Podcasts about Lauma

Stāsta ilggadēja Latvijas Televīzijas redaktore un žurnāliste Sarmīte Plūme Šis būs stāsts par brīdi, kam Latvijas Televīzija stāvējusi blakus un ko var dēvēt par brīdi "varēja būt, tomēr nenotika…" 2016. gada 28. maijā Cēsu pils parka estrādē norisinājās oriģināls deju uzvedums "Gredzenus mijot", ko, saprotams, ierakstīja Latvijas Televīzija. Tā idejas autore un mākslinieciskā vadītāja, deju ansambļa "Daiļrade" vadītāja  Iveta Pētersone-Lazdāne bija iecerējusi, ka šī uzveduma laikā reāli apprecas kāds jaunais pāris – jaunieši, kas nodomājuši precēties, bet viņiem jāizpilda visai grūts uzdevums – izcili labi jādejo un jābūt galveno lomu tēlotājiem. Šādu pāri Iveta sameklēja Latvijas Universitātes Tautas deju ansamblī "Dancis" – tie bija Lauma un Krišjānis. Viņi patiešām vēlējās apprecēties. Izcila ideja! Tik skaists stāsts Latvijas Televīzijas skatītājiem! Strādājām kopā pie tā ar režisoru Arvīdu Babri. Arvīds ir labs tautas deju pazinējs un augstākā līmeņa profesionālis pie televīzijas pults. Manā atbildībā bija redaktora darbs – visu deju horeogrāfiju lasījums, līdzīgi kā mūzikas redaktors ataino, piemēram, simfoniskā orķestra priekšnesumu. Mūs patiesi bija aizkustinājis stāsts par jauno pāri, kas deju uzvedumā "Gredzenus mijot" tos arī reāli uzvilks viens otram pirkstā. Gatavojāmies šim notikumam kā īstām kāzām: izstudējām Jāņa Znotiņa režiju, iedziļinājāmies Rasas Bugavičutes-Pēces tekstos, klausījāmies Jēkaba Nīmaņa skaņu partitūru, apguvām visu deju horeogrāfijas. Uzvedumam izmantoja daudzas piemeklētas dejas, kā arī speciāli šim notikumam radītas. Viss tika pakļauts vienam mērķim – izspēlēt (šajā gadījumā – izdejot) īstas vedības. Notikums! Tas tiešām bija notikums, kam līdzās stāv Latvijas Televīzija! Bijām gatavi uz vienreizēju brīdi – gredzenu mīšanu. Mēs to parādīsim! Mēs būsim šī mirkļa aculiecinieki! Un mūsu skatītāji nepastarpināti gūs emocijas no patiesa notikuma. Diemžēl deju uzveduma sagatavošanas gaitā mainījās svaru kausi. Kaut kur kuluāros izskanēja viedoklis no Kultūras ministrijas: "Kas tad tagad te būs? Kāds rīkos savas personīgās kāzas par valsts budžeta līdzekļiem?" Arī radošā komanda, kopā apspriežoties, pārvirzīja akcentus no reālām, dejas vidē uzburtām kāzām uz dejas uzvedumu – itin kā patiesu, bet tomēr butaforiju. Mēs izlēmām par labu patiesajai dzīvei, ne iestudējumam. Arvīds Babris sagatavoja operatoru, kas bija tērpies tāpat kā dejotāju puiši, un ar radio kameru plecā iesūtīja pašā laukuma viducī – aplī, kuru veidoja pusotrs tūkstotis dejotāju. Šī pulsējošā apļa vidū bija jaunais pāris – Lauma un Krišjānis. Viņi izpildīja senu kāzu rituālu un tad deva solījumu, viens otram pirkstā uzvelkot gredzenu. To visu tuvplānā parādīja operators Rihards Smelters. Ne tikai gredzenus, bet acis, emocijas, asaras… Un visapkārt virmojošo citu dejotāju prieku. Tas bija maģisks vakars. Tas bija stāsts, ko gribētu piedzīvot, izdejot daudzi. Jo mēs, uzveduma skatītāji, gan klātienē, gan pēc tam Latvijas Televīzijas ēterā, bijām liecinieki divu cilvēku mīlestībai un ģimenes iesākumam. Deju uzveduma "Gredzenus mijot" solisti Lauma un Krišjānis Šimji savus īstos gredzenus mija nedēļu pēc šī skaistā deju priekšnesuma. Tas notika turpat netālu no Cēsīm – Veselavas muižas parka estrādē. Šobrīd viņu ģimenē aug divi jauni dejotāji. Es būtu ļoti, ļoti laimīga, ja katrs stāsts par Latvijas Televīziju noslēgtos ar tik labām beigām.

Ragana, lauma un spīgana latviešu ticējumos un stāstos, un pētnieku secinājumos. Studijā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Sandis Laime, izdevuma „Raganas” autors, kurš ar raganām saistītus folkloras avotus pēta jau aptuveni 15 gadus. Jaunais izdevums aizsāk jaunu grāmatu sēriju "Latviešu teiku tipu un motīvu rādītājs".  

Lauma Skride kommt aus einer Musiker-Familie. Geboren wurde sie in Riga als jüngste von drei Schwestern. Sie hat sich das Klavier geschnappt, da war sie sechs Jahre alt. Und hat es bis heute nicht mehr losgelassen. Vor allem als Kammermusikpartnerin und Solistin ist Lauma Skride unterwegs. Im Gespräch mit Sylvia Schreiber stellt sie sich vor.

37. Starptautiskajā Ērģeļmūzikas festivālā "Rīgas doms", kas norisināsies no 7. jūlija līdz 9. augustam, izskanēs kopumā 15 koncertu. Festivālā atklāšanā svētdien, 7. jūlijā, uzstāsies latviešu ērģelniece Lauma Akmene, kura lielu daļu laika dzīvo un muzicē ASV. Tā kā viņa šobrīd pievērsusies studijām Rīgas Tehniskajā universitātē, aicinājām ērģelnieci uz tikšanos "Klasikas" studijā. Sarunā par koncertprogrammu veidošanu un mūziku, ko radījušas komponistes sievietes. Par kāpšanu kalnos un to, ko Laumas ērģeļu spēlei dod arhitektūras studijas un svarcelšanas treniņi. Arī par pasaules labākajām ērģelēm un iespaidīgākajām dabas ainavām. "Man patīk spēlēt Amerikas katedrālēs, jo tās ir lielākas (kā jau viss tur ir lielāks)," smaidot stāsta Lauma Akmene. "Bet arī Rīgas Domā ir brīnišķīgas, pasaulē zināmas ērģeles, ko man ļoti patīk spēlēt." Koncertu programmās Lauma Akmene līdzās publikai zināmiem komponistiem cenšas iekļaut arī mazāk pazīstamu komponistu darbus. "Savulaik man nāca atklāsme, ka visu mūžu, visā savas karjeras laikā esmu spēlējusi tikai baltu komponistu vīriešu mūziku. Un domāju – kā tas tā var būt? Jo tas nav nekādā veidā loģiski. Sāku meklēt citu mūziku un sapratu, ka nav nemaz tik viegli tādu atrast. Šādas mūzikas izdevēju ir diezgan maz un viņi ir mazi, bet sāku šādu mūziku iepirkt. Tā man bija pilnīgi jauna pasaule, kurā esmu vēl aizvien." Arī Laumai, kā daudziem ērģelniekiem, mēģinājumu laiki nereti ir vēlās vakara stundās, kad baznīcās visas norises ir beigušās. "Jā, man patīk spēlēt naktī, jo apkārt ir klusāks un šķiet, ka var vairāk dzirdēt skaņu. Naktī var likties, ka ērģeles skan skaļāk. Tīri darba ziņā gan vairāk man tīk rīta stundas, kad varu būt produktīvāka. Produktivitāte vairāk būs rīta stundās, bet iespējas – naktī."

Lauma Matule ir kokles spēles pasniedzēja un arī dziedātāja – darbojas grupās “Jōra” un “Jumis”. Laumas stāsts par ceļu uz kokles spēli un tās tālāknodošanu ir arī stāsts par etnogrāfiskās kokles spēles attīstību atjaunotajā Latvijas valstī un tautas dziesmas ievīšanos citos mūzikas žanros. Emcionālais impulss šai intervijai bija kāds "Facebook" dzīlēs pamanīts video, kurā Lauma Matule koklē brīvā dabā, saspēlējoties ar ūdens mirgu un varžu dziesmām. To var redzēt, un to var arī sajust. Taču Laumu Matuli biju pamanījusi arī iepriekš, kad Antiņciemā, savu vecāku mājas lapenē, viņa vadīja kokles spēles nodarbību. Uz nodarbību aicināts bija ikviens, taču tās kodolu veidoja jau savstarpēji saspēlējušies Laumas skolēni. Bija interesanti vērot: ar īsām piezīmēm kā ar diriģenta zizli Lauma koklētāju grupu pārvērta vienotā ansamblī, iesācēju nodarbību pāvēršot baudāmā koncertā. Arī šajā raidījumā dzirdēsiet gan Laumas pašas, gan arī dažu viņas skolēnu stāstus par ceļu uz kokles spēli. Un šķiet, tie uzklausāmi arī plašākā kontekstā. Tas ir stāsts par etnogrāfiskās kokles spēles attīstību atjaunotajā Latvijas valstī, kā arī tautas dziesmas ievīšanos modernajos mūzikas žanros. Saruna ar Laumu Matuli tā arī sākās - bez vārdiem, ar kokles skaņām. Laumas Matules kokles spēli var klausīties, meklējot ierakstus "Facebook", bet jau pēc nedēļas, 14. jūnijā, 9 vakarā viņa muzicēs Lubes pagasta Mārkciemā pie Lūrmaņu klintīm.

Stāsta vijolnieks, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas emeritētais profesors Juris Švolkovskis Manas studijas Maskavā beidzās 1965. gada pavasarī, bet 1964. novembrī uz brīvdienām biju iegriezies Rīgā. Apciemoju savu pirmo Alma Mater, iegāju vestibilā un faktiski jau durvīs sastapos ar tālaika katedras vadītāju docentu Voldemāru Stūrestepu, kurš stāsta: tā un tā, profesors Targonskis uz kādu laiku saslimis un vajagot aizvietotāju. Vai es negribot uz kādu mēnesi vai vairākiem mēnešiem viņu aizvietot? Biju iepriecināts. Saku – mēģināšu dabūt atbrīvojumu no studijām Maskavā un labprāt aizvietošu! Man izdevās tādu atvaļinājumu dabūt, un tas bija mans pirmais solis, kad "ieliku savu kāju" Mūzikas akadēmijas durvīs.  Pēc studiju beigšanas Maskavas konservatorija mani gribēja sūtīt darbā uz Irkutsku. Tikai pateicoties mūsu Kultūras ministrijas stingram pieprasījumam, dabūju nosūtījumu uz Rīgu. Bija jāizvēlas darbavieta. Kā jau visi jauni cilvēki, tā arī es: domāju – tagad tikai koncertēšu, būšu uz skatuves un spēlēšu programmas. Bet profesors, tajā laikā vēl docents, bet vēlāk profesors Turcevs man teica tā: "Juri, nedari muļķības! Tu nevari zināt, cik ilgi tu Filharmonijā būsi solists, bet pedagoga darbs tev būs uz visu mūžu!" Tie bija viedi vārdi, un tagad saku profesoram paldies! Viens no maniem pirmajiem ierakstiem Latvijas Radio bija Laumas Reinholdes dziesmas "Es domāju uz tevi" un "Liepa lapas nolaidusi". 1965. gada 18. septembrī bija norunāts ieraksts, kurā [kopā ar mani] piedalījās dziedātāji Pēteris Grāvelis un Žermēna Heine-Vāgnere, bet pie klavierēm bija Vilma Cīrule. Gatavojoties ierakstam, bijām jau samēģinājuši. Komponiste gan bija izteikusies, ka arī viņa gribētu būt klāt ieraksta procesā, bet vecākie kolēģi nebija sevišķi priecīgi par šādu domu un nepieteica viņai caurlaidi. Tolaik iekļūt Radio mājā bez caurlaides – tas bija pilnīgi neiespējami! Pie durvīm stāvēja milicis un pārbaudīja dokumentus – kā visslepenākajā iestādē...  Un tā esam lielajā studijā, mēģinām, bet kaut kā īsti neskan. Vilma Cīrule ir brīnišķīga pianiste, visu spēlē precīzi, bet kaut kas nav. Pēkšņi paveras studijas smagās durvis un ierodas Lauma Reinholde! Kā viņa bija tikusi iekšā, kā bija tikusi garām milicijas postenim, man joprojām nav skaidrs. Nospēlējām viņai priekšā, un viņa saka – nē, tagad pamēģināšu es! Viņa piesēdās pie klavierēm, un tā mūzika pilnīgi atdzīvojās – skanēja pilnīgi savādāk! Komponiste spēlēja brīvi, improvizatoriski, taktssvītras tur vairs neeksistēja – tas bija brīvs lidojums! Dziesma ieguva pilnīgi citu raksturu. Man liekas, arī Vilma Cīrule pēc tam saprata, kā tas jāspēlē. Un tā ieraksts tika veikts, ņemot vērā autores paraugu. Žēl, ka vīri, kas bija pie skaņu ierakstu pults, nav fiksējuši, kā viņa to darīja. 

Stāsta vijolnieks, JVLMA emeritētais profesors Juris Švolkovskis Mūzikas akadēmijā strādāju jau kopš 1964. gada, un, kaut arī blakus tam mazliet esmu bijis saistīts arī ar Filharmoniju, patiesībā mana vienīgā pamatdarbavieta vienmēr bijusi Mūzikas akadēmija. Līdz ar to ar visiem mūsu mūzikas dižgariem esmu sastapies vai nu tuvāk, vai tālāk: vai nu kaut kādā veidā sadarbojoties, vai arī vienkārši sasveicinoties gaiteņos.  Par daudziem no viņiem palikušas dažādas atmiņas, un viena no šādā personībām, ar kuru biju netieši saistīts, bija komponiste un pianiste Lauma Reinholde. Ļoti īpatnēja persona... Biju Konservatorijas pirmā kursa students, kad viņa laikam mani bija ievērojusi pārējo vijolnieku vidū un piedāvāja piedalīties viņas autorkoncertā 1958. gada 27. martā Konservatorijas zālē. Tur gan nespēlēju solo, bet gan vienkārši vijoles partiju divās dziesmās. Koncertā piedalījās dziedātājs Ilmārs Šēnfelds, Anita Sevele, [Hermanis] Mikalajūns. Koncerts bija interesants, un par gatavošanos tam manā arhīvā liecina divas trīs fotogrāfijas, kurās esmu kopā ar komponisti un pārējiem dalībniekiem. Pēc koncerta Lauma Reinholde man uzdāvāja divus savus skaņdarbus: "Baigs sapnis" un "Groteska deja" ar ierakstu un autogrāfu. Man gan jāatzīstas, ka savu pienākumu neesmu izpildījis – šos skaņdarbus iestudējis līdz šim neesmu, bet varbūt to varu vēl pacensties izdarīt. Interesanti, ka manā bibliotēkā nonāca arī šo skaņdarbu divi eksemplāri ar veltījumu doktoram Kārlim Brikneram. Ar uzrakstu: Par atmiņu no pēkšņās kopējās uzstāšanās Liepājā 1939. gadā. Tajā laikā Kārlis Brikners jau bija emigrējis no Vācijas, dzīvoja Igaunijā, Tartu, un ļoti bieži viesojās Rīgā. Viņš šeit bija iemīļots solists. Jādomā, tā bijusi abu nejauša tikšanās uz koncertskatuves – Lauma kā koncertmeistare droši vien pavadīja Brikneru. Bet, kā jau teicu, Lauma Reinholde laikam manī bija pamanījusi kādas muzikālās dotības un īpašības, kas viņai bija tuvas, tāpēc viņa mani uzaicināja piedalīties ne tikaijau minētajā koncertā: kad Lauma Reinholde uzzināja, ka mans nodoms ir turpināt studijas Maskavā, viņa man garāmejot izteicās: "Vai jūs Maskavā nepazaudēsiet savu muzikālo izjūtu?" Viņa bija norūpējusies par manām tālākajām gaitām. Protams, manu nodomu tas netraucēja, aizbraucu uz Maskavu un studēju tur. Sāku ar otro kursu. Pirmajā mācību gadā – šķiet, tas bija 1958. gadā, dzīvoju kopmītnē, astoņu cilvēku istabiņā, un kādā vakarā, kad gandrīz visi jau sanākuši mājās, pēkšņi atvērās durvis un tajās parādījās Lauma Reinholde divu jaunu cilvēku pavadībā! Man tas bija tāds pārsteigums, ka vienkārši nevarēju saprast, kas notiek. Izrādās – viņa izbraukusi Sibīriju, ciemojoties pie tolaik, šķiet, izsūtījumu jau izcietušā, bet joprojām tur vēl dzīvojošā dzejnieka Aleksandra Pelēča. Latvijas laikā viņš jau bija labi pazīstams, bet pēc padomju armijas ienākšanas tika izsūtīts uz Sibīriju. (..) Nekādas koordinātes Laumai nebiju devis, taču viņa bija to kopmītni atradusi. Apstākļu īpašai uzņemšanai nebija, kaut kā izgrozījos un atradu kādu vietu, kur aprunāties. Tad nu Lauma Reinholde man izstāstīja, kāpēc viņa ir Maskavā, un kā izbraukusi Sibīriju. Tas bija pārsteigums, bet vienlaikus liecināja par viņas ekspansivitāti – ka izbraukā Sibīriju un vēl iegriežas pie nabaga studenta, kurš dzīvo astoņu cilvēku kopmītnes istabā... Aleksandra Pelēča sakarā gribu pieminēt vēl vienu epizodi no 1981. gada. Togad aprīlī Talsos notika Mūzikas dienas – tādas Mūzikas fons tajā laikā mēdza rīkot dažādās pilsētās. Mūsu grupa Talsos bija diezgan plaša: tur bija Marģeris Zariņš, Aldonis Kalniņš, Pēteris Grāvelis, Ventis Zilberts, arī fonda direktors Alfrēds Amoliņš. Vienā no dienām mūs kā pilsētas viesus iesaistīja tādā kā talkā – novācām kaut kādus gruvešus, atbrīvojot kādu vietu. Man bija līdzi fotoaparāts, nofotografēju mūsu grupu, un vienā no fotogrāfijām redzams, ka stāv mūsu grupa un netālu no tās – kāds cilvēks darba drēbēs, bet tādu inteliģentu seju, diezgan drukns. Tikai vēlāk sapratu, ka tas ir Aleksandrs Pelēcis! Pēc izsūtījuma atgriezies Talsos, viņš strādāja komunālajā saimniecībā par vienkāršu strādnieku. Un interesanti, ka neviens no tās grupas nepiegāja pie viņa… Viņš arī pie mums nenāca runāties, bet domāju – ja ne Pēteris Grāvelis vai Aldonis Kalniņš, tad Marģeris Zariņš viņu noteikti pazina, taču arī nepiegāja parunāties.

Speakers:

Hey there, welcome to this special edition of ThursdAI. This episode is featuring an interview with Nous Research, a group of folks who fine-tune open source large language models to make them better. If you are interested to hear how finetuning an open source model works, dataset preparation, context scaling and more, tune in! You will hear from Karan, Teknium, LBJ from Nous Research and Enrico who worked along side them. To clarify, Enrico is going in depth into the method called Rope Scaling, which is a clever hack, that extends the context length of LLaMa models significantly and his project LLongMa which is an extended version of LLaMa with 8000 token context window. The first voice you will hear is Alex Volkov the host of ThursdAI who doesn't usually have a lisp, but for some reason, during the recording, twitter spaces decided to mute all the S sounds. Links and acknowledgments: * Nous Research - https://nousresearch.com/ (@nousresearch)* Redmond Puffin 13b - First LLaMa Finetune* LLongMa - LLaMa finetune with 8K context (by Encrico, emozilla and KaioKenDev)* Nous-Hermes-Llama2-13b-GPTQ - Hermes Finetune was released after the recording

Improvizētas kafejnīcas lauku sētās un māju pagalmos viesus mielo ar gardiem ēdieniem… Kas piedāvā šo iespēju un kur tas notiks, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Skujenes mājas kafejnīcas saimniece Signe Šlosberga un galamērķa "Vidusdaugavas garšu viļņi" koordinatore Lauma Āre. Sazināmies ar kafejnīcu saimniekiem. Inese Šīrava atklāj, ka Mājas kafejnīcu dienas aizsākās kā Covid laika projekts, lai mudinātu cilvēkus ceļot pa Latviju un kaut ko jaunu ieraudzīt. Iepriekš līdzīgs projekts bija jau organizēts Līvu krastā, no tā radās ideja, ka varētu organizēt visā Latvijā. Novadu koordinatori apzināja saimniekus, kas vēlētos vienu nedēļas nogali uzņemt viesus. "Nelaidiet garām iespēju, tā ir īsta garša!" mudija Inese Šīrava. Ar Mājas kafejnīcu piedāvājumu var iepazīties internetā. Pirms doties ciemos, vēlams saimniekus pabrīdināt, ka būsiet, lai var plānot apmeklētāju skaitu, lai visi būtu apkalpoti, apčubināti, laimīgi un paēduši. Signe Šlosberga Mājas kafejnīcu kustību pielīdzina Dziesmu svētku kustībai, kas turpinās. Tie ir lauki, reģioni, specifiskas vietas. Cilvēkiem ir iespēja tuvu redzēt lauku dzīvi, kas katrā vietā ir citāda. "Nevis braukt uz restorānu Spānijā, bet izmantot mūsu īso vasaru un apceļot Latviju. Ieiet mājās, kas ir visbrīnišķģākais veids, kā iepazīt Latviju un Latvijas laukus,” vērtē Signe Šlosberga. "Dienas laikā var paspēt uz vairākām, bet jāplāno arī vēdera ietilpība," atgādina Lauma Āre. Brokastis vienā skaistā vietā, pusdienas – otrā, launags – vēl trešajā. Vidusdaugavas garšas varēs izbaudīt 22. un 23. jūlijā. Skujenes garšas – 5. un 6. augustā. Sazināmies ar kafejnīcas "Pie burves" Saldū saimnieci Māru Burvi, kura aicina uz dārza ballīti pagājušā gadsimta 50. gadu stilā. Ballītē tiks klāts bufetes tipa galds, un ēdienu gatavošanā izmantotas receptes no 1938. gadā izdotās grāmatas „Mājturības leksikons”. Skanēs dziesmas, kuras bija aizliegtas, bet zināja un dziedāja visi. Uz dārza ballīti dāmām vēlams ierasties puķainās kleitās. Uzklausām arī SUPerīgas maltītes Carnikavā piedāvātāju Ventu Strautmani. Viņa pamatnodarbošanās ir SUP un laivu piedzīvojumu organizēšana un Mājas kafejnīcu dienā piedāvās iespēju baudīt pašu gatavotas maltītes uz milzīga SUP dēļa piknika noskaņās ūdenstūrisma maršruta laikā Carnikavā.  

Er flüchtete in einer Nacht-und-Nebel-Aktion vor seinem Dienstherrn, riskierte beinahe ein paar fehlende Schneidezähne und wurde zu einem der gefeiertsten Hornisten seiner Zeit – Johann Wenzel Stich alias Giovanni Punto. Für ihn schrieb Beethoven seine Hornsonate op. 17.

Strauji attīstoties digitalizācijai teju visās nozarēs, paredzams, ka manuālu rutīnas darbu drīzumā varēs paveikt tehnoloģijas un darbiniekiem nāksies pārkvalificēties. Sabiedrību aicina iesaistīties pētījumā par pieaugušo prasmēm. Raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Latvijas Universitātes profesore, OECD Pieaugušo kompetenču starptautiskās novērtēšanas programma vadītāja Latvijā Aija Zobena un pētījumu centra SKDS projektu vadītāja Iveta Briška. Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2020. gadā Latvijā tikai nepilna trešā daļa darbinieku piedalījās darba devēja organizētās apmācībās, būtiski atpaliekot no vidējā Eiropas Savienības rādītāja, kas ir 42%. Un tas, iespējams, var radīt prblēmas ilgtermiņā gan darba ņēmējam, gan devējam krietni ātrāk, nekā varam iedomāties. Mākslīgā intelekta un automatizācijas dēļ nākotnē vairs nebūs nepieciešamas tādas profesijas kā, piemēram, datu ievades speciālists, grāmatvedis, finanšu analītiķis, auditors un citas. Par cik tālu nākotni mēs runājam un vai jau arī šobrīd mākslīgais intelekts sāk aizstāt cilvēku? Daina Zalamane aprunājās ar pašnodarbināto Laumu, kas ikdienā raksta ārvalstu klientiem tekstus angļu valodā mājas lapām, sociālajiem tīkliem un mārketinga aktivitātēm. Lauma mākslīgo intelektu izmanto gan savā darbā, gan arī kāda projekta ietvaros trenē mākslīgo intelektu.

Ein Solokonzert für drei? Das ist Beethovens Tripelkonzert für Cello, Violine, Klavier und Orchester. Alleine die Tatsache, dass er ein Solokonzert für drei Solisten geschrieben hat zeigt, dass Beethoven das Unkonventionelle liebte. Über mehr Ungewöhnliches an diesem Werk berichtet Ihnen Julius Heile und Sie sind gut vorbereitet für die Aufführung der NDR Radiophilharmonie mit Lauma und Baiba Skride sowie Harriet Krijgh: am 30. März 2023, 20 Uhr in Hannover.

Heikelä ja Koskelo, maailma pakettiin 23 minuutissa! Seuraa, tykkää ja ♥️

Hamburg – Wien – Baden-Baden. In der ersten Stadt ist er geboren, die zweite wurde zur Heimat, die dritte Sommerresidenz. Baden-Baden, am Rande des Schwarzwalds gelegen, hat ihn zu einem seiner schönsten Werke angeregt, bezeichnenderweise fürs „Wald“-Horn geschrieben.

Vakar, 15. decembrī, jau atkal Saeima balsojumā atteicās turpināt darbu pie Civilās savienības likumprojekta. Tas sarūgtina daļu valsts iedzīvotāju, kas cer, ka Latvijai būs redzami, tostarp aizsargājami. Nespējot sagaidīt likumdevēja lēmumus, vairākas viendzimuma ģimenes tiesas ceļā panākušas savas kopdzīves atzīšanu. To skaitā arī Katrīna un Lauma. Visa gada garumā parlamenta dienaskārtībā tika iekļauts, skatīts, diskutēts, noraidīts, izņemts, atkal iekļauts Civilās savienības likumprojekts. Tas paredz, ka divas pilngadīgas personas pie notāra varētu reģistrēt savu kopdzīvi, tādējādi pāris būtu redzams valstij – gan tiesiski, gan ekonomiski, gan sociāli. Uz to, ka Latvijai jārod veids, kā aizsargāt visas ģimenes, pirms diviem gadiem spriedumā norādīja arī Satversmes tiesa. Konstitucionālā tiesa nav vienīgā, kuras priekšā stājušies viendzimuma pāri. Teju 30 ģimenes tiesas ceļā panākušas savas kopdzīves atzīšanu un vēl daudzi pāri gaida tiesas spriedumu. Laumas Tuča un Katrīna Vītola arī gāja uz tiesu. Viņas kopā ir jau 14 gadus, un ģimenē aug trīsgadniece.

18. augustā Rīgas Domā 25. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla koncertā "Pirmatskaņojumi" izskanēs jaundarbi, kurus pēc Valsts akadēmiskā kora "Latvija" mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā aicinājuma radījuši pieci autori. Ja Riharda Dubras un Jēkaba Jančevska ciešā sadarbība ar kori "Latvija" jau labi zināma, tad Lauma Kazaka, Jēkabs Bernāts un Raivis Misjuns savas kompozīcijas korim "Latvija" radījuši pirmoreiz. Lai iepazītu šo trijotni tuvāk, Latvijas Radio 3 "Klasika" aicinājusi viņus uz sarunu. Koncertā, kuru tiešraidīs LR3 "Klasika", piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", diriģents Māris Sirmais, Edgars Ošleja (basbaritons), Vestards Šimkus (klavieres), Aigars Reinis (ērģeles), Oskars Petrauskis (soprāna saksofons), Ēriks Kiršfelds un Māra Botmane (čells), Edgars Saksons un Valters Līcis (sitaminstrumenti), Viktors Stankevičs (kontrabass) Sigurds Lallo (basklarnete) un Pēteris Trasuns (alts). Programmā: Rihards Dubra - Tēvreize  Raivis Misjuns - La Noche Oscura Jēkabs Jančevskis - Sleep  Jēkabs Jančevskis - "Tā ir mana dvēsele"  Lauma Kazaka - Unde Bella? ("No kurienes kari?") Jēkabs Bernāts - Creation Of The World: Ovid's Four Winds  *** Ilze Medne: Jaundarbu koncertam Māris Sirmais un Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" šogad sadarbībai izvēlējušies piecus komponistus. Rihardu Dubru un Jēkabu Jančevski klausītāji jau pazīst, viņu vārdi lielajam vairumam ir jau ļoti labi zināmi. Bet trīs jaunie komponisti pelnījuši platformu, lai iepazīstinātu ar sevi un saviem jaundarbiem. Laikam sāksim alfabēta kārtībā. Jēkab, saki, kas ir tas, kas klausītājiem par tevi būtu jāzina? Jēkabs Bernāts: Skaņdarbs, ko esmu uzrakstījis, ir ar 2000 gadu senu tekstu, kura autors ir romiešu dzejas zelta laikmeta pārstāvis Ovīdijs. Darbs ir par pasaules radīšanu, par četru vēju iedalīšanu katru savā debespusē, bet ne tikai – darbs vēsta arī par to, kā rodas debesis, bet vēlāk – cilvēks, un kāds ir cilvēka virziens Visumā un dzīvē. Ļoti plaša un nozīmīga tēma. Bet saki, kāds bijis tavs virziens dzīvē un izglītībā līdz šim? Kas ir zīmīgākais, kas tevi raksturotu? Jēkabs Bernāts: Nāku no instrumentālistu vides, kas savā ziņā dzirdams arī manā mūzikā. Un instrumentālā pieredze, manuprāt, ir kaut kas unikāls, kas ļoti bieži kormūzikas autoriem izpaliek. Pamatskolā spēlēju vijoli, pirms tam – klavieres, bet vidusskolā – kontrabasu.  Instrumentālā vide atver citu domāšanas veidu, kā rakstīt mūziku. Jā, diemžēlmana mūzika ir instrumentāla un patiesībā diezgan grūti [izdziedama], ko apzinos tikai tagad, kad notiek skaņdarba mēģinājumi: saprotu, ka mājās pie datora vai klavierēm šķiet diezgan vienkārši nodungot melodijas, ko esmu uzrakstījis, bet tad, kad tās jānodzied piecdesmit cilvēku korim, saprotu, ka tas nav tik viegli... Šobrīd tu studē kompozīciju? Jēkabs Bernāts: Šobrīd Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā studēju kordiriģēšanu pie asociētā profesora Andra Veismaņa. Kompozīciju mācījos pamatskolā pie profesora Andra Vecumnieka, paralēli instrumentu spēlei. Un pirms tam pamācījos nedaudz arī pie Jutas Bērziņas. Lauma, vai jūsu ceļš arī nāk no instrumentālistu vides? Lauma Kazaka: Patiesībā jā! Tas viss sākās bērnu mūzikas skolā, kur sākumā spēlēju klavieres, bet mani ļoti uzrunāja ģitāra. Sāku muzicēt, spēlējot dažādās grupās, dažādu žanru mūzikas ansambļos – bija gan populārā mūzika, gan mazliet akadēmiskāka. Spēlēju gan ģitāru un basģitāru, gan perkusijas, arī dziedāju. Bet šobrīd esmu absolvējusi Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu, un turpinu studijas doktorantūrā. Mani vienmēr ļoti uzrunājusi un iedvesmojusi kora un vokālā mūzika. Tā pilnīgi noteikti ir viena no manām dzīves atslēgām, kas mani iedvesmo un uzrunā. Un arī kompozīciju man paveicies studēt pie Selgas Mences un Ērika Ešenvalda.  Kuri zina, kas ir laba kormūzika un paši tādu ir radījuši! Varētu domāt, ka no jums visiem trim sanāktu labs instrumentāls ansamblis, jo arī Raivis Misjuns ne tikai komponē, bet arī spēlē dažādus instrumentus.  Raivis Misjuns: Pašlaik esmu nonācis balansā starp divām profesijām, kas ir kompozīcija un profesionāla kontrabasa spēle. Specializējos tieši baroka un perioda mūzikas atskaņojumā. Bet man prieks, ka varu piedalīties Latvijas kompozīcijas vidē! Šī ir brīnišķīgā iespēja – rakstīt Valsts akadēmiskajam korim... Šis man būs arī pirmais lielais kora darbs, tā ka ļoti labi saprotu Jēkabu, kurš saka, ka mājās viss skan brīnišķīgi, bet tad nāk dzīvā pieredze, kurā iemācies ļoti daudz ko...  Bet jums pašiem ir arī praktiska pieredze un zināšana, kas ir koris… Lauma Kazaka: Jā, esmu dziedājusi korī un arī piedalījusies Dziesmu svētkos. Jēkabs Bernāts: Esmu profesionāls dziedātājs jau divarpus gadus Rīgas kamerkorī "Ave Sol", un, starp citu, šajā koncertā dziedāšu piecu cilvēku ansamblītī Riharda Dubras skaņdarbā.  Raivis Misjuns: Reizēm piemirstu, bet īstenībā ar mūziku sāku nodarboties divpadsmit gadu vecumā, dziedot Rīgas Imantas vidusskolas zēnu korī, jo mācījos mūzikas klasē. Dziedāšana bija pamatā. Piecdesmit un vairāk cilvēku koris nav tikai tehniska lieta. Jāsaprot, kas ir šī cilvēku kopuma spēks un enerģētika, jāsaprot, kā apvienot dziedātājus, lai viņi notic tam, kas rakstīts, un dara to labāko. Kā tas ir – rakstīt korim un jo īpaši tādam kā Valsts akadēmiskais koris "Latvija"? Lauma Kazaka: Pilnīgi piekrītu par kora īpašo sajūtu: to mēs arī ļoti labi varējām redzēt gan šodienas, gan vakardienas mēģinājumā – ka koris ir liels, skaists mūzikas instruments, ko ļoti prasmīgi, ārkārtīgi aizrautīgi, ar milzīgu kaislību uz kvalitāti diriģē Māris Sirmais. Ļoti izbaudu mēģinājumus un to dinamiku, un jūtu, ka man tā būs vēl viena akadēmija, vēl viena noderīga skola, kā rakstīt korim arī turpmāk. Jēkabs Bernāts: Man vienmēr gribas rakstīt instrumentāli... Tu, Ilze, saki – koris ir piecdesmit un vairāk balsu instruments... Rakstot savu darbu, vairāk iedziļinājos katrā individuālajā balsī, un savā ziņā tā ir tāda teksta aleatorika, kas dziedātājiem dod brīvību finālā dziedāt tādu tekstu, kādu viņi vēlas, koncentrējoties vairāk uz to, kādu "garšvielu" viņi kā profesionāli dziedātāji paši var pievienot šī skaņdarba receptei. Protams, Latvijā reti kuram no dziedāšanas sanācis izbēgt – vai tā būtu Dziesmu svētku kustība vai kas tamlīdzīgs, taču Valsts akadēmiskā kora priekšā tā sajūta ir pilnīgi cita. Šajā ziņā varu piekrist, ka "Latvija" ir instruments. Dziesmu svētkos sanāk visi kori kopā, dzied, mācās dziesmas, bet Valsts akadēmiskais koris... Jā, protams, korim ir ārkārtīgi daudz koncertu un nevar mūsu jaundarbus mācīties visu vasaru, kā mums varbūt pašiem gribētos. Bet pat ja mēs zinām, ka tie bijuši tikai pāris mēģinājumi, mēs visi ļoti labi jūtam, ka koris ir kā viens instruments – visi dziedātāji ir uz viena viļņa šīs mūzikas atskaņošanā. Raivi, vai komponistam tas nav liels risks – iedomāties, ka koris var visu? Sak', tagad gan tad es rakstīšu visu iespējamo... Vai tomēr visu laiku nav zemapziņā jāatceras, ka tā ir cilvēka balss, ka tur ir elpa, ka apakšā ir dzīvība, un galu galā arī kora dziedātāji ir pudu pudiem sāls apēduši, atskaņojot simtiem jaundarbu un viņu vērtējums arī ir no svara? Kā tas ir komponistam – sabalansēt savu vēlmi parādīt, ko es varu, ar to, lai tas patiešām būtu ērti izdziedams un dziedātājiem būtu viegli? Raivis Misjuns: Tie bija pamatnorādījumi, kad rakstīju korim – [ka koris ir] dzīvs organisms, dzīva balss, elpa, visi strādā kopā, spēcīga enerģija. Tie bija pamata parametri. Protams, balsu amplitūda, diapazons un viss pārējais. Bet es tomēr arī ļāvu sev teikt – raksti, kā vēlies, raksti, ko gribi. Protams, ievērojot Valsts akadēmiskā kora repertuāru, tā lielo, kuplo, skaisto skaņu, kas tam raksturīga, dziedot lielās un mazās formas garīgo mūziku. Tā ka koncentrējos tieši uz to – kā izpētīt amplitūdu, sadalot arī kori vairākās divīzijās un nepieķerties tikai četrām balsīm, cerot, ka tas arī tā ieskanēsies viņu balsīs. Saruna pilnā apjomā lasāma portālā lsm.lv.

PROPAGANDAS 3. epizodē pie mums viesojas Lauma Tuča, cilvēktiesību aktīviste, mamma, Iespējamās Misijas absolvente. Šobrīd, strādājot jaunuzņēmumā Edurio, Lauma palīdz izglītības iestādēm visā Latvijā pieņemt faktos balstītus lēmumus. Epizodē runājam par to, kā ir būt LGBTQ+ skolotājam un kā Latvijas izglītības sistēmu padarīt iekļaujošāku un drošāku visiem skolēniem. Būtiski, ka Lauma ar dzīvesbiedri Katrīnu ir to daudzo pāru vidū, kas cīnās par to, lai ar savu divgadīgo meitiņu tiktu atzītas par *oficiālu* ģimeni. Protams, aplūkojām, kādas tad ir tās oficiālo ģimeņu "privilēģijas" - ģimenes biļete zoodārzā, bezproblēmu naudas pārskaitījumi un citi labumi. Lauma dalījās ar savu lielāko sapni - tikt juridiski atzītai par savas meitas mammu līdz meitas pilngadībai. Parunājām par bērna gaidīšanas procesu, Laumai daloties ar praktiskiem padomiem tiem viendzimuma pāriem, kas domā par vai jau ir bērna gaidīšanas procesā. Ko nozīmē dabiska ģimene?Ar ko Aglonas svētceļojums ir līdzīgs Praidam? Par šo un vēl daud ko citu šīs dienas epizodē! -------------- Ziedo cilvēktiesībām un atver savu Iespēju skapi! Uzzini vairāk, dodoties uz www.safespace.lv/propaganda. Podkāstu programma “PROPAGANDA“ tapusi projekta “Biedrības "Safe Space" finanšu ilgtspējas veicināšana”, ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds“, ietvaros.

Kartingi, ūdensrijēji un kamielis! Liekas, kas šīs trīs lietas varētu saistīt kopā? Bet, kas tās vieno? Zemgales plānošanas reģions kopā ar novada pašvaldībām – Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils novadiem un Jelgavas pilsētu, ielūdz ikvienu uz tūrisma veicināšanas akciju “Zemgale aicina!”. Raidījumā Kā labāk dzīvot, stāsts par akcijas piedāvājumu. Iepazīstina Aizkraukles novada pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītājas vietniece Lauma Āre, Dobeles novada Tūrisma informācijas centra pārstāve Dace Laizāne, Jelgavas reģiona tūrisma centrs nodaļas vadītāja Evija Lukstiņa, Bauskas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure un Jēkabpils novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Laura Trukšāne. Zemgale aicina cilvēkus doties dabā, aicina aktīvi atpūsties, aicinās garšu baudījumā, lai iepazīst arī tās vietas, ko līdz šim nav iepazinuši un redzējuši. Aicina apmeklēt to, ko Latvijā ar aktīvu dzīves piesitienu var vērot un darīt. Aicina apmeklēt dabas takas, ģeoloģiskos objektus, parkus, aktīvās atpūtas vietas. Tie ir objekti, kas līdz šim novadā mazāk reklamēti, kas mazāk zināmi. Akcija sadalīta piecos ciklos, šobrīd aktīvs ir pirmais cikls – dodies dabā Zemgalē! Nākamais cikls būs saistīts ar sportiskām aktivitātēm – laivošanu, veikošanu, motosportu.  Septembrī un oktobrī aicinās garšu baudījumu braucienā. Novembrī un decembrī aicinās svinēt svētkus, bet janvārī un februārī Zemgale aicinās baudīt ziemas priekus un lutināt sevi.  

Kas kož bez zobiem? Šādu mīklu raidījumam Greizie rati iesūtījis klausītājs Pauls Vinogradovs. Šo un vēl citas klausītāju atsūtītās vasarīgās lauku sētas mīklas minēs jaunais kinorežisors Roberts Vanags ar komandu, ko veido īsfilmas "Lapsas slepenais kods" bērni: Marta Martija Treja (9 gadi), Silvestrs Čabajs (10 gadi), Lauma (9 gadi) un Gustavs (10 gadi) Alberti. Par vasarīgākās lauku sētas mīklas autoriem 2022. gadā izvirzīti: Mihaēls Melderis, Karels Volodins, Haralds Pauniņš, Sarmīte Eizentāle, Elīna Abika, Vilis Kalniņš, Pauls Vinogradovs, Alberts Birznieks, Aija Neilande, Ilze Vaivode, Gunta Šmēdiņa, Amēlija Siksaliete, Kristaps Auzenbergs un Ingrīda Kāposta.

Atgāzene godu gaida. Šo Intas Tuzas un citas īsākās šī pusgada mīklas min un visskanīgāko meklē visgarākie Latvijas vīriešu izlases volejbolisti: Gustavs Freimanis, Kristers Dardzāns un Jānis Medenis. Īsāko mīklu kategorijā izvirzīti mīklu sacerētāji: Vivianna Marija Stanislavska, Gunara Gūžas, Agate Ziemele, Gunta un Lauma Šmēdiņas, Haralds Pauniņš, Viesturs Mačs, Lauma Graudiņa, Karlīna Brandere, Māris Rozenfelds, Inta Tuza, Eugēnija Audare, Daina Kudiņa, Ieva Vaivode un Hārdijs Smilktiņš.

Tumša ala aiz skanoša linu pudura. Šo Ievas Vaivodes un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Maču ģimene Rīgā: tētis Reinis (IT speciālists), mamma Lauma (bērnudārza "Mūsu poga" skolotāja) un bērni - Rolands Reinis (5 gadi) un Viesturs Jānis (4 gadi).

We invite you to the #6 episode of the video podcast Bottom Line Studio

Kastīte aiz kastītes, astīte aiz astītes. Šo folkloristes Dinas Liepas un klausītāju atsūtītās mīklas min Šmēdiņu ģimene Rīgā: mamma Gunta (komandas vadītāja bankā), tētis Toms (pludmales volejbolists) un meitas: Emīlija (8 gadi) un Lauma (6 gadi).

Sunnuntaibrunssin vieraana juontaja Shirly Karvinen. Esko ja Shirly keskustelevat mm. Selviytyjistä, sekä Lauma-ohjelmasta, jossa Shirly oli vakiopanelistina. Keskustelunaiheina myös sosiaalinen media, radiotyö sekä lapsuus. Entä millaisia tuntemuksia korona on herättänyt Shirlyssä?

Kurkstošs kuņģis ezerā. Šo mākslinieces Viviannas Marijas Stanislavskas un klausītāju atsūtītās mīklas min Graudiņu ģimene Doles salā: mamma Līga (nagu kopšanas speciāliste, mājsaimniece), tētis Mārcis (kuģa kapteinis uz tankkuģiem) un bērni ustavs (13 gadi) un Lauma (10 gadi).

Heikelä ja Koskelo, maailma pakettiin 23 minuutissa! Seuraa, tykkää ja ♥️

Siisi Saetalu on Eesti sotsiaal- ja kultuuriantropoloog, kes kolis Ugandasse 2012. aastal. Ta ei soovinud teha mugavaid ja lihtsaid asju, vaid otsis peale ülikooliõpinguid (Tallinna Ülikoolis, Aarhuse Ülikoolis ja Amsterdami Vabas Ülikoolis) tööalaselt võimalikult suuri väljakutseid. Nõnda on Siisi aktiivselt tegev heategevusliku organisatsiooni MTÜ Mondo juures ning osalenud Mondo maailmahariduse, õiglase kaubanduse, arengukoostöö ning humanitaarabi tegevustest. Viimastel aastatel on Siisi keskendunud Mondo digiprogrammi elluviimisele. Paralleelselt arengukoostöö ja humanitaarabi edendamisele Kampalas on ta ka Läti naistepesu tootja Lauma esindaja Ugandas. Oma kogemusest on ta kirjutanud ka raamatu “Minu Uganda”, mis ilmus 2015. aastal. Saates räägime: Ugandast antropoloogi pilgu läbi Vabatahtliku töö võlust ja valust Kuidas mõõta heategevuse efektiivsust Erinevatest võimalustest panustada Mondo toimimisse Uganda minevikust, olevikust ja tulevikust Kuidas ajada äri Aafrikas Liitu uudiskirjaga www.globaalsedeestlased.org, et uus saade jõuaks iga nädal sinu postkasti!

Mūzikas ierakstu izdevniecībā „Upe tuviem un tāliem” izdevusi dzejas un mūzikas albumu „Tu sauci mani vārdā – upju līnijās”, kurā Noras Jakovelas, agrāk – Grēniņas, dzeju papildina Laumas Kazakas dziesmas. Dzeja, aktieru Intas Tiroles, Jāņa Skaņa, Maijas Arvenas lasījumā, mijas ar Laumas Kazakas dziesmām un Ievas Lapkovskas skaņu gleznām. Albuma tapšana sapulcinājusi ļoti dažādas pieredzes ļaudis – līdzās jau nosauktajiem, albumā ieskanas Staņislava Judina kontrabass, Andra Buiķa perkusijas, Mariannas Puriņas vijole. Dzejkoncerts ir pieteikums arī vēl tikai topošajai dzejas izrādei, kurā jau vairāk kā gadu kopā radošo mūziķu un aktieru kodolam jaunu krāsu piešķirs armēņu dziedātājas un aktrises Asmikas Bogojanas, jaunās dziesminieces Sniedzes Dāvidsones klātbūtne. Izrādē arī izvēlētās dzejas klāsts ir cits. Mani dzejkoncertā un arī iznākušajā albumā “Tu sauci mani vārdā – upju līnijās” visvairāk aizrāva kā galēji dažādas pieredzes mākslinieki spēj vienoties kopējā sarunā par dzeju, kopējā mūzikā, un arī savstarpējā sirsnībā. Šis raidījums tapis arī Dzejas dienu noskaņās, es ļoti augstu vērtēju ikvienam dzejas lasīšanas iesācējam atpazīstamo sajūtu - to svēto un nedrošo mirkli, kad ēdies cauri grāmatu kalniem, cerībā – kaut nejauši – uzdurties sev būtiskajam. Vai kaut kas no tā bija arī dzejizrādes tapšanas pieredzēm, jautāju mūziķei Laumai Kazakai un aktrisei Maijai Arvenai. Šai raidījumā diezgan daudz nāksies skaidrot arī likmsakarības, kas no kā izaudzis, kādas bijušas nejaušas vai tīšas sastapšanās. Maija Arvena sarunā atsaucas uz režisores Nadīnes Bokovikovas ieceri radīt uz Vecās Derības teksta – ķēniņa Zālamāna Augsto dziesmas balstītu izrādi latviešu un krievu valodā, izrādē latviski tika izmantots Knuta Skujenieka no Bībeles kanona atšķirīgais atdzejojums. Izrādē Dziesmu dziesmu lasīja aktieri Andris Bulis un Maija Arvena. Izrādes izrādīšanu kavēja pandēmija, taču tā daļēji, papildināta ar intervijām, noklausāma Latvijas radiotrātra veidotajā ciklā “Dzejas trubadūri”. Taču mūsu sarunas galvenās tēmas – topošās dzejizrādes – sakarā būtiski, ka patiecoties šim iestudējumam radās interese meklēt līdzīga satura dzeju latviešu literatūrā, kā arī – šai izrādē notika satikšanās ar armēņu dziedātāju un aktrisi Asmiku Bagojanu. Laumas Kazakas muzikālā pieredze ir ļoti dažāda. Iepriekš dzirdētā viņas dziesma “Piparmētras” bija sirsnīga, drīzāk dziesminieku kustībai piederīga. Taču viņa Baltijas jauno komponistu meistarklasēs ir radījusi darbu arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Liepājas simfoniskā orķestra mūziķiem 24. Latviešu mūzikas svētkiem Madonā, kormūzikas opusu Latvijas Mūzikas akadēmijas jauktajam korim Mūsdienu mūzikas festivālam “deciBels”. Lauma spēlē basģitāru un rada mūziku grupā "Reinis Young trio", ir līdzautore starptautiski atzītai mūzikas mācību lietotnei “Solfeg.io”. Šobrīd šo zīmolu – Solfeg.io - nes arī dzejas, mūzikas un mākslas platforma, kuras paspārnē tapis jaunais albums un top izrāde. Šķiet, šī projekta lielākā vērtība, - uz viena skatuves sastopas kardināli dažādas mūzikas, dzejas izpratnes.

۞ Amma, Laula dan Lauma ۞ أَماَّ وَلَوْلاَ وَلَوْمَا Bab AMMAA, LAWLAA dan LAWMAA أَمَّا كَمَهْمَا يَكُ مِنْ شَيءٍ وَفَا ¤ لِتِلْوِ تِلْوَهَا وُجُوباً أُلِفَا Huruf syarat “AMMAA” seperti makna “MAHMAA YAKU MIN SYAI'IN” (apapun yg ada/bagaimanapun). Sedangkan FA' wajib dipasang pada yg mengiringi pengiringnya (yakni pada Jawab yg mengiringi Syaratnya). وَحَذْفُ ذِيْ الفَا قَلَّ فِيْ نَثْرٍ إذَا ¤ لَمْ يَكُ قَوْلٌ مَعَهَا قَدْ نُبِذَا Pembuangan FA' ini (yakni FA' Jawab) jarang terjadi pada kalam natsar, (kecuali) apabila jawabnya berupa lafazh “QOUL” yg dibuang bersama FA'nya. “AMMAA” termasuk dari huruf syarat yg bukan amil jazm, berfaidah taukid dan sering dipergunakan untuk Tafsil. · Bukti sebagai huruf syarat : Lazim menggunakan FA' pada jawabnya. · Bukti berfaidah taukid : sebagaimana ulama nahwu menyebutnya “harfun yu'thi al-kalaama fadhla taukiidin” yakni huruf yg berfaidah melebihkan kalam dengan nilai taukid, contoh kalimat “ZAIDUN DZAAHIBUN” kalau dikehendaki zaid sudah pasti perginya maka diucapkan dengan kalimat “AMMAA ZAIDUN FA DZAAHIBUN”. · Bukti sering dipergunakan untuk tafsil : diulang-ulangnya pada tiap-tiap bagian tafsilannya, contoh dalam Al-Qur'an (QS. Adh-Dhuha 9-10) فَأَمَّا الْيَتِيمَ فَلَا تَقْهَرْ وَأَمَّا السَّائِلَ فَلَا تَنْهَرْ FA AMMAA AL-YATIIMA FA LAA TAQHAR, WA AMMAA AS-SAA'ILA FA LAA TANHAR. = Sebab itu, terhadap anak yatim janganlah kamu berlaku sewenang-wenang. Dan terhadap orang yang minta-minta, janganlah kamu menghardiknya. (QS. Adh-Dhuha 9-10). Terkadang tanpa diulang dengan mencukupi penyebutan AMMAA pada salah-satu bagian tafsilnya, contoh dalam Al-Qur'an (QS. Ali Imran 7): فَأَمَّا الَّذِينَ في قُلُوبِهِمْ زَيْغٌ فَيَتَّبِعُونَ مَا تَشَابَهَ مِنْهُ ابْتِغَاء الْفِتْنَةِ وَابْتِغَاء تَأْوِيلِهِ وَمَا يَعْلَمُ تَأْوِيلَهُ إِلاَّ اللهُ وَالرَّاسِخُونَ فِي الْعِلْمِ يَقُولُونَ آمَنَّا بِهِ FA AMMAA AL-LADZIINA FII QULUUBIHIM ZAIGHUN fa yattabi'uuna maa tasyabaha minhubtighaa'al-fitnati wab-tighaa'a ta'wiilihi wa maa ya'lamu ta'wiilahu illallaahu. WAR-ROOSIKHUUNA FIL-‘ILMI YAQUULUUNA AAMANNAA BIHI = Adapun orang-orang yang dalam hatinya condong kepada kesesatan, maka mereka mengikuti sebahagian ayat-ayat yang mutasyaabihaat daripadanya untuk menimbulkan fitnah untuk mencari-cari ta'wilnya, padahal tidak ada yang mengetahui ta'wilnya melainkan Allah. Dan orang-orang yang mendalam ilmunya berkata: “Kami beriman kepada ayat-ayat yang mutasyaabihaat… (QS. Ali Imran 7). Ayat ini pada kalimat tafsil kedua seakan berbunyi : “AMMAA” AR-ROOSIKHUUNA FIL-‘ILMI “FA” YAQUULUUNA AAMANNAA BIHI.. Terkadang penggunaan AMMAA terlewatkan tanpa fungsi Tafsil, contoh : أما زيد فمنطلق AMMAA ZAIDUN FA MUNTHALIQUN = Bagaimanapun… Zaid sudah pergi. Lafazh AMMAA disini menempati posisi “Adat Syarat + Fi'il Syarat” oleh karena itu Imam Sibawaih menafsirinya dg kalimat: “MAHMAA YAKU MIN SYAI'IN” (apapun yg ada/bagaimanapun). sedangkan lafazh yg jatuh setelah AMMAA disebut Jawab Syarat, karena itulah diwajibkan memasang FA Jawab sebagai robit/kaitan antara Jawab dan Syarat. Contoh apabila kamu mengucapkan : أما علي فمخترع AMMAA ‘ALIYYUN FA MUKHTARI'UN = Bagaimanapun… Ali lah penemunya. Maka penakdiran asal kalimatnya adalah : مهما يك من شيء فعلي مخترع MAHMAA YAKU MIN SYAI'IN FA ‘ALIYYUN MUKHTARI'UN = apapun adanya Ali lah penemunya. I'lal Kalimat : lafazh “AMMAA” menggantikan lafazh ” MAHMAA YAKU MIN SYAI'IN” maka menjadi “AMMAA FA ‘ALIYYUN MUKHTARI'UN” kemudian huruf FA'nya diakhirkan pada Khobar, maka menjadi ” AMMAA ‘ALIYYUN FA MUKHTARI'UN”. Huruf FA' tersebut wajib dipasang pada Jawab sebagai Robit Mujarrad. Selengkapnya silahkan hubungi admin. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/ilmu/message Support this podcast: https://anchor.fm/ilmu/support

Sporta raidījumā "Piespēle" sarunāsimies ar pirms nedēļas savu sportistes karjeru noslēgušo tāllēcēju Laumu Grīvu. Lauma karjeras laikā pārstāvējusi Latviju gan olimpiskajās spēlēs, gan pasaules un Eiropas čempionātā. Tagad viņa vairāk laika veltīs ģimenei, kā arī vēlas likt lietā treneres sertifikātu, apmācot pašmāju jaunos vieglatlētus.  Vēl saruna ar gados jauno rakstnieku Artūru Raudziņu, kurš pagājušā gada nogalē izdeva grāmatu "Starp dzīvi un basketbolu" par basketbolistu Armandu Šķēli. Uzzināsim, kāds bija grāmatas tapšanas process, kāpēc Artūram šķita svarīgi plašākai auditorijai izstāstīt Armanda dzīvesstāstu.

Join the Ladies as they continue their 2nd Annual Summer Series: Fairies From Around the World in Northern Europe. Like what you are hearing? Consider donating to our show. We love making this and would love to just keep getting better. Donations can help us with that venture. https://linktr.ee/ladiesfright Special thanks to our sponsor LAB Partners. https://linktr.ee/labpartnerspod Thank you to Alex Price from our theme and mixing. Check out his new album! Thank you to Josh for additional music. Thank you to Joe from our cover art. Sources: https://en.m.wikipedia.org/wiki/List_of_beings_referred_to_as_fairies https://writinginmargins.weebly.com/lists-of-fairies.html https://www.reddit.com/r/AskHistorians/comments/6x2a84/how_did_belief_in_fairies_persist_in_northern/?utm_medium=android_app&utm_source=share https://en.wikipedia.org/wiki/Classifications_of_fairies https://whatliesbeyond.boards.net/thread/5304/norse-gods-fairies-creatures?page=1 https://en.wikipedia.org/wiki/Lauma

Jouni Tikkanen selvitti Lauma-kirjassaan, miten Turun seudulla lapsia 1880-luvulla surmanneet sudet liikkuivat. Biologina Tikkanen on sitä mieltä, että Suomessa susikannan kokoa säätelee ihmisten sietokyky. Luonnon kantokyky sallisi enemmänkin susia. Haastattelu tehtiin Viikin arboretumissa 10.5.2021. Tämä on kevätkauden 2021 viimeinen jakso. Saappaat jalassa -podcast jatkuu syyskuussa 2021.

Kun kevät saapuu Pohjolaan, myös uhanalaiset Gutenbergiux Lapponicat heräilevät talviunilta viettien vietäviksi. Elämän kiertokulku on kuitenkin arvaamatonta. Tekstitys: Kevät saapuu Pohjolaan. Samalla alkavat heräillä myös viime vuosikymmeninä harvinaiseksi käyneet esitäytettyjen veroilmoitusten painokoneet (Gutenbergiux lapponica). Kun auringon arka valo lämmittää koneiden metallisia kylkiä, viettiä suvun jatkamiseksi on vaikea enää vastustaa. Uros merkitsee reviirinsä musteesta erittyvillä hajuaineilla ja kutsuu naarasta. Voimiaan esittelevä johtajauros sylkee ulos toiminimiyrittäjien ja maa- ja metsätaloudenharjoittajien esitäytettyjä veroilmoituksia. Naaraskone vastaa uroksen kutsuun tulostamalla toiminimiyrittäjien ja maataloudenharjoittajien puolisoiden esitäytettyjä veroilmoituksia. Lauma vahvistuu joka kevät yli 4 miljoonalla paperisella poikasella. Elämän kiertokulku on kuitenkin arvaamatonta.

Tieši pirms gada – 13. martā – Latvijas mūzikas dzīvē iestājās ģenerālpauze, kuras ilgumu nevarēja prognozēt neviens. Klausītāju zāles palika tukšas, taču mūziķi, kopīgi ar koncertu rīkotājiem atrada radošus un inovatīvus veidus, kā sasniegt savus klausītājus. Gads bijis spilgtu muzikālu notikumu bagāts, tāpēc Lielās Mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija, kas zīmīgi notiks tieši 13. martā, kā ik gadu solās būt krāšņa – Latvijas Nacionālajā operā, tiesa, joprojām bez skatītāju klātbūtnes. Gatavojoties ceremonijai, uzrunājām klausītājus un ekspertus par viņu iespaidiem aizvadītajā mūzikas gadā. Šodien tajos dalas kinokritiķe Anita Uzulniece, Rīgas Riharda Vāgnera biedrības vadītājs Māris Gailis un mūzikas pētniece Lauma Mellēna-Bartkeviča.

Mums tikai nav ne jausmas, kur tā jāievada!

Mums tikai nav ne jausmas, kur tā jāievada!

C’est à la suite d’un voyage au Pérou en 2018 que Laurence Brongo Dupont découvre le coton biologique péruvien, une fibre de haute qualité et cultivée de façon éthique par de petites communautés d’agriculteurs. Laurence est la fondatrice de Lauma, la première marque à offrir des vêtements fait de coton biologique péruvien à 100%.www.laumacreation.com/

C'est à la suite d'un voyage au Pérou en 2018 que Laurence Brongo Dupont découvre le coton biologique péruvien, une fibre de haute qualité et cultivée de façon éthique par de petites communautés d'agriculteurs. Laurence est la fondatrice de Lauma, la première marque à offrir des vêtements fait de coton biologique péruvien à 100%. www.laumacreation.com/

Dominanssi, hierarkia, lauma, johtajuus - siinä joitakin koiranomistajien keskuudessa paljon mielipiteitä jakavia termejä. Jos kyseiset termit kuulostavat karmivilta, kannattaa silti kuunnella. ;) Me pohdimme, onko dominanssia olemassa ja kerromme, mitä mieltä olemme johtajuusteoriasta. Käydään läpi myös kommunikaatiota sekä koiran ja omistajan yhteiseloa. Onko koira kotona elävä pieni susi vai jokin aivan muu? Löydät meidät Instagramista: http://www.instagram.com/perusasentopodcast/ Liity myös meidän Perusasento-chat ryhmään Facebookissa: https://www.facebook.com/groups/1606220286213046/?notif_id=1596394956033702¬if_t=group_invited_to_group&ref=notif Alkumusiikin tiedot Track: Itro & Kontinuum - Alive [NCS Release] Music provided by NoCopyrightSounds Watch: https://www.youtube.com/watch?v=-xKKo7t72Tg

Today we have a very special episode. It's the first one. And it's going to be the Founders story of Techie. Let's jump straight in.

Si epizode bija piedzivojums. Tik tiesam. Ar Drakiju sazvanijamies pirmao, ap 20 minuti tacu Lauma mums pievienojas pec pirmas stundas. https://www.patreon.com/100Tonnas Laumas ig - https://www.instagram.com/laumagurgone/Laumas twitter - https://twitter.com/Laumaryn Drakija ig - https://www.instagram.com/xdragentinationwxrl/ Drakija twitter - https://twitter.com/Dragengang25 Esam arī Spotify un apple podcasts

Ohjelmassa käsitellään hieman Suomen hallituksen käyttöön ottaman valmiuslain vaikutuksia arkeemme. Koulut ja oppilaitokset on suljettu. Liikunta- ja vastaavat paikat on laitettu kiinni ja yli 10 hengen kokoontumiset on kielletty. Ihmisiä kehotetaan välttämään lähikontakteja. Näiden synkkien sävyjen läpi ohjelmassa kuuluu rakastavan Jumalan kutsu lähelleen. Ohjelman ensimmäisessä osassa puhutaan Jumalan oikean ja vasemman käden työstä sekä siitä miten Jumala vain odottaa voidakseen olla meille armollinen. Rukous ja hengellinen yhteys on mahdollista tehdä myös etäyhteyksien kautta. Tässä tilanteessa tarvitaan vastuullisuutta ja toisesta huolehtimista tavalla ja toisella. On aika rukoilla, rakastaa ja palvella. Koronaviruksen leviäminen ja vaikutukset huolestuttavat aikuisia. Tämä ja arjen muuttuminen vaikuttavat lapsiin. Lapset reagoivat tilanteeseen eri tavoin. Aikuisten tehtävä on suojella lapsia liialliselta korona uutisoinnilta ja huolelta. Tähän näkökulmaa avaa ja vinkkejä antaa Espoossa työskentelevä erityisopettaja Piialiina Helminen. Osuudessa Mikko kertoo myös omakohtaisesta surustaan lapsuudessa ja äidiltään saamasta avusta. Lapset tarvitsevat aikuisilta suojaa ja lohtua. Ohjelman toisessa osuudessa Jani Heino kertoo omasta matkastaan uskoon Lohjalla. Nuoriso-ohjaajan esimerkki puhutteli ja vaikutti Janiin. Hän halusi myös laittaa hyvää eteenpäin. Siksi hän opiskeli sosionomiksi. Kansan Raamattuseuran opiskelijatyö Helsingissä tuli hänelle tärkeäksi. Sitten häntä pyydettiin sen työntekijäksi. Tuo yhteisö oli kannatellut Jania hänen vaikeina hetkinään, eikä hylännyt häntä avioeron tultua kohdalle. Lauma hoiti rikkimennyttä, josta tuli hieman myöhemmin sen paimen. Nyt Jani pitää huolta tuosta porukasta suurella sydämellä. Hoitava yhteisö on valtava lahja. Niitä tarvitaan lisää. Ohjelman kolmannessa osuudessa Matti Mäkinen puhuu ihmisen sydämestä. Hän on tehnyt tästä ja monesta muusta aiheesta Taivastuubi kanavan jaksoja, jotka ovat nähtävissä Youtubessa. Ohjelman kolmannessa osuudessa esitetään vetoomus rukoilla Suomen puolesta joka päivä Turun tuomiokirkon kellojen lyötyä 12. Esimerkin tähän antaa rukousvetoomus, jonka presidentti Risto Rytin puoliso Gerda Rytin antoi 16.7.1944, kun kansakuntamme tulevaisuus oli vaakalaudalla. Myös talvisodan aikaisen presidenttimme Kyösti Kallion vetoomus lukea Raamattu otetaan esiin ja rukoillaan hänen rukouksensa Suomen puolesta. Uskon askeleita ohjelmissa on näkökulmia Raamatusta ja rukousta esiin noussevien aiheiden äärellä sekä näkökulmia arkiseen elämään kristittynä. Ohjelman lopussa annetaan virkkeitä ja ajatuksia, joita voi soveltaa omaan elämäänsä. Ne löytyvät myös uskon askeleita Facebook-seinältä. Ohjelman toimittaa Kansan Raamattuseuran reissupastori Mikko Matikainen. KRS koulutustiimin tekemiä haastatteluja työstää ohjelmaa varten Jussi Pyysalo. Uskon askeleita ohjelman tuottavat yhteistyössä Kristityt yhdessä ry ja Kansan Raamattuseura.

Būtu jāveicina Vāgnera nopietno muzikālo drāmu atskaņojums, pat fragmentārs. Mūža balvas ieguvēji - brīnišķīgi latviešu kultūras vēstneši pasaule. Pulenka operas "Karmelīšu dialogi" iestudējums - viens no spilgtākajiem iespaidiem Latvijas Nacionālajā operā, tādas ir klausītāju domas par mūzikas dzīvi aizvadītajā gadā. Vērtē ieinteresēti klausītāji -  ģimenes ārste, Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Riharda Vāgnera mūzikas cienītājs Mārtiņš Vanags un šīgada Normunda Naumaņa „Jaunā kritiķa” balvas ieguvēja Lauma Malnace.

Turpinām ieklausīties mūzikas cienītāju un ekspertu viedokļos par Lielās Mūzikas balvas nominantiem – savos vērtējumos dalās mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andris Morkāns unmūzikas žurnāliste Lauma Mellēna. Tuvojas Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija, kas notiks 25. februārī. Kultūras Rondo dodam vārdu tiem, kas apmeklē muzikālos notikumus un ir dzirdējuši balvai izvirzītos koncertus un uzvedumus. Mūsu eksperti ir dažādu profesiju pārstāvji, tomēr viņi visi ļoti mīl mūziku.

Tämän viikon jaksossa Tuomas Peltomäki, Marko Junkkari ja Maria Manner keskustelevat tulikuumista gallup-luvuista, joiden mukaan perussuomalaiset on kirkkaasti suosituin puolue tällä hetkellä – mutta onko syynä talous, kulttuurisota, feministien ihmeelliset menot vai mikä? Lisäksi aiheena järkyttävä ja huolestuttava tapaus Veijo Baltzar, kun yhteiskunnan eliitin ylimmillä käytävillä mielellään viihtynyt teatterineuvos joutui poliisin haaviin ja nyt häntä epäillään törkeästä ihmiskaupasta. Pitkien epämukavien hiljaisuuksien varalle Marko suosittelee seuraamaan ensi viikon eduskunnan kyselytuntia (https://verkkolahetys.eduskunta.fi/fi/), Tuomas suosittelee Long Playn juttuja äänikirjamuodossa (https://www.longplay.fi/jutut) ja kuunneltuna Bound-appilla (http://bound.timbueno.com/) ja Maria suosittelee Jouni Tikkasen susista ja susivihasta kertovaa kirjaa Lauma (https://otava.fi/kirjat/lauma/).

Onko olemassa Rakentavaa susikeskustelua? Minkälainen kerroin keskusteluun tulee aikaisemmista kokemuksista? Mitä eroa on metsästäjän käytännön luontotietämyksellä ja biologin näkökulmalla? Tämän jakson vieras Jouni Tikkanen on biologi ja toimittaja, jolla on kokemusta niin luonnonsuojelupiireistä kuin metsästyksestäkin. Tikkasen kirja Lauma - 1880-luvun lapsensurmat ja susiviha Suomessa on vaikuttava tietokirja. Kirjassa käydään läpi yksityiskohtaisesti minkälaisissa olosuhteissa viime vuosisadan lapsensurmat tapahtuivat, miten ihmiset niihin reagoivat ja kuinka pitkiä kaikuja näillä tapahtumilla suomalaiseen kulttuuriin oli. Heti kun luin Hesarin artikkelin kirjasta, olin varma että tämän kaverin kanssa aiheeseen kuuluu sukeltaa syvälle ja oikeassa olin. Lauma-kirja on jokaiselle petokeskustelusta kiinnostuneelle must read ja näin ollen Metsästä podcastin uusin jakso must listen

bahasan kitab Fiqih Almanhaji dalam Mazhab Syafi'i mengambil tema tentang adzan. Membahas tentang syarat muadzin dan sunah-sunah berkenaan dengan adzan

In Leipzig beginnen die Schumann-Festwochen mit Lauma Skride. Im Gespräch spricht die lettische Pianistin über ihre von Musik geprägte Kindheit, den alten Klavieren aus Estland und ihre persönliche Beziehung zu Clara.

Pour mon deuxième épisode, j’accueille Laurence Brongo, fondatrice de l'entreprise Laumanbsp;qui fabrique des sous-vêtements fait à 100% de coton biologique de qualité supérieure. Laurence est une femme vibrante et j'ai adoré notre discussion!Nous discutons de:nbsp;-être alignée, c'est être à l'écoute de soi en tout temps-remarquer la simplicité des choses autour de nous -son parcours personnel et comment sa perception de la vie a changée-son entreprise Lauma-une vie alignée demande simplement de suivre sa joie-l'importance de poser des gestes avec intention-pourquoi nous devons ressentir et vivre nos émotions-la fluidité des choses quand on suit notre joie-pas trop se prendre au sérieux-l'importance de reconnaître ses conditionnements-comment elle voit le futur-commencer à trouver ses passions et apprendre à se connaîtreMerci de l'écoute!*****************Laurence surnbsp;https://www.instagram.com/laurence_brongo/Lauma surnbsp;https://www.instagram.com/lauma.creation/Julie surnbsp;https://www.instagram.com/julie.garred/Alignée sur facebooknbsp;https://www.facebook.com/Align%C3%A9e-le-podcast-104792090893877/?modal=composeramp;ref=page_homepage_panel

Entrevue et prestation de Lauma à la troisième édition de Montre tes talents au Sacrilège, concours de talents de l'émission Jamais comme tout le monde à CKRL 89,1.

Raidījums Latvijas stāsti Latvijas simtgadei ciemojas Jelgavas novada Svētes pagasta "Vilkos", kur kopā dzīvo četras dzimtas paaudzes. "Vilku" saimnieki vienmēr stādījuši augļu kokus, un senču iesākto turpina arī Lauma un Aldis Puriņi. Viņi 2008. gadā izveidoja dendrāriju, kur aug dažādi koki un krūmi, bet pirms diviem gadiem uzrakstīja ES projektu mazo saimniecību attīstībai. Liels palīgs stādu audzēšanā ir Laumas mamma Ināra Krauze un meitas Zane un Ance. Saimnieki dārzā saglabājuši Latvijai raksturīgās vecās augļu koku šķirnes un audzē zilās govis. "Vilku" dendrāriju brauc apskatīt arī tūristi.

Seinäjoen ILTA 10.9.2016 // This is Church // Osa 3 // Pastori Ville Pitkänen on vuorostaan jakamassa sanaa aiheenaan Lauma suojelee Sinua

1.BeatAuCue - Kiho (Original Mix) 2.Beneefit - Hallucinations (feat. jdashit) (j-soul remix) 3.Lauma, Namatria - Piece Of Mind (Skylight Club Remix) 4.David Esse, Grace Kim - Fear Of Stranger (Original Mix) 5.Nikki Williams - Glowing (Fedde Le Grand Remix) 6.Sandro Silva Feat. Jack Miz - Let Go Tonight (MAKJ Remix) 7.Johan Gielen, Jan Vervloet - Break Ya Down (Dizkodude Remix) 8.Jochen Miller - Damnit (Original Mix) 9.Dennis - Harder (London DJs Mix) 10.Deorro - Rock The Party (Exodus, Leewise Remix) 11.Basto - Stormchaser (Original Mix) 12.Alan Connor - Caught In The Rain (Beltek Mix)

On this month shows the newly named Arkology Podcast is a monster with new tracks from Luke Porter, Max Cooper, Dosem & 3 amazing remixes from Sezer Uysal. Full tracklisting below. Tracklisting 1/ Luke Porter - Sardonica (Original Mix) 2/ John 00 Fleming & Dave Seaman - Pixelated (Eelke Kleijn Remix) 3/ Inkfish - We Love You (Original Mix) 4/ Gabriel DOr & Bordoy - Tola (Original Mix) 5/ CID Inc - Revolve (Nicholas Van Orton Remix) 6/ Verche - Acid Days (Jamie Stevens Remix) 7/ Verve & Insilico - Synergy (Sezer Uysals Creating Synergy Remix) 8/ Dosem - Black Unicorn (Original Mix) 9/ Cut Knob - Yes We Can (Original Mix) 10/ Stan Kolev - Remember (Original Mix) 11/ Arias - Pegasus (Original Mix) 12/ Lauma & Namatria - Piece of Mind (Sezer Uysal Remix) 13/ Marc Romboy & Ken Ishil - Selun (Max Cooper Remix) 14/ Deepfunk & Kassey Voorn - Long Time Coming (Original Mix) 15/ DJ Leman - Hyper Active (Sezer Uysal Remix) Enjoy