Podcasts about utin

Būt gataviem krīzes situācijām, bet tai pat laikā nepazemināt dzīves kvalitāti. Vai tas ir iespējams, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro domnīcas "Veselības aprūpes sistēmu noturība" valdes priekšsēdētāja Sandra Zilberta un domnīcas "Veselības aprūpes sistēmu noturība" līdzdibinātājs un Latvijas Transatlantiskās organizācijas jaunatnes nodaļas projektu vadītājs Andrejs Petrovs. Kā saglabāt mieru krīzes situācijās, vērtē psihoterapeits psihiatrs Artūrs Utināns. Kam vajadzētu būt mājas aptieciņā, kā plānot ikdienas resursus, kā runāt ar bērniem vai senioriem par drošību, kā uzturēt personīgo gatavību, neupurējot dzīves kvalitāti un kā kopiena var kļūt par cilvēka stipro plecu krīzes brīdī? "Vārds krīze ir liels, bet ietekme, kā to arī speciālisti saka, visām krīzēm ir aptuveni vienāda," norāda Sandra Zilberta. "Ar šo es negribu teikt, ka mēs varēsim un spēsim prognozēt, kas katrā krīzē precīzi notiks." "Brīnišķīgi būtu ģimenes ietvaros, savu tuvinieku ietvaros, vai kopienas ietvaros izrunāt dažādu krīžu iespēju. Piemēram, tie, kuriem regulāri trāpa kādi plūdi, viņi to jau ir izdarījuši. Mums arī tagad būtu laiks apzinātīgi pievērsties un mierīgi izrunāt šo krīžu iespējamību, un ko mēs darām, un kādi ir mūsu resursi, un kā mēs šos savus resursus paņemam un lietojam," aicina Sandra Zilberta. "Es pat neteiktu, ka ir nepieciešamas speciālas prasmes, jo arī "piektajā gadalaikā", katrā krīzē dzīve turpināsies un valsts darīs to, kas valstij ir jādara, un tā palīdzība atnāks, bet ir jāspēj noturēties tās 72 stundas vai nedēļu, un šis ir ļoti reāls laika rāmis, kurā vajadzētu izrunāt, kā lietas notiks septiņas dienas. Es teiktu septiņas, sirdsdrošībai, lielāka skaidrība, mierīgāka sirds." Andrejam Petrovam ir pieredze Ukrainā, kurp viņš devies kā brīvprātīgais. "Kad 2023. gadā aizbraucu uz Hersonu, man nebija nekādas pieredzes, nekādas zināšanas par to, kas vispār tur notiek. Es aizbraucu kā brīvprātīgais Sarkanajā krustā pastrādāt. Mana pieredze bija īpatnēja ar to, ka es nezināju, ko darīt šajā krīzes situācijā, es vienkārši aizbraucu, lai saprastu, kā dzīvo ukraiņi. Hersonā katru dienu notiek apšaudes, man paveicās būt pēc snaiperu apšaudēm, mīnmetēju un tanku apšaudēm, un es sapratu, ka es vienkārši apstājos uz vietas un es nezinu, ko man darīt," stāsta Andrejs Petrovs. "Ļoti labi, ka blakus bija tie cilvēki ar pieredzi, un tad viņi man teica: tev jāiet, tur un tur, tagad tev jākrīt uz zemes, tagad tev jāiet uz patversmi. Viņu pieredze, viņu sagatavotība varēja glābt mani. Tāpēc es uzskatu, ka jebkurā jebkurai krīzei ir jāsagatavojas, un tad arī to varēs ļoti vienkārši pārvarēt. Tās lietas, kuras mēs varējām iemācīties no Ukrainas situācijas, varam pārņemt sev, un tad, kad krīze atnāks, mēs būsim sagatavoti un mums būs daudz vienkāršāk to pārvarēt." Sandra Zilberta aicina visus jūnijā doties uz pašvaldību vēlēšanām un izvēlēties tos kandidātus, kuri jau pierādījuši, ka spēj risināt krīzes situācijas, vai tas bijis 2022.gadā, kad sākās karš Ukrainā un Latvijā ieradās daudz bēgļu, vai tas bijis Covid laikā.    

Kāpēc Latvijā ir lekna augsne dažādām sazvērestības teorijām? Gadījums, kad no difterijas komplikācijām mira četrgadīgs zēns, atkal pavēris slūžas sazvērestības teoriju piekritējiem, kuri savos publicētajos viedokļos sociālajos tīklos arī pauž neuzticību ārstiem. Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzējs Mārtiņš Pričins un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents, ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns sarunā ar "Latvijas Avīzes" žurnālisti Ilzi Kuzminu spriež, ka galvenie iemesli ir zemais uzticības līmenis valsts institūcijām, dažādi pārdzīvojumi, kā arī nepietiekamā izglītība un kritiskās domāšanas trūkums. Raidieraksta autors – Ivars Bušmanis no Ilzes Kuzminas interviju ierakstiem, "Latvijas Avīze".  Raidieraksts ir Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras viedokli. Ne Eiropas Savienība vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūra nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. Funded by European Union. Views and opinions expressed are however those of the author(s) only and do not necessarly reflect those of the European Union or the European Education and Culture Executive Agency (EACEA). Neither the European Union nor EACEA can be held responsible for them.

Caur sirdi uz maciņu - tā var teikt par krāpniekiem, kuri savus upurus atrod iepazīšanās portālos. Ar jums vēlas iepazīties miljardu mantinieks, ASV armijas ģenerālis un pat Nigērijas princis, tikai viņiem visiem nez kāpēc ir nepieciešama neliela finansiālā palīdzība. Un tas ir tikai interneta krāpnieku izdomātā stāsta sākums, lai pilnībā iztukšotu jūsu bankas kontu. Kā neiekrist romantisko krāpnieku ķetnās un kāpēc cilvēki uztic savus līdzekļus kādam, ar ko tikko ir iepazinušies? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Finanšu nozares asociācijas stratēgiskās komunikācijas vadītājs Kaspars Zālītis, "Swedbank Latvija" pārstāvis Jānis Krops, Finanšu nozares asociācijas un "Luminor" bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns. "Neuzzinām par romantiskās krāpšanas stāstiem bieži, jo cilvēkiem ir liela kauna sajūta. Ja vēl uzķeries uz kādas bankas vai policijas, bet šeit ir dziļi emocionāla saikne, aiziet un pateikt, ka esmu uzķēries, ir smagāk," atzīst Kaspars Zālītis. Vairāk romantiskās krāpšanas upuri ir sievietes. Bieži vien krāpnieki saka, ka ir ja ne bagāti, tad turīgi cilvēki. Reizēm romantiskās krāpšanas upuri ir arī seniori un viņus pasargāt un no neapdomīgas rīcības apturēt cenšas bērni. "Cilvēks tiek apvārdots tik tālu... Ar mani kaut kas ir noticis, esmu nonācis slimnīcā. Saruna jau ir ilgstoša un ir uzticība. Īpaši, ja cilvēki ilgstoši jūtas vientuļi, viņiem gribas ar kādu parunāt un uzticība veidojas ātrāk," norāda Kaspars Zālītis. Artūrs Utināns piebilst, ka viena no leģendām ir - es gribētu atbraukt pie tevis, esmu turīgs, bet šobrīd manai firmai ir finanšu problēmas, prasa biļetēm naudu. Dažreiz vienkārši saka, ka firmai ir parādi, vai nevarētu palīdzēt izkļūt no nepatikšanā.  "Ja cilvēks ir ļoti iededzies par partneri, tad pārskaita naudu ne tikai lidmašīnas biļetei," bilst Artūrs Utināns. Tomēr romantiskās krāpšanas gadījumi nav tik izplatīti kā investīciju un telefona krāpšana. Arī izkrāptās summas ir lielākas. "Pat ja tas cilvēks būtu īsts, vai man viņam uzreiz ir jāpērk aviobiļete. Ja ir tik slikti, ka nevar atlidot, varbūt var paciesties. Kad sākas it kā jūtas, pacietība mēdz pazust," vērtē Jānis Krops. "Ja kāds nopērk biļeti Marijai Celmai, ir augsta ticamība, ka arī Marija atbrauks. Bet krāpšanā saraksties ar ģenerāli Bērziņu, bet maksājumus veic viņa biznesa partnerim, radiem, vēl kādam, jo viņam ir grūtības ar kontu, naudu pa tiešo nevar saņemt. Tas uzreiz liecina, ka cilvēks neeksistē, jo kuram mūsdienās nav bankas konta? Vai tas, ka dienē armijā vai strādā naftas ieguves stacijā, liedz būt konta īpašniekam? Nē!," skaidro Marija Celma. "Ja neskaiti uz viņa kontu, vai nepērc biļeti uz viņa vārdu, bet veic kā maksājumu kādam citam, uzreiz skaidrs, ka tā ir krāpšana." Romantiskajā krāpšanā naudas pārskaitījumu lūdz veikt kādam citam - biznesa partnerim, radiniekam. "Romantiskā krāpšana ir īpaša ar ro, ka klienti atklāti stāsta, kas notiek, kāpēc skaita naudu. Ja lūdzam iesniegt darījumu pamatojošus dokumentus, visbiežāk arī tos saņemam. Bet sniegtie skaidrojumi un dokumenti ir pilnīgi atrauti no reālās dzīves. It kā ir lapiņa, kurā ir reģistrēts sūtījums vai saka, ka gaida atsūtīs pastā paku ar zelta stieņiem, bet Turcijas muita ir apturējusi un jāmaksā Turcijas muitai, lai sūtītu tālāk. Krāpšana, kad nonāk redzes lokā, ir acīmredzama un to ir viegli pazīt komunikācijā. Tā kā paralēli notiek komunikācija ar krāpnieku, visi bankas argumenti tiek noliegti. Jautājums, kam cilvēks vairāk uzticēsies, personai, ko uzskata par savu vīru, lai gan nekad dzīvē nekad nav tikušies, vai kaut kādam bankas darbiniekam," analizē Marija Celmiņa. Vēl romantiskai krāpšanai raksturīga ir iežēlināšana - tu esi mana līgava, kā vari nepalīdzēt!

Agresija un neiecietība ir signāls, ka kaut kas nav īsti kārtībā ar sabiedrību kopumā. Kas tas ir, kas liedz būt savstarpēji laipniem un kas ļauj aizskarošam komentāram interneta vietnē pārceļot uz sadzīvi un attiecībās, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē apzinātības pasniedzējs, psihoterapeits, psihologs Ansis Jurģis Stabingis un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.

Carol é enfermeira registrada e mãe de uma criança que foi diagnosticada com diabetes tipo 1 aos 4 anos de idade. Ainda na UTI com o filho, ela leu o artigo de Pediatria "Management of Type 1 Diabetes with a Very Low Carb Diet" e conseguiu, nos 5 anos seguintes, manter o A1C do filho entre 4,6 e 5% empregando baixos níveis de carboidratos, insulina regular e seringas. Ela tem mestrado em obstetrícia e especialidade em neonatologia, passando um ano trabalhando em uma UTIN. Ela também é autora de diversas publicações. A missão de Carol é mostrar que através de um estilo de vida com baixo teor de carboidratos você pode obter níveis normais de açúcar no sangue; que as famílias e as crianças possam prosperar, recuperando a esperança de uma vida saudável e alegre com diabetes. Você também pode nos acompanhar no instagram, http://www.instagram.com/henriqueautran.   E em nosso canal do YouTube: https://youtube.com/c/henriqueautran.  Estamos também no telegram com um grupo exclusivo que você pode participar. Lá no telegram eu consigo compartilhar materiais exclusivos que não dá para compartilhar no Instagram. Além disso, toda segunda feira às 7:00 da manhã temos a Reunião da Rebelião Saudável com a participação de Profissionais de Saúde. Na reunião discutimos assuntos relevantes a respeito de saúde e qualidade de vida. Você pode acessar o grupo no telegram em https://t.me/RebeliaoSaudavel. Se você gosta de nosso trabalho, deixe um review 5 estrelas e faça um comentário no seu app de podcast. Essa atitude é muito importante para a Rebelião saudável e vai ajudar nosso movimento a chegar a cada vez mais pessoas.

Apple zou serieuze gesprekken voeren om de AI-technologie van Google op zijn iPhones te krijgen. Een flater voor Apple, want het moet bij de concurrent aankloppen omdat het niet gelooft in zijn eigen kunstmatige intelligentie. En voor Google is het een aantrekkelijke deal. Het kan een flinke zak geld opleveren, maar ook gebruikers wegsnoepen bij concurrerende AI-modellen. Nog meer AI in deze aflevering. Het gaat ook over Nvidia. De chipmaker staat aan het begin van vier dolle dagen. Het trapt misschien wel het belangrijkste evenement ooit af. De verwachting is dat Nvidia met een nieuwe chip komt om AI mee te trainen. En het bedrijf laat ook weten waar het de komende jaren op wil focussen. De Amsterdamse beurs ziet dat het animo voor een beursgang bij bedrijven toeneemt. Maar het zijn niet onze eigen Nederlandse bedrijven die een plekje in de AEX, Midkap of SmallCap willen, maar juist internationale spelers. Zo heeft CVC Capital Partners, de eigenaar van Douglas, de plannen voor een IPO weer afgestoft. Maar ook de afgelopen jaren waren het vooral buitenlandse bedrijven die de beurs betraden. En we hebben besloten om het de hele week te hebben over de beste besluiten van onze gasten. We beginnen bij het begin, namelijk: starten met beleggen.  See omnystudio.com/listener for privacy information.

Apple zou serieuze gesprekken voeren om de AI-technologie van Google op zijn iPhones te krijgen. Een flater voor Apple, want het moet bij de concurrent aankloppen omdat het niet gelooft in zijn eigen kunstmatige intelligentie. En voor Google is het een aantrekkelijke deal. Het kan een flinke zak geld opleveren, maar ook gebruikers wegsnoepen bij concurrerende AI-modellen. Nog meer AI in deze aflevering. Het gaat ook over Nvidia. De chipmaker staat aan het begin van vier dolle dagen. Het trapt misschien wel het belangrijkste evenement ooit af. De verwachting is dat Nvidia met een nieuwe chip komt om AI mee te trainen. En het bedrijf laat ook weten waar het de komende jaren op wil focussen. De Amsterdamse beurs ziet dat het animo voor een beursgang bij bedrijven toeneemt. Maar het zijn niet onze eigen Nederlandse bedrijven die een plekje in de AEX, Midkap of SmallCap willen, maar juist internationale spelers. Zo heeft CVC Capital Partners, de eigenaar van Douglas, de plannen voor een IPO weer afgestoft. Maar ook de afgelopen jaren waren het vooral buitenlandse bedrijven die de beurs betraden. En we hebben besloten om het de hele week te hebben over de beste besluiten van onze gasten. We beginnen bij het begin, namelijk: starten met beleggen.  See omnystudio.com/listener for privacy information.

Voltamos trazendo as publicações mais recentes em Neonatologia. Nesse episódio, tratamos de um assunto bastante polêmico e de dois “aniversários”. Confere:1.Tendências do Fechamento do Canal Arterial em Lactentes Nascidos com 22 a 30 Semanas de Gestação – Zubin Shah et al.  - Journal of Pediatrics Vol.263Neste artigo, o objetivo dos autores foi descrever a tendência recente de fechamento da persistência do canal arterial (PCA) em prematuros e comparar as características clínicas dos recém-nascidos cirúrgicos versus o fechamento transcateter. Como resultado, houve diminuição do fechamento cirúrgico e aumento do fechamento transcateter do PCA em crianças nascidas com 22-30 semanas de gestação. Disponível em: https://doi.org/10.1016/j.jpeds.2023.1137162.  Estudo prospectivo multicêntrico de 3 anos da Amplatzer Piccolo™ Occluder para fechamento transcateter do canal arterial patente em crianças ≥ 700 gramas – Brian H Morrey et al. – Journal of Perinatology, Agosto de 2023.Este estudo descreve os desfechos clínicos de 3 anos desta coorte de lactentes e crianças. O fechamento transcateter do PCA em pacientes pediátricos com o Amplatzer Piccolo™ Occluder é seguro e eficaz, com > 99% de sucesso do procedimento em pacientes ≤ 2 kg, fechamento de 100% documentado até 3 anos e sobrevida global da coorte > de 95% em 3 anos. Disponível em: https://www.nature.com/articles/s41372-023-01741-13. Antibioticoterapia de curta duração para pneumonia na unidade de terapia intensiva neonatal - Zachery S. Lewald, Journal of Perinatology, jul 2023Determinar os resultados de adesão e segurança de um ciclo antibiótico de 5 dias com um "tempo limite" para o tratamento da pneumonia "hemocultura negativa" na UTIN. A adesão ao tratamento antibiótico definitivo de 5 dias para pneumonia "cultura negativa" foi alta. A intervenção parece segura, pois apenas 3% (3/119) dos episódios de pneumonia recidivaram 14 dias após um ciclo de 5 dias de tratamento antibiótico definitivo.Disponível em: https://www.nature.com/articles/s41372-023-01720-64. Uma década de evidências: iniciativa de alimentação padronizada visando marcos da alimentação e predição da permanência na UTIN no prematuro em UTIN nível IV de referência - Erika K. Osborn et al. Journal of Perinatology, Abril de 2023.Os objetivos deste estudo foram: avaliar a manutenção, a variação e os desfechos clínicos de prematuros dentro do programa de alimentação SIMPLES ao longo de um período de 10 anos com base na aquisição de marcos e resultados da alimentação. O programa de alimentação SIMPLE minimizou a variabilidade e promoveu a aquisição de marcos alimentares de forma consistente. O tempo de permanência é previsível usando marcos de alimentação, comorbidades, IG e IGC nos marcos de alimentação.Disponível em: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC10147899/ Não esqueça: você pode ter acesso aos artigos do nosso Journal Club no nosso site: https://www.the-incubator.org/podcast-1 Se estiver gostando do nosso Podcast, por favor deixe sua avaliação no seu aplicativo favorito e compartilhe com seus colegas. O nosso objetivo é democratizar a informação. Se quiser entrar em contato, nos mandar sugestões, comentários, críticas e elogios, manda um e-mail pra gente: incubadora@the-incubator.org

Neste episódio do Journal Club, voltamos a apresentar artigos bem recentes e com desafios comuns para quem trabalha na UTI Neonatal.Não esqueça: você pode ter acesso aos artigos:1. Viral Infections and Neonatal Necrotizing Enterocolitis: A Meta-analysis  - "Infecções Virais e Enterocolite Necrosante Neonatal: Uma meta-análise"2. Short-course empiric antibiotic therapy for possible early-onset sepsis in the NICU  - "Antibioticoterapia empírica de curta duração para possível início precoce sepse na UTIN"3. Human milk-derived fortifiers are linked with feed extension due to Hypoglycemia in infants

Pasaulē atsevišķās vietās jau šobrīd kā medikamenti depresijas ārstēšanai tiek izmēģināti psihedēliskie līdzekļi, tostarp no sēnēm iegūtais psilocibīns. Kāpēc tas pacientiem varētu palīdzēt labāk un no kā jāuzmanās, laižot šādu vielu apritē, par to raidījumā Zināmais nezināmajā, kurā dosimies arī uz gļotsēņu izstādi Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. Gļotsēnes nav tas pats, kas sēnes, pat ja tas viss izklausās līdzīgi. Dodamies uz Latvijas Nacionālo dabas muzeju, kur apskatāma izstāde “Gļotsēnes Latvijā - krāšņums no plazmodija līdz sporām”. Izstāde ļauj izsekot gļotsēņu daudzveidībai, spilgtajām krāsām un neparastajam dzīves ciklam. Pumpurītes, dzelksnītes, sprodzītes, vilkpienaines, ragansviesti - šādos un vēl citos neparastos vārdos tiek dēvētas gļotsēnes, kas fotogrāfijās, dzīvos paraugos un videomateriālos aplūkojamas izstādē Dabas muzejā. Saruna ar Julitu Klušu un Viju Sīmansoni, divām gļotsēņu pētniecēm-entuziastēm, kuru ikdienas darbs aizrit citās nozarēs, taču viņu abu dzīves būtiska sastāvdaļa ir gļotsēņu meklēšana dabā un sugu noteikšana. Kaut jēdzienā parādās vārds “sēnes”, gļotsēnes tomēr nav sēnes. Izstādes nosaukums “Gļotsēnes Latvijā - krāšņums no plazmodija līdz sporām” jau liek aizdomāties par gļotsēņu dzīves ciklu. Psilocibīna izmantošana medicīnā depresijas ārstēšanai Diskusijas par psilocibīna izmantošanu medicīnā depresijas pacientu ārstēšanai virmojušas jau labu laiku, un dažās vietās pasaulē šādu ārstēšanu jau sāk piekopt. Ar ko šāds no sēnēm iegūts psilocibīns varētu būt labāks vai, iespējams, bīstamāks nekā citi līdzekļi? Eiropa ir pārpludināta ar narkotikām, tā secināts Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2023. gada ziņojumā, konstatējot, ka nelegālās narkotikas ir visur un ka tirgū var atrast gandrīz jebkuru psihoaktīvu vielu. Bažas izskan arī par terapeitisko psihedēlisko līdzekļu izplatību, un šos līdzekļus, konkrēti, psilocibīnu, iegūst no sēnēm. Psilocibīna sēnes sarunvalodā tiek dēvētas par “burvju sēnēm”, bet pats psilocibīns varot atbrīvot pacientu no depresijas simptomiem. Vai psilocibīns tiešām varētu būt kaut kas jauns un vērtīgs pacientiem, vai arī mums drīzāk jāuztraucas, ka tas kļūs viegli pieejams visiem un visur? Kas depresijas pacientu ārstēšanās izmantots līdz šim un ar ko labāks varētu būt psilocibīns un “burvju sēnes” kopumā, analizē Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns. Artūrs Utināns skaidro, ka psilocibīnu depresijas ārstēšanai izmanto, kombinējot ar psihoterapiju vai mūzikas terapiju. "Pirms katrs seansa ir situācijas skaidrojums, ko gaidīt un kā uztvert. Tas, protams, ir speciālista pavadībā, nevis ka kāds ielien tumšā pagraba un taisa "tripus"," norāda Artūrs Utināns. "Ko var gaidīt un kā reaģēt, ja kaut kādas briesmīgas halucinācijas un balsis sāk izpausties. Tad ir pats ceļojums, kas ir pacientam vienatnē. Viņam pat tiek uz acīm uzlikta maska. Pēc tam atkal ir apstrāde, integrācija, kā integrēt to, ko viņš redzējis, lai nepaliktu nepareizi secinājumi par dzīvi, kas varētu ietekmēt uzvedību." Tātad tiek darīts viss, lai organismā vairāk riņķotu labsajūtas hormons serotonīns? "Serotonīns ne tik daudz rada labsajūtas sajutu, cik noņem negatīvās emocijas," norāda Artūrs Utināns. "Saistoties ar dažādiem smadzeņu garozas centriem, panāk, ka tie pieslēdzas un cilvēks ierauga citu risinājumu, kamēr pie depresijas vai trauksmes traucējumiem ir sašaurināta uztvere, tuneļveida redze. Vai nu kāds redz vienīgi bezizeju, vai tikai mikrobus, vai vēzi, kas viņu apdraud." Šo metodi izmanto arī pāru terapijā. Lūkojoties uz šamanismu, psilocibīna izmantošanu, psihedēlisko līdzekļu lietošanu var uzskatīt par vienu no senākajām mentālo traucējumu ārstniecības metodēm. Austrālija ir pirmā valsts pasaulē, kurā psihiatriem ir atļauts izrakstīt psihedēliskus līdzekļus depresijas ārstēšanai, ja vien citi medikamenti nav līdzējuši. Bet, ja runājam tieši par psilocibīnu, tad jau 2019. gada nogalē ASV Pārtikas un zāļu pārvalde paziņoja, ka psihedēliskais psilocibīns varētu būt revolucionārs līdzeklis smagas depresijas ārstēšanā. Psilocibīna injekcijas ir lietotas klīniskajos izmēģinājumos ASV, bet šī gada sākumā varēja lasīt, ka Oregona kļuvusi par pirmo ASV štatu, kur legalizēta psilocibīna ārstnieciska lietošana. Kas ir galvenās bažas saistībā ar psilocibīna plašu lietošanu? "Mums nav zināmi visi ilgtermiņa efekti, kādi var būt, jo šīs zāles no 50. - 60. gadiem, saka, ka pateicoties ASV prezidentam Niksonam, ir aizliegtas. Tad bija puķu revolūcijas, hipiji izmantoja, viņi uzstājās pret  karu Vjetnamā. Viņš uzskatīja, ka tas nomāc patriotiskās jūtas un padara cilvēkus nesakarīgus. Tas tiek minēts kā viens no iemesliem, kāpēc šīs psihedēliskās vielas pieskaitīja narkotikām," skaidro Artūrs Utināns. "Otrs, var būt kaut kāda nesakarīga uzvedība, provocējas psihozes. Tajā skaitā nesakarīgas domāšanas dēļ viņš var izlekt pa logu. Medicīna un zinātne ir konservatīva, skaidrs, ka pasaule lēnām skatīsies, kas sanāks Austrālijā, kas sanāks Oregona, pamazām vāks datus, arī negatīvos rezultātus. Tajā skaitā svarīgi ir ilgtermiņa rezultāti, kas būs pēc 10 - 20 gadiem ar lietotājiem. Vai viņiem pietiks, ka viņi vienreiz gadā izmēģina, vai viņi sāks gribēt biežāk - divreiz, trīsreiz, piecreiz un tad 365 reizes gadā. Var veidoties arī fizioloģiska atkarība, psiholoģiska atkarība."

Nesen raidījumu veltījām stāstam par grāmatām 19. gadsimtā, kāda loma tām bija sabiedrībā, kas bija autori un kas lasīja grāmata. Šoreiz īpašu uzmanību pievēršam kādam arī mūsdienās iecienītam žanram - padomu grāmatām. Lai arī mūsdienas bieži esam paraduši atbildes uz praktiskiem jautājumiem meklēt internetā, arvien iecienītas pašpalīdzības grāmatas. Kādas problēmas nomāca 18. un 19. gadsimtā Latvijas iedzīvotājus? Par to daudz pastāsta pirmās padomu grāmatas Latvijā. Kā audzēt bietes, kā ārstēt lopus - šīs un citas ikdienas dzīves aktualitātes risināja ar dažādiem padomiem. Kāda šīm grāmatām bija atsaucība lasītāju vidū, skaidro Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, literatūrzinātnieks Pauls Daija un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Beata Paškevica. Līdz 20. maijam Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpā "Retumu pasaule" (5. stāvā) apskatāma krājuma izlase "Bites, bakas, kartupeļi. Praktisko padomu grāmatu pirmsākumi". Padomu grāmatas par to, kā labāk dzīvot, nesaslimt, nopelnīt daudz naudas, ir populāras ne tikai mūsdienās – to pirmsākumi latviešu grāmatniecībā meklējami pirms vairāk nekā divsimt gadiem, apgaismības laikmetā. Kā latvieši apguva jaunākās atziņas lauksaimniecībā, finanšu pratību, kulināriju, veselības profilaksi un daudz citu noderīgu iemaņu – atbildi uz šiem jautājumiem sniedz ieskats 18.–19. gadsimta praktisko padomu grāmatās, kas aplūkojamas krājuma izlasē. Mācītāju, muižnieku, ierēdņu, ārstu sarakstītās grāmatas aptver plašu tēmu klāstu, sākot ar padomiem cūkkopībā, biškopībā, kartupeļu audzēšanā, līdz pat merino aitu kopšanai un baku potēšanai. Tās demonstrē mazāk pazīstamu šķautni apgaismības laikmeta grāmatniecībā un ļauj ielūkoties latviešu zemnieku un muižu kalpotāju ikdienas pasaulē. Pārlūkojot pirmās grāmatas šajā žanrā, atklājas ne tikai jaunu saimniekošanas metožu piedāvājums, bet arī pārmaiņas grāmatas funkcijās. No sakrāla priekšmeta grāmata kļuva par palīgu praktiskajā ikdienas dzīvē. Kas ir pašsuģestija un kā tā darbojas? Ar pašiedvesmu cilvēks var mazināt sāpes, simptomu nomākšanu, bet ne veikt pašas slimības ārstēšanu. To cilvēks var panākt ar ticību, saka medicīnas doktors, ārsts-psihiatrs Artūrs Utināns. Cik daudz varam kontrolēt ar pašiedvesmu un kāpēc dažiem darbojas pašiedvesma, citiem – nē. Par pašsuģestijas jeb pašiedvesmas pamatlicēju medicīnā tiek uzskatīts franču aptiekārs Emīls Kuē, kurš pagājušā gadsimta sākumā kļuva populārs ar to, ka  saviem klientiem ieteica regulāri atkārtot frāzi – ar katru dienu man kļūst aizvien labāk  visās nozīmēs.  Kāpēc šī šķietami vienkāršā metode citiem palīdz tikt galā gan ar emocionāliem, gan fiziskiem kaitējumiem, bet  citiem nekādi neizdodas pašiem sevi noskaņot uz pozitīvās domāšanas viļņa, par to saruna ar medicīnas doktoru, ārstu-psihiatru un psihoterapeitu Artūru Utinānu. Cik ļoti pašiedvesma var ietekmēt cilvēka garīgo un arī fizisko stāvokli?

Jälleen jakso erikoisjoukkoaiheen eli FINSOF ympärillä! Anssi Aikio on entinen erikoisjoukkoupseeri Utin Jääkärirykmentistä, ja vastaa nykyään Varustelekan Särmä TST -tuoteryhmän pyörittämisestä. Millainen on tie erikoisjoukkoupseeriksi Puolustusvoimissa? Entä millainen oli Anssin tie Utin hangaareista Konalan painopistealueelle? Millainen on hyvä erikoisjoukkoupseeri tai hyvän erikoisjoukkosotilaan? Millainen on upseerien ja aliupseerien välinen dynamiikka? Mitä on esimerkillä johtaminen? Kuuntele, niin tiiät!Mighty Finland Podcastia tehdään meidän mahtavien yhteistyökumppaneiden kanssa:Varusteleka - Reserviläisen karkkikauppa ja meidän luotettu huoltopiste jo vuosien ajan - Varusteleka.fiLöydät myös meidän moraalimerkin Lekasta!Savox - Kriittisen kommunikaation kärkiosaaja. Never Alone. - savox.comSavotta - Huikeita kantojärjestelmiä ja muita varusteita maanpuolustukseen ja ulkonaliikkumiseen - Savotta.fiStudion juomahuollosta vastaa Savonlinnalaisen Olaf Brewingin ja meidän yhteinen Olut M/22.Ota meihin yhteyttä Instagramin directissä tai laita mailia osoitteeseen mighty.finland1917@gmail.com, jos sulla on aiheideoita, ajatuksia vieraista tai muuten vaan rakentavaa tai ei niin rakentavaa palautetta.Instagram: @mighty_finland_

Į LRT girdi kreipėsi vilnietis, kuris skundžiasi, kad daugiabučio kieme švaistoma požeminėmis šilumos trasomis keliaujanti šiluma. Anot jo, tai matoma ne pirmą kartą: įšilęs gruntas tirpdo sniegą, o tai kelia klausimų, ar toks šilumos išgaravimas nėra nuostolingas gyventojams. Kodėl šalyje yra tokių probleminių vietų ir kokios tai turi įtakos gyventojų sąskaitoms, aiškinasi Vilius Narkūnas.Europos Sąjungos energetikos ministrai šiandien tarsis, kokia turėtų būti dujų kainų viršutinė riba. Pokalbis su korespondentu Briuselyje ir ekonomistu Algirdu Bartkumi.Lietuvos politinės partijos iš esmės sutaria dėl daugybinės pilietybės referendumo ir galutinė siūloma formuluotė, tikimasi, Seimui bus pristatyta iki kitų metų kovo mėnesio. Referendumą dėl Konstitucijos pataisų daugybinei pilietybei įteisinti planuojama surengti kartu su 2024-ais metais vyksiančiais prezidento rinkimais. Pokalbis su Pasaulio lietuvių bendruomenės pirmininke Dalia Henke.Europos Sąjungai priėmus direktyvą įtvirtinti neperleidžiamas vaiko priežiūros atostogas moterims ir vyrams, vaiko priežiūros mėnesiai tėčiams ir mamoms bus įteisinti ir Lietuvoje. Ar pritariate nuo Naujų metų įsigaliosiančiai naujai tėvystės atostogų tvarkai?Šiuo metu Lietuvoje gyvena daugiau kaip 145 tūkstančiai užsieniečių. Dauguma jų – Ukrainos, Rusijos ir Baltarusijos piliečiai, taip pat atvykėliai iš kitų ES šalių. Vis dažniau Lietuvą pasirenka ir užsieniečiai iš tolimesnių šalių – Indijos, Turkijos, Uzbekistano ir kitų. Diskusija, kas ir kaip rūpinasi atvykusių žmonių integracija.„Baltijos tyrimų“ LRT užsakymu atlikta apklausa rodo, kad didesnė visuomenės dalis sutiktų, kad matematikos egzaminas abiturientams taptų privalomu. Dažniau su tuo nesutinka moksleiviai ir jaunimas iki 30-ies. Ekspertų teigimu, viena vertus, visuomenė nori kokybės ir standartų, kita vertus, – nepasitiki sistema. Išsamiau pasakoja Giedrė Skridailaitė.Ved. Darius Matas

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pulkvežleitnantu, Mācību vadības pavēlniecības štāba priekšnieku Māri Utinānu.

Organic Vibes #80 | Guestmix By UTIN by Exei

This episode we delve into the world of oligarchs, Roman Abramovich especially. He has announced his sale of Chelsea FC. Why? The pressure was PRESSURING! Who is Roman Abramovich, why is rich and what connections does he have to President Vladimir Putin? www.patreon.com/DISUNOMICS​​​​​​ Twitter: twitter.com/_NOMICS​​​​​​​​ IG: instagram.com/DISUNOMICS​​​​​​​​ IG: instagram.com/disunomicspod​​/ Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices Learn more about your ad choices. Visit podcastchoices.com/adchoices

War in Ukraine, Tai's in Texas, Gustavo getting booked, Bri spinning bins, JO just be late

Epsiode 68 Man slapped up dogs and slapped up cats! Word to D Double E, the news of French International and West Ham star, Kurt Zouma kicking his cat has caused unprecedented outrage in the British press and public. In a situation where it is abundantly clear that the act of the footballer was wrong, former goalkeeper chris Kirkland believes that the act was and is worse than racism ! Lex and Ace share their thoughts. Putin, is Putining again, as the Russian president has made it clear to all those who oppose him going to ware os long because their will be mo winners. These comments come off the backdrop of the conflict between Ukraine and Russia. And at the time of recording The prime minister still has not resigned!

Teju divi gadi pandēmijas noskaņas ne vienam vien cilvēkam liek meklēt veidus, kā sevi izklaidēt, atpūsties un atslēgties no ikdienās. Ņemot vērā ierobežojumus un ik pa laikam noteiktā mājsēdes, izklaides bieži ir turpat mājās pie kāda ekrāna. Seriālu skatīšanās maratoni, stundām ilga datorspēļu spēlēšana vai arī grāmatu lasīšana – šie ir tikai daži veidi, kā atpūšamies, patveroties no reālās dzīves. Kā šī bēgšana no realitātes ir kļuvusi par mūsu ikdienu pandēmijas apstākļos un vai tā ir veselīga mūsu psihes aizsargreakcija pret ikdienas grūtībām, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns. Aktieri kameras priekšā rada citu realitāti Kino un teātra aktieri caur savu emocionālo pieredzi iejūtas dažādos tēlos, ne reti pakļaujot tam savu ķermeni un dzīves veidu. Ko aktiermeistarībā nozīmē jēdziens "metodes aktieris", kuras Holivudas zvaigznes visspilgtāk iemieso šo metodi un kā tā darbojas? "Aktierim ir jāiemācas sarežģīto padarīt par vienkāršu, vienkāršo par vieglu un vieglo par skaistu," ir teicis krievu  režisors Konstantīns Staņislavskis, aktiermeistarības metodes ieviesējs, kuras pamatā ir paņēmienu klāsts, kad aktieris identificējas ar tēla iekšējo motivāciju un emocijām, lai tādejādi viņš spētu izteiksmīgi atveidot  savu varoni.   Vēlāk šo  Staņislavska metodi izmantoja, un pilnveidoja vairāki Amerikā dzīvojošie aktiermeistarības pasniedzēji. Mūsdienās par šīs metodes aktieriem tiek dēvēta vesela plejāde ASV kino zvaigžņu – Dastins Hofmanis, Merila Strīpa, Keita  Blanšeta, Als Pačīno, Uma Turmane,  Nikolass Keidžs  un  vēl citi. Vairāk par šo aktiermeistarbas  metodi un tās spilgtākajiem adeptiem stāsta kinokritiķe un Nacionālā Kino centra direktore Dita Rietuma. Fragmentā dzirdējāt amerikāņu aktieri Marlonu Brando Stenlija Kovaļska lomā 1951. gada uzņemtajā filmā "Ilgu tramvajs". Šis aktieris tiek dēvēts par vienu no spilgtākajiem minētās  aktiermeistarības metodes lietotājiem. Vēl skatot zināmākos piemērus par aktieru pilnīgu iemiesošanos savos tēlos, varam lasīt par to, kā Adrians Brodijs zaudēja 13 kg sava svara, lai iemiesotos  Varšavas geto  novārdzinātā ebrejā filmā "Pianists", vai Renē Zelvegere, kura uzresnēja, lai filmētos kā britu tuklīte  Bridžita Džonsa, vai Ramī Maleks, kurš gadu  pirms filmēšanas nēsājis zobu plati, lai tādejādi iejustos dziedātāja Fredija Merkūrija tēlā. "Aktiera darbs būtībā slēpjas divās jomās: spēja konsekventi radīt realitāti un spēja šo realitāti izteikt," ir sacījis aktiermākslas pedagogs Lī Strasbergs.  Turpinājumā  īsa intervija  ar  Latvijas Nacionālā teātra aktrise un režisore Ināra Slucku, kura ir  lasījusi un pētījusi un  apguvusi vingrinājumu  kopumu, kas  nepieciešams  minētas aktiermeistarības  metodes izkopšanai.

Elaine Utin is the Co-Founder and Executive Director of LatinxEd. Through her roles, Elaine focuses on leadership and identity development to help Latinx youth be creatively, civically, and collegiately ready to lead our future in North Carolina. Prior to LatinxEd, Elaine earned her B.A. in Middle Grades Education at the University of North Carolina at Chapel Hill as a first-generation college student and a Gates Millennium Scholar. She also received her Master's in Education from the Harvard Graduate School of Education where she studied Technology, Innovation, and Education. In 2018, Elaine was recognized on Forbes's 30 Under 30: Education list. 

Cilvēks ir sociāla būtne un, lai izdzīvotu, mēs veidojam kopienas. Savukārt, lai šīs kopienas psatāvētu un funkcionētu, ikdienas ir jāpieņem dažādi lēmumi un jāpanāk kopienas locekļu vienošanās. Bieži gadās, ka cilvēki lēmumus pieņem neracionāli, pat, ja pieejama visa nepieciešamā informācija izsvērta lēmuma pieņemšanai. Viens no iemesliem ir grupas domāšana - fenomens, kad cilvēki cenšas panākt konsensus pat, ja tas nav labākais risinājums. Kas ir grupas domāšanas fenomens, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers un komunikācijas zinātnes doktore, biznesa konsultante Olga Procevska. "Vēsturiski interese par grupu domāšanu un lēmumu pieņemšanu grupās ir radusies analizējot politiskus lēmumus. Tas nav nejauši, jo nepareizu lēmumu cena ir augsta. Vēlāk interese pavirzījusies uz biznesu, kur arī ir augsta cena kļūdām burtiskā nozīmē," skaidro Olga Procevska. Viņa norāda, ka šobrīd, kad cilvēki vairāk domā par racionalitāti, par lēmumu pieņemšanas kvalitāti un iznākumiem ne tikai politikā un biznesā, bet arī privātajā dzīvē, daudzās jomās gribam pieņem aizvien labākus, racionālākus lēmumus. "Mēs varam pieņemt labu lēmumu, izvēloties dzīves partneri, labu lēmumu par bērnu radīšanu un viņu audzināšanu, mēs ļoti meklējam veidus, kā apiet savus stereotipus, aizspriedumus un domāšanas kļūdas. Ar to var izskaidrot lielo interesi par tēmu. Vēlēšanās pieņem labus lēmumus izplešas gandrīz uz visām sfērām," uzskata Olga Procevska. Pētniece atzīst, ka arī ģimene jau ir grupa, un ir iespējams pieļaut tipiskās kļūdas, kas raksturīgas grupu domāšanai, kas noved parasti pie sliktākiem lēmumiem. Tāpat ir iespējams darīt lietas, kas palīdz pret negatīvajām grupu domāšanas izpausmēm. Tomēr ģimene ir maza formāta grupa parasti. "Es to uztveru līdzīgi kā kāri pēc saldumiem. Mums evolucionāri ir izveidojusies tendence, ka patīk saldas garšas labā nekā sīvas. Saldi augļi garšo labāk nekā rācenis. Apkarot šo var, bet tas ir kā cīnīties pret straumi. Tas, ko darām, un tas ir labi zināms mazu bērnu vecākiem, nevis apkarot, skrienot ar pieri sienā, bet mēģināt atrast apkārt ceļus.," skaidro Olga Procevska. "Tāpat grupu domāšanas ziņā mums ir izveidojusies tieksme vienoties. Mums ir svarīgi būt saskaņā ar savu grupu. Tas ir veids, kā veidojam attiecības, alianses un īstenojam savus plānus. Pieņemo lēmumus, ir jāņem vērā, ka jebkurā dabiskā situācijā, ļaujoties pašplūsmai, grupa tieksies vienoties, nevis uz konfliktu, jo konflikts ir diskomforts. Tas ir arī iemesls, kāpēc lielākā daļa cilvēku izvairās no atšķirīgu viedokļu paušanas. Tas arī reizēm mēdz novest pie sliktākiem lēmumiem." Ivars Austers uzskata, ka viens un tas pats cilvēks vienā situācija var iekrist grupas domāšanas slazdā, bet citā ar to labi tikt galā. To nosaka niecīgas atšķirības situācijā. Sociopāta prāts Ir izpētīts, ka Pirmajā pasaules karā  ienaidnieku iznīcināja 2% cilvēki ar antisociālām iezīmēm, norāda psihoterapeits Artūrs Utināns, stāstot par sociopātiem, sociopātiskām pazīmēm un iemesliem antisociālai uzvedībai. Termins sociopātija pirmo reizi parādījās pagājušā gadsimta 30. gados, kad to ieviesa amerikāņu psihologs Džordžs Partridžs, runājot par cilvēkiem, kuru galvenā iezīme  bija  nespēja  ievērot sabiedrības normas un tādejādi kaitē citiem. Ir vairāku pazīmju kopums, kas liecina, ka cilvēku var saukt par sociopātu. Par to stāsta psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns. Nereti sociopāti tiek pielīdzināti psihopātiem, taču iemesli šīm garīgām novirzēm no normas- daži  speciālisti uzskata, ka psihopātu gadījumā ir iedzimtība, kamēr sociopātisks cilvēks  veidojas ārējo faktoru ietekmē savukārt daļa psihologu uzskata, ka sociopātija ir vieglāka psihopātijas forma. Artūrs Utināns skaidro vēl kādu interesantu aspektu, kas veicina minēto cilvēku parādīšanos sabiedrībā, proti, te ir kari.

"Being from the South and being Latina, at least my experience and in my journey...I felt like they were working against each other. And back to that feeling of 'Ni de Aquí o Ni de Alla,' as I look back I see so much complexity in that story." - Elaine Utin  Elaine talks about growing up in the South between a pecan and peach orchard. Born in Peru, she describes spending her formative years in faith-based communities influenced by her father while also visiting Peru and experiencing food, music, and language from her mother and grandmother. She talks about using the two sides of her brain when describing the two sides of her identity. She eventually realizes the complexity of her identity in her experience as a first-generation college student and in her college years. She begins to unpack the many layers of her experiences in the development of her work with the Latinx community. Elaine talks about LatinxEd and how her lived experience of being a learner in the South influenced her approach to creating the South Carolina nonprofit organization which serves youth in the Latinx community. Adela asks Elaine, “What does your support structure look like?” Elaine talks about the challenges of being an entrepreneur while being a Mom and using coaching as a tool to help her with mindset and personal growth. She also talks about democratizing coaching for Latinx youth through the program Somos Carolina. We can support Elaine and her work by visiting LatinxEd.org and learn more about impactful programs like College y Consejos and Somos Carolina. Words of wisdom from Elaine: She encourages us all to allow ourselves to experience the complexity and nuance that is our own humanity and Latinx identity. Thank you for listening to Latina South! If you like the show, please leave us a review on Apple Podcasts or drop us a note at hola@latinasouth.com. For more episodes, please visit our website: www.latinasouth.com. Or follow us on social media @LatinaSouth.  Podcast Music: “The OGS Present Higher” Written by Divinity Roxx, Marcie Chapa, Katty Rodriguez, Nikki Glaspie, Tia Fuller Published by Hot Tottie Music (ASCAP), Wambui Publishing Company, I M A Funkateer (BMI) Used by permission. All rights reserved.

Pandemi covid membuat nasib anak kos makin tak menentu. Jajan harus dibatasi, nggak foya-foya juga. Obrolan kali ini bersama anak-anak kos Utin, Mbak Eva, dan Ahmad. Mereka merantau dari Pontianak, Semarang, dan Boyolali menuju Jogja. Seperti apa cerita mereka??

Cinta itu apa seh? Nah edisi kali ini kami bicara tentang cinta bersama Utin dan Mas Nanang. Mulai dari cinta monyet hingga pengalaman mereka bersama pasangan masing-masing.

Hai hai, Selamat Merayakan Imlek. Long weekend ngapain aja?? Kebetulan aku bareng sama temen kerja neh. Ngobrol-ngobrol ngalor ngidul sembari curhat colongan hehee. Obrolan kali ini bersama Utin dan Mas Nanang, rekan kerjaku di tempat aku bekerja. Utin ini seorang beauty enthusiast, sedangkan mas Nang adalah content creator tapi obrolan ini gak ada hubungan sama kerjaan. Nah bingung kan? So dengarkan yaa.

Mēdz jokot, ka Covid-19 izraisītā pandēmija un ar to saistītā sociālā distancēšanās un ar to saistītā palikšana mājās esot itroverto atriebība ekstravertajiem, kuriem līdz šim pasaule ir bijusi vairāk piemērota. Ar joku pētniecību nenodarbosimies, bet lūkojamies, kādas ir tās atšķirības, kas nosaka cilvēka personības tipu. Par introvertajiem un ekstravertajiem stāsta psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns. Ikvienā cilvēkā ir gan introvertā, gan ekstravertā daļa. "Viens no labākajiem diagnozes kritērijiem ir šis Covid laikmets, kas pasaka, cik daudz jums ir ekstraversijas un cik introversijas. Ja jūs, kā daudzi saka, es baudu šo Covid laiku: es esmu mājās, man tur nemaz neprasās tusēt, forši, es varu palasīt grāmatas, ja vajag, es pakontaktēju ar kādu un tamlīdzīgi. Tas nozīmē, ka cilvēks ir introverts. Tas ir līdzīgi kā es, man nekādus psihiskus pārdzīvojumus nesagādā šis Covid laikmets," stāsta Artūrs Utināns. "Ja cilvēks aizvien sliktāk jūtas šajos ierobežojumu laikmetā, tātad viņš ir ekstraverts. Pat var izmērīt, piemēram, vieni labi jutās pirmās divas nedēļas, citi divus mēnešus, bet citi saka, ka pēc pusgada sāk apnikt. Tā var izmērīt, cik liela ir jūsu ekstravertuma pakāpe." Veikts petījums par sociālās distances ievērošanu ģimenē Covid pandēmijas pirmajā vilnī sociālajos tīklos bija populārs joks par latviešiem, kuri beidzot ir priecīgi, ka tiek ievērota viņam saprotama distance – 2 metri. Bet kāda tad ir distancēšanās reālajā dzīvē mūsu tautā un kā izpaužas latviešu rūpes citam par citu šajā laikā, skaidrojam sarunā ar Latvijas Universitātes pētnieku, sociālantropologu Kārli Lakševicu. Pagājušā gada pavasarī Latvijas Universitātes Antropoloģijas departaments iesaistījās pētījuma projektā par to kā vīrusa ierobežojumu laikā izpaužas rūpes ģimenē un, izskatot respondentu atbildes, iezīmējās šādas tendences: galvenās rūpēs uzņemas sievietes, vajadzība pēc distancēšanās pieaug, esot diendienā kopā vairākiem cilvēkiem vienā mājsaimniecībā, vīrusu izplata atbraucēji un mazāk izglītotie neuzticas zinātniekiem un valdībai. Vairāk par to, kā iezīmējas latvieša tēls šajā laikā, stāsta sociālantropologs Kārlis Lakševičs. „Es domāju, ka latviešiem tā jau labi padodas sociālā distancēšanās, šis ir viņu brīdis mirdzēt, un viņi to noteikti dara!” „Mēs, latvieši, esam kaut kādā ziņā attālināti viens no otra. Mēs esam pieraduši pie tā, ka. Nu, ka mums nav tik cieši vienmēr, kā tas varbūt ir tagad starp četrām sienām,” – tā skan dažas no atbildēm, kas analizētas minētajā pētījumā. Turpat citas atbildes par rūpēm savējo vidū un tajās iezīmējas tendence, ka cilvēki gados, baidoties par saviem bērniem vai mazbērniem, atvieglot viņu ikdienas gaitas, noraida viņu palīdzību. Lūk fragments: „… man pieteicās, ka mazdēls man vedīs pārtiku. Un jau bija sarunāts, bet tad es pārdomāju tomēr, ka, nu, tas ir liels apgrūtinājums tomēr. Viņš dzīvo prom tur, tālu Pārdaugavā. Bez tam viņš strādā. Tātad viņš arī pēc darba kaut kur septiņos, sešos viņam beidzas darbs un tad viņam vēl jābrauc. Es to negribēju, viņu te apgrūtināt. Un tad es atteicu." Skatot tālāk pētījumu, var runāt par tādu kā ierobežojumu blakus efektu, vai, pareizāk sakot, par to, kā krīzes situācijās mūsu cilvēkos pamostas dziļāka interese par citu emocionālo labsajūtu. Atkal fragments no pētījumā iesnigtajām atbildēm: „Kas tad mums ir svarīgākais dzīvē? Man liekas, ka visiem pluss, mīnuss attiecības. Kaut vai tas, ka es jūtu, piemēram, ar tēti. Es nekad neesmu tā sazvanījusies. Nekad baigi nav bijis par ko runāt. Bet tagad jau mēs 4 minūtes varējām parunāt pa tālruni.” Lai arī no vienas puses cilvēku vidu pieauga rūpes un gadība cita par citu, tomēr no otras puses, redzējām, ka ģimenēs šajā ārkārtas situācijā pieaug konflikti, kā arī aizvien vēl sabiedrībā nav vienprātības par to,ko nozīmē ievērot epidemioloģiskos ierobežojumus. Bet tas jau ir globāls jautājums un nav raksturīgs tikai Latvijā, secina sociālantropologs.

Obrolan kali ini bener-bener lintas generasi, karena selain mbak Zulva dan bu Utin, ada Iris dan Ardo yg masih muda belia. Kami ngobrolin tentang hal-hal yg membuat insecure.

Seperti yg dijanjikan pada postingan sebelumnya, Rabu adalah waktunya "Obrolan Joglo Elang". Kali ini ngobrolin tentang investasi kesehatan, ada yg jaga makan sampai olahraga. Sharing dari kak Zulva yg seorang yoga guru dan pembatik, cerita dari kak Utin yg seorang pelukis, juga kisah dari bu Yayuk yg seorang pemilik galery seni. Dengarkan sampai selesai ya.

Episode kali ini ngobrol bareng embak-embak dari Joglo Elang. Ada kak Zulva, kak Utin, kak Amel, dan kak Mimi hehee. Nah obrolan kali ini tentang perdapuran. Penasaran?? Gimana obrolan bersama ibuk2 ini? Dengarkan sampai selesai yaa

Šią savaitę apžvalgoje – apie ateinančių metų elektros kainų ribas, degintinų atliekų skaičius ir Ignalinos AE pasisiūlymą tapti laboratorijaTinklalaidė internete: https://naglis-navakas.squarespace.com/audio/Naujienlaiškio prenumerata: https://naglis-navakas.squarespace.com/energydigest-prenumerata#EnergyDigest socialiniuose tinkluose:https://www.facebook.com/nnavakas (FB)https://www.linkedin.com/in/naglis-navakas-6ab613a6/detail/recent-activity/shares/ (LIN)https://twitter.com/leo_lenox (TWT)#EnergyDigest „Patreon“: https://www.patreon.com/energydigest

Kā rodas fobijas un kā tās atšķiras no bailēm, vai fobijas ir normāla cilvēka aizsargreakcija vai arī uz tām jālūkojas kā uz problēmu, ar kuru jātiek galā. Atbildes uz šiem jautājumiem raidījumā Zināmais nezināmajā meklējam kopā ar psihoterapeitu, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētāju Artūru Utinānu.

Lai arī laiku pa laikam katrs no mums gan jau pieķer sevi pie domas, ka dzīvē būtu jāmaina savi ieradumi, tiem tomēr mūsu ikdienā ir īpaša vieta. Ja tā padomā, cik gan darbību mēs neveicam automātiski, pat nepiedomājot – vienalga vai tā būtu tējkannas ieslēgšana no rīta, apavu uzvilkšana vai vēl kas tamlīdzīgs. Ieradumiem ir milzīgs spēks un loma, atslogojot smadzenes no liekas informācijas apstrādes un tieši pateicoties ieradumiem tējkannas uzlikšana neprasa mūsu smadzenēm milzīgu piepūli. Kā un kāpēc veidojas ieradumi un kāpēc daži no tiem kļūst par daļu no mūsu ikdienas viegli un nemanāmi, bet daļa prasa īpašu piepūli, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro psihoterapeits Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns. Ko nozīmē domāt loģiski? Loģiskā domāšana, šķiet, ir tas vārdu salikums, kas ikdienas sarunās ienāk itin bieži, proti, dzirdām aicinājumus "ieslēgt loģisko domāšanu" vai arī sakām, ka noguruma dēļ vairs nespējam loģiski spriest. Tieksme loģiski domāt ļāvusi cilvēkam evolūcijas laikā izdzīvot un šādai prasmei arvien ir liela nozīme, kaut laikmets kļuvis digitāls. Ja reiz loģiskā domāšana ir cilvēkiem klātesoša, vai to būtu nepieciešams kaut kā speciāli "ieslēgt"un tā "izslēdzas" noguruma brīdī, skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters.

Izrādās, vēlme atteikties izjust kādas emocijas vai nespēja tās piedzīvot un pārvaldīt var kaitēt mums pašiem. Par to, cik liela nozīme ir dusmām un kā šīs emocijas ietekmē attiecības – gan ar sevi, gan citiem – runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa universitātes, Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns, ģeštaltterapeite Agnese Spuriņa un kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Agnese Orupe. "Dusmas ir emocijas, kas lielākajā daļā gadījumu saistītas ar morālām vērtībām. Reizēm ar konkurenci. Dusmas, kas ir ģimenē, starp kolēģiem, skolā, tas visvairāk saistītas ar morālām vērtības," skaidro Artūrs Utināns. "Tas, kurš pauž dusmas, uzskata, ka pauž kādas morālās vērtībās. Tas, kurš saņem, dusmojas, ka pret viņu izturas slikti. Viens otram var aizrādīt par tīrību un kārtību vai uzticību, otrs protestē, ja tu dusmojies, tu nodari man kaitējumu, tu neizrādi pret man gādību. Rodas dusmas un pretdusmas, konflikts iet vaļā." "Dusmas ir dabiskas un nepieciešamas emocijas, kas primāri signalizē par to, ka mēs tiekam apdraudēti, iedomāti vai reāli, ka mūsu robežas tiek pārkāptas," atzīst Agnese Spuriņa. "Bieži dusmas ir aizsegs citām daudz grūtāk izturamām emocijām un izjūtām, piemēram, bailēm, bezspēcības sajūtai, kaunam, vientulībai. Reizēm dusmas kalpo kā attaisnojums, lai kaut ko nedarītu. Vieglāk ir dusmoties uz vecākiem par nepiepildītām gaidām bērnībā, nekā pašam uzņemties atbildību par sekām," turpina Spuriņa. Uz klausītājas jautājumu, kā ātri tikt galā ar dusmām, Utināns atbild, ka nepieciešama emociju apzinātība un saprast, vai dusmas ir adekvātas situācijai vai ne. To nav vienkārši noteikt. "Viens no mītiem ir, ka dusmas ir sliktas. Turklāt ir atšķirības starp dzimumiem – viņš uzsita dūri galdā, tā ir spēka pazīme un laba lieta. Sievietēm sabiedrības ieskatā dusmu izpausmes bieži netiek akceptētas," atzīst Agnese Orupe. "Ja neesam kontaktā ar dusmām vai ja mums ir mācīts, ka dusmoties ir nepareizi, tad dusmas bieži pavēršas pašam pret sevi. Tu izjūti tās kādā situācijā, bet neko nedari, tad var pārvērsties par pasīvo agresiju, kas izpaužas sevis vainošanā, re kā, es rīkojos tā, ka otram ir slikti. Vai arī otram nepasakām un pēc kāda laika saņemam dzēlīgu piezīmi," turpina Orupe. Mēdz būt, ka dusmojoties, varam panākt ko gribam, jo spēcīgas otra dusmu izpausmes biedē. Dusmas var izlādēt ar ķermeņa palīdzību, piemēram, sportojot, jo dusmas rada sasprindzinājumu ķermenī. Sportošana ir svarīga, ja ir klāt apzinātība. Ja tās nav, var kalpot kā kompanjons dusmu noliegšanai.  

Peter Wilenius ja Utti ”Hulkki” Hietala höpöttävät puuta heinää kehonrakennuksesta – analyyttinen bro science podcast. Kilpabodausjakso, eli juttua öljyttynä pullistelemisesta. 00:00 INTRO 02:00 ALKULÖPINÄT 06:58 Univaje 17:01 Kisadieettistoorit 27:04 Hietala on wanha. 30:48 Bodaus v/s muut urheilulajit 38:11 PETERIN SIIRTYMINEN CBB – KEHONRAKENNUS 45:18 Muutokset treeneihin 56:06 Saman lihaksen tuplatreenaus 1:03:11 Aivan sairaat bodaustreenit Miken kanssa 1:11:19 KYSYMYKSIIN VASTAILUA 1:11:19 Michal Krizanekin mitat 1:12:51 Utin CBB-kisapaino 1:17:49 CBB-painorajat ja puhdas urheilu? 1:29:26 Cedric McMillan 1:31:46 Phil Heath 1:33:56 Imre Vähi ja proteiiniton kisadieetti 1:36:34 Antti Ala-Laurinaho / vegaanibodaus 1:41:17 Utin edellytykset pärjätä shortsisarjassa? 1:42:59 LOPPULÖPINÄT ………………………………………………………….. Yksilövalmennukset – Peter: ► http://www.wilenius.pro/palvelut/ Yksilövalmennukset – Utti: ► http://www.muscleacademy.fi/hulkki/

En esta oportunidad recibimos a Mariano Utin, voluntario del proyecto Zikaron Ba´salon. Un proyecto que nace en Israel con el fin de cuidar la memoria de uno de los momentos más trágicos de la historia de la humanidad 

Kurš gan nav sastapies ar to sajūtu, ko visprecīzāk raksturo teiciens – nedari šodien to, ko vari izdarīt parīt un tev būs divas brīvas dienas. Darbu atlikšana uz vēlāku laiku vai izvairīšanās no tiem ir parādība, kas nav tikai raksturojama ar vārdu slinkums. Par prokrastināciju sauc darbu vai paveicamo uzdevumu atlikšanu vai izvairīšanos no tiem, koncentrējoties uz kādiem citiem darbiem vai uzdevumiem. Tiem, kam atvaļinājums vēl tikai priekšā, iespējams, darbs var nevesties, jo domās jau jāplāno gaidāmās brīvdienas. Citkārt ir teju neiespējami izskaidrot, kāpēc domas aizklīst neceļos un mēs nespējam koncentrēties uzdevumiem, kas jāpaveic. Kāpēc tā notiek un kas par to visu ir sakāms zinātnei, tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes raidījumā Zināmais nezināmajā sniedz Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas virsārsts, psihiatrs Artūrs Utināns. “Prokrastinācija ir aktuālu vajadzību atlikšana uz rītdienu. Ar ko tā atšķiras no slinkuma. Vienkāršākā atbilde būtu, ka slinkojošais nepārdzīvo, ka viņš slinko, viņš izbauda slinkošanu. Viņam ar savu slinkumu ir labi,” skaidro Artūrs Utināns. Galvenā prokrastinācijas pazīme – kritika, sevis šaustīšana. "Prokrastinācija ir pārdzīvošana par to, ka uzdevumi tiek atlikti, paškritika, sevis šaustīšana. Varētu teikt, ka vismaz vienam prokrastinācijas veidam var izdalīt trīs daļas: viena ir tā daļa, kas grib baudīt dzīvi, otra ir racionālā daļa, kas saka, ka ir pienākums un vajadzīga, trešā daļa - ieslēdzas panikas režīms, kad ieslēdzas laika limits, kad darbs jānodod," turpina Utināns. Laiks mūsu apziņā Alberts Einšteins ir teicis, ka “laiks – tā ir ilūzija”, bet par to, kas laiku veido mūsu apziņā un kas piešķir tam jēgu – paša laika ritējums vai darbības ar ko to piepildām, stāsta Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors un Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters. „Cilvēka laika uztvere nav mainījusies. Mūs allaž vada trīs principi – to kā uztveram vienlaicīgumu, ilgstamību un secību. Un tas ir bijis par pamatu laika uztverei dažādos laikmetos un kultūrās,” norāda Jurģis Šķilters.

Peter Wilenius ja Utti "Hulkki" Hietala höpöttävät puuta heinää kehonrakennuksesta - analyyttinen bro science podcast: 00:00 ALKULÖPINÄT 00:41 Tiet huonossa kunnossa 04:52 Sairaanhuollon yksityistäminen 09:16 Terveydenhuolto eri maissa 20:07 TREENIHÖPINÄT 20:37 Börjen saman lihaksen treenit peräkkäisinä päivinä 26:02 Börjen 2+2+5-jakoinen treeniohjelma 32:09 Kova volyymitoleranssi, MEV ja MRV 38:26 Treenaamisen muut hyödyt kuin fyysinen kehitys? 47:50 Erikoistekniikoiden käyttö oikeaan tarkoitukseen 1:00:28 Jalat voi treenata kunnolla VAIN kerran viikossa. 1:08:54 KYSYMYKSIIN VASTAILUA 1:09:20 Insuliiniherkkyyden merkitys lihaskasvussa 1:18:10 Aloittelijoille oma infopaketti-podcast? 1:19:27 Dorian Yates -kortti 1:23:23 Hardgainereilla/non-respondereilla korkea MEV? 1:28:05 Tiheä frekvenssi ja koko kropan treenit 1:31:07 Lihaksen tappaminen 1:34:34 Proteiinisynteesi v/s iso kokonaisuus 1:36:04 LOPPULÖPINÄT >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Peterin ja Utin valmennukset: ► www.muscleacademy.fi >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>

Peter Wilenius ja Utti "Hulkki" Hietala höpöttävät puuta heinää kehonrakennuksesta - analyyttinen bro science podcast. Tässä episodissa wanhukset muistelevat ekoja kisavuosiaan. 00:00 ALKULÖPINÄT 01:29 C-kasettimankat ja LP-levysoittimet 05:17 DJ-tekniikoiden historia 08:19 Hulkin epäspesifiset treenit 13:26 WANHUKSET MUISTELEE NUORUUTTAAN 14:59 Hulkin vanhat nettisivut ja blogi 27:49 Kumpulan maauimala 2007 28:36 FAST Channel 34:37 Utin ensimmäinen kisavuosi 2006 42:29 Turun katsastus 2006 45:03 SM-kisa 2006 48:34 Toni Kari 53:25 Peterin ensimmäinen kisavuosi 2007 54:54 Teemu Isoaho 1:02:15 Turun katsastus 2007 1:05:20 SM-kisa 2007 1:10:56 PM-kisa 2007 1:18:20 Voittamaton CBB-kilpailija Suomessa 1:29:07 Kisadieetin pysyvät jäljet hormonitoimintaan ja aineenvaihduntaan? 1:40:37 CBB-pioneerit >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Peterin ja Utin valmennukset: ► www.muscleacademy.fi >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>

Peter Wilenius ja Utti "Hulkki" Hietala höpöttävät puuta heinää kehonrakennuksesta - analyyttinen bro science podcast. Jakson aiheena hyvän treeniohjelman tunnusmerkit ja suunnittelu. 00:00 ALKULÖPINÄT 07:14 Diplomi-insinööri Hietala ei osaa enää laskea päässä 14:34 Kehonrakentajan määritelmä eri kielillä 21:23 HYVÄN TREENIOHJELMAN TUNNUSMERKIT 23:01 Treenijako / treeniviikko ei ole treeniohjelma 27:05 Progressiivinen kuormitus 31:31 Lineaarinen progressio, tupla/triplaprogressio 35:01 Valmentajan käyttö? 48:03 Lihaskasvun stimuloinnin mekanismit 57:22 Nousujohteinen treenisykli 58:40 KÄY eli kasvuärsykeyksikkö 1:10:44 Kaikki mulle heti nyt! 1:15:48 Tutkimustieto vs havainnot salilla vs valmentajien kokemus 1:21:28 Kokonaisvolyymi vai tuloksekas volyymi 1:30:42 Pudotussarjat ei ihan failureen? 1:38:11 MUSCLE CHALLENGE PRO (häpeilemätöntä mainostusta) 1:47:49 LOPPULÖPINÄT >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Peterin ja Utin valmennukset: ► www.muscleacademy.fi >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>

Pitkän tauon jälkeen puupäät on taas lyöty yhteen. Podcastia jatketaan sekavilla treenilöpinöillä ja kysymysten purkamisella. 00:00 ALKULÖPINÄT 00:37 Podcast takaisin tauolta 02:31 Uusi tibiakone Merihaassa 06:48 Hulkin höpöhöpö-HST 14:36 Epsanjan salikulttuuri 19:27 Börjen treenit kisojen jälkeen 32:10 Treenihifistelyn hauskuus 34:43 Wilenius & Hulkki Youtube-kanava? 35:59 Perusliikkeet 40:00 Optimaalinen ärsyke keholle 44:14 Mike Israetelin volyymikonseptit 46:40 KYSYMYKSIIN VASTAILUA 47:10 Meneekö nopea hiilari läskiksi? 52:42 Ravinto-podcastille jatkoa? 54:12 Vinkkejä 14-vuotiaalle bodarinalulle? 59:42 Viimeistelyvinkit tavisdieettaajalle 1:06:33 Asetyyli-l-karnitiini 1:08:27 Intrahiilarin imeytymisnopeus 1:12:53 Miksi hammerote on vahvempi kuin myötäote? 1:21:37 Miksi lihas hyytyy sarja sarjalta nopeasti? 1:27:26 Hypoglykemia, insuliiniherkkyys 1:30:21 Metabolian kehittäminen reversedieettauksella 1:45:04 Ylirasituksen oireet? 1:45:46 Proteiinin imeytymisnopeus ja proteiinisynteesi 1:49:51 Itselle tehdyn treeniohjelman myyminen massoille 1:55:27 Ei-naturaalin ohjelma naturaalille? 2:03:08 LOPPULÖPINÄT >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>> Peterin ja Utin valmennukset: ► www.muscleacademy.fi >>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>>

Arvien vairāk cilvēku mēģina atrisināt savas problēmas ar psihoterapijas palīdzību. Tomēr – kā neapjukt metožu daudzveidībā, kā atrast savu terapeitu un kā būt pārliecinātam par to, ka psihoterapija patiešām darbojas – to visu mēģinām noskaidrot raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa Universitātes docents, Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns un ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

As we stare at the headlines, we may all feel as if the world is truly coming to an end.  Earthquakes, hurricanes, forest fires, floods, and impending war populate the news feeds like never before.  Are we truly heading towards an apocalypse?  What can we learn from these extreme situations and catastrophes?  Ever since the Great American Eclipse on August 21, 2017, the world seems to be responding in an unprecedented manner.  What to do?  Is this simply the great wheel turning?  Or are we headed towards gigantic shift?  Listen as your host Chris Flisher speaks with Michael Lutin about this topic.