Podcasts about sigulda

"Kad man bija septiņpadsmit un izdomāju, ka gribu kļūt par dziedātāju, pirmā pusgada laikā sāku skatīties repertuāru. Sapratu, ka jāiemācās Pelnrušķīte, jo tur ir tik ārkārtīgi daudz mazo notiņu, ka to paveikt – iztīrīt koloratūras tādā līmenī, kādā tām ir jābūt –, tas būtu milzīgs izaicinājums. Bet skaistākā loma, kas uzrakstīta mecosoprānam, ir Amnerisa. Un es toreiz nodomāju: ja to nodziedāšu, patiesībā dziedāt varētu arī beigt, jo mani sapņi būs piepildīti. Bet nu… Izrādās, ka ir arī citas lomas, un izrādās, ka ir arī Vāgners – nu, kaut kā nav laika apstāties!" Tā vakar, 21. martā, restorānā "Kaļķu vārti" rīkotajā preses konferencē pauda pasaulslavenā latviešu operdīva Elīna Garanča. Dzintaru koncertzālē 29. jūnijā notiks projekta "Elīna Garanča un draugi" koncerts, kuru diriģēs maestro Karels Marks Šišons. Kopā ar Garanču uz skatuves būs ķīniešu-austrāliešu tenors Kans Vans un rumāņu soprāns Jūlija Marija Dana. Pati Elīna Garanča izpildīs populārākās ārijas no pasaules opermūzikas repertuāra. Elīna Garanča uzstājusies pasaules visslavenākajos opernamos un koncertzālēs. Īpaši slavena ir viņas atveidotā Karmena: šo lomu Elīna dziedājusi daudzos operteātros, piemēram, Londonas Karaliskajā operā, Bavārijas Valsts operā, Valensijas "Palau de les Arts Reina Sofía" un Ņujorkas Metropoles operā. Un tieši šovakar, 22. martā, pulksten 20 ciklā "Sestdienas vakars Operā", svinot Žorža Bizē operas "Karmena" 150. gadskārtu, baudīsim šo operu ar Elīnu Garanču titullomā Ņujorkas Metropoles opernama izrādes ierakstā, kas veikts 2010. gadā. Bet 21. marta preses konferences ietvaros sarunā ar Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāju Ojāru Rubeni dziedātāja stāstīja ne tikai par 29. jūnijā Dzintaru koncertzālē gaidāmo koncertu, bet arī par citām savas radošās un privātās dzīves aktualitātēm, ieskicējot savus plānus tuvākajai un tālākajai nākotnei. Ojārs Rubenis: Man ir liels gods atkal būt kopā ar Elīnu Garanču. Patiešām nesaprotu, kā tu to visu laiku spēj: audzināt divus bērnus, būt formā un būt pasaules zvaigzne, ar kuru mēs patiešām ļoti, ļoti lepojamies. Bet gribu sākt ar pavisam vienkāršu jautājumu: Elīn, kā tev aizvadītajā gadā ir gājis? Elīna Garanča: Paldies par tik jaukiem un siltiem vārdiem, Ojār! Katrs šāds epitets, manuprāt, pieliek vismaz piecus gadus klāt, un tik veca es vēl īsti nejūtos... (smejas) Bet jebkurā gadījumā, atskatoties atpakaļ, bijuši tiešām brīnišķīgi koncerti, un esmu ārkārtīgi priecīga, ka mums tiek dota iespēja katru gadu šeit atgriezties ar koncertu "Elīna Garanča un draugi". Faktiski tas ir tāds jauks festivāls ne tikai vietējai, bet arī plašākai publikai, un mēs priecājamies allaž atrast jaunus dziedātājus un saņemt no klausītājiem tiešo atgriezenisko saiti – sak', "šitas man patika" un "šitas man ļoti patika" (smaida). Un bieži vien tie ir dziedātāji, kuri varbūt nav tik pazīstami – tad ir tāds dubultais prieks. Šis gads mākslinieciski bijis šausmīgi pilns ar neskaitāmiem pārlidojumiem un daudziem interesantiem projektiem; arī privāti esmu sākusi dažas aktivitātes – varbūt pat negaidītas, bet ļoti iepriecinošas. Katru gadu es saku: šis būs pēdējais gads, jo sanāk tik daudz visa kā, bet šis gads būs tiešām pēdējais, kad būs tik ārkārtīgi daudz visa kā, jo jāsāk ieskatīties pasē un jāizvērtē, vai tiešām ir vērts visur būt un kāpēc ir visur jābūt. Bet nu – tik ilgi, kamēr vēl varu, kamēr skan, kamēr publika nāk un kamēr ir interese, protams, negribas atstāt to visu novārtā. Pirms sākam runāt par mākslu un festivālu… Zinu, ka tev, Elīn, šis gads nācis ar jaunu izaicinājumu, kas man pašam ir ārkārtīgi tuvs – ar to nodarbojos vairāk nekā 30 gadu garumā. Un tad, kad dabūju zināt, ka arī tu esi sasparojusies slēpot ar kalnu slēpēm un dzirdēju, ka ar savām meitenēm slēpo, nodomāju – nu, tā: var taču apaukstēties, var taču kaut ko salauzt... Kā tev gāja, Elīn? (smejas) Slēpot aizbraucām visa ģimene. Vīrs gan trešajā dienā izstājās no stafetes, bet mēs, meitenes, turpinājām. Nodomāju – nu, ja nokritīšu un salauzīšu roku, tāpat var dziedāt, ar izsistu plecu arī var… Ir arī bijis gadījums, kad ar pārrautu saiti un kruķiem var uziet uz skatuves... Man bija plāns to iemācīties, un to arī izdarīju – protams, pietiekami labā līmenī, un meitenes ir stāvā sajūsmā. Šis dinamiskais sports ir jauka atkāpe [no ikdienas], lai vienkārši izvēdinātu galvu. Šīs nedēļas laikā nokritu kādas simt reizes, bet tas jau nekas. Kā man brālis teica – neapstājies pie tā, ka esi pakritusi, jākoncentrējas uz to, kā piecelsies! Bet tad tu slēposi arī turpmāk?  Es domāju, ka es slēpošu. Distanču slēpošana Latvijā mums visiem, protams, ir pazīstama, bet laisties no kalna ir pavisam kas cits. Uz melnajām trasēm netēmēšu, un tas man arī nav vajadzīgs, bet nu pa zilo trasi tā laiski un eleganti nošļūkt gan jau ka varēšu. (smejas) Un otra milzīgā aizraušanās, kas tev tuva – tu liec puzles! Milzīgos daudzumos, veselām sienām un milzīgos ātrumos. Un tas, kas mani pārsteidza, ka Vīnes Valsts opera pēc divdesmit sadarbības gadiem tev uzdāvinājusi milzīgu puzli – fotogrāfiju ar tevi Amnerisas lomā. Vai tu to jau saliki?  Jā! (smejas) Tā bija maziņa, tikai divi tūkstoši gabaliņu, lai gan grūtākais bija tas, ka šeit bija siena – visa brūnīgos toņos. Bet sanāca! Jā, puzles ir tāda aizraušanās. Patiesībā ikdienā man pacietība nepiemīt, tāpēc pati par sevi brīnos, ka puzles iesūc mani tādā kā paralēlā universā, taču man jāatzīst: kamēr lieku puzli, ļoti labi mācos arī [lomu] tekstus. Jo es nemāku apsēsties ar notīm un trīs stundas tajās koncentrēti skatīties. Man visu laiku jādara kaut kas paralēli, un ar puzli un notīm blakus tiešām sanāk. Pašlaik man dienaskārtībā ir lielais darbs, kuram ir 33 600 gabaliņu, un no desmit somām saliktas astoņas. Nu, nav laika pieķerties tām pēdējām divām... Un kur tu liec saliktās puzles? Jauc ārā? Dažreiz izjaucu un izmetu, bet ir viena puzle ar 18 tūkstošiem: tā ir ierāmēta. Un ir vēl viena, kas ir ar deviņiem tūkstošiem. Nezinu, ko darīšu ar šo lielo, jo nevienai sienai tā neder. Varētu būt kā grīdas mozaīka. Tavs uzvaras gājiens, sasniedzot karjeras īpašo punktu, kuru tu pati biji izvēlējusies, ir Amnerisa Verdi "Aīdā". Man arī bija tā laime to noskatīties Vīnes Valsts operā, un tu biji brīnišķīga. Cik operteātros jau esi Amnerisu atveidojusi? Pieci, seši droši vien varētu būt. Vēl būs punkts uz "i" šogad maijā – Ņujorkas Metropoles iestudējumā, kuram bija pirmizrāde pagājušajā gadā: tā droši vien būs vislielākā skatuve, kur šī loma tiks nodziedāta. Bet tā ir. Kad man bija septiņpadsmit un izdomāju, ka gribu kļūt par dziedātāju, pirmā pusgada laikā sāku skatīties repertuāru. Sapratu, ka jāiemācās Pelnrušķīte, jo tur ir tik ārkārtīgi daudz mazo notiņu, ka to paveikt – iztīrīt koloratūras tādā līmenī, kādā tām ir jābūt –, tas būtu milzīgs izaicinājums. Bet skaistākā loma, kas uzrakstīta mecosoprānam, ir Amnerisa. Un es toreiz nodomāju: ja to nodziedāšu, patiesībā dziedāt varētu arī beigt, jo mani sapņi būs piepildīti. Bet nu… Izrādās, ka ir arī citas lomas, un izrādās, ka ir arī Vāgners – nu, kaut kā nav laika apstāties! Bet šī partija man ļoti patīk, un esmu priecīga, ka man bijusi iespēja to dziedāt skaistos teātros ar kolosāliem kolēģiem. Noteikti ir arī kāda jauna loma, pie kuras tu šobrīd strādā. Ir vairākas lomas. Un tas savā ziņā ir izaicinājums, jo faktiski nevaru saprast, kurā virzienā tagad lai iet, jo tas skaistākais, kas mecosoprānam bijis, ir jau izdziedāts. Tāda automātiskā attīstība uz soprānu – tas tik vienkārši nemaz nav, jo vajadzīga gan fiziskā kondīcija, gan saišu izturība. Arī laiks sagatavoties. Bet ir, piemēram, tādas partijas kā Ortrūde no Vāgnera "Loengrīna", kas ir jau ieplānota; ir tā pati Judīte no Bēlas Bartoka operas ungāru valodā. Ir doma par Kerubīni "Mēdeju", kas būtu ļoti interesanti – viņu spēlēt. (..) Ir doma arī par pavisam traku Lēdiju Makbetu, kuru tīri psiholoģiskajā ziņā būtu interesanti spēlēt. Arī Ariadne Riharda Štrausa operā "Ariadne Naksā". Nu, un tad būs pienācis laiks arī beigt, tad jau pietiks. Bet šis plāns izskatās uz pieciem, sešiem, septiņiem gadiem! Jā, faktiski kādiem septiņiem gadiem. Vēl nav visi iestudējumi pa teātriem salikti, bet, teiksim, tās ir partijas, uz kurām varētu skatīties un ar kurām varētu spert nākamo soli.  Londonā tu tūlīt dziedāsi Verdi Rekviēmu ar Rikardo Muti. Pēc kāda principa tu izvēlies diriģentus, pie kuriem esi vai neesi gatava strādāt? Muti neizvēlas – viņš pats izvēlas! Ja Muti zvana un saka, ka jābrauc, tad es arī braucu. Un daru to labprāt, jo uzskatu, ka viņa diriģētais Verdi Rekviēms ir kaut kas ļoti īpašs. Vismaz mani tas uzrunā pavisam savādākā līmenī, manierē un veidā. Un, ja man tiešām nav jau kādi noslēgti līgumi, tad vienmēr, kad Muti sauc, es braucu, jo tas mani emocionāli uzlādē; tas ir psiholoģiski liels pārdzīvojums – dziedāt šo skaņdarbu viņa vadībā. Vai bijuši arī gadījumi, kad esi atteikusies no kāda diriģenta? Nē, patiesībā nē. Ja atsakos, tad atsakos no iestudējumiem, jo gala beigās mums, dziedātājiem, jākāpj uz skatuves un to, ko komponists un libretists uzrakstījis, jāmēģina pārraidīt publikai. Tu esi kā darba rīks – tev jāmēģina izstāstīt konkrētā personāža pārdzīvojumi un situācija. Ja ir pilnīgi traks iestudējums un tajā grūti atrast sev tuvu vidi… Lai gan man nav bijis tā, ka es no kaut kā būtu izstājusies ar lielu skandālu. Ja runājam par šī gada koncertu Jūrmalā. Kas būs šīs vasaras galvenās zvaigznes un ar ko viņas ir īpaši vērā ņemamas, ka tu viņas es uzaicinājusi? Mums ir divi dziedātāji. Viens no viņiem ir ķīniešu-austrāliešu tenors Kans Vangs, ar kuru mans vīrs sastrādājies, ja nemaldos, Pučīni "Bohēmas" izrādēs. Viņš, tāpat kā es, ir viens no Kārdifas dziedātāju konkursa uzvarētājiem. Viņš tajā neuzvarēja, bet tas ir kārtējais apliecinājums tam, ka ne vienmēr visi uzvarētāji pēc tam arī izveido karjeru. Par viņu runā, ka viņš varētu būt jaunais Pavaroti aizvietotājs. Man gan ļoti nepatīk, ja dziedātājus salīdzina, jo uzskatu, ka ikkatram dziedātājam ir savs īpašais, unikālais talants un tembrs. Bet viņam ir tiešām skaista karjera liriskajā repertuārā. Viņa tenors uzrunā un silda ar savu tembru. Viņam pasaules kartē ir ļoti skaisti piedāvājumi – vienalga, vai tā būtu Čikāgas Liriskā opera, Ņujorkas Metropole, Minhene vai Berlīne. Viņš ir starptautiska zvaigzne. Otra ir dziedātāja Jūlija Marija Dana no Rumānijas, kā mēs viņu saucam – apslēptais dārgums. Atkal jau – ja gribētu salīdzināt, viņa varētu būt tāda jaunā Andžela Georgiu ar ļoti siltu liriskā soprāna balsi, kura faktiski savā ziņā ir izvēlējusies slēpties no milzīgas preses uzmanības, jo uzskata, ka labāk šo laiku ir veltīt savas balss un personības izkopšanai, nekā sarunāties ar presi un būt mediju vidē. Ja apzinies, ka ne visi var izturēt šo spiedienu, pārlidojumus, uzmanību un to, ka katru reizi tev atkal jārada jauns brīnums, tad faktiski tāda nedaudz atturēšanās dziedātājam nemaz par sliktu nenāk. Viņa ir kārtīgs liriskais soprāns ar starptautisku karjeru. Ar viņu vēl neesam sastrādājušies, bet esam ļoti daudz ko ar viņu izrunājuši; ļoti daudzi cilvēki ļoti, ļoti pozitīvi izsakās par viņu. Tas, ko mēs esam redzējuši un dzirdējuši, mūs uzrunā un aizkustina. Tagad notiek repertuāra salikšana. Kā jau parasti, šajos koncertos pirmā ir nopietnā jeb klasiskā daļa, bet izklaidējošāks materiāls iekļauts otrajā daļā – lai publiku var gandarīt ne tikai intelektuāli, bet arī emocionāli. Kā ir sastādīt programmu Dzintariem, kur ir visraibākā publika, kura ar nopietnām lietām varbūt ne vienmēr grib sastapties? Vai jūs ar Karelu Marku Šišonu domājat par to, lai skanētu ne tikai tie skaņdarbi, kas ir ļoti populāri, bet arī tādi, kas mums, publikai, iemācītu to, pie kā mums vajadzētu pierast? Tādi nopietni un labi. Jo, kā mēs zinām, ir tā, ka pie Vāgnera ir jāpierod, kamēr Verdi var diezgan labi klausīties. Šajā ziņā jāatzīst, ka mans vīrs Karels ir ļoti veiksmīgs programmu salicējs – viņam ir sava stratēģija. Nezinu, vai to var saukt par kādu noslēpumu, bet viņam patiešām vienmēr sanāk ļoti veiksmīgi šīs programmas veidot ar kulminācijas efektu – dot cilvēkiem kaut ko, kas viņus uzrunā, tad iedot mazu atelpu, un tad atkal viņus vest uz nākamo soli, un tad atkal seko atelpa ar vairāk pazīstamiem un mazāk pazīstamiem gabaliem. Mēs vienmēr jautājam arī pašiem dziedātājiem – lai viņi šajos koncertos var parādīt sevi vislabākajā vokālajā gaismā. Un tajā pašā laikā publikai piedāvātu melodijas – gan atpazīstamas, gan mazāk atpazīstamas, bet tai pašā laikā veidojot tādu kāpienu, lai beigās sanāk riktīgs uzrāviens!  Protams, beigās vienmēr ir popūrijs, kad tiek saliktas vairākas populāras melodijas kopā ar ļoti skaistiem, zem atvērtām debesīm veidotiem koncertu aranžējumiem, ko Karels arī ļoti bieži apstrādā. Pati savās interesēs vienmēr meklēju kādu jaunu āriju, jaunu personāžu, kuru vēl neesmu dziedājusi, un katru reizi līdz šim tā ir sanācis. Domājot par nākotnes repertuāru, šādi koncerti ir arī platforma – sākt apdziedāt ārijas, gūt pieredzi ar adrenalīnu un ar publikas klātbūtni, lai pēc tam konkrēto pēc kādiem gadiem varētu dziedāt uz skatuves, izrādē. Iznāk tāda kā bāzes iestrādāšana. Šogad arī droši vien tā būs: no manas puses jau pieminētā "Lēdija Makbeta" ir viens no raksturiem jeb tēliem, kas mani ļoti interesē – viņai ir brīnišķīgas ārijas! Vēl izdomāsim, kuru ņemsim. Šogad Johans Štrauss svin jubileju. Viņa melodijas cilvēkiem ir ļoti tuvas. Mēģinām to visu tagad salikt kopā. Skatāmies, lai dueti labi piestāvētu gan vienam, gan otram. Mana balss mainās, un repertuārs, kuru es dziedu, attīstās. Jaunākiem dziedātājiem varbūt vēl nav tik plašs ampluā, lai izvēlētos, tāpēc mēģinu to visu kaut kā kopā salikt. Ceram uz labu laiku, veselīgām balss saitēm un brīnišķīgu publiku! Vai neesat domājuši par to, ka šo koncertu varētu izvērst par īstu festivālu uz vairākām dienām, vienlaikus izvēršot to arī kā konkursu jaunajiem dziedātājiem? Jaunajam dziedātājam iedot platformu uzstāties publikas priekšā, pirms viņš nokļūst uz teātra skatuves, ir ļoti interesants projekts: šādu formātu esam atraduši Austrijā, kur tiek rīkots konkurss "Nākotnes balsis". Uzvarētājs nokļūst koncertā "Dziedi ar mums kopā". Tur ir 4500 vietas vienā koncertzālē, un otrā – aptuveni 3000; koncerts tiek rādīts arī televīzijā, un tiem, kam ir trešā, ceturtā, piektā vieta, tiek dota iespēja divas dienas pirms šī koncerta uzstāties vai nu parkā, vai klostera telpā, dziedot vairākus ieskaņas koncertus. Arī es par šo tēmu domāju, jo gan tehniskā, gan muzikālā, gan skatuviskā pieredze ir sakrājusies un gribētos to kaut kādā formātā nodot arī tālāk jaunajiem dziedātājiem. Jo darbs ar jaunajiem dziedātājiem man ļoti patīk, un man varbūt būtu arī, ko viņiem teikt. Skatīsimies. Jo īpaši vasara, kad nav aktīvās studijas un aktīvo mēģinājumu, šādiem pasākumiem ir interesanta platforma. Tas kādreiz nākotnē varbūt varētu kaut kādā veidā attīstīties. Šovasar tev ir arī neliela koncerttūre pa dažām Latvijas pilsētām kā veltījums tavai mammai. Šis lēmums ir personīgs, jo šogad paiet tieši desmit gadi, kopš mammiņa aizgāja mūžībā. Kamermūzika vienmēr bijusi ļoti pamatīga manas karjeras sastāvdaļa. Jau no pašiem pirmsākumiem esmu to dziedājusi, un man bija iekšējā vajadzība aizbraukt uz dažādiem Latvijas novadiem. Būs darbi, kurus kā maza meitene atceros, kad mamma tos dziedāja, tāpat ir skaņdarbi, kurus esmu izvēlējusies tāpēc, ka tie mani uzrunā. Tas ir gan piemiņas veltījums, gan arī tāda gluži egoistiska psiholoģiska turneja man pašai – savilkt kopā zināmas paralēles. Braucot, piemēram, atpakaļ no Rēzeknes, sanāks braukt tieši pa to pašu šoseju, no kuras nobraucot, četrarpus kilometru attālumā ir mana bērnības māja, kurā es augu, un kurā es, segu saņemot aiz visiem četriem stūriem, lēcu ar izpletni lejā no kūtsaugšas. Visādas spilgtas atmiņas... Man ļoti gribētos to atkal pieredzēt.  Šajā programmā būs daudz latviešu komponistu skaņdarbu no Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa un Jāzepa Vītola pūra: daudzus no tiem pagājušajā gadā dziedāju Zalcburgas festivālā, un šogad šos latviešu komponistus dziedāšu gan Vigmora zālē Londonā, gan "Musikverein" Vīnē, gan Lincā un Grācā, un Parīzē... Tas arī man tāds emocionāls pārdzīvojums un gandarījums, ka beidzot arī latviešu mūzika manā starptautiskajā ceļā drīkst izskanēt uz vairākām skatuvēm. Cilvēki, kas pagājušajā gadā Zalcburgā to klausījās,  bija ļoti pārsteigti par to, cik bagātīga ir mūsu mūzikas valoda. Ja domājam par mūsdienu komponistiem, daudzi no tiem, kuri aizgājuši, rakstījuši manai mammai kā mecosoprānam: viņu darbi mammas sniegumā piedzīvojuši pasaules pirmatskaņojumu. Plakidis, Kalsons… Tāpat Selga Mence. Jebkuram no viņiem piestāvētu un piederētos atkal tikt atvērtiem un pārlapotiem. Tas man ir tāds projekts: kad vairs nevarēšu operu padziedāt, nākamos desmit gadus vēl varēšu dziedāt kamermūziku. Man šī mūzika ļoti patīk – tā ir tik ļoti dažāda, un fakts, ka latviešu mūzika latviešu valodā izskan kaut vai tajā pašā Zalcburgas festivālā – tas ir liels prieks un gandarījums. Par to tev milzīgs paldies arī no Latvijas sabiedrības un Latvijas Radio 3 "Klasika"! Liels paldies, ka tu to dari, jo ne tik bieži mēs ar mūsu komponistu dziesmām esam klausītājus iepriecinājuši. Un visbeidzot man gribas pajautāt: dažādu iemeslu dēļ tu ļoti ilgi neesi dziedājusi Latvijas Nacionālajā operā. Tagad tai ir jauns direktors – talantīgs un enerģisks. Vai jums ir bijušas sarunas, ka tu tomēr varētu nodziedāt kādas lomas arī uz Nacionālās operas skatuves? Ir bijušas sarunas, un, visticamāk, droši vien tas arī īstenosies. Voldiņa kungs bija atbraucis uz Vīni, skatījās "Donu Karlosu", nākamajā rītā kopā brokastojām un diezgan daudz ko izrunājām un sarunājām. Tagad tas viss tiek oficiāli uzrakstīts un salikts uz papīra, un mēģināsim visu saskaņot tā, lai patiešām sanāktu arī atgriešanās Latvijas Nacionālajā operā. Paldies par tavu stāstījumu, Elīn, un nu laiks jautājumiem! Gunda Vaivode: Vai tu esi redzējusi filmu "Straume"? Protams! Mēs visi noskatījāmies. Raudāji? Nē, es neraudāju. Esmu racionāliste. Bet man ir ārkārtīgs lepnums… Pilnīgi neiedomājami! Un mani visvairāk satriec fakts, kādā veidā šī filma tika uz tās pašas "Oskara" lielās biznesa skatuves uz to ento miljonu vērto filmu fona! Re, ko nozīmē talants! Nav vajadzīgi skaļi vārdi – ir vajadzīgs talants un darbs. Uzņēmība un disciplīna. Un vīzija. Man liekas, tik tiešām – ja neklausās visās tanīs ārišķībās un nepievērš uzmanību patērētājsabiedrībai, bet patiešām rok, ceļ un ar savu morāles vīziju strādā tam, kam sirsniņa atvērti strādā, var sasniegt ļoti lielas virsotnes. Ojārs Rubenis: Zinu, ka tu lēnām esi sākusi nodarboties ar to pašu darbu, ko darīja tava mamma – ar pedagoģiju. Vai tu domā par to, ka pēc gadiem desmit tu varētu būt arī laba skolotāja? Jo mums Latvijā vokālā pedagoģija arī ir ļoti, ļoti nepieciešama. Protams, es par to domāju. (..) Nezinu, vai būšu laba skolotāja, bet es noteikti būšu skarba skolotāja, jo uzskatu, ka šajā pasaulē ar visu to, ka katra otrā ir pasaules zvaigzne, mēs esam pazaudējuši tādu kā iekšējo morāli – ko nozīmē būt labam dziedātājam. Konkursos, kuros pati esmu piedalījusies un kuros mani sāk pamazām saukt žūrijā, esmu novērojusi, kādā vidē daudzi dziedātāji ir auguši, ko viņi domā un kā viņi iedomājas, kā visam vajadzētu notikt. Kāpēc nav tā, ka pēc akadēmijas beigšanas Metropole nākamajā rītā viņiem nezvana un nesaka: "Mēs jau sen gaidījām, lai jūs atbrauktu!" Ir nepieciešams šiem jaunajiem cilvēkiem palīdzēt nevis tikai ar tehniku un tikai muzikāli, bet arī ar padomiem par ikdienas dzīvi, jo daudzi no viņiem nezina, ko lai dara pēc akadēmijas beigšanas. Saņēmi savu bakalauru, bet – ko tālāk? Viņš nezina, ka jābrauc uz noklausīšanos, kādās programmās var iestāties, kāpēc vienam der viena programma, bet otram jābrauc uz B klases teātri un jāsāk dziedāt mazās lomas. Daudziem dziedātājiem – arī man savulaik – šī palīdzība nav pieejama. Mūsdienu pasaulē diemžēl teātru intendanti un aģenti tikai "slauc": šodien vari – labi, ja rīt nevarēsi, pasauksim nākamo. Diemžēl ļoti daudziem dziedātājiem jāpieņem arī sāpīgi lēmumi. Šajā profesijā ir tā, kā mana mamma reiz teica: ja nevari būt labākā, tad nemaz nesāc. Jo gandarījuma mirkļu noteikti būs mazāk nekā to, kas tevi pavada ikdienā. Pusgadu tu vari gatavot partiju, tad sešas nedēļas - iestudējumu,  bet kritiķis uzraksta, ka viss ir galīgi garām. Tam jābūt gatavam, un tas ir jāpieņem. Ja es mācītu, tad gribētu ne tikai nodot savas zināšanas, bet arī palīdzēt cilvēkiem atrast savu ceļu un varbūt ieteikt kaut ko. Tas ir skarbi, bet uzskatu, ka tāda patiesības atklāšana ir nepieciešama, jo nav nekā sāpīgāka, ja cilvēks cer, cer un cer, bet beigās dzīve viņam parāda, ka cerības bijušas veltas. Tieši šajā profesijā ir ārkārtīgi nepieciešams diezgan ātri saprast, vai vari, vai nevari. Paldies, Elīn, un man ir milzīgs prieks, ka tev cerības bijušas sabalansētas ar to, ko esi darījusi un nav bijis milzīgu vilšanos. Jo es pat neatceros, kad pret tevi būtu vērsta kāda negatīva kritika. Nav runa tikai par kritiku. Mans lielākais kritiķis esmu es pati, un gandarījuma sajūta – vai nu tā ir, vai tās nav. Tā var neparādīties pat pēc ļoti labas kritikas. (..) Bet kritika, protams, var būt arī palīdzoša.  (Jautājums no žurnālistu puses): Kas jūs saista ar Latviju bez šiem koncertiem? Vai vasarā būs atkal savs dārziņš un tomāti?  Protams, būs ikgadējā dārza ballīte, kurā sanāk draugi, ir skaļi un līksmi. Vēl taču ir sēnes – ar meitenēm stāvā sajūsmā vienmēr septembrī un oktobrī atrodam laiciņu atbraukt un tās salasīt. Tā ir arī zaļā zāle jūlijā; tā ir Sigulda un Jūrmala, un arī lauki. Absolūta nepieciešamība! Es ļoti bieži šeit parādos, un neviens pat nemaz nezina, ka esmu ieradusies, jo izvairos; atbraucu mājās uzlādēties bez tāda pompa – sak', esmu atbraukusi, pievērsiet man uzmanību! Es vienkārši iebraucu, tētis atver durvis, un mierīgi divas dienas varu nodzīvot mājās un satikties tikai ar saviem ģimenes locekļiem. Dažreiz pat draugi nezina, ka esmu bijusi Latvijā.  (Jautājums no žurnālistu puses): Vai sarunas bijušas arī ar Maestro Raimondu Paulu par tālāko sadarbību?  Šobrīd notiek darbs pie [ideju] izstrādes. Pēc koncertiem esam runājušies par to, ko esam paveikuši. Jāskatās, ko vēl varētu paspēt. Ir sagatavoti daudzi jauni aranžējumi Maestro darbiem, un man ir tāda doma: sarīkot ne tikai klasisku koncertu, bet tādu kā popūriju, tā saucamo krosovera žanra koncertu, un Maestro Pauls ar savām melodijām ir unikāls šajā ziņā. Tas kaut kad tiks īstenots.

Vispirms spēlēja šahu Siguldā, tagad sarunājas Latvijas Radio studijā. Siguldas novadā divos kultūrai nozīmīgos amatos darbu sākuši jauni vadītāji – Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte un Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra vadītājs Jānis Vimba. Par kopdarbību un, ar ko tad Sigulda aizrauj un piesaista apmeklētājus, pārrunājam Kultūras rondo.  

Episode 153 - all notes from the show can be found at www.zippingaroundtheworld.com on the home page.  Scroll to find Episode 153.   Don't forget to subscribe to the show!  Tell your friends and social media. Help the show, at no cost to you! Use my travel credit card links, which are always found on my website show notes. Leave me a comment on my website under the comments tab if you have ever used any of my travel tips or locations.  Also, leave me a rating and kind comment in Itunes as well.

Septembrī Latvijā notiek Dzejas dienas, taču Sigulda sevi ir pasludinājusi par Latvijas dzejas galvaspilsētu, un iedibinājusi pati savu festivālu - “Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis”, kas augusta pēdējā dienā iesākās ar Dzejas nakts pārgājienu. Raidījumā arī mēs dodamies šai ceļā. Uzzināsiet, ko šobrīd dara dzejas meistari - Edvīns Raups, Guntars Godiņš, Jānis Rokpelnis, Inga Ābele un Artis Ostups. Taču Dzejas nakts pārgājiens bija īpašs arī ar to, ka tā organizatore Sandra Marta Grudule bija sasaukusi kopā daudzās Latvijas literātu apvienības, un tieši radīt gribošu ļaužu daudzbalsīgā klātbūtne paredzamo Dzejas dienu norisi pietuvināja neparedzamajam. Dzejas nakts pārgājiens tieši tā arī sākās. Un tagad arī jums jāsāk iztēloties. Ir sestdienas vakars, Siguldas stacijā pienāk vilciens no Cēsīm, tad no Rīgas. Stacijas laukumā sanāk diezgan prāvs ļaužu bariņš, dažiem ir rokās norunātā zīme – balta lapa, citi paļaujas, ka tāpat visus jau pazīst. Pusastoņos vakarā mirklis nopietnības – skan atklāšanas uzrunas. Tad Siguldas Stacijas laukumā sākas zibakcija – pēc megafonā dotas komandas dzejnieki vienlaicīgi sāk skandēt savus dzejoļus. Un nu jau mēs dodamies ceļā! Lai satiktu Viesturu Vecgrāvi pie  Siguldas Valsts ģimnāzijas, kur literatūrzinātnieks stāstīs par dzejnieka, atdzejotāja, rakstnieka Leona Brieža skolas gaitām Siguldā. Nākamais pieturas punkts ir Svētku laukums Siguldā. Tas, ka šeit vientuļš zem ābeles sēd Edvīns Raups un gaida savus klausītājus, man nav nekāds pārsteigums, tas jau bija ierakstīts programmā. Taču pārsteigums ir satriecošs saulriets pār Gaujas senleju, un vienlaikus atveras debesis un sāk līt. Siguldas daudzie skatu laukumiņi ir ļoti piemērota skatuve dzejniekam. Taču kāds to visu ir iecerējis, saplānojis,  un izstaigājis vēl pirms pārējiem. Kāds ir gādājis, lai ar prožektora staru tumsu šķeltu gaisma, un dzejnieki redzētu lapu no kuras dzejoļi tiek lasīti, un uzstādījis mikrofonu, lai pārējie to sadzirdētu.  Dzejas nakts pārgājiena organizatore ir kultūras centra “​Siguldas devons” projektu vadītāja Sandra Marta Grudule. Dzejas nakts pārgājiens prasa sabalansēt garīgo tiecību un savu fizisko izturību, un norūdīt arī kādas cilvēciskas īpašības. Ceļinieku vidū ir dzejniece Laima Helēna Mūrniece. Viņa ir neredzīga, taču atrodas kāda automašīna, kas var palīdzēt, atrodas, kas piesakās par pavadoni. Cits auto mēģina pierunāt visu mīlēto dzejnieku Jāni Rokpelni nekāpt augšup uz Siguldas pili pa stāvo serpentīnu. Dzejnieks apskaišas par neticību viņa spēkiem. Man taču tūlīt būs 79, viņš rājas, lai gan apkārtējiem netop īsti skaidrs, kāda atziņa no tā būtu jāizloba. Arī literārās apvienības ir šāda iespēja atbalstīt vienam otru. Esmu priecīga klātienē iepazīt literatūrzinātnieci, literatūrkritiķi un dzejnieci Sandru Ratnieci, dzejnieku un prozaiķu grupas “Tekstūra” kopā saucēju. Grupa “Tekstūra” tika nodibināta 2019. gadā, 13 grupas autoru kopdarbs “Dzejas detektīvi” iznāca pagājušā gada rudenī, šajās Dzejas dienās “Tekstūra”  rīkotais pasākums “Radošuma anatomija” Dzejas dienu progammā. Kristaps Vecgrāvis dzeju lasīs tuvāk Nakts pārgājiena noslēgumam, Siguldas kapos. Šobrīd vēl esam ceļā uz Siguldas peldvietu, lai pie Gaujas satiktu Guntaru Godiņu, programmā teikts, ka viņš pirms dažiem gadiem kļuvis par siguldieti un kaislīgu makšķernieku. Guntars Godiņš šogad ir viens no Dzejas dienu balvas pretendentiem, par atdzejas krājumu “Sirreālisms igauņu dzejā”, intriga tiks atklāta festivāla Dzejas dienas noslēgumā, 15. septembrī. Lai piedod Guntars Godiņš, viņa balss tagad paliks fonā. Viņam savas zivis, man savējās. Man jāķer pie rokas dzejnieki. Laima Ābele. Un nu ir īstais brīdis atzīties. Ar Laimu Ābeli esam klasesbiedres, skolā vienā solā sēdējām. Tad varat iedomāties manu pārsteigumu, satiekot savu vienaudzi dzejnieku rindās. Elīnas Līces stabule vakara un nakts raibos notikumus sasaista vienotā veselumā. Stabule ieskandina arī Arta Ostupa dzejas lasījumu Siguldas pilsdrupās. Dzejas nakts pārgājiens īsi pirms pusnakts sasniedzis zemo punktu. Par daudz emocionālu iespaidu, par daudz noieto soļu, sākam atpalikt no plānotā grafika. Taču radošu cilvēku pulks nepieviļ. Joki kļūst skaļāki, pēc Arta Ostupa lasījuma kāds skaļi un līksmi aicina uz kapiem.

Podcast ohne Benni, aber mit doppeltem David: Doll und Loch auf Abschiedstour, eine Hallen-WM, die niemand mitbekommt, Formel 1-Saisonauftakt und die Bayern kurz vor dem Ausscheiden aus dem Champions League? Diese und viele weitere Themen im neuen Podcast-Wochenrückblick. Wir starten mit Kurz-News aus Volleyball und Triathlon, blicken dann auf die Leichtathletik-Hallen-WM in Glasgow, das aktuelle Radsportgeschehen sowie die News aus Formel 1, der WEC sowie von der MotoGP - danke an Luca Storms für den Zusatzinput. Im Wintersport lassen wir dann die Bob-WM in Winterberg mit vielen deutschen Medaillen ausklingen und blicken auf das Rodel-Weltcup-Finale in Sigulda, bei dem Norbert Loch verabschiedet wurde. ...Du möchtest deinen Podcast auch kostenlos hosten und damit Geld verdienen? Dann schaue auf www.kostenlos-hosten.de und informiere dich. Dort erhältst du alle Informationen zu unseren kostenlosen Podcast-Hosting-Angeboten. kostenlos-hosten.de ist ein Produkt der Podcastbude.Gern unterstützen wir dich bei deiner Podcast-Produktion.

Podcast ohne Benni, aber mit doppeltem David: Doll und Loch auf Abschiedstour, eine Hallen-WM, die niemand mitbekommt, Formel 1-Saisonauftakt und die Bayern kurz vor dem Ausscheiden aus dem Champions League? Diese und viele weitere Themen im neuen Podcast-Wochenrückblick. Wir starten mit Kurz-News aus Volleyball und Triathlon, blicken dann auf die Leichtathletik-Hallen-WM in Glasgow, das aktuelle Radsportgeschehen sowie die News aus Formel 1, der WEC sowie von der MotoGP - danke an Luca Storms für den Zusatzinput. Im Wintersport lassen wir dann die Bob-WM in Winterberg mit vielen deutschen Medaillen ausklingen und blicken auf das Rodel-Weltcup-Finale in Sigulda, bei dem Norbert Loch verabschiedet wurde. ...Du möchtest deinen Podcast auch kostenlos hosten und damit Geld verdienen? Dann schaue auf www.kostenlos-hosten.de und informiere dich. Dort erhältst du alle Informationen zu unseren kostenlosen Podcast-Hosting-Angeboten. kostenlos-hosten.de ist ein Produkt der Podcastbude.Gern unterstützen wir dich bei deiner Podcast-Produktion.

Podcast ohne Benni, aber mit doppeltem David: Doll und Loch auf Abschiedstour, eine Hallen-WM, die niemand mitbekommt, Formel 1-Saisonauftakt und die Bayern kurz vor dem Ausscheiden aus dem Champions League? Diese und viele weitere Themen im neuen Podcast-Wochenrückblick. Wir starten mit Kurz-News aus Volleyball und Triathlon, blicken dann auf die Leichtathletik-Hallen-WM in Glasgow, das aktuelle Radsportgeschehen sowie die News aus Formel 1, der WEC sowie von der MotoGP - danke an Luca Storms für den Zusatzinput. Im Wintersport lassen wir dann die Bob-WM in Winterberg mit vielen deutschen Medaillen ausklingen und blicken auf das Rodel-Weltcup-Finale in Sigulda, bei dem Norbert Loch verabschiedet wurde. ...Du möchtest deinen Podcast auch kostenlos hosten und damit Geld verdienen? Dann schaue auf www.kostenlos-hosten.de und informiere dich. Dort erhältst du alle Informationen zu unseren kostenlosen Podcast-Hosting-Angeboten. kostenlos-hosten.de ist ein Produkt der Podcastbude.Gern unterstützen wir dich bei deiner Podcast-Produktion.

Podcast ohne Benni, aber mit doppeltem David: Doll und Loch auf Abschiedstour, eine Hallen-WM, die niemand mitbekommt, Formel 1-Saisonauftakt und die Bayern kurz vor dem Ausscheiden aus dem Champions League? Diese und viele weitere Themen im neuen Podcast-Wochenrückblick. Wir starten mit Kurz-News aus Volleyball und Triathlon, blicken dann auf die Leichtathletik-Hallen-WM in Glasgow, das aktuelle Radsportgeschehen sowie die News aus Formel 1, der WEC sowie von der MotoGP - danke an Luca Storms für den Zusatzinput. Im Wintersport lassen wir dann die Bob-WM in Winterberg mit vielen deutschen Medaillen ausklingen und blicken auf das Rodel-Weltcup-Finale in Sigulda, bei dem Norbert Loch verabschiedet wurde. ...Du möchtest deinen Podcast auch kostenlos hosten und damit Geld verdienen? Dann schaue auf www.kostenlos-hosten.de und informiere dich. Dort erhältst du alle Informationen zu unseren kostenlosen Podcast-Hosting-Angeboten. kostenlos-hosten.de ist ein Produkt der Podcastbude.Gern unterstützen wir dich bei deiner Podcast-Produktion.

Podcast ohne Benni, aber mit doppeltem David: Doll und Loch auf Abschiedstour, eine Hallen-WM, die niemand mitbekommt, Formel 1-Saisonauftakt und die Bayern kurz vor dem Ausscheiden aus dem Champions League? Diese und viele weitere Themen im neuen Podcast-Wochenrückblick. Wir starten mit Kurz-News aus Volleyball und Triathlon, blicken dann auf die Leichtathletik-Hallen-WM in Glasgow, das aktuelle Radsportgeschehen sowie die News aus Formel 1, der WEC sowie von der MotoGP - danke an Luca Storms für den Zusatzinput. Im Wintersport lassen wir dann die Bob-WM in Winterberg mit vielen deutschen Medaillen ausklingen und blicken auf das Rodel-Weltcup-Finale in Sigulda, bei dem Norbert Loch verabschiedet wurde. ...Du möchtest deinen Podcast auch kostenlos hosten und damit Geld verdienen? Dann schaue auf www.kostenlos-hosten.de und informiere dich. Dort erhältst du alle Informationen zu unseren kostenlosen Podcast-Hosting-Angeboten. kostenlos-hosten.de ist ein Produkt der Podcastbude.Gern unterstützen wir dich bei deiner Podcast-Produktion.

Podcast ohne Benni, aber mit doppeltem David: Doll und Loch auf Abschiedstour, eine Hallen-WM, die niemand mitbekommt, Formel 1-Saisonauftakt und die Bayern kurz vor dem Ausscheiden aus dem Champions League? Diese und viele weitere Themen im neuen Podcast-Wochenrückblick. Wir starten mit Kurz-News aus Volleyball und Triathlon, blicken dann auf die Leichtathletik-Hallen-WM in Glasgow, das aktuelle Radsportgeschehen sowie die News aus Formel 1, der WEC sowie von der MotoGP - danke an Luca Storms für den Zusatzinput. Im Wintersport lassen wir dann die Bob-WM in Winterberg mit vielen deutschen Medaillen ausklingen und blicken auf das Rodel-Weltcup-Finale in Sigulda, bei dem Norbert Loch verabschiedet wurde. ...Du möchtest deinen Podcast auch kostenlos hosten und damit Geld verdienen? Dann schaue auf www.kostenlos-hosten.de und informiere dich. Dort erhältst du alle Informationen zu unseren kostenlosen Podcast-Hosting-Angeboten. kostenlos-hosten.de ist ein Produkt der Podcastbude.Gern unterstützen wir dich bei deiner Podcast-Produktion.

Podcast ohne Benni, aber mit doppeltem David: Doll und Loch auf Abschiedstour, eine Hallen-WM, die niemand mitbekommt, Formel 1-Saisonauftakt und die Bayern kurz vor dem Ausscheiden aus dem Champions League? Diese und viele weitere Themen im neuen Podcast-Wochenrückblick. Wir starten mit Kurz-News aus Volleyball und Triathlon, blicken dann auf die Leichtathletik-Hallen-WM in Glasgow, das aktuelle Radsportgeschehen sowie die News aus Formel 1, der WEC sowie von der MotoGP - danke an Luca Storms für den Zusatzinput. Im Wintersport lassen wir dann die Bob-WM in Winterberg mit vielen deutschen Medaillen ausklingen und blicken auf das Rodel-Weltcup-Finale in Sigulda, bei dem Norbert Loch verabschiedet wurde. ...Du möchtest deinen Podcast auch kostenlos hosten und damit Geld verdienen? Dann schaue auf www.kostenlos-hosten.de und informiere dich. Dort erhältst du alle Informationen zu unseren kostenlosen Podcast-Hosting-Angeboten. kostenlos-hosten.de ist ein Produkt der Podcastbude.Gern unterstützen wir dich bei deiner Podcast-Produktion.

Podcast ohne Benni, aber mit doppeltem David: Doll und Loch auf Abschiedstour, eine Hallen-WM, die niemand mitbekommt, Formel 1-Saisonauftakt und die Bayern kurz vor dem Ausscheiden aus dem Champions League? Diese und viele weitere Themen im neuen Podcast-Wochenrückblick. Wir starten mit Kurz-News aus Volleyball und Triathlon, blicken dann auf die Leichtathletik-Hallen-WM in Glasgow, das aktuelle Radsportgeschehen sowie die News aus Formel 1, der WEC sowie von der MotoGP - danke an Luca Storms für den Zusatzinput. Im Wintersport lassen wir dann die Bob-WM in Winterberg mit vielen deutschen Medaillen ausklingen und blicken auf das Rodel-Weltcup-Finale in Sigulda, bei dem Norbert Loch verabschiedet wurde. ...Du möchtest deinen Podcast auch kostenlos hosten und damit Geld verdienen? Dann schaue auf www.kostenlos-hosten.de und informiere dich. Dort erhältst du alle Informationen zu unseren kostenlosen Podcast-Hosting-Angeboten. kostenlos-hosten.de ist ein Produkt der Podcastbude.Gern unterstützen wir dich bei deiner Podcast-Produktion.

Podcast ohne Benni, aber mit doppeltem David: Doll und Loch auf Abschiedstour, eine Hallen-WM, die niemand mitbekommt, Formel 1-Saisonauftakt und die Bayern kurz vor dem Ausscheiden aus dem Champions League? Diese und viele weitere Themen im neuen Podcast-Wochenrückblick. Wir starten mit Kurz-News aus Volleyball und Triathlon, blicken dann auf die Leichtathletik-Hallen-WM in Glasgow, das aktuelle Radsportgeschehen sowie die News aus Formel 1, der WEC sowie von der MotoGP - danke an Luca Storms für den Zusatzinput. Im Wintersport lassen wir dann die Bob-WM in Winterberg mit vielen deutschen Medaillen ausklingen und blicken auf das Rodel-Weltcup-Finale in Sigulda, bei dem Norbert Loch verabschiedet wurde. ...Du möchtest deinen Podcast auch kostenlos hosten und damit Geld verdienen? Dann schaue auf www.kostenlos-hosten.de und informiere dich. Dort erhältst du alle Informationen zu unseren kostenlosen Podcast-Hosting-Angeboten. kostenlos-hosten.de ist ein Produkt der Podcastbude.Gern unterstützen wir dich bei deiner Podcast-Produktion.

Uz Latvijas teātru skatuvēm uzplaucis sports: nesen Valmierā skatuves dzīvi sāka stāsts par soļotāju Jāni Daliņu, bet Liepājas teātrī rītvakar, 17. februārī,  pirmizrāde stāstam par Latvijas bobsleja pirmsākumiem jeb, kā to dēvē izrādes veidotāji, “dokumentālam varoņeposam”  ar nosaukumu “Latviešu raķetes”. Režisoru Regnāru Vaivaru piesaistījusi par Latvijas bobsleja “tēvu” sauktā trenera Rolanda Upatnieka neparastā personība, un stāsts par cilvēku aiz sporta virsrakstiem, medaļām un sekundēm aizrāvis arī teātra aktierus. Māra Rozenberga topošo izrādi skatījās kopā ar vienu no stāsta prototipiem – bobslejistu Zinti Ekmani, un sižetā dzirdēsim arī viņa iespaidus par redzēto. Bobslejists Zintis Ekmanis vēl pirms izrādes mēģinājuma telefonā rāda, kā izskatījās slavenais VEF bobs, ko bobsleja pasaulē 80.gados iesauca par “raķeti” un kas iedvesmojis arī Liepājas teātra izrādes nosaukumu. “Tā galvenā ideja bija uztaisīt [bobu], cik vien maziņu var, lai gaisa pretestība būtu pēc iespējas mazāka. Apsēdināja [Jāni] Ķipuru un [Aivaru] Šnepstu – viņi tolaik bija pirmais numurs -, novilka viņiem apkārt tā, lai tikai spētu iesēsties un rokas pakustināt, un sāka būvēt ar bolīdu. Parasti tā nav, parasti sāk ar rāmi un tad apaudzē apkārt. Bet šeit pa priekšu uzbūvēja to “raķeti”, tad aizveda uz VEF un pateica inženieriem: tagad salieciet visu iekšā! Un tas, ko VEF inženieri izdarīja, bija ģeniāli. Tie bija ģeniāli risinājumi.” Un tā mēs kultūras sižetu eleganti esam iesākuši ar sarunu par sportu un inženieru sasniegumiem, apliecinot, ka šīs jomas reizēm ir daudz tuvāk, nekā mums šķiet. Starp citu, izrādās, ka Ekmanis pats bērnībā spēlējis teātrī un mūzikas grupā. Jautāju, kā viņš uzņēma ideju par Latvijas bobsleja pirmsākumiem veltītu teātra izrādi. “Tas bija milzīgs pārsteigums, kad Regnārs [Vaivars] man piezvanīja un pateica par šādu ideju. Neliels šoks, pat varētu teikt! Mēs tikāmies, un man radās pārliecība – jā, tas puisis grib kaut ko uzbūvēt! (..) Tagad es ar nepacietību gaidu, kas tur būs par brīnumiem. Galvenais cenzors ir ieradies!” smejas Ekmanis. Ko viņam gribētos, lai izrāde nodod skatītājiem? “To darba smagumu. Pati braukšana jau ir skaista, bet tas brīdis ir tik īss, un ir jāiegulda tik daudz darba! Brīžam domāju – kā es vispār to varēju izturēt? Iekšējā konkurence bija tik liela... (..) Bet mums jau bija arī jautri! Mēs kopīgi lasījām Zoščenko un “Trīs vīrus laivā”, kad braucām uz treniņiem, mētājāmies ar asprātībām... Tad bija vieglāk to smagumu panest.” Savulaik, domājot par unikāliem latviešu sasniegumiem dažādās jomās, režisoram Regnāram Vaivaram īpaši aizķērusies leģenda par treneri Rolandu Upatnieku – par viņa spēju izcīnīt, ka par galveno jaunā bobsleja centru Padomju savienībā 1980.gadā kļūst tieši Sigulda, ka komandā gandrīz visi sportisti ir latvieši un ka četros gados viņi no iesācējiem kļūst par medaļniekiem. Tāpēc Vaivaram šis ir stāsts tieši par Upatnieku. Veidojot Rolanda Upatnieka portretu, režisors Regnārs Vaivars intervējis ap 20 tā laika bobslejam tuvu stāvošu cilvēku. Pats Upatnieks 1994.gadā gāja bojā autoavārijā, pēc trenera karjeras beigām vedot automašīnas no Vācijas. Izrādē viņu atveido aktieris Mārtiņš Kalita. Viņš ir arī režisora asistents. Kalita un viņa kolēģi izrādē Sandis Pēcis un Kaspars Kārkliņš brīdi pirms izrādes jau tērpušies sarkanos treniņtērpos, kuros vēlāk kāps uz skatuves, un viens caur otru ar lielu aizrautību stāsta par saviem varoņiem. Lai gan stāsts par “Latviešu raķetēm” ir balstīts patiesos notikumos, tā tomēr ir režisora un aktieru versija par šo leģendu, uzsver aktieris Kaspars Kārkliņš. Interesantā kārtā mūsu saruna ātri aizvirzās projām no izrādes un turpinās par bobsleja vēsturi un Upatnieka personību, par ko aktieri, šķiet, varētu runāt stundām. Arī viņus šī tēma ir “ievilkusi”. Un izrāde ir sākusies. Mūsu vērtējumam tiek nodots otrais cēliens, kas sākas ar 1984.gada Olimpiskajām spēlēm Sarajevā, kur Zinta Ekmaņa pilotētā PSRS bobsleja izlases otrā ekipāža ieguva bronzas medaļas. Izrādē gan visi sportisti ieguvuši iesaukas un Ekmaņa tēls kļuvis par “Hudīni”, bet bijušais sportists sevi bez grūtībām atpazīst.  

rWotD Episode 2447: Gauja Welcome to random Wiki of the Day where we read the summary of a random Wikipedia page every day.The random article for Monday, 15 January 2024 is Gauja.The Gauja River (Estonian: Koiva jõgi, German: Livländische Aa) is a river in the Vidzeme region of Latvia. It is the only large river of Latvia that begins and ends its flow in Latvia. Its length is 460 km, of which 93.5 km (approximately one-fifth) are in the Gauja National Park. In this part, the Gauja River flows through the Gauja valley, which is 1 to 2.5 km wide, and the maximum depth near Sigulda is 85 m. Thus, Gauja is the longest river of Latvia if only the parts of the river in the country's territory are counted. Daugava has only 367 km in Latvia, while the whole river is over 1000 km.The sandstone rocks on the banks of the Gauja and its adjoining rivers started forming 370 to 300 million years ago during the Devonian period.This recording reflects the Wikipedia text as of 00:55 UTC on Monday, 15 January 2024.For the full current version of the article, see Gauja on Wikipedia.This podcast uses content from Wikipedia under the Creative Commons Attribution-ShareAlike License.Visit our archives at wikioftheday.com and subscribe to stay updated on new episodes.Follow us on Mastodon at @wikioftheday@masto.ai.Also check out Curmudgeon's Corner, a current events podcast.Until next time, I'm Aria Neural.

Agradece a este podcast tantas horas de entretenimiento y disfruta de episodios exclusivos como éste. ¡Apóyale en iVoox! La batalla de Riga fue una ofensiva alemana que se llevó a cabo entre el 1 y el 3 de septiembre de 1917, durante la Primera Guerra Mundial, con el objetivo de capturar la ciudad de Riga, capital de Letonia, que entonces formaba parte del Imperio ruso. Los alemanes querían aprovechar la debilidad del ejército ruso tras la revolución de febrero y la crisis política que se vivía en el país. Además, esperaban enderezar la línea del frente en el Báltico y liberar tropas para enviarlas al frente occidental, donde se decidiría el destino de la guerra. Para lograr su objetivo, los alemanes desplegaron el 8º Ejército, al mando del general Oskar von Hutier, que contaba con unos 300.000 hombres y más de 1.000 piezas de artillería. Los rusos, por su parte, defendían Riga con el 12º Ejército, al mando del general Dmitri Parsky, que tenía unos 200.000 hombres y unos 400 cañones. Entre las unidades rusas se encontraban dos brigadas de fusileros letones, formadas por voluntarios locales que luchaban por la independencia de su país. La batalla comenzó el 1 de septiembre con un intenso bombardeo alemán sobre las posiciones rusas en la orilla izquierda del río Daugava, que separaba Riga del resto del territorio letón. Los alemanes construyeron tres puentes de pontones sobre el río cerca de la localidad de Ikšķile y cruzaron al otro lado con rapidez. Los rusos intentaron detenerlos con un contraataque, pero fueron rechazados por el fuego enemigo. Los alemanes avanzaron hacia el norte y el noroeste, buscando rodear a las tropas rusas en Riga. La resistencia más feroz la ofrecieron los fusileros letones, que ocupaban las trincheras a lo largo del río Mazā Jugla, un afluente del Daugava. Allí se libró la llamada batalla de Jugla, donde los letones soportaron el asalto alemán durante dos días, empleando lanzallamas, gas y aviación. Los letones sufrieron unas 4.000 bajas, pero lograron contener el avance alemán y dar tiempo al resto del ejército ruso para retirarse ordenadamente de Riga. El 3 de septiembre, los alemanes entraron en Riga sin encontrar mucha oposición. La ciudad había sido evacuada por las autoridades rusas y por gran parte de la población civil. Los alemanes celebraron su victoria como una gran hazaña militar, pero pronto se dieron cuenta de que no había tenido un impacto decisivo en el curso de la guerra. Los rusos se reagruparon en nuevas posiciones defensivas cerca de Sigulda y Cēsis, donde contaron con el apoyo de las tropas británicas y francesas que habían llegado al Báltico para ayudar a sus aliados. La batalla de Riga fue una de las últimas operaciones ofensivas del ejército alemán en el frente oriental antes de la revolución bolchevique y el armisticio de Brest-Litovsk, que pusieron fin a la participación rusa en la guerra. Para los letones, la batalla fue un episodio heroico que demostró su voluntad de luchar por su libertad y su identidad nacional. ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------- Antena Historia te regala 30 días PREMIUM, para que lo disfrutes https://www.ivoox.com/premium?affiliate-code=b4688a50868967db9ca413741a54cea5 ---------------------------------------------------------------------------------------- Produce Antonio Cruz Edita ANTENA HISTORIA Antena Historia (podcast) forma parte del sello iVoox Originals ---------------------------------------------------------------------------------------- web……….https://antenahistoria.com/ correo.....info@antenahistoria.com Facebook…..Antena Historia Podcast | Facebook Twitter…...https://twitter.com/AntenaHistoria Telegram…...https://t.me/foroantenahistoria DONACIONES PAYPAL...... https://paypal.me/ancrume ---------------------------------------------------------------------------------------- ¿QUIERES ANUNCIARTE en ANTENA HISTORIA?, menciones, cuñas publicitarias, programas personalizados, etc. Dirígete a Antena Historia - AdVoices Escucha el episodio completo en la app de iVoox, o descubre todo el catálogo de iVoox Originals

La batalla de Riga fue una ofensiva alemana que se llevó a cabo entre el 1 y el 3 de septiembre de 1917, durante la Primera Guerra Mundial, con el objetivo de capturar la ciudad de Riga, capital de Letonia, que entonces formaba parte del Imperio ruso. Los alemanes querían aprovechar la debilidad del ejército ruso tras la revolución de febrero y la crisis política que se vivía en el país. Además, esperaban enderezar la línea del frente en el Báltico y liberar tropas para enviarlas al frente occidental, donde se decidiría el destino de la guerra. Para lograr su objetivo, los alemanes desplegaron el 8º Ejército, al mando del general Oskar von Hutier, que contaba con unos 300.000 hombres y más de 1.000 piezas de artillería. Los rusos, por su parte, defendían Riga con el 12º Ejército, al mando del general Dmitri Parsky, que tenía unos 200.000 hombres y unos 400 cañones. Entre las unidades rusas se encontraban dos brigadas de fusileros letones, formadas por voluntarios locales que luchaban por la independencia de su país. La batalla comenzó el 1 de septiembre con un intenso bombardeo alemán sobre las posiciones rusas en la orilla izquierda del río Daugava, que separaba Riga del resto del territorio letón. Los alemanes construyeron tres puentes de pontones sobre el río cerca de la localidad de Ikšķile y cruzaron al otro lado con rapidez. Los rusos intentaron detenerlos con un contraataque, pero fueron rechazados por el fuego enemigo. Los alemanes avanzaron hacia el norte y el noroeste, buscando rodear a las tropas rusas en Riga. La resistencia más feroz la ofrecieron los fusileros letones, que ocupaban las trincheras a lo largo del río Mazā Jugla, un afluente del Daugava. Allí se libró la llamada batalla de Jugla, donde los letones soportaron el asalto alemán durante dos días, empleando lanzallamas, gas y aviación. Los letones sufrieron unas 4.000 bajas, pero lograron contener el avance alemán y dar tiempo al resto del ejército ruso para retirarse ordenadamente de Riga. El 3 de septiembre, los alemanes entraron en Riga sin encontrar mucha oposición. La ciudad había sido evacuada por las autoridades rusas y por gran parte de la población civil. Los alemanes celebraron su victoria como una gran hazaña militar, pero pronto se dieron cuenta de que no había tenido un impacto decisivo en el curso de la guerra. Los rusos se reagruparon en nuevas posiciones defensivas cerca de Sigulda y Cēsis, donde contaron con el apoyo de las tropas británicas y francesas que habían llegado al Báltico para ayudar a sus aliados. La batalla de Riga fue una de las últimas operaciones ofensivas del ejército alemán en el frente oriental antes de la revolución bolchevique y el armisticio de Brest-Litovsk, que pusieron fin a la participación rusa en la guerra. Para los letones, la batalla fue un episodio heroico que demostró su voluntad de luchar por su libertad y su identidad nacional. ---------------------------------------------------------------------------------------------------------------- Antena Historia te regala 30 días PREMIUM, para que lo disfrutes https://www.ivoox.com/premium?affiliate-code=b4688a50868967db9ca413741a54cea5 ---------------------------------------------------------------------------------------- Produce Antonio Cruz Edita ANTENA HISTORIA Antena Historia (podcast) forma parte del sello iVoox Originals ---------------------------------------------------------------------------------------- web……….https://antenahistoria.com/ correo.....info@antenahistoria.com Facebook…..Antena Historia Podcast | Facebook Twitter…...https://twitter.com/AntenaHistoria Telegram…...https://t.me/foroantenahistoria DONACIONES PAYPAL...... https://paypal.me/ancrume ---------------------------------------------------------------------------------------- ¿QUIERES ANUNCIARTE en ANTENA HISTORIA?, menciones, cuñas publicitarias, programas personalizados, etc. Dirígete a Antena Historia - AdVoices Escucha el episodio completo en la app de iVoox, o descubre todo el catálogo de iVoox Originals

As temperatures drop to -10 Celsius in parts of Latvia, Otto and Joe discuss major stories such as Sigulda's renewed Olympic dreams, President Rinkēvičs' trip to Israel and the West Bank, the strangest police confiscation of white powder imaginable, and much more! Theme song "Mēs esam ārzemnieki" by Aarzemnieki, used with permission Closing theme song: Think Tank by Audionautix audionautix.com​ Creative Commons — Attribution 3.0 Unported — CC BY 3.0 Free Download / Stream: bit.ly/_think-tank​ Music promoted by Audio Library youtu.be/mbV9t1Z0rA8

Pirmā priekšā lasītāju diena Siguldā un stāsts par Latvijā pirmos bērnu un jauniešu literatūras festivālu, kas norisināsies oktobrī. Par sapņiem redzēt lasošu sabiedrību, kurā literatūra iekļaujas tikpat organiski kā zobu tīrīšana vai sports, Kultūras rondo sarunā ar festivāla rīkotājiem un lasītmīļiem Siguldā. Siguldas bērni kopā ar režisoru Jāni Znotiņu un Luīzi zīmēja Pasaulē labāko lasītāju. Raidījuma laikā jūs uzzināsit, ka labākajam lasītājam vajag galvu, sirdi un elpvadu, čības, drēbes un grāmatplauktu. Savs festivāla grāmatu skapītis tagad ir arī Siguldas Raiņa parkā, bet pirmā Priekšālasītāju diena pieteica 1. Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālu, kas notiks oktobrī. Kultūras rondo bija klāt pirmajā Priekšālasītāju dienā, jo gribēja redzēt, ko Sigulda iesaka darīt situācijā, kad mūsu rīcībā ir neiepriecinoši rezultāti par lasītprasmi Latvijā. Šopavasar tika publicēti starptautiskā lasītprasmes pētījuma jaunākie rezultāti par bērnu lasītprasmi 50 valstīs, un Latvijai tie ir šokējoši: seši procenti bērnu desmit gadu vecumā neprot lasīt. Varam šokēties, bet varam arī rīkoties. Varam veidot īpašu festivāla skolu, kas varētu palīdzēt skolotājiem un bērnudārza pedagogiem, veidot notikumus, kas paredzēti visai ģimenei, kuros klātesoši ir multimediji, grāmatu autori, ilustrāciju izstādes. Un pats galvenais - būt klāt ar grāmatu un autoriem tur, kur ir bērni un jaunieši, piemēram, smilšukastē un skeitparkā. Skeitparkā Siguldā Reinis Janulis lasīja Luīzes Pastores "Laimes bērnus".  Siguldā tiek domāts par dažāda vecuma bērniem, gan tiem, kas savu laiku pavada skeitparkā, gan tiem, kurus uz grāmatu notikumiem atved bērnudārza audzinātāja, vai tiem, kuri atnāk uz bibliotēku kopā ar mammu vai tēti. Vissarežģītākais vecums esot no 4.-9. klasei. Iespējams, ka tur vislielāko lomu var nospēlēt kāds iedvesmojošs skolotājs, kā , piemēram Kristaps Zaļais, kurš kovidlaikā lasīja skolēniem priekšā. Nu gan viņš vairs nav skolotājs, bet pēc priekšālasīšanas Siguldā saņēma kādu svarīgu komplimentu – viņu uzaicināja uz bērnudārzu pabeigt lasīt iesākto stāstu. Kamēr top pasaulē labākais lasītājs, apgāda "Liels un mazs" vadītāja Alīse Nīgale ir gatava atvest uz Siguldu autorus oktobra sākumā, kad norisināsies Pirmais Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivāls. Savos kalendāros varat atzīmēt, ka šoruden jābrauc uz Siguldu ne tikai skatīties krāsainās lapas, bet 6.,7. vai 8. oktobrī Siguldā jābrauc grāmatas lasīt vai vismaz atrast sev kādu labu ierosmi lasīšanai un lasītmācīšanai. Tas nekas, ja pa īstam esat sākuši lasīt tikai studiju gados, kā piemēram, režisors Jānis Znotiņš, kurš tagad ir kļuvis par Latvijā pazīstamāko bērnu izrāžu režisoru. Un Siguldā literatūras festivālā būs arī teātra izrādes. Tiem bērniem un pusaudžiem, kuriem šķiet, ka grāmatu lasīšana ir viena garlaicīga nodarbe, Sigulda pierādīs, ka grāmata var būs bezgala aizraujoša, gan izrādēs un ilustrācijās, gan arī, izmantojot multimedijus. Par festivāla multimediju programmu stāsta Marta Kontina. Siguldā būs gan "Kaķu darbnīca" ar Inesi Zanderi, gan "Brīvrunu projekts" pusaudžiem, gan igauņu izcelsmes zviedru mākslinieces Ilonas Vīklandes izstāde. Pirmoreiz Latvijā būs skatāmi viņas darbi no Astrīdas Lindgrēnes grāmatām. Un vēl daudz kas cits tikai jāizpēta festivāla programmā, piemēram, atbilde uz jautājumu "Vai grāmatai ir knābis?". Pasaulē labākais lasītājs Siguldā ir uzzīmēts. Iespējams, Kuldīgā, Cēsīs, Naukšēnos vai Liepājā tam būs citādas ausis vai acis, citāds grāmatplaukts un varbūt čību vietā būs gumijnieki. Droši zinām, - pasaules labākajam lasītājam noteikti būs galva un sirds. Rīkojot Latvijā pirmo bērnu un jauniešu literatūras festivālu Siguldā, par to domājuši visi šajā radošajā procesā iesaistīties, arī Siguldas novada Kultūras centra Literatūras projektu vadītāja Dace Krecere-Vule.  Tiekamies Siguldā 6.,7.un 8. oktobrī vai jau tagad Raiņa parkā pie grāmatu skapīša. Tiekamies grāmatās!

Es ist Frühlingsanfang, bis auf wenige Ausnahmen haben Wintersportler ihre Saison beendet. Auch der "Dreierbob" macht Schluss, zumindest für den Moment. In der letzten Folge des Podcasts von Sächsische.de in diesem Winter blickt Gerd Leopold, stellvertretender Bob-Bundestrainer und Heimtrainer von Rekordweltmeister Francesco Friedrich, zurück auf turbulente fünf Monate - und hat einen Wunsch für die kommende Saison. Eines stellt Leopold, der jetzt seinen 41. Winter als Trainer beendet, gleich klar: "Eine Sommerpause gibt es eigentlich nicht." Auch nach dem letzten Weltcup Ende Februar im lettischen Sigulda, erzählt der Riesaer, sei es für viele seiner Athleten nicht direkt in den Urlaub gegangen. "Francesco Friedrich ist keine 48 Stunden nach den Rennen in Lettland schon wieder Materialtests in Altenberg gefahren." Und Anfang April, so Leopold weiter, gehe die normale Vorbereitung auch schon wieder los. Zum Ausruhen bleibt also nur wenig Zeit. Und ohnehin ruht die Wintersportwelt nicht und beschäftigt sich schon jetzt mit den wichtigsten Fragen für die kommende Saison. "Dass alle gesund bleiben, ist erstmal die Grundvoraussetzung", sagt Leopold und denkt dabei an die nicht ganz reibungslose zweite Saisonhälfte von Friedrich, die von einer schweren Muskelverletzung überschattet war. Doch den Trainer treiben auch sportpolitische Fragen um. Etwa die nach der Rückkehr russischer Athleten in den Spitzensport, auf die das Internationale Olympische Komitee mit Blick auf die kommenden Sommerspiele 2024 hinarbeitet. Die Antwort auf diese Frage sei, egal wie sie ausfalle, widersprüchlich. "Der eine wird dafür sein, dass die Athleten wieder am Wettkampf teilnehmen dürfen, andere nicht, solange Krieg in Europa herrscht. Die Diskussion ist gespalten, ich würde das nicht entscheiden wollen", sagt Leopold. Mit Blick auf seinen Sport meint er: "Man vermisst auch die russischen Sportler als Konkurrenten." Es sei, unabhängig der Debatte und Umstände, eine bedauerliche Entwicklung, dass bei den Überseeweltcups in Nordamerika diesmal teilweise nur drei Nationen an den Start gegangen seien. "Da wünsche ich mir eine Verbesserung." Zudem spricht der 64-Jährige auch über sich und seine Trainerlaufbahn. Eigentlich sollte schon 2018 mit dem Bobsport Schluss sein, nachdem Friedrich und sein Team zweimal Gold bei Olympia in Pyeongchang gewann. Seitdem verschiebt Leopold den Abschied immer wieder aufs Neue - und das aus gutem Grund, wie er im Podcast erzählt.

Beginn der NFL-Playoffs und Australian Open, Handball- und Hockey-WM, LeBron greift Allzeit-Rekord an, Klassiker-Weltcups in Wengen, Zakopane, Ruhpolding, Sigulda und vieles vieles mehr ist heute Teil in unserem Wochenrückblick! Zum Auftakt beschäftigen wir uns mit TV-Übertragungsrechten (Olympia und RTL-Zugewinne), dem Auftakt der Handball-WM samt beider ersten deutschen Spiele und dem ersten Turniertag der Australian Open, der aus deutscher Sicht doch zu wünschen übrig lässt. Im weiteren Verlauf der Folge sprechen wir dann u.a. über die Darts-Q-School, die einige Überraschungen bereit hielt, News aus Hockey und Basketball sowie über die Wildcard Round der NFL-Playoffs. Im Wintersport dreht sich heute alles um Ski Alpin in Flachau, ...Du möchtest deinen Podcast auch kostenlos hosten und damit Geld verdienen? Dann schaue auf www.kostenlos-hosten.de und informiere dich. Dort erhältst du alle Informationen zu unseren kostenlosen Podcast-Hosting-Angeboten. kostenlos-hosten.de ist ein Produkt der Podcastbude.Gern unterstützen wir dich bei deiner Podcast-Produktion.

Beginn der NFL-Playoffs und Australian Open, Handball- und Hockey-WM, LeBron greift Allzeit-Rekord an, Klassiker-Weltcups in Wengen, Zakopane, Ruhpolding, Sigulda und vieles vieles mehr ist heute Teil in unserem Wochenrückblick! Zum Auftakt beschäftigen wir uns mit TV-Übertragungsrechten (Olympia und RTL-Zugewinne), dem Auftakt der Handball-WM samt beider ersten deutschen Spiele und dem ersten Turniertag der Australian Open, der aus deutscher Sicht doch zu wünschen übrig lässt. Im weiteren Verlauf der Folge sprechen wir dann u.a. über die Darts-Q-School, die einige Überraschungen bereit hielt, News aus Hockey und Basketball sowie über die Wildcard Round der NFL-Playoffs. Im Wintersport dreht sich heute alles um Ski Alpin in Flachau, ...Du möchtest deinen Podcast auch kostenlos hosten und damit Geld verdienen? Dann schaue auf www.kostenlos-hosten.de und informiere dich. Dort erhältst du alle Informationen zu unseren kostenlosen Podcast-Hosting-Angeboten. kostenlos-hosten.de ist ein Produkt der Podcastbude.Gern unterstützen wir dich bei deiner Podcast-Produktion.

Stāsta Ogres Vēstures un mākslas muzeja gide Jana Iesalniece-Pikše  Ogres pilsētas kultūrvēsturiskā centra katrs nams un pagalms ir ar savu stāstu. Apstāklis, ka jau pirms Pirmā pasaules kara uz Ogri vasarās brauca atpūsties galvaspilsētas situētā publika, ir bijis par iemeslu tam, ka mazais miests lēnām vien pārvērtās par kolorītu vietu. Laimīgu sakritību dēļ daudz ko no senās godības Ogrē var redzēt vēl šodien, jo Otrā pasaules kara laikā pilsētai lieli postījumi netika izdarīti. Līdz ar to reizēm pilsētas ielas un nami lieti noder kā autentiska vide filmu uzņemšanai. Taisnības labad gan jāteic, ka filmu ļaudis Ogri pamanīja jau krietni sen. Pagājušā gadsimta periodikā atrodama polemika par Latvijas filmrūpniecības plašajām iespējām, kas netiek pietiekoši izmantotas, bet tās varētu "piedot filmām jaunu, svaigu, kolorītu un interesantu noskaņu". Turpat tālāk rakstā tiek atzīts, ka "tā kā mums pašiem filmrūpniecība vēl atrodas tapšanas stadijā, tad viss tas netiek izmantots. Un kas gan pie mums Latvijā varētu būt tāds, kas noderīgs filmām?" Tālāk tiek uzskaitītas skaistās Latvijas pilsētas Sigulda, Kandava, Koknese un citas, tostarp arī Ogre, kas nav pieredzējušas savu atveidu filmās. Bet izrādās, ka 1934. gadā filmu ainas Ogrē uzņēma pat amerikāņi! Ogri 1934. gadā pamana amerikāņu operatori. Lūk, citāts no 1934. gada periodikas: "Amerikāņu filmu sabiedrības United Pictures Corporation" darbinieku grupa vakar aizbrauca uz Ogri, kur iesāks filmēt latviešu skaņu filmu "Savas tautas dēls". Uz Ogri aizbrauca arī galveno lomu tēlotāji - Nacionālās operas aktieri Kārkliņš, Kadiķis, Vasiļjevs un aktrise Zīlava. Līdz šim filmas uzņemšana mazliet nokavējusies, jo Rīgā nevarēja atrast speciālu kino smiņķi, un mums arī nav kino smiņķa meistara. Šāds meistars tagad atbraucis no Berlīnes un atvedis līdzi visu nepieciešamo. Smiņķa un arī smiņķēšanas meistara trūkuma dēļ līdz šim pilnīgi nav labi izdevušies arī mūsu mēģinājumi ražot filmas, jo mūsu filmu uzņēmēji līdz šim pa lielākai daļai aktieru grimēšanai lietoja parasto teātra smiņķi." Prieks dzirdēt, ka skaistā Ogre pamanīta jau toreiz. Arī padomju periodā Ogrē tika uzņemti dažādu filmu fragmenti un ainas. Ogres pilsētas pašā centrā uz Brīvības ielas viens no redzamākajiem namiem izceļas ar restaurētu arku, ko sendienās rotāja izkārtne "Peldu iestāde". Tā reiz bija farmaceita un provizora Pētera Šīrona aptieka, kuras interjers lieti noderēja, uzņemot mums visiem zināmā televīzijas seriāla "Ilgais ceļš kāpās" fragmentu, kur Marta satiekas ar Artūru. Autentiskās masīvkoka mēbeles ar zaļi tonētajiem stikliem vēl tagad var apskatīt Ogres Vēstures un mākslas muzejā. Jāpiebilst, ka šīs filmas režisors Aloizs Brenčs arī mežabrāļu ainas izvēlējās filmēt Ogres apkārtnes mežos. Ēkā Vidus prospektā 11 1985. gadā tika uzņemta filmas "Emīla nedarbi" aina, kur Emīls ar ķekatām iegāžas Petrelkundzes mājas verandā ar galvu taisni iekšā terīnē. Acīmredzot, filmas režisoram Varim Braslam nebija šaubu, ka piemērotāku māju ar stiklotu verandu nav vērts meklēt citur – jāfilmē Ogrē. Gadu vēlāk, 1986. gadā, režisors Rihards Pīks pēc Andra Kolberga romāna "Ēna" motīviem filmas "Dubultnieks" fragmentus uzņem Ogrē, Vidus prospektā 4. Režisori Normunds Pucis un Armands Zvirbulis daudzsēriju filmas "Sarkanais mežs" ainas 2019. gadā uzņem Ogrē, Gaismas prospektā 2/6 pie sanatorijas "Ogre". Dažas šīs filmas epizodes uzņemtas arī Ogres novada Lēdmanes pagastā. Tajā pašā 2019. gadā režisors Olafs Okonovs savas spēlfilmas "Vecā dārza noslēpums" notikumus pamatā uzņem Ogrē, Ausekļa prospekta 17 nama pagalmā. Šo ēku ogrēnieši pazīst kā vienu no raksturīgākajām senajām Ogres vasarnīcām. Ticams, ka filmu ļaudis ar kamerām, prožektoriem un populāriem aktieriem Ogrē ieradīsies vēl un vēl arī turpmāk.

It's incredibly inspiring to chat with Austrian Olympian Katrin Beierl, who talks about what goes into preparing for intensive, strenuous, high-pressure activities such as bobsledding. Katrin shares how she has trained her mind to support her success and how to navigate high stress environments. Learn how to support peak performance and a success mindset by tuning in now! Key Takeaways from This Episode Techniques on framing the mindset to be successful in a high-pressure environment  Post achieving a win, what's next? Effective strategies to help you cope with life's pressures Physical routines that you can practice to help you relax   Disclaimer: All information and views shared on the Live Greatly podcast are purely the opinions of the authors, and are not intended to provide medical advice or treatment recommendations. The contents of this podcast are intended for informational and educational purposes only. Always seek the guidance of your physician or other qualified health professionals when you have any questions regarding your specific health, changes to diet and exercise, or any medical conditions.   Resources Mentioned In This Episode Cool Runnings  Biofeedback Lolo Jones Jussi Adler Olsen   About Katrin Beierl Katrin Beierl is an Austrian bobsledder. She moved to Innsbruck in 2012 to study law and saw bobsleigh for the first time at the track there. In January 2014, she competed in her first competition at the European Bobsleigh Cup and finished third overall in 2014/15. She competed in the two-woman event at the 2018 Winter Olympics. She made her Olympic Winter Games debut at PyeongChang 2018 (with Vici Hahn). She won gold at the 2019 World Junior Championships in Konigssee (with Jennifer Onasanya), finishing 0.01 seconds ahead of defending champion Andreea Grecu and Teodora Vlad (ROU). Kati finished seventh at the 2015 World Youth Championships. She joined her first World Cup in November 2020, finishing second, with Onasanya, in Sigulda. By winning the 2020/21 World Cup, she became the first Austrian woman to win the overall season standings - and only the fourth Austrian in the sport's history. Connect with Katrin Facebook: Kati Beierl Instagram: @kati.beierl   About National Sleep Foundation This podcast episode is sponsored by National Sleep Foundation. Founded in 1990, the National Sleep Foundation is committed to advancing excellence in sleep health theory, research, and practice. Its mission is dedicated to improving health and well-being through sleep education and advocacy. Connect with National Sleep Foundation Website: National Sleep Foundation Instagram: @sleepfoundation Twitter: @sleepfoundation Facebook: National Sleep Foundation LinkedIn: National Sleep Foundation   Kristel Bauer, the Founder of Live Greatly, is on a mission to help people thrive personally and professionally. She is a corporate wellness expert, Integrative Medicine Fellow, Keynote Speaker, TEDx speaker & contributing writer for Entrepreneur. Follow her on: Instagram: @livegreatly_co Clubhouse: @livegreatly LinkedIn: Kristel Bauer Youtube: Live Greatly, Kristel Bauer To Book Kristel as a speaker for your next event, click here.

Stāsta LU Latviešu valodas institūta direktore, vadošā pētniece Sanda Rapa  Vietvārdiem kara laikos, vismaz agrāk, bija ārkārtīgi liela nozīme un tālaika dienasgrāmatas joprojām glabā stāstu, piemēram, par kādu bēgli Kurzemes pusē, kuru grasījās nošaut par to, ka viņš karavīriem pateicis citādu savu pašreizējo māju nosaukumu, nekā bija ierakstīts kartē, un palicis dzīvs vien tāpēc, ka atklājies – kartē ir kļūda. Vietvārds kara laikā bija galvenais orientieris, telpas organizētājs un atskaites punkts. Piemēram, karalaika dienasgrāmatā par kauju pie Bulduru tilta, konstatēju, ka vismaz 15 % no visiem vārdiem ir vietvārdi. Turklāt kara ziņojumos uz tiem attiecās īpaši noteikumi. Kara ziņojumu rakstīšanas noteikumos līdz Otrajam pasaules karam divi punkti no desmit bija par vietvārdiem. Pirmkārt, tie pierakstot tekstā bija jāraksta skaidri, lieliem burtiem un treknāk, turklāt tie bija jāpasvītro. Otrkārt, vietvārdus nedrīkstēja locīt. Lūk, kā noteikumos to skaidroja: “Piemēram, uz kartes ir mājas Melderi un Melders. Sākot locīt, var sajaukt, kuras no mājām domātas. Neraksti nekad “ienaidnieks ieņēmis Melderu vai Meldera mājas”, bet “ienaidnieks ieņēmis Melderi vai Melders mājas”. Tā nu arhīvos no kara laikiem atrodam pavisam dīvainus latviešu tekstus, kur karaspēks “devies uz Sigulda”, “rota pārcēlusies no Buļļu sala uz Buļļu ciems” utt. Šāda prasība kara laika ziņotājos tā bija iegājusies, ka viņi vēl ilgi – arī miera laikos - nevarēja no tās atradināties un laikrakstiem iesūtīja tekstus ar nelocītiem vietvārdiem. Vietvārdi kara laikā bija slepena, neizpaužama un sargājama informācija. Kara laika ziņotāji, laikrakstiem iesūtot sava karaspēka gaitu aprakstu, neminēja vietu pilnā vārdā, rakstot tikai tās pirmo burtu. Piemēram, kara ziņotājs Uldis Ģērmanis raksta: “Mūsu cīņu darbību apzīmē loks ap Z. ezeru” vai “Boļševiki izlaupa L. mājas”. Īpaši neizpaužami bija upju, māju un ceļu nosaukumi. Starp Pirmo un Otro pasaules karu Sarkanās armijas virsvadība bija ieplānojusi vēl lielāku slepenību –- lai nevarētu vietu noteikt pēc kartes vietvārdiem, tika noteikts operatīvajos un taktiskajos rīkojumos visus vietu apzīmējumus kodēt ar sešciparu kodiem. Vietvārdi kara laikā ir daudz pārdzīvojuši – tie ir gan zuduši līdz ar iznīcinātām sētām, gan arī radušies no jauna, dodot apzīmējumus bunkuriem, īslaicīgām karavīru apmešanās vietām, kauju laukiem. Jauks šāds tieši kara laika vietvārda piemērs ir Ferdinanda Deguns – kalna nosaukums, kas bija atrodams vai katrā valstī, kur norisinājies Pirmais pasaules karš, arī Latvijā pie Ilūkstes. Kā savās atmiņās raksta cara Nikolaja II armijas komandieris, “tādi deguni bija modē un pastāvēja visās frontēs”. Izrādās, ka šādi kalnu nosaukumi ir metaforiski darinājumi, kam pamatā Bulgārijas kņaza, izcila deguna īpašnieka Ferdinanda I vārds. Taču vietvārds arī pats var būt ierocis. Tas ir visai ērts un nemanāms aukstā kara rīks – tā kā tas nepieciešams ikdienā sazinoties, organizējot savu apkārtējo telpu, koordinējot sūtījumus, rīkojumus un pavēles, iekarotāji ar tiem var viegli vadīt cilvēka prātus un ieražas, jo, lai turpinātu sadzīvot, iekarotāju uzspiestie vietvārdi gribot negribot ir jāpieņem saziņā. Caur atkārtošanos, caur ceļa norādēm un fiksējumiem kartē vietvārds iegulst tautas atmiņā un tālāk raisa virkni psiholingvistisku likumsakarību. Un to ir apzinājušies visi iekarotāji. Lai tikai ieskicētu un pierādītu šo tēzi, minēšu dažus pazīstamākos piemērus. Piemēram, Brīvības ielu, kas (jau iepriekš piedzīvojusi vairākas nosaukuma maiņas atkarībā no valdošās varas) Otrā pasaules kara laikā pēc vācu okupācijas tika pārdēvēta Vācijas kanclera Ādolfa Hitlera vārdā, bet pēc padomju okupācijas – par Ļeņina ielu. Var minēt arī Krišjāņa Valdemāra ielu, kas pēc vācu okupācijas kļuva par Hermaņa Gēringa ielu, bet pēc padomju okupācijas – par Gorkija ielu. Arī Basteja bulvāri, kas ir bijis gan Vācu ordeņa gatve, gan Padomju bulvāris. Mieru pasaulē, katrā sētā un ģimenē!

Wintersport: Rodler Loch guter Zweiter in Sigulda, Eggert/Benecken holen großen Sieg +++ Nolte Dritte im Monobob +++ Nordische Kombinierer Geiger und Frenzel in Val di Fiemme auf dem Podest +++ Tennis: Djokovic soll im Dezember zum zweiten Mal mit Coronavirus infiziert gewesen sein +++ Eishockey: Iserlohn Roosters stellen Trainer Tapper frei

Preston Griffall, 2006 and 2014 Olympian, comes on to talk to us about what it's like to go through the Olympic qualification and race-off process and discusses the track in Sigulda. This is the final World Cup race before the U.S. Olympic Luge Team is decided. Tune in to hear what is on the line.

Die beiden grossen Luzerner Fasnachtszünfte haben ihre neuen Zunftmeister gewählt – nachdem die Wahl vor einem Jahr ausgefallen war. Sie treten ihre Posten an, ohne genau zu wissen, ob die Fasnacht 2022 überhaupt stattfinden kann.  Weiter in der Sendung: * Der Kanton Zug verkürzt die Quarantäne nach Empfehlung des Bundes von 10 auf 7 Tage. * Der Schwyzer Bobfahrer Michael Vogt fuhr im lettischen Sigulda auf den 13. Platz. 

Edgars Ceske, Turaidas muzejrezervāta Pētniecības un ekspozīciju nodaļas galvenais speciālists Šogad mūs daba lutina ar zelta lapām kā nevienu gadu un, protams, ka Gaujas senleja – Sigulda, Krimulda un Turaida ir tās vietas, kuras katrs latvietis cenšas apmeklēt vispirms. Starp apskates objektiem ir arī Gūtmaņala un tie, kas tur bijuši, noteikti būs ievērojuši apaļu celtni ar baltām kolonnām un sarkanu jumtu, bet, iespējams nezinās par šīs celtnes vēsturi un to, ka tā ir  sena. Galvenais, tā ir saglabājusies vairāk nekā simts gadus cauri visiem kariem, un tas tādām mazām arhitektūras formām kā šī, īpaši jau no koka, nav raksturīgi. 1907. gadā Turaidas muižu mantoja Aleksandrs Štēls fon Holšteins. Viņš Vācijā bija beidzis Lauksaimniecības akadēmiju, bija izglītots lauksaimnieks un cerēja pārveidot Turaidas muižu par ienesīgu biznesu lauksaimniecībā. Bija paredzēts būvēt kokzāģētavu, kaļķu un ķieģeļu cepļus un daudz ko citu. Viņš pieaicināja latviešu puisi, kas bija mācījies Rīgā Vācu amatniecības skolā, apguvis zīmēšanas prasmes, bet vairāk arī neko citu, būt par būvuzņēmēju un uzdeva viņam būvēt paviljonu pie Gūtmaņalas, kur varētu tirgot Turaidas muižā slaukto pienu. Šī jaunekļa vārds ir Jānis Lapiņš un interesantākais ir tas, ka Jānis Lapiņš ir atstājis savu visai plašo dienasgrāmatu, kurā viņš raksta par laika posmu no savas dzimšanas līdz 1919. gadam un pat vēl ilgāk. Par savu pirmo uzdevumu – kolonādes jeb rotondas celtniecību pie Gūtmaņalas viņš raksta tā:             „Pirmais darbs man bija kioska būve pie Gūtmaņalas pēc arhitekta skices no Dancigas – visa no ozola kokiem, lielāko tiesu, granīta trepēm un pamatiem. Būve beidzās ļoti apmierinoši, prieks kungiem un arhitektam. Par ko saņēmu kā atzinību no barona 25 rubļus naudā un zīmējamos piederumus. Tikai mīkstā un nenoteiktā daba man daudzās vietās skādēja, jo uzteikt strādniekiem kādu stingrāku vārdu es nevarēju jeb arī pēc algas kaulēties, vienmēr labāk es cietu ..” Pēc tam, protams, viņam sekoja arī citi darbi un citi piedāvājumi, bet diemžēl sākās Pirmais pasaules karš, daudzas barona ieceres palika nerealizētas. Gan tika uzcelta kokzāģētava, arī kaļķu un ķieģeļu cepļi. Jānis Lapiņš savu darbu tālāk turpināja Turaidā un arī Inciemā.

Līdz ar Siguldas Jaunās pils restaurāciju, pilī atsākas literārie vakari. Katra mēneša vienā no trešdienām Siguldas Jaunajā pilī notiks sarunas, ko vadīs dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš. Viesu vidū būs dzejnieki, rakstnieki, tulkotāji. 13. oktobrī, cikla “[Ie]nāc literatūrā” pirmajā tikšanās reizē, tikšanās ar pašu Guntaru Godiņu.  "Tā būs saruna ar sevi. Tas arī kādreiz der," bilst Guntars Godiņš. Nākamās tikšanās reizes viņš aicinās kādu viesos. Būs tikšanās ar dzejniekiem, rakstniekiem vai mākslinieku. Otrs pasākums būs "Dzejas brauciens", ko Guntars Godiņš organizē kopā ar somiem. Latviju šajā pasākumā pārstāvēs Madara Gruntmane. Tikšanās ar dzejniekiem būs Sigulda, Tartu, Tallinā un Turku.

Stāsta VAS "Latvijas dzelzceļš" industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs. "Piektdienas naktī uz Dzelzceļu virsvaldes aicinājumu, pulciņš Rīgas viesu ar satiksmes ministru Pēteri Aronieti, tieslietu ministru Erastu Biti, galveno dzelzceļu inspektoru Jāni Pauļuku un dzelzceļu virsvaldes vadošām personām priekšgalā, izbrauca uz Vecgulbenes jaunās dzelzceļa stacijas atklāšanu. Vilcienam pienākot, stacijas priekšā jau bija sapulcējušies dzelzceļnieki un miesta pilsoņi. Vilcienam piestājot, Siguldas pulka orķestris spēlē apsveikuma maršu. Tad satiksmes ministrs pirmoreiz atslēdz jaunās ēkas durvis un atslēgas nodod stacijas priekšniekam Oskaram Orem. Ļaužu pārpildītā stacijā iesvētīšanas runu saka vietējais mācītājs Juliuss Egle un dzied draudzesskolas koris. Satiksmes ministrs atklāšanas runā atzīmē, ka jaunceltā stacijas ēka ir krāšņs zieds Vecgulbenei. Šis nams Vecgulbenei jau sen bija nepieciešams. Pateicas visiem darbiniekiem par paveikto darbu un liek priekšā nodziedāt valsts himnu. Dzelzceļu galvenais direktors Andrejs Rode sniedz pārskatu par stacijas būvi. Pamati likti pagājušā gada 27. jūnijā. Apbūves laukums 1192 kvadrātmetri, tā ka celtne pieder pie lielākām valstī. Ar stacijas atklāšanu pamazinās asā dzīvokļu krīze Vecgulbenē, jo daudzās dzelzceļmezgla iestādes novietosies stacija. Būve izmaksājusi 265.496 latus. No dažām pusēm pārmests, ka Dzelzceļu virsvalde ceļ pilis, kamēr valsts pārdzīvo saimniecisku krīzi. Runātājs aizrāda, ka ēkas tiek celtas uz paaudžu paaudzēm un ja mēs arī turpmāk strādāsim radošu darbu, tad pēc gadu desmitiem mūsu valsts būs par paraugu citām. Koris dzied "Nevis slinkojot un pūstot"." (Svinības Vecgulbenē, Latvijas Kareivis Nr.280 12.12.1926) Droši vien, ka ne visi, bet liela daļa "Klasikas" klausītāju ir bijuši Gulbenē. Iespējams, arī apciemojuši Bānīti un pamanījuši tam neatbilstoši lielo stacijas ēku, kurā, starp citu, ir notikuši gan koncerti, gan teātra izrādes, gan skatīts kino, bet tagad mājvietu atradis pašu gulbeniešu radīts izglītojošs un interaktīvs centrs "Dzelzceļš un tvaiks". Kas tad pamudinājis šodien varbūt nemaz ne tik nozīmīgajā Gulbenes stacijā 1926. gadā uzbūvēt lielāko stacijas ēku starpkaru Latvijā? Īsā atbilde - 1903. gadā Bānīša vajadzībām atvērtā Gulbenes stacija Pirmā pasaules kara gados bija ļoti paplašinājusies: no tās izbūvēti divi platsliežu dzelzceļi (uz Ieriķiem un Abreni (Situ)), kā arī par platsliežu dzelzceļu pārbūvēts sākotnējais šaursliežu dzelzceļš Pļaviņu virzienā. Un Gulbene bija kļuvusi par nozīmīgu dzelzceļa mezglu. Nedaudz par šīs ēkas autoru, arhitektu Pēteri Federu, mākslinieka Jūlija Federa brāļa dēlu.  Pēteris Feders dzimis 1868. gadā Kazaņā. Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķis (no 1910. gada). Viens no Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājiem, tās profesors, kā arī prorektors no 1921. līdz 1935. gadam. Brāļu kapu ansambļa galvenais arhitekts. Daudzu Latvijas dzelzceļa staciju ēku autors (Sigulda, Piebalga, Asari, Babīte, Bēne, Dobele, Saldus). Varbūt tieši tāpēc Mākslas akadēmija no 1922. līdz 1940. gadam atradās Gogoļa ielā 3, ēkā kur kopš 1913. gada allaž ir bijušas izvietotas dzelzceļu struktūras, kā arī, attiecīgi, LR Satiksmes ministrija. Starp citu, šī ēka dzelzceļniekiem ir ne mazāk simboliska kā Latvijas radio darbiniekiem tajā pat gadā celtā Radio ēka Doma laukumā. Ar vienu piebildi, ka dzelzceļnieki Gogoļa ielā mituši jau no paša sākuma un, piemēram, Mākslas akadēmija te bijusi vien nomniece. Un nobeigumā vēl kāds citāts no 1926. gada "Latvijas Kareivja": "Pēc profesora Pētera Federa projekta celtā stacijas ēka atstāj tīkamu iespaidu. Tā veidota klasiska stilā ar kolonādēm. Apakšstāvā pasažieriem uzgaidāmās telpas ar bufeti, bet augšas stāvā ievietos iestādes. Ar jauno celtni Vecgulbenes mezgls gūst ērtu stacijas ēku, pret kuru līdzšinējā pagaidu ēka liekas sīka būdiņa. Tādēļ arī vecgulbeniešos valdīja neviltota sajūsma par jauno ieguvumu, kas izskanēja sabiedrības priekšstāvju runās. Svinības noslēdz kora dziesma "Cik mīlīgas ir Tavas mājas"."

Sigulda kļūst aizvien radošāka un vēlas pievērst sev visas pasaules uzmanību – pilsēta pieteikusi savu kandidatūru dalībai UNECSO Radošo pilsētu tīklā, pretendējot uz literatūras pilsētas titulu. Top arī Anšlava Eglīša jaunā ekspozīcija. Sigulda kļūst aizvien radošāka un vēlas pievērst sev visas pasaules uzmanību – pilsēta pieteikusi savu kandidatūru dalībai UNECSO Radošo pilsētu tīklā, pretendējot uz literatūras pilsētas titulu. Top arī Anšlava Eglīša jaunā ekspozīcija. Kā radusies šāda doma un vai izdosies piepildīt iecerēto un Siguldu kā rakstniecībai īpašu vidi atzīs arī pasaules mērogā? Stāsta Siguldas novada kultūras centra direktore Jolanta Borīte. Ko par Siguldu kā rakstniecībai piemērotu vidi saka paši vārda meistari, atklāj rakstniece Inga Ābele, kura izvēlējusies dzīvot Siguldā.  Siguldas novads šobrīd ir kļuvis plašāks un līdz ar to plašāk arī jādomā, ar ko esam bagāti. Piemēram, rakstniekam Anšlavam Eglītim ir saistība ar Siguldas novadā esoši Inciemu. Vairāk stāsta Anšlavam Eglītim veltītās ekspozīcijas idejas autoriem Lindards Kumskis. Iespējams, Anšlavs Eglītis varētu palīdzēt Siguldai kļūt par UNESCO literatūras pilsētu. Vai varētu noderēt arī Inčukalna atbalsts? Ir iznākusi grāmata "Doku Atis, Jānis Sudrabkalns, Leons Briedis un Inčuklans". Ar izdevumu iepazīstina tās sastādītājs, literatūrvēsturnieks Viesturs Vecgrāvis. Vai Sigulda iegūs kāroto UNESCO Radošo pilsētu tīkla literatūrās pilsētas titulu, uzzināsim nedaudz vēlāk rudenī. Labā ziņa - latviešu rakstniecībai ir par vienu atbalsta punktu vairāk.

Lai salauztu jebkādu pretošanos padomju okupācijai, pirms 80 gadiem no Latvijas nelikumīgi uz ieslodzījuma vai nometinājuma vietām izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus cilvēku. Gaidot piemiņas dienu 14. jūnijā Latvijas Radio ik rītu stāstam par aizvestajiem, kuri no vagoniem izmeta atvadu zīmītes. Šodien plašāk par izsūtītā - jauna Latvijas armijas leitnanta Pētera Lejas atvadām no draudzenes. Latvijas armijas leitnantu Pēteri Leju 1941. gada 14. jūnijā arestēja Litenē un izsūtīja uz ieslodzījuma vietu Krasnojarskas novadā. Pirms izvešanas tolaik 27 gadus jaunais Pēteris uz kādas veidlapas uzrakstīja atvadas draudzenei Dailai Andersonei. Viņš ar parasto zīmuli sīkiem burtiem pierakstīja abas lapas puses un dodoties jau uz ieslodzījuma vietu izmeta to no vagona. Salocītas lapiņas ārpusē rakstīts: "Nododiet Skolas ielā 2, blondai meitenei ar zeltītām bizēm, Siguldā" Jau vēstules ārpusē Pēteris uzrunā tuvo paziņu: "Dzīvo sveika, saki, ka mūsu visu liktenis vienāds, sveicieni Hermīnei, arī viņas brālim. Braucam nezināmā virzienā." Vēstule: ‘'Godīgais atradējs, vai nu tu esi mūsu draugs vai naidnieks, bet cilvēks vien esi un varbūt, ka arī tev dzīvē pienāks tāds pat brīdis, kā mums tagad. Esi tik mīļš un labs un, ja tevī ir kaut kas tāds, ko sauc par uzticību savam pienākumam, līdz kamēr mēs visi būsim līdzīgi tur, kur neviens vēl neesat bijis. Nododat pēdējo sveicienu meitenei, kura bija man mīļa, kaut liktens mūs tagad šķir. Sakiet, ka viņas bildīte stāv vēl man klāt, ja tikai kāds neiekāros pat šo niecīgo papīra strēmelīti. Mīļo daiļo meitene, mans gars un domas mūžam paliks pie Tevis, kamēr beigs pukstēt mana latvieša sirds. Godīgais atradēj nodod šo vēstuli Skolas ielā 2, Siguldā, meitenei ar zeltītām bizēm. Varbūt liktenis ļaus kādreiz mums redzēties – ja ne dzīviem, tad mirušiem.'' Zīmītes malā rakstītais: "Vilciens, kas atgāja uz Rīgu. 15. jūnijs 1941. gads plkst. 20. Gipsy" Pēteris Leja dzimis 1914. gadā Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā, Debešu mājās. Tieši pirms aresta viņa dzīves vieta bija Sigulda, Pionieru iela. Izsūtīšanas dokumentos par Leju raksta - vidējā izglītība, neprecējies, bezpartejisks, nav tiesāts. Bijušais Latvijas armijas oficieris. Nāk no kulaku zemnieku dzimtas (par kulakiem tolaik dēvēja gandrīz visus zemniekus, kam piederēja mājas un patstāvīga saimniecība). Pētera Lejas apcietināšanas iemesls, kā lielākajai daļai deportēto ierakstīts – naidīgi noskaņots pret padomju iekārtu, kā arī nodarbojies ar pretpadomju aģitāciju un kontrrevolucionāru propagandu. Šoreiz Tautas komisariāta sevišķās izmeklēšanas daļas lēmumā par apcietināšanu pie apsūdzības pierakstīts plašāk, proti, ka līdz ar to ka bijis Latvijas armijā un kulaks, tātad naidīgi attiecies pret Sarkanās armijas daļu ienākšanu un Padomju varas nostiprināšanu Latvijā. Pēteri Leju nelikumīgi notiesāja ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem un arī viņu, līdzīgi, kā citus pēdējo atvadu zīmīšu autorus, izsūtīja uz Noriļskas nometni Krasnojarskas novadā. Latvijas PSR prokuratūra Pēteri Leju reabilitēja 80. gadu nogalē. Tiesa gan izsūtīšanas dokumenti liecina, ka vēl 2000. gadu sākumā Latvijas Reabilitācijas un specdienestu prokuratūra vērsās pie Krievijas Federācijas institūcijām, lai precizētu represētā atrašanās vietu pēc aresta vai noskaidrotu, kurp viņš pārvietots. Tomēr zināms, ka Leja nomira jau 1942. gadā ieslodzījumā Noriļskas nometnē.

#5BREINUMI janvārī izvirzam mērķus jaunajam gadam un runājam par apņemšanos. Janvāra mēneša trešās sestdienas viesis ir pasākumu vadītājs, “Miķeļa Ūsu Vaska” radītājs un “Sigulda adventrue” radošais direktors – Miķelis Visockis, kas izstāstīs savu īpašo saikni ar Latgali un tās nozīmi “Miķeļa Ūsu Vaska” radīšanas procesā. Ar Miķeli runāsim arī par viņa īstenotajām biznesa idejām, aktīvo dzīves veidu un to, kur meklēt motivāciju šī gada apņemšanām. Šīs nedēļas raidījuma sarunu veidotāji ir Daiga Laizāne aba DJ Deila un Jānis Pampe. *** Rubrikā “5BREINUMI vaicoj atbiļdis” Ralfs Bilinskis dalīsies ar jauniešu domām par anglicismiem - cik bieži un kādus anglicismus pielieto jaunieši savā ikdienā, kur šie vārdi tiek aizgūti un, vai anglicismi ir mūsdienu trends, vai globalizācijas radīts process!  *** Rubrikā “Kai tys struodoj?”  Sintija Augustova izaicinās sevi nedēļu atteikties no saldumiem jeb ievērot cukura detoksu. Pēc septiņu dienu izaicinājuma, Sintija dalīsies pārdomās par to, kā ir mainījusies viņas vispārējā pašsajūta un ko iesaka kā veiksmīgus cukura aizvietotājus. *** Savukārt rubrikā "Kas te nūteik?" Sandis Proms sazināsies ar rakstnieku, dzejnieku un karikatūru veidotāju Oskaru Orlovu, pazīstamu arī kā RAIBĪS, kas zinās stāstīt vairāk par savu jaunāko projektu – 32 kartīšu apkopojums “Raibīs Obrozi”. Brīnāmies kopā 2.0 versijā!

#5BREINUMI janvārī izvirzam mērķus jaunajam gadam un runājam par apņemšanos. Janvāra mēneša trešās sestdienas viesis ir pasākumu vadītājs, “Miķeļa Ūsu Vaska” radītājs un “Sigulda adventrue” radošais direktors – Miķelis Visockis, kas izstāstīs savu īpašo saikni ar Latgali un tās nozīmi “Miķeļa Ūsu Vaska” radīšanas procesā. Ar Miķeli runāsim arī par viņa īstenotajām biznesa idejām, aktīvo dzīves veidu un to, kur meklēt motivāciju šī gada apņemšanām. Šīs nedēļas raidījuma sarunu veidotāji ir Daiga Laizāne aba DJ Deila un Jānis Pampe. *** Rubrikā “5BREINUMI vaicoj atbiļdis” Ralfs Bilinskis dalīsies ar jauniešu domām par anglicismiem - cik bieži un kādus anglicismus pielieto jaunieši savā ikdienā, kur šie vārdi tiek aizgūti un, vai anglicismi ir mūsdienu trends, vai globalizācijas radīts process!  *** Rubrikā “Kai tys struodoj?”  Sintija Augustova izaicinās sevi nedēļu atteikties no saldumiem jeb ievērot cukura detoksu. Pēc septiņu dienu izaicinājuma, Sintija dalīsies pārdomās par to, kā ir mainījusies viņas vispārējā pašsajūta un ko iesaka kā veiksmīgus cukura aizvietotājus. *** Savukārt rubrikā "Kas te nūteik?" Sandis Proms sazināsies ar rakstnieku, dzejnieku un karikatūru veidotāju Oskaru Orlovu, pazīstamu arī kā RAIBĪS, kas zinās stāstīt vairāk par savu jaunāko projektu – 32 kartīšu apkopojums “Raibīs Obrozi”. Brīnāmies kopā 2.0 versijā!

Join Brian Martin for a preview of the 21-22 World Cup race in Sigulda, Latvia. Brian discusses having been one of the first American luge athletes to train in Sigulda when it was still under Soviet rule and how much the country has changed since becoming independent. Brian talks in detail about what the athletes will experience when they're training and competing for their second international race of the season.Find out more about luge at www.usaluge.orgAdventure by yoitrax | https://soundcloud.com/yoitraxMusic promoted by https://www.free-stock-music.comCreative Commons Attribution 3.0 Unported Licensehttps://creativecommons.org/licenses/by/3.0/deed.en_US

Afgelopen weekend pakte skeletonster Kimberley Bos zilver tijdens de World Cup in Sigulda, Letland! Het beste resultaat voor een Nederlander ooit! We spraken met haar over dit mooie resultaat en wat dit voor een verwachtingen schept voor de rest van het seizoen. Presentatie: Robert Denneman Foto: Kimberley Bos

Šodien tēmās: - Bertāns paliek trešais; - ASV izlasei 44 kandidāti uz Olimpiādi; - NBA oficiālais alkohols ''Hennessy''; - Janis Ikaunieks uz Norvēģiju; - Man City bans uz 2 gadiem; - Krištopāns uz Bundeslīgu; - Sigulda nes daudz godalgas latviešiem.

Otto and Joe are back together in Jelgava to discuss a fickle forecast for both the weather here in Latvia and the Krišjānis Kariņš-led government as autumn has arrived in dramatic fashion. Meanwhile, sports correspondents Jöran and Oliver retell an exciting KHL hockey match between Dinamo Rīga and Amur Khabarovsk. Other topics this week include the Baltic states' first solar farm, good and bad news for the country's economic outlook, tragic food poisoning in Sigulda, and Latvia's bid at this year's Oscars. Opening and closing music by Anna Veisa Weather theme: Smooth Jazz (am) by Backing Track Ninja Source: backingtrackninja.bandcamp.com/track/smo…h-jazz-am

Pirmās sezonas pēdējā sērija ir gaisā! Šoreiz vīri sprieda par šādām tēmām: – Latviešu panākumi Vimbldonā; – 3×3 sudrabs; – Sigulda paliek bešā; – Copa America 2019; – Zvaigžņotais Barcelona sastāvs; – VEF prom no VTB līgas; – Mūsu hokejisti NHL – 69 šķērīte! – Šarapova cietusi no Černobiļas.

Podkāstā "Ārpus Kadra" šoreiz Andrejam Siliņam un Ulvim Brožem kompāniju sastāda sporta žurnālists, krodzinieks un sava sporta podkāsta veidotājs Edgars Barbaks. Vīri aprunā aktualitātes Latvijas sportā: 1) Eiropas čempionāts sievietēm basketbolā; 2) NHL draftē vārtsargu Artūru Šilovu; 3) Rīgas Dinamo būs viena no 7 komandām, kas KHL turpinās spēlēt lielajos nevis mazajos laukumos; 4) Sigulda paliek bez 2026. gada olimpiskajām spēlēm; 5) VEF spēlēs FIBA Čempionu līgā; 6) Eiropas basketbola līgu Top10.

"Daudzas pilsētas arī Latvijā strādā pie tā, lai ieviestu kādus gudro pilsētu risinājumus, lielāka pieredze šajā ziņā ir mazajās pilsētās, jo tur ir vieglāk ieviest šādus risinājumus. Noteikti uzslavu ir pelnījušas tādas pilsētas kā Jelgava, Valmiera un Sigulda. Šajās pilsētās ir ieviesti reāli risinājumi, kas strādā dzīvē. Šie risinājumi ir pieejami katram iedzīvotājam, izmantojot aplikācijas, citus rīkus," skaidro Artūra Kaulakāns. Viedā pilsēta var palīdzēt, piemēram, rast risinājumus satiksmes sastrēgumiem. Un tas ir tikai viens no jautājumiem, ko risina tie, kas būvē nākotnes pilsētu, kurā visiem sabiedrības locekļiem vajadzētu justies ērti un komfortabli. Kāpēc, ieviešot pilsētu pārvaldē jaunas digitālas tehnoloģijas, tas vēl negarantē, ka kopumā viss arī strādās kā vienota vieda sistēma? Kāpēc ilgtspējīga būvniecība ir pamats, uz kā būvēt viedo pilsētu? Kā būvēt viedo pilsētu, raidījumā Kā labāk dzīvot nedaudz pafantazējam, bet daudz runājām par praktiskām lietām, kas jau šobrīd tiek īstenotas. Raidījuma viesi: ilgtspējīgas būvniecības inženiere Ludmila Bernšteine un tehnoloģiju uzņēmuma “Cisco” klientu vadītājs Artūrs Kaulakāns.   Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.  

Ever got lost when you've been travelling? In my experience getting lost usually means you have a fun story to tell and that is definitely the case with the guests in this episode of The Thoughtful Travel Podcast.  First up I chat with Kelly from Global Goose who had a bit of an incident following a hiking trail in the jungle in Borneo. All worked out well, of course, because Kelly lived to tell the tale on my podcast!! Next I talk to Erin from Oregon Girl Around the World who has a hilarious tale to tell of a family trip in Latvia. Let's just say that Erin will be a lot more careful with her Latvian place names in the future! Finally, I chat to Sandra Muller who has a particularly interesting perspective on getting lost when she travels (and one I wish I could adopt myself!). Links: My tasty sponsor Bokksu - https://bokksu.com - remember to use THOUGHT5 to get $5 off any order of amazing Japanese snacks Kelly’s site Global Goose - http://www.global-goose.com Erin at Oregon Girl Around the World - http://oregongirlaroundtheworld.com/ Erin’s post about bob sledding near Sigulda https://oregongirlaroundtheworld.com/latvia/wild-winter-fun-in-latvia-slide-down-the-olympic-bobsled-track-in-sigulda/ Sandra Muller - www.sandralmuller.com    Sandra’s new project is The Smarter Writer www.thesmarterwriter.com  Join our Facebook group https://www.facebook.com/groups/thoughtfultravellers Tweet me @amandakendle Hashtag #thoughtfultravelpod Follow me on Facebook at https://www.facebook.com/NotABallerina    Show notes: http://notaballerina.com/98

In der aktuellen Sendung sprechen Clemens Mauksch, Tobias Scholl und Sebastian Mühlenhof über die Themen und Ergebnisse vom letzten Wintersport-Wochenende. Den Anfang machen die Ski Alpin-Damen, die in Lenzerheide waren. Dort zeigte Mikaela Shiffrin ungewohnte Schwächen. Sollte ihr das Wochenende zu Denken geben oder war es nur ein Ausrutscher? Bei den Herren war Marcel Hirscher auf einer seiner Lieblingsstrecken in Garmisch-Partenkirchen mal wieder nicht zu schlagen, sodass er sich bei Olympia eigentlich nur selbst schlagen kann. Beim Seefeld-Triple der nordischen Kombinierer hieß der Sieger zum ersten Mal nicht Eric Frenzel, der am Ende 6. wurde. Auch bei den Langläuferinnen gab es in Seefeld zwei überraschende Siegerinnen. Die Skispringer hatten im polnischen Skisprung-Mekka, Zakopane, beim Einzelwettbewerb enorme Probleme mit dem Wind, was die Frage nach der Sinnhaftigkeit der Schanze stellt. Diese Frage stellt sich bei den Rodlern nicht, die am Wochenende in Sigulda waren. Dort gab es zwar nur zwei deutsche Siege, aber trotzdem wurde viel gefeiert. Du möchtest deinen Podcast auch kostenlos hosten und damit Geld verdienen? Dann schaue auf www.kostenlos-hosten.de und informiere dich. Dort erhältst du alle Informationen zu unseren kostenlosen Podcast-Hosting-Angeboten.

In der aktuellen Sendung sprechen Clemens Mauksch, Tobias Scholl und Sebastian Mühlenhof über die Themen und Ergebnisse vom letzten Wintersport-Wochenende. Den Anfang machen die Ski Alpin-Damen, die in Lenzerheide waren. Dort zeigte Mikaela Shiffrin ungewohnte Schwächen. Sollte ihr das Wochenende zu Denken geben oder war es nur ein Ausrutscher? Bei den Herren war Marcel Hirscher auf einer seiner Lieblingsstrecken in Garmisch-Partenkirchen mal wieder nicht zu schlagen, sodass er sich bei Olympia eigentlich nur selbst schlagen kann. Beim Seefeld-Triple der nordischen Kombinierer hieß der Sieger zum ersten Mal nicht Eric Frenzel, der am Ende 6. wurde. Auch bei den Langläuferinnen gab es in Seefeld zwei überraschende Siegerinnen. Die Skispringer hatten im polnischen Skisprung-Mekka, Zakopane, beim Einzelwettbewerb enorme Probleme mit dem Wind, was die Frage nach der Sinnhaftigkeit der Schanze stellt. Diese Frage stellt sich bei den Rodlern nicht, die am Wochenende in Sigulda waren. Dort gab es zwar nur zwei deutsche Siege, aber trotzdem wurde viel gefeiert. Du möchtest deinen Podcast auch kostenlos hosten und damit Geld verdienen? Dann schaue auf www.kostenlos-hosten.de und informiere dich. Dort erhältst du alle Informationen zu unseren kostenlosen Podcast-Hosting-Angeboten.

In der aktuellen Sendung sprechen Clemens Mauksch, Tobias Scholl und Sebastian Mühlenhof über die Themen und Ergebnisse vom letzten Wintersport-Wochenende. Den Anfang machen die Ski Alpin-Damen, die in Lenzerheide waren. Dort zeigte Mikaela Shiffrin ungewohnte Schwächen. Sollte ihr das Wochenende zu Denken geben oder war es nur ein Ausrutscher? Bei den Herren war Marcel Hirscher auf einer seiner Lieblingsstrecken in Garmisch-Partenkirchen mal wieder nicht zu schlagen, sodass er sich bei Olympia eigentlich nur selbst schlagen kann. Beim Seefeld-Triple der nordischen Kombinierer hieß der Sieger zum ersten Mal nicht Eric Frenzel, der am Ende 6. wurde. Auch bei den Langläuferinnen gab es in Seefeld zwei überraschende Siegerinnen. Die Skispringer hatten im polnischen Skisprung-Mekka, Zakopane, beim Einzelwettbewerb enorme Probleme mit dem Wind, was die Frage nach der Sinnhaftigkeit der Schanze stellt. Diese Frage stellt sich bei den Rodlern nicht, die am Wochenende in Sigulda waren. Dort gab es zwar nur zwei deutsche Siege, aber trotzdem wurde viel gefeiert....

Kaja Kärner

Kaja Kärner