Podcasts about olimpiskaj

Arī šodien, 20. februārī, Milānas-Kortīnas olimpiskājās spēlēs ir diena bez Latvijas sportistu startiem. Jau rīt atkal trasēs dodies gan slēpotāji, gan bobslejisti, gan biatlonistes. Gaidot startus, uzklausām kolēģus - Māri Bergu Milānā un Mārtiņu Kļavenieku Kortīnā. Viņi nedaudz paver priekšskaru, ko vispār nozīmē būt žurnālistam olimiskajās spēlēs.  

Tāpat kā vakar, arī šodien Latvijas sportistiem startu nav. Turklāt lielākai daļai mūsu sportistu jau spēles beigušas, tāpēc šoreiz atskatāmies uz jau paveikto kopā ar lielākā Latvijas sporta portāla "Sportacentrs.com" galveno redaktoru Jāni Celmiņu. Runājam gan par sportistu iespēto, par cerībām un rezultātiem, arī par Andreja Rastorgujeva interesantajiem komentāriem pēc finiša televīzijā. Kā arī par ļoti nopietno ukraiņu skeletonista Heraskeviča "ķiveres lietu", kas izgaismoja šo to arī par Latvijas sporta sabiedrību. Rīt gan atkal starti vairākiem mūsējiem - bobslejā Jēkaba Kalendas ekipāža sāks četrinieku sacensības, tāpat 50 km slēpojumā ar kopējo startu piedalīsies Raimo Vīgants, bet Baiba Bendika un Estere Volfa piedalīsies 12,5 km masu startā biatlonā.

"Esmu ceļiniece gan tiešā, fiziskā nozīmē, gan arī savā prātā, domās, dvēselē. Īpaši pēdējo gadu laikā ārkārtīgi daudz ceļoju savā iekšējā pasaulē – un ļoti daudz meklēju. Pēc savas dabas, pēc būtības esmu tāda, kurai patīk nākt pie cilvēkiem, kurai patīk runāt, kurai patīk burbuļot un vidžināt, bet to šobrīd nevēlos nemaz... To, kā šobrīd jūtos, ko sev jautāju, kādas atbildes rodu vai vēl neesmu radusi – to visu šeit var dzirdēt," neslēpj pasaulslavenā ērģelniece Iveta Apkalna, intervijā "Klasikas" direktorei Gundai Vaivodei stāstot par savu jaunāko albumu, kurā sastopas Pētera Vaska un Arvo Perta mūzika. Tas ir klusināta miera un iekšējās gaismas muzikāls apliecinājums – ceļojums klusumā, ticībā un bezgalībā. Jaunais albums ierakstīts Ventspils koncertzālē "Latvija", bet izdots prestižajā izdevniecībā "Berlin Classics". Tas iezīmē vēsturisku notikumu Latvijas muzikālajā ainavā – pirmo Ventspils koncertzāles majestātisko ērģeļu ierakstu!  Albuma oficiālās atvēršanas svētki notika 13. februārī Vācijā, bet Latvijā tā vaļā vēršanu ieskandinās Ivetas Apkalnas solokoncerts 21. februārī. Protams, Ventspils koncertzālē "Latvija". Spoguļattēls tam, kā šobrīd jūtas Gunda Vaivode: "Viatore" ir viens no skaņdarbiem, kas iekļauts tavā jaunajā albumā. Ceļinieks. Iveta, tu arī esi ceļiniece? Un no kurienes tu tagad esi atceļojusi?  Jā, es esmu ceļiniece gan tiešā, fiziskā nozīmē, gan arī savā prātā, domās, dvēselē. Īpaši pēdējo gadu laikā ārkārtīgi daudz ceļoju savā iekšējā pasaulē – un ļoti daudz meklēju. Fiziski šobrīd esmu atceļojusi no Berlīnes. Interesanti, ka Pētera Vaska "Viatore" bija mana paša pirmā albuma centrālais skaņdarbs! Un nejauši, patiešām par to neaizdomājoties un neplānojot, es to esmu iekļāvusi savā jaunākajā albumā, neapzinoties šī nosaukuma un skaņdarba "Ceļinieks" patieso, īsto būtību un jēgu šībrīža kontekstā: proti, tas ir spoguļattēls tam, kā es šobrīd jūtos... Tad secīgi bija Perta "Spiegel am Spiegel", kas ir otrs centrālais skaņdarbs šajā diskā. Tieši šie divi darbi ar savām trauslajām, bet emocionāli spēcīgi uzrunājošajām notīm iezīmē augšupeju un spoguļattēlā – mazu lejupslīdi: un visu laiku, šiem mazajiem motīviem mijoties, notiek maģija… Tā nu es ceļoju. Un to, kā šobrīd jūtos, ko sev jautāju, kādas atbildes rodu vai vēl neesmu radusi – to visu var dzirdēt šajā albumā… Abi jubilāri – Arvo Perts, kam jubileju svinējām pērn, un Pēteris Vasks, kuram 80. dzimšanas dienu svinēsim 16. aprīlī – ir tā sauktās jaunās vienkāršības pārstāvji. Tu pēc dabas esi ļoti temperamentīga. Ir sajūta, ka tev, ieskaņojot šo albumu, bijis jānorimst…  Jā, jā! Domāju arī, ka lielākais vairums manu sekotāju – koncertu līdzbraucēji un klausītāji – uzdos sev šo jautājumu: kāpēc pēkšņi šāda izvēle? Jo kādam tas tiešām varētu šķist arī pārsteidzoši. Tu ļoti precīzi pajautāji! Visi Arvo Perta skaņdarbi, kas iekļauti šajā albumā, patiesībā ir komponēti tieši tajā laikā, kad es piedzimu – tas ir 1976. gads. Arī 1978., 1980. gads. Tam, iespējams, ir kāda dziļāka nozīme jeb tas ir spoguļattēls, kāpēc es šobrīd, tuvojoties savai dzīves jubilejai, raugos iekšēja miera virzienā, sevis un sava ego malā nolikšanas virzienā, un tik ļoti nealkstu pēc tām vizuļojošajām, burbuļojošajām pasāžu kaskādēm un galvu reibinošajām, žilbinošajām, skrejošajām un virtuozajām notīm un treļļiem, kuru, protams, neiztrūkst manos koncertos joprojām. Bet tas, kas mani uzrunā visvairāk, ir, lūk, šis te trauslums un spēks vienlaicīgi. Šajos skaņdarbos, kurus komponējuši lielie meistari Arvo Perts un Pēteris Vasks, tikai noliekot malā savu ego, varam atrast patieso un dzidro šīs mūzikas kristālu un izprast, interpretēt un aiznest līdz klausītājam šīs mūzikas būtību. Jo šādā mūzikā ērģelnieks ļoti maz reprezentē sevi – ko bieži vien sagaidām Lista virtuozajos opusos, arī žilbinošajās Baha fūgās. Bet patiešām: lai saprastu šo skaņdarbu patieso būtību un vēstījumu, man ir jāpakāpjas malā. Ar manu temperamentu tieši tas jau ir tas grūtākais! Jo pēc savas dabas, pēc būtības esmu tāda, kurai patīk nākt pie cilvēkiem, kurai patīk runāt, kurai patīk burbuļot un vidžināt. Bet to šobrīd nevēlos nemaz... Man šķiet, šī mūzika atnāca pie manis īstajā laikā. Es to nemeklēju. Bet tad, lūkojot šīs mūzikas un katra skaņdarba stāstu – un katram no šiem skaņdarbiem ir savs stāsts –, es tajos saredzēju tik daudz paralēļu, ka man šķita – nu, tiešām nav nejaušību šai dzīvē un mākslā!  Ar ērģelēm, tāpat kā puķēm, ir jāsarunājas Uz kurām ērģelēm tu esi šo albumu ierakstījusi? Ak jā – tas arī ir ļoti, ļoti būtisks aspekts un lielums ērģelnieka ierakstos! Šajā gadījumā tas ir instruments, kas sen jau bija pelnījis tikt ierakstīts albumā un iemūžināts taustāmā un netaustāmā formātā, un tās ir Filipa Klaisa radītās ērģeles Ventspils koncertzālē "Latvija". Šī koncertzāle, kura tūdaļ svinēs sesto dzimšanas dienu, iemantojusi ļoti stabilu vietu koncertzāļu ģeogrāfijā šeit, Latvijā. Tā ērģeles, kuras man bijušas sava veida krustbērns to tapšanas brīdī, ilgi gaidīja ērģeļu solo programmas ieskaņojumu kompaktdiskā. Turklāt iznācis ne tikai kompaktdisks, bet arī skaņu plate! Albuma un plates oficiālie atklāšanas svētki notika manā laimīgajā 13. datumā – 13. februārī, bet ieskaņot to sākām pagājušā gada 13. jūlijā. Un arī pats pirmais mans albums tika ieskaņots 2003. gada 13. jūlijā.  Varbūt kādam būs interesanti salīdzināt Pētera Vaska "Ceļinieka" interpretācijas – kā tas skanēja tolaik, un kā tas skan tagad, pie Ventspils koncertzāles ērģelēm – varenajām, bet tanī pat laikā pārsteidzoši siltajām, ieskaujošajām ērģeļu skaņām. Pat ne skaņām – tie ir mirkļi, kurus šīs ērģeles dāvā caur savu skanējumu. Arī pārsteiguma mirkļi, kurus pati sev joprojām tur rodu un pārsteidzu sevi. Līdz pat šim brīdim, spēlējot uz šī instrumenta, nevienā brīdī man nav ne reizi bijis jautājuma, kā radīt šo vai citu krāsu.  Tieši gribēju vaicāt – vai reģistrus uz tām ir viegli piemeklēt? Un vai ir kāda īpaša krāsa tieši Ventspils ērģelēm? Šīm ērģelēm mīļākie tembri, mīļākā noskaņa, mīļākās krāsas ir tās klusinātākās un arī dziļais bass, kurš varbūt daudziem šķistu par dziļu, par vibrējošu, par pārāk tālskanīgu, bet man tieši šī amplitūda no dziļuma līdz pašām spicajām augšām šķiet kā īsta emociju jūra, kurā, atkarībā no gadalaika, atkarībā no diennakts laika, atkarībā no tā, vai ir saullēkts vai saulriets, spēju atrast nepieciešamo krāsu. Un burvīgā kārtā jāsaka, ka šīs ērģeles tiek ļoti labi apkoptas un uzturētas! Kas to dara?  Tas ir grūts jautājums, jo nav jau tik daudz meistaru, kuri Latvijā to dara ikdienā, un Ventspils nav galvaspilsēta Rīga... Taču mani ļoti nomierina fakts, ka vismaz reizi gadā uz Ventspili – arī šoreiz – atbrauc kāds no Bonnas, no ērģeļbūves firmas "Philipp Klais Klais Orgelbau GmbH & Co KG", un šo instrumentu uzrauga un aprūpē. Tā ir lielā nepieciešamā tehniskā apkope, kā mēs to sauktu automašīnas gadījumā. Taču arī ikdienā atrasts risinājums – ir cilvēki, kuri liek lietā gan savu ausi, gan savas rokas. Un pats galvenais un svarīgākais ir tas, ka ērģeles tiek regulāri spēlētas – tie ir Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņi, kuri tās tiešām darbina, jo ar ērģelēm, tāpat kā ar puķēm mājās, ir jāsarunājas – tās nedrīkst vienkārši ieslēgt ik pa laikam! Un Ventspilī tas tiek arī darīts. Albuma ieraksta skaņu režisors bija tavs dzīvesbiedrs Jenss Šūnemanis, ar ko saprotaties bez vārdiem. Tas taču ir atvieglojoši, ja varat būt kopā arī šādā radošā procesā? Jā, tas ir atvieglojums, bet vienlaikus, strādājot kopā ar Jensu, vienmēr jūtos kā pie stingra, prasīga pedagoga… Jo zinu: ja reiz ir viens cilvēks uz šīs pasaules, kurš tiešām vislabāk zina mani kā mūziķi – ne tikai kā cilvēku, pazīst manas spējas un izturību, tad tas ir Jenss! Un es nevaru noblefot, teikdama, ka man vairs nav spēka un šis man varētu būt par daudz… Jo Jenss zina, cik daudz es varu! (Smejas.) No vienas puses tā ir laba provokācija, ko, ar viņu strādājot, varu sagaidīt. Es zinu, ka viņš gan tiešā, gan pārnestā nozīmē saliks visu pa plauktiņiem. Bet tas, protams, ir liels, liels atvieglojums – strādāt abiem kopā. Jo tieši tas jau ir tas, ko ieraksta procesā vēlas katrs mūziķis – lai ir kāds, kurš ne tikai ieskaņo ierakstu, bet pazīst arī tevi kā mākslinieku, indivīdu un spēj aizvest līdz maksimāli labam rezultātam; kurš tevi atver tā, lai tu spēj noticēt saviem spēkiem un saproti, ka tā nav tikai viņa vēlme jeb ārēju spēku radīta nepieciešamība – šo vai to izdarīt savādāk –, bet tā ir TAVA pārliecība. Un tas bieži vien ir lielākais deficīts, sadarbojoties ar skaņu režisoriem: jo nepietiek tikai ar norādēm "ātri", "lēni", "klusu", "skaļi", "par augstu", "par zemu"… Mums patiešām ir vajadzīgs personiskais, individuālais stāsts un ticība – visvairāk jau sev. Ja ticam sev, tad arī ierakstā to sapratīs un sajutīs klausītājs. Klausītāju apskauti Filmā, ko veidojuši mūsu Latvijas Sabiedriskā medija kolēģi, redzam, cik trauksmaina ir tava dzīve, bieži vien pavadīta vilcienos un lidostās. Tev bijuši skaisti koncertbraucieni kopā arī ar mūsējiem, ar Valsts akadēmisko kori "Latvija". Mazliet ieskicē, kur tie bija un kur tas vēl būs? Patiešām ir tā, ka amplitūda, ģeogrāfija un temps nesamazinās, arī dzīves gadu skaitam pieaugot… Bet intensitāte, ar kādu vienu vai otru koncertu es personīgi izdzīvoju un gaidu – tā nu gan pieaug! Mūsu sadarbība un skaistā Eiropas tūre ar Valsts akadēmisko kori "Latvija" un Māri Sirmo vēl turpināsies – šos koncertus esmu visvairāk gaidījusi, jo zināju – tajos būs ne tikai muzikāls pārsteigums un dažkārt pat emocionāla katarse, kādu piedzīvojam uz skatuves: šajos koncertos tu jūti, ka satiecies ar skanisko organismu, kas nāk ne tikai no tavas valsts, kuram ne tikai ir tava mentalitāte, ne tikai tavi sirdspuksti, bet arī muzikāli ar to raugies vienā virzienā un spēj radīt – ne tikai rādīt vai parādīt. Tas mani visvairāk fascinē, sadarbojoties ar kori "Latvija" un Māri Sirmo. Skaistajos koncertos janvārī, kādus piedzīvojām Dortmundē, Luksemburgā, Frankfurtē, jutāmies klausītāju apskauti, apmīļoti un ļoti, ļoti gaidīti. Tie bija ļoti apmeklēti.  Kādu mūziku klausītājiem piedāvājāt? Gan franču, gan angļu, arī Bahs neizpalika. Un Pēteris Vasks. Daļa no šīs programmas būs dzirdama 26. aprīlī koncertzālē "Cēsis", kur smagsvars un galvenā harmoniskā krāsa būs Pētera Vaska mūzika un viņa jubileja. Tas bija ļoti skaists muzikāls ceļojums, kurā koris un ērģeles sastapās kā divi orķestri, kā divi solisti. Visi koncerti notika tikai koncertzālēs. Tas man personīgi ir gan izaicinājums, gan prieks, jo ar kori fiziski esmu kopā uz skatuves – blakus diriģentam, priekšā dziedātājiem. Redzu katru acu pāri, katru muti, skaisti safrizētos dāmu matus, kas mūzikai viļņojas līdzi un arī dzied… Un tik ārkārtīgi saviļņojoši, kā reaģē publika! To visu koncertzālē var izjust daudz, daudz intensīvāk. Turpinājumā dosimies arī uz Zagrebu, Vīni un Londonu, gaidāmi arī koncerti Budapeštā un nākamgad – Prāgā. Tas ir tik skaists ceļojums un iespēja skanēt Latvijai – kā korim "Latvija" un Latvijai kā valstij. Tas man ir pagodinoši. Olimpiāde satuvina Zinot tavu sportisko ģimeni: vai jums iznāk arī sekot Olimpiskajām spēlēm un latviešu panākumiem tajās? O jā, protams, mēs sekojam un joprojām sekojam, un ne tikai latviešu panākumiem! Bērnus ļoti aizkustināja Latvijas hokeja komanda, kura vinnēja Vāciju. Par šo jau bija lielais prieks. Tas bija ļoti, ļoti saviļņojoši. Ļoti patīk viss, kas saistīts ar slalomu. Arī kamaniņu sports. Bet man joprojām lielais bērnības sapnis un aizraušanās ir daiļslidošana: esmu pilnīgi tajā visā iekšā un gribētu būt vēl vairāk. Tajā pašā 13. februārī, kas bija viens no nervus kutinošākajiem daiļslidošanas vakariem – vīriešu  sacensības, man bija jābūt uz skatuves. Un es patiešām paralēli Baham un Glāsam domāju, kas notiek slidotavā. (Smejas.) Vakarā to visu paspēju noskatīties atkārtojumā. Joprojām sekojam Olimpiādei, un mums ir žēl, ka tā ir tik reti. Mēs jau gribētu katru gadu, jo tā arī mūs apvieno uz viena dīvāna ne tikai vakarā, kad ir pāris minūtes brīva laika, bet visu cauru dienu, jo Olimpiādi var skatīties gan no rīta, gan vakarā, gan naktī – tā ir kā magnēts. Tas ir skaisti, ka sports un māksla – tās ir lietas, kas daudzus vieno, jo bieži vien, atrodoties pat vienā telpā, nepietiek laika, lai parunātos vai par kopā kaut ko pārdzīvotu. Tad nu šī ir tā lieta, ko mēs kopā pārdzīvojam! Vai tava meitiņa joprojām trenējas futbolā? Mana meitiņa joprojām trenējas futbolā, un vēl aizvakar skatījāmies arī UEFA Čempionu līgas spēli, kurā bija daudz pārdzīvojumu, bet uzvarēja pareizā komanda. (Sirsnīgi smejas.)  Uzbrukums "Goram" kā uzbrukums ģimenei Iveta, lai arī attālumā, tad noteikti seko līdzi notikumiem "Gorā" un Rēzeknē. Vai tev ir kāds savs sakāmais par šo situāciju? Ļoti sekoju. Un biju patīkami pārsteigta par to, cik ļoti mani tas ne tikai satrauca, bet sāpināja... Patīkami – tas varbūt nebūtu pareizais vārds šajā kontekstā – bet man tomēr tas ir jāsaka, jo "Goru" vienmēr esmu jutusi kā savu ģimeni; gan savu māksliniecisko, gan cilvēcisko ikdienu nespēju iedomāties bez "Gora"! Un ne tikai tamdēļ, ka "Gors" ir Rēzekne, ne tikai tamdēļ, ka man ir tas gods būt Rēzeknes Goda pilsonei, ieskandināt "Gora" koncertzāli un radīt savu festivālu, bet arī tamdēļ, ka, objektīvi raugoties, "Gors" visā Eiropas un pasaules koncertzāļu paletē ir ar ārkārtīgi daudzām plusa zīmēm! Šajā situācijā tas patīkamais bija, ka redzēju, cik ļoti man tas sāp – bija sajūta, ka iegriezts pirkstā un vai ka visu laiku kāds kāpj uz varžacīm. Jutos tā, ka jāaizstāv kāds no manas ģimenes – šo situāciju izjutu gandrīz fiziski sāpīgi. Tas viss iespaidoja gan manu Ziemassvētku prieku, gan Jaunā gada gaidīšanas sajūsmu. Nespēju būt mierā ar to, cik cilvēki var būt nepastāvīgi savos spriedumos, savos solījumos un arī savā nostājā. Mani pārsteidza, ka cilvēki, kas šo visu vētru iesāka, ir tie paši, kas radījuši kopā ar "Goru", kas priecājušies par "Gora" panākumiem un nupat, svinot festivāla "Organismi" 10. jubileju, solījuši, ka tā tam vienmēr būs būt! Un nepaiet ne pāris mēnešu, un tu sev uzdod jautājumu: vai tiešām mēs runājam par šiem pašiem cilvēkiem? Vai mēs tiešām runājam par šo situāciju, par šo pašu koncertzāli? Tas manī radīja apjukumu un šoku. Rakstīju vēstuli nu jau atstādinātajam Rēzekne mēram, parakstoties kā pilsētas Goda pilsone, nevis tikai kā mūziķe Iveta Apkalna, jo to sajutu kā savu pienākumu – paust savu viedokli. Atbildi neesmu saņēmusi līdz šim brīdim, bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par to, ka vēstulē atgādināju gan mūsu sarunas, gan arī to, ka objektīvi nav pamata visiem šiem izteikumiem. Nespēju raudzīties cilvēkiem acīs, kad viņi melo un katru dienu stāstīta jaunus stāstus. Tas aizvainojums un nepamatoto pārmetumu gūzma, kas bija jāpārdzīvo Diānai Zirniņai – kā kaut kas tāds spēj rasties! Šobrīd uzdodu sev jautājumu – vai festivālam "Organismi" būtu arī turpmāk; vai tam būt tādam, kāds tas bijis līdz šim; vai kaut kādā veidā nav jāpārstrukturējas. Bet man ir liels prieks, ka šobrīd darbs turpinās, un redzu kaut kādu cerību. Neteiktu, ka tā ir uzvara – tā ir tikai iespēja paiet solīti uz priekšu cerībā, ka mēs nepašļuksim. Bet tas, kā tas ir ieviļņojies un ko tas atstāj aiz sevis – tas man ir ļoti biedējoši: kā būs tālāk? Es to jūtu kā uzbrukumu savai ģimenei. Cerēsim, ka risinājums tiks rasts – iesaistoties Kultūras ministrijai, atbildīgajām institūcijām un arī sabiedrībai, kas bija ļoti patīkami... Tas bija ārkārtīgi patīkami – īpaši runājot par sabiedrību, kas dzīvo Rēzeknē. Tas bija saviļņojoši – dzirdēt un redzēt, kas tur notika! Patiešām cerams, ka visiem prātiem klātesot, tiks rasts vislabākais risinājums, kāds šobrīd vajadzīgs Rēzeknei, "Goram" un visiem, kuri tajā mīl klausīties labu mūziku, skatīties teātri un kino.  Tieši tā. Jo "Gors" ir tas magnēts, vilinātājs un rosinātājs, kāpēc daudzi vispār pirmo reizi savā dzīvē aizbraukuši uz Rēzekni. Un tādu bijis ļoti daudz. Varbūt tieši šis fakts ir tas pamata grauds, rosinātājs un motivētājs!

Šodien, 19. februārī, Latvijas sportistiem startu nav Milānas-Kortīnas olimpiskajās spēlēs. Vien bobsleja četrinieki turpina aizvadīt savus treniņbraucienus pirms sestdien gaidāmajām sacensībām. Pamazām arī mūsu sportisti, kam starti beigušies, atgriežas mājas, gan Kortīnas ledus trasē jau startus aizvadījušie ir atpakaļ mājās, arī hokejisti. Protams, daļa paliks līdz pat spēļu oficiālajam noslēgumam un piedalīsies arī noslēguma ceremonijā. Raidījumā Dženiferas Ģērmanes un Lienes Bondares slaloma trasē vērtē bijušais kalnu slēpotājs, tagad sporta psihologs Kristaps Zvejnieks.

Trešdiena, 18. februāris, Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas sportistiem saistīts ar startiem slēpošanas disciplīnās. Komandu sprints distanču slēpošanā sievietēm un vīriešiem, kalnu slēpošana slaloms sievietēm, kā arī biatlona stafete sievietēm. Šodien Patrīcija Eiduka un Kitija Auziņa rakstīja Latvijas sporta vēsturi - pirmo reizi mūsu slēpošanas duets kvalificējās finālam komandu sprinta sacensībās olimpiskajās spēlēs. Viņas kvalifikācijā uzrādīja 12. laiku, bet finālā starp 15 dalībvalstīm ierindojās 13. vietā. Finālu uzsāka Auziņa, bet finiša līniju šķērsoja izlases līdere Eiduka, un latvietes no uzvarētājām zviedrietēm atpalika minūti un 26,06 sekundes. Vēlāk arī Latvijas vīri devās trasē kungu komandu sacensībās. Mūsu komandā bija Lauris Kaparkalējs un Niks Saulītis. Kungiem gan neizdevās iekļūt finālā, viņi kvalifikācijā palika 17. vietā. Uz slēpēm šodien arī mūsu kalnu slēpotājas Dženifera Ģērmane un Liene Bondare. Ģērmane bija viena no mūsu cerībām un joprojām ir, taču vairs ne šajā spēlēs, jo viņa savā slaloma sacensību 1. braucienā izstājās. Šajās spēlēs pēc 16 gadu pārtraukuma olimpiskajās stafetes sacensībās biatlonā sieviešu konkurencē piedalās Latvijas kvartets. Startē Estere Volfa, kura stafeti nodeva izlases līderei Baibai Bendikai. Un Baiba Bendika otro stafetes posmu pabeidza līderpozīcijā – 1. vietā. Pēdējos posmus veica Sanita Buliņa un Annija Keita Sabule, kurām šis ir pēdējais olimpiskais starts Milānas–Kortīnas spēlēs. Vakar vēlu naktī dalību olimpiskajās spēlēs noslēdza arī Latvijas hokeja izlase. Arī mēs noslēdzam hokeja izlases spēļu atspoguļošanu sarunā ar žurnālistu Ulvi Broži, kurš ieguvis Trīs zvaigžņu gada balvu ieguvēju kā labākais sporta žurnālists. Viņš ir zinošākais hokeja apskatnieks valstī, pārstāv portālu Sportacentrs.com.

Šodien, 17. februārī, Latvijas līdzjutēju uzmanība būs pievērsta biatlonam, bobslejam un pašā vakarā hokejam, bet kamēr šos startus vēl gaidām, atskatāmies uz vakardienu. Rainis Bērziņš startēja īsākajā un ātrākajā šorttreka distancē – 500 metri. Kvalifikācijas slidojumā kritiens un trešā vieta. Tālāk tika pirmie divi un arī viņa laiks nebija gana ātrs. Reiņa Bērziņa bilance šajās spēlēs – divas nepārvarētas kvalifikācijas, bet nenovērtējiet viņu par zemu, jo šorttrekā var gadīties visādi un vājie līdz olimpiskajām spēlēm netiek, un to Reinis ar saviem startiem ir apliecinājis. Slidas pret ledu lielā ātrumā vakar skrapstēja arī Kortīnas bobsleja trasē, kur sacensībās piedalījās tikai viena mūsu bobsleja ekipāža – Jēkabs Kalenda kopā ar Matīsu Mikni, jo otras ekipāžas pilots Renārs Grantiņš guva traumu īsi pirms spēlē. Mūsējo startus neklātienē vēroja arī bijušais bobslejists un arī ilggadējs Latvijas bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis, ar kuru sazināmies. Gaidot ļoti svarīgo hokeja spēli šovakar par iekļūšanu olimpiskajā ceturtdaļfinālā, analizējām pretinieku – zviedru – veikumu.

20 gadus vecā Estere Volfa izcīnīja 11. vietu biatlona iedzīšanas sacensībās 2026. gada Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs. Tas ir otrais visu laiku labākais rezultāts Latvijai olimpiskajās sieviešu biatlona sacensībās. Īsi pirms raidījuma sākumā finišēja biatlona sacensības sievietēm iedzīšanā. Šīs bija vēsturiskas sacensības, jo 10 km garo distanci pirmoreiz Latvijas biatlona vēsturē veica pat trīs mūsu valsts pārstāves, kuras iepriekš iekļuva 60 labāko vidū sprintā. Un vēsturisks bija arī 20 gadus vecās Esteres Volfas rezultāts - viņa startēja 16. vietā, šāva teju nekļūdīgi - tikai viena kļūda, un slēpoja izcili ātri, un sasniedza labāko rezultātu savā olimpiskajā karjerā - 11. vieta. Tas Latvijai bija otrais visu laiku labākais sniegums olimpiskajās spēlēs sieviešu biatlona sacensībās. Pirms 20 gadiem Turīnā 10. vietu klasiskajā distancē izcīnīja Madara Līduma. Baiba Bendika pieļāva septiņas kļūdas šaušana un finišā bija 42. vietā, Sanita Buliņa kopvērtējumā 53. vietā. Par olimpisko čempioni kļuva nevainojami šāvusī mājiniece Liza Vitoci, kura par 28,8 sekundēm apsteidza sprinta uzvarētāju Marenu Kirkeidi no Norvēģijas. Bronzas medaļa somietei Suvi Minkinenai.  Šodien norisinājās arī biatlona 12,5km iedzīšanas sacensībās vīriešiem. Andrejs Rastorgujevs finišēja 29. vietā. Rihards Lozbers atkāpās uz 47. vietu, bet Edgars Mise bija viens no trim sportistiem, kuru apdzīna pa apli. Protams, gaidām hokeja maču plkst. 20:10, kur Latvija aizvadīs pēdējo grupas spēli pret Dāniju. Uzvara pamatlaikā garantē otro vietu C grupā un labvēlīgāku pretinieku pārspēlēs, visi citi iznākumi liks mums vēl iespringumā sekot arī ASV un Vācijas duelim vēlajā vakara spēlē. Katras grupas uzvarētāja un 2. vietas ieguvēja automātiski iekļūst ceturtdaļfinālā. Latvijai iespējas kļūt par otro labāko savā apakšgrupā faktiski ir zudušas, bet jebkurā gadījumā uzvara šodienas spēlē būs būtiska, lai tiktu pie nomināli vieglāka pretinieka pirmajā pārspēļu kārtā.  Lai analizētu mūsu komandas sniegumu līdzšinējās spēlēs, sazināmies ar bijušo hokejistu, astoņu pasaules čempionātu un trīs olimpisko spēļu dalībnieku Armandu Bērziņu. Šovakar vēl arī noslēdzošanai starts Kortīnas ledus trasē skeletonistiem. Iedvesmojoties no kamaniņu braukšanas radošuma, paplašinot disciplīnu veidus, arī skeletonā pirmo reizi tika sadalītas olimpiskās medaļasjaukto komandu stafetē. Starp 15 komandām būs arī Latvijas komanda ar Martu Andžāni un Emīlu Indriksonu sastāvā. Abiem šīs ir pirmās olimpiskās spēles, Andžāne sieviešu konkurencē izcīnīja 17. vietu, Indriksons starp vīriem palika 18. vietā. Emīls neslēpj, ka viņa mērķis ir šī vakara komandu stafetē iegūt augstāku vietu.

Šodien, 14. februārī, virkne notikumu ar Latvijas sportistu līdzdalību. Vispriecīgākie droši vien ir hokeja līdzjutēji, jo Latvijas hokejisti pārspēja Vāciju olimpiskajā turnīrā ar 4:3. Savukārt Elvis Opmanis noslēdzis savas debijas olimpiskās spēles ar 45. vietu kalnu slēpošanas milzu slalomā, bet distanču slēpošanā mūsu dāmas (Patrīcija Eiduka, Kitija Auziņa, Linda Kaparkalēja, Samanta Krampe) 4x7,5km stafetē palika 17. vietā.  Hokeja izlase šodien aizvadīja otro spēli turnīrā un ar 4:3 apspēlēja Vāciju. Atskatāmies uz aizvadīto maču kopā ar Latvijas Radio korespondentu Milānā Māri Bergu. Jau rīt hokejisti mērosies spēkiem ar Dānijas izlasi. Raidījuma skanēšanas laikā noslēdzās arī 7,5 km sprints biatlonā sievietēm, kur pie lielas snigšanas startēja arī četras latvietes. Vislabāk veicās Baibai Bendikai, kurai 15. vieta, Estere Volfa - 16. vietā, savukārt Sanita Buliņa palika 38. vietā, bet Annija Keita Sabule - 71. vietā.  Baiba Bendika, Estere Volfa un Sanita Buliņa ir kvalificējušās iedzīšanas sacensībām, kas norisināsies jau rīt, 15. februārī. Šovakar vēl Marta Andžāne aizvadīs 3. un 4. braucienu skeletonā. Marta pēc pirmās dienas ir 18. vietā. Sacensībās startē arī Dārta Zunte, kura pārstāv Igauniju. Arī viņai šīs ir pirmās olimpiskās spēlesun viņa pēc pirmajiem diviem braucieniem ir 22. pozīcijā. Savukārt šorttreka kvalifikācijas sacensībās 1500 metros piedalīsies Roberts Krūzbergs, kurš 1000 metru distancē izcīnīja 5. vietu.

Vakar, 13. februārī, bija karsta diena Olimpiskajās spēlēs. Tik karsta, ka pat slēpošanas 10 kilometru intervāla startā bija vīri, kas trasē devās īsās biksēs un kreklos. Un Raimo Vīgantam šajā slēpojumā 46. vieta. Šodien slēpošanas trasē dosies mūsu dāmu četrotne un šoreiz tā būs stafete. Divas brīvajā stilā, divas klasiskajā solī. Tāpat šodien sprints biatlonā dāmām, kur startēs arī mūsu sportistes. Vakar vakarā varēja arī sekot līdzi Denisa Vasiļjeva slidojumam daiļslidošanas sacensībās izvēles jeb garajā programmā. Mūsu sportistam šīs ir jau trešās olimpiskās spēles un šoreiz sacensības viņš noslēdza 18. vietā. Šodien, protams uzmanības centrā hokejs, spēle ar Vāciju. Ļoti spēcīgs pretinieks mūsu komandai. Par hokeju sarunājamies arī ar skeletonistu Tomasu Dukuru. Viņam hokejs nav svešs gan paša veikumā, gan arī viņa dēls Darels Dukurs spēlē hokeju un cerams, kādudien atkal vilks Latvijas izlases kreklu. Protams, runājam arī par skeletonu un mūsu sportistu sniegumu vakar trasē un nevaram nerunāt arī par ukraiņu sportista Vladislava Heraškeviča lietu. Viņš tika diskvalificēts vēl pirms starta, vakar vakarā arī Sporta arbitrāžas tiesa noraidīja viņa pārsūdzību olimpiskās komitejas lēmumam. Te arī Dukuru ģimenei ir savs stāsts, jo Dukuri ir palīdzējuši Vladislavam viņa karjerā un arī Latvijas bobslejistiem un skeletonistiem ir pieredze cīnoties ar sistēmu par nozagtām zelta medaļām Soču spēlēs, turklāt pieredze gan panākot, gan nepanākot taisnību.

Šīs dienas aizrit olimpisko spēļu gaisotnē - Latvijai sudraba medaļa kamaniņās, mūsu nedēļas varone ir Elīna Ieva Bota. Un tik maz pietrūka, ka mums būtu vēl vismaz pāris olimpiskās uzvaras. Diemžēl šajās spēlēs zaudējusi pati spēļu rīkotāja Olimpiskā komiteja - vakar tā "noņēma no trases" ukraiņu sportistu. Tāpat vērtējam aktuālo Latvijas dzīvē: no amata atstādināts Rēzeknes mērs. Evika Siliņa izturējusi jau sesto uzticības balsojumu. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, interneta platformas "LSM.lv" svešvalodu oriģinālsatura atbildīgā redaktore Aleksandra Plotņikova, ziņu aģentūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns un politoloģe Iveta Kažoka.  

Milānas–Kortīnas olimpiskajās spēlēs 12. februāris Latvijas sportistiem bija tik raiba, gara un notikumiem piepildīta diena. Tāpēc secīgi vēlreiz pārlūkojam visu, kas saistās ar Latvijas sportistu startiem Itālijā. Vispirms no rīta skeletona trasē sportisko pusi aizēnoja ukraiņu skeletonista Vladislava Heraškeviča diskvalifikācija viņa ķiveres noformējuma dēļ. Par to jau daudz esam stāstījuši citos raidījumos. Bet mūsu skeletonists Emīls Indriksons pēc diviem braucieniem ir 17. vietā.  Bet Patrīcija Eiduka vakar iepriecināja gan mūs, gan pati sevi. Ziemas sporta veidu pamatu pamatā – distanču slēpošanā – viņai 10 kilometru intervāla startā milzīgā konkurencē augstā 15.vieta, apsteidzot daudzas ļoti spēcīgas slēpotājas. Un tā ir augstākā vieta visā Latvijas olimpiskās distanču slēpošanas vēsturē dāmām. Bet pēcpusdienā Latvijas līdzjutēju uzmanība atkal bija pievērsta Kortīnas ledus trasei, kur ar labām cerībām uz medaļu Latvijas kamanīnbraucēji devās komandu stafetē. Mazliet pietrūka – Latvijas komanda palika 4. vietā. Dienas noslēgumā uzmanības lokā bija gan hokejs, gan šorttreks. Hokeja drudzī varbūt pat paslīdēja garām tas, ka olimpisko spēļu šorttreka 1000 metru trasē Roberts Krūzbergs kļuva par pirmo latvieti, kurš sasniedzis A finālu, sacensības noslēdzot 5. vietā. Otram mūsu šorttrekistam Reinim Bērziņam 14. vieta. Hokeja laukumā Latvijas komandas pirmie pretinieki bija ASV izlase. Un mūsējie olimpisko turnīru sāka ar zaudējumu 1:5. Šodien mūsu hokejistiem diena atpūtai, bet jau rīt, 14. februārī, spēle pret Vāciju. Bet arī hokejisti, līdzīgi kā Patrīcija Eiduka un Roberts Krūzbergs vakar pamanījās pārrakstīt Latvijas sporta vēsturi. Tieši spēlē pret ASV nu jau oficiāli par jaunāko jebkad olimpiskajās spēlēs spēlējušo latviešu hokejistu kļuva nesen 18 gadus sasniegušais Alberts Šmits.

Šīs dienas aizrit olimpisko spēļu gaisotnē - Latvijai sudraba medaļa kamaniņās, mūsu nedēļas varone ir Elīna Ieva Bota. Un tik maz pietrūka, ka mums būtu vēl vismaz pāris olimpiskās uzvaras. Diemžēl šajās spēlēs zaudējusi pati spēļu rīkotāja Olimpiskā komiteja - vakar tā "noņēma no trases" ukraiņu sportistu. Tāpat vērtējam aktuālo Latvijas dzīvē: no amata atstādināts Rēzeknes mērs. Evika Siliņa izturējusi jau sesto uzticības balsojumu. Aktualitātes Krustpunktā analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, interneta platformas "LSM.lv" svešvalodu oriģinālsatura atbildīgā redaktore Aleksandra Plotņikova, ziņu aģentūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns un politoloģe Iveta Kažoka.  

Par ko šodien parunāsim pie Digitālo brokastu galda? Mākslīgais intelekts uzvar - Tjūringa testā pedagogiem un skolēniem neizdodas to atšķirt no cilvēka. "SpaceX" pārfokusējas no Marsa uz Mēness bāzi. Vai durvju zvanu kameras mūs nākotnē novēros? Nākamais "Xbox" varētu iznākt 2027. gadā. Olimpiskajās spēlēs slidotāji izmanto MI mūzikas plaģiātu.

Pirmā medaļa sievietēm individuālajās disciplīnās kamaniņu braukšanā Latvijas vēsturē kopš neatkarības atjaunošanas. Tā var teikt par Elīnu Ievu Botu pēc sudraba medaļas izcīnīšanas Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajās spēles. Vērīgākei, protams, atgādinās par Veras Zozuļas zeltu un Ingrīdas Amantovas bronzu padomju laikā. Jā, arī ar šīs medaļas ir daļa no mūsu vēstures. Bet vakar, 10. februārī, šajā vēstures grāmatā ierakstīta jauna lappuse. Mārtiņš Kļavenieks uzklausīja sportisti pēc sacensībām. Protams, turpinām priecāties, bet jau šodien startēs starts kamaniņu braucējiem vīriešu un sieviešu divniekiem. Piedalīsies trīs Latvijas ekipāžas – divi vīru divnieki Mārtiņš Bots un Roberts Plūme, kā arī Eduards Ševics-Mikeļševics un Lūkass Krasts un viena dāmu ekipāža Marta Robežniece un Kitija Bogdanova. Bet daudzu sirdis vakar sāka pukstēt straujāk vēlu vakarā, kad daiļslidošanas īsajā programmā uz ledus izgāja Deniss Vasiļjevs un Fedirs Kuļišs. Denisam Vasiļjevam 17. vieta, Fedirs Kuļišs tālāk netika. Uzklausām Denisu pēc starta. Viedokli izsaka Alma Lepina- Lāce, slidošanas studijas „Alma” vadītāja, desmitkārtēja Latvijas čempione.

Milānas-Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs otrdien, 10. februārī, sacensību programma Latvijas komandai ļoti piesātināta, kuplā skaitā startējot vairākos sporta veidos. Vakar startēja tikai kamaniņbraucējas, šodien mūsējiem starti piecās disciplīnās. Šodien noteikti jāturpina just līdzi kamaniņu braucējām, jo Elīna Ieva Bota ir trešajā pozīcijā pēc pirmajiem diviem braucieniem. Ne tika labi veicās Kendijai Aparjodei, kura pirmajā braucienā pamatīgi kļūdījās jau sākumā un palika priekšpēdējā (24. vieta). Otrajā braucienā viņa bija astotā ātrākā un pagaidām ir 19.vieta.  Uzklausām abas sportistes Elīnu Ievu Botu un Kendiju Aparjodi. Kamēr gaidām cīņas kamaniņu trasē, var sekot līdzi distanču slēpotājiem Tesero trasē sprinta kvalifikācijā klasiskajā stilā, kur Latvija pārstāvēta gan sieviešu, gan vīru konkurencē. Startēs Kitija Auziņa, Linda Kaparkalēja, Samanta Krampe un Raimo Vīgants, Lauris Kaparkalējs, Niks Saulītis. Turam īkšķus, lai kvalifikācijā izdodas iespraukties 30 labāko vidu un turpināt sacensības. Šodien arī sacensības biatlonā vīriešiem 20 km individuālajā distancē, kur trasē dosies visi četri mūsējie – Andrejs Rastorgujevs, Renārs, Birkentāls, Rihards Lozbers un Edgars Mise. Viens veterāns un trīs olimpiskie debitanti. Vēlot veiksmi sportistiem, uzklausām bijušo biatlonistu Gundaru Upenieku, kurš vēl nesen rīkoja Madonā IBU kausu junioriem. Šorttreka trasē 1000 metru kvalifikācijā startēs Roberts Krūzbergs un Reinis Bērziņš ar mērķi tikt pēc iespējas tālāk. Šorttrekā izdzīvošana pati par sevi ir rezultāts, un nekas nav garantēts pat favorītiem. Māris Bergs treniņā uzklausīja Robertu Krūzbergu. Bet dienas noslēgumā daiļslidošana. Isajā programmā startēs pieredzējušais Deniss Vasiļjevs un tikai pirms dažiem mēnešiem par Latvijas pilsoni kļuvušais Fedirs Kuļišs. Uzklausām Denisu Vasiļjevu pēc treniņa.  

Latvijas kamaniņu braucēja Elīna Ieva Bota otrdien, 10. februārī, Milānas–Kortīnas ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnīja Latvijai vēsturisku godalgu, iegūstot ne tikai sudraba medaļu, bet arī kļūstot par pirmo latviešu sievieti, kas ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnījusi medaļu individuālā disciplīnā, startējot zem Latvijas karoga.  Finālā zelta medaļu izcīnīja vāciete Jūlija Taubica, kura bija ātrākā visos četros braucienos, Botu summā apsteidzot par 0,918 sekundēm. Tikai 0,039 sekundes no Botas atpalika amerikāniete Ešlija Farkvarsone.

Olimpiskās spēles ir sākušās, pirmā koku medaļa nopelnīta! Bet, kas mūs sagaida hokejā, to šovakar tiešraidē! Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/

Milānas-Kortīnas olimpiskajā spēlēs rit otrā pilnvērtīgā sacensību diena, kurā, protams, startē arī Latvijas sportisti. Par medaļu kamaniņu sacensībās šodien, 8. februārī, cīnīsies latviešu sportists Kristers Aparjods. Jauktajā stafetē startēs arī Latvijas biatlonistu komanda. Bet paralēli sporta notikumiem satraucošas ziņas saņemam no Itālijas, kur esot notikusi dzelzceļa mezglu sabotāža pirms atklāšanas ceremonijas. Tas gan esot noticis vairāk uz dienvidiem Boloņas apkārtnē, ne Milānas vai Kortīnas reģionos. Esot vērojamas līdzība ar sabotāžām, kā pirms Parīzes Olimpiskajām spēlēm 2024. gadā. Kamaniņu sacensībās Kortīnā vakar aizvadīti pirmie divi braucieni vīriešiem. Kristers Aparjods ierindojas uzreiz aiz goda pjedestāla (4. vietā), savukārt Gints Bērziņš noslēdza labāko desmitnieku. Šodien noslēdzošie braucieni plkst. 18 un plkst. 19.30. Gaidot startu vakarpusē, uzklausām abus kamaniņbraucējus – Kristeru Aparjodu un Gintu Bērziņu. Pēc diviem braucieniem ātrākais ir vācietis Makss Langenhans un austrietis Jonass Millers, trešajāvietā itālis Dominiks Fišnallers no līdera atpaliek 0,298 sekundes. Šodien biatlona jauktajā stafetē startēs arī Latvijas biatlonisti un biatlonistes – ilggadējais izlases līderis Andrejs Rastorgujevs, jaunā Latvijas cerība Renārs Birkentāls un dāmas – Baiba Bendika un šī brīža Eiropas junioru čempione Estere Volfa. Biatlonistiem starts plkst. 15.05. Vai varam gaidīt patīkamus pārsteigumus? To vaicājam Jēkabam Nākumam no leģendārā Nagano četrinieka un šobrīd sava Ogres biatlona kluba vadītājam. Bet, gaidot olimpisko hokeju, neliela saruna ar mūsu izlases vārtsargu Elvi Merzļikinu.

Brāļi Elvis un Lauris Opmaņi ir profesionāli kalnu slēpotāji. Diendienā, dzīvojot Austrijā, viņi ir ģimene, komandas biedri… Un vissīvākie sāncenši. Un ne tikai sacensībās, bet arī par vietu Olimpiskajās spēlēs. Stāsts par par to, ko tas nozīmē ģimenei un viņiem pašiem.

Ar jaunu sparu atsākušās politiķu debates, vai Eiropai vajadzētu atsākt tiešas sarunas ar Krievijas diktatoru Putinu, tā vietā lai Ukrainas kara izbeigšanu atstāt ASV pārziņā? Cik drošs ir banku piedāvātais pakalpojums - veikt maksājumus uz tālruņa numuru un vai šie dati nav pārāk brīvi pieejami krāpniekiem? Lietuvā koalīcijas apņemas nesteidzināt izmaiņas LRT ģenerāldirektora atstādināšanas kārtībā. Olimpiskajām spēlēm jau kvalificējušies 37 sportisti no Latvijas.

Raidījumā Piespēle runājam par sporta veidu, kurā februārī gaidāmajās ziemas olimpiskajās spēlēs sacentīsies arī divi Latvijas pārstāvji. Runa ir par šorttreku. Lielā saruna ar vienu no pašmāju labākajiem šorttreka slidotājiem Robertu Krūzbergu. Ventspilnieks jau vairākus gadus ikdienā trenējas kopā ar Polijas izlasi, jo Latvijas šorttreka valstsvienība jau vairākus gadus vairs nepastāv. Nedēļas topā Latvijas vīriešu hokeja izlase pēdējā pārbaudes turnīrā pirms olimpiskajām spēlēm uzvar Norvēģiju ar 4:0, bet finālā zaudē mājiniekiem slovākiem papildlaikā ar 2:3, olimpiskais sastāvs jānosauc decembra izskaņā; Nacionālās hokeja līgas klubs Pitsburgas “Penguins” aizmaina vārtsargu Tristenu Džariju uz Edmontonas “Oilers”, pretī saņem jau vairākas sezonas nepārliecinoši spēlējošo Stjuartu Skineru, Artūram Šilovam lieliska iespēja kļūt par Pensilvānijas štata vienības pirmo numuru vārtos;  Sākusies ziemas sporta veidu sezona, biatlonā uzmirdz jaunā Estere Volfa, vīru izlases līderis Andrejs Rastorgujevs jau pirmajā Pasaules kausa posmā atsvaidzina pleca traumu un dodas mājās ārstēties; Treneris Paolo Nikolato vēl vismaz līdz aprīlim vadīs Latvijas vīriešu futbola izlasi; Nacionālajā sporta padomē spriež par naudas prēmiju piešķiršanu šogad izcilus rezultātus sasniegušajiem sportistiem, viedokļi asi saduras.

Šodien uz interviju Ģenerālis aicinājis Latvijas hokeja izlases galveno treneri- Hariju Vītoliņu. Harijs atklāj gatavošanos Olimpiskajām spēlēm, mūsu spēlētāju sniegumu šosezon un galvenajiem noteikumiem, kas jāizpilda, lai tiktu sastāvā.

Kuram tad ir līgumi, kuriem tad nav līgumi? Kuri drīkstēs mūs pārstāvēt, kuri nē? Un drīz jau NHL! Fenikss – Tagad arī Online https://fenikss.lu/

Stāsta etnomuzikoloģe, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Laima Jansone. 2025. gads ir svētku gads, kurā svinam Baumaņu Kārļa (1835–1905) 190. jubileju. Daudzi stāsti par mūsu himnu dzirdēti un vēl būs dzirdami. Bet šajā reizē vēlos pastāstīt par mazāk zināmu krājumu, kas publicēts Londonā, ilgu laiku glabājies Adelaidē, Austrālijā, un līdz ar Biezaišu kolekciju nonācis Latvijā 2000. gadu sākumā. Tagad tas atrodams Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Latvijas valsts himna “Dievs, svētī Latviju!” ir neatņemams tautas identitātes simbols vairāk nekā simt gadu garumā. Tomēr vēsturē ir kāds maz zināms un intriģējošs fakts – himna ir publicēta Olimpisko spēļu himnu izdevumā, kas izdots Londonā. 1944. gadā bija paredzētas Vasaras Olimpiskās spēles Lielbritānijā. Lēmums par to rīkošanu tika pieņemts jau 1936. gadā, laikā, kad Olimpisko spēļu norises bija vērojamas Hitlera pārvaldītajā Vācijā. Toreiz neviens vēl nenojauta, ka starp abām lielvalstīm risināsies karš, un Olimpisko spēļu vietā sagaidāmi smagi uzlidojumi, kā rezultātā sporta laukumu vietās palikušas drupas, un 1944. gada Londonas Vasaras Olimpiskās spēles tiek atceltas. Visticamāk  Olimpisko spēļu himnu izdevums ir publicēts jau iepriekš. Vāka dizainā redzams skaitlis “43”, taču tā nozīme nav skaidra. Vai tas norāda uz 43. Olimpiskajām spēlēm? Nē, šis skaitlis neatbilst realitātei. Vai tas ir krājumā publicēto himnu skaits? Arī ne, saturā minētas 45 himnas, praktiski tās ir 44, jo šajā vēstures posmā līdzās tiek minēta gan Nīderlande, gan Holande, bet himna – tā pati. Iespējams, ka uz nošu izdevuma redzamais skaitlis „43“ ir liecība par izdošanas gadu. Jo 1944. gadā Olimpiskās spēles jau bija atceltas, krājums nebija aktuāls. Savukārt, jau esošajā izdevumā publicētajai Maltas himnai līdzās redzami iniciāļi “G.C.” – George Cross – Džordža krusts. Tas ir apbalvojums, ko 1942. gadā Maltai piešķīra Lielbritānijas karalis Džordžs VI. Tas ir ārkārtīgi rets gadījums, kad ordeņa apbalvojums piešķirts nevis personai, bet veselai tautai par izrādīto drosmi un izturību, pretstāvot nacistiem. Neatkarīgi no tā, vai krājums izdots 1942., 1943. vai 1944. gadā, fakts, ka Latvijas himna tika iekļauta Olimpisko spēļu nacionālo himnu izdevumā, ir nozīmīgs vēsturisks un diplomātisks apliecinājums Latvijas valstiskuma atzīšanai. Un šis ir viens no apliecinājumiem valsts eksistencei juridiskā un simbolu līmenī. Neparasti, ka šajā izdevumā līdzās rodama gan Latvijas himna, gan Igaunijas himna, gan Padomju Savienības himna, tomēr nav atrodama Lietuvas himna. Izskaidrojums tam vēl tikai meklējams. Nav atrodama arī nacistiskās Vācijas himna. Pētot Starptautiskās Olimpiskās komitejas protokolus, ir iespējams nojaust, ka komunikācija starp nacistisko Vāciju – kā iepriekšējo Olimpisko spēļu organizatoriem – un Lielbritāniju, kā gaidāmo Vasaras Olimpisko spēļu rīkotājiem, 1939. gada vasarā kļuvusi pavisam saspringta. Lai gan atsevišķas valstis vēl centās saglabāt neitralitāti, pēc tam, kad 1939. gada 1. septembrī nacistiskā Vācija iebruka Polijā, Lielbritānija skaidri noteica robežas, tostarp arī attiecībā uz Olimpisko spēļu organizācijas komiteju. Tādēļ nacistiskās Vācijas himna krājumā netiek iekļauta. Tomēr arī šeit slēpjas kāds ironisks fakts. Krājuma izdevumā atrodams Leopolda Veningera (Leopold Weninger, 1879–1940) vārds. Veningers ir vācu komponists, kurš ievērojams ar saviem klavieru pārlikumiem un orķestrācijām, piemēram, Johana Štrausa tēva “Radecka maršs” vēl mūsdienās tiek atskaņots viņa veidotajā pārlikumā, nereti raisot asu polemiku sabiedrībā. Jāpaskaidro, ka komponists aizrāvās ar mūzikas radīšanu nacistiskās Vācijas propagandas vajadzībām. Ņemot vērā britu strikto nostāju un vēlmi norobežoties no nacistiem, fakts, ka lielākais vairums publicēto himnu ir Veningera veidotajos pārlikumos klavierēm, varētu būt izskaidrojams praktiski, proti, daļa nošu materiāla nāk no pārlikumiem, kas veidoti 1936. gada himnu krājumam Olimpiskajām spēlēm Vācijā. Olimpisko spēļu nacionālo himnu krājumā minēts arī fakts, ka pārraides nolūkos BBC orķestris himnas ir ieskaņojis,un iespējams, ka šie ieraksti atrodami arī mūsdienās – BBC arhīvos.

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība) ticis ievainots Ukrainā, Krievijas apšaudes rezultātā. Pretrunīgi vērtē ideju par LMT un Tet daļu atpirkšanu no zviedriem. Briselē prezentē nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžeta projektu. Tīģermeitenēm Rīgas Zooloģiskajā dārzā doti vārdi Safīra un Auguste. Nosauc Latvijas jauniešu olimpiskās delegācijas sastāvu un karognesēju, kas pārstāvēs Latviju Eiropas Jauniešu Olimpiskajā festivālā Skopjē.

Esam atgriezušies atpakaļ Doma laukuma studijā, kur uz lielo sarunu aicināts viens no kamaņu “Robotu” divnieka braucējiem Roberts Plūme, kā arī kamanu izlases mehāniķis un treneris Mārtiņš Rubenis. Viņi atgriezušies no jaunās Milānas-Kortīnas ziemas olimpisko spēļu trases, kur aizvadīti pirmie oficiālie braucieni. Kādi ir iespaidi par trasi, kur nākamā gada februārī būs jācīnās par Olimpiskajām medaļām? Nedēļas topā: Latvijas hokeja izlase uzsākusi oficiālo treniņnometni, gatavojas pasaules čempionātam, aiz muguras divas pārbaudes spēles pret Austriju; Sākusies Latvijas atklātā hokeja čempionāta finālsērija - pērnā gada čempione “Mogo”/RSU pirmajā sērijas spēlē ar 3:1 uzvarēja “Zemgali”/LBTU; Sākušās pusfināla sērijas Latvijas-Igaunijas Basketbola līgā; Fani piecu stundu laikā nopērk 25 000 biļešu uz Latvijas basketbola izlases spēlēm Eiropas čempionāta finālturnīrā Rīgā.

Šodien uz interviju Ģenerālis aicinājis Latvijas hokeja izlases galveno treneri- Hariju Vītoliņu. Harijs atklās, kas notiek izlasē, kas sagaida mūs Pasaules čempionātā un Olimpiskajās spēlēs. Kā arī runās par četru nāciju turnīru hokejā un intrigām tajā.

„Esmu apsēsts ar domu, kā veicināt mākslas evolūciju. Un tas ir vienīgais iemesls, kāpēc vispār nodarbojos ar mākslu,” – tā saka ievērojamais franču konceptuālists Bernārs Venē , kura retrospekcija „Glezniecība: no racionālā uz virtuālo. 1966–2024” pašlaik skatāma mākslas muzejā „Rīgas birža”. Viņu mēdz dēvēt par cilvēku – orķestri, jo Venē savas 60 gadus ilgās karjeras laikā strādājis un turpina strādāt visdažādākajos žanros, bet visa viņa profesionālā darbība ir cieši saistīta. Un tās pamatā ir nemitīga robežu pārkāpšana un jaunu ideju meklēšana mākslā.  „Zināt, kāpēc es esmu izdzīvojis? Jo strādāju deviņas dienas nedēļā, divdesmit astoņas stundas dienā,” man saka Bernārs Venē, kad tiekamies uz interviju mākslas muzejā „Rīgas birža”. Venē ir 83 gadi, ap metru deviņdesmit stalts augums, nebēdnīgas uguntiņas acīs un apbrīnojams stāstnieka talants. Viņa karjera mākslā stiepjas vairāk nekā 60 gadu garumā, un galvenā lieta, kas jāzina par šo mākslinieku: viņa pamatprincips ir visu laiku paplašināt robežas un meklēt kaut ko jaunu. Un tieši tā viņa darbos ienāca matemātika, kas, kā viņš saka, ietver “visaugstāko iespējamo abstrakcijas līmeni mākslā.” "Matemātika ir visu manu retrospekciju centrā. Cilvēki vienmēr prasa: Bernār, kāpēc tu izmanto matemātiku savos darbos? Vai tad tu esi matemātiķis? Nē, es ne tikai neesmu matemātiķis; man tā ārkārtīgi slikti padodas. Un tad viņi jautā: bet kā tad tu vari izmantot matemātiku, ja to nesaproti? Nu, tieši tāpat kā Sezāna kungs un Monē kungs gleznoja augus, kokus un puķes, nebūdami botāniķi. Cilvēki iedomājas: ja tu to dari, tad noteikti esi eksperts! Nē. Tu izmanto konkrēto tēmu, jo uzskati, ka caur to vari pavērt jaunu ceļu mākslā. Tas nenotiek racionāli, bet intuitīvi. Bet, protams, šo procesu pavada šaubas, jo neviens pirms tevis to nav darījis. Matemātika taču ir mākslas pretstats! Tā ir loģiska, tieša, konkrēta, bet māksla ir brīva un dzejiska, caur to tu izsaki sevi… Matemātikā tu neizsaki sevi, tu esi racionāls." Bernārs Venē jau vairākas desmitgades ir viens no lielajiem vārdiem konceptuālajā mākslā. Publiski visvairāk zināmas viņa monumentālās, ar tumšbrūnu rūsas patinu klātās tērauda skulptūras. Piemēram, „Arc Majeur” jeb ‘lielā arka' – 60 metrus augsta un 250 tonnas smaga konstrukcija, kas kā apgāzts pusmēness no abām pusēm aptver šoseju Beļģijā starp Namīru un Luksemburgu. Bet pērn Parīzes piepilsētā Sandenī atklāja viņa skulptūru – veltījumu olimpiskajai lāpai, kas bija vienīgais speciāli Parīzes Olimpiskajām spēlēm radītais publiskais mākslas darbs Francijā. Bet Venē sevi neuzskata par tēlnieku. Viņa darbības pamatprincips ir nemitīga robežu paplašināšana mākslā, meklējot arvien jaunus veidus, kā paveikt to, ko vēl neviens nav darījis. Un izteiksmes līdzekļi ir tikai estētiskā puse – viņš veidojis gan gleznas, gan skulptūras, rakstījis mūziku, dzeju un pat iestudējis baletu… vertikālā plaknē. Tieši jaunu ideju meklējumos viņš savulaik nonāca pie matemātikas. Sešdesmitajos gados Venē veidoja ciļņus no kartona un krāsoja tos nevis ar otu, bet pulverizatoru – līdzīgi kā krāso mašīnas.

Mākslas muzejā "Rīgas Birža" 24. janvārī tika atklāta pasaulslavenā franču mākslinieka, konceptuālās mākslas pioniera Bernāra Venē darbu retrospekcija "Bernārs Venē. Glezniecība: no racionālā uz virtuālo. 1966-2024". Kā lai raksturo Bernāru Venē? Varētu sacīt, cilvēks – orķestris. Mākslinieks, kurš radoši izpaudies visdažādākajos medijos: glezniecība, zīmējums, tēlniecība, instalācija, skatuves dizains, horeogrāfija, kino, dzeja un arī mūzika. Daudziem Bernāra Venē vārds pirmkārt saistās ar vērienīgām monumentālām formām, ar Beļģijā atklāto vides objektu – 250 tonnas smago un 60 metrus augsto "Arc Majeur", kas joprojām ir augstākais vides mākslas darbs publiskajā telpā. Bernāra Venē veidotais 18 metrus augstais tērauda objekts – veltījums olimpiskajai lāpai – ir vienīgais publiskais mākslas darbs, kas tika radīts speciāli 2024. gada vasaras Olimpiskajām spēlēm Parīzē. Venē ir bijis viens no nedaudzajiem mākslas milžiem, kurš uzaicināts rīkot izstādi Versaļas pilī. Viņa  darbi skatāmi vairāk nekā 70 pasaules muzejos, tai skaitā Modernās mākslas un Gugenheima muzejos Ņujorkā, Hiršhorna muzejā un skulptūru dārzā Vašingtonā, Pompidū centrā Parīzē un vēl daudzviet citur, kā arī pasaules vadošajās izstāžu zālēs, galerijās un laikmetīgās mākslas kolekcijās. Izstādi Mākslas muzejā “Rīgas Birža” producē kultūras portāls Arterritory.com sadarbībā ar Bernāra Venē studiju un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Kuratores ir Una Meistere un Daiga Rudzāte, bet projekta vadītāja – Vita Birzaka. Dienu pirms izstādes atklāšanas Mākslas muzejā "Rīgas Birža" Inta Zēgnere tikās ar Bernāru Venē. Mums ir liels gods satikt jūs šeit Rīgā un iepazīt jūsu izstādi. Kādas ir jūsu attiecības ar Rīgu? Biju Rīgā pirms kādiem pieciem, sešiem gadiem, kad mana sieva Diāna bija šurp atvedusi mākslinieku rotu kolekcijas izstādi, kurā bija skatāmi Pikaso, Maksa Ernsta, Hansa Arpa, Džakometi, Fontanas, Džefa Kūnsa un vēl citu autoru darbi. Tā ir kolekcija, kas ceļo pa visu pasauli un tagad aprīlī būs skatāma Floridā, Nortona muzejā. Bet tad, kad bija izstāde Rīgā, arī es, protams, ierados uz atklāšanu. Tā pirmo reizi arī ieraudzīju Rīgu. Un tobrīd izlēmāt, ka vēlētos šeit parādīt savus darbus? Ne gluži tā. Una Meistere, kas ir brīnišķīgs cilvēks un ar kuru mums vienmēr ir ļoti jaukas attiecības, reiz pēkšņi vaicāja: "Bernār, kā būtu, ja kādreiz Rīgā muzejā tu izveidotu izstādi? Teicu, ka labprāt to vēlētos, jo man patīk komunicēt. Man tas ir ļoti svarīgi. Man patiešām daudz svarīgāk ir runāt par mākslu nekā pārdot mākslas darbus un tikai pelnīt naudu. Protams, tā palīdz jums turpināt un darīt lielas lietas Taču patiesībā tieši komunikācija ir mākslas būtība, lai mainītu cilvēku  uztveres jūtīgumu, palīdzētu  viņiem saprast, ka ir arī citi veidi, kā domāt par mākslu. Tā šī iespēja rīkot izstādi Rīgā radās, un esmu ļoti priecīgs, ka varu savus darbus šeit parādīt. Uzreiz no lidostas devāties uz muzeju, lai redzētu, kā izskatās ekspozīcija. Vai esat apmierināts ar to, kā jūsu darbi "jūtas" šeit, šajā muzejā, šajā zālē, kā tie veido dialogu ar telpu? Vispār ir ļoti grūti eksponēt laikmetīgo mākslu šādā vidē, kas ir tik piesātināta, tik pašpietiekama. It īpaši, ja tie ir ļoti vienkārši, konceptuāli darbi. Bet tas, kā tas ir paveikts, patiešām ir izdevies ļoti labi. Par laimi manas gleznas ir lielas un uzreiz "piesaka sevi", piesaista uzmanību. Ja tie būtu mazi darbi, tad apkārtējais būtu nedaudz traucējošs. Taču šajā gadījumā esmu pilnībā apmierināts, arī ar darbu izlasi. Man šobrīd notiek vērienīga izstāde Ķīnā, kur skatāmi 180 darbi, un šovasar būs izstāde Francijas dienvidos, Pikaso muzejā Antibā. Izstāde, kas skatāma šobrīd Rīgā, pēc tam ceļos uz turieni. Mēs runājām par dialogu starp telpu un jūsu darbiem. Vide, kur skatāmi jūsu darbi, ir ļoti dažāda. Atceros fantastisko izstādi Versaļā, pie Versaļas pils  vai, piemēram, vides objektus Vandomas laukumā Parīzē. Savukārt pagājušajā gadā Venēcijas biennāles laikā Venēcijas Nacionālajā bibliotēkā bija skatāmi jūsu agrīnie darbi, tai skaitā arī slavenā instalācija "Ogļu kaudze" un gleznojumi ar darvu. Esmu paveicis tik daudz pēdējo 65 gadu laikā. Jā, izstāde Ķīnā ir veltīta maniem 65 darba gadiem, un tur manā rīcībā ir 10 000 kvadrātmetru, lai darbus parādītu. Bet patiesībā tas, ko minējāt, runājot par Venēciju, ir ļoti labs piemērs, kā darbiem izdzīvot pašpietiekamā vidē. Venēcijas Nacionālā bibliotēka nav baltais kubs, tur ir krietni jāpiestrādā, sadarbojoties ar vidi, un bija interesanti "sacensties" vienā telpā ar Ticiānu, Tintoreto un Veronēzi - šiem lielajiem puišiem. Tas bija diezgan biedējoši, bet izdevās. Tas labi izdevās. Bija  vienkārši jāveido sienas un jāciena citu mākslinieku darbs. Lai tavs darbs nepazustu, tam ir jābūt pietiekami spēcīgam un iespaidīgam. Jūs pieminējāt Versaļu. Versaļa arī bija liels izaicinājums, jo ļoti maz mākslinieku spēj eksponēt savus darbus pie Versaļas pils. Tāpēc nolēmu izveidot milzīgas skulptūras no arkām, kas ir apmēram 25 metrus augstas, un tas izdevās labi. Tas vienmēr ir izaicinājums, ja jums ir darīšana ar ainavu vai arī ar greznu telpu muzejā. Bet atgriezīsimies pie izstādes muzejā "Rīgas birža" un jūsu retrospekcijas, kas aptver laikaposmu no 1966. līdz 2024. gadam. Tā ļauj palūkoties uz visu padarīto it kā no attāluma, ieraudzīt paveikto. Vai jums pašam ir interesanti paskatīties atpakaļ uz pirmsākumiem? Lielāko daļu sava laika pavadu, skatoties uz priekšu, jo ir tik daudz  jārada. Es labi apzinos, ko esmu paveicis. Kas padarīts, tas padarīts, bet man jāsteidzas vēl tik daudz ko paveikt. Tajā pašā laikā, jā, ir interesanti parādīt, kā šis darbs ir attīstījies. Daudziem to skatīt ir ļoti mulsinoši, joo viņi pazīst mani kā tēlnieku, tad viņi redz gleznas, tad cita veida gleznas, piemēram, tās, kas gleznotas ar darvu. Tad viņi ierauga šo reljefos darbus uz kartona... Viņi pastāvīgi redz citas lietas, un tas mulsina. Retrospekcijas ir ļoti vērtīgas, jo varat parādīt darba evolūciju, bet pati koncepcija man gandrīz nav mainījusies. Ziniet, mana māksla ir tā, ko mēs saucam par pašreferenci, kas nozīmē, ka darbs runā tikai par sevi, ka tam nav atsauces uz apkārtējo pasauli. Nav atsauces uz maniem filosofiskajiem vai reliģiskajiem uzskatiem. Nē, es runāju par mākslu, konkrēti par mākslu. Tas ir tāpat kā matemātiķim. Kad viņš nodarbojas ar matemātiku, viņš nerunā par kaut ko citu. Viņš runā par matemātiku un veic pētījumus  tieši šajā jomā. Kad es radu mākslu, tas ir tas pats. Izstādē mēs redzam manus matemātiskos pirmsākumus ar šo tik ļoti svarīgu diagrammu no 1966. gada. Tas bija laiks, kad pārtraucu nodarboties ar mākslu, bet pēc tam atkal atsāku ar jaunām idejām, jaunu potenciālu, interesantām lietām. Varam redzēt šo radošo evolūciju, kas joprojām turpinās. Bet kas ir interesanti, un es ļoti vēlos to akcentēt - tās ir pēdējās četras gleznas, kas skatāmas izstādē, un kas radītas, izmantojot ģeneratīvo mākslu. Tas ir pārsteidzoši, ka mākslinieks var dot norādījumus datoram, un dators, šī mašīna, var radīt mākslas darbu. Šo darbu pamatā ir sarežģīta datorprogrammēšana, algoritmu ģenerētu tēlu digitālas gleznas. Bet ziniet, es gāju vēl tālāk par to. Es jums pastāstīšu, ko darīju, sadarbojotoies ar  Perrotin galeriju Parīzē. Veidojot šos darbus, devu norādes datorspeciālistam-programmētājam, lai tiktu radīti dažādi leņķi, norādīju, kādām ir jābūt proporcijām un lielumam. Tad viņš vaicāja - kāda krāsā? Atbildēju - visas  krāsas ir iespējamas. Labi, cik daudz jūs vēlaties? Un es teicu, ka no 20 līdz 60. Tātad mašīna pati vēlāk izlems. Un kāda būs to kustība plaknē? Ak, tai ir jākrīt no ekrāna augšas uzleju un jānokrīt tādā konfigurācijā, kā dators to izlems. Tātad devu šos norādījumus, un, kā redzat, es nepateicu, kā visam jāizskatās un kādu krāsu izvēlēties. Tad programmētājs nospieda pogu un iznāca desmit gatavi attēli, kurus es pat neapskatīju. Tie tika nosūtīti uz Francijas dienvidiem, kur tika nokopēti uz kanvas. Tā bija mašīna, kas to paveica, izmantojot konkrētas krāsas tinti un tā tālāk. Tad darbi tika ierāmēti, nosūtīti Perrotin galerijai Parīzē. Notika izstādes atklāšana, es negāju uz to. Pēc tam gleznas tika pārdotas. Es tās neredzēju un nekad arī neredzēšu. Tāds ir mans sapnis, mans mērķis. Varbūt kādreiz es kādu no tām arī ieraudzīšu, ja kāds no kolekcionāriem, kas nopirka, mani uzaicinās vakariņās un tur es to pēkšņi ieraudzīšu un varēšu teikt: "Ak, cik interesanti. Mana glezna, ko es nekad dzīvē neesmu redzējis". Un tas, ko saku, ir ļoti nopietni. Runa ir par idejām, par to, ka vēlamies parādīt, kāda var būt māksla. Mēs zinām, kas līdz šim ir bijusi māksla, taču robežas ir bezgalīgas. Un šeit es to parādu, vadoties no oriģinālās koncepcijas, jo es esmu tās radītājs. Šo darbu neesmu gleznojis ar roku, bet tas tiešām ir mans darbs, jo tā ir mana koncepcija. Ziniet, Rafaelam savulaik, kad viņš gleznoja Vatikānā, bija 300 palīgu. Viņam bija daži, kas gleznoja debesis, daži kolonnas, un tā tālāk. Tātad, tas nebija tikai Rafaela rokas pieskāriens. Mikelandželo ir teicis: "Non fa l'arte col la mano, ma col cervello". Mēs neradām mākslu ar roku, mēs to radām ar smadzenēm". Vēlos paplašināt šīs uztveres galējās robežas. Man ir koncepcija, es to attīstu un turpinu šo izpēti. Es neteikšu -  ak, neviens to nesapratīs, ak, kā tas izskatīsies? Nē. Man tas ir jādara, un es to daru. Un, lūk, šī ir otrā reize, kad izstādu šos darbus un divus no tiem, kas tagad ir skatāmi Rīgā, pats līdz šim nebiju redzējis. Es tos redzēju vienīgi ekrānā, bet nebiju redzējis tos pabeigtus, jo mans palīgs to darīja, kamēr biju Ķīnā. Pēdējie darbi ir loģisks turpinājums tam, ko esat darījis jau agrāk, tikai tagad izmantojot citus rīkus, piemēram, datorprogrammu? Tieši tā. Gleznās no 60. gadiem jūs redzat šo matemātisko pieeju. Es izvēlējos matemātiskas formulas no zinātniskām grāmatām to oriģinalitātes dēļ, jo šie darbi nemaz neizskatās pēc mākslas. Ja es nodarbojos ar mākslu, kas izskatās pēc mākslas, tā nemaz nav māksla, tā ir tikai apmierinātība ar sevi, kopējot to, kas paveikts, un nav nekādas piepūles manām smadzenēm. Īsti mākslinieki kā Sezāns, Pikaso, Matiss - viņiem nodarbošanās ar mākslu bija ciešanas, jo, to darot, viņi gribēja izmainīt mākslas vēsturi. Arī es esmu kā matemātiķis, kurš diendienā strādā pie vienādojumiem, mēģinot pārvarēt sevi un pārsniegt robežas tam, kā cilvēki ir domājuši pirms jums. Tad, kad mākslinieks nāk ar jaunu koncepciju, ar kaut ko pilnīgi oriģinālu, viņš nāk ar ko tādu, par ko cilvēce pirms viņa nekad nav domājusi? Ziniet, ir viegli darīt lietas, kā tas ir darīts tradicionāli 2000 gadus, bet, ja runājam par radīšanu, mēs runājam par koncepta maiņu, tāpēc tas tiešām ir ļoti, ļoti nopietni. Ja matemātiskās gleznas tika ņemtas  no grāmatām, tad izmantojot algoritmus es dodu norādījumus, un saņemu to, ko jūs redzat. Cilvēki vienmēr runā par interpretāciju. Jūs skatāties uz mākslas darbiem un  sakāt - ko tad tas nozīmē? Kāds ir stāsts? Gleznai vai skulptūrai ir stāsts, tā runā nevis pati par sevi, bet par kaut ko citu. Taču kopš  1910., 1912. gada tādi cilvēki kā Kandinskis, Delonē, Pikabija un citi sāka ieviest abstrakciju. Visbeidzot, pateicoties abstraktajai mākslai, mūsu priekšā bija glezna, kas attēloja sevi, un tikai sevi nevis pasauli ārpus tās. Arī es esmu uz šī pašreferences ceļa. Tāpēc, kad eksponēju leņķi, cilvēki varētu domāt, ka tās, piemēram, ir kā šķēres, jo cilvēki vienmēr vēlas atrast kādu analoģiju, meklē asociācijas, nevis saka - jā, tas ir leņķis. Viņi meklē ko citu. Tāpēc es precīzi norādu, cik grādu ir šim leņķim, lai viņi zinātu, ka tas ir 40 grādu leņķis un nekas cits. Plašāk - audioierakstā.

Šodien uz interviju Ģenerālis aicinājis Latvijas hokeja izlases galveno treneri- Hariju Vītoliņu. Harijs atklās, kas notiek izlasē, par Kaspara Daugaviņa aiziešanu no hokeja, NHL latviešiem un gaidāmajām Olimpiskajām spēlēm.

Šoreiz raidījumā Piespēle par notikumu, kas visu nedēļu bijis uzmanības centrā, proti, olimpisko kvalifikācijas turnīru hokejā. Nedēļa sākās ar pārbaudes spēlēm, bet svētdienas, 1. septembra, vakarā Latvijas valstsvienība pārliecinoši ar 5:2 uzveica francūžus un izcīnīja vietu Milānas-Kontīnas spēlēs 2026.gadā. Par hokeju un dzīvi pēc hokeja sarunāsimies ar cilvēku, kurš spēlēja svarīgu lomu kvalifikācijā pirms 20 gadiem - emocionālo kvalifikācijas turnīru 2005. gada februārī hokeja līdzjutēji nekad neaizmirsīs. Viesos šoreiz Armands Bērziņš. Nedēļas topā: RFS futbolisti  vēsturiski iekļūst UEFA Eiropas līgas  pamatfāzē, uz Rīgu brauks arī Amsterdamas “Ajax”; Latvijas hokeja izlase izcīna olimpisko ceļazīmi; Mārtiņš Sesks/Renārs Francis piedalīsies pasaules rallija čempionāta Čīles posmā; Parīzē sākušās paraolimpiskās spēles, pirmo medaļu Latvijai atnes veterāns Aigars Apinis.

Jau rīt Latvijas vīriešu hokeja izlase sāks kvalifikāciju par ceļazīmi uz Olimpiskajā spēlēm. Ģenerālis šodien uz interviju aicinājis Latvijas izlases galvenā trenera asistenu- Lauri Dārziņu. Lauris atklās komandas gatavību, komandas sastāva aizkulisēm un pretiniekiem.

Aptuveni 70 tūkstoši fizisko personu septembrī varētu sākt saņemt vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta ar aicinājumu pārskatīt savus deklarētos ienākumus. Par jaunā mācību gada tuvošanos liecina arī tas, ka skolēnu un bērnudārznieku vecāki sāk saņemt sarakstus ar bērniem mācībām nepieciešamajām lietām, kas tiem ir jāsarūpē. Atbalsta ieceri azartspēles atļaut tikai no 21 gada vecuma, dalību izlozēs – no 18. Uzreiz pēc Olimpiskajām spēlēm labākie Eiropas pludmales volejbolisti pārcēlušies uz Nīderlandi, kur viņiem vēl viens no sezonas lielajiem turnīriem – Eiropas čempionāts. Latvija šogad pārstāvēta gan vīru, gan dāmu konkurencē. Jau trešo dienu ugunsdzēsēji glābēji turpina dzēst plašu ugunsgrēku Grieķijā, Atēnu tuvumā.

Ģenerāļa un Buļa Naglu 7. SEZONA IR KLĀT! Šoreiz iknedēļas informatīvi izklaidējošajā raidījumā Valdis ar Andri apspriedīs visu, kas noticis Olimpiskajās spēlēs. Raidījuma tēmas: - Duplantis 6.25; - Parīzes Olimpisko spēleļu medaļu kopvērtējums; - 3x3 basketbols/Toms Skujiņš; - Pasečņiks uz NBA; - Kobes jaunais piemineklis; - Kārtslēkšanā sportistam pamaisa...; - Prezidents Rinkēvičs viesojās pie sportistiem; - Ēģiptes cīkstonis arestēts; - Lebrons var kļūt par Celtics īpašnieku?; - Jokičs pret ASV; - Skaistākā Olimpiādes sportiste; - Tautas nagla;

Ģenerālis kopā ar Celmiņu šodien aplūkos aktualitātes Parīzes Olimpiskajās spēlēs, mūsējo startu, kā arī parunās par politiku un sporta aizkulisēm.

Ģenerālis kopā ar Celmiņu šodien aplūkos aktualitātes Parīzes Olimpiskajās spēlēs, mūsējo startu, galvenos notikumus, kā arī prognozēs vai mūsējie spēs izcīnīt zeltu otrajās Olimpiskajās spēlēs pēc kārtas.

Valdis Valters pirms Latvijas 3x3 basketbola izlases starta Parīzes Olimpiskajās spēlēs uz interviju aicinājis Raimondu Elbakjanu. Raimonds atklās spēcīgās puses mūse izlasei, galvenos favorītus uz uzvaru, kā arī aicinās jauniešus pievērsties vairāk sportam.

Atskats uz Aļonas Ostapenko startu. Šāvēji Agate Rašmane un Lauris Strautmanis ierindojās 16. vietā Parīzes olimpisko spēļu duetu sacensībās šaušanā desmit metru distancē ar pneimatisko pistoli. Olimpiskajās spēlēs debitē kalnu riteņbraucējs Mārtiņš Blūms. Olimpiskajā studijā šoreiz vispirms atskats uz tenisistes Aļonas Ostapenko startu vakar. Viņa pirmās kārtas spēlē pret kolumbieti Kamilu Osorio aizvadīja ļoti nestabilu maču un piedzīvoja zaudējumu divos setos. Pārāk runīga pēc zaudējuma Aļona nebija, vien norādot ilgo gaidīšanu, esot 11 stundas nosēdējusi kortā iepriekšējā dienā, līdz tika paziņots, ka spēle tiek pārcelta uz nākamo dienu, un tas esot traucējis parādīt labu spēli. Jāņem vērā, ka arī pretiniece Osorio bija tādā pašā situācijā. Aļonas sarūgtinājumu, protams, var saprast, bet viņas mamma un arī trenere Jeļena Jakovļeva, analizējot aizvadīto spēli, norādīja citas nianses. Šorīt, 29. jūlijā, jaukto komandu kvalifikācijā šaušanā 10 metros ar pneimatisko pistoli startēja Agate Rašmane un Lauris Strautmanis, sakrājot 568 punktus un ar to pietika tikai vienu pretinieku apsteigšanai. Starp citu, tie bija mājinieki francūži, kas palika pēdējie, bet Agatei un Laurim tātad priekšpēdējā 16. vieta.  Pēc starta Rašmanes treneris Vilnis Celmiņš norādīja uz kādu aspektu, kas, viņaprāt, varēja būt izšķirošs šodien – sportistu mentālā sagatavotība spēlēm. Šodien olimpiskajās spēles debitēja arī kalnu riteņbraucējs Mārtiņš Blūms, kurš olimpiskajā krosā Elankora kalnā 35,2 kilometrus garā distancā, kas sadalīta astoņos apļos, izcīnīja 17. vietu. Vēl šodien gaidāma pirmā spēle mūsu pludmales volejbolistēm Tīnai Graudiņai un Anastasijai Samoilovai. Startam savās otrajās olimpiskajās spēlē turpina gatavoties arī mūsu 3x3 basketbolisti, viņiem pirmais mačs rītvakar, 30. jūlijā – Baltijas derbijā jāspēlē pret Lietuvu. Šoreiz komandā tāpat kā Tokijas spēlēs ir Nauris Miezis un Kārlis Lasmanis, viņiem pievienojies ir Francis Lācis un Zigmārs Raimo. Abi stājušies Edgara Krūmiņa un Agņa Čavara vietā, bet gan Krūmiņš, gan Čavars ir ar komandu Parīzē kā rezervisti, kuri palīdz treniņdarbā, un Agnis sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja vairāk par savu jauno lomu.  Teorētiski vēl pastāv iespēja, ka mūsu četriniekā notiek izmaiņas. Lai gan basketbolistu treneris Raimonds Feldmanis saglabāja nelielu noslēpumainību, viņš sarunās ar medijiem lika noprast, ka iepriekš nosauktais sastāvs diezin vai pēdējā brīdī mainīsies.  30. jūlijā peldēšanā 200 metru brasa distancē startēs arī mūsu peldētājs Daniils Bobrovs. Plašāku sarunu ar sportistu klausieties Piespēlē, bet BMX frīstailā startēs Ernests Zēbolds. 

Klāt ir Parīzes olimpiskās spēles un tāpēc darbu sāk arī Latvijas Radio olimpiskā studija! Līdz pat spēļu noslēgumam 11. augustā katru dienu stāstīsim, kā klājas mūsu sportistiem, kādi starti un rezultāti, un, cerams, panākumi. Šīs ir 33. vasaras spēles vēsturē, un trešoreiz tās notiek Parīzē, bet iepriekšējo reizi – tieši pirms 100 gadiem. Šoreiz gan visas sacensības nenotiks tikai Parīzē, vairākos sporta veidos tiks izmantotas tuvāk vai tālāk esošas pilsētas. Kopumā medaļas Parīzē tiks sadalītas 32 sporta veidos, tostarp pirmoreiz breikdensā jeb breika dejošanā, kas ir hiphopa kultūras elements, un iemesls šāda sporta veida iekļaušanai ir Starptautiskās olimpiskās komitejas vēlme piesaistīt gados jaunāku auditoriju. Atsevišķos sporta veidos jau sākušās priekšsacīkstes, bet, protams, visa lielā uzmanība šodien ir atklāšanas ceremonijai. Tā uz iepriekšējo spēļu fona būs unikāla kaut vai tāpēc, ka pirmoreiz vēsturē nenotiks stadionā, bet gan uz slavenās Sēnas upes, kas vijas cauri Parīzei. Atklāšanas ceremoniju tiešraidē no pulksten 20.30 varēs skatīties LTV1 un LSM.lv. Olimpiskajās spēlē Parīzē strādā arī divi Latvijas Radio korespondenti – Tālis Eipurs un Mārtiņš Kļavenieks. Šoreiz sazināmies ar Mārtiņu un interesējamies par atklāšanas ceremoniju un Latvijas sportistu dalību tajā. Latviju Parīzē pārstāvēs 29 atlēti 14 sporta veidos, un pirmā startēs Aļona Ostapenko - Latvijas labākā tenisiste pirmajā kārtā spēlēs pret kolumbieti Kamilu Osorio. Abas savā starpā nav spēlējušas iepriekš. Spēles sākums paredzēts rītdien, 27. jūlijā, pulksten 12:00.  Savukārt 13:30 sacensības sāks šāvēja Agate Rašmane. 26 gadus vecā dobelniece piedalās savās otrajās olimpiskajās spēlēs. Pirms trim gadiem Tokijā viņa šajā disciplīnā ieņēma 19. vietu, bet pērn Agate citā disciplīnā, 25 metru distancē ar mazkalibra pistoli, izcīnīja bronzu pasaules čempionātā. Arī Parīzē viņa šaus no 25 metriem, bet tas nākamajā nedēļā, jo rītdien visa uzmanība šaušanai ar pneimatisko pistoli no 10 metriem.  Aļonai, Agatei un visiem pārējiem mūsu olimpiešiem īpašu sveicienu un novēlējumu sagādājusi Latvijas Radio sporta žurnāliste Inita Kresa-Katkovska, kura sazinājās ar 1956. gada olimpisko spēļu čempiones šķēpmešanā Ineses Jaunzemes meitu Andru.

Jau šodien Latvijas vīriešu basketbola izlase sāks kvalifikāciju par ceļazīmi uz Olimpiskajā spēlēm. Ģenerālis šodien uz interviju aicinājis Latvijas izlases galvenā trenera asistenu- Jāni Gailīti. Jānis atklās komandas gatavību, grūtībām ar kādām saskarušies gatavošanās cikla laikā, kā arī par savu nākamo darba vietu Vācijā.

Uz Latvijas teātru skatuvēm uzplaucis sports: nesen Valmierā skatuves dzīvi sāka stāsts par soļotāju Jāni Daliņu, bet Liepājas teātrī rītvakar, 17. februārī,  pirmizrāde stāstam par Latvijas bobsleja pirmsākumiem jeb, kā to dēvē izrādes veidotāji, “dokumentālam varoņeposam”  ar nosaukumu “Latviešu raķetes”. Režisoru Regnāru Vaivaru piesaistījusi par Latvijas bobsleja “tēvu” sauktā trenera Rolanda Upatnieka neparastā personība, un stāsts par cilvēku aiz sporta virsrakstiem, medaļām un sekundēm aizrāvis arī teātra aktierus. Māra Rozenberga topošo izrādi skatījās kopā ar vienu no stāsta prototipiem – bobslejistu Zinti Ekmani, un sižetā dzirdēsim arī viņa iespaidus par redzēto. Bobslejists Zintis Ekmanis vēl pirms izrādes mēģinājuma telefonā rāda, kā izskatījās slavenais VEF bobs, ko bobsleja pasaulē 80.gados iesauca par “raķeti” un kas iedvesmojis arī Liepājas teātra izrādes nosaukumu. “Tā galvenā ideja bija uztaisīt [bobu], cik vien maziņu var, lai gaisa pretestība būtu pēc iespējas mazāka. Apsēdināja [Jāni] Ķipuru un [Aivaru] Šnepstu – viņi tolaik bija pirmais numurs -, novilka viņiem apkārt tā, lai tikai spētu iesēsties un rokas pakustināt, un sāka būvēt ar bolīdu. Parasti tā nav, parasti sāk ar rāmi un tad apaudzē apkārt. Bet šeit pa priekšu uzbūvēja to “raķeti”, tad aizveda uz VEF un pateica inženieriem: tagad salieciet visu iekšā! Un tas, ko VEF inženieri izdarīja, bija ģeniāli. Tie bija ģeniāli risinājumi.” Un tā mēs kultūras sižetu eleganti esam iesākuši ar sarunu par sportu un inženieru sasniegumiem, apliecinot, ka šīs jomas reizēm ir daudz tuvāk, nekā mums šķiet. Starp citu, izrādās, ka Ekmanis pats bērnībā spēlējis teātrī un mūzikas grupā. Jautāju, kā viņš uzņēma ideju par Latvijas bobsleja pirmsākumiem veltītu teātra izrādi. “Tas bija milzīgs pārsteigums, kad Regnārs [Vaivars] man piezvanīja un pateica par šādu ideju. Neliels šoks, pat varētu teikt! Mēs tikāmies, un man radās pārliecība – jā, tas puisis grib kaut ko uzbūvēt! (..) Tagad es ar nepacietību gaidu, kas tur būs par brīnumiem. Galvenais cenzors ir ieradies!” smejas Ekmanis. Ko viņam gribētos, lai izrāde nodod skatītājiem? “To darba smagumu. Pati braukšana jau ir skaista, bet tas brīdis ir tik īss, un ir jāiegulda tik daudz darba! Brīžam domāju – kā es vispār to varēju izturēt? Iekšējā konkurence bija tik liela... (..) Bet mums jau bija arī jautri! Mēs kopīgi lasījām Zoščenko un “Trīs vīrus laivā”, kad braucām uz treniņiem, mētājāmies ar asprātībām... Tad bija vieglāk to smagumu panest.” Savulaik, domājot par unikāliem latviešu sasniegumiem dažādās jomās, režisoram Regnāram Vaivaram īpaši aizķērusies leģenda par treneri Rolandu Upatnieku – par viņa spēju izcīnīt, ka par galveno jaunā bobsleja centru Padomju savienībā 1980.gadā kļūst tieši Sigulda, ka komandā gandrīz visi sportisti ir latvieši un ka četros gados viņi no iesācējiem kļūst par medaļniekiem. Tāpēc Vaivaram šis ir stāsts tieši par Upatnieku. Veidojot Rolanda Upatnieka portretu, režisors Regnārs Vaivars intervējis ap 20 tā laika bobslejam tuvu stāvošu cilvēku. Pats Upatnieks 1994.gadā gāja bojā autoavārijā, pēc trenera karjeras beigām vedot automašīnas no Vācijas. Izrādē viņu atveido aktieris Mārtiņš Kalita. Viņš ir arī režisora asistents. Kalita un viņa kolēģi izrādē Sandis Pēcis un Kaspars Kārkliņš brīdi pirms izrādes jau tērpušies sarkanos treniņtērpos, kuros vēlāk kāps uz skatuves, un viens caur otru ar lielu aizrautību stāsta par saviem varoņiem. Lai gan stāsts par “Latviešu raķetēm” ir balstīts patiesos notikumos, tā tomēr ir režisora un aktieru versija par šo leģendu, uzsver aktieris Kaspars Kārkliņš. Interesantā kārtā mūsu saruna ātri aizvirzās projām no izrādes un turpinās par bobsleja vēsturi un Upatnieka personību, par ko aktieri, šķiet, varētu runāt stundām. Arī viņus šī tēma ir “ievilkusi”. Un izrāde ir sākusies. Mūsu vērtējumam tiek nodots otrais cēliens, kas sākas ar 1984.gada Olimpiskajām spēlēm Sarajevā, kur Zinta Ekmaņa pilotētā PSRS bobsleja izlases otrā ekipāža ieguva bronzas medaļas. Izrādē gan visi sportisti ieguvuši iesaukas un Ekmaņa tēls kļuvis par “Hudīni”, bet bijušais sportists sevi bez grūtībām atpazīst.  

Jaunākajā NHL podkāsta epizodē Artūrs ar Klāvu atskatās uz janvārā karstākajām komandām, dalās domās par jau notikušajiem maiņu darījumiem un apspriež NHL spēlētāju atgriešanos Olimpiskajās Spēlēs

Kurš nav dzirdējis slaveno teicienu – “Nejauciet sportu ar politiku”. Visticamāk, tas dažādās radošās formās tiks izmantots arī pirms gaidāmajām Parīzes Olimpiskajām spēlēm, uz kurām Starptautiskā Olimpiskā komiteja ļāvusi braukt arī agresorvalsts Krievijas pārstāvjiem. Kāpēc tie, kas nepiekrīt šim lēmumam neizziņo spēļu boikotu? Šajā epizodē arī par to, kā uz SOK lēmumu reaģējusi Kremļa propaganda un to, cik ļoti sports ar politiku jau ir “sajaucies” Krievijā, kur tam raksturīgi arī dažādi militārisma elementi. Turklāt olimpiskās spēles Putinam kļuvušas par atskaites punktu jaunai agresijai, kā to esam pieredzējuši 2008. gadā Gruzijā, bet 2014. un 2022. gadā Ukrainā. Raidierakstā piedalās “Latvijas Avīzes” politikas nodaļas vadītājs Māris Antonevičs un sporta žurnālists Gints Narogs. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”. #SIF_MAF2023 Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Samilzušās problēmas uzņēmējdarbības kreditēšanā "Altum" pārveide par banku risinātu tikai daļēji. Atklāta Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra jaunā ēka. Saeimā spriež par Latvijas dalību Parīzes Olimpiskajās spēlēs. Neizpratni sabiedrībā raisījušas Latvijas Olimpiešu sociālā fonda Ziemassvētku balles programmas, kas daļēji nodrukātas krievu valodā.

Šajā epizodē Jānis Blūms kopā ar Valdi Valteru vērtēs Latvijas izlases iespējas iekļūt Olimpiskajās spēlēs, aprunāsies par Latvijas jaunatnes basketbolu, kā arī par Jāņa lomu dēla ceļā uz profesionāla basketbolista karjeru.

Piespēlē šoreiz saruna par pasaules sporta karalieni vieglatlētiku, precīzāk tās disciplīnu, kas Latvijā allaž bijusi nelielas entuziastu grupas pārstāvēta - runa ir par kārtslēkšanu. Ilgus gadus vienīgais Latvijas augsta līmeņa kārtslēcējs bija Mareks Ārents. Tagad viņš kļuvis par treneri un savas zināšanas nodod jaunajiem censoņiem. Viens no tiem ir šobrīd labākais pašmāju kārtslēcējs Valters Kreišs, kurš ir arī raidījuma viesis. Latviešu kārtslēcējs Valters Kreišs cer kvalificēties nākamvasar plānotajām Parīzes Olimpiskajām spēlēm. Sportists sācis gatavoties jaunajai sezonai, viens no mērķiem – pārspēt sava trenera Mareka Ārenta iespēto, kas dotu artavu cīņā par Parīzes spēļu ceļazīmi. Nedēļas topā: Latvijas futbola izlase beidzot gūst pirmo uzvaru Eiropas čempionāta kvalifikācijā, uzvarot Armēniju. Fani protestē pret galveno treneri Daini Kazakeviču; Sākas Nacionālās hokejas līgas regulārā sezona, Teodora Bļugera trauma ir nopietnāka nekā sākotnēji domāts, Uvis Balinskis debitē pasaules hokeja spēcīgākajā līgā; Kristapam Porziņģim pirmās spēles Bostonas “Celtics” sastāvā Nacionālajā basketbola asociācijā, pagaidām gan pārbaudes mači; Pludmales volejbolistēm Tīnai Graudiņai/Aleksandrai Samoilovai atkal neizdodas sasniegt augstvērtīgu rezultātu pasaules čempionātā - šoreiz dalīta devītā vieta. Rubrikā “Vēstures stūrītis” kolēģis Reinis Grundspeņķis izzinās kārtslēkšanas līkločus Latvijā pagājušajā un šajā gadsimtā.

Arvien vairāk ir nelaimes gadījumu, kuros iesaistīti bērni un jaunieši. Pēc ažiotāžas par papildu maksu preses abonēšanai "Latvijas pasts" to varētu pārskatīt; tarifus nākamgad nemainīs. Nigēras armijas vadība pieslējusies militārā apvērsuma īstenotājiem. Eiropas Centrālā banka kārtējo reizi ceļ procentu likmes. Ukrainā turpinās diskusijas par dalību Parīzes Olimpiskajās spēlēs, ja krievi un baltkrievi var startēt kā neitrālie sportisti.

Stāsta Valmieras muzeja vēsturniece Ingrīda Zīriņa Nākošais olimpiskais čempions Jānis Daliņš piedzima Valmieras apriņķa mežsarga Jāņa (1865-1944) un Kristīnes, dzimušas Dālberg, ģimenē. Pēc Valmieras vidusskolas absolvēšanas (1924) viņš strādā tēva mājās, palīdzot saimniecības darbos, bet vienlaikus viņā dzimst interese par šeit vēl maz zināmo sporta veidu – soļošanu. Kā paraugs viņam ir vietējais sportists, soļotājs Alfrēds Dūrens. Jānim Daliņam rodas vēlme viņu pārspēt un viņš sāk aktīvi trenēties. Jauno sportistu atbalsta arī vingrošanas skolotājs Alfrēds Lukstiņš, un 1926. gadā Jānis Daliņš iestājas Valmieras sporta biedrībā. Jāņa pirmais starts soļošanā notika 1927. gada 27. maijā Valmierā, Limbažu ielas sporta dārzā, kur apļa garums bija 233 metri. Toreiz noteikumi paredzēja: lai varētu notikt oficiālā apbalvošana, sacensībās jāpiedalās vismaz četriem sportistiem. Bija tikai trīs un vajadzēja sameklēt ceturto. Par šo ceturto tad nu kļuva publikai līdz šim nezināmais jaunais sportists Jānis Daliņš. Sāncenši – jau trenējušies sportisti, tostarp arī Latvijas rekordists valmierietis Alfrēds Dūrens. Bet visiem un sev par pārsteigumu par sacensību uzvarētāju kļuva tieši 23 gadus vecais Jānis Daliņš. Starptautiskajā arēnā Jānis Daliņš debitē 1929. gadā, izcīnīdams 2. vietu populārajā 25 km soļojumā "Šķērsām Berlīnei". 1930. gadā, piedaloties šajās sacensībās otro reizi, atkal uzvar! Rīgā pirmajās starptautiskajās sacensībās 1930. gada 30. maijā Jānis Daliņš sīvā cīņā izcīna otro vietu, par ko viņu sveic milzīgs līdzjutēju pūlis. 1932. gada 16. jūnijā Rīgas hipodromā viņš sasniedz jau divus jaunus pasaules rekordus, 25 jūdzes (40,232 km) nosoļojot 3.32:26, kā arī labojot pasaules rekordu 40 km (3.31:08). Šajās sacensībās viņš pieveic savus slavenos sāncenšus, Eiropā labi zināmos soļotājus Albertu Plambu, Paulu Zīvertu un šveicieti Artūru Švābu. Jāņa Daliņa sasniegtie rezultāti 40 km un 25 jūdzēs bija Latvijas vieglatlētu pirmie oficiālie IAAF apstiprinātie pasaules rekordi. Par godu Jāņa Daliņa uzvarai un sasniegtiem rekordiem skatītāji cēlušies kājās un skaļi dziedājuši Latvijas valsts himnu. Valmiera kļuva par Ziemeļvidzemes sporta dzīves centru. Par Jāņa Daliņa pelnīti iegūto slavu un atpazīstamību liecināja arī Eduarda Tūbeļa sarakstītā grāmata "Kā Jānis Daliņš kļuva pasaules slavens soļotājs" (autora izdevums, Rīga, 1931), kuras tirāžu izpirka abās Valmieras grāmatnīcās dažu dienu laikā. 1932. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, Losandželosā, norisinājās X Olimpiskās spēles. Jāņa Daliņa olimpiādē izcīnītā sudraba medaļa 50 km soļojumā bija pirmā olimpiskā medaļa Latvijas sporta vēsturē. Par izciliem panākumiem sportā mūsu novadnieku apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni. 1933. gada 1. jūnijā Rīgā Jānis Daliņš vienā soļojumā sasniedza četrus oficiālus pasaules rekordus: 20 km – 1.34:26; 15 jūdzēs – 1.56:09,8, divās stundās – 24,843 km, 25 km – 2.00:45,9. 1934. gadā Turīnā Daliņš kļuva par Eiropas čempionu. 1933. gada 20. maijā Rīgā Daliņš uzvarēja angļu soļotājus Grīnu un Popu, sasniedzot jaunu Latvijas rekordu 10 un 20 kilometros, bet 1. jūnijā turpat Rāgā vienā soļojumā kļuva četru pasaules rekordu īpašnieks: 20 km 1:34:26,6, 15 jūdzēs – 1:56:09,8, 2 stundu soļojumā – 24.843,0 metri un 25 km-2:00:45,9, tā pārspējot sīvākā konkurenta itālieša Valentes trīs rekordus, kurus tas bija sasniedzis 1930. un 1931. gadā un 15 jūdzēs angļa Haralda Rosa pasaules rekordu, kurš bija palicis nepārspēts kopš 1911. gada. Kā goda un cieņas apliecinājumu kārtējam Daliņa izcilajam startam uz starptautiskajām soļošanas sacensībām ieradās Latvijas valsts prezidents Alberts Kviesis, ministri, ģenerāļi un vairāk kā 6000 skatītāju. Interesants un maz zināms fakts, ka 20 km soļojumā dalībnieku soļu garumu mērīja un pētīja Rīgas psihotehniskās laboratorijas darbinieki, secinot, ka garākais solis bijis Bubenko – 114 cm, Daliņam – 111 cm, Popam – 108 cm, Grīnam – 100 cm. Par uzvaru sacensībās Daliņš saņēma populārā konfekšu fabrikanta V. Ķuzes dāvāto balvu. Sekoja arī cēls žests no Latvijas mežu departamenta, atsakoties no līdz šim Jāņa Daliņa tēva pārziņā esošajām Jaunzemu mājām. Tajā pašā gadā Daliņa tēvs atpirka rentētos Jaunzemus ar 48,4 hektāriem zemes platības, pārsaucot tās dzimtas vārdā – Daliņi. Bet ko sportists darīja brīžos, kad nebija treniņu, piemēram, ziemā? Jānis Daliņš ziemā labprāt slēpoja dažāda garuma distances, piedaloties vietējās amatieru slēpošanas sacensībās, kuras tolaik tika rīkotas viņpus Gaujas – iepretim Daliņiem, netālu kādreizējām Vecbaiļu mājām. Valmierieši ātri vien šo vietu sāka saukt par mazo Norvēģiju.  1940. gada 15. maijā Jānim Daliņam piešķīra "Tēvzemes balvu", kuru iepriekšējos gados bija saņēmuši arī izcilie kaugurieši, lauksaimnieks un sabiedriskais darbinieks Hermanis Enzeliņš (1867-1953) un viņa brālis valodnieks, profesors Jānis Endzelīns (1873-1961). Jānis Daliņš piedalījās arī Berlīnes olimpiskajās spēlēs, diemžēl viņam neveicās. Pēc Berlīnes olimpiādes Daliņa panākumi vairs nebija tik spoži, arī pats sportists lielāko vērību pievērsa savai saimniecībai un ģimenei. Jānis Daliņš gatavojās startēt arī 1940. gada Olimpiskajās spēlēs, kas bija paredzētas Helsinkos, tomēr karš šos plānus izjauca. Daliņš gan turpināja startēt Latvijā un savu pēdējo Latvijas čempiona titulu izcīnīja 1942. gadā. 1944. gada septembrī, tuvojoties Padomju armijai, Daliņu ģimene izbrauca uz Vāciju. Savās pēdējās sacensībās Jānis Daliņš startēja jau pēc kara, esot emigrācijā Vācijā. 1947. gadā viņš uzvarēja stadiona 4000 m soļojumā Nirnbergā. Dzīvojot svešumā, Daliņš vada "Baltijas Universitātes" sporta dzīves nodaļu, kā arī piedalās basketbola komandas cīņās. 1949. gadā Daliņu ģimene aizceļo uz Austrāliju. No 1959. līdz 1964. gadam Jānis Daliņš vada Melburnas latviešu sporta klubu. Trimdas gados Daliņš allaž esot pieminējis Latviju: "Galveno cīņu savā mūžā es tomēr esmu zaudējis. Tā bija vissvētākā cīņa – par Latviju."

Rīgā sagruvusi neapdzīvota piecstāvu ēka. No 1. maijā Latvijas gāzes tirgus tiks pilnībā atvērts brīvai tirdzniecībai. Saeima konceptuāli piekrīt dot papildu laiku Krievijas pilsoņiem atkārtoti kārtot valodas pārbaudi. Zemnieki protestē gan Polijā, gan Rumānijā un nu jau arī Bulgārijā pret lētiem graudiem no Ukrainas. Olimpiskajā komitejā cer uz Latvijas sportistu dalību Parīzes spēlēs.

Latvijas Radio darbinieki prasa apturēt sasteigto sabiedrisko mediju apvienošanu. Garijs Kasparovs: Gribam ar opozīcijas idejām iekustināt krievvalodīgos Latvijā. SOK Izpildkomitejā šonedēļ diskutēs par Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes Olimpiskajās spēlēs. Teterovskis: Rīgas projektu kora vadība pati izteica vēlēšanos iztikt bez koru kariem.

Šajā epizodē lielāks uzsvars uz ESL Pro līgas B un C grupas rezultātiem. Kā latviešu komandām ir gājis šajā ESEA sezonā? Internacionālā komanda "Sprout" pievieno austrāļu kapteini "AZR". Deivida Bekhema esporta organizācija "GUILD" izziņo sieviešu sastāvu CS:GO disciplinā, kur dalību ņēmusi arī Anna "Ann4" Laurinoviča. Vai pasaules labākajai sieviešu komandai "Nigma Galaxy" galvenais treneris būs no Latvijas? Olympics.com veidos "Olympic Esports Series" ar vairākām disciplīnām, šī gada jūnijā, Singapūrā.

Nedēļu pirms NHL Zvaigžņu spēles Rūdolfs Balcers netiek paņemts nevienā NHL komandā - viņš karjeru turpinās AHL vai tomēr jāmeklē jauna komanda Eiropā? Kā arī, aktuālais jautājums – vai Krievijas sportisti drīkst piedalīties Olimpiskajās spēlēs? Vai krievu pilsonības spēlētāji var spēlēt NHL?

Pēdējās dienās sabiedrību ne tikai Latvijā sašūpojis Starptautiskās Olimpiskās komitejas rosinājums diskutēt par veidu, kā ļaut olimpiskajās spēlēs piedalīties arī Krievijas un Baltkrievijas sportistiem. Protams, grūti pateikt, kas būs pēc pusotra gada, kad spēles notiks, bet kara laikā šī ir pamatīga problēma. Lai arī kā dažiem gribētos, sportu no politikas pilnībā nodalīt nav iespējams.  Raidījuma beigu daļā laiku veltīsim vēl vienam notikumam - prezidenta vēlēšanām Čehijā. Tur nepārprotami ir vērojama līdzšinējās politikas maiņa. Čehijas vēlētāji ir izteikuši neuzticību iepriekš īstenotai politikai, jāsecina, ka karš Čehiju ir mainījis.  Aktualitātes vērtē ārpolitikas eksperts, Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas vieslektors Aldis Austers, "Delfi" grupas sporta medija "MVP" galvenais redaktors Ingmārs Jurisons, Latvijas TV "Sporta studijas" producents un Latvijas Radio podkāsta "Drošinātājs" līdzautors Dīvs Reiznieks un politologs Kārlis Daukšts. Cik pieņemama agresorvalstu sportistu dalība olimpiskajās spēlēs? Starptautiskā olimpiskā komiteja pagājušajā nedēļā izplatīja paziņojumu, ka tā aicina pētīt veidus, kā atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem atgriezties starptautisko sacensību apritē. Kā norādīts paziņojumā, komiteja esot konsultējusies ar dažādām federācijām, pašiem sportistiem un nacionālajām olimpiskajām komitejām. Un esot nonākusi pie secinājuma, ka ir jāciena visu sportistu tiesības, izslēdzot diskrimināciju. Viņuprāt, valdības nedrīkstētu izlemt, kuri sportisti var piedalīties sacensībās un kuri nē. Primāri šis attiecas uz vasaras olimpiskajām spēlēm, kas jau nākamgad notiks Francijā. Protams, Olimpiskajās spēlēs nedrīkstēšot skanēt Krievijas himna un parādīties Krievijas karogs. Šie sportisti varētu startēt vien kā neitrāli sportisti. Šis paziņojums pirmkārt satricināja Ukrainu. Tā uzreiz vēstīja, ka nepiedalīsies spēlēs, ja tajās būs Krievijas un Baltkrievijas sportisti.  Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šo Starptautiskā olimpiskā komitejas paziņojumu ir nodēvējis par mēģinājumu parādīt pasaulei, ka terors var būt pieņemams un ka „ir iespējams pievērt acis uz to, ko Krievija dara ar Hersonu, ar Harkivu, ar Bahmutu, ar Avdijivku”. Viņš arī atgādināja par 1936.gada vasaras olimpiskajām spēlēm Berlīnē, kuras notika nacistu varas laikā. Ka reiz jau „ir bijusi arī nozīmīga olimpiskā kļūda. Olimpiskās kustības un teroristisku valstu ceļi noteikti nedrīkst krustoties”. Arī Latvijā Starptautiskās olimpiskās komitejas paziņojums uztverts ļoti kritiski, līdzīgi to nosodījušas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva. Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers Latvijas Televīzijā 30.janvāri teica, ka, ja situācija kara laukā nemainīsies un Krievijas un Baltkrievijas sportistiem ļaus piedalīties olimpiskajās spēlēs, Latvijas sportisti tajās nepiedalīšoties.   Prezidenta vēlēšanas Čehijā Kad janvāra vidū notikušajās Čehijas prezidenta vēlēšanās neviens no kandidātiem neieguva nepieciešamo 50 procentu vēlētāju atbalstu, kļuva skaidrs, ka otrajā kārtā cilvēkiem nāksies izšķirties starp diviem diezgan pretējiem politiskajiem uzskatiem. Gandrīz līdzvērtīgu atbalstu – 35 procentus – bija ieguvuši divi prezidenta kandidāti – 61 gadu vecais armijnieks, kādreizējais Čehijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Petrs Pavels un bijušais premjerministrs, biznesmenis, viens no bagātākajiem Čehijas cilvēkiem – Andrejs Babišs. Babišs tiek raksturots kā populists, kurš spējis iemantot vēlētāju uzticību ar labām runas dāvanām. Savukārt Pavels, kā jau armijas cilvēks, nav bijis tieši saistīts ar politiku, līdz ar to daudzi viņu uztvēra kā politiski neitrālu kandidātu. Lai arī Čehijā, līdzīgi kā citviet Eiropā, netrūkst ekonomisko izaicinājumu, šajās vēlēšanās būtiska nozīme bija karam Ukrainā. Tieši karš bija kā katalizators, kādēļ daudzi izšķīrās balsot par vienu vai otru kandidātu. Kamēr Pavels pauda skaidru atbalstu Ukrainai, solot tai visāda veida atbalstu, ekspremjers Babišs sevi pozicionēja kā miera nesēju. Viņš apgalvoja, ka sāncenša retorika un rīcība var ieraut Čehiju karā ar Krieviju, bet viņš darīšot visu, lai to nepieļautu. Tomēr nedēļas nogale parādīja, ka Čehijas pilsoņu nepārprotamas simpātijas ir Ukrainas pusē. Vairāk nekā 58 procenti nobalsoja par Pavelu, kamēr par Babišu vien nepilni 42 procenti. Turklāt vēlētāju aktivitāte izrādījās neierasti augsta un sasniedza 70 procentus. Kā ierasts pēc vēlēšanām, daudzi steiguši apsveikt jauno prezidentu. To izdarījis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, savā "Twitter" kontā ierakstot čehu valodā sveicienu un reizē paužot cerību uz "personīgo sadarbību Ukrainas un Čehijas tautu labā un vienotas Eiropas interesēs". Pavels nomainīs prezidenta amatā Milošu Zemanu, kas līdz Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā centās veidot ciešākas attiecības ar Maskavu un Pekinu. Viņš arī bija paudis atbalstu Babišam. Vēl jāpiebilst, ka par Babišu balsoja Ungārijai tuvie pierobežas rajoni, un daudzi komentētāji norādījuši, ka Babiša uzvaras gadījumā Eiropā būtu vēl viena prokrieviski noskaņota valsts. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu. 

Šodien uz raidījumu aicināts LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss. Sarunas tēmas: - Mērķi 2023. gadam; - Pasaules kauss; - Izlases sagatavošanās plāns; - Pārbaudes spēles; - Sastāva komplektācija; - Basketbols un politika;

Krišjānis Redlīhs ir viens no spēlēm bagātākajiem hokejistiem Latvijas izlasē un arī šobrīd turpina savu karjeru Latvijā. Sarunas laikā atminamies par bērnību un spēlēšanu kopā ar brāļiem, Pasaules čempionātiem un Olimpiskajām spēlēm, kā arī pieskaramies bērnu un jauniešu hokejam.

Intervija ar Andri Ansonu. Tiesnesis, kurš šosezon tiesāja Olimpiskajās spēlēs, Pausaules Čempionātā un OHL finālspēles . Saruna ietver sezonā paveikto, tiesneša darba specifiku un nākotnes izaicinājumus.

Īsi pirms došanās uz pasaules hokeja čempionātu Harijs Vītoliņš satikās ar Ģenerāli un Lotāru Zariņu uz sarunu. Runājām par sastāva aprisēm, kas mainījies komandā no Olimpiskajām spēlēm, ikgadējo problēmu - centra trūkumiem un citiem tematiem, kuri pavadīs izlasi pasaules čempionātā Somijā.

''Sķēlienā'' šoreiz viesojas Latvijas hokeja aizsargs Ralfs Freibergs. Runājām par aizsarga lēmumu šogad nepārstāvēt valstvienību, kādas izklaides viņš ar istabas biedriem piekopa Olimpiskajās spēlēs, kāpēc Bobs Hārtlijs Rīgas čempionātā nebija “savā ādā”. Tāpat noskaidrojām, ko Freibergs apgūst LSPA un kādi ir nākotnes plāni.

Pekinas olimpisko spēļu pedējā dienā arī Piespēlē noslēdzam sarunas par ziemas olimpiskajām spēlēm. Kolēģis Māris Bergs dalās pieredzē par žurnālista darbu olimpiskajās spēlēs, viņam šīs bija otras olimpiskās spēles pēc kārtas. Aizvadītās nedēļas spilgtāko notikumu topā, protams, runājam par olimpiskajām spēlēm, bet ne tikai: Aļona Ostapenko uzvar Dubaijas turnīra vienspēlēs, bet zaudē dubultspēļu finālā. Ostapenko finālā ar 6-0, 6-4 uzveica Krievijas tenisisti Veroniku Kudermetovu. Dubaijā Aļona ceļā uz titulu uzvarēja ASV tenisisti Sofiju Keninu, polieti Igu Švjonteku, čehieti Petru Kvitovu, bet pusfinālā arī Rumānijas tenisisti Simonu Halepu, ko pārspēja arī 2017.gada “French Open” finālā. Aļonai šis piektais tituls karjerā; Dāvis Bertāns veiksmīgi debitēja NBA klubā Dalasas “Mavericks” - 12 punkti 13 minūtēs, precīzi 3 no 7 trejačiem, otrajā spēlē gan tikai 1 no 7 krita grozā, Porziņģis “Wizards” debitēšot nākamnedēļ; Somijas hokeja izlase triumfē olimpiskajā hokeja turnīrā, viņiem pirmais olimpiskais zelts komandas vēsturē (iepriekš divi sudrabi un četras bronzas), Krievijas olimpiskā komanda (KOK) paliek otrajā vietā, trešie - slovāki. Viņi ar 4:0 pārspēja zviedrus cīņā par bronzas medaļām. Interesanti, ka 17 gadus veco slovāku Juraju Slafkovski atzina par visa hokeja turnīra vērtīgāko spēlētāju - viņam 7 vārti 7 spēlēs; Drāma daiļslidošanā - KOK pārstāve Kamila Vaļijeva pieķerta dopinga lietošanā. Pati saka, ka padzērusies no vectēva glāze. Individuālajās sacensībās viņa palika ceturtā, slidojuma laikā krita un pēc priekšnesuma raudāja, bet treneri pat nemēģināja mierināt. Vaļijevai 25.decembrī ņemtajās dopinga analīzēs tika uziets aizliegtais preparāts trimetazidīns, par ko Starptautiskā testēšanas aģentūra paziņoja 8.februārī; Latvijas delegācijai olimpiskās spēles noslēgušās tāpat kā pirms četriem gadiem Korejā - ar vienu bronzu, šoreiz kamanu stafetē. Vēl kamanās divniekiem Mārtiņš Bots/ Roberts Plūme debijas spēlēs bija cetuertie, Oskara Ķibermaņa četrinieks piektie, brāļi Šici piektie, piektais arī Kristers Aparjods kamanās. Ļoti labi sevi parādīja slēpotāji - Raimo Vīgantam 20.vieta sprintā, Patrīcijai Eidukai 23.vieta 10 kilometru distancē klasiskajā stilā. Vēstures stūrītis: tieši pirms 24 gadiem tolaik vien 15 gadus vecā amerikāņu daiļslidotāja Tara Lipinski Japānas pilsētā Nagano kļūst par jaunāko sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs. Lipinski savu karjeru nosēdza tajā paša 1998.gadā, uzvarējusi katrās sacensībās, kur vien piedalījās. Viņa gan turpināja piedalīties dažādos slidošanas šovos ASV līdz 2002.gadam. Vēlāk kļuva par aktrisi un sacensību komentētāju. Olimpiskajās spēlēs tur strādājošie neredz daudz, bet vienmēr acīgs uz interesantu detaļu pamanīšanu arī Pekinā ir nacionālās informācijas aģentūras LETA fotogrāfs Edijs Pālens. Viņu arī noķērām uz nelielu sarunu par iespaidiem olimpiskajā debijā. Rubrikā “Kas lācītim vēderā?” šoreiz Tālis Eipurs devās pie Janciņas ledus trases pārrauga Normunda Kotāna. Viņš savus pienākumus pilda jau trešajās olimpiskajās ziemas spēlēs pēc kārtas.

Latvijas sportisti jau otro dienu bez startiem, tāpēc šoreiz paskatīsimies uz spēlēm no cita skatu punkta. Interesējamies par dopingu un aizliegto vielu lietošanu. Šajās spēlēs kāds īpaši spilgts gadījums, tas saistīts ar Krievijas Olimpiskās komitejas 15 gadus vecās daiļslidotājas Kamilas Vaļijevas situāciju. Viņa tika pieķerta dopinga lietošanā. Diskvalifikācijai sekoja apelācija, Vaļijeva varēja piedalītes daiļslidošanas komandu sacensībās, kur arī Krievijas Olimpiskās komandas vienība  triumfēja. Taču plānotā medaļu pasniegšanas ceremonija nenotika. Par dopinga lietošanu, dopinga kontrolēm un dopinga apkarošanu stāsta Latvijas Antidopinga biroja direktors Mārtiņs Dimants. 

Viesos Armands Puče - par grāmatām, sportu, žurnālista profesiju, futbolu, hokeju, Olimpiskajām spēlēm un citām tēmām

Šodien Latvija pret Somiju, otrā spēle šajās ziemas Olimpiskajās spēlēs 2022.gadā. Kas tikko notika uz ledus, ko sagaidīt no Latvijas tālāk. Par to šodien un citas tēmas!

Latvijas hokeja izlases bijušais aizsargs, bet tagad U18 izlases galvenais treneris Oļegs Sorokins atskatījās uz saviem hokejista karjeras līkločiem valstsvienībā. Viņš pastāstīja par debiju olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā, kāpēc nesaskanēja viedoklis ar Leonīdu Beresņevu, kas pēc tam maksāja nedošanos uz Turīnu. Kā arī Vankūveras stāsts - Oļegam vajadzēja spēlēt, bet viņu aizsūtīja mājas.

Ziemas olimpiskās spēlēs Pekinā ir sākušās ar krāšņu atklāšanas ceremoniju. Šodien, 5. februārī, Latvijas sportistiem pirmie starti. Atklāšanas ceremonija gan nebija tik gara kā citās spēlēs. Tas Covid-19 piesardzības pasākumu dēļ, kā arī tāpēc, lai pārlieku nesaldētu atlētus. Tērpu parādē izcēlās Francija, kas stadionā iesoļoja, izveidojot ķīļa formu. Arī tērpi bija spilgti, valsts karoga krāsās. Latviešiem šogad bija krēmkrāsas virsjakas un bordo krāsas ziemas cepures.  Ierakstā par emocijām atklāšanas ceremonijā uzklausām kamaniņu braucēja Elīzu Tīrumu un hokejistu Lauri Dārziņu, kas nesa mūsu valsts karogu.  Savukārt sazināmies ar modes mākslinieku Bruno Birmani, kurš savām rokām radīja Latvijas parādes tērpus pirms 30 gadiem Albērvillas ziemas olimpiskajām spēlēm un Barselonas vasaras olimpiskajām spēlēm, kā arī izstrādāja 2016.gada Rio spēļu atklāšanas ceremonijas tērpu dizainu. Šodien, 5. februārī, Latvijas sportistiem pirmie starti. 1000 metru distancē startēs šorttrekists Roberts Krūzbergs, kurš debitēs Olimpiskajās spēlēs. Īsā sarunā viņš atklāj, ka cer tikt galā ar uztraukumu. Šodien arī vīru kamanu pirmais brauciens. Tur startēs Kristers Aparjods, Gints Bērziņš un Artūrs Dārznieks. Ierakstā uzklausām Kristeru Aparjodu, bet sazināmies ar kamaniņbraucēju Riku Kristenu Rozīti, kurš raksturo Pekinas trasi Bija jāstartē distanču slēpotājai Patrīcijai Eidukai skiatlona distancē, bet agri no rīta Latvijas olimpiskā komiteja atsūtīja paziņojumu, ka viņa nestartēs, jo sportistes Covid-19 testiem konstatētas robežvērtības starp kontaktpersonas un Covid-19 pozitīvas personas statusu, kas šodien sportistei liedz doties uz startu, taču saglabā cerības dalībai nākošajos. Atcelta arī plānotā Latvijas un Krievijas Olimpiskās komitejas komandas pārbaudes spēle Pekinā, jo Starptautiskā olimpiskā komiteja pieņēmusi lēmusi, ka vislielākā inficēšanās riska zona ir komandu sporta veidi, tāpēc no 3. līdz 6 februārim ir atļauti tikai treniņi, nekādas pārbaudes spēles.     Latvijas Radio piedāvā: Pekinas studija – labākā vieta, kur ik dienu sekot olimpisko spēļu aktualitātēm. Rezultātu apkopojumi, sportistu komentāri un ekspertu vērtējumi. Klausies un dzīvo līdzi Latvijas sportistiem četrgades lielākajā ziemas sporta forumā!

Piektdiena (04.02.) Pekinas Nacionālajā stadionā oficiāli tiek atklātas XXIV ziemas olimpiskās spēles, kuras tiešraides laikā iemiga FaceOff Podkāsta vadītājs Kaspars Dvinskis. Bet runājot par gaidāmajām hokeja Olimpiskajām spēlēm, gan Toms Prāmnieks, gan Kaspars Dvinskis – izliek savas prognozes, kura no komandām iegūs zeltu, vai kuras no komandām iegūs zeltu. Kādas izredzes ir Latvijas Hokeja valsts […]

Viesos Staņislavs Olijars - runājām gan par viņa kā futbolista, gan vieglatlēta karjeru, Olimpiskajām spēlēm, fizisko sagatavotību, traumām un daudzām citām tēmām

Vēl tikai 2 nedēļas līdz ziemas olimpiskajām spēlēm un starp slēpotājiem ir izcēlusies lielā drāma, ko aizrautīgi stāstīs FaceOff Podkāsta vadītājs Kaspars Dvinksis. Kā arī Toms Prāmnieks izstāstīs Jums par savu pieredzi komentējot daiļslidošanu. Bet gan jau pats svarīgākais, kuri no Latviešu hokejistiem dosies uz Olimpiskajām spēlēm. Kā arī mazs ieskats nākotnē un par boksu, […]

Raidījumā šoreiz par biatlona pagātni un nākotni Latvijā. Intervijas ar šobrīd diskvalificēto pašmāju biatlona neapšaubāmi labāko pārstāvi Andreju Rastorgujevu un Latvijas Biatlona federācijas valdes locekli Gundaru Upenieku. Šīs nedēļas īsais sporta notikumu apskats: Turpinās Dakāras rallijs, kurā startē Latvijas stūrmanis Didzis Zariņš, stūrmanis lietuvieša Antana Jukneviča ekipāžā, joprojām viduvēji rezultāti “Kreda” komandai Riks Kristens Rozītis netiek uz Pekinu un paziņo par kamaniņbraucēja karjeras beigām “Nedēļas cirka izrāde” turpinās – Novāks Džokovičs tiesā tiek attaisnots, itkā drīkst spēlēt Australian Open, bet atklājas, ka samelojies, aizpildot ieceļošanas dokumentus, kā arī decembrī, kad saslimis ar Covid-19, viesojies pie bērniem kādā pasākumā, viņa vīzu atkal anulē Mairis Briedis turpina “izaicināt” tīmekļa vietnes „YouTube” satura veidotāju Džeiku Polu, kurš sevi pasludinājis par bokseri, šoreiz Mairim uztetovējot viņa vārdu uz kājas Rubrikā “Kas lācītim vēderā?” Reinis šoreiz devās uz Priekuļiem, lai jauno sportistu treniņa laikā izzinātu biatlona nianses. Rubrikā „Vēstures stūrītis” par biatlona pirmssākumiem Latvijā 20. gs. 20. gados sacensības, kurās slēpošana bija apvienota ar šaušanu, sāka rīkot daudzu valstu armijās. Latvijā pirmo reizi šādas sacensības norisinājās 1928. gadā; 12.03.1933. Rīgā notika pirmās Latvijas meistarsacīkstes slēpošanā ar šaušanu, kurās 19 komandu konkurencē uzvarēja 6. Rīgas kājnieku pulks. Līdzīgas sacensības rīkotas Cēsīs, Madonā, Valmierā un Daugavpilī. Šajā laikā sacensību norise ievērojami atšķīrās no mūsdienu biatlona, piemēram, nereti slēpošanā un šaušanā sacensības notika atsevišķi. Populārāki bija patruļu slēpojumi, kuros četru vīru komandai ar šautenēm bija jāveic soda aplis, ja kāds no dalībniekiem veica neprecīzu šāvienu. Pēc Otrā pasaules kara tika veiktas būtiskas izmaiņas biatlona sacensību norisē, un 1960. gadā biatlons tika iekļauts olimpisko spēļu programmā. Latvijā 1961. gadā Ērgļos par pirmo Latvijas čempionu 20 km biatlonā kļuva talsinieks Elmārs Špīss. Par vienu no populārākajām disciplīnām kļuva 4x7,5 km stafete. Par pirmajiem Latvijas čempioniem biatlona stafetē kļuva Visvaldis Voins, Ilmārs Vilnis, Jānis Gulbis un Juris Kļaviņš. Tikai 1993. gadā tika izveidota Starptautiskā Biatlona savienība (International Biathlon Union, IBU), kuras izstāšanās procedūra no UIPMB noslēdzās 1998. gadā. 70. gados Latvijā biatlonu attīstīja sporta biedrībās “Dinamo”, “Daugava”, “Vārpa” un ASK, kā arī Rīgas 1. un 5. bērnu un jaunatnes sporta skolā (BJSS), Cēsu, Talsu, Alūksnes, Madonas, Gulbenes un Daugavpils BJSS. Republikas līmeņa sacensībās Cēsu vai Gaiziņa apkaimē pieaugušo un junioru konkurencē nereti startēja vairāk nekā 50 dalībnieku. Latvijā un PSRS “Dinamo” sistēmā notika arī sacensības dienesta biatlonā, šaušanai izmantojot 9 mm automātisko pistoli. 80. gados biatlonam Latvijā pievērsās arī biedrība DOSAAF, aktīvi attīstot sieviešu biatlonu. 1983. gadā par pasaules junioru vicečempionu stafetē kļuva Ivars Silups, kurš 10 km sprintā finišēja 3. vietā. Par PSRS vicečempioni sprintā kļuva Dzintra Jakobsone. Dz. Jakobsone individuāli izcīnīja arī divas PSRS čempionāta bronzas medaļas. 1989. gadā par PSRS junioru čempioni kļuva Ieva Cēderštrēma. Latvijai atgūstot neatkarību, 1992. gada olimpiskajās spēlēs Albērvilā treneru Jāņa Zupas un Vitālija Urbanoviča vadītā Latvijas komanda biatlona sacensībās bija visjaunākā, no kuras augstāko – 13. vietu sprintā izcīnīja Oļegs Maļuhins. 1994. gada spēlēs Lillehammerē komandas līderis ar 19. vietu 20 km bija Gundars Upenieks. Šajās spēlēs Latvija debitēja arī sieviešu konkurencē, I. Cēderštrēmai-Volfai 7,5 km sprintā izcīnot 28. vietu, bet 15 km – 30. vietu. 1998. gada olimpiskajās spēlēs Nagano Latvijas biatlonisti jau ieradās kā Eiropas meistarsacīkšu un pasaules kausa (PK) izcīņas posmu medaļu ieguvēji. Spēlēs Latvijas biatlonisti visās disciplīnās iekļuva labāko sešniekā. Līdz nākamajām spēlēm O. Maļuhins 1999. gadā izcīnīja pirmo uzvaru PK posmā sprintā, bet I. Bricis 2001. gada pasaules čempionātā ‒ bronzas medaļu 20 km distancē. Tomēr Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs Latvijas sportistu labākais rezultāts bija O. Maļuhina 30. vieta 12,5 km iedzīšanā. Vēl vienu pasaules čempionāta bronzas medaļu I. Bricis izcīnīja 2005. gadā sprintā. 2006. gadā Turīnā viņš guva savu augstāko vietu olimpiskajās spēlēs, 12,5 km iedzīšanā finišējot ceturtais. Sievietēm 15 km distancē desmitā bija Madara Līduma. Olimpiskajās spēlēs 2010. gadā Vankūverā I. Bricis sprintā finišēja četrpadsmitais, kas bija Latvijas biatlonistu labākais rezultāts. 2006. un 2010. gada spēlēs Latvija startēja ar pilnu sieviešu komandu. 2014. gada olimpiskajām spēlēm Latvija pirmo reizi nekvalificējās ar pilnu komandu. Tomēr jaunais līderis Andrejs Rastorgujevs, kas vairākkārt bija iekļuvis labāko desmitniekā PK posmos, savās otrajās spēlēs sasniedza augstvērtīgo 9. vietu 12,5 km iedzīšanā. Avots: enciklopēdija.lv

Šoreiz "Piespēle" par un ap pludmales volejbolu. Lielajā intervijā saruna ar Tokijas olimpiskajās spēlēs ceturto vietu izcīnījušo Edgaru Toču, kurš to paveica tandēmā ar Mārtiņu Pļaviņu. Uzreiz pēc augstā lidojuma Tokijā gan sekoja šķiršanās, Plaviņam uzsākot sadarbību ar Mihailu Samoilovu, bet Točam turpinot pārinieku meklējumus. Edgars stāsta, kā sokas meklējumos, kāds plāns sezonas ievadam, kā arī to, kāpēc piekrita piedalīties šova turnīrā „King of the Court” Dohā. Raidījuma ievadā šīs nedēļas īsais sporta notikumu apskats, izvēloties piecus svarīgus notikumus Latvijas un pasaules sportā, ko izcelt: Sākas Dakāras rallijs, kurā startē Latvijas stūrmanis Didzis Zariņš. Viņš ir stūrmanis lietuvieša Antana Jukneviča ekipāžā; Siguldā notiek Pasaules kausa posms kamaniņu sportā - sportisti sāk cīņu par pirmo grupu (līdz ar to labākiem starta numuriem) Pekinā; Mārtiņam Pļaviņam veikta ceļgala operācija un viņš laukumā varēs atgriezties tikai vasarā, kad pludmales volejbola sezona jau būs uzņēmusi apgriezienus; Latvijas handbola izlasei pārcelts Eiropas čempionāta kvalifikācijas mačs pret Bulgāriju - pretinieku rindās konstatēta plaša inficēšanās ar Covid-19; Īpašā šīs nedēļas nominācija “Nedēļas cirka izrāde” - Novaāks Džokovičs saņem īpašu medicīnisko izņēmumu, lai spēlētu „Australian Open”, bet iesprūst Melburnas lidostā nepareizas vīzas dēļ. Austrālieši ļoti nikni, ka Džokovičs, būdams nevakcinēts, ticis pie medicīniskā izņēmuma, savukārt viņa tēvs pat draud iet kauties, ja nelaidīs ārā no lidostas. Austrālijas premjers Skots Morisons paziņo, ka noteikumi visiem ir vienādi un Novāks valstī netiks, savukārt viņš pats gatavs tiesāties un iesniedzis apelāciju. Rubrikā „Vēstures stūrītis” par pludmales volejbola pirmsākumiem Latvijā. Pie mums šis sporta veids strauji iemantoja popularitāti jau padomju laikos, bet 80. gadu vidū, kad Genādijs Samoilovs kļuva par Padomju Savienības čempionu, tas sāka attīstīties nopietnāk. Ja tagad par sava veida pludmales volejbola centru kļuvusi Jūrmala, tad tolaik visas galvenās lietas notika Vecāķu pludmalē. Sākumā Latvijā tika spēlēts ar klasiskā volejbola bumbām, bet pēc tam tika arī pie pludmales volejbola bumbām. Skaidrs, ka tolaik nebija tādu iespēju spēlēt arī ziemā un iekštelpās, tāpēc pludmales volejbolistiem sezona bija visu gadu - ziemā tika spēlēts klasiskais volejbols, vasarā pludmales. Lielā slodze noveda pie tā, ka daļai nācās beigt spēlēt ātrāk nekā gribētos. Atgūstot neatkarību, Latvijas pludmales volejbolistiem bija iespējas doties uz ārzemju turnīriem. Līdzīgi kā laika biedri citos sporta veidos, arī pludmales volejbolisti pa Eiropu ceļoja mašīnās nevis lidoja, jo lidojumi bija krietni vien dārgāki un nebija pa kabatai. Kā jau tas šādās reizēs gadās, bija arī dažnedažādi piedzīvojumi - par kādu nepatīkamu atgadījumu Brazīlijā 90. gadu vidū pastāstīja pludmales volejbola ilggadējais treneris Andris Krūmiņš. 1996. gada Atlantas Olimpiskajās spēlēs pludmales volejbols pirmoreiz iekļuva Olimpiskajā programmā, sporta veidam turpmāk kļūstot krietni profesionālākam un palielinoties arī naudas balvām, tiesa, naudas ziņā tas joprojām nebūt nav tik ienesīgs, kā varbūt varētu šķist. Rubrika “Kas lācītim vēderā?”, kurā mūsu gados jaunais kolēģis Reinis Grundspeņķis šoreiz nekur tālu nebrauca - viņš pabija tepat Rīgas centrā esošajā pludmales volejbola centrā “Beach Arena”, lai iepazītos ar to, kā tiek kopti pludmales volejbola laukumi iekštelpās.

Latviešu uzbrucējs Eduards Tralmaks šobrīd pārstāv Bostonas "Bruins" fārmklubu Providencē. Līdz ar klubu vadības maiņu sezonas sākumā viņš izjutis lielu treneru neuzticību, kopumā gāds morāli ir ļoti smags. Taču prieku rod brīži, kad atbrauc draudzene, satikšanās ar bijušo Elvja Merzļikina komandas kapteini Niku Folinu. Tāpat uzbrucējs ir kandidātos Latvijas izlasē Olimpiskajām spēlēm Pekinā, lai gan treniņnometnē rādīja karjerā vājāko sniegumu.

NHL pieaudzis inficēto personu skaits, pavisam drīz tas varētu sasniegt jau 100 cilvēkus. Pirms sezonas līgas nostāja bija: ja nebūs jāpārceļ pārāk daudz spēļu, tad hokejisti varēs doties uz Olimpiskajām spēlēm. Vēl nav gadumija, bet pārceltas jau vairākas desmit spēles. Tāpēc valstsvienības jau gatavo plānus B. Līga paziņojusi, ka līdz Ziemassvētkiem pārceltas spēles, kas ir pāri robežai. Proti, ASV komandas mačus aizvadīs savā valstī, bet Kanādas - savējā.

Valdis Valters uz sarunu aicinājis bijušo Siguldas Bobsleja un kamaniņu trases direktoru, un brāļu Dukuru treneri - Daini Dukuru. Šodienas sarunā tika runāts par jaunajiem censoņiem skeletonā, uz ko var cerēt Latvija Ziemas Olimpiskajās spēlēs ar nekvalitatīvu sagatavošanās posmu Ķīnā un attiecības ar krieviem.

Latvijas sieviešu valstsvienība svētdien, 14. novembrī, Olimpiskajā sporta centrā, Rīgā uzvarēja Zviedrijas izlasi ar 89:70. Ar otro uzvaru divās spēlēs latvietes kļuvušas par J grupas līderēm "Women`s EuroBasket 2023" kvalifikācijas turnīrā.

Saruna ar bijušo Latvijas hokeja izlases aizsargu Oskaru Bārtuli, kurš aizvadījis vairāk nekā 60 spēles NHL un piedzīvojis fināla rūgtumu. Pārstāvējis Latvijas hokeja izlasi trīs pasaules čempionātos un divās Olimpiskajās spēlēs. Aizsargam bija iespēja atgriezties NHL, bet Bārtulis nebija gatavs pamest KHL. Kādas attiecības ar Bobu Hārtliju un vai izlases spēlētāji noziedoja 40 tūkstošus eiro bērnu hokejam?

Iespējams, ka jau redzēji foršo video klipu ar Aerodium saimnieka Ivara Beitāna stāstu par to, kā viņa komanda filmēšanas vajadzībām Tomam Krūzam īsā laikā uzbūvēja vēja tuneli un mācīja viņu tajā lidot. Aerodium uzņēmums daudzviet pasaulē sagādā vertikālos vēja tuneļus dažādām industrijām: izklaidei, šovbiznesam, kino, militārajai industrijai un sportam. Ivara komanda īstenoja pasaulē pirmo lidošanas šovu Turīnas Olimpiskajās spēlēs. Uzņēmuma klientu vidū ir tādi pasaules slaveni zīmoli kā Red Bull, Superman Returns, Mercedes Benz, NFL Draft, Guinness World Records, Volvo Ocean Race un citi.Sarunā ar Ivaru Beitānu pievērsāmies tam, kā viņš radoši pieiet risinājumu atrašanai un ko dara ar dažādiem riskiem ne tikai darba, bet arī brīvā laika dzīvē. Tā ir saruna par viņa neparasto pieredzi, kas sākās pusaudžu gados kā kaskadierim un turpinās joprojām ar interesantu darbu un dzīvi, no kuras mums, pārējiem, ir iespēja paņemt sev noderīgos paņēmienus un attieksmi savu mērķu sasniegšanā.Ja sarunas rezultātā jutīsi vēlmi palidot Aerodium Siguldā, tad brīdinām, ka 2021.gadā to var izdarīt līdz oktobra beigām. Ivara pieminētie informācijas avoti ir redzami sarunas lapā.Sarunas pieturpunkti ar laika norādēm:08:03 Pārpratuma pēc par kaskadieri – kā izskatās kaskadiera apmācības13:17 Trakākie paveiktie kaskadieru triki19:55 Padomi, kā attīstīt gribasspēku23:05 “Kovids” kā skolotājs; galvenie Ivara Beitāna biznesa principi33:07 Pēc kādiem principiem strādā filmu industrija ASV39:12 Būt pirmajam, kas ierauga biznesa iespējas49:22 Personāla atlases knifi58:10 Mācēt pārdot sevi un valsti, no kuras nāc1:04:30 Piemēri, kad lieli riski un neatlaidība atmaksājas1:15:09 Tumšākā diena biznesā un kā Aerodium atdzima jaunā kvalitātē1:21:56 Ar kādiem paņēmieniem Ivars Beitāns uztur sevi labā fiziskā formā1:27:25 Pašattīstības ceļa pieturpunkti1:40:55 Kāpēc Ivars Beitāns ir Latvijas patriots

Ļoti tematiski - šoreiz "Rītdienā īsumā" par jaunākajām inovācijām sportā, ko Tokijas Olimpisko spēļu dalībnieki izmantoja, gatavojoties sacensībām. 

Ļoti tematiski - šoreiz "Rītdienā īsumā" par jaunākajām inovācijām sportā, ko Tokijas Olimpisko spēļu dalībnieki izmantoja, gatavojoties sacensībām. 

Šodienas epizodē Valdis izstāsta leģendāru cilvēku, kurš izgudroja ledus liešanas mašīnu un Andris uz mirkli zaudē valodu, ieraugot dāmu, kas atzīta par skaistāko sievieti Olimpiskajās spēlēs. Raidījuma tēmas: - Latvijas 3x3 komanda- Olimpiskie čempioni; - 13 gadīga japāniete uzvar Olimpiādē, skeitborda disciplīnā - Latvieši Tokijā; - F1 Ungārija; - Medvedeva konflikts; - Dairis Bertāns un Jānis Strēlnieks atrod jaunus klubus; - Džokovičs zaudē un lauž raketes; - Dinamo '''Rīga' galvenā trenera numurs tiks iemūžināts NHL; - Sadzīves negadījumu, kas noved pie traumas un izsapņota Olimpiskā sapņa;

Ģenerālis pret Bukmeikeru ir izdarījuši savas izvēles Olimpiskajā basketbola turnīrā un prognozējuši čempionu. Kura komanda uzvarēs pēc Tavām domām?

Ģenerālis uz interviju ir aicinājis volejbola ekspertu Jāni Celmiņu. Intervijas galvenās tēmas- viss par klasisko un pludmales volejbolu: Latvijas pludmales volejbola komandu starts Olimpiskajās spēles, izredzes uz medaļām, klasiskā volejbola nākotne.

Kā notiek Tokijas Olimpisko spēļu tehniskā pārraide? Kādas jaunas tehnoloģijas apraidē tiek izmantotas? Pie #DigitālāsBrokastis galda pieslēdzas Guntars Plūcis no Latvijas Radio un Jānis Kazulis no Latvijas Televīzijas. Tehnoloģiju tests: Huawei Watch 3 un Watch 3 Pro. Kādi ir jaunie Huawei viedpulksteņi? Tehnoloģiju ziņu topā: #1 droni rada lietu un pārspēj profesionālus lidotājus, #2 roboti skrien, vāc atkritumus un veido domino kauliņu kolāžas, #3 TikTok tiešraides, Twitter tirgotava un Instagram privātums.  

Sporta raidījumā Piespēle šoreiz runājam par Latvijas 3x3 basketbola izlases izcīnīto ceļazīmi uz Tokijas olimpiskajām spēlēm. 3x3 basketbolisti kļuvuši par pirmo Latvijas sporta spēļu komandu kopš 2008.gada, kas kvalificējusies Olimpiādei. Par iegūto ceļazīmi uz Tokiju stāstīs izlases spēlētāji Agnis Čavars un Kārlis Lasmanis, kā arī komandas galvenais treneris Raimonds Feldmanis. Raidījuma otrajā daļā stāsts par to, kā pirms četriem gadiem tapa šī olimpiskā komanda. To stāsta kādreizējais Latvijas izlases menedžeris Jānis Āre.

Šodienes epizodē Valdis atklāj savu Latvijas futbola virslīgas jauno mīļāko komandu, kopā apsveicam mūsu 3x3 vīrus ar ceļazīmi uz Olimpiskajām spēlēm un atklājam 4 lieta, kas nekad neizies no modes. Šodienas tēmas: - ''Chelsea'' ir čempioni! - Jānis Gailītis gada treneris; - 3x3 IZLASE DODAS UZ OLIMPIĀDI; - Helvijam Babrim 3. vieta Pasaules kausā; - NBA un NHL izslēgšanas spēles iekarsušas; - Cienījami treneri paši aiziet no klubiem; - Sākas Roland-Garros; - Meivezera striptīza klubs un noslēpumi; - Ralfs Vucāns izcīna WBC jostu; - Porziņģis samaksā 50k par striptīza kluba apmeklējumu; - #TautasNagla

Valdis Valters uz sarunu aicinājis Latvijas Olimpiskās komitejas Prezidentu - Žoržu Tikmeru.

Vai zini, ka Olimpiskajās spēlēs ar medaļām apbalvoja māksliniekus, mūziķus un rakstniekus? No 1912. līdz 1952. gadam par oriģināldarbiem mākslā, mūzikā, literatūrā un arhitektūrā tika pasniegta 151 medaļa. Stāsta mākslas vēsturnieks, Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons.

Raidījumā Piespēle iepazīstam Jūrmalā dzimušo mākslas vingrotāju Jeļizavetu Polstjanaju. Viesojamies sporta veidam piemērotākajā sporta zālē galvaspilsētā un arī interesējamies, kāds varētu būt vingrotājas ceļš līdz Olimpiskajai ceļazīmei. Bet Einārs Fogelis no Austrijas informē par Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas nākotnes vīziju. "Mākslas vingrošanu ieraudzīju TV ekrānā, kad vingroja Jevgēņija Kanajeva. Man ļoti iepatikās un uzreiz radās vēlme ar šo sporta veidu nodarboties.Palūdzu mammu, lai aizved mani uz treniņu un tā viss sākās. Mamma pati ir bijusī vingrotāja, sporta meistare un viņai zināms sporta veids," stāsta Jeļizaveta Polstjanaja. Runājot par mērķiem, sportiste atzīst, ka protams, tas ir kvalificēties vasaras olimpiskajām spēlēm Tokijā. "Tas ir pamatuzdevums, tādēļ mēģināsim mērķi sasniegt. Atlase notiks četros pasaules kausa posmos, kā arī Eiropas čempionātā, kas paredzēts nākamā gada pavasarī. Jāstartē maksimāli stabili, jāparāda labi rezultāti un tad jau redzēsim," atzīst Jeļizaveta Polstjanaja. "Varu piekrist faktam, ka ar vienu kāju esmu Maskavā, jo tur man ir trenere, ar otru Jūrmalā," turpina Jeļizaveta Polstjanaja. "Šeit arī daudz trenējos un startēju sacensībās un piedalos izlases treniņnometnēs. Uzskatu, ka sev uzstādīto mērķi varu sasniegt. Ir tikai ļoti jāgrib un daudz jāstrādā." Sportistes mamma Jūlija Polstajanaja, kas arī palīdz meitai trenēties, skaidro, ka sadarboties ar treneri Krievijā izvēlējušies, jo tur tur ir labākas treniņu iespējas.

Vienu brīdi pamatīgi pieklususī sporta pasaule pamazām sāk mosties, tāpēc diskutējam par Japānu un tās ekonomiskajām un politiskajām attiecībām ar sporta pasākumiem. Runa gan nav par Japānas vispopulārāko sporta veidu – beisbolu, ko 2019. gadā, aprēķināts, ka skatījās nepilni 27 miljoni cilvēku. Bet runājam par Tokijas Olimpiskajām spēlēm, kurām bija jānotiek šogad, bet tās šobrīd, un atkal jau Covid-19 krīze tam ir iemesls, ir pārceltas uz 2021. gada vasaras otro pusi. Jap'anas ekonomika Japāna ir trešā lielākā pasaules ekonomika. Japānas nozīmīgums pasaules ekonomikā ir būtisks. Valsts uzņēmumu un ražojumu klātbūtne mūsu ikdienā ir kļuvusi par normu. Japāna vairākas desmitgades ir bijusi tehnoloģiskās attīstības, robotizācijas un automatizācijas un mūsdienās arī digitalizācijas vadošajās pozīcijās. Varētu sacīt, ka modernizācija Japānai ir ikdiena, nacionālais uzstādījums un ir jautājumi, kuros šī 125 ar pusi miljonu iedzīvotāju valsts, šķiet, jau dzīvo 22. gadsimtā. Valsts IKP ir četrus ar pusi triljonus eiro liels, kamēr IKP uz vienu iedzīvotāju ir 40 tūkstošus eiro liels (pēc pirktspējas paritātes), kas, protams, ir lielāks par Latvijas nepilnajiem 27 tūkstošiem. Bet, protams, arī Japānas ekonomika un politika ir sarežģītas. Japāna ir demokrātiska valsts, kur valsts galva ir imperators. Kopš pagājušā gada 1. maija Japānā kalendāru sāka skaitīt no jauna un sākās šā brīža Reiva ēra. Tam nav nekādas saistības ar reivu kā mūzikas stilu, bet gan ar faktu, ka tronī ir stājies 126. Japānas imperators Naruhito. Viņa tiesības ir ceremoniālas un simboliskas. Svarīgi gan, ka viņš ir arī Japānas šinto reliģiskais līderis. Līdzīgi kā imperatora tiesību ierobežojumi, arī pārējās politiskās institūcijas ir definētas 1947. gadā pieņemtajā Japānas konstitūcijā. Interesanti, ka šajā sabiedroto spēku veidotajā pēckara konstitūcijā vēl līdz mūsdienām nav veikts neviens labojums. Atbilstoši konstitūcijai, likumdošanas vara pieder Japānas divpalātu parlamentam, kurš kopumā sastāv no 710 deputātiem. Interesanti, ka Eiropas Parlamentā ar trīsreiz lielāku iedzīvotāju pārstāvības skaitu ir tikai 705 deputāti. Politiskā vara gan ir Japānas valdības un tās vadītāja Šinzo Abes rokās, kurš ir kļuvis par visilgāk valdošo Japānas premjerministru valsts vēsturē. Japānas ekonomika ir burtiski izkaisīta pa gandrīz septiņiem tūkstošiem salu, uz kurām valsts atrodas. Darba ētika, valdības un ražotāju sadarbība, jau minētā koncentrēšanās uz augstajām tehnoloģijām, kā arī slavenā keiretsu sistēma, kuras ietvaros produktu ražošana, piegādes un izplatīšana lielā mērā tiek veikta vienas kompānijas centralizētā ietvarā, ir bijuši par pamatu Japānas ekonomiskajam spēkam pēdējo 70 gadu laikā. Pēdējo desmit gadu laikā ekonomika gan ir vairākkārtīgi piedzīvojusi stagnāciju. Ir paredzams, ka šā brīža Covid-19 radītās problēmas atstās jūtamu negatīvu iespaidu uz valsts ekonomiku. Kopš 2013. gada Japānā tiek īstenota tā dēvētā “Abenomika”, kas ir bijusi centrēta uz ārvalstu un pašmāju konkurences palielināšanu valstī. Premjera Abes vadībā tiek veiktas strukturālas pārmaiņas, lai mazinātu zemās dzimstības un novecojošās sabiedrības radītos spiedienus, stimulētu izaugsmi. Un Tokijas olimpiskās spēles tika uzskatītas par vienu no ekonomiskajiem stimuliem valstij. Olimpisko spēļu nozīme Japānas ekonomikā un politikā Komentāru par spēļu ekonomisko un arī politisko nozīmīgumu sniedz Kitakjušu Universitātes asociētajam profesoram, Dr. Rjo Nakai. Pēc viņa vārdiem, spēļu ekonomiskais ieguvums varētu būt no 20 - 200 miljardi eiro, bet, to pārcelšana vai atcelšana var izmaksāt 6 līdz 40 miljardus eiro. Taču ir arī politiskais aspekts. Olimpiskās spēles modernajā vēsturē ir atceltas tikai 3 reizes pasaules karu dēļ. Pārceltas tās tikušas vēl nav nekad, pat terora draudu un īstenošanas apstākļos. Jautājums ir, kādu ietekmi atstās Covid-19 pandēmija? Vai bezdarbs un ekonomikas sarukums pasaulē nozīmēs mazāku skatītāju loku? Varbūt Ķīnas tuvums vēl vairāk atbaidīs potenciālos skatītājus? Starptautiskā Olimpiskā komiteja pat ir izskatījusi variantu, ka noturēt spēles bez faniem arēnā vai arī izstiept sacensības ilgumā līdz pat 2022. gadam. Savādi, bet pašas Olimpiskās spēles kļūst par Japānas ekonomisko risku plānotā ieguvuma un izaugsmes vietā. Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš par olimpisko spēļu pozitīvo efektu gan Japānai, gan citām rīkotājvalstīm kopumā ir visnotaļ piesardzīgs. Tokijā šīs būs jau otrās vasaras Olimpiskās spēles un ceturtās, ko “Uzlecošās saules zeme” organizējusi. Šo spēļu moto arī ir izvēlēts “Atklāj Tokiju”. Cerams, ka pasaulei nekas vairs netraucēs to atklāt. Bet, acīmredzot, mums būs nepieciešami vēl mēneši, lai redzētu ne tikai to, kā Covid-19 beigsies, bet arī kas notiks ar Japānas ekonomiku un kas notiks arī ar pašām Olimpiskajām spēlēm.

Viesos bijušais bokseris, tagadējais treneris Jānis Černauskis, kurš trenē Olimpisko boksa cerību Amandu Milleri. Runājām par boksu Latvijā toreiz un tagad, parunājam arī par britu boksu, jo Jānis ilgus gadus trenējās un startēja Lielbritānijā, par Olimpiskajām spēlēm un citiem tematiem

Saruna Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) par to, kā simulācijas spēles var izmantot, lai mediķus sagatavotu dažādām, arī neierastākām situācijām slimnīcā. Un, kā izrādās, BKUS un Rīgas Stradiņa Universitātes komanda arī piedalās šādu simulācijas spēļu sacensībās, ko var nosaukt arī par jomas Olimpiskajām spēlēm. Stāsta: intensīvās terapijas ārsts Reinis Balmaks, pediatre, rezidente Luīze Auziņa, pediatre, rezidente Baiba Ziemele un pediatre, rezidente Gunda Zvīgule-Neidere.    

Olimpiskajā dienā Jūrmalas valsts gimnāzijas 8. klase viesojās Tukuma ledus hallè, lai vispirms improvizètu Olimpisko spèłu ceremonijas, bet pèc tam arī kārtīgi izslidotos. Tur viesojās arī raidījums "Piespēle". Trīskārtējā Olimpisko spēļu dalībnieka Modra Liepiņa virsvadībā skolēni izdzīvoja Olimpisko spēļu improvizētas ceremonijas. Raidījumā diskutēsim arī par nākamnedēļ gaidāmo pasaules čempionātu vieglatlētikā un iespēju ikvienam sportot "Be Aktiv" pasākumos Latvijā.

Šajā epizodē par e-sportu... vai tas ir sports? Tas tiešām būtu jāiekļauj Olimpiskajās spēlēs? Stāsti par datorspēlēm no mūsu pieredzes, atkarībām, miljonāriem 16 gadu vecumā. Tas viss podkāsta "Iedomājies" 3. epizodē!

Dopinga kontrole, sportistu fiziskās sagatavotības progress un optimālās slodzes noteikšana. Tāpat arī gluži gluži ikdienišķa sekošana līdzi savām fiziskajām aktivitātēm. Par to, ka sportā precīzi jāmēra sacensību rezutlāti šaubu nav. To pašu var teikt arī par treniņa procesu. Tā vien liekas, ka nu jau mūsu rīcībā ir mērierīces, ar kurām iespējams noteikt teju visu - cik ātri skrienam  un elpojam, vai sirdsdarbība slodzes laikā ir sasniegusi maksimumu, kā arī, cik tad procenti mūsos ir muskuļu un cik tauku. Sporta medicīna mūsdienās ļauj fiksēt daudz un dažādus datus, izmantojot īpašas mērierīces. Kā tās strādā un ko sporta laboratorijā ir iespējams uzzināt par savu ķermeni, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Olimpiskās vienības ārsts Jānis Kaupe un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Sporta laboratorijas vadītājs Edgars Bernāns. Senākie dopinga līdzekļiem sporta vēsturē Kopš senatnes cilvēki ir lietojuši stimulatorus, lai samazinātu nogurumu, bet līdz pagājušā gadsimta vidum tā netika uzskatīta par ko sliktu un aizliegtu praksi. Līdz 1968. gada Olimpiskajās spēlēs pirmo reizi notika sportistu dopinga kontrole. Vairāk par dopinga vēsturi sportā stāsta sporta ārsts Andris Vāvere. Amfetamīnu kā efektīvas zāles, kas uzlabo fizisko izturību Otrā pasaules kara laikā izmatoja britu, vācu, japāņu un amerikāņu kareivji. Pagājušā gadsimta 50. gados šo vielu kā līdzekli, kas samazina nogurumu fiziskās slodzes laikā, iepazina arī sportisti – itāļu riteņbraucēji to devēja par bumbu, bet nīderlandiešu velosipēdisti par – atomu. Taču jau kopš sirmas senatnes cilvēce ir meklējusi līdzekļus, kas veicina fizisko izturību. Sertificēts sporta ārsts Andris Vāvere atzīst, ka jau antīko grieķu olimpisko spēļu atlēti lietojuši brendija un vīna kokteili, halucinogēnas sēnes un strihnīnu, skandināvu karotāji – muskarīnu saturošas sēnes, Andu kalnu iedzīvotāji Dienvidamerikā zelēja kokas lapas, bet meksikāņi no kaktusa Peyote ieguva strihnīna efektu. Starptautiskā Olimpiskā Komiteja pirmo obligāto dopinga kontroli ieviesa ziemas olimpiskajās spēlēs Grenoblē 1968. gadā un tā paša gada vasaras olimpiskajās spēlēs Mehiko. Interesanti, ka no 86 dopinga testiem, kas tika veikti 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Grenoblē, Francijā, neviena sportista analīzēs šīs vielas neatrada, savukārt Mehiko tika veikti 667 dopinga testi, un vienam atlētam šīs aizliegtas vielas konstatēja. Kā viens no skumjajiem stāstiem par dopinga postošo ietekmi uz sportisku veselību ir zināms kā bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas lodes grūdējas Heidi Krīgeres gadījums. Viņa jau kopš 16 gadu vecuma lietojusi anaboliskos steroīdus tik lielā daudzumā, ka jaunās meitenes ķermenī notika pamatīgas hormonālas izmaiņas. Jāpiebilst, ka jaunietei pati nezināja, ka viņai tiek doti šie aizliegtie līdzekļi. Muskuļu masa pieauga, treniņi notika līdz pilnīgam spēku izsīkumam. 1986. gadā Krīgere kļuva par Eiropas čempioni, 1991. gada izstājās no lielā sporta, veica dzimuma maiņas operāciju un tagad zināma kā Andreass Krīigers, un atklāti runā par savu pieredzi dopinga lietošanā.

Šobrīd visu fanu prāti pievērti sporta spēļu karalim – futbolam. Arī Piespēlē uzsveram šī sporta veida popularitāti pasaulē un interesējamies, kā klubu futbols atgriežas arī rekonstruētajā Daugavas stadionā. No Ķīnas uz Latviju jau atceļojusi leģendārā basketbola trenera Voldemāra Baumaņa tērauda skulptūra, lai gaidītu savu stikla podestu un tad ieņemtu goda vietu Slavenību alejā pie Daugavas sporta nama. Viesojamies pie Prokopčuku ģimenes Mellužos, lai uzzinātu, kā pēc otrā dēla piedzimšanas sportisko formu atgūst divkārtējā Ņujorkas maratona uzvarētāja Jeļena Prokopčuka un kā Pasaules kausa izcīņai basketbolā gatavojas Latvijas izlase.   Latvijas basketbolistes atrādījās pašmāju skatītājiem pirms gatavošanās Pasaules kausa izcīņai Latvijas sieviešu basketbola izlases kandidāte Kitija Laksa aizvadīja iespaidīgu sezonu Nacionālajā koledžu asociācijā. Intervijā Latvijas Radio viņa atzina, ka ar nepacietību gaida Pasaules kausu, izbauda dzimteni un iespēju j piedalīties Rozā lentīšu spēlē, kas norisinājās 10. jūnijā. Latvijas izlase septembrī debitēs Pasaules kausā Tenerifē, kur vispirms būs jāspēlē vienā grupā ar ASV, Ķīnu un Senegālu. Šosezon Laksa bija Dienvidfloridas Universitātes uzbrukuma līdere un statistika liecina, ka mačā spējusi gūt pat 40 punktus. Vēl jāaizvada pēdējā sezona ASV studenšu līgā, taču nav izslēgts, ka par Kitiju pēc tam varētu izrādīt interesi arī kāds no Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas klubiem. Slavenību aleja pie Daugavas stadiona Pie Daugavas sporta nama Rīgā ir iecere ierīkot Slavenību aleju. Pat jaunā paaudze tagad zina, kas ir Voldemārs Baumanis pēc mākslas filmas “Sapņu komanda” triumfa un skatītāju atzinības. No Ķīnas uz Latviju jau atceļojusi leģendārā basketbola trenera Voldemāra Baumaņa tērauda skulptūra. 1935. gada pirmā Eiropas čempionāta basketbolā uzvarētājkomandas trenera tērauda skulptūras autors ir tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Kādēļ izvēlēta Ķīna un vai gaidāmo aleju varētu paspēt izveidot līdz Latvijas simtgadei, skaidro Basketbola muzeja vadītāja Aija Erta. Viesojamies pie Prokopčuku ģimenes Mellužos Jeļena Čelnova-Prokopčuka ir piedalījusies trijās Olimpiskajās spēlēs (1996, 2000, 2004). 2005. un 2006. gadā viņa uzvarēja prestižajā Ņujorkas maratonā, kļūstot tikai par sesto sievieti, kas to izdarījusi vairāk par vienu reizi. 2007. un 2013. gada Ņujorkas maratonā viņa finišēja trešajā vietā, bet 2014. gadā 4. vietā. Personisko un Latvijas rekordu maratonā (2.22:56) uzstādīja, uzvarot 2005. gada Osakas maratonā. Vairākkārt uzvarējusi arī prestižās pusmaratona sacensībās. Kopā ar vīru un treneri Aleksandru Prokopčuku Jeļena soļo arī pa dzīvi un tagad ģimene var lepoties jau ar diviem dēliem. Jaunākais Viktors gan vēl tikai mācās spert pirmos soļus. Sporta karalis futbols Futbola kluba “Metta” līdzīpašnieks Ģirts Mihelsons tāpat kā vairums līdzjutēju cer no Pasaules kausa iegūt tikai pozitīvas emocijas. Līdzšinējā pieredze liecina, ka spēļu iespaidā jaunā paaudze pievēršas futbola treniņiem, saruna arī par futbola attīstību Latvijā un vēsturiskajiem faktiem.

Raidījumā Piespēle ātrslidotājs Haralds Silovs stāsta par savas karjeras līkločiem un procesiem, kas veicinājuši viņa karjeru un nokļūšanu līdz Olimpisko spēļu 4. vietai. Kopā ar Ilgvaru Forandu izšķirstīsim grāmatu "Lielais liktenis" - kā tad savulaik veidojās divu iesācēju - trenera Valentīna Mazzālīša un sportista Jāņa Lūša sadarbība. Bet par tēva mūziķa un dēla hokejista attiecībām stāsta Ivo un Ričards Fomini. Haralda Silova savas karjeras līkloči Bijušais šorttrekists Haralds Silovs izcīnījis vairākas zelta un sudraba medaļas kontinenta čempionātos, 2008. un 2011. gada Eiropas čempions daudzcīņā. Mūsu izcilajam ātrslidotājam arī divreiz uzticēts gods Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā nest Latvijas karogu. Unikāls fakts - 2010. gada Vankūveras Olimpiskajās spēlēs Haralds Silovs kļuva par pirmo sportistu pasaulē, kas vienās Olimpiskajās spēlēs piedalījies gan ātrslidošanas, gan šorttreka sacensībās, bez tam divos atšķirīgos sporta veidos vienā dienā. Haraldam pieder visi Latvijas rekordi klasiskajā ātrslidošanā un šorttrekā. Eiropas čempionātos šorttrekā viņš izcīnījis vairākas zelta un sudraba medaļas, piedalījies trīs olimpiskajās spēlēs. 9. aprīlī notiks grāmatas “Lielais liktenis” atvēršanas svētki Valentīns Mazzālītis (1930-2017) mūžībā aizgāja, nepabeidzis savu grāmatu par šķēpa mešanu. Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta 13. izlaiduma 13. grupa, kuras audzinātājs bija Valentīns Mazzālītis, ar viņa ģimenes piekrišanu, nolēma pierakstus apkopot grāmatā. Tajā iekļautas arī audzēkņu un kolēģu atmiņas par Valentīnu. Grāmatā daudz filozofisku atziņu, pasaules domātāju teiktais. Savulaik Mazzālītis iecelts par dekānu, bet uzrakstījis atlūgumu, jo tas neesot domāts viņam, tad pēc aiziešanas pensijā strādājis pat par taksometra šoferi… Saruna ar grāmatas sastādītāju un autoru, Latvijas Izglītības fonda vadītāju Ilgvaru Forandu. Latvijas U-18 hokeja izlases pasaules čempionāta mačus klātienē Rīgā vēroja arī dziedātājs Ivo Fomins. Radioklausītāji jūsmo par Ivo balsi, bet viņš pats to lika lietā tribīnēs jūtot līdzi dēla Ričarda Riharda sekmēm izlases formā.   

Lielajām Olimpiskajām spēlēm seko mazās jeb Ziemas sporta festivāls Ērgļos, kur skolēni sacenšas pēc tādiem pašiem kritērijiem, kā pieaugušie olimpieši. Arī skolēnu spēlēs ir sava lāpas aizdegšanas ceremonija, kultūras pasākumi un olimpiskā karoga ienešana. Reportāža no Ērgļiem par to, kā aug Latvijas jaunā sportiskā maiņa. Raidījumā uzklausām arī Latvijas izlases basketbolistes Ievu Krastiņu un Guntu Baško par motivāciju spēlēt Pasaules kausa finālā, bet pēc atgriešanās no ASV par Kitijas Laksas svarīgo nomināciju stāstīs sporta žurnālists Māris Noviks.

Gada pirmajā raidījumā Piespēle sākam „iesildīties” ziemas olimpiskajām spēlēm Phjončhanā. Raidījuma viesi – olimpiskais čempions bobslejā, nedēļas jubilārs Jānis Ķipurs, olimpisko spēļu bronzas laureāte kamaniņu sportā, Murjāņu sporta ģimnāzijas direktore Ingrīda Amantova. Vēl par saviem pirmajiem iespaidiem, studējot un trenējoties Kalifornijā, stāsta, cerams nākamā olimpiete, pludmales volejboliste Tīna Graudiņa.

Eiropas Savienības sešas dibinātājvalstis – Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande un Luksemburga – pagājušā nedēļā nāca klajā ar vizionāru paziņojumu, ka atbalstīšot "divu ātrumu" Eiropas attīstību, jo saprot, ka ne visām Eiropas 28 valstīm ir pa prātam aizvien ciešāka integrācija. Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā par divu ātrumu Eiropas izdevīgumu vai neizdevīgumu, stāstīs Eiropas kustības Latvijā prezidentu Andris Gobiņš, kā arī noskaidrosim, kādi varētu būt Krievijas slēptie motīvi, iesaistoties Sīrijas pilsoņu karā un šībrīža pamiera meklējumos. Rubrika "Komentārs". Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers stāsta, kā, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm Brazīlijā, Latvijas sportisti tie “apbruņoti” ar informāciju par A un B hepatītu un Zikas vīrusa apdraudējumiem.     Migrantu krīze: Vai tā ir izdevīga Krievijai? Marta sākumā apritēs pieci gadi, kopš Sīriju plosa pilsoņu karš. Tas ir gandrīz iznīcinājis valsts nacionālās bagātības un infrastruktūru. Jaunākajā Sīrijas politikas izpētes centra pētījumā norādīts, ka kopš kara sākuma nogalināti jau 470 000 cilvēku, bet pamest savas mājas karš licis jau aptuveni 11 miljoniem cilvēku. Teju puse no viņiem ir devusies bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm un Eiropas Savienību. Turcija, Jordānija un Lībija kopā uzņēmušas lielāko daļu, vairāk nekā četrus miljonus patvēruma meklētāju no Sīrijas. Pagājušā gada 30. septembrī karā ar gaisa uzbrukumiem iesaistījusies arī Krievija. Pēc Krimas aneksijas Putina režīmam vairs nebija palikuši daudz sabiedrotie, viens no tiem –Sīrijas prezidents Bašārs al Asads. Vēl septembra vidū Asadam veicās gaužām slikti: valdība kontrolēja vien sesto daļu Sīrijas teritorijas. Krievijas mediji ziņu par tās bumbvedēju uzlidojumiem Sīrijai pasniedza kā varonīgu rīcību cīņā ar teroristiem. Krievijas mediji tik aktīvi sekoja līdzi krievu lidmašīnām, ka pat laika ziņās Krievijas iedzīvotājiem stāstīja par to, vai laika apstākļi Sīrijā  ir gaisa uzlidojumiem labvēlīgi. Lai gan sākotnēji Krievija teicās, ka uzbruks teroristu organizācijai „Daīš”, tomēr lielākā daļa bumbu ir kritušas uz Sīrijas prezidenta Bašāra al Asada opozicionāru pozīcijām. Februāra sākumā Pentagona pārstāvis Stīvs Vorens ziņoja, ka vien desmitā daļa krievu bumbu ir trāpījušas „Daīš” teroristu pozīcijām un, lai gan Asada spēki un „Daīš” nav vienā pusē, tomēr karalaukā tie ir centušies izvairīties viens no otra. Kremlis, iesaistoties karā, paziņoja, ka viņu mērķis ir apturēt „Daīš” un ierobežot bēgļu plūsmu uz Eiropu. Tas gan Krievijas un Asada spēkiem netraucēja janvāra beigās apšaudīt bēgļu nometni Sīrijas ziemeļos, netālu no Turcijas robežas. Turciju, kura jau uzņēmusi aptuveni 2,7 miljonus Sīrijas bēgļu, uztrauc šī brīža krievu un Asada spēku militārā ofensīva pret lielāko Sīrijas pilsētu Alepo, kas atrodas Turcijas robežas tuvumā un kuru līdz šim kontrolēja Sīrijas mērenā opozīcija. Krievu bumbvedēju un Sīrijas prezidenta Bašāra al Asada armijas kopīgo uzbrukumu rezultātā pie Turcijas robežas pulcējas jau 35 000 cilvēku, bet, turpinoties uzbrukumiem Alepo pilsētai, to skaits varētu sasniegt  pat 600 000. Par Krievijas motīviem, iesaistoties vēl vienā karā, runā jau gandrīz pusgadu un minējumu ir daudz. Jau sākoties uzlidojumiem, amerikāņu vēsturnieks Timotijs Snaiders žurnālā „Time” ironiski vaicāja: esat apmulsuši par Krievijas manevriem? Paskatieties uz Ukrainu. Kremlim svarīgs ir publiskais viedoklis. Snaiders Krieviju sauc par “televīzijas kultūru” un pēc izgāšanās Ukrainā, Kremlim bija vajadzīga uzvara savas tautas priekšā, ko Krievijas iedzīvotāji var vērot pie televizoru ekrāniem un, kas nenestu līdzi vēl plašākas ekonomiskās sankcijas. Jāpiebilst, ka līdz ar ekonomiskajām sankcijām, Krievija pēc Krimas aneksijas nokļuva starptautiskā izolācijā. Bet sākot mest bumbas uz sīriešu galvām, Krievija atgriezusies apritē, lai vismaz skata pēc censtos samilzušo krīzi risināt.