moskovītu iebrukumiem. Fragmenti un kļūdaini iespiedumi, izmantoti 15.gs. beigu un 16.gs. sākuma grāmatu iesējumos kā makulatūra. Papīrs. LUAB Pletenberga kapa plāksne Četrdesmit pirmā Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga kapakmens Cēsu Sv. Jāņabaznīcā. Johana Kristofa Broces zīmējums. 1771-1772. Rokraksts. LUAB Halberštadtes breviārijs Breviarium secundumusum Halberstadensis ecclesiae. Norimberg: Pergaments, divkrāsuiespiedums. Iesējumam (Vācija, 19.gs. vidus) kā priekšlapas izmantotasdivas 9.gs. pergamenta manuskripta lapas ar romānikas stila miniatūrām. Grāmata nonākusi Latvijā pēc II Pasaules kara. LUAB.

pl ko sv tie reto tai pap anas linde svar diplom uz pils orde akad johana vien ies gais smo raun brevi latvij latvijas kaut sture eiropas latvijas universit pirmais latvijas nacion gadam valters bazn lieldienu valtera livonijas

Dizaina glezniecība, glezniecība dizainā jeb Valtera Kiršteina darbi

Play Episode Listen Later Jan 19, 2022 12:05

Dizaina glezniecība, glezniecība dizainā, dizains glezniecībā – tas viss der, ja runājam par Valtera Kiršteina darbiem. Galerijā „Istaba” skatāma mākslinieka-dizainera Valters Kiršteina personālizstāde „Metropolis: 22-55-44”. Tajā līdzās abstraktajām gleznām izstādīti arī pulksteņi, to dizainā mākslinieks arvien atrod ko oriģinālu. Galerijā „Istaba” caur ielas trokšņiem dzirdami arī pulksteņu tikšķi, jo dizainers Valters Kiršteins līdzās gleznām eksponējis arī vairākus pulksteņus. Tomēr pamatekspozīciju veido gleznas, to motīvi galvenokārt ir abstrakti, vairākos darbos pavīd arī industriāli izgatavoti priekšmeti vai to detaļas, kompozīcijas ģeometriskas un lakoniskas, balstītas krāsu kontrastos. Esam piesēduši nelielai sarunai un virs mums Valtera glezna „Berlīnes Kreicberga”. Valters Kiršteins 1995.gadā beidza Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu. Un kopā ar Egilu Medni Reiterna namā izveidoja kopīgu diplomdarba izstādi „Zemūdeņu karš 1”, un turpmāk izstāžu sērija „Zemūdeņu karš” seko regulāri, un to organizētājs ir Valters Kiršteins. Kopš 2017.gada Valters arī izstāžu sērijas „Vispārējā Gaujmalas fotoizstāde” organizētājs. Valteram tīk runāt par saviem domubiedriem, kas arī ir izstāžu sērijas „Zemūdeņu karš” dalībnieki, sākumā divatā, tad kopā izstādījušies kādi 5 -6 , vēlāk ap 10 cilvēki, un kādā brīdī izstādēs jau, skat, piedalās 41 dalībnieks, kā tas noticis izstādē Liepājā. Mākslas zinātniece Ilze Martinsone par Valtera darbiem izteikusies, ka Kiršteina gleznās velti meklēt „gleznieciskumu” parastajā izpratnē: „Savā veidā šie darbi atgriežas simts gadus senā klasiskā modernisma sākotnē – tajos nolasāma gan krievu, gan vācu, gan franču modernās mākslas un dizaina ietekme, tieši tāpat kā šie virzieni iedvesmoja pirmos latviešu modernistus – “ekspresionistus” jeb “Rīgas grupu”." Valtera Kiršteina personālizstāde „Metropolis: 22-55-44” galerijā „Istaba” būs skatāma līdz 18.februārim.

metropolis berl taj sav kop kir zem liep esam visp darbi valters latvijas m dizaina valtera

"Frankenšteina komplekss" - Valtera Sīļa iestudēta drāmas stunda mākslīgajam intelektam

Play Episode Listen Later Jan 13, 2022 12:19

„Frankenšteina komplekss” ir jaunākais Valtera Sīļa iestudējums „Dirty Deal Teatro”, tas tapis sadarbībā ar Kauņas Nacionālo teātri. Pirmizrāde Rīgā notika 5.janvārī, bet Kauņā 9.janvārī. Žanra apzīmējums – drāmas stunda mākslīgajam intelektam, atklāj šī iestudējuma neparasto dramaturģiju, jo dramaturgi ir divi – Kārlis Krūmiņš un Mākslīgais intelekts. Izrāde notiek angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā. Izrāde iesākas, kad četri vienādi ģērbtie, iespējams, tie nav cilvēki, jo par to liecina viņu mehāniskās kustības, iesoļo zālē. Izrādi tātad veido Kārļa Krūmiņa dialogs ar Mākslīgo intelektu, kā arī aktieru izspēlētas ainas, kuras rakstījis Mākslīgais intelekts. Režisors Valters Sīlis atklāj, kā iesācies darbs pie izrādes „Frankenšteina komplekss”. Izrāde arī tapusi, ceļojot starp divām pilsētām Rīgu un Kauņu. Lomās Inga Tropa, Kārlis Reijers, Deivids Breive un Vaids Maršalka. Kā stāsta Kauņas Nacionālā teātra aktieris Vaids Maršalka, draudzība ar Valteru Sīli sākusies pirms nu jau pieciem gadiem, kad strādājuši pie iestudējuma „Mežainis”, ko Valters iestudēja ne tikai Latvijas, bet arī Kauņas Nacionālajā teātrī. Šoreiz esot mazliet citāda sajūta, strādāt ārpus mājas, turklāt svešā valodā un ar jauniem kolēģiem, taču viss ritot lieliski, tā secina Vaids. Otrs aktieris no Kauņas Nacionālā teātra Deivids Breive par iestudējumu „Frankenšteina komplekss” atzīst, ka tas ir interesanti un savādi vienlaikus. Par darbu pie izrādes stāsta arī aktieri Kārlis Reijers un Inga Tropa. Darba iestudēšanas procesā secinājuši, ka jaunā paaudze ir ar līdzīgu domāšanu, kā tas ir šajā izrādē, ko sarakstījis Mākslīgais intelekts. Materiālu jeb datu bāzi, lai radītu mazās etīdes un lugu, galu galā, Mākslīgais intelekts ņem no visiem pieejamās interneta vides: „Frankenšteina komplekss” ir termins, ko ieviesis zinātniskās fantastikas autors Aizeks Azimovs. Šo terminu viņš izmantoja, lai apzīmētu bailes no mehāniskā cilvēka. Bailes, ka inteliģentā būtne, ko esam izveidojuši, vērsīsies pret mums un apdraudēs cilvēka dzīvību. Vai arī izrādes veidotāji ir bažīgi un izjūt bailes par mākslīgā intelekta aizvien lielāku lomu? Vēl jāpiebilst, ka arī mūzikas radīšanā piedalījies ne tikai Arvīds Saulītis, bet arī Mākslīgais intelekts un dramaturga Kārļa Krūmiņa balss izrādē ir aktieris, kurš ir mākslīgs. Tātad ierīces līdzējušas ne tikai teksta radīšanā. Izrādi „Frankenšteina komplekss” tuvākajā laikā „Dirty Deal Teatro” afišā neatrodam, taču, kā sola teātra vadītāja Anna Sīle, jāseko informācijai, kad izrāde atkal tiks rādīta Rīgā.

kr vai franken annas arv materi lom bailes kau nacion latvijas darba izr vaids otrs valters valtera

Vai zini, ka Rundāles pils vietā savulaik bija cita pils?

Play Episode Listen Later Dec 16, 2021 6:13

Stāsta ilggadējais Rundāles pils vadītājs, mākslinieks un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis Vai zini, ka slavenās Rundāles pils vietā kādreiz stāvēja pils, kas savam laikam, 16. gadsimtam, bija tāda pati sensācija, kāda Rastrelli celtā pils 18. gadsimtā? Tas viss saistās ar to, ka Rundāle sākotnēji piederēja fon Grothusu dzimtai. 1505. gadā Oto fon Grothuss no slavenā ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga brāļa Johana fon Pletenberga nopirka Rundāles muižu. Tas bija ļoti, ļoti liels zemes īpašums, kurā ietilpa ne tikai pašreizējā Rundāles teritorija, bet arī Bērstele un Svitene. Gigantisks īpašums! Ap 1527. gadu Oto fon Grothusa īpašums tika sadalīts starp viņa trim dēliem. Vecākais dēls Oto II saņēma Rundāli. Interesanti, ka 1555. gadā tika sastādīts Livonijas piļu saraksts, un tajā jau ir ierakstīta pils Rundālē. Tas liek uzdot ļoti daudz jautājumu. Pirmkārt: kaut arī muiža bija liela – zinām, ka tur bija 72 zemnieku sētas. Vai tiešām nabaga zemnieciņi varēja sastrādāt tik daudz naudas? Otrkārt: vai Oto fon Grotuss I varēja būt atstājis saviem dēliem tādus zelta kalnus? Bet fakts ir un paliek fakts – pils bija tapusi, pie tam ļoti, ļoti liela. Šī pils ir nezināma tāpēc, ka tā būtībā ir tāda kā nogrimusī pils: "nogrimusī" tāpēc, ka tad, kad 1735. gadā Rundālē ieradās arhitekts Rastrelli, viņš tika nostādīts uzdevuma priekšā – pāris gados uzcelt jaunu, milzīgu pili. Bija daudz jautājumu. Viens jautājums, protams, bija – no kā celt? Ķieģeļus uzreiz saražoja uz vietas, no vietējā Zemgales māla. Bet bet bija ļoti nepieciešami laukakmeņi jaunās pils pamatiem. Rastrelli ieraudzīja, ka šeit priekšā ir viena pussagruvusi liela, liela pils ar ļoti daudziem laukakmeņiem, un jau 1735. gadā pēc ķeizarienes Annas pavēles no Rīgas garnizona tika atsūtīti simt zaldāti, pēc tam ieradās vēl simt, kas nojauca veco pili, iegūstot lielisku materiālu jaunās pils pamatiem. Bet tagad rodas jautājums: kur fon Grothuss tos ņēma? Var jau būt, ka toreiz akmeņi vēl bija uz laukiem un tikai vēlāk tie pazuda, bet katrā ziņā jaunākos laikos iespaids bija tāds, ka akmeņu nebija. Tikai 2013. gadā Rundāles pils teritorijā sākās arheoloģiskie izrakumi. Līdz ar to, ka akmeņi Rastrelli bija ļoti, ļoti vajadzīgi, viņš tam visam bija piegājis ļoti nežēlīgi. Ja senā pils būtu vienkārši sabrukusi, tā mums vairāk vai mazāk būtu – to varētu atrakt. Bet izrādās, ka tikuši nojaukti ne tikai mūri, bet arī virspamati un pat daļa no akmeņiem, kas tiek likti vēl zem šiem pamatiem. Tikai vietām tie saglabājušies, un līdz ar to varam ieraudzīt pils kontūru. No otras puses, par veco pili mums it kā bija radies zināms priekšstats, jo 1735. gadā, kad Rastrelli sāka zīmēt jaunās pils idejas, viņš ir iezīmējis veco pili ar četriem torņiem, no kuriem divi ir kvadrātiski, bet divi – apaļi. Bet tagad, kad arheologi sāka rakt, izrādījās, ka tā gluži vis nav: kad vienu no torņiem atraka, izrādījās, ka tieši tur, kur Rastrelli iezīmējis kvadrātisku toni, patiesībā tas ir apaļais tornis, bet diemžēl vienā vietā virsū ir viena vēlāka būve, un vēl tālāk, kur tika rakts, vismaz pagaidām vēl neatradās pēdas no citiem toņiem. Bet katrā ziņā noskaidrojās, ka tā ir bijusi milzīga celtne, kuras perimetrs ir 53 reiz 86 metri – šie izrakumi mūs ļoti pārsteidza. Izrakumos pavisam negaidīti atklājās daudz senlietu, un tas bija gluži vai mistiski. No 1735. gada septembra līdz 1736. gada vidum krievu zaldāti taču tur bija ārdījušies, ņēmuši nost akmeni pēc akmeņa un visa šī haosa apakšā mēs atrodam sudraba karoti no 16. gadsimta ar fon Grothusa iegravētu ģerboni! Karote gan bija mazliet iespiesta. Bet pilnīgi neskartu atradām futrālīti ar ornamentiem no 16. gadsimta vidus un vēl ļoti daudzus krāsns podiņus. Tie ir tieši tāda paša tipa kā hercoga pilī Bauskā. Katrā ziņā senā pils bijusi kas īpašs.

bet var vai rund tie cita oto annas viens tas viet pils johana katr bija vec tikai interesanti pirmk zemgales valtera livonijas

11. Stanislav Valtera: Na střední jsem se projektu Otevřená věda účastnil, dneska vedu 3 studenty

Olinium

Play Episode Listen Later Nov 12, 2021 39:13

Ing. Stanislav Valtera je lektorem Otevřené vědy a v letošním roce poprvé vede tři studenty. Sám se jako středoškolský student projektu účastnil, a proto se rozhodl, že se do něj zapojí i jako lektor během svého doktorského studia. Pracuje na oddělení nanokatalýzy na Ústavu fyzikální chemie J. Heyrovského. V první části rozhovoru jsem vyzpovídala dva stážisty - Elišku Nejedlou a Matyáše Stehlíka, kteří zrovna pracovali v laboratoři. Jejich projekt má název "Příprava a testování nanokatalyzátorů pro zelenou chemii". Stanislav zmiňuje tipy pro studenty, radí jak napsat motivační dopis, který studenti/zájemci o stáže posílají lektorům spolu s přihláškou na stáž, vše se vyplňuje v aplikaci na webu Otevřené vědy. Přihlásit se můžete pouze do 30. listopadu, tak neváhejte, vyberte si svou stáž a podejte přihlášku. V rozhovoru jsme si povídali také o jeho vědecké a studijní stáži v Koreji a Íránu i důvodech proč si vybral PhD studium v Praze. Projekt Otevřené vědy Ústav fyzikální chemie J. Heyrovského Oddělení nanokatalýzy Moderátorka podcastu je Olga Ryparová, autorka projektu Olinium www.youtube.com/c/Olinium - youtube kanálu s výukovými videi o chemii a tomto podcastu o vědě. Podpořit mne můžete sledováním na sociálních sítích nebo nákupem dárků pro (bio)chemické nadšence https://www.olinium.cz/e-shop/. Na svém Instagramovém účtu Olinium: https://www.instagram.com/oliniumchemistry/ zveřejňuji pravidelně otázky a zajímavosti z chemie, které vás možná překvapí, ale také vám pomohou se dostat na medicínu a přírodovědné obory. :) Twitter @Olinium42

phd ing moder jsem praze jejich pracuje otev stanislav projektu maty dneska podpo koreji valtera

Vacijā aplūkojami mākslinieka Johana Valtera darbi. Pētniece cer tos parādīt arī Latvijā

Play Episode Listen Later Jul 15, 2021 22:30

Latvijā dzimušā vācbaltu mākslinieka Johana Valtera izstāde "Starp Latviju un Vāciju" aplūkojama tradīcijām bagātajā Austrumprūsijas muzejā Lineburgā, Vācijā. Par izstādi stāsta mākslas zinātniece Kristiāna Ābele. Ekspozīciju veido vairāk nekā piecdesmit Johana Valtera mākslas darbi, lielākoties no privātām kolekcijām, no kuriem lielākā daļa Latvijā vēl nav bijusi izrādīta. Izstāde būs apskatāma līdz 24. oktobrim. Kristiāna Ābele atzīst, ka ir gandarīta, ka kolekciju īpašnieki ir gatavi sadarboties, lai darbus parādītu plašākai publika. Pētniece atklāj, ka pati iztēlojas šo kolekciju, kas šobrīd aplūkojama Vācijā, kādreiz izstādītu Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja Baltajā zālē.

johana latvij darbi izst valtera ar latvij baltaj

Paēdušai pelei milti rūgti

Kreisais Tokens

Play Episode Listen Later May 18, 2021 113:37

Maija epizodi ieskandinās Kristapa jaunā pieredze spēlējot dažādus turnīrus iekš Boardgame Arena un izmisīgie mēģinājumi piesaistīt klausītāju pulkam dambretes federācijas ļaudis. Sadaļa Svaigs un gards šoreiz var tikt pārsaukta “KickStarteri, ko jūs jau palaidāt garām”, jo Toms stāstīs par to kā labāk piesist nagliņu sienā iekš skaisti elegantās Canvas. Savukārt, Kristapa sienas tiks atkal un atkal nojauktas, spēlējot lielo After the empire. Tam sekos Kreisais pa nopietno, kur atbildēsim uz Valtera iesūtīto tematu un runāsim par galda spēļu izdegšanu. K&T būs īsti psihoterapeiti un pēc šīs sadaļas visiem būs skaidrs, kā pareizi un ilgtspējīgi šeptēties spēļu hobijā. Tālāk, Kristaps leposies ar savu izcīnīto pārsvaru Bezgalīgajā duelī un arī šoreiz mēģinās spēli atminēt spēli jau ar trešo jautājumu. Vai viņam tas izdosies, klausieties epizodē! Epizodes noslēgumā kā ierasti Kreisais TOP 5, kurā zem nosaukuma Paēdušai pelei milti rūgti runāsim par labām spēlēm, kuras mums vairs īsti negribas likt galdā. Klausies epizodi - https://anchor.fm/kreisais-tokens Spotify - https://open.spotify.com/search/Kreisais%20tokens Seko mums: Instragram - https://www.instagram.com/kreisaistokens/ Facebook - https://www.facebook.com/Kreisais-Tokens-108903727367874

vai tam canvas kristaps maija savuk klausies epizodes valtera kristapa

Trešā nodaļa, kurā kāds grāmatu kolekcionārs atklāj amata noslēpumus.

Piedzīvot skolu

Play Episode Listen Later Jan 14, 2021 48:03

Saruna ar grāmatu kolekcionāru un izdevēju Valteru Dakšu liks jums smaidīt. Šajā sarunā ir tik daudz cieņas pret grāmatu pasauli, pret cilvēkiem un arī pašam pret savu nodarbošanos.Sarunā ar grāmatu kolekcionāru Valteru Dakšu uzzini, cik daudz grāmatu ir Valtera kolekcijā, īpašus kolekcionāra stāstus jaunākās latviešu literatūras ieteikumus.Atbalsti raidieraksta tapšanu. Ej uz https://www.patreon.com/join/PiedzivotRaidieraksta piezīmes.[1:25] Kas ir Valters Dakša?[3:50] Cik grāmatu ir Valtera kolekcijā? Kas ar grāmatām notiek šobrīd?[5:58] Ko Valteram nozīmē grāmata?[6:50] Kā Valters redz mūsdienu sabiedrību un tās attieksmi pret grāmatām?[9:53] Kāda ir latviešu attieksme pret grāmatām?[14:31] Kā sākās Valtera grāmatu kolekcionēšanas stāsts?[16:05] Interesants stāsts Valtera kolekcionēšanas pieredzē.[18:16] Grāmatu medīšanas piedzīvojumi.[24:23] Vērtīgākās grāmatas Valtera kolekcijā.[25:00] Valtera ieteikumi jaunajiem kolekcionāriem.[27:00] Kāpēc Valters pievērsies tieši dzejas izdošanai?[30:05] Kas jauns tiks izdots izdevniecībā Valters Dakša?[31:38] Ko lasa un iesaka izlasīt Valters Dakša?[42:45] Valters stāsta par grāmatu, ko pievieno raidieraksta Zelta grāmatu sarakstam.

ko ej kas noda matu cik saruna sarun atkl nosl zelta valters valtera

Former METRO President, Dr. Katherine Bittner

The METRO Podcast

Play Episode Listen Later Dec 22, 2020 46:46

This episode features former METRO President, Dr. Katherine Bittner. Dr. Bittner is the Managing Principal of Bittner and Associates, LLC in Cambridge, Vermont which she founded in 2007 after a series of consulting firms including Valtera. As an external consultant with 38 total years of experience, she has assessed over 6,000 leaders for selection, promotion, or development, and coached 3,000 leaders. Our discussion touches on her experience working for corporations such as AT&T, and what it was like to start her own firm. Dr. Bittner also discusses her involvement in METRO and provides sage advice for young professionals getting started in the field of Industrial and Organizational Psychology.

llc cambridge vermont industrial metro associates organizational psychology managing principal bittner valtera

#5BREINUMI 2.0 & Valters Murāns par drosmi kļūdīties

Pīci breinumi

Play Episode Listen Later Aug 22, 2020 27:08

Raidījums “Pīci breinumi” atgriežas no atvaļinājuma atjaunotā 2.0 versijā! Turpmāk katru sestdienu tevi priecēs piecas rubrikas un piecas jaunas balsis. Kopā brīnīsimies par globālām lietām caur Latgales jauniešu prizmu. Jauno sezonu iesākam ar lielo tēmu – drosmi kļūdīties! Kā pirmo #5BREINUMI 2.0 viesi studijā aicinājām Valteru Murānu, “Ausmeņa Kebabs” saimnieku un galveno degustatoru. Neskatoties uz “Ausmeņa Kebabs” veiksmes stāstiem Rēzeknē un Rīgā, arī viņš ir pieļāvis ne mazums kļūdu – sākot no neveiksmīgām biznesa idejām līdz sodiem par grafiti zīmēšanu. Valtera padomu, kā tikt galā ar kļūdām un kā no tām mācīties dzirdēsi, klausoties raidījumu. Līdz ar #5BREINUMI 2.0 versiju raidījumu papildinās arī vairākas jaunas rubrikas. Šonedēļ Rudīte Gaidule rubrikā “#5BREINUMI vaicoj atbiļdis” noskaidroja kādās neveiklās dzīves situācijās bijusi citi jaunieši, un Samanta Kristiana Augustova rubrikā “Kas te nūteik?” pastāstīja par jaunumiem sportā, kā arī aprunājas ar Kristapu Rasimu par jaunāko grupas “Bez PVN” dziesmu “Atlaid porodus”. Savukārt, raidījuma “Pīci breinumi” tehnoloģiju guru Līna Lontone šonedēļ devās uz Z/S “Dzirnieki”, lai rubrikā “Kai tys struodoj?” pastāstītu par to kā top auzu pārslas. Brīnāmies kopā 2.0 versijā! {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="230526" layoutid="0" layout="" static=""}

raid ties kas kop kebabs rud savuk valters latgales neskatoties valtera

#5BREINUMI 2.0 & Valters Murāns par drosmi kļūdīties

Pīci breinumi

Play Episode Listen Later Aug 22, 2020 27:08

Raidījums “Pīci breinumi” atgriežas no atvaļinājuma atjaunotā 2.0 versijā! Turpmāk katru sestdienu tevi priecēs piecas rubrikas un piecas jaunas balsis. Kopā brīnīsimies par globālām lietām caur Latgales jauniešu prizmu. Jauno sezonu iesākam ar lielo tēmu – drosmi kļūdīties! Kā pirmo #5BREINUMI 2.0 viesi studijā aicinājām Valteru Murānu, “Ausmeņa Kebabs” saimnieku un galveno degustatoru. Neskatoties uz “Ausmeņa Kebabs” veiksmes stāstiem Rēzeknē un Rīgā, arī viņš ir pieļāvis ne mazums kļūdu – sākot no neveiksmīgām biznesa idejām līdz sodiem par grafiti zīmēšanu. Valtera padomu, kā tikt galā ar kļūdām un kā no tām mācīties dzirdēsi, klausoties raidījumu. Līdz ar #5BREINUMI 2.0 versiju raidījumu papildinās arī vairākas jaunas rubrikas. Šonedēļ Rudīte Gaidule rubrikā “#5BREINUMI vaicoj atbiļdis” noskaidroja kādās neveiklās dzīves situācijās bijusi citi jaunieši, un Samanta Kristiana Augustova rubrikā “Kas te nūteik?” pastāstīja par jaunumiem sportā, kā arī aprunājas ar Kristapu Rasimu par jaunāko grupas “Bez PVN” dziesmu “Atlaid porodus”. Savukārt, raidījuma “Pīci breinumi” tehnoloģiju guru Līna Lontone šonedēļ devās uz Z/S “Dzirnieki”, lai rubrikā “Kai tys struodoj?” pastāstītu par to kā top auzu pārslas. Brīnāmies kopā 2.0 versijā! {module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="230526" layoutid="0" layout="" static=""}

raid ties kas kop kebabs rud savuk valters latgales neskatoties valtera

Vācu filozofa Valtera Benjamina eseju krājums “Vardarbība un melanholija”

Play Episode Listen Later Jun 4, 2020 16:27

Ar ko ebreju izcelsmes vācu filozofa Valtera Benjamina eseju krājums “Vardarbība un melanholija” ir interesants mūsdienu lasītājam; kā raksturot Benjamina attiecības ar marksismu un viņa teksta rakstības savdabību? - jautājumi, kurus Kultūras Rondo pārrunājam ar krājuma sastādītāju un tulkotāju Igoru Šuvajevu, sazināmies ar mākslinieci Annu Aizsilnieci.

kult rondo jums benjamina valtera igoru

Profesionaluo pyušamūs instrumentu orkestra “Rēzekne”

Play Episode Listen Later May 16, 2020 30:17

Profesionaluo pyušamūs instrumentu orkestra “Rēzekne” saknis vaicojamys jau 50. godūs, sovpus jau 80. gadu suokumā orkestrim tyka daškierts Tautys pyutieju orkestra nūsaukums, bet vēļ piec deveņu godu, 1991.goda 14. aprelī, tyka pījimts lāmums par profesionaluo statusa daškieršonu itai muziķu vīneibai. Niu, jau septeņus godus, itys orkestris ir daļa nu Latgolys viestnīceibys GORS kolektiva, ite nūteik gon mieginojumi, gon rodūšūs ideju kaļšona iz prīšku. Itūreiz ar Latgolys viestnīceibys GORS Muokslinīcyskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoju Ilonu Rupaini, orkestra ilggadejū vadeituoju i dirigentu Sergeju Sergejevu i ūtrū dirigentu Juoni Pavlovski runojam gon par ituo orkestra pyrmsuokumim, gon atteisteibu i tyvuokuo laika rodūšim planim. ********** Latgalīšu dokumentaluo kina “Laiki. Cylvāki. Volūda" caur literaturys i vieturis prizmu. Itūreiz rubrikā literate Ligija Purinaša i viesturnīks Kaspars Strods pasavērs iz naseņ pyrmizruodipiedzeivuojušū latgalīšu dokumentalū kinu “Laiki. Cylvāki. Volūda" caur literaturys i vieturis prizmu. Kinys režisors i producents ir Arņs Slobožanins, sovpus idejis autors i leidzproducents ir ASV dzeivojūšais latgalīts, mecenats Pīters Aloizs Ragaušs. Pi video, skanis i montažys struoduoja Ivars Utināns. Taipat kinā dzierdami ari vairuoku viesturnīku i volūdnīku – Henriha Soma, Valentina Lukaševiča, Lidijis Leikumys i Valtera Ščerbinska – komentari.

vol pi niu asv gors latgal valtera

Profesionaluo pyušamūs instrumentu orkestra “Rēzekne”

Play Episode Listen Later May 16, 2020

Profesionaluo pyušamūs instrumentu orkestra “Rēzekne” saknis vaicojamys jau 50. godūs, sovpus jau 80. gadu suokumā orkestrim tyka daškierts Tautys pyutieju orkestra nūsaukums, bet vēļ piec deveņu godu, 1991.goda 14. aprelī, tyka pījimts lāmums par profesionaluo statusa daškieršonu itai muziķu vīneibai. Niu, jau septeņus godus, itys orkestris ir daļa nu Latgolys viestnīceibys GORS kolektiva, ite nūteik gon mieginojumi, gon rodūšūs ideju kaļšona iz prīšku. Itūreiz ar Latgolys viestnīceibys GORS Muokslinīcyskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoju Ilonu Rupaini, orkestra ilggadejū vadeituoju i dirigentu Sergeju Sergejevu i ūtrū dirigentu Juoni Pavlovski runojam gon par ituo orkestra pyrmsuokumim, gon atteisteibu i tyvuokuo laika rodūšim planim. ********** Latgalīšu dokumentaluo kina “Laiki. Cylvāki. Volūda" caur literaturys i vieturis prizmu. Itūreiz rubrikā literate Ligija Purinaša i viesturnīks Kaspars Strods pasavērs iz naseņ pyrmizruodipiedzeivuojušū latgalīšu dokumentalū kinu “Laiki. Cylvāki. Volūda" caur literaturys i vieturis prizmu. Kinys režisors i producents ir Arņs Slobožanins, sovpus idejis autors i leidzproducents ir ASV dzeivojūšais latgalīts, mecenats Pīters Aloizs Ragaušs. Pi video, skanis i montažys struoduoja Ivars Utināns. Taipat kinā dzierdami ari vairuoku viesturnīku i volūdnīku – Henriha Soma, Valentina Lukaševiča, Lidijis Leikumys i Valtera Ščerbinska – komentari.

vol pi niu asv gors latgal valtera

Profesionalais pyušamūs instrumentu orkestris “Rēzekne”

Play Episode Listen Later May 16, 2020

Profesionaluo pyušamūs instrumentu orkestra “Rēzekne” saknis vaicojamys jau 50. godūs, sovpus jau 80. gadu suokumā orkestrim tyka daškierts Tautys pyutieju orkestra nūsaukums, bet vēļ piec deveņu godu, 1991.goda 14. aprelī, tyka pījimts lāmums par profesionaluo statusa daškieršonu itai muziķu vīneibai. Niu, jau septeņus godus, itys orkestris ir daļa nu Latgolys viestnīceibys GORS kolektiva, ite nūteik gon mieginojumi, gon rodūšūs ideju kaļšona iz prīšku. Itūreiz ar Latgolys viestnīceibys GORS Muokslinīcyskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoju Ilonu Rupaini, orkestra ilggadejū vadeituoju i dirigentu Sergeju Sergejevu i ūtrū dirigentu Juoni Pavlovski runojam gon par ituo orkestra pyrmsuokumim, gon atteisteibu i tyvuokuo laika rodūšim planim. ********** Latgalīšu dokumentaluo kina “Laiki. Cylvāki. Volūda" caur literaturys i vieturis prizmu. Itūreiz rubrikā literate Ligija Purinaša i viesturnīks Kaspars Strods pasavērs iz naseņ pyrmizruodipiedzeivuojušū latgalīšu dokumentalū kinu “Laiki. Cylvāki. Volūda" caur literaturys i vieturis prizmu. Kinys režisors i producents ir Arņs Slobožanins, sovpus idejis autors i leidzproducents ir ASV dzeivojūšais latgalīts, mecenats Pīters Aloizs Ragaušs. Pi video, skanis i montažys struoduoja Ivars Utināns. Taipat kinā dzierdami ari vairuoku viesturnīku i volūdnīku – Henriha Soma, Valentina Lukaševiča, Lidijis Leikumys i Valtera Ščerbinska – komentari.

vol pi niu asv gors latgal valtera

Profesionalais pyušamūs instrumentu orkestris “Rēzekne”

Play Episode Listen Later May 16, 2020 30:17

Profesionaluo pyušamūs instrumentu orkestra “Rēzekne” saknis vaicojamys jau 50. godūs, sovpus jau 80. gadu suokumā orkestrim tyka daškierts Tautys pyutieju orkestra nūsaukums, bet vēļ piec deveņu godu, 1991.goda 14. aprelī, tyka pījimts lāmums par profesionaluo statusa daškieršonu itai muziķu vīneibai. Niu, jau septeņus godus, itys orkestris ir daļa nu Latgolys viestnīceibys GORS kolektiva, ite nūteik gon mieginojumi, gon rodūšūs ideju kaļšona iz prīšku. Itūreiz ar Latgolys viestnīceibys GORS Muokslinīcyskuos i pasuokumu nūdalis vadeituoju Ilonu Rupaini, orkestra ilggadejū vadeituoju i dirigentu Sergeju Sergejevu i ūtrū dirigentu Juoni Pavlovski runojam gon par ituo orkestra pyrmsuokumim, gon atteisteibu i tyvuokuo laika rodūšim planim. ********** Latgalīšu dokumentaluo kina “Laiki. Cylvāki. Volūda" caur literaturys i vieturis prizmu. Itūreiz rubrikā literate Ligija Purinaša i viesturnīks Kaspars Strods pasavērs iz naseņ pyrmizruodipiedzeivuojušū latgalīšu dokumentalū kinu “Laiki. Cylvāki. Volūda" caur literaturys i vieturis prizmu. Kinys režisors i producents ir Arņs Slobožanins, sovpus idejis autors i leidzproducents ir ASV dzeivojūšais latgalīts, mecenats Pīters Aloizs Ragaušs. Pi video, skanis i montažys struoduoja Ivars Utināns. Taipat kinā dzierdami ari vairuoku viesturnīku i volūdnīku – Henriha Soma, Valentina Lukaševiča, Lidijis Leikumys i Valtera Ščerbinska – komentari.

vol pi niu asv gors latgal valtera

Pyrmizruodi pīdzeivuojuse latgalīšu dokumentaluo kina “Laiki. Cylvāki. Volūda”

Play Episode Listen Later May 2, 2020

Latgolyys kongresa dīnā, 27. aprelī, savu pyrmizruodi škārsteiklā piedzeivuoja latgalīšu dokumentaluo kina “Laiki. Cylvāki. Volūda”, kas stuosta par ceņtīnim saglobuot latgalīšu volūdu i kulturu cauri laikim, par speiti politiskūs varu lāmumim i pretdarbeibai. Kina velteita izcylajam latgalīšu literatam i īvāruojamuokajam Latgolys rūkroksta gruomotnīceibys puorstuovam Andryvam Jūrdžam, kuram itymā godā atzeimejam 175 godu jubileju. Kinys režisors i producents ir Arņs Slobožanins, sovpus idejis autors i leidzproducents ir ASV dzeivojūšais latgalīts, mecenats Pīters Aloizs Ragaušs. Pi video, skanis i montažys struoduoja Ivars Utināns. Taipat kinā dzierdami ari vairuoku viesturnīku i volūdnīku – Henriha Soma, Valentina Lukaševiča, Lidijis Leikumys i Valtera Ščerbinska – komentari.

vol pi kina asv latgal valtera

Pyrmizruodi pīdzeivuojuse latgalīšu dokumentaluo kina “Laiki. Cylvāki. Volūda”