Podcasts about Nule

Kad skanējumu sāks raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts, pāri okeānam - Toronto - būs izskanējušas noslēdzošās notis un izdejoti pēdējie deju soļi XVI Latviešu dziesmu un deju svētkos Kanādā. Ar svaigākajām emocijām par svētku notikumiem dalīsies svētku rīkotāji un dalībnieki. Tie ir svētki, kam pamatā ir darbs ne tikai pie nošu apguves un deju soļu izstrādes, bet tas arī darbs pie tā, lai būtu latvieši, rūpes par latvietību ikdienā, dzīvojot tālu prom no Latvijas. Nule izskanējuši XVI Latviešu dziesmu un deju svētki Toronto, Kanādā. Tur ir agrs rīts un iespējams, kā kāds no svētku dalībniekiem vēl nemaz nav gājis gulēt. Mazliet atpūtušies ir raidījuma viesi. Kādi bijuši svētki, kas norisinājās no 4. - 7. jūlijam Toronto, stāsta Selga Apse, svētku Rīcības komitejas vadītāja, kura arī aktīvi darbojos deju nozarē, ir Toronto deju kopas “Daugaviņa” vadītāja, Mineapoles tautas deju kopa “Pērkonītis” dalībnieki Kira Birmane un Jūlēns Pone, Toronto Latviešu kora diriģents Jānis Beloglāzovs un Ludoviks Mouttet ir bijis brīvprātīgais koru koordinators svētkos, viņš studē doktorantūrā Makgila Universitātē Montreālā. Svētkos satikās 1800 dalībnieki no Kanādas, Amerikas, Latvijas, Lielbritānijas, Vācijas, Itālijas daudzām citām Eiropas valstīm, arī no Brazīlijas un Austrālijas. "XVI Latviešu Dziesmu un deju svētki Kanādā ir atklāti!" Tā pirms dažām dienām sacīja Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kanādā Kaspars Ozoliņš un novēlēja  visiem nenogurstošu prieku un spēku visu svētku garumā, kā arī lai būtu paliekošs gandarījums par piedzīvoto svētku laikā un ir apņēmība turpināt šo brīnumskaisto svētku tradīciju Kanādā arī turpmāk. Piekusuši, noguruši, bet emocionāli pozitīvi uzlādēti ir gan rīkotāji, gan dalībnieki.

Hringtu nule nih fale cawmkennak ah tuanvo nganpi an ngeih bantuk in hrinmi fale zong nih hringtu nule cungah tuanvo nganpi kan ngei ve. Rev Bawi Cin nih kan biaruahnak chungah fale nih kan tlinh hrimhrim ve dingmi tuanvo fiang ngaiin a chim. Tam deuh in kan biaruahnak rak ngai ve.

A sunglawi tukmi hringtu nule upat peknak ni kan phan than cang lai. Hringtu nule nan dihlak hika hmun hin upatnak kan peknak. Cun, hringtu nule hi chungkhar ah a biapi tuk mi nan si i atutan ah hringtu nule nan tuanvo kong zong Rev Bawi Cin he i ruahttinak kan ngei. Kan biaruahnak a dihdongh tiang rak ngai ve.

Nakon 7 godina poduzetništva i rada s više od 800 poduzetnika, odlučila sam se vratiti na početak i odgovoriti na pitanje: Da danas krećem od nule, što bih napravila drugačije? U ovoj epizodi podcasta pričamo o definiranju niše, kreiranju ponuda i online sadržaju - iz malo drugačije perspektive. Ako te zanima što nije funkcioniralo te što ti možeš napraviti brže i kvalitetnije u prvim godinama poduzetništva - ova epizoda je za tebe! #radimposvom AKADEMIJA: http://membership.teatime.com.hr/ AKADEMIJA LIVE kreće 22.02. Za više detalja piši mi na kontakt u nastavku. Ostani u toku: E-mail - tea@radimposvom.com.hr Instagram - https://www.instagram.com/teazavacki Newsletter - https://content.teatime.com.hr/newsletter

Rīgas Porcelāna muzejs ir stāsts par izglābtu Latvijas dizaina vēstures daļu. 90. gadu lielo uzņēmumu privatizācijas gaitā rūpniecības vēsture – arhīvi, iekšējie muzeji un materiāli – aizgāja nebūtībā kopā ar ražotnēm. Rīgas Porcelāna rūpnīcas muzeju izglāba entuziasti un saprātīgs privatizācijas komisijas darbinieks; Rīgas pilsēta muzeju ņēma savā paspārnē. Muzeja darbinieki nesēž uz lauriem, bet lepni nes porcelāna vēstures karogu tālāk ar izstādēm un nozīmīgiem pētījumiem. Nule klajā nākušas divas grāmatas – "Aija Mūrniece" un "Rīgas porcelāns. 20. gs. otrā puse. Servīzes A–Z", no kurām pēdējā rekorda tempā jau ir izpirkta. Muzeja vadītāja Iliana Veinberga dalās pārdomās par Rīgas porcelāna kolekcionēšanas trakumu un attieksmes maiņu pret padomju periodā tapušajām vērtībām.

Ranní brífink Julie Hrstkové: Jedno z nejdůležitějších čísel za loňský rok je venku.Meziroční míra inflace dosáhla v prosinci 2023 hodnoty 6,9 % , byla tak mírně níž než původní odhady. Oproti předchozímu měsíci ceny klesly o výrazných 0,4 %. Za celý rok 2023 průměrná inflace dosáhla hodnoty 10,7 %, Prosincové příjemné překvapení bylo výsledkem příznivého vývoje v kategorii potravin, kde namísto předpokládaného mírného zdražení ceny meziměsíčně poměrně výrazně poklesly.Bude nás vysoká inflace strašit i letos, nebo je prosincový údaj skutečně tečkou za inflací? A Kdy se dočkáme levných peněz? Nejen o tom jsme v Ranním briefingu hovořili s hlavním ekonomem BH Securities a poradcem premiéra Štěpánem Křečkem

Ranní brífink Julie Hrstkové: Jedno z nejdůležitějších čísel za loňský rok je venku.Meziroční míra inflace dosáhla v prosinci 2023 hodnoty 6,9 % , byla tak mírně níž než původní odhady. Oproti předchozímu měsíci ceny klesly o výrazných 0,4 %. Za celý rok 2023 průměrná inflace dosáhla hodnoty 10,7 %, Prosincové příjemné překvapení bylo výsledkem příznivého vývoje v kategorii potravin, kde namísto předpokládaného mírného zdražení ceny meziměsíčně poměrně výrazně poklesly.Bude nás vysoká inflace strašit i letos, nebo je prosincový údaj skutečně tečkou za inflací? A Kdy se dočkáme levných peněz? Nejen o tom jsme v Ranním briefingu hovořili s hlavním ekonomem BH Securities a poradcem premiéra Štěpánem Křečkem

Ako to ďalej bude s firmou Dedoles? To nám prišiel do najnovšej časti relácie Let's Talk Business porozprávať Ján Cifra, CEO Dedolesa. Ako dopadla reštrukturalizácia? Ako sa im podarilo presvedčiť svojich veriteľov? Aká je ich nová stratégia pri predaji svojich ikonických produktov? Viac sa dozvieš z otázok nášho moderátora Adama Siposa a odpovedí jeho hosťa Jána Cifru. Pre viac rozhovorov o biznise a podnikaní sleduj ⁠⁠⁠⁠⁠Let's Talk Business.⁠⁠⁠⁠⁠

Etnomūzikā ir vesels saraksts ar mūzikas instrumentiem, kurus vairums mūzikas mīļotāji pat lāgā neatpazīst. Taču ne tikai gadsimtu seni instrumenti priecē mūsu ausis, mazzināmi ir arī visai sarežģīti 20. gadsimta "izgudrojumi", piemēram, teremins. Kā tie tapuši, kā tos spēlē un kuram ir tiesības pasludināt kādu mūzikas instrumentu par unikālu un instrumentu saimei piederošu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, etnomuzikologs Valdis Muktupāvels. "Ja tiek radīts kāds jauns instruments, visdrīzāk tas ir zināms šim radītājam, viņa tuvākajām aprindām un līdz kaut kādām autoritatīvām komisijām pat nenonāk," vērtē Valdis Muktupāvels. "Iespējams, ja šis izgudrojums nonāktu patentu birojos, tad gan speciālisti salīdzina ar jau reģistrētiem atklājumiem un tad fiksē, vai nu tas ir jauns vai nē. Protams, ka plašāk pazīstami kļūst ne visi no jaunizgudrotajiem instrumentiem, bet visdrīzāk tādi, kuri atbilst, es teiktu, diviem galvenajiem kritērijiem: viens, ka tas būtu komerciāli izplatāms un tātad gan izmaksas ir pieņemamas un arī tas, ko par šīm izmaksām var dabūt pretī; otrs, protams, ir kritērijs, vai tas atbilst kādai noteiktai muzikālajai vajadzībai." Kā piemēru etnomuzikologs min hangu, kurš ir arī iecienīts un labi zināms Latvijā. "Kā instruments viņš faktiski ir 21. gadsimta instruments. Uz gadu tūkstošu robežas apmēram viņš jau parādījās zināms Šveicē. Tāds Felikss Ruaners un Sabīne Šērere. Pirms tam bija pētījumi, par pamatu viņi ņēma jau pazīstamu tautas mūzikā instrumentu. Karību salās ir tādas tērauda bungas, pareizāk sakot, vecas degvielas kannas, kuras tālāk pārtaisa par mūzikas instrumentiem," atkāj Valdis Muktupāvels. "Bet, lūk, šie Bernē dzīvojošie šveicieši vienkārši papētīja vairāk akustiskās īpašības, kā tur rezonanse veidojas, pielietoja ideju par tā saukto helmholca telpu, respektīvi, ka noteikta slēgta telpa ir ar savu pašsvārstību frekvenci, rezonanses frekvenci. Izpētīja, kā šī frekvence iedarbojas uz citām skaņām. Un faktiski eksperimentu un arī teorētisku atzinumu rezultātā radīja šo te hangu, kurš izrādījās arī komerciāli ļoti veiksmīgs instruments. Tāds viņš savu ceļu pasaulē iet. Ļoti daudzi no šiem atradumiem tā arī paliek pie saviem izgudrotājiem." Rakstniecībās un mūzikas muzejā varēs aplūkot restaurētu pianolu - pašspēlējošās mehāniskās klavieres Pašspēlējošās mehāniskās klavieres jeb pianola bija populārs mūzikas instruments 20. gs. sākumā. Ar  plēšām izsūkts gaiss darbināja veltnīti ar perforētu papīra rulli, tādejādi izvilinot melodiju no pianolas. Nule kā Rakstniecības un mūzikas muzejā pabeigts darbs pie šādas pianolas restaurācijas. Sižetā skan Vācijā ierakstītā Ferenza Lista „ Rūķu deja”, ko atskaņoja uz Rakstniecības un mūzikas muzejā (RMM) nule restaurētās pianolas. Tās ir pašspēlējošas klavieres, no kurām, minot pedāļus, atskan melodija, kas  caurumiņu veidā iestrādāta papīra rullī. Pirmajā brīdī pianola atgādina to pašu pianīnu jeb klavieres ar vertikāli novietotām stīgām, bet ērģeļu būvētājs un restaurators Alvis Melbārdis ir noņēmis instrumenta priekšējo korpusu virs taustiņiem un atklājas skats, kas vairāk piedienētu automašīnas iekšienei, kad noņemts motora pārsegs, tiesa, ļoti senas automašīnas modelim. Simtiem gumijas caurulīšu, vairākas plēšas un vidū veltnis ar perforēta papīra rulli. Par pianolas darbību stāsta Alvis Melbārdis. Šo  instrumentu 19. gs. 90. gados izgudroja amerikāņu uzņēmējs, dizainers, klavieru un ērģeļu ražotājs Edvīns Skots Votejs. Viņš plaši reklamēja savu jaunizgudroto instrumentu, un pirmās pianolas tirdzniecībā parādījās 1898. gadā. Sākotnēji tās maksāja 250 ASV dolārus, vēlāk cena samazinājās, bet  savā  neilgajā pastāvēšanas laikā (aptuveni līdz 20. gs. 30 gadiem) pianola  bija dārgs instruments. RMM esošā pianola tika izgatavota jau instrumenta popularitātes  norieta laikā, pirms vairāk nekā 90 gadiem Anglijā pēc Amerikāņu mūzikas instrumentu ražošanas uzņēmuma „Aeolian Company” patenta.  Kāds bija konkrētās pianolas mūžs, stāsta RMM projektu vadītāja Katrīna Kūkoja. Visi interesenti drīz arī varēs aplūkot šo savdabīgo instrumentu, jo 7. decembrī Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē, Pulka ielā 8, tiks atklāta skaņu ierakstu izstāde “SAN” un līdz pat nākamā gada septembrim pianola būs tur  apskatāma.

Jak Samsung na trhu mobilních telefonů bojuje s ostatními velkými hráči a jak je to s jeho pozicí globální jedničky? Jak náročný je český zákazník? A jaké novinky ve svém portfoliu Samsung během léta představí? To jsou témata, která v dalším vydání E15 Castu probíral Jan Novotný s Karlem Plačkem, produktovým šéfem mobilní divize Samsungu.  e15.cz

Dobrodošli na novu epizodu našeg podcasta pod naslovom "Od Nule do 6 Cifara: Detaljni Prikaz Mog Prodajnog Funnela". U današnjoj epizodi, otkrivam sve tajne mog ličnog prodajnog funela koji mi je pomogao da pređem put od nule do 6 cifara. Od dubinskog razgovora o strategijama koje koristim, alatima za automatizaciju kojima se služim, pa sve do konstantne optimizacije prodajnog procesa, ništa ne ostaje skriveno. Pripremite se da čujete kako izgleda put jednog korisnika od prvog kontakta pa sve do konverzije. Ova epizoda je namenjena preduzetnicima, marketinškim stručnjacima, internet prodavcima, ali i svima onima koji žele da nauče kako se gradi uspešan prodajni funel. Ako vam se sviđa ovaj podcast, molim vas da ga ocenite i ostavite komentar gde god da ga slušate. Ako imate bilo kakva pitanja ili želite da podelite svoja iskustva sa prodajnim funelima, slobodno nam se obratite ili ostavite komentar. Ne zaboravite da se pretplatite kako ne biste propustili naredne epizode.

Ako ti neka ideja ne da mira - vjerujem da je to s razlogom. Ako imaš ideju o proizvodu, usluzi ili zajednici koju želiš izgraditi - imaš i sve potrebno da je ostvariš. U okrugloj 100. epizodi #radimposvom podcasta vraćamo se na sami početak. U ovoj epizodi saznat ćeš o periodu u kojem sam bila najmanje sretna, kako sam počela mijenjati vlastiti mindset te kako su izgledali moji počeci. Nije lako krenuti od nule, no ako odlučiš napraviti taj prvi korak, za samo par godina više ništa neće biti isto... Krećeš od nule? Ovi resursi će pomoći: FREE webinar | TVOJ put do uspjeha: https://www.teatime.com.hr/webinar-tvoj-put-do-uspjeha/ FREE e-book | Tvoj online posao u 7 koraka: https://www.teatime.com.hr/downloads/tvoj-online-posao/ FREE mini program | Od 0 do prvih 1.000 pretplatnika: https://www.teatime.com.hr/newsletter-program/ YouTube | Kako do ideje za biznis: https://youtu.be/fJEOe344FmE YouTube | Kako pokrenuti (online) posao: https://youtu.be/92HiqeVIRl0 YouTube | Kako vjerovati u sebe: https://youtu.be/KlO-R4DcH0M YouTube | Kako steći samopouzdanje u poslu: https://youtu.be/aVUhFvtzXLE Podcast | #76: Moja priča o otkazu i ulasku u poduzetništvo Podcast | #74: Što raditi dok čekaš prve klijente Podcast | #66: Zajedno razbijamo strahove o ulasku u poduzetništvo Podcast | #64: Uporno odgađaš svoje poduzetničke ideje? Poslušaj ovo.

Australia ah cun cozah sianginn lawng siloin pumpak le biaknak lei nih an dirhmi sianginn hna an um. Duh i thim awk a tam ngaingai tikah khoika sianginn silole zei bantuk sianginn ah dah ka fa hi ka chiah lai ti ruah hi nulepa caah a biapi ngai mi a si.

Neizsīkstošs darbs un neatlaidība raksturo latviešu valodas mācīšanu bērniem diasporā un bieži vien tas ir brīvprātīgs darbs. Nule noskaidrojies, ka finansējumu no Latvijas saņems 43 diasporas skolas 20 valstīs. Cik daudz naudas skolas saņems, kā tērēs un vai ar to pietiek, lai saglabātu latviešu valodu, nedzīvojot Latvijā, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viešņas: Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere, Eiropas Latviešu apvienības izglītības projektu vadītāja un Latvijas biroja pārstāve Aira Priedīte, Dārbijas Latviešu skolas vadītāja Lielbritānijā Kristīne Volodka un Amerikas Latviešu apvienības izglītības nozares vadītāja, Pasaules brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes locekle Elisa Freimane.  

SBS Radio Hakha Chin parawkrem ngaitu hna, Nu le va kar tthennak a um tikah biaceih zung kal hau loin tthennak tuahning ka chim mi rak ngai hna u sih.

Tālajā 1993. gadā Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē izveidoja Bērnu literatūras centru, kas šogad svin trīsdesmit  gadu jubileju, bet Lasīšanas svētki ir aizgūti  no Nīderlandes Bērnu literatūras centra, un tā ir Lasīšanas veicināšanas programma, kas veiksmīgi darbojas nu jau 20 gadu. Šī programma ir vidutājs, tilts, kas palīdz satikties grāmatām un to lasītājiem, nodrošina piekļuvi nesen izdotām grāmatām, rosina cilvēkus izteikties par lasīto, radot arī atgriezenisko saiti rakstniekiem, ilustratoriem, tulkotājiem un izdevējiem ar lasītaju. Nule kā aizvadīts lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2022” svinīgais noslēguma sarīkojums. Uz Lielajiem lasīšanas svētkiem devās kolēģe Agnese Drunka. Lasīšanas veicināšanas programma darbojas visā Latvijā un 67 diasporas centros 29 pasaules valstīs. Tās ir 852 skolas un bibliotēkas, kuru lasītāji, rakstot atsauksmes par izlasīto, līdz sirds dziļumiem aizkustina autorus, tulkotājus un izdevējus. Pērn kolekciju veioja 33 grāmatas no 10 izdevniecībām. Tā, ka runas par lasīšanas nāvi ir priekšlaicīgas.

Pēckara – konkrēti padomju – perioda arhitektūras mantojums ir visneaizsargātākais. Tā ir salīdzinoši nesena vēsture, kas tiek asociēta ar tā laika politisko režīmu un padomju celtniecības kvalitāti. Nule notiekošais karš negāciju tikai pastiprina. Taču izcilus darbus padomju apstākļos ne tikai gleznotāji vai dzejnieki, bet arī Latvijas arhitekti. Edgars Šēnbergs piederēja pie tiem, kuriem interese par modernisma formām nozīmēja iekšēju pretošanos Staļina laika pompozajai stilistikai. Vēlāk, kad laikmetīga arhitektūra jau bija oficiāli legalizēta, Šēnbergs radīja tādus Latvijas arhitektūras vēsturē nozīmīgus darbus kā restorānu “Pilskalns” (kopā ar Ainu Šēnbergu, 1962) Bauskā un restorānu Skrīveros jeb slaveno “Klidziņu” (1967), kas iemantoja kulta vietas statusu. Šēnberga darbus izceļ interese par ainavu, dabu un reljefu, kam tika pakārtotas arhitektūras formas. Edgars Šēnbergs atzīmējams ne tikai kā modernisma, bet arī tā dēvētā reģionālisma pionieris – atrakciju pils “Daile” Jūrmalā (1976, iznīcināta) bija objekts, kas radīja sekotāju straumi. Šodien tikpat kā neviens meistara radītais objekts nav saglabājies bez būtiskiem pārveidojumiem, kas liek daudz nopietnāk pievērsties šī perioda atlikušo arhitektūras vērtību apzināšanai. Raidījumu vada Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja Ilze Martinsone, raidījuma viešņa - Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pētniece Karīna Horsta.

Miguel Nule Velilla, uno de los responsables del “Carrusel de la Contratación” en Bogotá, está solicitando a una jueza especializada que decrete una serie de pruebas para demostrar, según él, la improcedencia de la acción de extinción de dominio de las acciones que tenía el grupo Nule en la empresa Kapital Energy.

Kum fatinte Australia ram chungah kum nga tang hngakchia abuaktlak in pa 23 lengmang an thi i chanhmah mi chungin 183 hi siizungah thlop le zohkhenh a hau an si. Cucaah, na fa kha a him khawh nak ding caah ti lio na cawnter a herh.

Ce dont on parle dans cet épisode de Laisse-moi kiffer :Le mini kif de Kalindi (42:12) : repeindre un murLe mini kif de Mathis (49:48) : le remix d'Ovule de Björk feat Shygirl, remixé par Sega BodegaLa playlist Rouler au ralenti dans une décapotable à DreuxLa playlist Ramper sur l'autoroute en larmesLe mini kif d'Anthony (57:25) : le prix Utopi·eLe mini kif de Mymy (1:05:33) : Farenheit 451 de Ray BradburyLe film Farenheit 451 de Ramin Bahrani et celui de François TruffautLes gros kifs (1:12:43)Le roman La treizième heure d'Emmanuelle Bayamack-TamL'épisode où Kalindi parle d'ArcadieLe gros kif de Kalindi (1:14:18) : la tenacitéLe podcast N'imp de KalindiLe gros kif de Mathis (1:28:26) : Le film en deux parties : La révolution françaiseLe film Gorille dans la brumeLa playlist Boire sa verveine en attendant la mortLe gros kif d'Anthony (1:40:56) : La fonctionnalité karaoké d'Apple MusicLe gros kif de Mymy (1:49:15) : se faire prendre en photoLa playlist La dégaine de Michel Houellebecq, la fatigue de ses lecteursLe compte du Cerf tout nuLe compte d'Olivier ClertantRetrouve Laisse moi kiffer sur Instagram.Abonne-toi sur :Apple Podcasts • Deezer • SpotifyCrédits : Laisse moi kiffer est un podcast de Madmoizelle présenté par Mymy Haegel. Avec Anthony Vincent, Kalindi Ramphul, Mathis Grosos. Réalisation, production, musique et édition : Mathis Grosos. Rédaction en chef : Marie-Stéphanie Servos. Hébergé par Acast. Visitez acast.com/privacy pour plus d'informations.

Ce dont on parle dans cet épisode de Laisse-moi kiffer :Le mini kif de Kalindi (42:12) : repeindre un murLe mini kif de Mathis (49:48) : le remix d'Ovule de Björk feat Shygirl, remixé par Sega BodegaLa playlist Rouler au ralenti dans une décapotable à DreuxLa playlist Ramper sur l'autoroute en larmesLe mini kif d'Anthony (57:25) : le prix Utopi·eLe mini kif de Mymy (1:05:33) : Farenheit 451 de Ray BradburyLe film Farenheit 451 de Ramin Bahrani et celui de François TruffautLes gros kifs (1:12:43)Le roman La treizième heure d'Emmanuelle Bayamack-TamL'épisode où Kalindi parle d'ArcadieLe gros kif de Kalindi (1:14:18) : la tenacitéLe podcast N'imp de KalindiLe gros kif de Mathis (1:28:26) : Le film en deux parties : La révolution françaiseLe film Gorille dans la brumeLa playlist Boire sa verveine en attendant la mortLe gros kif d'Anthony (1:40:56) : La fonctionnalité karaoké d'Apple MusicLe gros kif de Mymy (1:49:15) : se faire prendre en photoLa playlist La dégaine de Michel Houellebecq, la fatigue de ses lecteursLe compte du Cerf tout nuLe compte d'Olivier ClertantRetrouve Laisse moi kiffer sur Instagram.Abonne-toi sur :Apple Podcasts • Deezer • SpotifyCrédits : Laisse moi kiffer est un podcast de Madmoizelle présenté par Mymy Haegel. Avec Anthony Vincent, Kalindi Ramphul, Mathis Grosos. Réalisation, production, musique et édition : Mathis Grosos. Rédaction en chef : Marie-Stéphanie Servos. Hébergé par Acast. Visitez acast.com/privacy pour plus d'informations.

Australia Chin Community - Eastern Melbourne tawlrelnak in Chin Championship Cup (CC Cup) lentecelh zuamnak cu nichuahlei Melbourne ah an tuah. "Nule pa hna lentecelh zuamnak ah nan fale thazaang rak kan pe ve uh" - ACC-EM mino hruaitu Sang Cinzah.

Danas sa vama zelim da podelim tri greske koje bi pokusao da izbegnem ako bih danas kretao svoj biznis iz pocetka. Ovo je vrlo cesto pitanje na konferencijama preduzetnika, a mislim da je super pitanje. Tako da i ja zelim sa vama da podelim sta bih ja to drugacije uradio.

Para mantenerte informado de las noticias de Antioquia, Colombia y el mundo. Escuche hoy:- 22.000 usuarios afectados por fallas en EnCicla- La carne viene bajando de precio desde julio: gremio- Empresas aliadas de los Nule y Centros Poblados contratan con la Gobernación- Llega el Sushi Master

Společnost PAQ Research přinesla nová data o ekonomické situaci české společnosti. Klesá počet domácností, které dokáží něco ušetřit a naopak stoupá počet těch, kterým po zaplacení všech výdajů nic nezbývá. „Na podzim to bylo 20 % domácností, ke konci května už 26 %,“ říká sociolog Daniel Prokop. Jakým skupinám lidí hrozí zadlužení? A jaký dopad by mohlo mít zvýšení rodičovského příspěvku? Poslechněte si rozhovor Jana Pokorného.

Khuasak tintuknak le pemluhnak he a pehtlaimi fale fim cawnak ding sianginn i thimnak kong theih a herhmi kan rak chim lai caah a dihdongh rak ngai ve dingin kan sawm.

Khuasak tintuknak le pemluhnak he a pehtlaimi fale fim cawnak ding sianginn i thimnak kong theih a herhmi kan rak chim lai caah a dihdongh rak ngai ve dingin kan sawm.

En este episodio tendremos el cuento ganador en el IX Premio Nacional Colombiano de Cuento LA CUEVA 2020, La Venganza De Catalino de Guido Polo Nule. 37 minutos emocionantes. Bienvenidos.

Cesta z Freshsprings je jako kocovina po party v Afterlife. Někomu třeští hlava, někdo nechce ani pomyslet na to, co se stalo a někdo je mrtvej. Říká se na Ulici: Vyspíš se až v hrobě. Bonus a Steele si fakt konečně odpočinou. Steele si možná představoval ten odpočinek trochu živější. Bonus si snad radši nemaloval nic. Hodinu totiž nevíš tady v Night City. Pozůstalejm nezbejvá jen udělat slušnej pohřeb. Na Lolu čeká nevrlej korporátní vlkoun, kterýho nepotěší, že mu klekla spojka, a Sheridan má pořád nevyřízený účty s Danger Girl. I tentokrát to vypadá, že se síly obou edgerunnerů spojej. Pro co? Pro další den. Tak to v Night City totiž je. https://www.twitch.tv/undergroundrpg

Raidījumā Piespēlē saruna par, iespējams, sakārtotāko komandu sporta spēļu veidu Latvijā - florbolu. Tam ir gan labi funkcionējoša pirmamīda no bērnu sporta līdz izlases līmeņa florbolistiem, gan arī tradīcījām bagāti un ilggadēji noturīgi klubi ar savu lojālo fanu bāzi, ko apskauž gan futbols, gan basketbols, gan hokejs un pārējo komandu spēļu veidi. Nule kā “Arēnā Rīga” aizvadīts Latvijas florbola vīru virslīgas superfināls, kurā pēc sešu gadu klusēšanas triumfēja Cēsu “Lekrings”, ar sudraba godalgām kaklā paliekot pērnā gada čempionei Kocēnu “Rubenei”, bet trešie Talsu novada sporta skolas/”Krauzers” spēlētāji. Studijas viesis - “Lekringa” leģenda un Latvijas florbola izlases treneris Ingus Laiviņš. Aizvadītās nedēļas spilgtāko notikumu topā: Cēsu “Lekrings” atkal kāpj Latvijas florbola čempionu tronī; Jelgavas “Zemgale”/LLU kļūst par Latvijas čempioniem hokejā, pirmo reizi komandas vēsturē; Finālsērijā Arta Ābola vadītie jelgavnieki pārspēja pagājušā gada čenpionus Rīgas “Olimp”/”Venta 2002” ar bezierunu 4-0; Latvijas sieviešu tenisa izlase Billijas Džīnas Kingas kausā zaudē Kanādai; Latvijas-Igaunijas līgā basketbolā noskaidroti čempioni, sākušās Latvijas līgas izslēgšanas spēles; Bijušais kamaniņu braucējs Kristens Putins nomainījis uzvārdu - tagad viņš pazīstams kā Kristens Rode. “Vēstures stūrītī” atskatāmies uz šā gada Latvijas čempionu Cēsu “Lekringa” vēsturi - klubs, kuram šogad aprit 30 gadi, tagad astoto reizi izcīnījis Latvijas čempionu kausu, bet kā cēlies šī kluba itin netipiskais nosaukums un arī logo, Latvijas Radio pirms vairākiem gadiem stāstīja viens no Cēsu kluba ilggadējiem spēlētājiem, tagad viens no treneriem Artis Malkavs.

Gönülden gönüle platformunda yapmış olduğumuz eğitim

Raidījumā Piespēle šoreiz paviesosimies Latvijas Sporta muzejā, kur ceturtdien atklāja izstādi „Tokija 2020”. Latvija šovasar mājās sveica olimpisko spēļu čempionus 3x3 basketbolistus – Agni Čavaru, Edgaru Krūmiņu, Kārli Paulu Lasmani un Nauri Miezi, bronzas medaļas ieguvēju svarcelšanā Artūru Plēsnieku, 4. vietas ieguvējus pludmales volejbolā Tīnu Graudiņu/ Anastasiju Kravčenoku, Mārtiņu Pļaviņu/ Edgaru Toču, piekto labāko cīkstoni pasaulē Anastasiju Grigorjevu, finālistu smaiļošanā Robertu Akmeni un daudzus citus, kuriem šī bija pirmā Olimpiāde mūžā. Raidījuma otrajā daļā lielā saruna ar vienu no talantīgākajiem un daudzsološākajiem Latvijas jaunajiem futbolistiem, „Valmieras” kluba uzbrucēju Raimondu Krolli, kurš jau otro gadu pēc kārtas kļuvis par pašmāju virslīgas rezultatīvāko latviešu spēlētāju. Nule kā aizvadītajā sezonā Krollis guva 12 vārtus un veica deviņas rezultatīvas piespēles.

See omnystudio.com/listener for privacy information.

La signora Basoli descrive i tempi dell'infanzia soffermandosi sulla tipologia di educazione ricevuta in famiglia. La narrazione ci offre interessanti spunti di riflessione su quello che era il lavoro femminile, appreso e svolto tra le mura domestiche, come la tessitura tradizionale dei tappeti e la tintura naturale ottenuta con le erbe locali.

Dejan Ranđić je preko 20 godina u preduzetništvu, aktivan kao konsultant i mentor u velikom broju inicijativa koje se tiču podsticaja i razvoja preduzetništva, inovacija i startup projekata. Direktor je agencije za integrisane marketinške komunikacije DNA Communications. Osnivač i generalni direktor ICT Hub-a, centra za razvoj tehnološkog preduzetništva i inovacija. Član upravnog odbora Srpske Asocijacije Menadžera. Youtube epizoda: https://youtu.be/DzSxFelbymI Voditelj: Vladimir Stanković Vladsdigital https://www.instagram.com/vladsdigital/ 10% popusta uz kupon BIZNISPRICE za Kurs "Sve tajne instagram marketinga" https://bit.ly/2Zab6aK

Ruská vláda označila dnes Českou republiku a Spojené státy za nepřátelské země. Stanovila také maximální počet lidí, kteří pro ně v Rusku smějí pracovat. Předseda Sněmovny Radek Vondráček (ANO) se v této složité mezinárodní situaci vyjadřuje ke kauze Vrbětice. Jak vnímá coby právník mimo jiné vyjádření nejvyššího žalobce, že případ bude odložený – tedy trestní rovinu kauzy? 

Ruská vláda označila dnes Českou republiku a Spojené státy za nepřátelské země. Stanovila také maximální počet lidí, kteří pro ně v Rusku smějí pracovat. Předseda Sněmovny Radek Vondráček (ANO) se v této složité mezinárodní situaci vyjadřuje ke kauze Vrbětice. Jak vnímá coby právník mimo jiné vyjádření nejvyššího žalobce, že případ bude odložený – tedy trestní rovinu kauzy? 

Efekt antigenního testování může být blízký nule, v nejlepším případě zachytí jednotky promile pozitivních školáků. Testy nejsou primárně určené pro samotestování bezpříznakových dětí, opakujeme chyby Rakouska, mohli jsme se poučit, ale neudělali jsme to, říká lékař a bývalý národní koordinátor testování Marián Hajdúch. Možná školy s antigenním testováním vydrží do konce roku, ale od září je třeba mít dostatečné kapacity PCR testování, dodává.

Covid-19 raisītā pandēmija noteikti radījusi jaunus izaicinājumus arī bioētikas jomā. Iespējams, šī gada laikā, kopš dzīvojam ar vīrusu, daļa no mums pirmo reizi iedomājusies arī par jautājumiem, kas ir bioētikas rūpju lokā. Nule kā par šiem jautājumiem tapis arī jauns mācību materiāls skolām. Par aktuālo bioētikā saruna arī raidījumā Zināmais nezināmajā. Skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska. Pesticīdi medus bišu stropos Latvijas biškopības biedrība starptautiskā projektā pēta pesticīdu apriti medus bišu stropos. Pērn no agra pavasara līdz rudenim kopumā deviņas bišu dravās pētnieki ar īpašām metodēm veica piesārņojuma monitoringu, kurā konstatētas gan mūsdienās izplatītu pesticīdu vielas, gan arī nelielos daudzumos pesticīdi, kurus praksē vairs neizmanto, piemēram DDT. Par pētījumu stāsta Latvijas biškopības biedrības pētnieks Valters Brusbārdis.

Eso es lo que ocurre a diario en Colombia y posiblemente en muchos otros lugares del mundo. No es un tema exclusivo nuestro, aunque sí esté arraigado desde tiempos inmemoriales. Desde la época de la Conquista y la Colonia tenemos historias de robos, pérdidas de dinero de la corona española y condenas diversas por ese tipo de delito. Para mí el problema está en que, en vez de controlarse, se expande a diario por todo el territorio nacional; no hay municipio, corregimiento o departamento en el que no se den graves problemas por causa de la corrupción, las obras públicas no se concluyen, los anticipos se pierden, hospitales sin terminar, miles y miles de millones de pesos que no se vuelven a ver, nadie logra recuperarlos, los beneficiarios de esos dineros mal habidos se pierden en la maraña de la contratación y los que quedan inmersos en procesos penales logran al poco tiempo salir por falta de pruebas, por vencimiento de términos, en fin por la acción de los propios abogados defensores que diluyendo el proceso, aplazando audiencias por los motivos más diversos e increíbles, obtienen el beneficio de la libertad y así estos bandidos vuelven a sus hogares a disfrutar del dinero que ya tenían encaletado en lugares donde nadie los encuentra y logran así reinsertarse en la vida civil por no ser condenados riéndose del Estado y disfrutando de dinero que no les corresponde. Desde los grandes actos de corrupción como Reficar, los Nule, Dragacol, alimentos para los niños, edificios sin terminar, el Túnel de la Línea, contratos de carreteras que se tienen que adicionar, colegios, en fin, no terminaríamos la lista de los grandes desfalcos de este país, pero a ellos que son lo de renombre nacional, se les unen a diario miles y miles de contratos donde está la mano metida de la corrupción. Por ejemplo nos podemos referir a la feria de contratos que por causa de la pandemia se han dado en nuestro país, comprometiendo elevadas sumas con contratistas que no cumplen requisitos, o por cifras más altas que cualquier mercado del país; medicinas de valor astronómico y todos esos negocios que aparecen a pesar de que en meses recientes los grandes entes de control de nuestro país a saber la Contraloría, la Procuraduría y la Fiscalía se presentaron públicamente en la televisión y nos informaron de las investigaciones abiertas aseguraban que de encontrarse realmente las pruebas estas personas serian condenadas y purgarían su delito. Pues no, no hay demostración de que esto esté ocurriendo porque las tres “ías”, como se les dice en el común de las personas, hablan mucho y concretan poco, las pruebas están, los documentos que permitirían asegurar a los responsables están, pero no sé por qué no pasa nada, y eso que esas tres entidades tienen grandes profesionales a cargo, puede ser que la burocracia no deja avanzar, esos procesos acaban en los anaqueles eternamente y al final no pasa nada. Señores lectores, tenemos que cambiar, estos actos diarios que conducen al detrimento del erario público, están también en la justicia con el ya conocido cartel de la toga, vendiendo fallos o embolatando procesos para favorecer a congresistas, el crecimiento de las tutelas desbordando el objeto para el cual fueron creadas en la Constitución del 91, el mismo Congreso sin ser capaz de renovarse, controlarse y extinguir el mal que lo carcome, evitando a toda costa su reducción en numero de congresistas, su renovación, su no reelección mas de dos veces, sus salarios, en fin allí nace el desastre de este país no facilitamos que triunfe la moralidad pública.

Raidījumā Zināmais nezināmajā pievēršamies tādai Latvijā līdz šim maz pētītai tēmai, kā sporta kriminoloģija. Nule kā Rīgas Stradiņa Universitātē aizstāvēts promocijas darbs sporta kriminoloģija. Tas pats par sevi šķita gana interesants notikums, lai lūkotu, ko šī zinātnes nozare pēta un kāpēc tas aktuāli arī Latvijā. Pētījumā īpaši analizēta futbola fanu subkultūra, kurā, kā atzīst pētniece, jau ilgāku laiku novērojams kriminalizācijas pieaugums. Par sporta kriminoloģiju, gan konkrēto pētījumu stāsta promocijas darba autore tiesībzinātņu doktore Karina Zalcmane. "Sporta kriminoloģija pēta noziedzīgo nodarījumu veidu sporta jomā, kādi ir likumpārkāpēji, pēta arī cietušos, kāda ir mijiedarbība starp noziedznieku un cietušo, kā arī sporta kriminoloģiskos un politiskos aspektus, kas var būt saistīts ar noziedzību," skaidro Karina Zalcmane. Vardarbība, agresija, noziedzība, ko veic līdzjutēji ir viens no sporta kriminoloģijas aspektiem. Šobrīd jau Karinas Zalcmanes darbu līdzjutēji lasa līdzjutēji. Ar to jau interesenti dalījušies tviterī un rakstīts, ka tā ir "obligātā literatūra visiem, kas uzskata sevi par līdzjutējiem". Karina Zalcmane norāda, ka darbs ir domāts ne tikai līdzjutējiem, bet arī policijas darbiniekiem. "Otrs - policijas darbinieki, tie, kas atbild par drošības jautājumiem, lai viņi uzzinātu, kas tie ir par cilvēkiem, kā ar viņiem veidot dialogu. Līdzīgi kā parastus huligānus nav iespējams ne apkarot, ne novērst noziedzīgo nodarījumu," atzīst Karina Zalcmane. Protams, nav tā, ka visi līdzjutēji ir agresīvi un gatavi darīt kaut ko prettiesisku, tā ir neliela daļa, kas sporta stadionā uzvedas nekorekti. Latvijā pārsvarā ir administratīvie pārkāpumi, kas saistīti ar pirotehnikas lietošanu, diskriminējošiem vārdiem. Citādi ir Eiropā. Pētnieces veiktā aptauja liecina, ka futbols ir vairāk vīrišķīgs, hokeju skatās salīdzinoši vairāk sieviešu. "Futbola fans ir vidēji 30 gadu vecs, ar augstāko izglītību, pārsvarā ar labu profesiju. Zina, ko drīkst un nedrīkst darīt stadiona, kas ir likumpārkāpums, kas nav. To, ko izdarīja, to darīja apzināti un tas saistīts ar fanu subkultūru. Uz jautājumu, vai līdzīgā situācijā rīkotos citādi, atbilde bija - nē," skaidro Karina Zalcmane. Tāpat pētniece veikusi salīdzinājumu, kuru vietu futbola fanu subkultūra ieņem kriminālajā subkultūrā. "Parādījās, ka abās ir līderi. Ja atdala līderi no grupas, pārkāpumi samazinās. Latvijā un Baltijā nav tik izteiktas struktūras. Serbijā tā jau ir organizēta noziedzīga grupa, neskatoties uz to, ka uzskata sevi par faniem," atzīst Karina Zalcmane. Karina Zalcmane arī skaidro, ka futbola fani dalās apakšgrupās. Lielākās ir "ultras" un "huligāni" "Ja runājam par "huligāniem", viņiem vienīgais ir kautiņi starp grupējumiem, varbūt par futbolu nemaz nav tik lielas intereses. "Ultrām" vairāk ir kultūra zem emocijām. Viņi var neko prettiesisku neorganizēt, nepaveicas komandai, tad izpauž agresiju uz pārējiem. "Huligāniem" ir vienalga par ko cīnīties, "ultras" vairāk saistīti ar futbolu," bilst pētniece. Konflikti hokeja fanu aprindās Atšķirībā no futbola faniem, hokeja līdzjutēji ir krietni vien miermīlīgāki un draudzīgāki  savās izpausmēs. Vai un kādas sadursmes ir notikušas hokeja fanu starpā, un kā viņi izpaužas hokeja spēlēs? No pāris desmitiem līdz vairākiem tūkstošiem – tā nepilnu 30 gadu laikā ir izaudzis hokeja fanu skaits. Šo daudzo gadu laikā Latvijas hokeja izlase ir izcīnījusi ne mazums spožu uzvaru, kā arī piedzīvojusi sāpīgus zaudējumus, bet spēles laikā tribīnēs ar bungām, taurēm un atbalstošiem saucieniem sportistus allaž uzmundrina viņu līdzjutēji. Par fanu uzvedību un to, kā radās hokeja fanu spilgtākais tēls Jurčiks Ragana, turpmākā saruna. Kuplākais fanu skaits ir bijis 2008.gadā, kad pasaules čempionāts hokejā norisinājās Ķelnē, turp mūsējos devās atbalstīt pāri par 8000 tūkstošiem fanu, stāsta sporta draugu kluba „Namejs” vadītājs Jānis Barkāns. Bet, runājot par uzvedības problēmām un domstarpībām ar citu valstu hokeja līdzjutējiem, Jānis Barkāns min tik vienu sadursmi, kad pretinieku komandas līdzjutējiem traucējis tribīnēs izkārtais Latvijas karogs. Runājot par hokeja līdzjutēju interesēm un saviesīgo dzīvi, spēļu starplaikos mūsu fani dodas apskatīt pilsētu, ir tādi, kuriem interesē tikai hokejs un nekas cits, tie tad augas dienas pavada sporta arēnā vai fanu teltī pie lielajiem ekrāniem vērojot spēles, bet atbraucot mājās pēc čempionāta tiek rīkoti kopīgi bilžu skatīšanās vakari, atklāj Jānis Barkāns. Ļoti pazīstamais Raganas tēls, kurš uzkurināja un izklaidēja publiku hokeja spēļu laikā, radās ap 2004. gadu, kad Jurijs Pētersons, kurš tolaik jau fanoja par savas pilsētas komandu „ASK/Ogre”, reiz aizbrauca uz Latvijas un Baltkrievijas izlases spēli Sporta pilī. Jurčiks Ragana bija skatītāju un sportistu iemīļots un populārais tēls, līdz 2018. gadā „Dinamo" komandas valde aizliedza šim maskotajam fanam atrasties "Arēna Rīga" tribīnēs. Aizlieguma pamatojums – no šī tēla baidās bērni. Jautāju Jurijam, ko paši spelētāji un citi hokeja līdzjutēji viņa ir teikuši par baiso raganas masku. Hokeja līdzjutējus raksturo arī Latvijas Radio sporta žurnālists Mārtiņš Kļavenieks.    

Nule kā iznākusi vēsturnieka Jāņa Šiliņa un žurnālista Māra Zandera grāmata "Ķēpīga tēma. Latvieši - boļševiku balsts?". Kāpēc latvieši sadarbojās ar lieliniekiem? Kāpēc latvieši bija tik kreisi? Atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem sarežģītiem jautājumiem ir meklējis vēsturnieks Jānis Šiliņš. Arheologu atklājumi par dzīvi pie Burtnieku ezera Pagājušajā vasarā arheologiem Lielupes krastā izdevās atrast vairākus simtus akmens laikmeta krama priekšmetus un atklāt senāko zināmo migrējošo mednieku dzīvesvietu Zemgalē. Priekšmetu analīze turpinājās vairākus mēnešus. Šajā rudenī arheologi devās uz Burtnieku ezera apkaimi, arī tur atrastas interesantas liecības par cilvēku dzīvi akmens laikmetā. “Tas ir kā meklēt adatu siena kaudzē,” tā par centieniem iegūt liecības par akmens laikmeta senāko posmu jeb paleolītu saka Mārcis Kalniņš – arheologs, zinātniskais asistents Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē, kā arī Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā. Laikā pirms 12,5 līdz 11 tūkstošiem gadu cilvēki ilgstoši neuzturas vienā vietā, līdz ar to neveidojas kultūrslānis, un tas apgrūtina liecību atrašanu mūsdienās. Bet pirms diviem gadiem, balstoties agrākos arheologu apsekojumos no 90.gadu sākuma, Mārcis Kalniņš no jauna ķēries klāt akmens laikmeta apmetņu jautājumam, kā visperspektīvāko izraugoties Avotiņu atradni Jaunsvirlaukas pagastā Zemgalē. Par pētniecības gaitu stāsta Mārcis Kalniņš.

Nule kā tālsaistes stratēģiskajā forumā tikušies diasporas kultūras dzīves organizatori, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts saruna par latviešu kultūras lielpasākumiem pasaulē, tostarp Eiropas Latviešu kultūras svētkiem, ceļā uz Dziesmu un deju svētki 150. gadskārtu, jo "latviešiem kultūra ir līme, kas mūs visus satur kopā". Šie ir vārdi, ko kādā no sarunām raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts teikusi Līga Ejups, Amerikas laviešu apvienības kultūras nozares vadītāja.  Sarunā par to, kā šo laiku dzīvo, izdzīvo vai pārdzīvo diasporas kultūras pasaule, kultūras ļaudis, piedalās Eiropas latviešu apvienības kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane, ASV Dziesmu un deju svētku fonda vicepriekšsēde Iveta Grava, Pasaules brīvo latviešu apvienības Kultūras fonda priekšsēdis, XV Dziesmu svētku Kanādā (2019) rīcības komitejas priekšsēdis Juris Ķeniņš, Latviskās Izglītības veicināšanas kooperatīvās sabiedrības “Dzintari” valdes priekšsēde Austrālijā Zinta Ozoliņa un Dziesmu un deju svētku padomes locekle Lielbritānijā Lilija Zobens.  

Nejenom muzikanti, hudební kapely a producenti koncertů přišli kvůli koronaviru o práci a tím o příjem. Další skupinou jsou zvukaři, osvětlovači a pódiový technici.

COVID-19 Pulrai zawtnak a hun puanchuah hnu in ram chung rian ngei lo an hun tam chinchin. Ram chung rian ngei loin a um mi, rian tuan ding a hmuh lo mi pawl tam deuh cu Mino le Nu hna an si. Cucaah, cozah nih bawmh dingin a hleiin a hmaithlak hna. Asile, tam deuh in hun ngai dingin kan sawm hna.

COVID-19 Pulrai zawtnak a hun puanchuah hnu in ram chung rian ngei lo an hun tam chinchin. Ram chung rian ngei loin a um mi, rian tuan ding a hmuh lo mi pawl tam deuh cu Mino le Nu hna an si. Cucaah, cozah nih bawmh dingin a hleiin a hmaithlak hna. Asile, tam deuh in hun ngai dingin kan sawm hna.

Marko Pajic je rodjen u Smedervu 91 godine. Nakon srednje skole se seli za Beograd gde 2013. godine zvanicno zapocinje karijeru u marketingu. Poceo je na poziciji Community Managera a danas radi kao head of marketing u developerskoj agenciji we are osm. Pored regularnog posla bavi se freelancom na upworku i snima podcast na YouTube pod nazivom Stepenicama Uspeha. --- Support this podcast: https://anchor.fm/ivankosogor/support

"Per questo aveva lavorato tutto il giorno e adesso, in attesa della notte, mentre per non perder tempo intesseva una stuoia di giunchi [...]" - Canne al vento, Grazia Deledda - Non avendola nominata nell'episodio era dovere farlo almeno nella descrizione. Se ve lo state ancora chiedendo oggi si parla di Stuoia.| Libro:Me -> Sulla stuoia di Makaloa - Jack London |Pi -> Altered Carbon - Richard Morgan || Canzone:Me -> tous le meme - Stromae -> https://spoti.fi/2zeCWtd |Pi -> Titolo - Barrio dell'alba incerta - Maler - https://sptfy.com/98fC || Film:Me -> Le Fiamme di Nule - diretto da Carolina Melis -> https://vimeo.com/ondemand/lefiammedinule/219072259 |Pi -> Jiro Dreams of Sushi - diretto da David Gelb || Fonti: https://it.wikipedia.org/wiki/Stuoia , https://it.wikipedia.org/wiki/Makisu , http://www.casasushi.it/2017/07/20/storia-del-sushi-origine-ed-evoluzione/ , https://www.musixmatch.com/it , senza stuoia alla Pelosa: https://bit.ly/2XoAIPH || Sigla: Whiskey Blues - Ilya Truhanov - https://icons8.com/music/author/ilya-truhanov-1

K dnešnímu dni se mohly otevřít předzahrádky hospod a restaurací, jejich návštěvníci mohou u stolů odložit roušky. Vnitřní prostory restaurací by se měly otevřít 25. května. „Vytvořili jsme plán pro vládu, jak otevírat restaurace. Uvidíme, co z toho bude využito,“ říká prezident Asociace hotelů a restaurací Václav Stárek.

 s

Raidījumā: kā Gunta Baško jūtas māmiņas statusā, kā volejbolists Edvarts Buivids Sveices čempionātā, mainot komandu, cer progresēt, spēlējot citā ampluā, Ogres basketbolists Rinalds Sirsniņš Mediju balsojumā izpelnījies Latvijas Igaunijas līgas labākā spēlētāja novērtējumu. Ilggadējā Latvijas sieviešu basketbola izlases kapteine un līdere Gunta Baško rīt  svinēs apaļu dzīves jubileju, tāpēc raidījumā „Piespēle” sarunā ar viņu par nesen sākušos jauno dzīves posmu. Gunta jau gandrīz piecus mēnešus ir mamma meitiņai Matildei, sava daļa uzmanības jāatrod arī sunim Vudijam, kā arī fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā. Uzzinām, kā bijusī basketboliste plāno savu laiku, kurā no pasaules basketbola laukumiem gribētu aizvadīt vismaz vēl vienu spēli, kā arī to, cik nozīmīga komanda Latvijas  basketbola „asinsritei” ir „TTT Rīga”. Guntu Baško uzrunāja Mārtiņš Kļavenieks. Ogres basketbolists Rinalds Sirsniņš Mediju balsojumā izpelnījies Latvijas Igaunijas līgas labākā spēlētāja novērtējumu. Līga netika pabeigta , bet tomēr portāls “sportacentrs.com” aicināja 18 par basketbolu rakstošus, runājošus un rādošus mediju pārstāvjus balsot par sezonas labākajiem spēlētājiem. Pie vērtīgākā spēlētāja titula tika BK “Ogre” sirds un dvēsele Rinalds Sirsniņš. 34 gadu vecumā Rinaldam tas ir pirmais šāds apbalvojums. Otrais labākais Latvijas – Igaunijas līgas piespēlētājs, ceturtais rezultatīvākais savā komandā, taču vēl svarīgāk – savas komandas spēles diriģents. Bez viņa nebūtu iedomājamas sezonas sākumā izcīnītās 14 uzvaras pēc kārtas un beigās Ogrei piešķirtās sudraba medaļas. Laureātu uz sarunu  aicināja Māris Bergs. Raidījuma izskaņā saruna ar Latvijas izlases spēlētāju Edvartu Buividu. Viņš Šveices čempionāta pamatturnīru Lucernas volejbola komandas sastāvā pabeidza ar septiņām uzvarām pēc kārtas un kļuva par meistarsacīkšu rezultatīvāko spēlētāju. Latvijas izlasē esot  diagonālā statusa spēlētājam, tagad nāksies mainīt pozīciju.Nule kā noslēgtaos līgums ar valsts spēcīgāko vienību “Lindaren Volley Amriswil I”. Klubs piedāvā viņam arī nākamajā  sezonā spēlēt  otrā tempa uzbrucēja statusā.

Nule kā Latvijas Dabas fonds atklājis putnu tiešraižu sezonu un nu līdzās visu gadu novērojamajam jūras ērglim un ūpim, varam lūkoties arī tajā, kas notiek vistu vanaga ligzdā Rīgā, mazo ērgļu ligzdās Zemgalē, melnā stārķa ligzdā Siguldas novadā un arī zivjērgļa mājvietā Kurzemē. Jau nosauktajiem putniem nedēļas nogalē varētu pievienoties vēl kāds ļoti reti redzams putns. Kurš tas būs un ko mēs zinām par šiem putniem, kuru ikdienai varam sekot līdzi attālināti, iepazīstina ornitologs un Latvijas Dabas fonda eksperts Jānis Ķuze. Jāņis Ķuze skaidro, ka šobrīd ir pieslēgtas astoņas tiešraides kameras, jaunākā no tām ir vistu vanaga ligzda Rīgā. Vēl ir plānots pabeigt tiešsaistes sistēmas būvēšanu pie melnās klijas ligzdas, kura atgriezīsies tuvākajās nedēļas, tapat aprīlī arī atjaunos tiešraidi no Raķupes, no upesnēģu nārsta vietas. Tākā aktīvākais rosīšanās laiks ligzdās vēl priekšā, arī interesantākais vērošanas laiks vēl mazliet jāpagaida. Jaunatklāti objekti Latvijas dabā Neēdama parazītiska sēne, izcili skaista piepe, kas pieder pie ļoti retām un apdraudētām sēnēm un sens  pilskalns Kurzemē - tādi ir dabas skaitīšanas dati par pagājušo sezonu. Tuvāk par šīm interesantajām atradnēm un dabas skaitīšanas trešās sezonas datiem stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirekors Andrejs Svilāns. Dabas skaitīšanas trešās sezonas laikā ir saņemtas vairāk nekā 20 tūkstoši piezīmju par jauniem objektiem vai retu sugu jaunām atradnēm. Kopumā trijās sezonās Latvijā ir atklātas divas līdz šim nezināmas alas, divas jaunas augu, piecas sēņu, piecas sūnu un četras ķērpju sugas, kā arī daudz jaunu atradņu citām retām sugām, tā var lasīt Dabas aizsardzības pārvaldes martā sākumā izplatītajā paziņojumā. Šajā sezonā gan Vidzemē, gan Latgalē konstatēts jauns savvaļas ziedaugs – smaržīgais ancītis, divas jaunas piepju, viena ķērpju un trīs sūnaugu sugas, arī vēl viena lielās kosas atradne. Tik tālu DAP dotie dati, bet parastam, neizglītotam dabas mīlim interesants šķiet fakts, ka dažas šīs atradnes ir sīksīki milimetru lieluma audziņi un līdzas tiem pamatīgs pilskalns, kuru, starp citu, arī tikai zinātājs var pamanīt. Šo pilskalnu, kas atrodas Dundagas novada Kaļķos, atklāja biotopu eksperte, kas arī piedalās šajā dabas skaitīšanas projektā, Rūta Abaja.

Nule kā noslēdzies hakatons, kurā savas idejas Covid-19 krīzes mazināšanai izstrādāja uz prezentēja 28 komandas un pasākumā piedalījās vairāk nekā 800 dažādu jomu profesionāļi. Tika radīti dažādi risinājumi gan medicīnisko problēmu risināšanai, gan arī meklējot labākos ceļus, piemēram, attālināta izglītības procesa nodrošināšanai. Kuras idejas atzītas par labākajām un kā to autoriem sokas ar savu produktu praktisku realizēšanu? Covid-19 krīzes dēļ visā pasaulē tiek meklētas lētas alternatīvas mākslīgās elpināšanas aparātiem, kuru ražošanas kapacitāte šobrīd ir nepietiekama. Nozīmīgu soli šajā ziņā ir spēruši arī Latvijas zinātnieki un izgudrotāji. Plašāk stāsta Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks un uzņēmum Agility sports” tehniskais direktors Guntis Kuļikovskis. Hakatonā uzvarēja komanda, kas piedāvāja ražot sejas vairogus. Par ideju stāsta tāsta “Baltic 3D” līdzīpašnieks Didzis Dejus. Fenoloģiskais jeb dabas ritmu kalendārs Kamēr visas šī brīža aktualitātes paiet koronavīrusa ēnā, tikmēr dabā, par laimi, norises kustas ierastajā ritmā un tāpēc portālā dabasdati.lv ir aicinājums sabiedrībai iesūtīt savus novērojumus par gaisa temperatūras, nokrišņu režīma izmaiņu un augu un dzīvnieku attīstību, lai varētu veidot fenoloģisko jeb dabas ritmu kalendāru. Skaidrojam, kurā datumā visagrāk ir atlidojuši baltie stārķi, kad liepas sākušas ziedēt visvēlāk un izzinām vēl daudzus citus datus, kas ir apkopoti šajā kalendārā. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne rāda tabulu, kurā rakstīts: vardes sāk lēkāt, apses sāk ziedēt, maijvaboles parādās, pīlādži sāk ziedēt un pie katras šīs dabas norises attēloti kvadrāti un punktiņi – tas ir fenoloģiskais jeb dabas ritmu kalendārs, kurā ir apkopoti dati kopš 1970. gada. Gunta Kalvāne skaidro, ka fenoloģija ir zinātne par sezonālajām dabas norisēm, piemēram, lapu plaukšanu, ziedēšanas sākumu un beigām, putnu migrāciju, augļu nogatavošanis. Kāpēc šāds kalendārs ir vajadzīgs un kāpēc svarīgs ir ikviena cilvēka fiksēts novērojums, par to turpina Gunta Kalvāne.

Nule kā noslēdzies pārtikas nozares inovāciju hakatons „Future of Foods”, kura laikā ap 100 dažādu jomu ekspertu no dažādām pasaules valstīm komandās strādāja pie idejām, kas nākotnē varētu mazināt pārtikas atkritumus un radīt kopumā ilgtspējīgākus risinājumus vidi tik ļoti ietekmējošajā nozarē. Par hakatona rezultātiem un to, kas tad šobrīd kopumā pasaulē ir aktuālākie izaicinājumi pārtikas jomā, stāsta Ziemeļvalstu ministru padomes biroja Latvijā padomniece Maija Kāle un Rīgas Tehniskās Universitātes EIT Food punkta vadītāja Liene Briede. hakatona laikā aplūkoja četras tēmas - pārtikas atkritumi, aprtites ekonomika jeb plastmasas samazināšana pārtikas iepakojumā, jaunā pārtika, viss, kas saistās ar alternatīvo proteīnu, un kā digitalizācija varētu palīdzēt risināt pārtigas piegādes jautājumus. Dalībniekus visvairāk interesēja divu tēmu izstrāde - pārtikas atkritumi un jaunā pārtika.   Mobilā lietotne ļauj mazināt pārtikas produktu nonākšanu atkritumos No vienkāršas idejas par to, kā varētu glābt planētu, līdz reālai iespējai to darīt. Nu jau četrus gadus Somijas jaunuzņēmuma „ResQ Club” tiešsaistes tirgus ļauj lietotājiem restorānu ēdienu iegādāties par puscenu un tādā veidā pēc iespējas vairāk pagarināt mūsu planētas iespējamo eksistences termiņu. Iepazīstamies ar uzņēmuma pārstāvi Sauli Bēmu (Sauli Böhm), kurš mērķtiecīgi strādā pārtikas atkritumu samazināšanā. Viņš arī piedalījās „Future of Foods” hakatonā  un iepazīstināja ar digitālo rīku kas ļautu mazinātu pārtikas atkritumu radītās problēmas. Sauli Bēms ir Somijas pārtikas nozares jaunuzņēmuma „ResQ Club” vadītājs. Ja uzņēmuma nosaukumu tulkotu latviešu valodā, varētu to dēvēt par „Glābšanas klubu”. Un glābšanas darbus gan tiešā, gan pārnestā nozīmē var veikt ikviens, kurš sāk lietot Sauli Bēma un viņa kolēģu izstrādāto mobilo lietotni. Pirmkārt, tiek izglābta pārtika, kas varētu nonākt atkritumos, tomēr vēl ir ēdama. Otrkārt, regulāras šādas darbības palīdz samazināt pārtikas atkritumu daudzumu un izglābt planētu.

Šķiet, ka aizvēsture ir laika posms, kur nekas vairs nevar mainīties. Tomēr ik pa laikam zinātnieki nāk klajā ar jauniem atklājumiem, kas liek pārskatīt to, ko esam sarakstījuši vēstures grāmatās. Nule kā pasaules medijus pāršalca ziņa, ka Etiopijā atrasts 3,8 miljonus gadu sena hominīda jeb cilvēkpērtiķa galvaskauss, kas varētu sniegt jaunas zināšanas par cilvēka izcelšanos. Pētnieki uzskata, ka atrastais žoklis un zobi pieder slavenā hominīda Lūsijas (Australopithecus afarensis) priekštecim – sugas "Australopithecus anamensis" pārstāvim, un šis atklājums atkal paver jaunas iespējas palūkoties uz aizvēsturi citādi. Iepriekš zinātniekiem bija izdevies atrast tikai sīkus šīs sugas fosiliju fragmentus, kas visi ir aptuveni 4 miljonus gadu seni. Ko nozīmē šis atklājums, ko jaunu tas mums palīdzēs saprast kopējā bildē par cilvēku rašanos un attīstību uz šīs planētas, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē paleontologs, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Ervīns Lukševičs un antropoloģe Aila Marnica. Keramikas atradumu liecības par seno laiku vēsturi Latvijā Māla lauskas un trauki ar dažādām rievām un robiņiem nav tikai muzejiski priekšmeti. Līdz ar pirmo iedzīvotāju ienākšanu Baltijā keramika un īpaši māla trauki ir liecība tam, kā cilvēks attīstījies, ko darījis, ēdis un kā pārvietojies. Katrs atradums vēsturniekiem ir ne tikai jauna mīkla un neatbildēti jautājumi, bet arī pierādījums zinātnes pirmsākumiem jau tālā pagātnē. Ko tad varam noskaidrot ar seno keramikas atradumu palīdzību, stāsta doktorante un zinātniskā asistente Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē Vanda Visocka. Mainoties tehnoloģijām, palielinās iespējas veikt vēsturisko izpēti un tā paplašināt mūsu zināšanas par seno cilvēku migrāciju un viņu ikdienu. Savulaik Baltijas jūras reģionā cilvēki pārvietojušies gana intensīvi, un mūsdienās, kad valstis nodalītas ar robežām, pētnieki dažādās vietās atrod līdzīgas tendences seno iedzīvotāju dzīvesveidam. Piemērs tam būtu keramikas izstrādājumi, kuru izgatavošanas tehnikas laika gaitā aizvien pilnveidojušās.

Grūti iedomāties sarežģītāku operāciju kā orgānu transplantāciju – divu dažādu cilvēku orgānu pārstādīšanu, panākot, ka neskaitāmas šūnas ne tikai pareizi tiek savietotas, bet arī spēj pilnvērtīgi dzīvot un iesaistīties visos tām paredzētajos procesos. Transplanācijas mēdz būt dažādas, nezinātājam droši vien visas liekas teju vai kā neiespējamā misija, kas tomēr tiek realizēta dzīvē, taču ir daži gadījumi, pa kuriem tā vien gribas pārjautāt - vai patiešām kaut kas tāds ir iespējams. Tomēr, cilvēkam dzīvojot aizvien garāku mūžu, aktuālāks kļūst jautājums par to, vai arī visi iekšējie orgāni spēs labi pildīt savus uzdevumus, lai organisms funkcionētu pilnvērtīgi ilgus gadus. Tāpēc transplantoloģija ir joma, kur zinātnieki meklē aizvien jaunus risinājumus. Nule kā pasaules medijos varēja lasīt ziņu, ka zinātnieki meklē veidus, kā, cilvēka sirds transplantācijā varētu izmantot, piemēram, cūkas sirds adaptācijas. Vai un kā tas būs iespējams, un kas vēl sagaida transplantoloģiju nākotnē, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas galvenā ārste, profesore Eva Strīķe, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas galvenā ārsta vietnieks ķirurgs Jānis Vilmanis un Nacionālā transplantācijas koordinācijas dienesta vadītājs Juris Bormotovs.

Raidījumā Piespēle iepazīstam pieckārtējo Latvijas čempioni golfā Annu Švanku (attēlā), bet uz motosporta sacīkstēm Kandavā aicina Filips Kempelis, savukārt par saviem galvenajiem uzdevumiem, stājoties jaunajā amatā, stāsta Latvijas vīriešu basketbola izlases ģenerālmenedžeris Artūrs Štālbergs.   Anna Švanka ir pieckārtēja Latvijas čempione golfā un nu jau arī ieguvusi gan izglītību ASV, gan arī  trenējusies kopā ar citu valstu golferiem. Kopš Anna Švanka  studēja Kempbela universitātē ar sporta stipendiju, tās sieviešu golfa komanda ir pakāpusies  ASV augstskolu rangā, kā arī vairākus  gadus pēc kārtas uzvarējusi ASV studentu sporta (NCAA) "Big South" konferencē.Universitātes komanda ir ļoti spēcīga Amerikā Švanka studēja kinezioloģiju – zinātni par ķermeņa kustību – un  mājās praktizējās Latvijas Olimpiskajā vienībā, ko jau atzinusi par lielisku pieredzi, jo iepazina dažādas sporta traumas un rehabilitācijas iespējas. Nule kā Anna Švanka izcīnīja piekto Latvijas amatieru čempiones titulu. Pirmo reizi turnīra vēsturē uzvarētāja sasniedza rezultātu zem PAR, turklāt čempione pirmo reizi spēlēja kā ASV augstskolas absolvente, līdz ar to Latvijas amatieru golfa līderi jau drīzumā gaida jauni izaicinājumi.   Motosporta  pasākumu rīkotājs Filips Kempelis iesaka izmantot šodien reto iespēju un klātienē vērot motosportu. 7. jūlijā, Motoparks Kandava uzņems spēcīgus solo klašu motosportistus, kas cīnīsies “MPK Supercross” sacensībās. To kopējais balvu fonds – 7000 eiro, kopvērtējumā tiks apbalvoti pirmo piecu vietu ieguvēji.

Vasara daudziem droši vien ir mīļākais gadalaiks, jo tas bieži ir arī atvaļinājuma laiks. To tad ar nepacietību gaidām, lai atpūstos no darba, izgulētos, veltītu laiku ģimenei un hobijiem. Taču atvaļinājumiem ir vēl kāds būtisks ieguvums. Nule kā Sirakūzu Universitātē veiktais pētījums apliecina – atvaļinājumam ir pozitīva ietekme uz sirds veselību. Kā tad atvaļinājums ietekmē sirdi, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta kardiologs Latvijas Universitātes profesors Andrejs Ērglis. "Atvaļinājumam jābūt, pētnieki vērš uzmanību, ka 80% no aptaujātajiem varētu izņemt pilno atvaļinājumu, bet viņi to nedara. Tas ir tas, ko mēs dzīvē darām. Bet tas nav īsti pareizi," vērtē Andrejs Ērglis. "Atvaļinājums būtu vajadzīgs, lai atslogotu nervu sistēmu, paskatītos uz dzīvi atšķirīgi, nekā pati atpūšanās. Ārkārtīgi svarīga lieta ir miegs, lai arī nevar izgulēt uz priekšu un atpakaļ, bet atvaļinājuma laikā tomēr var vairāk atpūsties," turpina Ērglis. "Ja atvaļinājumā truli sēdēs uz dīvāna, varbūt vēl vairāk skādi var nodarīt. Ja atvaļinājumu izmantojam nervu sistēmas atpūtināšanai, galvas atpūtināšanai, tas parasti ir labāk, kad cilvēki ar kaut ko ir nodarbināti." Divas brīvdienas nedēļas nogalē ieviesa no 19.gadsimta vidus Nu jau gluži pašsaprotami, ka nedēļa ir divas brīvdienas un ik pa laikam arī svētku dienas. Taču kā mēs līdz tam esam nonākuši, par to stāsta Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Raimonds Cerūzis. Šādas pieejas pirmsākumi jāmeklē Lielbritānijā, šajā valstī divas brīvas dienas nedēļas nogalē parādījās 19. gadsimta vidū, kad uzņēmēji sāka piešķirt brīvdienas saviem strādniekiem, ASV divas brīvas dienas nedēļas nogalē parādījās 20.gadsimta 20.gados, bet Latvijā – tikai 1967. gadā. Pats jēdziens „nedēļas nogale” preses izdevumos un ļaužu sarunās parādījās tajā pašā Lielbritānijā 19.gadsimta 80.-90. gados un pakāpeniski arī citas valstis šādas divas brīvas dienas ieviesa saviem darbiniekiem. ASV 20.gadsimta sākumā autobūvnieks un uzņēmējs Henrijs Fords bija pirmais, kurš ieviesa gan brīvu svētdienu, gan daļu no sestdienas. Lai arī šobrīd visā pasaulē ir noteiktas divas brīvas dienas, piemēram, daudzās islāma ticīgo valstīs tās ir piektdiena un sestdiena, tomēr aizvien vēl ir daudz un dažādas profesijas un darba vietas, kur šo noteikto kārtību ir visai grūti ievērot.

A new survey has found women who experience a miscarriage are often not receiving adequate support to help them deal with their pregnancy loss. - Hlathlainak thar an tuah I an hmuhmi cu, nau aa rawkmi hringtu nule hi an fa a rawh ruangah bawmhnak an hmuh ding tluk in bawmhnak an ngahlo ti hi a si.

A new survey has found women who experience a miscarriage are often not receiving adequate support to help them deal with their pregnancy loss. - Hlathlainak thar an tuah I an hmuhmi cu, nau aa rawkmi hringtu nule hi an fa a rawh ruangah bawmhnak an hmuh ding tluk in bawmhnak an ngahlo ti hi a si.

Výtlak poslancov ĽSNS bude blízky nule, nikto im nič nezverí, pri dôležitých rozhodnutiach ani nebudú za stolom a tak nepresadia nič a prakticky len o tri kreslá oslabia silu Slovenska v europarlamente. Tvrdí to šéfredaktorka portálu Euractiv Zuzana Gabrižová. Pýtali sme sa aj: Pôjde Progresívne Slovensko do frakcie s Macronom a poslanci za Spolu do inej frakcie? Čo znamená neúspech Sme rodina Borisa Kollára po jeho kampani s Le Penovou? Čo dokážu extrémisti v europarlamente? Dokážu napríklad spraviť hanbu? Čo bude nasledovať - kto bude skladať európsku komisiu?  Moderuje Peter Hanák.  

Corte Constitucional; Corte Suprema; Fiscal AdHoc; Nule; Prieto. La Terna; Seguridad Social; SitiDoctor. Noticias & Trinos.

En Al Cierre, el podcast de EL TIEMPO Casa Editorial, analizamos con Marisol Gómez, editora de Paz y Justicia, hasta dónde llegará la revisión de condenas de la Corte Suprema que se abre paso tras un pronunciamiento clave de la Corte Constitucional sobre la doble instancia en los casos de parlamentarios y otros aforados. Jhon Torres, editor de Mesa Central, habló con Luis Miño sobre los misterios que rodean la trágica muerte en el Valle del Cauca de Leidy Asprilla, la joven futbolista que apareció muerta en una carretera de ese departamento. Con Edulfo Peña, editor de Política, analizamos por qué el Congreso no le hala a las leyes que preteden imponer la cadena perpetua para los crímenes contra menores y otros delitos. Y con Hugo Parra, periodista de la Redacción Bogotá, hablamos sobre la polémica decisión de un juez que determinó que los primos Nule, protagonistas del escándalo del carrusel de la contratación, no tienen que pagar los 237 mil millones de pesos que el Distrito les exigía como reparación por todos sus actos de corrupción en las megaobras de la ciudad.

¿Cuándo devolverán la plata los protagonistas del ‘carrusel de la contratación'? Un fallo de la Corte Constitucional podría beneficiar a varios de ellos.See omnystudio.com/listener for privacy information.

El 80 por ciento de los 30 condenados por el carrusel de la contratación gozan hoy de libertad o de casa por cárcel.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Organismos de control revisan cómo se tomó la decisión.See omnystudio.com/listener for privacy information.

School holidays are a challenge for many parents. However, there are plenty of free activities near you if you know where to look. As for those who cannot afford to take time off work, holiday care programs ranging from traditional vacation care, tennis, swimming to arts could be the answer. - Hringtu nulepa caah Siangkhar caan cu zuamcawhmi ko hi a hluan. Sihmanhsehlaw, a man pek haulomi lentecelhnak cu na pawngte ah an um ko, nain, khoikadah a um titu kha kawlnak na hngalh a hau. Cun, Par Hlei Sung he biaruahnak zong tamdeuh in hun ngai chap. Nule nih Fale "Family Day Care" kalpi a duhmi nih Par Hlei Sung - 0417 168 108 ah chawnhkhawh le bawmhhal khawh a si.

School holidays are a challenge for many parents. However, there are plenty of free activities near you if you know where to look. As for those who cannot afford to take time off work, holiday care programs ranging from traditional vacation care, tennis, swimming to arts could be the answer. - Hringtu nulepa caah Siangkhar caan cu zuamcawhmi ko hi a hluan. Sihmanhsehlaw, a man pek haulomi lentecelhnak cu na pawngte ah an um ko, nain, khoikadah a um titu kha kawlnak na hngalh a hau. Cun, Par Hlei Sung he biaruahnak zong tamdeuh in hun ngai chap.Nule nih Fale "Family Day Care" kalpi a duhmi nih Par Hlei Sung - 0417 168 108 ah chawnhkhawh le bawmhhal khawh a si.

Lielbritānija Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas runa vakar Konservatīvo partijas kongresā Birmingemā tiek dēvēta par izcilāko oratormākslas paraugu viņas karjerā. Galvenās saturiskās ievirzes saistītas ar iedzīvotājiem tīkamiem soļiem veselības nozares finansēšanā un nodokļu politikā, savukārt jautājumā par Lielbritānijas izstāšanās procesu no Eiropas Savienības premjeres pozīcija paliek nelokāma par spīti tam, ka par to viņai nākas smagi cīnīties ne vien sarunās ar Briseli, bet arī ar daļu no pašas partijas. „Gluži Muhameds Ali viņa nav, bet pretī turas,” tādu paraupju komplimentu pēc uzstāšanās Mejai veltījis viens no viņas partijas biedriem. Ir gan diezgan nepārprotami, ka slogs, kādu premjerministrei uzkrauj Breksita process, laupa laiku un spēkus, kas būtu vajadzīgi konservatīvo organizatoriskai un idejiskai konsolidēšanai Lielbritānijas iekšpolitiskajā cīņā. Kā redakcijas rakstā „Britu politikas pārveides meklējumos” norāda izdevums „The Economist”, konservatīvajiem īsti nav atbilžu uz daudzām problēmām, kuras faktiski mudinājušas „vienkāršo angli” nobalsot par aiziešanu no vienotās Eiropas. Tā bijusi reakcija uz Londonas pārlieku komandējošo attieksmi pret pašvaldībām, uz publisko pakalpojumu nodošanu privātās rokās, kas nenāk par labu to kvalitātei, uz uzņēmumu spēju apiet darba likumdošanas prasības un vispārējo izjūtu, ka valsts ir mazspējīga pretdarboties starptautiskā lielkapitāla varai. Un kamēr konservatīvie ir mokošā meklējumu procesā, arvien noteiktāka atbilde skan no britu politiskā spektra pretējā spārna – no Leiboristu partijas. Leiboristi ir gatavi straujam pagriezienam pa kreisi. Tiek cilātas idejas par obligātu darbinieku pārstāvju iekļaušanu privātuzņēmumu padomēs un 10% kapitāla nodošanu strādājošo pārvaldītiem un valsts kontrolētiem fondiem, peļņu izlietojot sociālām vajadzībām. Respektīvi – valsts, leiboristu versijā, grasās paņemt krietnu ekonomiskās varas kumosu no kapitālistiem, atdodot strādājošajiem. Un, kā jau minētajā rakstā norāda „The Economist”, Lielbritānijas politiskais mehānisms dod valdošajai partijai salīdzinoši lielas iespējas īstenot radikālas reformas, un šāda iespēja leiboristiem varētu rasties, ja Mejas valdība neizturētu izstāšanās procesa pārbaudījumus. Itālija Ir apritējušas simt dienas, kuras Itāliju vada populistiskās „Pieczvaigžņu kustības” un radikāli labējās „Līgas” koalīcija. Premjera krēslu ieņem politikas debitants, tieslietu profesors Džuzepe Konte, kamēr partiju līderi – Mateo Salvini no „Līgas” un Luidži di Maijo no „Pieczvaigžņu kustības” – ieņemot, attiecīgi, iekšlietu un ekonomiskās attīstības, darba un sociālās politikas ministru amatus. Abi līderi ķērušies pie priekšvēlēšanu solījumu pildīšanas. Salvini rīkojumi liegt piestāt Itālijas ostās kuģiem ar Vidusjūrā izglābtiem Āfrikas migrantiem un ultimatīvas prasības pārējai Eiropas Savienībai iesaistīties migrantu problēmu risināšanā Itālijā paaugstinājušas spriedzi Romas attiecībās ar Eiropas Komisiju un Vācijas valdību. Savukārt di Maijo nācies piebremzēt ar solītajiem plašajiem sociālajiem uzlabojumiem. Daži viņa neuzmanīgi izteikumi izraisījuši vērtspapīru tirgus reakciju, palecoties Itālijas valsts parādzīmju procentu likmēm. Raksturojot t.s. „Dzeltenzaļā koalīcijas” pirmās simts dienas, politikas eksperts Mauricio Ferrara kanālam Deutsche Welle teicis, ka šiem ļaudīm sākotnēji neesot bijis ne mazākā priekšstata par valsts vadīšanu, un lielāko daļu šo simts dienu viņi aizvadījuši, vienkārši turpinot savu priekšvēlēšanu kampaņu. Starptautiskā tiesa Starptautiskā tiesa ir augstākais ANO tiesvedības orgāns strīdu risināšanai starp dalībvalstīm. Nule, izskatot Irānas prasību pret Savienotajām Valstīm, tiesa lēmusi, ka ASV jāpārtrauc sankciju piemērošana atsevišķu preču kategoriju eksportam uz Irānu: pārtikas precēm, medikamentiem un civilās aviācijas drošības aprīkojumam. Irāna jau nodēvējusi šo lēmumu par uzvaru, savukārt ASV pauž pretēju viedokli, noradot, ka uz attiecīgajām precēm sankcijas vispār nav attiecinātas, bet Irānas galvenās prasības – tūlīt izbeigt sankcijas un kompensēt radītos zaudējumus – tiesa noraidījusi. Tomēr eksperti lēš, ka šis Starptautiskās tiesas spriedums var iedrošināt dažas Eiropas kompānijas atgriezties Irānas tirgū, no kura tās aizgājušas, nobīstoties no ASV administrācijas reakcijas. Studijas viesi: Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers un žurnālists Andis Sedlenieks.

SPORED PODKASTA: - pregled polfinalnih in finalnih dvobojev na turnirju zaključne četverice v Beogradu - Je Dončić zasluženo postal MVP Evrolige, zaključnega turnirja in španskega prvenstva? - Zakaj se je po zaključnem turnirju poslabšal njegov položaj na draftu? - Ali v Evropi precenjujemo Dončića in podcenjujemo ostale igralce na letošnjem draftu? - Je 19-letni DeAndre Ayton res transcendentni center, ki ga lahko vidimo le enkrat na 30 let? - Kje se skrivajo razlogi za medijsko gonjo proti Dončiću v Phoenixu? - Bo Dončić zdržal pritisk in upravičil visoka pričakovanja evropske košarkarske javnosti? Kaj če ne bo? Luka Dončić v Evropi že velja za legendo. Pri 19 letih je kot nosilec moštva osvojil vse kar je lahko. Najprej je lansko poletje kronal z naslovom evropskih prvakov in uvrstitvijo v idealno peterko prvenstva, nato pa pri Realu že tako izpopolnjeno igro dvignil na še višji nivo ter sanjsko sezono kronal z naslovom prvaka Evrolige in vsemi individualnimi priznanji, ki jih je lahko prejel. Postal je MVP v Evroligi in španskem prvenstvu ter se uvrstil v idealno peterko Evrolige in španskega prvenstva. Seveda ni potrebno posebej omenjati, da je bil v obeh tekmovanjih izbran tudi za najboljšega igralca do 22 let. V Evropi se vsi strinjajo, stroka in navijači, Luka Dončić je bodoči zvezdnik NBA lige. Toda mnenje na drugi strani Atlantika ni povsem enako. Dončić je ta teden po poročanju zanesljivih virov, na projekcijah letošnjega nabora celo padel za nekaj mest. Mnogi Američani dvomijo, da bo upravičil visoka pričakovanja evropskih košarkarskih navdušencev, ki polagajo upe na mladega zvezdnika Reala. Draft je vsako sezono eden izmed osrednjih športnih dogodkov, ki mu tam posvečajo ogromno pozornosti. Tudi Dončič se je zato znašel pod zaslepljujočimi žarometi ameriških medijev, ki pa o njem ne poročajo le z laskavimi besedami. V Phoenixu so tako proti najstniku osrednji mediji, ki močno lobirajo za izbor centra DeAndre Aytona, sprožili pravo gonjo, ki so jo podkrepili z žaljvimi poročili anonimnih oglednikov, ki o mlademu zvezdniku širijo domnevno neosnovane laži. V tokratni epizodi smo se zato vprašali kje se skrivajo razlogi za negativno propagando v zadnjem času. Kako je možno, da je Dončić na draft projekcijah padel po zgodovinskem uspehu in zreli igri na zaključnem turnirju v Beogradu? Ali je možno, da ga v Evropi precenjujemo? Ali morda le ne gre za transcendentnega igralca, ki ga lahko vidimo le enkrat na več deset let? Ali morda na drugi strani podcenjujemo študentsko košarko in Aytona, za katerega pa nekateri renomirani ameriški strokovnjaki trdijo, da bo postal eden od najboljših igralcev vseh časov? Jasno je, da bo ne glede na mesto izbora, Luka Dončić svojo kariero začel pod mikroskopom medijev in navijačev, ki jim bo vsaka njegova napaka dala zaleta. Če Dončić ne bo uspel, bo on, ne Bargnani ali Miličić, postal sinonim za evropske igralce, ki so pogoreli, njegov primer pa bodo večno citirali. Pritisk na ramenih najstnika se šele dobro začenja. Več pa v podkastu. Prijazno vabljeni k poslušanju.

Así es el Humor Candela. See omnystudio.com/listener for privacy information.

El empresario Guido Nule ratificó, dentro del juicio que se adelanta contra el abogado Álvaro Dávila, que se pactó el pago de unas comisiones del 8... See omnystudio.com/listener for privacy information.

Raidījumā „Septiņas dienas Eiropā” runāsim par budžeta plānošanu Latvijā nākamiem gadiem, kas notiek Eiropas recesijas fonā. Vērtēsim, kāpēc pastāv mūžīgā cīņa starp tiem, kas uzskata, ka taupība ir vienīgais veids, kā izkļūt no valdošās recesijas, un tiem, kas saskata tikai ekonomikas stimulēšanā patieso attīstības ceļu. Viesis studijā: Latvijas bankas ekonomists Guntis Kalniņš. Atskatā par aizgājušo nedēļu: Vācijas viedoklis par iespēju izskatīt piedāvājumu par Lielbritānijas varbūtējo izstāšanos no ES; Ukraina samaksājusi pirmos gāzes rēķinus; Eiropas banku pasaule aizvadītā nedēļa piedzīvoja lielāko ekonomikas politikas pagriezienu kopš eiro ieviešanas. Taupība un investīcijas Eiropā Parādu krīze Eiropu iedzina ekonomiskajā izmisumā. Gadi iet, parādi it kā mazinās, bet ekonomiskā izaugsme ļoti lēni virzās uz priekšu. Jau nogurdinoši ilgi Eiropas Savienība ir diskutējusi, kas būtu pareizāk, turpināt taupīt vai mest visu pieejamo naudu investīciju plūsmā, cerībā, ka tādējādi Eiropas ekonomiskās dzirnavas beidzot iegrieztos ar spēku. Tradicionāli lielākā taupības politikas aizstāve ir Vācija. Lai arī Vācija nebūt nav valsts, kurai Eiropas Savienībā būtu mazākais budžeta deficīts, Vācijas politiķi diezgan konsekventi aizstāv ideju, ka pareizs ekonomiskās attīstības modelis ir sabalansētas ekonomikas modelis. Šai politikai iebilst pārsvarā dienvidu zemes, kurās uzskata, ka taupība ne pie kā laba novest nevar. Īpaši taupības politiku kritizē Itālijas valdība. Bet vidusceļu atrast vēlas Francija. No vienas puses Francija ir lielā Eiropas ekonomika, kurai piedienētu būt kopā Vāciju, tajā pašā laikā budžeta konsolidācija Francijai neiet tik raiti, tāpēc valsts pārceļ savus konsolidācijas plānus jau uz 2017.gadu, liekot bažīties, vai Parīze vispār nopietni apsver domu mazināt savas valsts parādsaistības. Eiropas līmenī visu šo ekonomisko buķeti politiski cenšas sasiet Eiropas Komisija. Nule kā darbu sākušais EK prezidents Žans Klods Junkers „izrāva” sava kabineta apstiprināšanu Eiropas Parlamentā, piesolot 300 miljardu eiro lielu investīciju paketi. Kamēr vēl top precīzs investīciju piedāvājums, tikmēr ir vieta spekulācijām. Pats Junkers gan stingri norāda, Eiropai nepieciešama kā taupība, tā investīcijas. Kad runā par ekonomisko atlabšanu, teju katrs, kam nav slinkums, piemin investorus. Diemžēl, investorus piesauc vietā un nevietā, tādējādi nolietojot šā vārda nozīmi. Jebkurā gadījumā skaidrs, ka bez drošības sajūtas neviens gudrs cilvēks savu naudu citiem nedotu. Vācijas ekonomists un Eiropas Stabilizācijas mehānismu vadītājs Klauss Reglings uzsver, ka Eiropas ekonomiskās nākotnes vārdā, jāņem vērā ir ieguldītāju intereses. Investori ir gatavi ieguldīt tad, kad redz valstu centienus pieturēties pie solījumiem un saprātīgas ekonomikas. „No manām biežajām sarunām ar investoriem no visas pasaules es varu puslīdz droši apgalvot, viņi ir ļoti pozitīvi iespaidoti par to progresu, ko uzrāda valstis, kuras saņēma starptautisko finanšu palīdzību. Tāpat tirgus ir patīkami pārsteigts par mūsu uzrādīto spēju koordinēt ekonomiskos pasākumus. Tas ir pēdējo gadu lielākais sasniegums. Taču tajā pašā laikā, tas nozīmē, ka nav vairs vietas bezrūpībai mūsu prātos. Investori ļoti cieši vēro, kā tiek ieviestas solītās izmaiņas un kā top strukturālās reformas,” komentē Reglings. Akadēmiķe Raita Karnīte skaidro, ka ekonomikā gluži kā dzīvē, visu nevar skaidrot viendabīgi. Vajag taupīt, lai būtu vairāk ko investēt. „Pirmām kārtām, jāsaprot, ka neviens no šiem scenārijiem nav burtiski un tiešā veidā īstenojams. Ir pilnīgi skaidrs, ka sabalansēta ekonomika ir labāka par nesabalansētu, bet ekonomikā, tāpat kā dzīvē, gadās visādi, gadās kļūdas. Ja ekonomika kļūst nesabalansēta tādā brīvā, pilnīgi brīvā ekonomikā viņa pati iziet no ne sabalansētības. Bet ja cilvēks grib iejaukties un šo procesu paātrināt, tad gadās vēl lielākas kļūmes un vēl lielākas nesaderības. Tas izskaidro Eiropas Savienības institūciju un Eiropas Komisijas nepārprotamo pozīciju: jā, taupībai, jā, finanšu disciplīnai, jā, ekonomiskai rīcībai, bet tikai nepārkāpjot to, ko viņi sauc par attīstības mērķi, kas nozīmē neradīt šķēršļus attīstībai,” norāda Karnīte: Vai Eiropai ir lielas iespējas tikai taupīt, vai arī tikai investēt, vai arī tās ir politiķu runas, kurās parasti var saklausīt tikai pusi patiesības. Nenoliedzami, Eiropā ir zinoši politiķi, kas ļauj Eiropas Savienībai noturēties pasaules konkurētspējīgāko reģionu statusā. Cik lielas ir iespējas, ka Eiropa ies investīciju ceļu? „Es domāju, ka Eiropai nav liela izvēle un kā jau esmu teikusi, Eiropa nevar atļauties to, ko varējām mēs, un arī mēs vēl nezinām, kāda būs bijusi cena tai ļoti augstajai taupībai. Eiropas politiķi profesionālās sarunās uzskata, ka pārāk liela taupība sabojā valsts nākotnes attīstības izredzes. Kaut vārdos šie politiķi saka, vajag taupīt, bet gan Eiropas Arodbiedrību asociācija, gan arī Eiropas finanšu institūciju vadoši pārstāvji ir publiski izteikušies, ka pārmērīga taupība valstij ir kaitīga. Tāpēc es esmu stingri pārliecināta, ka Eiropa necentīsies pārāk aizrauties ar taupību,” turpina Karnīte. Žans Klods Junkers ir apsolījis piešķirt investīciju projektiem 300 miljardus eiro. Lielā mērā tiem būtu jānāk no Eiropas Investīciju bankas, kur gan tiek piesaukts, ka daļa naudas nāks arī no privātā sektora. Daži politiķi un analītiķi bažījas, vai Eiropas savienībai ir kur ņemt papildus 300 miljardus. Investīciju banka sola 60 miljardus pirmajā gadā, ne simts. Raita Karnīte gan no pieredzes zina sacīt, Eiropā ir pietiekami daudz resursu un tā vienmēr ir atradusi naudu, ko solījusi. Skaidrs, ka Eiropa spēs un varēs ekonomiski attīstīties. Pārāk liela taupība nav prātīga, ko kaut vai apstiprina nu jau izskanējušie pārmetumi Starptautiskajam Valūtas fondam, ka tas pārāk neapdomīgi uzspieda fiskālās taupības politiku tām valstīm, kas nonāca palīdzības programmas, tātad, arī Latvijai. Pārāk skarba taupība aizbiedē naudas turētājus. Pat ja tās šobrīd ir bankas, skaidrs, ka vajadzīgi ieguldījumi ražojošajā tautsaimniecībā. Utopiskie sapņi par ko mēdz runāt politiķi pieder pie politikas, bet ekonomiskajā ziņā, svarīgi ir skaidri apzināties tālāko attīstības perspektīvu. Pirms 25 gadiem krita Berlīnes mūris 9. novembrī apritēja 25 gadi kopš brīža, kad pazuda viena no lielākajām komunisma zīmēm, kas vairākus gadu desmitus šķēla pilsētu, valsti un cilvēkus – Berlīnes mūris. Par Berlīnes mūra lomu mūsdienu cilvēkdzīvēs, domāšanā un politikā viedokli izsaka vēsturnieks Gustavs Strenga. Pirmkārt, mēs varam teikt, ka Berlīnes mūris 1989. gada novembrī sabruka nejauši, jo Vācijas Demokrātiskās republikas vadība gribēja veikt reformas, bet viņi negribēja nojaukt mūri. Tanī pat laikā jau visu 1989. gadu visā Austrumeiropā notika ļoti straujas pārmaiņas – komunistiskās partijas Ungārijā, Polijā, Čehijā zaudēja savu lomu un faktiski vairs nebija Padomju Savienības sabiedrotie. Austrumvācija bija  pēdējais komunistiskais postenis, kurā joprojām partijas vadībā bija cilvēki, kuri uz pasauli lūkojās gluži kā Staļina laikā – redzēja ļaunumu ASV un NATO personā, un PSRS kā sabiedrotos. Bet tieši šī nejaušība un mūra sabrukšana izmainīja ne tikai Vāciju vai Austrumvāciju, bet, varētu teikt, visu vidus Austrumeiropu. Jāpiebilst, ka abām Vācijām apvienojoties – Vācijas Federatīvajai republikai vai Rietumvācijai apvienojoties ar Austrumvāciju, zināmā mērā Austrumvācijas iedzīvotāji tika integrēti Rietumu sistēmā, un tas varbūt nebija gluži tas, uz ko viņi 1989. gada beigās cerēja. Lielākā daļa no Austrumvācijas iedzīvotājiem gribēja, lai Vācija apvienojas, bet tas notika uz noteikumiem, ka joprojām Austrumvācijas sabiedrībā ir zināms aizvainojums vai tā sajuta, ka Rietumvācija un kapitālisms viņus pārņēma un tādēļ arī joprojām ir izteiktas ilgas pēc Austrumvācijas laika, lai gan Austrumvācija bija laiks, kurā pilsoņtiesības bija ļoti, ļoti ierobežotas. Personiskās brīvības tika ierobežotas. Ļoti daudzi cilvēki, pat tie, kas nebija politiski disidenti, dažādu iemeslu dēļ cieta no Austrumvācijas slepenpolicijas „Stasi”. Tiem, kuri vēlējās pamest Austrumvāciju, ja viņus pie bēgšanas mēģinājuma pieķēra, bija vairāki gadi jāpavada cietumā. Arī tie, kas izteica režīmam pretējus politiskus uzskatus, tika vajāti. Par spīti tam, liela daļa sabiedrības lūkojās uz Austrumvācijas laiku kā uz „Zelta laikmetu”. Tā bija represīva sistēma, tajā pašā laikā tā bija sistēma, kura rūpējās par saviem pilsoņiem. Austrumvācijā bija ļoti liels procents sieviešu, kurām bija bērni, bet kuras strādāja. Tas bija iepretim Rietumvācijai, kur sievietes lielākoties vismaz bērna pirmajos dzīves gados nestrādāja. Arī daudzi citi „sociālie labumi” Austrumvācijā varbūt bija labāki nekā Rietumvācijā, lai gan Austrumvācija bija daudz nabadzīgāka valsts.

Los integrantes del Grupo Nule, Manuel Nule, Guido Nule, Miguel Nule y su socio Mauricio Galofre aceptaron cargos en el proceso que se adelanta por el... See omnystudio.com/listener for privacy information.

Una charla entre Inocencio Meléndez y Germán Olano en la que se habla de $1750 millones y las vinculaciones del distrito con la red de contratistas fue...See omnystudio.com/listener for privacy information.

Nule struggles with a difficult choice as the Meem target a nearby planet.

With an enemy Warbird chasing them, the Truthseeker and its escort must exit the slipstream. Nule quickly learns that nothing can survive the deadly asteroids, not even the Meem.