Podcasts about concerto copenhagen

This week on The Sound Kitchen you'll hear the answer to the question about Russia and Syria. There's The Sound Kitchen mailbag, “The Listener's Corner” with Paul Myers, and Erwan Rome's “Music from Erwan” – all that, and the new quiz and bonus questions too, so click the “Play” button above and enjoy!  Hello everyone! Welcome to The Sound Kitchen weekly podcast, published every Saturday – here on our website, or wherever you get your podcasts. You'll hear the winner's names announced and the week's quiz question, along with all the other ingredients you've grown accustomed to: your letters and essays, “On This Day”, quirky facts and news, interviews, and great music … so be sure and listen every week.WORLD RADIO DAY is coming up - it's on 13 February. As we do every year, we'll have a feast in The Sound Kitchen, filled with your voices.Send your SHORT recorded WRD greetings to thesoundkitchen@rfi.fr by 1 February. This year's theme is "Radio and Climate Change", but you don't have to talk about the theme – if you just want to say "hello!", that's fine, too.Be sure you include your name and where you live in your message.Most importantly, get under a blanket to record. This will make your recording broadcast quality.Bombard me with your greetings !!!!The RFI English team is pleased to announce that Saleem Akhtar Chadhar, the president of the RFI Seven Stars Listening Club in District Chiniot, Pakistan, won the RFI / Planète Radio ePOP video contest, in the RFI Clubs category. Bravo Saleem! Mubarak ho!Erwan and I are busy cooking up special shows with your music requests, so get them in! Send your music requests to thesoundkitchen@rfi.fr  Tell us why you like the piece of music, too – it makes it more interesting for us all!Facebook: Be sure to send your photos to thesoundkitchen@rfi.fr for the RFI English Listeners Forum banner!More tech news: Did you know we have a YouTube channel? Just go to YouTube and write “RFI English” in the search bar, and there we are! Be sure to subscribe to see all our videos.Would you like to learn French? RFI is here to help you!Our website “Le Français facile avec RFI” has news broadcasts in slow, simple French, as well as bilingual radio dramas (with real actors!) and exercises to practice what you have heard.Go to our website and get started! At the top of the page, click on “Test level”. According to your score, you'll be counselled to the best-suited activities for your level.Do not give up! As Lidwien van Dixhoorn, the head of “Le Français facile” service told me: “Bathe your ears in the sound of the language, and eventually, you'll get it.” She should know – Lidwien is Dutch and came to France hardly able to say “bonjour” and now she heads this key RFI department – so stick with it!Be sure you check out our wonderful podcasts!In addition to the news articles on our site, with in-depth analysis of current affairs in France and across the globe, we have several podcasts that will leave you hungry for more.There's Spotlight on France, Spotlight on Africa, The International Report, and of course, The Sound Kitchen. We also have an award-winning bilingual series – an old-time radio show, with actors (!) to help you learn French, called Les voisins du 12 bis. Remember, podcasts are radio, too! As you see, sound is still quite present in the RFI English service. Please keep checking our website for updates on the latest from our journalists. You never know what we'll surprise you with!To listen to our podcasts from your PC, go to our website; you'll see “Podcasts” at the top of the page. You can either listen directly or subscribe and receive them directly on your mobile phone.To listen to our podcasts from your mobile phone, slide through the tabs just under the lead article (the first tab is “Headline News”) until you see “Podcasts”, and choose your show. Teachers take note! I save postcards and stamps from all over the world to send to you for your students. If you would like stamps and postcards for your students, just write and let me know. The address is english.service@rfi.fr  If you would like to donate stamps and postcards, feel free! Our address is listed below. Another idea for your students: Br. Gerald Muller, my beloved music teacher from St. Edward's University in Austin, Texas, has been writing books for young adults in his retirement – and they are free! There is a volume of biographies of painters and musicians called Gentle Giants, and an excellent biography of Dr. Martin Luther King, Jr., too. They are also a good way to help you improve your English - that's how I worked on my French, reading books that were meant for young readers – and I guarantee you, it's a good method for improving your language skills. To get Br. Gerald's free books, click here.Independent RFI English Clubs: Be sure to always include Audrey Iattoni (audrey.iattoni@rfi.fr) from our Listener Relations department in your RFI Club correspondence. Remember to copy me (thesoundkitchen@rfi.fr) when you write to her so that I know what is going on, too. N.B.: You do not need to send her your quiz answers! Email overload!This week's quiz: On 14 December, I asked you a question about Syria and the end of Bashir al-Assad's dictatorship. Rebel forces, led by Hayat Tahrir al-Sham, seized Damascus on 8 December; Assad fled to Russia, ending his family's six-decade- rule.You were to re-read our article “France's support for Syrian transition hinges on respect for minority rights” and send in the answer to this question:  France's outgoing Foreign Affairs Minister Jean-Noel Barrot was quoted in the article. He noted that “Assad's fall is a ‘clear defeat for Moscow'”. Why? Why does Jean-Noel Barrot think that Assad's fall is a “clear defeat for Moscow”?The answer is, to quote our article: “… Russia now could lose access to military bases in Syria which allowed it to conduct operations in the Magreb and elsewhere on the African continent.”In addition to the quiz question, there was the bonus question, suggested by Debashis Gope from West Bengal, India: “How can we have peace amongst all people?”  Do you have a bonus question idea? Send it to us! The winners are: RFI English listener Dia Zanib from Muzaffargarh, Pakistan. Dia is also this week's bonus question winner. Congratulations on your double win, Dia!Also on the list of lucky winners this week is Omar Faruk, a member of the Shetu RFI Listeners Club in Naogaon, Bangladesh, and Alok Bain, a member of the RFI Pariwer Bandhu SWL Club in Chhattisgarh, India. There's RFI Listeners Club member Abdul Mannan Teacher from Sirajganj, Bangladesh, and last but not least, RFI English listener Nargis Akter from Dhaka, Bangladesh. Congratulations, winners!Here's the music you heard on this week's programme: “Vivace” from the Piano Concerto No. 11 in D major for fortepiano and orchestra by Franz Joseph Haydn, performed by Ronald Brautigam and the Concerto Copenhagen; the first movement from the Suite for Oud Quartet by Mohammad Osman, performed by the Syrian Oud Quartet; “The Flight of the Bumblebee” by Nicolai Rimsky-Korsakov; “The Cakewalk” from Children's Corner by Claude Debussy, performed by the composer, and “Kudzi Malaissane” by José Pires and Roberto Isaias, performed by Kapa Dêch.Do you have a music request? Send it to thesoundkitchen@rfi.frThis week's question ... you must listen to the show to participate. After you've listened to the show, re-read our article “French NGOs to quit social media platform X following Trump inauguration”, which will help you with the answer.You have until 17 February to enter this week's quiz; the winners will be announced on the 22 February podcast. When you enter be sure to send your postal address with your answer, and if you have one, your RFI Listeners Club membership number.Send your answers to:english.service@rfi.frorSusan OwensbyRFI – The Sound Kitchen80, rue Camille Desmoulins92130 Issy-les-MoulineauxFranceClick here to learn how to win a special Sound Kitchen prize.Click here to find out how you can become a member of the RFI Listeners Club, or form your own official RFI Club.   

6. decembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga jau piektajā kopīgi veidotajā programmā tiksies ar seno taustiņinstrumentu spēles speciālistu Kristianu Bezeidenhautu, kurš dzimis Dienvidāfrikā, studējis Austrālijā un Ņujorkā, bet šobrīd dzīvo Londonā. Viņš teicami pārvalda gan klavieru, gan klavesīna, gan āmuriņklavieru spēli un ir arī atzīts izcils Mocarta mūzikas pazinējs. Koncertā Rīgā līdzās 18. gadsimta Vīnes klasicismam skanēs arī par “zviedru Mocartu” dēvētā Jozefa Martina Krausa mūzikam, kuru pārstāvēs Voltēra traģēdijas “Olimpija” iedvesmota uvertīra. Zinu, ka jūsu interese par Mocartu dzimusi jau bērnībā, skatoties Miloša Formana filmu "Amadejs". No šīs jūs filmas jūs daudz sapratāt vai arī jūs tikai fascinēja Mocarta mūzika? Jāpadomā. Filma iznāca 1984. gadā, un man toreiz bija pieci gadi, bet es to skatījos mazliet vēlāk, man jau varēja būt kādi deviņi vai desmit. Dažus filmas fragmentus vecāki man neļāva skatīties, piemēram, sākuma ainu ar Saljeri pašnāvības mēģinājumu. Savā ziņā tā bija bērnam bīstama filma, bet uz mani atstāja milzīgu iespaidu. Cik meistarīgi mūzika ievīta šajā filmā, cik rūpīga bijusi attieksme pret ideju! Mūzika filmā ir kļuvusi par īstu personāžu! Izraudzītie skaņdarbi uz mani atstāja neizdzēšamu iespaidu, un arī filma kopumā man patika, tur bija visu elementu veiksmīga kombinācija.  Jūs teicāt, ka agrāk kaunējāties pieminēt šo filmu, tagad vairs ne. Kāpēc kaunējāties? Tagad vairs nekaunos, manā prātā noticis kāds klikšķis. Es nezinu. Pirms gadiem desmit man tas šķita, varbūt ne gluži lēts, bet pārāk vienkāršots stāsts, lai izskaidrotu manu saikni ar Mocartu. Un tomēr domāju, ka bez šīs filmas viss būtu bijis citādāk. Ik reizi, dzirdot kādu skaņdarbu, kas ietverts šajā filmā, manī rodas spēcīgas atmiņas, tāda cieša emocionālā saikne ar šo mūziku. Ar citu komponistu darbiem man tā nekad nav bijis. Varbūt vienīgi ar Bahu, bet citu iemeslu dēļ. Vai bez šīs filmas ir vēl citi veidi, kā izskaidrot jūsu saikni ar Mocarta mūziku? Manuprāt, nav. Līdz ar šo filmu sākās mana apsēstība ar Mocarta mūziku. Un Mocarta raksturs mani fascinēja! Viņš bija tāda mistiska personība. Es domāju par šo cilvēku 18. gadsimta beigās. Kā viņš radījis tik daudz skaistas mūzikas taustiņinstrumentiem, tik lieliskas operas un daudz ko citu. Un kā centies atbrīvoties no rāmjiem, kas valdījuši 18. gadsimta beigās. Mocarts vairs nebija ar mieru, ka viņu uzskata par kalpu. Viņš gribēja būt slavens komponists. Bet tajā laikā tas vēl nebija iespējams. Pat Haidns šajā ziņā bija pateicīgākā situācijā. Viņam bija labāki apstākļi un infrastruktūra. Kad viņš devās uz Londonu, viņu kā īstu megazvaigzni. Un tad, protams, vēl ir Bēthovens. Pusaudža gados Jums negribējās vingrināties, tomēr Mocarta mūziku spēlēt gribējāt, tas kalpoja kā stimuls. Tā bija. Bet pusaudža vecumā es nemaz tik daudz nespēlēju Mocartu. Klausījos gan visu laiku. Manā prātā laikam bija kāda barjera, jo tolaik Mocartu spēlēja un mācīja ļoti specifiskā veidā. Viņa klaviermūziku vajadzēja atskaņot tieši tā un ne citādāk. Ja standartos neiekļāvies, tas nebija pieņemami. Un tad es atklāju atskaņojumus uz autentiskajiem instrumentiem. Klaviermūziku gan mazāk, vairāk simfonijas, operas un kamermūziku. Un tas pilnībā mainīja manu izpratni par to, kas IR un kas NAv iespējams šajā mūzikā. Mūziku klausīties Jūs varējāt, jo tēvs pirka CD, katru mēnesi vismaz vienu jaunu. Jā, tā bija. Tur bija arī Mocarta mūzika. Jā, daudz Mocarta mūzikas. Tā man ilgu laiku bija īsta apsēstība. Kad 1991. gadā Philiips laida klajā 180 albumu sēriju ar visiem Mocarta darbiem, es tik ļoti gribēju to iegūt. Man neizdevās, taču vecāki mani ļoti atbalstīja, iedrošināja un pirka daudz Mocarta mūzikas albumu. Un tad man pamazām mainījās prioritātes. 12-13 gadu vecumā sliecos vairāk Baha un Hendeļa virzienā. Baha mūzika mani īpaši interesēja. Bet Mocarts bijis man līdzās vienmēr, viņš bijis manas apsēstības sākums. Tolaik varējāt klausīties Baha siminora mesas 12 dažādas versijas un meklēt interpretācijas atšķirības. Kā ir tagad? Piemēram, Mocarta 20. klavierkoncertu arī klausāties dažādos variantos vai arī esat tikai jūs un partitūra? Klausīšanās aspekts pēdējo 15 gadu laikā ir ļoti mainījies. Vairs neklausos tik daudz ierakstu kā agrāk. Padsmitnieka vecumā gribēju noklausīties visus iespējamos Baha siminora mesas variantus, jo mani fascinēja atšķirības interpretācijā, atskaņošanas manierē. Klausījos, cik apjomīgs ir orķestris un koris katrā ierakstā. Protams, tas viss mani interesē arī šodien, tomēr tagad klausos nedaudz citādāk. Es pat teiktu - klīniskāk. Bet tad, ja dzirdu kaut ko patiešām izcilu, īsteni skaistu, ko varu vienkārši izbaudīt, ir skaidrs, ka atskaņojums ir izcils. Tieši pašlaik esmu pievērsies Baha siminora mesai, jo februārī to atskaņošu ar grupu The English concert. Klausījos Concerto Copenhagen un Lārsa Ulrika Mortensena ierakstu. Tur ir tikai kādi 10 dziedātāji, bet ieskaņojums ir absolūti izcils. Tik meistarīgi paveikts! Pie šāda ieraksta var atgriezties atkal un atkal, ikreizi atklājot aizvien jaunas un jaunas nianses. Tāds, lūk, atšķirīgs klausīšanas veids. Tagad vairs neklausos tik daudz prieka pēc. Pat pirms gadiem pieciem, sešiem vēl bija citādāk. Tagad klausīšanās man ir vairāk izziņas, pētniecības process. Tā tomēr ir brīnišķīga sajūta, ja mūziku var vienkārši klausīties, tai ļauties, nevis analizēt katru interpretācijas niansi. Tieši tā! Aizvien vairāk tiecamies pēc ierakstiem, kas sniedz šo sajūtu. Ļoti novērtēju savus kolēģus, kas spēj radīt ierakstus, ko gribas tikai klausīties un izbaudīt, secinot - viss paveikts ārkārtīgi skaisti. Īsta bauda klausīties! Bet repertuārs, ko klausos, ļoti bieži ir pavisam atšķirīgs no tā, ko spēlēju. Neklausos Mocarta koncdertus vai sonātes. Klausos Baha kantātes vai Šarpantjē mesas. Reizēm arī laikmetīgo mūziku? Vairs ne tik daudz. Agrāk bieži klausījos Stīvu Reihu, mani joprojām viņa mūzika ārkārtīgi interesē, šķiet neparasti skaista. Un tomēr tas nav repertuārs, ko klausos prieka pēc, kā tas ir ar Šarpantjē mūzikas albumiem. Man ļoti patīk Šarpantjē un Pērsels. Viņu mūzika bagātina, to klausoties es varu arī atpūsties. Mocarta mūziku esat daudz spēlējis un ieskaņojis. Jūsu jaunākajā, tikko novembrī klajā nākušajā albumā ietverts Mocarta 19. un 23. koncerts. Vai varat teikt, ka nu jau pārzināt un izprotat Mocarta mūziku? Nē. Aizvien mazāk un mazāk to izprotu. Bet varbūt varu palīdzēt klausītājiem un arī saviem kolēģiem paraudzīties uz šo mūziku no cita skatupunkta. Strādājot ar Mocarta klavierkoncertu vai kādu simfoniju, varu piedāvāt nedaudz atšķirīgu perspektīvu. Šajā mūzikā vēlos atklāt pēc iespējas vairāk detaļu, nianšu, degsmes un skaistuma. Nepārtraukti meklēju skaistumu un izsmalcinātību, atskaņojot šo mūziku tā, it kā tā būtu tikko rakstīta, svaiga, jauna, emocionāli saistoša. Es patiešām nezinu, vai tas, ko daru, ir pareizi vai nepareizi. Bet man šķiet, ka šāda attieksme liek Mocarta mūzikai skanēt dedzīgāk un emocionālāk. Reizēm Mocarta darbu atskaņojumos varam dzirdēt tieši pretējo. Esmu šai mūzikai veltījis tik daudz laika, ka tagad spēju tai piekļūt ātrāk. Noteikti nevaru teikt, ka tagad zinu vairāk nekā pirms gadiem 10, 15. Bet man tagad ir lielāka pieredze, spēju panāk, ka mūzika runā precīzāk un dzīvāk. Vai ir iespējams, ka vienā koncertā Mocarta ir par daudz? Mūsdienās daudzi diriģenti Mocartam līdzās liek kaut ko no laikmetīgā repertuāra, tādējādi meklējot līdzsvaru. Tā ir. Manuprāt, arī tādas programmas ir brīnišķīgas, un, ja es spētu atskaņot jauno mūziku, arī veidotu līdzīgus salikumus. Bet tāds repertuārs vienkārši nav priekš manis, un tas nekad nav bijis. Nekad neesmu juties tik ļoti saistīts ar jauno mūziku, lai spētu tajā kaut ko būtisku pateikt. Bet veidojot programmu, kurā ir tikai Mocarts vai tikai Bēthovens, rodas iespēja pilnībā ienirt viņu mūzikas pasaulē, tas ir vesels universs, ko varam mēģināt atklāt. Šoreiz programmā būs Mocarta reminora klavierkoncerts un "Prāgas simfonija", ļaujot mums ielūkoties ļoti konkrētā laika periodā 18. gasdimta nogalē, kad tapuši divi patiesi lieliski meistardarbi. Es nekad iepriekš neesmu šos darbus licis līdzās vienā programmā. Vienmēr esmu piedāvājis kādus atšķirīgākus salikumus, piemēram, ar "Jupitera simfoniju" vai vēlīno solminora simfoniju. Bet viena komponista programmas ļauj pilnībā iegrimt šo skaņražu valodā, mums mūziķiem, nav nekādu atšķirīga stila blakuslietu, kas novērš uzmanību. Tāpēc varam izcelt svarīgāko šajos skaņdarbos.  Jūs esat teicis, ka Bēthovena mūziku sabojāt ir grūtāk nekā Mocarta. Kāpēc tā? Tā ir, es joprojām tā domāju. Varbūt tas ir nedaudz strīdīgs apgalvojums, gan jau kādi citi mūziķi man iebilstu un censtos pārliecinā par pretējo. Bet reizēm varam dzirdēt, piemēram, kādu jauniešu orķestri vai ne īpaši izcilu orķestri, kas Bēthovena simfoniju spēlē gluži pieņemami. Jo Bēthovena mūzikā ir tas enerģijas līmenis, kas jūtams teju vai fiziski. Bet, ja tas pats orķestris spēlē, teiksim, Mocarta Prāgas simfoniju, Mibemolmažora simfoniju vai arī kaut ko no Haidna, gribas teikt: lūdzu, beidziet! Kāpēc tas izklausās tik briesmīgi? Es nezinu! Joprojām nezinu, kāds ir iemesls, vēl neesmu to sapratis. Bet zinu, ka Mocarta mūzika prasa nepārtrauktu lēmumu pieņemšanu un meistarību. Vajag tādu īpašu iztēli, kas, līdzīgi kā darbojoties ar fotošopu, kaut ko mazliet paspilgtina, tā, lai tās vairāk izceltos. Varbūt acu krāsu vajag spilgtāku, varbūt ādaskrāsu gaišāku, varbūt kontrastu - lielāku. Bet Mocarta mūzikā tas nenotiek pats no sevis. Jāstrādā, lai ritms ir skaisti izcelts, lai būtu pareiza balsu hierarhija, jāsaprot katras takts uzbūve. Frāzējums varbūt pat nav tik svarīgs kā gramatika. Es te tagad jaucu kopā dažādas metaforas. Bet gribu teikt, ka sintaksei ir jābūt skaistai un rūpīgi izstrādātai, tikai tad šī mūzika atstās iespaidu uz klausītājiem. Bēthovena mūzikā ir tiešāks spēks, tās ir neapturamas emocijas, Mocarts ir daudz smalkāks. Jūs minējāt, ka Mocarts prasa nepārtraukti pieņemt lēmumus. Jums tas patīk? Arī dzīvē esat izlēmīgs? Ļoti labs jautājums, neviens man to nebija prasījis! Pirmajā brīdī gribas atbildēt: "Nē, man īsti nepatīk pieņemt lēmumus. Jo manā dzīvē jau tā ir tik daudz lietu, kas ieplānotas kalendārā trīs gadus uz priekšu, piemēram, šajā dienā tu būsi Rīgā un spēlēsi šo koncertu, tagad tev jāizvēlas lidojums, un tagad taksometrs, un kurā viesnīcā nakšņosi. Diendienā tik daudz kas ir saistīts ar lēmumu pieņemšanu. Tāpēc šķiet, ka mana atbilde būtu nē. Bet, ja runājam par lēmumu pieņemšanas procesu mūzikā, tad labākais ir tas, ka šos lēmumus tu pieņem kopā ar pārējiem mūziķiem. Jo tu jau vari viens pats mājās prātot par kādu konkrētu fragmentu un domāt, ka šo spēlēsim tā un tas atkal būs tā, bet formu veidosim tā... Bet kad mēģinājumā tu dzirdi iztēlototo orķestra sniegumā, saproti: nē, tas ir par daudz, bet te - par maz, bet šī vispār nav pareizā doma! Mēģinājums ir gluži kā tāds sarunu process. Man ļoti patīk kopā ar kolēģiem izmēģināt dažādas idejas. Tad ir sajūta, ka visu darām kopā. Es tiešām neesmu  no tiem cilvēkiem, kas nāk uz mēģinājumu un saka, ka obligāti jābūt tā un tā. Nu, varbūt ir daži izņēmumi attiecībā uz kādām pamatlietām. Bet vispār man šis process ļoti patīk. Un Jūs tiešām arī mājās prātojat par kādiem skaņdarba posmiem? Jā, noteikti. Reizēm naktī, guļot ienāk prātā kāda doma, vai mazgājoties dušā saproti, ka tai mūzikas frāzei vajadzētu lielāku diminuendo, vai, ja šis motīvs būtu īsāks, tad atrisinātos tās problēmas. Jo īpaši tas attiecas uz ornamentu veidošanu. Tos es biežāk nosapņoju, nevis izdomāju, sēžot pie klavierēm. Šoreiz programmā būs Mocarta 20.tais klavierkoncerts, tas ir viens no diviem Mocarta klavierkoncertiem, kas rakstīti minora tonalitāte. Vai minoram šeit ir kāda īpaša nozīme? Es nezinu, ko Mocarts domājis ar šo minoru. Var diezgan skaidri redzēt, kā viņš visas savas karjeras laikā kaut ko izmēģina, kā strādā pie kādas idejas un kā to attīsta. Reizēm viņš darbojas kā tāds detektīvs. Kaut ko izmēģina un izstrādā.  Piemēram, pūšaminstrumentiem viņš raksta noteiktās tonalitātēs. Un Mocarta brieduma perioda darbos labi var redzēt, kā konkrētu tonalitāti viņš saista ar noteiktu afektu, drāmu, DNS. Un ir skaidrs, ka reminors viņam kļūst par īstu iedvesmas avotu. Jo īpaši operā "Dons Žuans" viņš to ļoti spēcīgi izmanto. Un arī reminora klavierkoncertā šī tonalitāte, tās krāsas nosaka to, ka Mocarts raksta orķestrim, kādus akordus tam piešķir. "Dona Žuana" ievadakords vispār ir pasaules dārgums, to vajadzētu iekļaut UNESCO pasaules mantojuma sarakstā! Tātad reminors Mocartam kļūst par tādu kā laboratoriju eksperimentiem. Viņam vienmēr ir tas kontrasts starp tumsu un gaismu, starp reminoru un Remažoru, viņš starp tiem migrē turp un atpakaļ, tas rada īpašu noskaņu un raksturu. To labi varam redzēt operās "Dons Žuans", "Figaro kāzas" un "Cosi fan tutte", kur liela nozīme minora tonalitātēm. Tās Mocartam ir ļoti teatrālas un kļūst par treniņu platformu, dodot iespēju eksperimentēt. Prāgas simfonija ir Remažorā, bet arī tur jūtam šo minora un mažora mijiedarbību. Tieši tā! Adagio ievadā Mocarts it kā eksperimentē, simfonija ir mažorā, bet sākumā ir oktāvas un kādu brīdi nemaz nevar saprast, vai tas ir mažors, vai minors. Tad parādās pirmais akords - apvērsums ar la diezu basā, tas ir fadiezmažora akords ar atrisinājumu siminorā. Un tad pēkšņi skaidri parādās re minors. Visu laiku ir sajūta, ka Mocarts eksperimentē ar mažoru un minoru. Mazliet līdzīgi kā tas ir Šūbertam. Bet svarīgi atcerēties, ka 18. gadsimtā šādas spēles kaut kas jauns. Jā, klavierkoncertos tā mēdz notikt, bet simfonijā Remažora un reminora tēlu mija skan tik moderni, patiešām neparasti. Ļoti svarīgs aspekts šajā "Prāgas simfonijā". Šī simfonija ir trijās, nevis četrās daļās. Nav menueta. Vai tam ir kāds sakars ar Prāgas publikas gaumi? Labs jautājums. Es nezinu. Lielisks jautājums. Tāpat tas ir arī "Parīzes simfonijā". Nezinu, kāds tam ir pamatojums. Bieži vien šādu simfoniju malējās daļas ir enerģiskas, vitālas, bet otrā daļa - daudz maigāka, savā ziņā tāda nevainīga. Pavisam citādāk nekā "Jupitera" simfonijā un solminora simfonijā, kur tā sauktās lēnās daļas ar patiešām izvērsti, nopietni, skaņdarbi, neparsati un izsmalcināti. Bet "Prāgas simfonijā" vidējo daļu caurstrāvo naivums, nevainība un aizkustinoša vienkāršība. Te atkal ir Solmažors, ko Mocarts šādām noskaņām bieži izmanto. Ļoti mierīga daļa. Domāju, tas tāpēc, ka malējās daļās viņš vēlējies maksimālu enerģiju un dramatismu. Un tad nolēmis, nu labi, klausītājiem vajag mazliet laika atelpai, ļaušu viņiem atpūsties otrajā daļā. Varbūt, ka tā. Es nezinu. Pirmā daļa sākas ar diezgan lēnu ievadu, tas ir visai izvērsts. Varbūt tāpēc, lai kompensētu menueta neesamību, lai kopējā hronometrāža būtu līdzvērtīga četrdaļībai? Domāju, ka Jums taisnība. Mocarts ļoti jūtīgi izturas pret šādiem strukturāliem elementiem. Pirmā daļa ir patiešām apjomīga. Ne tikai hronometrāžas ziņā. Tā ir arī ārkārtīgi piesātināta, tur ir daudz muzikālā materiāla. Mocarta mūzikā daudziem ar to nācās cīnīties. Piemēram, klavieru kvartetos. Zināmu iemeslu dēļ tie nebija tik populāri. Jo tur ir tik daudz mūzikas materiāli, tik daudz melodiju un dažādu raksturu, kas zibenīgi seko cits pēc cita. Domāju, tieši tāpēc Mocarts "Prāgas simfonijā" nolēmis nerakstīt ceturto daļu. Jo tā labuma jau tā ir daudz. Šajā simfonijā pūšaminstrumentiem ir liela nozīme. Jā, noteikti. Pilnībā piekrītu. Šis ir svarīgs aspekts, jo patiesībā tā ir pirmā reize, kad Mocarts eksperimentē ar pūšaminstrumentu neatkarību. Esam jau gan ko līdzīgu redzējuši klavierkocertos pāris gadus pirms šī - pirms 1786. gada. Taču šeit tā ir pirmā reize simfonijā. Mocarts pirmo reizi izceļ pūšaminstrumentus starmešu gaismā, viņiem ir patstāvīga loma, viņi spēlē paši savu tēmu, nevis tikai dublē stīgas. Un rodas nemitīgs dialogs, mūzikas materiālu parāda te pūšaminstrumenti, tad atkal stīgas. Un katra grupa atspoguļo savu tēlu. Apbrīnojami, kā Mocarts to visu panācis, teju bez jebkāda iepriekšējā treniņa. Jā, ir bijuši klavierkoncerti, bet te, simfonijā, Mocarts izlemj, ka izmantos šo ideju. Un rezultāts ir tik augstā līmenī. Perfekts, izsmalcināts, detalizēts. Kaut ko līdzīgu tolaik nespēj neviens cits skaņradis. Vai diriģējot Jūs arī domājat par to, kā Mocarts pats vadījis atskaņojumu? Skaidrs, ka tā nebija diriģēšana tādā 19. gadsimta izpratnē. Nebija gan. Un atkal jāsaka: kurš gan zina, kā patiesībā noticis. Skaidri gan zinām, ka šajos lielajos koncertos Prāgā un Vīnē Mocarts spēlējis arī klavieres, līdzās klavierkoncertam bijusi simfonija, Mocarts, droši vien arī mazliet spēlējis solo, varbūt improvizējis, vabūt atskaņojis kādu fantāziju vai variācijas. Daudzi pētnieki centušies noskaidrot, kāda šajos koncertos bijusi Mocarta loma. Daži mani kolēģi domā, ka Mocarts varbūt nospēlējis solo savā klavierkoncertā un tad apsēdies klausītāju vidū, lai izbaudītu savu simoniju kā tādu reverensu par godu viņam. Bet es gan nevaru iedomāties, ka Mocarts, kuram bija tik svarīgi visu kontrolēt, būtu ko tādu pieļāvis. Mēs zinām, ka Vīnē viņš spēlējis "Bēgšanā no serāla", bijis pie klavierēm viarākās izrādēs, tad pēc laika atgriezies un secinājis, ka orķestris ir pārāk atslābis, vajag būt pie klavierēm un enerģiju mazliet pavirzīt. Tā ir mūzika bez īstiem rečitatīviem un continuo, tomēr Mocarts spēlē līdzi un kļūs par dzinējspēku, kas rada impulsus. Varbūt tikai, paceļot uzacis vai pamājot ar roku. Esmu drošs, ka pārējie mūziķi Mocartu tā arī uztvēra: viņš bija par atskaņojumu atbildīgs, viņš radīja impulsus, enerģiju. Ne jau nu ierādīja katru taktsdaļu, bet sniedza tādu kā emocinālo karti, ļaujot mūziķiem saprast, kādam vajadzētu būt skanējumam. Nevaram runāt īsti par diriģēšanu, drīzāk par cilvēku iedvesmošanu. Bet kas zina, varbūt viņš brīžiem cēlās kājās, mazliet pavicināja rokas, pamāja ar galvu, varbūt spēlēja continuo simfonijā, un darbojās pie klavierēm līdzīgi kā spēlējot klavierkoncertu. Kas to lai zina. Varbūt atskaņojuma vadīšana notika tandēmā ar orķestra koncertmeistaru. Skaidru liecību ir maz, daudz ko nākas minēt. "Prāgas simfonijas" partitūras autogrāfs liecina, ka darbs pabeigts 1786. gada 6. decembrī. Tagad tieši sestajā decembrī to atskaņosiet, būs jubilejas gadskārta! Patiešām! Cik brīnišķīgi. Skaista sakritība. Tādas gadās reti. Šodien runāju ar vienu no televīzijas cilvēkiem par mūziku Adventes un Ziemassvētku laikā, kad ir tik daudz emociju, tā ir kāda īpaša enerģija. Un "Prāgas simfonija" trāpa tieši sirdī. Bet šī simfonija ir tik neparasts ideju apvienojums. Te ir tik daudz kontrapunkta, it kā līdzīgi kā Hendelim un Baham, bet vienmēr izklausās emocionāli piesātināti. Piemēram, "Burvju flautas" uvertīra. Kā viens cilvēks spēj uzrakstīt uvertīru fūgas stilā tā, lai tā tomēr būtu visbrīnišķīgākā un dzīvespriecīgākā mūzika pasaulē?! Vai arī "Jupitera simfonijas" fināls. Uz papīra viss izskatās teju vai klīniski, tik pareizi un inteliģenti, tik pārdomāti. Bet galu galā, kad klausies, teju pacelies spārnos. Šķiet, ka tu lidotu, it kā kāds būtu pacēlis tevi gaisā un iemetis prieka mākonī. Nezinu nevienu citu komponistu, kura mūzika spēj radīt šādu sajūtu, visu laiku prieka asaras. Kādas klavieres spēlēsiet šajā koncertā, vai tas būs mūslaiku instruments? Jā, mūsdienu klavieres. Šķiet, pašā pirmajā reizē, kad spēlēju ar orķestri Sinfonietta Rīga, mēs eksperimentējām, Bēthovena koncertā spēlēju klavieres, kas tika vestas no Igaunijas. Bija interesanti, tomēr orķestra mūsdienu instrumenti nomāca seno klavieru skaņu. Instrumenti jāizvēlas ļoti uzmanīgi, jādomā par balansu, lai efekts nav nomācošs, lai mūziķi nejūtas saspringti, bet var izbaudīt spēlēšanu. Bet koncertā es šīs mūsdienu klavieres nemaz visu laiku nespēlēšu skaļi, klavieres iekļausies kopējā tekstūrā. Tādu principu, manuprāt, vajadzētu ievērot. Gribu, lai ir tā kamermuzicēšanas sajūta, īpaši mijiedarbojoties klavierēm un pūšaminstrumentiem. Mocarts pats bijis solists sava 20. klavierkoncerta pirmatskaņojumā un viņš esot spēlējis instrumentu, kam arī pedāļu klaviatūra bijusi. Jā, tā ir. Īsti nezinu, kā šis instruments izskatījies. Ir bijuši vairāki mēģinājumi rekonstruēt šādu instrumentu. Jādomā arī, kāpēc Mocartam ko tādu vajadzēja. Tas ir tāds dīvaini brīnišķīgs koncepts, nezinām, kāpēc. Lai paspilgtinātu basa līniju un paplašinātu klavieru reģistru? Jā, droši vien. Mocarts ieviesis teju vai Holivudas, Brodvejas cienīgu izrādīšanās elementu, kas atspoguļo viņa neticamo talantu. Šie koncerti jau tika rīkoti, lai izrādītos, Mocarts bija to centrā. Par šīm programmām zinām diezgan daudz un ir skaidrs, ka Mocarts bija ļoti augstās domās par sevi, viņš bija tāds Narcisa tips, kurš alka būt uzmanības centrā. Visai sarežģīta personība, domāju, nebija viegli būt ar viņu kopā. Mēs daudz runājām par Mocarta mūziku, bet programmā būs arī uvertīra, kuras autors ir Jozefs Martins Krauss, dēvēts arī par "zviedru Mocartu". Krauss ir neparasta personība, Mocarta laikabiedrs. Spožs vizionārs, to viņa mūzikā var labi redzēt. Īpaši stīgu kvarteti ir lieliski darbi. Bet lielformas darbi, kā piemēram, dominora simfonija, ir tiešām revolucionāri. Pavisam nemanāmi, tomēr jūtam Haidna ietekmi, arī Sturm und Drang vēsmas. Tas nav precīzs "Vētru un dziņu laikmets", bet tikai tāda atblāzma, iedvesma. Bet Krausam patīk minora tonalitātes, stūrainas melodijas, drāma un kaislības, sava veida ekstrēmisms, to visu labi var dzirdēt Krausa uvertīrā, ar ko sāksim koncertu. Ļoti atkailinātas, tiešas emocijas. Kaut kādā veidā Krauss malziet atgādina Gluku, ir kādas līdzības orķestra krāsās. Šī uvertīra rakstīta stīgām, divām obojām un fagotiem, kā arī mežragiem. Esmu dažas reizes šo uvertīru atskaņojis kā prelūdiju reminora klavierkoncertam. Tas labi der, jo uvertīra beidzas ar dominanti. Ļoti smalks darbs, skaists, ar teju dēmoniskām instrumentālajām krāsām. Ir lēns ievads - adagio, ko spēlē tikai stīgu instrumenti, tas skan visai antīki, it kā no baroka iedvesmojoties. Bet tad seko Allegro ma non troppo, un te jau jūtam gluži vai Karlu Fīlipu Emanuelu Bahu. Tāds nervozs satraukums, ekscentriski, dramatiski kontrasti. Kā pretstats Mocartam šī uvertīra der ļoti labi. Krauss būtu pelnījis, lai viņa mūziku atskaņo biežāk. Viņam ir laba kamermūzika, lieliskas vijolsonātes, viņš radījis arī, šķiet, trīs klaviersonātes, tie ir ļoti labi darbi. Lieliska mūzika, ko arī kopā ar orķestri atspoguļosim. Teicāt, ka šī uvertīra beidzas ar dominanti. Tātad spēlēsiet bez pārtraukuma un uvertīrai sekos Mocarta klavierkoncerts? Jā, tieši tā. Gluži kā prelūdija, kam atacca seko koncerts. Paldies par sarunu, paldies par Jūsu laiku. Lai patīkams laiks šeit Rīgā! Bija prieks parunāt par mūziku, iedziļināties repertuārā, kas būs šajā programmā. Jo ļoti bieži man uzdod jautājumus par dzīvi. Arī tas ir labi. Bet aicinu tiešām izbaudīt šos divus Mocarta pasaules klases skaņdarbus, kas tapuši vienā laika periodā. Jūtos ļoti pagodināts, ka varu atskaņot šo mūziku, sadarbojoties ar Sinfonietta Rīga lieliskajiem mūziķiem. Man ir sajūta, ka spēlē pareizo iemeslu dēļ, cenšoties sasniegt vislabāko rezultātu.  Šodienas mēģinājums man tiešām sildīja sirdi. Redzēju, cik ļoti cilvēki izbauda procesu, izbauda šo mūziku un ir lepni par rezultātu. To ir ļoti patīkami redzēt, jo mēs jau strādājam ļoti cītīgi. Bet darba procesā ir tik daudz prieka un lepnuma! Šorīt jutos ļoti noguris. Pusdesmitos devos uz ģērbtuvi, man tā nāca miegs, ka gribēju divdesmit minūtes pagulēt, nesapratu, kā tikšu galā ar mēģinājumu. Bet līdz ar simfonijas pirmajām taktīm viss nogurums pagaisa. Nav iespējams būt neapmierinātam, atskaņojot tik brīnišķīgu mūziku. To gribēju pateikt noslēgumā.      

Eesti Filharmoonia Kammerkoor jagab lava Põhjamaade juhtiva kammerorkestriga Concerto Copenhagen.

durée : 01:58:38 - Le Bach du dimanche du dimanche 11 août 2024 - par : Corinne Schneider - Les Pays Scandinaves : 6e étape du tour d'Europe avec la musique de Bach, à l'écoute de Rolf Lislevand, Aapo Häkkinen, de l'Ensemble Allegria, du Concerto Copenhagen et de l'Orchestre Baroque d'Helsinki ; puis « En Suède, sur traces du hautboïste Johann Jacob Bach (1682-1722) » (émission n° 274) - réalisé par : Emmanuel Benito

Een tip voor liefhebbers van Bach van de Dag: de nieuwe speellijst 'De Jaargetijden'. Deze maand is het De Nationale Tuinvogeltelling. Componisten laten zich al eeuwen inspireren door alles wat groeit, bloeit, kruipt, sluipt én vliegt! Hoe klinken vogels in muziek? Dat hoor je in deze muziekmix. Tel je mee met Andrea van Pol? De vogelspeellijst van deze week is eenmalig te horen in Bach van de Dag. De vervolgafleveringen vind je iedere woensdag bij 'De Jaargetijden' in de NPO Luister-app.  Muziek: 2.05 Cyril Scott - Water wagtail, op.71, nr.3, "Kwikstaartje" Nino Gvetadze [piano] Challenge Classics CC72819 4.54 Ottorino Respighi - Gli uccelli, "Vogels" - deel II, "De duif. Andante espressivo - Allegro" (Arr.) Concerto Copenhagen o.l.v. Magnus Fryklund Dacapo 8.226220 7.59 Bernhard van den Sigtenhorst Meyer - Van de Vogels , op.4 - deel II "'n Troepjes meezen in het bosch" Pauline Oostenrijk [piano] Cobra 0072 10.06 Franz Schubert - Winterreise D.911 - nr.15, "De Kraai" Maarten Koningsberger [zang] & Roger Braun [piano] Brilliant Classics 6446 11.59 Antonio Vivaldi - Concert voor fluit en strijkorkest RV.428, op.10 nr.3 in D gr.t., "Het puttertje" - deel III, "Allegro" Stefan Temmingh [blokfluit] & La Folia Barockorchester Deutsche Harmonia Mundi 888751412052 14.34 Ešenvalds, Ēriks - Spring, The Sweet Spring Nationaal Vrouwen Jeugdkoor o.l.v. Wilma ten Wolde Challenge Classics CC72211 18.32 Paul McCartney - Blackbird (Arr.) Eric Vloeimans [trompet] & Holland Baroque Society Channel Classics CCS SA 35613 20.43 Strijkkwartet, op.33 nr.3 in C gr.t. (Hob.III, nr.39), "Vogelkwartet" - deel II, "Scherzo: Allegretto" Cuarteto Quiroga Cobra Records 0076 24.20 Lyrische stukken (6), op.43 - nr.4, "Vogeltje" Leif Ove Andsnes [piano] Virgin Classics VC 7593002 26.10 Ralph Vaughan Williams - The lark ascending (De stijgende leeuwerik) Janine Jansen [viool] & Royal Philharmonic Orchestra o.l.v. Barry Wordsworth Decca 4750112

Von Bachs Johannes-Passion gibt es so viele CD-Aufnahmen, dass man sie kaum mehr zählen kann. Entsprechend weit ist das Spektrum der Deutungen – es reicht von nachromantischem philharmonischem Betroffenheitspathos bis hin zu filigraner Detailarbeit mit historischen Instrumenten. Neues, denkt man, ist bei diesem Hit des Barockmusik-Repertoires nicht mehr zu entdecken. Warum also eine weitere Einspielung des Werks herausbringen? Der dänische Dirigent Lars Ulrik Mortensen und sein Ensemble Concerto Copenhagen haben es getan. Sie haben das Rad nicht neu erfunden, aber wichtige Aspekte in den Vordergrund gestellt und aus der Passion ein spannendes oratorisches Konzentrat gemacht, findet Kritikerin Susanne Benda.

Die Transparenz ist eine große Stärke dieser Einspielung. Vokale und instrumentale Stimmen sind hier sehr gleichberechtigt.

Nikolaj de Fine Licht er en af grundlæggere af Concerto Copenhagen, som er et dansk instrumentensemble. De gør sig i klassisk barokmusik, men de giver det en ny friskhed og kant. Concerto Copenhagen høster stor ros, og de har også turneret i udlandet. Hvad er det, som gør, at de 25 år senere, stadig er aktuelle? I dette program kan du høre Nikolaj de Fine Licht tale om sine egne musikalske bedrifter, og om hvad Concerto Copenhagen står for.

Georg Muffats Armonico Tributo ist eines der farbenreichsten und stilistisch vielfältigsten Werke der Barockmusik. Das Concerto Copenhagen spielt die fünf Sonaten teils als Concerto grosso, teils als Triosonate. Eine hochgelungene Einspielung eines beeindruckenden Werkes.

Et legesygt musikalsk ægteskab, der bliver ved at holde. 4. februar modtog Lars Ulrik Mortensen sammen med Concerto Copenhagen prisen som Årets P2 Kunstner. Den tidlige musik har ført Lars Ulrik rundt i store dele af verden, men det er i samspil med Coco-familien, at han har fundet hjem. Gæst: Lars Ulrik Mortensen, cembalist og kunstnerisk leder af Coco. Vært: Stine Rosengren. www.dr.dk/p2

We are back with the 2nd season of our podcast dedicated to sight-reading in music! It is going to be an exciting season. Our first guest is Alexis Kossenko. « Alexis Kossenko is a multi-skilled young genius whose career will take him where he wills. (…) Few conductors are so compelling to watch, whether by his players or we listeners, but there is no 'showing off' to impress an audience. » (Musical Pointers) We met Alexis in Riehen and had a short interview with him in a cafe before his recording of Mozart Concertos, it was a very inspiring conversation! After that we met at the Schola Cantorum for a short sight-reading session of a Sonata for 2 flutes and Cembalo by Johann Sebastian Bach, BWV 1028, reconstructed by J. Bopp. Born in Nice, Alexis Kossenko performs as a soloist with Deutsche Symphonie-Orchester Berlin, Stockholm Philharmonic Orchestra, Concerto Copenhagen, Ensemble Matheus, Philharmonie der Nationen, La Grande Ecurie et la Chambre du Roy, Concert d'Astrée, Stradivaria, Barokksolistene, B'Rock, Le Cercle de l'Harmonie, La Chambre Philharmonique, Modo Antiquo, Le Concert Lorrain, Holland Baroque Society, Helsinki Baroque Orchestra, in a repertoire ranging from Vivaldi to Khachaturian including Mozart concertos on tour with Emmanuel Krivine. He therefore recently performed in Berlin Philharmonie, Stockholm Philharmonie, Moscow Philharmonie, Franz Liszt Concert Hall in Budapest, Wigmore Hall and Royal Albert Hall in London, Mozarteum Salzburg, Théâtre des Champs-Elysées and Salle Gaveau in Paris, Opéra Royal and Chapelle Royale in Versailles, Ton-Halle in Zürich, Bruges and Amsterdam Concertgebouw. Fine connaisseur of all the historical forms of his instrument, Alexis Kossenko plays as well on the modern flute (he was awarded from Conservatoire National Supérieur de Paris in the class of Alain Marion) as on baroque flute, classical and romantic flutes, or recorder. He is now first flautist of La Chambre Philharmonique (dir. Emmanuel Krivine), Ensemble Matheus (dir . Jean-Christophe Spinosi), Gli Angeli Genève (Stephan MacLeod), Le Concert Spirituel (Hervé Niquet) and from now Orchestre des Champs-Elysées (dir. Philippe Herreweghe), He recorded flute concertos by Nielsen, Telemann, Haydn, Touchemoulin, and specially, for French label Alpha, the complete concertos by CPE Bach, Vivaldi concertos (Editor's Choice de Gramophone) and Charpentier leçons de ténèbres with baryton Stephan MacLeod. As a conductor, Alexis Kossenko was invited by European Union Baroque Orchestra, B'Rock, Le Concert d'Astrée, Holland Baroque Society, Arte dei Suonatori, Musica Viva Moscow ; But it is at the head of Les Ambassadeurs that he undertakes his most significant projects, such as the new series for Alpha « per l'orchestra di Dresda » as well as an intense work on Rameau, Purcell, CPE Bach and Mozart. https://en.wikipedia.org/wiki/Alexis_Kossenko https://www.les-ambassadeurs.com/ Follow our Instagram and Telegram channels where you can see some pictures from sight-reading sessions and where you can write us https://t.me/insight_reading_enlightenment https://www.instagram.com/insight_reading_enlightenment/ YouTube https://www.youtube.com/channel/UCgJqHSY4qpaFAU95PaB6AjA Yours Darina and Sebastien #flute #traverso #alexiskossenko #kossenko #podcast #earlymusic #earlymusicpodcast #insightreadingenlightenment --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/insight-reading/message

Er ist ein Ausbund an Spontanität, Lebendigkeit und Fantasie: Lars Ulrik Mortensen. An die 100 CDs belegen sein Schaffen als Cembalist und Dirigent, auch mit Concerto Copenhagen, dessen Chef er seit 22 Jahren ist.

Im Hochbarock schaute ganz Europa nach Frankreich, wo musikalisch Jean-Baptiste Lully wirkte. Er brachte eine Form zur Blüte, die französische Ouvertüre genannt wurde. Oft stand sie am Beginn einer Folge von Tanzsätzen und schließlich wurde das gesamte Werk als "Ouverture" bezeichnet. So auch bei Johann Sebastian Bach. Besser bekannt sind seine Ouvertüren heute aber als Orchestersuiten. Eine neue CD geht den Originalfassungen dieser berühmten Stücke nach.

- direkte fra Garnisons kirke i København. Bachs kendte påskeværk i en transpararent og distinkt version, hvor otte sangere både er solister og kor. Joanne Lunn & Hanna Kappelin, sopran. Alex Potter & Steffen Jespersen, alt. Nicholas Mulroy & Mathias Monrad Møller, tenor. Peter Harvey & Jakob Bloch Jespersen, bas. Concerto Copenhagen. Dirigent: Lars Ulrik Mortensen. Vært: Rie Koch. www.dr.dk/p2koncerten

(Originally aired in February 2021) Clarinettist Nicole van Bruggen is co-artistic director of the Australian Romantic & Classical Orchestra. She is a leader in the art of historically informed performance, and has performed extensively with some of Europe and Australia's finest period instrument ensembles, including Concerto Copenhagen, the Netherlands Bach Society and the Australian Brandenburg Orchestra. This episode is an extended version of the broadcast edition, with additional interview content.

Alle Jahre wieder ... sind die italienischen Weihnachtskonzerte von Corelli, Torelli, Vivaldi, Manfredini oder Locatelli überall zu hören. Mit Musizierfreude und Stilsicherheit befreit Lars Ulrik Mortensen diese barocken Dauerbrenner von jeglichem Kitschverdacht, dem sie in der Weihnachtszeit nur allzu oft ausgesetzt sind.

Opsamling af ugens københavnernyheder udvalgt fra Berlingske, Information, Jyllands-Posten og Politiken.

Peter Spissky, konsertmästare i Concerto Copenhagen och musikalisk ledare för Camerata Öresund, gästar veckans avsnitt.

Concerto Copenhagen fejrer 250-årsfødselaren Beethoven med hans septet i Es-dur. På programmet er også svenske Franz Berwalds septet for samme besætning - med tydelig inspiration fra Beethovens. Franz Berwald: Grand Septet i B-dur. Beethoven: Septet i Es-dur, op. 20. Concerto Copenhagen. Fredrik From, violin og musikalsk ledelse. (Hørsholm Kirke 26. oktober). Vært: Mette Greiffenberg. www.dr.dk/p2koncerten

Die Meerenge zwischen Helsingborg und Helsingør war im 17. Jahrhundert hart umkämpft von Dänemark und Schweden. Hier wuchs Dietrich Buxtehude auf. Seinen Spuren folgend zeichnet Concerto Copenhagen die musikalische Landschaft an der Ostsee nach - und hebt damit einen wahren Schatz.

Hør fortællinger med ensomme nattevandrere og DR Pigekoret, der i en mørklagt koncertsal synger James McMillan, Wilhelm Stenhammer, Bach og Carl Nielsen med flere. (Koncertsalen, DR Koncerthuset 13. oktober). Ca. kl. 21 Ich bin die Auferstehung. Baskantater og kammermusik fra København i 1600 tallet. Jakob Bloch Jespersen (bas). Concerto Copenhagen. Dirigent: Lars Ulrik Mortensen. Vært: Benedikte Granvig. www.dr.dk/p2koncerten

Tag med til klippeøen, hvor musikfestival-ledelsen, i stedet for at coronaaflyse, har skabt en minifestival. I første afdeling spiller den musikalske leder af Concerto Copenhagen musik for solocembalo af Froberger, Weckmann, Buxtehude og Bach. I anden afdeling gæster Fejø Festivalensemblet med musik af Beethoven og Brahms. Lars Ulrik Mortensen, cembalo.Bogdan Bozovic, violin.Fejø Festivalensemble: Anna Gebert, violin. Mina Fred, bratsch. Carl-Oscar Østerlind, cello.Kristoffer Hyldig, klaver.(Aa Kirke, Bornholm 3. august). Vært: Max Fage-Pedersen. www.dr.dk/p2koncerten

Orkestro „Concerto Copenhagen“ koncertas Kopenhagoje. Solistas Leif Ove Andsnes (fortepijonas). Diriguoja Lars Ulrik Mortensen. Programoje Franzo Berwaldo operos „Estrela de Soria“ uvertiūra, Edvardo Griego Koncertas fortepijonui ir orkestrui a-moll, Nielso Gades Simfonija Nr. 1 c-moll.

- fra Frederiksborg Slotskirke i Hillerød. Vivaldi: Sinfonia, Ved den hellige grav. Vivaldi: Stabat Mater for alt, strygere og basso continuo. Locatelli: Concerto Grosso.Pergolesi: Stabat Mater for sopran, alt, strygere og basso continuo. Soliste: Eline Soelmark og Daniel Carlsson.Concerto Copenhagen under ledelse af Lars Ulrik Mortensen.(Frederiksborg Slotskirke 19. april 2019). Vært: Jakob Wivel. www.dr.dk/p2koncerten (Redigeret genudsendelse fra 19. april 2019).

Concerto Copenhagen opfører de to kantater, hvor Bach kommer nærmest operagenren: Kantaten til 2. juledag 'Selig ist der Mann' og den såkaldte 'Kaffekantate'. Desuden Orkestersuite nr. 2 samt sinfoniaen til kantaten 'Non sa che sia dolore'. Eline Solmark, sopran.Jakob Bloch Jespersen, bas.Concerto Copenhagen under ledelse af Lars Ulrik Mortensen. Ca. 19.20Organisten Ulrik Spang-Hanssen og Sønderjyllands Symfoniorkester spiller orgelkoncerter. Vært: Max Fage-Pedersen. www.dr.dk/p2koncerten (Sendt første gang 18. november 2019).

Den belgiske sopran og barokspecialist Sophie Junker er i centrum, når Concerto Copenhagen fejrer julen med barokjulemusik af Stradella, Scarlatti, Böddeker, Pachelbel, Bernard, Corelli og Händel, hvis Gloria for virtuos sopransolo og orkester først dukkede frem 2001, men som Händel formentlig komponerede, da han var midt i tyverne og lige var flyttet til Italien.Musikalsk ledelse: Lars Ulrik Mortensen.(Trinitatis Kirke 22. december). Vært: Max Fage-Pedersen. www.dr.dk/p2koncerten (Sendt første gang 23. december 2018).

‘Zes concerten met verschilende instrumenten’, zo noemde Bach in maart 1721 het manuscript met daarin de muziek bekend als ‘Brandenburgse Concerten’. In het Zesde Concert zitten relatief eenvoudige partijen voor de viola da gamba, zodat waarschijnlijk zijn werkgever en muziekliefhebber Prins Leopold mee kon musiceren. Johann Sebastian Bach, Brandenburgs Concert nr.6, BWV.1051, Concerto Copenhagen olv Lars Ulrik Mortensen

durée : 01:58:15 - Le Bach du dimanche du dimanche 15 septembre 2019 - par : Corinne Schneider - Au programme de cette 90e émission : les Six Suites par Emmanuelle Bertrand sur violoncelle baroque (nouveauté Harmonia Mundi, 6 sept.), la pianiste Marie-Ange Nguci au festival Piano aux Jacobins (21 sept.), le ténor Christophe Prégardien et le Concerto Copenhagen de Lars Ulrik Mortensen (dir.). - réalisé par : Olivier Guérin

En koncert, hvor blokfløjtevirtuosen Michala Petri møder Concerto Copenhagen for første gang.Musik af Vivaldi, Locatelli, Geminiani, Samartini, Händel og Sunleif Rasmussen.(Garnisons Kirke, København 3. oktober 2017). Ca. 21.30Michala Petri spiller ny amerikansk musik.Vært: Mette Greiffenberg. www.dr.dk/p2koncerten

- direkte fra Frederiksborg Slotskirke i Hillerød. Vivaldi: Sinfonia, Ved den hellige grav. Vivaldi: Stabat Mater for alt, strygere og basso continuo. Locatelli: Concerto Grosso. Pergolesi: Stabat Mater for sopran, alt, strygere og basso continuo. Solister: Eline Soelmark og Daniel Carlsson. Concerto Copenhagen under ledelse af Lars Ulrik Mortensen. Vært: Jakob Wivel. www.dr.dk/p2koncerten

Lars Ulrik Mortensen har været kunstnerisk leder af Concerto Copenhagen siden 1999. Inden da var han professor ved Hochschule für Musik i München og cembalist i 'London Baroque'. Han har indspillet talrige cd'er og modtog flere Grammy'er for sine Buxtehudeindspilninger, og de affødte også, at han blev udnævnt til ´Årets musiker' i 2000 og dertil Cannes Classical Award i 2001. Hans indspilning af Bach's Goldberg-variationer...

Lars Ulrik Mortensen har været kunstnerisk leder af Concerto Copenhagen siden 1999. Inden da var han professor ved Hochschule für Musik i München og cembalist i 'London Baroque'. Han har indspillet talrige cd'er og modtog flere Grammy'er for sine Buxtehudeindspilninger, og de affødte også, at han blev udnævnt til ´Årets musiker' i 2000 og dertil Cannes Classical Award i 2001. Hans indspilning af Bach's Goldberg-variationer...

Musik af komponister, der lod sig lokke til København i 1600-tallet af bl.a. gode lønninger ved det danske hof. Det gælder navne som Schütz-eleven Matthias Weckmann, Buxtehude-eleven Nikolaus Bruhns, kaptajnen og bassangeren Kaspar Förster, der blev kapelmester ved det danske hof. Hør periodens fantasifulde musik gennem baskantater og kammermusik - ført an af tidens altoverskyggende mester: Danskfødte Diderik Buxtehude.Jakob Bloch Jespersen, bas og Concerto Copenhagen under ledelse af Lars Ulrik Mortensen. Vært: Mette Greiffenberg. www.dr.dk/p2koncerten

Barokensemblet Concerto Copenhagen udvider i disse år deres repertoire med musik fra wienerklassikken, som de går til med den vanlige blanding af vitalitet, relevans og nutidighed.Johan Ernst Hartmann: Symfoni, D-Dur.Johann Peter Salomon: Romance for violin og strygere.Haydn: Symfoni nr. 80.Mozart: Symfoni nr. 39.Concerto Copenhagen under ledelse af Lars Ulrik Mortensen.(Diamanten i København 22. september). Vært: Anne Bro. www.dr.dk/p2koncerten

- direkte fra Garnisonskirken i København. En af musikhistoriens store rivaliseringer stod i 1700-tallet mellem de to kastratsangere Farinelli og Senesino. Med sangerne Vivica Genaux (Farinelli) og Sonia Prina (Senesino) vækker Concerto Copenhagen deres rivalisering samt det krævende og oversete repertoire til live. Musik af Porpora, Vinci, Bononcini, Händel, Gasparini, Giacomelli, Arisosti, Hasse og Sellitto.Musikalsk ledelse: Lars Ulrik Mortensen. 19.20Koncertoptagelse fra Viborg Kirkemusikfestival d. 14/4 i Sortebrødrekirken med organist Pascal Mélis fra Saint-Cloud kirken i Paris. Musik af Vivaldi, Bach.Vært: Jakob Wivel. www.dr.dk/p2koncerten

20.00 - direkte fra Garnisons Kirke i København, hvor Concerto Copenhagen spiller Bachs 4 orkestersuiter i deres formodede urform med messingblæsere og med solistisk besatte strygere. To af Bachs mest elskede satser, Badinerie og Air, stammer fra disse suiter. Concerto Copenhagen under ledelse af Alfredo Bernardini. Ca. 19.20Pianisten Alexander McKenzie, der er debuteret fra Det Kgl. Danske Musikkonservatorium, spiller Ravel og Dvorák. Vært: Jakob Wivel. www.dr.dk/p2koncerten

- direkte fra Garnisons Kirke oratorium af Händel til tekst af Barthold Heinrich Brockes.Maria Keohane, Joanne Lunn, Sophie Junker, Daniel Elgersma, Daniel Carlsson, Ed Lyon, Gwilym Bowen, Peter Harvey og Jakob Bloch Jespersen. Concerto Copenhagen.Musikalsk ledelse Lars Ulrik Mortensen.Ca. 19.20Bach: Sonater for violin og cembalo. Isabelle Faust, violin. Kristian Bezuidenhout, cembalo.Vært: Max Fage-Pedersen. www.dr.dk/p2koncerten

Concerto Copenhagen med et program, der viser, hvordan musikalsk kopiering, afskrift og omformning på Johann Sebastian Bachs tid var en fuldgyldig del af den kreative proces. Bach:Sinfonia fra kantaten Ich geh und suche mit Verlangen, BWV 49.Arie fra kantaten Stirb in mir, BWV 169. Arie fra kantaten Schlafe, mein liebster, BWV 213.Koncert, A-dur for obo d'amore, BWV 1055.Arie fra kantaten Ich will dich nicht hören, BWV 213. Arie fra Messe, F-dur Qui tollis peccata mundi, BWV 233. Bach/Pergolesi: Psalm 51, Tilge, Höchster, meine Sünden, BWV 1083. Maria Keohane, sopran.Alex Potter, alt.Antoine Torunczyk - obo d'amore.Concerto Copenhagen.Musikalsk ledelse og cembalo: Lars Ulrik Mortensen. Ca. 21.30Bratschisten Einar Kyvik Bauge, der er debuteret fra Det Kgl. Danske Musikkonservatorium, spiller Britten og Marais. Vært: Mette Greiffenberg. www.dr.dk/p2koncerten

Concerto Copenhagens julekoncert 2017.Den engelske kontratenor Alex Potter er solist i koncert med mindre kendt julemusik fra barokken af bl.a. Telemann, Zelenka, Vulpius, Locatelli, Vivaldi og Corelli. Alex Potter og Concerto Copenhagen under ledelse af Lars Ulrik Mortensen. (Trinitatis Kirke 14. december). Vært: Jakob Wivel. www.dr.dk/p2koncerten

Concerto Copenhagen i kammeret.Telemanns såkaldte Pariserkvartetter med Fredrik From, violin, Thomas Pitt, cello, Joshua Cheatham, viola da gamba, Katy Bircher, fløjte, og Lars Ulrik Mortensen, cembalo og musikalsk ledelse.(Garnisonskirken, København 19. november). Ca. 21.30Violinisten Vera Panitch, der er debuteret fra Det Kgl. Danske Musikkonservatorium, spiller Prokofjev og Locatelli.Vært: Mette Greiffenberg. www.dr.dk/p2koncerten

20.00 Concerto Copenhagen med Michala Petri.- direkte for Garnisonskirken i København, hvor blokfløjtevirtuosen Michala Petri møder Concerto Copenhagen for første gang.Musik af Vivaldi, Locatelli, Geminiani, Samartini, Händel og Sunleif Rasmussen.19.20Faurés Cellosonate nr. 1 med Andreas Brantelid og Bengt Forsberg.Vært: Mette Greiffenberg. www.dr.dk/p2koncerten

- direkte fra Hørsholm Kirke med et program med fransk og engelsk barokmusik. Charpentier: Den indbildt syge. Marin Marais: Pieces en trio. Jacques-Martin Hotteterre: Trio, C-dur. Lully: Alceste-suite. John Blow: Venus and Adonis-suite. Purcell : Pavaner & Fantasier samt Abdelazer- suite. Concerto Copenhagen under ledelse af Lars Ulrik Mortensen. Vært: Max Fage-Pedersen.

Jubilæet fejres bl.a. med en minifestival i Tivoli, som P2 sender over tre aftner. Aftenens program tager os på en musikalsk rejse med Holberg gennem Europa. Fortæller: Poul Høxbroe. Concerto Copenhagen. Musikalsk ledelse: Lars Ulrik Mortensen. (Aftenkoncert i Tivolis Koncertsal, København 12. juni). Ca. kl. 21.00: Anden del af Klangforum Wiens koncert under KLANG-festival 13. juni med musik af Mathias Spahlinger, Helmut Lachenmann og Gérard Pesson. Vært: Mathias Hammer.

I programmet diskuterar panelen bl. a. Tobias Berndts tolkning av 28 Fanny Hensel-sånger samt kammarmusik av engelsmannen Gerald Finzi. Dessutom möter vi den unge pianisten Daniil Trifonov. I panelen Aurélie Ferrier, Hanns Rodell och Magnus Lindman som tillsammans med programledaren Johan Korssell betygsätter följande skivor:  FANNY HENSEL Goethe-sånger Tobias Berndt, baryton Alexander Fleischer, piano Querstand VKJK 1509 JOHANN SEBASTIAN BACH Cembalokonserter BWV 1052 1057 Andreas Staier, cembalo Freiburgs barockorkester Harmonia Mundi HMC 902181-82 GERALD FINZI Fem bagateller, Elegi, Preludium och Fuga m.m. Kölns kammarsolister MDG 903 1894-6ALEXANDER SKRJABIN Symfonier nr 3 och 4 Oslo filharmoniker Vasily Petrenko, dirigent Lawo LWC 1088Sofia möter pianisten Daniil Trifonov Sofia Nyblom mötte den unge konsertpianisten i samband med Stockholms-besöket och Nobelkonserten i Stockholms konserthus den 8 december 2015, då Trifonov framträdde som solist i Rachmaninovs tredje pianokonsert tillsammans med Kungliga filharmonikerna och dirigenten Franz Welser-Möst. Andra nämnda eller rekommenderade inspelningarBachs klaverkonserter med Trevor Pinnock och The English Concert på Archiv och DG; Pierre Hantaï tillsammans med Le Concert Francais på skivmärket Astree samt med cembalisten Lars Ulrik Mortensen och Concerto Copenhagen på CPO. Nytt Finzi-album Introit med Aurora Orchestra under ledning av Nicholas Collon på Decca. Fanny Hensel-Mendelssohns sånger med sopranen Susan Gritton ackompanjerad av Eugene Asti på märke Hyperion (tidigare recenserad i CD-revyn). Felix och Fanny Mendelssohns stråkkvartetter med Ebène-kvartetten på Virgin Classics (tidigare recenserad i CD-revyn). Skrjabins symfonier med New Yorks filharmoniker under Giuseppe Sinopoli på DG samt Londons symfoniorkester dirigerad av Valerij Gergiev på egna märket LSO Live samt med Philadelphia-orkestern under Riccardo Mutis ledarskap på EMI. SvepetJohan sveper över Brahms Ein Deutsches Requiem i en inspelning med sopranen Lore Binon och barytonen Tassis Christoyannis tillsammans med Flamländska radions kör allt under ledning av Hervé Niquet på skivmärket Evil Penguin.

J. J. Fux: Koncert Der Nachtwächter. Vivaldi: Violinkoncert, D-dur. Telemann: Obokoncert, c-mol. Zelenka: Hypochondria à 7 concertanti. Reinhard Keiser: Sinfonia fra operaen Der lächerliche Printz Jodelet. Karl Aage Rasmussen: Follia, follia. (Uropførelse). Geminiani: Concerto grosso, baseret på Corellis La Folia. Mozart: Galimathias Musicum, KV 32. Concerto Copenhagen under ledelse af Alfredo Bernardini. (Garnisons Kirke, København 2. november). Ca. kl. 21.30: Blæserkvintetten Carion spiller Carl Nielsen. Vært: Rie Koch.

- hoflig og landlig musik fra barokkens Frankrig af bl.a. Charpentier, Lully, Robert de Visee, Couperin, Boismortier, Marais, Aubert, Leclair, Corrette og Rameau. Concerto Copenhagen. Poul Høxbro, tambourin og galoubet. Dirigent: Lars Ulrik Mortensen. (Sct. Mortens Kirke, Næstved 5. oktober). Vært: Max Fage-Pedersen.

Medvirkende: Sophie Junker, sopran. Jacob Bloch Jespersen, bas. Valdemar Villadsen, tenor. Concerto Copenhagen. Dirigent: Lars Ulrik Mortensen. Desuden uddrag af festivalens Wagner-galla med bl.a. Torsten Kerl, James Johnson, Brit-Tone Müllertz og Magnus Vigilius samt Aarhus Symfoniorkester under ledelse af Jaroslav Kyzlink. (Koncerter i Børssalen 27. juli og Udendørsscenen på Israles Plads 1. august). Vært: Max Fage-Pedersen.

Bachs h-mol messe - en optagelse fra Ribe Domkirke 18. maj. Solister: Maria Keohane, Joanne Lunn, Alex Potter, Jan Kobow og Peter Harvey. Ripieno-sangere: Else Torp, Hanna Kappelin, Valdemar Villadsen, Chris Watson og Jakob Bloch Jespersen. Concerto Copenhagen. Musikalsk ledelse: Lars Ulrik Mortensen. Vært: Mathias Hammer. www.dr.dk/p2koncerten