Podcasts about gudr

Aujourd'hui, c'est d'une femme qu'on va parler. Son nom est facile à retenir : Gudrid Thorbjarnardottir. A dhérez à cette chaîne pour obtenir des avantages : https://www.youtube.com/channel/UCN4TCCaX-gqBNkrUqXdgGRA/join Script: Guilhem de  @DHistoiresenHistoire  Montage: Dominic Lagacé de  @LesHistovores  Pour soutenir la chaîne, au choix: 1. Cliquez sur le bouton « Adhérer » sous la vidéo. 2. Patreon: https://www.patreon.com/hndl Musique issue du site : epidemicsound.com Images provenant de https://www.storyblocks.com Abonnez-vous à la chaine: https://www.youtube.com/c/LHistoirenousledira 00:00 Introduction 01:49 Des femmes sur les Langskips 04:09 Les voyages de Gudrid 09:05 La figure chrétienne 12:13 Conclusion Les vidéos sont utilisées à des fins éducatives selon l'article 107 du Copyright Act de 1976 sur le Fair-Use. Image de la vignette: Viking woman with cold weapon in a traditional warrior clothes. Par Nejron Photo Sources et pour aller plus loin: SOURCES - OUVRAGES Régis BOYER, Les vikings, édition de 2015 Benjamin BRILLAUD et all, Les Vikings, 2022 Claire CAVALERI, « The Vínland Sagas as Propaganda for the Christian Church: Freydís and Gudríd as Paradigms for Eve and the Virgin Mary », Thèse soutenue à l'université d'Oslo, 2008 Susan SIGNE MORRISON, A Medieval Woman's Companion – Women's Lives in the European Middle Ages, 2016 SOURCES – ARTICLES Jenny JOCHENS, « Gudrid Thorbjarnardottir, une globe-trotteuse de l'an mil », Revue Clio – Femmes, genre, histoire n°28, 2008 Eugene LINDEN, « The Vikings: A Memorable Visit to America », Smithonian Magazine, 2004 Birgitta WALLACE, « The Norse in Newfoundland: L'Anse aux Meadows and Vinland », Newfoundland Studies – Vol. 19-1, 2003 Autres références disponibles sur demande. #histoire #documentaire #viking #vikings #Gudrid #Thorbjarnardottir

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Raidījuma tēma: Svētais Akvīnas Toms mūsdienām.

2024. gada nogalē apgāds „Zinātne” laida klajā vācu literatūras klasiķa Gotholda Efraima Lesinga dramatisko poēmu „Nātans Gudrais”. Par Raiņa tulkojumu, par lugas „Nātans Gudrais” iestudējumiem teātros un ekranizāciju, kā arī citus mazāk zināmus faktus pēcvārdā apkopojis literatūrzinātnieks Jānis Zālītis. Vācu klasiskās literatūras pamatlicējs dzejnieks, dramaturgs, mākslas teorētiķis un kritiķis Gotholds Efraims Lesings (1729 – 1781) bija spilgts apgaismības laikmeta pārstāvis – humānists, kas cīnījās ar novecojušiem priekšstatiem un aizspriedumiem, ticēja mākslas audzinošajam spēkam un visu cilvēku vienlīdzībai.  Viņa lugas "Nātans Gudrais" darbība norisinās XII gadsimta beigās krusta karu laika Jeruzalemē. Trīs galvenie lugas varoņi – arābu sultāns Zaladins, kas valda Jeruzalemē, gūstā saņemts kristiešu bruņinieks un bagātais ebreju tirgotājs Nātans, kuru ļaudis iesaukuši par Gudro – pārstāv trīs dažādas tautas un reliģijas. Lugas gaitā autors liek viņiem atmest aizspriedumus, izrādīt iecietību un augstsirdību un apjaust brālību. Sākotnējā iecere ķerties pie „Nātana Gudrā” latviskošanas saistāma ar 1897.gada augustu, kad Rainis pēc cietumos Panevēžā un Liepājā pavadītā laika ir pārvests uz ieslodzījumu Rīgā. Tomēr, kaut arī Gētes „Fausts” Rainim ir un paliek aktualitāte numur viens, viņš vēstulē Aspazijai lūdzis jau nākamajā apmeklējuma reizē atvest „Nathan der Weise” – „Nātanu Gudro”. Reālais tulkošanas darbs sācies 1899.gadā. Atsevišķā izdevumā  Raiņa tulkotais Lesinga „Nātans Gudrais”   publicēts 1912.gadā Pēterburgā  Anša Gulbja apgādā un tagad tas iznācis apgādā  „Zinātne”. No jaunā izdevuma Pēcvārda uzzinām, ka pirmoreiz Raiņa tulkotais „Nātans Gudrais” uzvests Rīgas Latviešu teātrī 1902.gadā, atkārtoti iestudēts 1912.gadā. Bet pastarpinātā veidā pie skatītājiem atgriežas 1988.gada oktobrī, kad Rīgā viesojas Rostokas "Volkstheater" un divus vakarus rāda „Nātanu Gudro”. Teksta tulkojuma translācijā skan Raiņa atdzejotās rindas.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

*Vienmēr priecājieties Kungā! Vēlreiz saku: priecājieties! Jo Kungs ir tuvu. /Flp 4:4-5/* Adventa trešajā svētdienā tiekam aicināti priecāties par drīzo Pestītāja atnākšanu. Mēs dzirdam arī Jāņa Kristītāja liecību un, turpinot virzīties pretī Kungam, vesperēs sveicam Viņu kā Gudrību pirmajā no lielajām O-antifonām: O Sapientia! Jānis Kristītājs ir liecinieks, kurš apzinās savu pravieša sūtību un pazemīgi to pieņem, visdrīzāk apzinoties visus riskus, kas ar to ir saistīti. Svētais Gregors Lielais palīdz saprast šo sūtību, rakstot, ka «tradicionāli antīkajā pasaulē, ja kāds atteicās precēt tam apsolīto līgavu, viņam vajadzēja atraisīt sandales tam, kurš tika izraudzīts par jauno līgavaini.» Svētais pāvests turpina: «Vai tad Kristus nav sevi atklājis kā svētās Baznīcas Līgavainis? … bet, tā kā ļaudis domāja, ka Jānis varētu būt Kristus - to Jānis pats noliedz - viņš paziņo, ka nav cienīgs atraisīt tā sandales, it kā skaidri pasakot: ‘es nepiedēvēju sev līgavaiņa vārdu'» (Homiliae XL in Evangelia, VII). Jānis Kristītājs savos vārdos un ar savu piemēru palīdz mums drošāk rīkoties, labāk izprotot un uzņemot cilvēktapšanas noslēpumu, atklājot, ka patiesa un ilgtspējīga prieka noslēpums ir mūsu spējā radīt otram telpu, nebaidoties pazaudēt savu vietu un prestižu, nebaidoties tikt cita aizēnotam vai pat aizmirstam. Vai tā nav gudrība, ko mums māca īstā Gudrība — pats Jēzus? «Ak, Gudrība, kas izgāji no Visaugstā mutes, sniedzoties no vienas pasaules malas līdz otrai, un visu kārto ar saldmi un spēku: nāc, māci mums vieduma ceļu». Jēzus ir Tēva Gudrība, – tas, kurš saskaņā ar apustuļa Pāvila vārdiem „ir kļuvis gudrība un taisnība, un svētums, un izpirkšanas maksa” (1 Kor 1,30), novedot līdz pilnībai Likumā, Praviešos un Gudrības rakstos klātesošo Izraēļa cerību. Viņš ir darbīgais Vārds, kas izgājis no Tēva mutes, Viņa pasludinātais mīlestības Vārds, kas atskanējis pār visu radību, kļūstot par visa pastāvošā iesākumu un piepildījumu. «Nāc, Kungs Jēzu!» Viņš nāk, lai tava un mana sirds ielīksmotos no jauna. **Šodien tu vari priecāties par mazajām un vienkāršajām lietām savā ikdienā.**

Nāc, Visaugstā GUDRĪBA, kas izkārto visu ar spēku un maigumu, nāc, māci mūs staigāt godprātības ceļu. 03.12.2023.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

19.gadsimta pirmā puse, laiks, kad literatūra un tautas izglītošana nedalāmi saistītas.  Šoreiz meklēsim  atbildes uz jautājumiem, kā veidojās izglītības sistēma, kādas skolas un skolu grāmatas bija šajā laikā. Uzzināsit, kuru grāmatu bērnībā studējis vai ik katrs jaunlatvietis. Šoreiz pietuvinājumā ielūkosimies skolās, galvenokārt, zemnieku skolās, kādas bija 19.gadsimta pirmajā pusē. Un uzzināsim, kā veidojās skolu literatūra. Arī to, ka skolas bērni mācījās no Vecā Stendera „Augstas gudrības grāmatas”. Izrādās, nav bijis tāds jaunlatvietis, kurš nebūtu bērnībā studējis šo grāmatu. Tāpat ielūkojamies padomu un daiļliteratūras grāmatās, kā arī īpaši skolas vajadzībām sarakstītajās. Raidījumā tiksimies ar divām zinošām pētniecēm skolu jautājumos, ar vēstures zinātņu doktori Viju Daukšti un filoloģijas doktori Zigrīdu Frīdi. Par  skolām un grāmatām, ko mācībām izmantoja, esam stāstījuši jau iepriekšējo gadsimtu sakarā. Galu galā, izglītības telpas veidošanās šodienas Latvijas teritorijā un arī Eiropā bijis ilgs un gana sarežģīts process. Par izglītības sistēmas veidošanos 19. gadsimtā stāsta Vija Daukšte. Līdz šim nebija sakārtota izglītošanas likumiskā un institucionālā puse, taču 19.gadsimts nāca ar būtiskām izmaiņām saimnieciskajā dzīvē, proti, tika atcelta dzimtbūšana, un tas mainīja daudz ko. Lai arī ceļš līdz reālai skolu sistēmai bija vēl garš, likumā tas tika jau stingri noteikts. Literatūrzinātniece Zigrīda Frīde, turpinot domu, ka cerības uz strauju tautskolu attīstību nepiepildījās, tomēr veicināja mācību līdzekļu sacerēšanu. Plašāk par projektu šeit:

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Annija un Mārtiņš aizraujoši izved klausītājus caur neprātīgo akmeņu mešanas sacensību pasauli, iepazīstina ar sievieti, kura izgudroja neparastu savas nāves viltošanas scenāriju, un dalās savos aizraujošajos herbāriju veidošanas piedzīvojumos. Epizodē arī intrigas pilni jautājumi, par to cik patiesībā ir 100 metri. Podkāsteri atstāj klausītājus ar smaidu uz sejas un gatavus zinātkāri iegrimt šajos aizraujošajos stāstos. Cover art - https://www.instagram.com/rottwang/ Audio apstrāde - Gatis Gavars Seko mums šeit - https://www.instagram.com/eitanazija/ Pievienojies Facebook grupai - https://www.facebook.com/groups/2705724416375418 Kļūsti par Patronu - https://www.patreon.com/eitanazija

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Laika gaitā, augot ienākumu līmenim, vidējā darba slodze ir samazinājusies un cilvēkiem sāk pieaugt pieprasījums pēc brīvā laika. Kas īsti ir produktivitāte un kā tā ietekmē dažādas jomas? Kā veicināt ekonomisko izaugsmi, ja iedzīvotāju skaits turpina samazināties? Lai sasniegtu attīstīto valstu līmeni, vai mums jāpāriet uz sešu dienu darba nedēļu? Uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar "Accenture" vadītāju Maksimu Jegorovu atbild Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenais ekonomists, Latvijas Universitātes docents Oļegs Krasnopjorovs.

Maija noslēgumā brangs Digitālo brokastu tehnoloģiju ziņu top 10! 1. Microsoft ievieš ciešāku Bing integrāciju ar ChatGPT un čatbotu integrē Windows OS 2. Google plūdu prognozēšanas rīkā iekļauta arī Latvijas teritorija 3. Netflix turpina karu pret paroļu koplietošanu 4. Vai GTA 6 iznāks 2024. gadā? Take-Two prognozē milzīgus ienākumus 5. PlayStation izziņo jaunumus pirms vasaras sezonas 6. Facebook draud 1.2 miljardu eiro liels sods par GDPR parkāpumiem 7. Viltus ziņa kārtējo reizi izceļ Twitter Blue trūkumu 8. Salokāmi, sarullējami un asinsspiedienu mēroši ekrāni 9. Blue Origin būvēs NASA Mēness nolaišanās sistēmu 10. 1000 ASV dolāri par 10h TikTok skatīšanos no vietas   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Hello! Wyrdos Sif, Theo and Kenna talk all about the Nornir and realise that it's just really confusing. Like your podcasts with a touch of *CHAOS*, you've come to the right place. This is a wild one. Stay tuned for the episode notes on discord, they'll be up soon because boy it's messy as heck./ Sources: The Norns in Old Norse Mythology - K.B. Pedersen The Well and the Tree - Paul C. Bauschat Prose Edda Poetic Edda - Voluspa- She saw valkyries come from far and wide, ready to ride to Goðþjóð. Skuld held a shield, and Skögul was another, Gunnr, Hildr, Göndul and Geirskögul. - Gyfaginning - These are called Valkyrs: them Odin sends to every battle; they determine men's feyness and award victory. Gudr and Róta and the youngest Norn, she who is called Skuld, ride ever to take the slain and decide fights. - Gylfaginning, Prose Edda so we can blame Snorri- What are the Norns? A hall stands there, fair, under the ash by the well, and out of that hall come three maids, who are called thus: Urdr, Verdandi, Skuld; these maids determine the period of men's lives: we call them Norns; but there are many norns: those who come to each child that is born, to appoint his life; these are of the race of the gods, but the second are of the Elf-people, and the third are of the kindred of the dwarves, as it is said here: Most sundered in birth I say the Norns are; They claim no common kin: Some are of Æsir-kin, some are of Elf-kind, Some are Dvalinn's daughters. * Then said Gangleri: "If the Norns determine the weirds of men, then they apportion exceeding unevenly, seeing that some have a pleasant and luxurious life, but others have little worldly goods or fame; some have long life, others short." Hárr said: "Good norns and of honorable race appoint good life; but those men that suffer evil fortunes are governed by evil norns. *Sif note: interesting, because this sort of echoes the Valkyries - that people can become Valkyries regardless of origin. It's a title, an occupation, perhaps. Fate-weaving or something akin to that is something that was treasured and prized, leading to an elevated station, potentially. Which also echoes the real world and ‘women's work' which was crucial to Viking Age life. So many cool little connections. Links: Web of wyrd- https://www.youtube.com/watch?v=YZ20-12x910 Valkyrie - https://www.youtube.com/watch?v=iIDzL1qxP94&t=65s Yggdrasil video - https://youtube.com/watch?v=04vhZlH7I5g&si=EnSIkaIECMiOmarE - Support the Wyrdos and all their weirdness by becoming a Patron https://www.patreon.com/user?u=69955157 Join the Heathen Wyrdos Discord Server - It's FREE! (beware, may contain cheese and bagels)- https://discord.gg/vyXntbzSxN We have a Redbubble store as well if you're after some Wyrdos merch: https://www.redbubble.com/people/heathenwyrdos/shop Find Heathen Wyrdos Podcast on Youtube, Apple Podcasts, Spotify, Podbay, Overcast, Pocket Casts, and other places where podcasts live. Heathen Wyrdos Logo Art by Forfeda: http://www.forfeda.com Music: Towards the Horizon by Alexander Nakarada (www.serpentsoundstudios.com) Licensed under Creative Commons by Attribution 4.0 License https://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ All other sound effects and video clips used here are under license courtesy of envato elements.

Grēks izjauc sākotnējo cilvēka cieņu, saskaņu un dievišķo kārtību, jo cilvēks saceļas pret Dievu. Tādēļ indivīda un sabiedrības dzīve kļūst par pastāvīgu cīņu starp labo un ļauno. Bet Jēzus nāca pasaulē lai atbrīvotu no šīm grēka važām.

Grēks izjauc sākotnējo cilvēka cieņu, saskaņu un dievišķo kārtību, jo cilvēks saceļas pret Dievu. Tādēļ indivīda un sabiedrības dzīve kļūst par pastāvīgu cīņu starp labo un ļauno. Bet Jēzus nāca pasaulē lai atbrīvotu no šīm grēka važām.

1684. gadā Rīgā, Johana Georga Vilkena tipogrāfijā, iznāca čehu pētnieka un dārznieka Georga Holīka grāmatiņa par dārzkopību “Vereinigter Liff- und Aus-Ländischer Garten-Bau” (“Apvienotā Vid- un ārzemju dārzkopība”). Tā kļuva par bestselleru un piedzīvoja 20 papildinātus pārizdevumus, tomēr līdz mūsdienām zināmi vien divi šīs retās grāmatas pirmizdevuma eksemplāri Baltijā, un viens no tiem glabājas Turaidas muzejrezervātā. Uz turieni arī dosimies iepazīties gan ar raibo Georga (Jirži) Holīka dzīvi un arī ar muzejrezervāta grāmatu krājumu. Piebilde - trešais Holīka grāmatas eksemplārs rodams Upsālas universitātes biblitotēkā Zviedrijā. Akadēmiķis Jānis Stradiņš savā monogrāfijā “Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā”, aprakstot tā dēvētos “brīvos” (proti, ārpus zinātniskām institūcijām strādājošos) zinātniekus Rīgā 17. gadsimta beigās, piemin arī Georgu (čehu tradīcijā Jirži) Holīku, kurš izgudrojis svarīgākos augļu koku potēšanas paņēmienus –  kopulēšanu un triangulēšanu. Balstoties uz savu praktisko pieredzi, viņš aprakstījis arī paņēmienus cīņā ar augļu koku slimībām, kaitēkļiem, kā arī pareizu augļu noņemšanu un uzglabāšanu. Pirms ķeramies pie sīkāka stāstījuma par šo darbu un tā autoru, vispirms Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja Līga Kreišmane izskaidro, kas ir Turaidas muzejrezervāts un tad arī sekos stāstījums par tā sastāvā iekļautajiem grāmatu krājumiem. Čehu pētnieks Milošs Bohuslavs Volfs, analizējot dažādus avotus, noskaidrojis, ka Holīks dzimis 1634. vai 1635. gadā kādā nelielā miestiņā Čehijas vidusdaļā. Vienpadsmit gadu vecumā viņš pret savu gribu tika nodots katoļu skolā, kuru beidzot, 1655. gadā iestājās dominikāņu ordenī un kalpoja kā garīdznieks. Tomēr katoļu konfesija jaunietim nešķita pieņemama. Viņš aizbēga uz Vāciju, kur pieņēma protestantismu, vēlāk kļūstot par trimdā esošās čehu brāļu draudzes mācītāju Barbijā pie Magdeburgas. Lai vāktu līdzekļus čehu brāļu draudzei, 1671. gadā viņš devās uz Zviedriju, tad – Somiju. Drīz pēc tam Holīks tomēr nolēma pavisam atteikties no garīdznieka amata un savu tālāko dzīvi saistīt ar dārzkopību, ko bija iemīļojis jau kopš agras jaunības. Holīks iegūst dārznieka vietu Kēnigsbergā “pie kāda aristokrāta, šķiet, čehu trimdinieka”, kur 1678. gadā izgudroja jaunus potēšanas paņēmienus – jau pieminēto kopulāciju, triangulāciju un arī pakāpienveida potēšanu. Cerībā paplašināt savus izmēģinājumus, viņš devās uz Rīgu. Par Holīka dzīvi stāstu turpina Turaidas Muzejrezervāta galvenais speciālists, vēsturnieks Edgars Ceske. Johana Georga Vilkena iespiestā, 1684. gadā izdevuma titullapā lasāms:  Vienotā Vidzemes- un ārzemju Dārzkopība kurā īsi, taču skaidri iezīmēts. Kā ar īpašiem paņēmieniem/ kā: potēšanu aiz mizas, stabulītēm, acošanu, kopulēšanu/ u.c. var izaudzēt dažādus kokus/ kas izauguši atkal  ir noturīgi pret visāda veida slimībām/  jo īpaši pret karstumu un aukstumu/ tāpat arī kā tos/ kas novārtā atstāti un dažādu slimību/ kā vēzis/ uztūkums/ iedegas/ u.c. nomākti atkal atgriezt pie dzīvības un veselus darīt. Šejienes klimatam un īpatnībām čakli pielāgots un no savas paša čaklās pieredzes vēlīgajiem dārzkopjiem amatieriem/ par tīkamu prieku sastādīta/ no G e o r g a   H o l ī k a  bijušā padzītās čehu brāļu draudzes mācītāja/ bet tagad trimdinieka Rīgā. Savukārt Vitenbergā 1693. gadā iznāk papildināts izdevums ar nosaukumu  “Atjaunota un papildināta trejāda dārzkopības  grāmatiņa”, un uz tās 4.vāka lasāma šāda atziņa: “Skaisti uzplaukušie un augļus nesošie koki rosina mūs nodoties garīgām pārdomām. Tādēļ līdz pat šai stundai var atrast daudzus karaļus, izcilus varasvīrus vai citus ievērojamus ļaudis, kuri nežēlo nekādus izdevumus, lai iegūtu labi uzturētus, iekārtotus un vajadzīgus dārzus un lai tos novestu līdz pilnībai; pat vienkāršā tauta dārzkopībā rod ne tikai iepriecinājumu, bet arī iemeslu, lai slavētu Dieva labestību. Katra lapiņa rāda, Katrs zariņš slavē Dieva visvarenības ceļu Un Viņa žēlastības augļus: Katrs nes Viņa Gudrības attēlu kā vairogu.” Atgriežamies pie Rīgas izdevuma, kurš tomēr ir mūsu šīsdienas epizodes galvenais varonis. Tālākajā sarunā ar Edgaru Ceski iesaistās arī literatūrzinātnieks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Pauls Daija. Pēc Līgas Kreišmanes lēstā, 2020. gadā Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājās 181 garīga un liturģiska rakstura izdevums – Bībeles, lūgšanu, sprediķu grāmatas, rokasgrāmatas baznīcas pērminderiem un tamlīdzīgi. Senākais un unikālākais to vidū ir 1671. gadā izdotais Vidzemes luterāņu rokasgrāmatu un perikopju, proti, dievkalpojumos izmantojamo Svēto Rakstu fragmentu, ceturtais izdevums, bet tikai Turaidas muzeja krājumā glabājas pilnīgs konvolūts, kurš sastāv no astoņiem aligātiem. Konvolūts ir vairāku neatkarīgu dokumentu vai iespieddarbu, proti, aligātu kopsējums. Kopīgi uzlūkojam Heinriha Bessemessera tipogrāfijā iespiesto darbu. Visbiedzot, ar Georga Holīka pētījumu novembra sākumā būs iespēja iepazīties arī latviešu lasītājiem – apgādā „DUE” tiks izdots tā tulkojums.  Edgara Ceskes tulkojuma terminoloģiju konsultējusi Latvijas vadošā pētniece augļkopībā, agronomijas zinātņu doktore Māra Skrīvele, Pauls Daija sagatavojis publikāciju par dārzkopības zināšanu izplatību latviešu grāmatniecībā no 18. gadsimta otrās puses līdz 19. gadsimta vidum, Prāgas Kārļa universitātes pasniedzēja, vēsturniece Kristīne Ante – publikāciju par Holīka devuma izvērtējumu čehu kultūrtelpā, bet ģermāņu filoloģe Silvija Pavidis rediģējusi tulkojumu no vācu valodas. Edgars Ceske sniedzis ieskatu potēšanas tradīciju ģenēzē literatūras vēsturē no pašiem senākajiem pieminējumiem.

Dá sa bez drog a prekurzorov vysvetliť, čo sa deje v Toronte s brankármi? Ak chceš byť šťastný, odíď z Philadelphie. Ničuškin bude už dávno hrať za Novosibirsk, ale výplata mu bude chodiť ešte stále z Denveru... Finančne nás podporuje FORTUNA, ty nám môžeš poslať 4,80 € mesačne za extra obsah v aplikácii MAMARAGAN, vopred dikes, máš to u nás  https://mamaragan.com/   NEXT? TATI, TÁ PANI MÁ DOBRÉ KOZY  https://open.spotify.com/episode/5TPYA4rl9IsYGEyop5CPmr  @nehanební_hokejovi_bastardi v produkcii ZAPO  https://www.instagram.com/zapoofficial/?hl=sk  

Story: Im Jahr 895 herrscht der Wikingerkönig Aurvandil über sein Reich, aber plant bereits die Zukunft. Er will sich in die Totenwelt verabschieden und die Macht seinem jungen Sohn Amleth übertragen. Doch Aurvandils Halbbruder Fjölnir hat andere Pläne und tötet den König, um selbst den Thron an sich zu reißen. Der junge Prinz kann fliehen, muss noch mitansehen, wie sein Onkel Fjölnir Königin Gudrún, Amleths Mutter, gefangen nimmt. Er schwört, eines Tages seinen Vater zu rächen, die Mutter zu befreien und Fjölnir zu töten. Viele Jahre später ist Amleth ein kräftiger Krieger, der seinen Schwur von einst vergessen hat. Als Teil einer marodierenden Bande plündert er das Land der Rus – bis er beim Überfall auf ein Dorf an seinen alten Schwur erinnert wird. Als er erfährt, dass einige der gerade gemachten Gefangenen an den mittlerweile aus seinem Königreich nach Island vertriebenen Fjölnir verkauft werden, sieht er seine Chance gekommen. Unterstützt von Sklavin Olga beginnt er seine Rache...

Story: Im Jahr 895 herrscht der Wikingerkönig Aurvandil über sein Reich, aber plant bereits die Zukunft. Er will sich in die Totenwelt verabschieden und die Macht seinem jungen Sohn Amleth übertragen. Doch Aurvandils Halbbruder Fjölnir hat andere Pläne und tötet den König, um selbst den Thron an sich zu reißen. Der junge Prinz kann fliehen, muss noch mitansehen, wie sein Onkel Fjölnir Königin Gudrún, Amleths Mutter, gefangen nimmt. Er schwört, eines Tages seinen Vater zu rächen, die Mutter zu befreien und Fjölnir zu töten. Viele Jahre später ist Amleth ein kräftiger Krieger, der seinen Schwur von einst vergessen hat. Als Teil einer marodierenden Bande plündert er das Land der Rus – bis er beim Überfall auf ein Dorf an seinen alten Schwur erinnert wird. Als er erfährt, dass einige der gerade gemachten Gefangenen an den mittlerweile aus seinem Königreich nach Island vertriebenen Fjölnir verkauft werden, sieht er seine Chance gekommen. Unterstützt von Sklavin Olga beginnt er seine Rache...

In Episode 16 we discuss Thor's journey to Geirrod's Court. Thor once again bailing Loki out of situations where Loki's mouth starts something he can't finish. Shawn and David explore the symbols present in the myth and introduce Thor's half-brother Vidar.We compare Snori Sturluson's Prose Edda version of the myth to the Skaldic Poem Thorsdrapa by Eilífr Gudrúnarson, which is known for it's "creative kennings and labyrinthine complexity."David gives some more psychology depth on how to develop the primary archetypes in the psyche and how they relate to Thor's development through his hero's journey. David also asks randomly about Shawn's workout schedule.If you are enjoying the show, please consider a donation to help keep the podcast ad-free.https://tworavenpodcast.wordpress.com/donation/ Podcast Website: https://www.buzzsprout.com/1901373 Follow us on Twitter: https://twitter.com/TwoRavenPodcast Follow us on Instagram: https://www.instagram.com/betweentworavens/ Between Two Ravens is a podcast about the psychological significance of Norse Mythology. Shawn is an amateur Norse Mythology expert. David is not a Jungian Analyst, but he reads a lot of books about Carl Jung's theories on the collective unconscious and individuation.Sources: Prose Edda - Skaldskaparmal. Read free online (see chapter XVIII for Thorsdrapa): https://www.sacred-texts.com/neu/pre/pre05.htm Prose Edda (Penguin Classics): https://amzn.to/3inCvznMoore - King, Warrior, Magician, Lover: https://amzn.to/3y1ofFD Support the show (https://ko-fi.com/tworavenpodcast)

Lietas mums apkārt kļūst viedas, jo tām pievieno sensorus, kas nolasa datus un, saslēdzoties ar internetu, nodod tos pētnieciskai analīzei. Gudrā māja un ofiss vairs nav nekāds jaunums, tādēļ aktuāls kļuvis nākamā līmeņa uzlabojums - viedā pilsēta. Lietas pilsētas vidē tiek padarītas viedas. Šo lietu interneta iedzīvināšanu dēvē par industriālo revolūciju 4.0 - lietas un iekārtas savstarpēji sazinās. Arī viedo lietu jomā ir izaicinājumi kuri tuvākā laikā ir jārisina un jau šobrīd tiek runāts par industriālo revolūciju 5.0, kur mašīnas sazinās ar cilvēku biomehānismiem.  

Lietas mums apkārt kļūst viedas, jo tām pievieno sensorus, kas nolasa datus un, saslēdzoties ar internetu, nodod tos pētnieciskai analīzei. Gudrā māja un ofiss vairs nav nekāds jaunums, tādēļ aktuāls kļuvis nākamā līmeņa uzlabojums - viedā pilsēta. Lietas pilsētas vidē tiek padarītas viedas. Šo lietu interneta iedzīvināšanu dēvē par industriālo revolūciju 4.0 - lietas un iekārtas savstarpēji sazinās. Arī viedo lietu jomā ir izaicinājumi kuri tuvākā laikā ir jārisina un jau šobrīd tiek runāts par industriālo revolūciju 5.0, kur mašīnas sazinās ar cilvēku biomehānismiem.  

Nekrietni domājošie sevī sacīja: “Uzbruksim no visām pusēm taisnīgajam, jo viņš mums nav derīgs! Viņš pretojas mūsu darbiem, pārmet mums grēkus pret Likumu un atgādina mums mūsu ieradumu kļūdas. Viņš apgalvo, ka pazīstot Dievu, un sevi sauc par Dieva bērnu! Viņš ir kļuvis par apsūdzību mūsu nodomiem. Mums ir neciešami viņu pat uzlūkot, jo viņa dzīve nelīdzinās citām un atšķirīgi ir viņa ceļi. Viņš mūs uzskata par atkritumiem un atturas no mūsu ceļiem kā no netīrības. Taisnīgo pēdējās lietas viņš teic esam svētīgas un lepojas, ka viņa tēvs esot Dievs. Paskatīsimies, vai viņa vārdi ir patiesi, pārbaudīsim, kas būs, viņam aizejot bojā. Jo, ja viņš patiešām ir Dieva bērns, Dievs viņam palīdzēs un viņu atbrīvos no pretinieku rokām. Papētīsim viņu ar ņirgām un mocībām, lai uzzinātu viņa lēnprātību un pārbaudītu viņa pacietību. Pazudināsim viņu kaunpilnā nāvē, jo saskaņā ar viņa vārdiem viņam nākšot glābiņš!” Tā viņi domāja, bet maldījās, jo viņus darīja aklus pašu ļaunums. Un viņi neizprata Dieva noslēpumus, negaidīja atlīdzību par svētumu un nenovērtēja neaptraipītu dvēseļu godu. /Gudr 2, 1a.12-22/ Kā lai dzīvo saskaņā ar Dieva vārdu? Gudrības grāmatas vārdi vēlreiz apstiprina to pieredzi, kas gūta kopš laika sākuma un turpinās arī šodien: dzīve saskaņā ar patiesību, taisnību, žēlsirdību un mieru negarantē dzīvi mierā, kas ir visu mīlēta un cienīta. Gluži pretēji. Ikdienā šķiet, ka pārsvaru ņem ļaunie, viltīgie, negodīgie, kas tiecas pēc tā, lai mēs nerēķinātos ar vērtībām, kas ļauj nodrošināt taisnīgumu. Dzīvot godīgi, kas ir saskaņā ar Dieva nodomu, ir drosmīga izvēle: vienīgā, kas ļauj mums nodrošināt Dieva klātbūtni un kopā ar viņu būvēt Viņa Valstību. Taču tā ir izvēle, kas var novest līdz nāvei: ļaunums, diktatūra, fanātisms un reliģiskais fundamentālisms mēdz iznīcināt tos, kas mīl taisnīgumu. Pat Jēzus, runājot skaidri, patiesībā varenajos rosina nodomu viņu ieslodzīt un iznīcināt. Varam droši apgalvot, ka Dievs pieļauj Viņu turpināt nogalināt visos laikos. Daudzi Viņu nogalina savā dvēselē. Līdz ar to viņi vēlas Viņu nogalināt arī citu dvēselēs, īpaši to dvēselēs, kas ir vājāki par pašiem. Viņi izmet Kristu no publiskās telpas, kuru viņi vēlētos padarīt par uzvaras vietu tiem, kas ir bezdievīgi un pretojas Dievam. No kurienes šis naids pret Dievu? Daži, bet tikai daži, tā reaģē savas nožēlojamās kalpības ļaunumam pret cilvēkiem dēļ, kas nav īpaši lielāki par sevi. Citi, būdami naidīgi pret Dievu, cenšas apslāpēt sirdsapziņas balsi, kas atgādina par to grēkiem. Vēl citi pauž savu patiesi velnišķo nostāju tā dēļ, ka viņi paši nav Dievs. Un Dievs? Ja viņš tiek nogalināts vairāk nekā vienu reizi, tad tikai tāpēc, ka viņš pats to pieļauj. Atcerēsimies, ka cilvēki daudzkārt gribēja nogalināt Jēzu. Bet viņi to nogalināja tikai tad, kad Dievs tam piekrita. Lielais gavēnis ir laiks, kad mācāmies ļaut Kristum dzīvot, ļaut dzīvībai uzvarēt nāvi. Kā tu tuvojies Dievam? Ar kādiem lēmumiem tu esi vairojis Dieva klātbūtni? Vai esi gatavs Dievā ieguldīt savu cerību?

Iemācīties attiecināt Evaņģēliju uz visiem dzīves aspektiem – gan saviem, gan citu – ir līdzīgi kā iemācīties jaunu valodu. Mums ir jāatsakās no vecās dzīves, kurā dodam viens otram padomu un mudinām viens otru “vairāk censties” un jāiemācās ieklausīties Evaņģēlija vajadzībās un runāt cits ctiam “patiesību mīlestībā”. Sludina Dainis Barkāns. 06.02.2022.

05.12.2021 | Podkāsta video versija: www.patreon.com/boitoiroi --- Send in a voice message: https://anchor.fm/boitoiroi/message

Šoreiz pie mums Tavā Istabā paviesojās ļoti īpašs viesis - Lesters Goldens. Viņš ir uzaudzis Ņujorkā, bet lielāko savu dzīves daļu ir pavadījis ārpus ASV un nu jau ilgāku laiciņu tieši pie mums Latvijā. Ar Lesteru runājām par visdažādākajām lietām, sākot ar viņa labākajiem un sliktākajiem ieguldījumiem, dzīves īpatnībām Latvijā un viņa nākotnes pasaules un ekonomikas redzējumu. Šis arī ir mūsu pirmais podkāsts angļu valodā. Neaizmirstiet sekot mums arī Instagramā @tava.istaba. Lai labi klausās! 

Šonedēļ Artūrs Bernovskis izvēlējās veltīt veselu "Rītdiena īsumā" raidījumu vienai tehnoloģiju grupai - gudrajām brillēm. Kāpēc? Jo, viņaprāt, šai tehnoloģijai ir liels un plaši izmantojams potenciāls. Darbā, ikdienā, atpūtā: vai gudrās brilles kļūs tikpat populāras kā viedie pulksteņi? Klausies raidījumā!

Šonedēļ Artūrs Bernovskis izvēlējās veltīt veselu "Rītdiena īsumā" raidījumu vienai tehnoloģiju grupai - gudrajām brillēm. Kāpēc? Jo, viņaprāt, šai tehnoloģijai ir liels un plaši izmantojams potenciāls. Darbā, ikdienā, atpūtā: vai gudrās brilles kļūs tikpat populāras kā viedie pulksteņi? Klausies raidījumā!

"Zālamana sakāmvārdi ir īss un aplam skaidrs ievads cilvēka nebeidzamajam dialogam ar Radītāju, nežēlīgajai Ījaba grāmatai. Ījabs izrādās Gudrības skolas labākais un tāpēc nelaimīgākais klausītājs, taču mācību gada noslēgumā taisni viņš saņems Radītāja visaugstāko novērtējumu. Es ar klāt ar savu grēku tarbu: "Lūdzu, uzklausi, mīļais Dieviņ! Liec man Ījaba skolu nobeigt attālināti. Centos čakli špikot no Gudrības un brīvstundās man patika staigāt pārī ar viņu. Stāvot pie tāfeles ieklausījos Tavu kalpu priekšā teiktajā un atbildēju skaidri un īsi “neieved mani kārdinājumā.  Zinu pavasaris nāks ar eksāmenu. Pasargā mani no lieka, kaut pelnīta kauna un pārāk liela, kaut derīga, pamācoša kauna."" Apgāda “Zinātne” iedibinātajā sērijā “Literatūras pieminekļi” drīzumā iznāks “Zālamana sakāmvārdi” - viens no interesantākajiem senebreju literatūras pieminekļiem valodas, sižetu un vēstījuma ziņā, Bībeles, Vecās Derības tekstos tie atpazīstami kā Salamana pamācības. Nosaukumu “Zālamana sakāmvārdi” devis tulkotājs Uldis Bērziņš (1944-2021), un viņa, vēl šī gada februārī rakstīti, ir ievadvārdi gaidāmajai grāmatai, un nu jau – citēti – arī raidījuma  ievadā. Raidījumā Augstāk par zemi stāsts par gaidāmo grāmatu “Zālamana sakāmvārdi” ir ne tikai par notikumu - Vecās Derības teksta sekulāra tulkojuma iznākšanu, bet arī par tulkotāja Ulža Bērziņa grandiozo plānu mūža garumā - likt latviski ieskanēties iespējami daudziem pasaules “lielajiem” tekstiem. Arī par ilggadīgo sadarbību ar mākslinieci Liliju Dineri, kura literatūras pieminekļu tulkojumu ilustrācijās radījusi veselu senatnes tēlu pasauli. Un arī par apgāda “Zinātne”, nu jau vairākus gadu desmitus turpināto sēriju “Literatūras pieminekļi”. Sērijas kanons blakus tulkotāja priekšvārdam paredz vietu arī zinātniskajiem komentāriem, “Zālamana sakāmvārdiem” tos rakstījis Ilmārs Zvirgzds. Apgāda “Zinātne”, sērijas “Literatūras pieminekļi” pastāvēšana deva iespēju tās darbu tulkotājiem domāt ar vērienu, plānot un paļauties, ka tulkojumi, kas reizēm prasīja nepārskatāmi ilgu laiku, tiks izdoti. Jau 1997. gadā, kad Ulža Bērziņa tulkojumā ar nosaukumu “Ījabs” iznāca Ījaba grāmata, ieceres bija skaidras. Pirms tam, 1993. gadā, Knuts Skujenieks ar nosaukumu “Dziesmu dziesma” bija iztulkojis Salamana Augsto dziesmu, Ulža Bērziņa tulkojumā 2000. gadā iznāca “Pulcētājs”, 2005. gadā "Slavinājumi” jeb Psalmu grāmata. Bībeles biedrības vadībā tapušais Bībeles jaunais tulkojums tika pabeigts 2012. gadā, atšķiras no sērijā “Literatūras pieminekļi” izdotajiem Vecās Derības tekstu tulkojumiem. Sekulārā tulkojumā tulkotājs drīkst ļauties dzejnieka intuīcijai, nesekot tradīcijai vai reliģiskiem kanoniem, saprast un izdzīvot šos tekstus kā lasītus pirmoreiz. Taču tāpēc arī apjomīgās komentāru sadaļas, kas skaidro un pamato izdarītās izvēles vai saprašanas kontekstu. Līdzšinējiem sērijas tulkojumiem no senebreju valodas. “Zālamana sakāmvārdus” papildinās māksliniece Lilijas Dineres veidota vizuāli tveramu tēlu pasaule. Un jāatzīst, ka tieši Lilija Dinere bija tā, kas iniciēja šī raidījuma tapšanu – mudināja sekot Ulža Bērziņa pēdējā tulkojuma ceļam pie lasītājiem, Uldim aizejot, vēlējās Radio pastāstīt par ilggadējo sadarbību. Tā sākās 1993. gadā, kad Ulža Bērziņa no vecoguzu valodas tulkotais teiku krājums “Mana vectēva Korkuda grāmata”. Šai raidījumā minētās “Literatūras pieminekļu” sērijas ietvaros viņa ilustrējusi “Ījabu”, “Slavinājumus”. Kopā ar dēlu Robertu Dineru arī senfranču eposu “Rolanda dziesma”, “Eddas dziesmas”. Sadarboties ar autoru, saka Lilija Dinere, es iemācījos strādājot ar mātes, Cecīlijas Dineres dzejas krājumiem, bet interese par seno sākusies ar Fransuā Vijona dzejas grāmatu. Lilija Dinere savus zīmējumus negrib saukt par ilustrācijām. Viduslaikos manuskriptu, kurā tekstu papildināja īpaši izzīmēti burti, miniatūru zīmējumi, sauca par iluminētu manuskriptu. Iluminācija kā teksta nevis burtiska attēlošana, bet izgaismošana, teksta pārrakstītāja kā lasītāja dialogs ar grāmatu, radot tekstam paralēlu tēlu pasauli. Mums vairs nav iespējas pajautāt, bet zinot, cik izcili Uldis Bērziņš pats lasīja – skandēja, deklamēja, šņāca un vaimanāja – lasot citiem priekšā paša tulkotos tekstus, domāju, ka viņš augstu novērtēja iespēju drukātā formātā uz sava lasītāja maņām iedarboties caur vizuālo tēlu pasauli. Radītie tēli ir pašpietiekami mākslas darbi, kas savu dzīvi turpina Lilijas Dineres, arī Roberta Dinera mākslas izstādēs. Māksliniece atzīst, ka tie mēdzot pārceļot arī no grāmatas uz grāmatu, mainoties raksturā. “Zālamana sakāmvārdu” tulkotāja priekšvārdam Uldis Bērziņš devis apkopojumu virsrakstā – “Ievads mūžīgai tiešsaistei”. Savāds ir bijis laiks, kur šis priekšvārds tapis, pandēmijas laiks, kad cilvēks no cilvēks nošķirts, saiknes uztur tiešsaistes notikumos un sarunās. Vai cilvēka dialogs ar Dievu varētu būt tikpat īsts un vienlaikus netverams kā virtuālā saziņa? “Zālamana sakāmvārdi” sola, ka cilvēks, izgājis Gudrības skolu, spēj rīkoties pareizi, izprast pasauli un lietu kārtību. Līdz brīdim, kad Ījabs uzzina, ka Dievs nākamajā līmenī spēlē pēc cilvēka prātam jau atkal nesaprotamiem noteikumiem. Kā tur īsti ir? Pati iespēja saprast vai nesaprast dota tikai tiešsaistē.

In this episode we talk about a lot... but we do eventually get to the point of giving you on specs and other advice when it comes to PCs and Consoles. Times: Beginning - 29:00 Banter/ Corona 29:00-1:05:00 The Actual Episode lol Gut Gudr Specs 1:05:00 - end Banter and Porn sites

Pēdējā laikā izskan iepriekš ne tik dzirdēta frāze: "gandrīz nulles enerģijas ēka". No 2021.gada visām jaunbūvēm jātiek projektētām kā gandrīz nulles enerģijas ēkām. Latvijā pagaidām esot relatīvi maza praktiskā pieredze ar gandrīz nulles enerģijas ēkām, pārsvarā pilotprojektu veidā. Kāpēc tā? Šīs sarunas fokusā ēku energoefektivitāte un soļi, ko varētu spert, lai mūs priecētu niecīgi apkures un elektrības izdevumi, bet ne uz mūsu labsajūtas rēķina. Sarunā piedalās: Andris Vulāns, SIA “Būvfizika” būvfizikas inženieris Edgars Kudurs, ALTUM energoefektivitātes eksperts Didzis Solims, TELE2 produktu direktors

Turpinot mājmācības tēmu, sarunājamies par gudrību un zināšanām visas dzīves garumā. Vēlme zināt, uzzināt, izzināt, saprast ne tikai ar sirdi, bet arī ar prātu. Par izvēli studēt teoloģiju. Ko tas nozīmē, kā tas notiek, ko tas prasa un ko var iegūt?

Runājam par grāmatu "Un divi tapa viens", kurā ir aplūkoti dažādi jautājumi par laulību: Kas ir vīrišķais vs sievišķais? Kāpēc gan cilvēki izvēlas dzīvot nereģistrētā kopdzīvē? Par laulības institūcijas graušanu. Šī grāmata ir arī lielisks palīglīdzeklis pirmslaulību apmācībai. Tam ir sagatavots īpašs pielikums ar aplūkojamām tēmām šādai apmācībai. Šoreiz sarunā piedalījās arī pats grāmatas autors Guntars Baikovs.

Se c’è un binomio ricorrente negli studi accademici, ma anche nelle opere più divulgative, è quello che mette insieme le opere di J.R.R. Tolkien e il Medioevo: lo scrittore inglese, infatti, si è occupato a lungo e non solo per passione di questo periodo storico. Ce ne parlerà Roberto Arduini (Associazione Italiana Studi Tolkieniani) co-autore del libro “Riscrivere la leggenda. Tolkien e il medievalismo di Sigurd e Gudrún” (Eterea Edizioni), che nella sua relazione spiegherà anche il significato del “medievalismo” in tutti i suoi interessantissimi aspetti L'evento NON si svolgerà in presenza ma solo online tramite la nostra pagina Facebook, e la pagina facebook o il canale youtube di Sentieri Tolkieniani. www.radiobrea.net/streaming www.youtube.com/sentieritolkieniani Co-organizzatori. AIST, Sentieri Tolkieniani e Radio Brea

Sludina Christopher Robinson. Tulko Tomass Šulcs. 22.11.2020.

IN THIS EPISODE IT IS THE SEASON FINALE AND WE TALK ABOUT TEAMMATING.

Ja cilvēki apšauba Latvijā noteiktās Covid-19 ierobežošanas prasības, tad jāsecina – vīruss ir gudrāks par mums. Tā šorīt intervijā “Rīta Panorāmā” sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, ārsts Aleksejs Višņakovs. Pārrunājām tematus saistībā ar Covid-19 pandēmiju un slimnīcas darbu Covid-19 izplatības laikā.

In this episode we learn you how to get more gudr at FPSs or first person shooters.

In this episode Spongykitten and Peppy Pony learn you how to git mor gudr with tips and tricks we use for MMO's

Pērnā gada 7. decembrī akadēmiķa Jāņa Stradiņa draugi, kolēģi, tuvinieki un domubiedri pavadīja viņu mūžībā. Ģimene lūdza ziediem un vainagiem domātos līdzekļus ziedot skulptūras “Sēlijas sirds” izveidei Sunākstes mācītājmuižas parkā. Sunākste Stradiņam bija ļoti īpaša vieta. Te savā ziņā sākusies Latvijas valodniecība un zinātne. Sunākstes mācītājmuižā dzīvoja Gothars Frīdrihs Stenders jeb Vecais Stenders. Apgaismības laikmeta mācītājs un izgudrotājs. Sezonas pirmais “Aculiecinieks” par diviem dižgariem – veco Stenderu un akadēmiķi Jāni Stradiņu.

Mums ir kaudzēm izietu kursu un iegūtu diplomu. Par mūsu prāta gudrību, bet ne viedumu. Mēs dzīvojām gudrības pasaulē, kurā centāmies kļūt par labāko (gudrāko, skaistāko, bagātāko...), bet mūsu rīcība nebija vieda, jo pretnostatījām sev visu DABU. Esam ekoloģiskās katastrofas priekšā, pateicoties mūsu "gudrībai". Vai patiešām esam gudri? Vairāk stāstu ŠEIT.

Noslēdzam ciklu, kurā iepazīstinām ar Pētera Birkerta apjomīgo pētījumu “Latvju tautas dzīves gudrība”. Kā 1936. gadā raksta pats pētnieks: “Ja jau senāk šī tautas gudrība varēja tautu vadīt viņas darba un dzīves gaitās, kāpēc tā gan tagad to nevarētu? Viņā taču izpaužas spēcīgas, veselīgas, skaidras un radoša prieka pilnas domas un atziņas par darbu un visām citām dzīves parādībām. Mūsu tautas gudrība ir tautas darba un dzīves evaņģēlijs.” Pētera Birkerta ticība latviešu tautas mutvārdu mantojumam var izpelnīties gan apbrīnu, gan mudināt pārliecināties par sakāmvārdos, dainās un pasakās ietverto tēmu un problēmu daudzveidīgumu, piedevām ieraugot dažādas izpausmes, kā ikdienas norises ievirzīt pēc iespējas produktīvākā un ētiski augstvērtīgā plaknē. Nepiemirstot arī asprātību un atjautību. Birkerts raksta: “tautas ģēnijs ir augstāks par visiem atsevišķiem individuālģēnijiem. Tautas domu jūra ir tomēr jūra – ar visu plašumu un varenību. (..) Izrāsās, ka tauta ir pratusi dialektiski domāt pirms Hēgeļa un neatkarīgi no Grieķijas filozofiem. Kāpēc? Tāpēc, ka tauta ir pratusi dziļi ieskatīties reālā dzīvē un pareizi formulēt viņas rosības un norises.” Lai pārspriestu Pētera Birkerta pētījuma savdabību, viņa darba idejiskās nostādnes un to sabalsojumu ar mūsdienām, uz sarunu aicinām monogrāfijas “Pēteris Birkerts. Es savus darbus laižu pasaulē” autori, psiholoģi Ināru Leikumu un Latvijas Universitātes emeritēto profesori, filozofi Skaidrīti Lasmani, kura jaunajam “Latvju tautas dzīves gudrības” izdevumam rakstījusi priekšvārdu.

„Penktadienio pašnekesiai“. Lietuvos žemdirbiai, deklaruodami pasėlius, pievas ir ganyklas, gauna paramą- tiesiogines išmokas, skirtas žemės ūkio gamybai palaikyti. Tačiau apie 40 procentų teikiančių paraiškas paramai gauti deklaruoja tik pievas ar ganyklas, o žemės ūkio gamyba neužsiima. Vadinami „sofos“ ūkininkai kasmet keliolika milijonų euru sumažina išmokas tikriesiems ūkininkams. Kodėl sudėtinga sudrausminti „sofos“ ūkininkus ir kokių priemonių žada imtis ministerija jau šiemet? Aptaria LRS narys Kazys Starkevičius, ŽŪM atstovas Karolis Anužis ir ŽŪKVC vadovas Sigitas Puodžiukas. Ved. Arvydas Urba.

Lutera sprediķi ir ierunāti no Luterisma mantojuma fonda izdotās "Baznīcas postillas" 1. sējuma.

This week Marlon and Jake venture into fantasy: the imagined worlds of dead writers—from quests and dragons to magic carpets and pregnant kings. As they dive into the works of the giants of traditional fantasy, J.R.R. Tolkien and C.S. Lewis, they discuss the influence both writers had on Marlon's own fantasy epic, Black Leopard, Red Wolf, which was inspired by the epic traditions of Africa and writers like D.O. Fagunwa and Amos Tutuola. They debate how reading fantasy as a child differs from reading it as an adult, wonder why there aren't more female characters, and lament how fantasy is still mostly read by boys and men. From The Hobbit to Ursula K. Le Guin, the two have some very real takes on the make-believe. So tune in. Select titles mentioned in this episode: The Arabian Nights: Tales of 1,001 Nights A Wrinkle in Time by Madeline L'Engle The Lord of the Rings by J.R.R. Tolkien The Lion, The Witch, and the Wardrobe by C.S. Lewis The Bloody Chamber by Angela Carter The Gormenghast Trilogy by Mervyn Peake The Longships by Frans G. Bengtsson My Life in the Bush of Ghosts by Amos Tutuola Forest of a Thousand Daemons by D.O. Fagunwa The Lake Goddess by Flora Nwapa The Sagas of the Icelanders A Princess of Mars by Edgar Rice Burroughs The Legend of Sigurd and Gudrún by J.R.R. Tolkien Beowulf by J.R.R. Tolkien Out of the Silent Planet by C.S. Lewis The Left Hand of Darkness by Ursula K. Le Guin The Earthsea Trilogy by Ursula K. Le Guin Dune by Frank Herbert Black Leopard, Red Wolf by Marlon James

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ar kampaņas ”Gudrā Latvija” palīdzību aicina vidējo un mazo uzņēmumu vadītājus sākt ieviest savos uzņēmumos jaunus IT risinājumus. Un šādam aicinājumam ir pamats, jo, piemēram, pilnībā automatizēta rēķinu sagatavošana, sūtīšana, saņemšana un apstrāde notiek tikai 17% Latvijas uzņēmumu. Kas traucē mums straujāk attīstīt digitalizāciju uzņēmumos, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācijas ģenerāldirektors Andris Melnūdris, finanšu tehnoloģiju un e-rēķinu risinājumu uzņēmuma “Fitek AS” vadītājs Latvijā Edgars Strazds un Krists Avots, digitālās transformācijas direktors tehnoloģiju un izklaides uzņēmumā “Tet”. Andris Melnūdris skaidro, ka ar kampaņu "Gudrā Latvija" LIKTA vēlas skaidrot, ka digitālās lietas sniedz ieguvumus, palielina efektivitāti un samazina izdevumus. LIKTA mājaslapā uzņēmēji var aizpildīt digitālā brieduma testu, lai saprastu, vai iekļaujas sporta klasē, tautas klasē, augstākajā līgā vai sēž uz rezervistu soliņa. "Pirmie rezultāti rāda, ka 5% no tiem, kas aizpildījuši testu ir augstākajā līgā, 12% - uz rezervistu soliņa, pārējie iekļaujas tautas vai sporta klasē," atklāj Andris Melnūdris. Veicot testu, uzņēmums novērtē sevi, var salīdzināt ar citiem Latvijā un saprast, kur vajadzīga attīstība digitālo risinājumu ieviešanā. "Uzņēmējiem ir stereotipi par digitālo risinājumu ieviešanu, ka tas ir dārgi un liekas sarezģīti. Ja par to runā, cilvēki saprot, ka tas nav ne sarežģīti ne dārgi," vērtē Andris Melnūdris. Edgars Strazds norāda, ka svarīgi ir raisīt diskusijas par tēmu, kā mēs visi kopā varam darboties efektīvāk. Viņš skaidro, ka vispirms uzņēmējam ir jāinvestē savs laiks, lai domātu par šo procesu uzlabošu, tad var domāt, cik investēt naudu un kādās programmatūrās. "Ir labi, ka ir liels procents tādu, kas atzīst, ka trūkst zināšanu šajā jomā. Sliktāk būtu, ja cilvēki teiktu – mēs visu zinām, bet negribam to ieviest un darīt. Ar to cilvēku, kurš atzīst, ka viņš nezina, var strādāt," uzskata Edgars Strazds. Protams, ieviešot digitālos risinājumus, svarīgs ir drošības aspekts un par to jādomā katru dienu.

Latviešu tautas pasaku "Gudrā sieva" ierunāja: Latvijas Radio2 darbinieks Dzintars Tilaks; Fonda "Nāc līdzās!" dalībniece Līva Paula Paleja.

Es atceros, ka pasakās gaidīju kaut kādus konkrētus brīžus. Mani neinteresēja ne sākums, ne beigas. Ko es piefiksēju savām meitām – viņas arī pasaka interesē kādas konkrētas epizodes dēļ. Tad pats piedomāju sākumu. Bet lai kulminācija ir tas brīdis, ko viņas konkrēti gaidīja.  Un arī  7. oktobra vakarā, Martina vārdiem runājot: „Kā mācēju, tā laidu”, viņa izpildījumā dzirdēsit 4 latviešu tautas pasakas - „Trīs tēva padomi”, „Gudrība maksā naudu”, „Sliņķis un runcis” un „Stiprajam taisnība, gudrajam padoms”.

“Hokeja pavasaris” tuvojas finišam, laiks apskatam. Vakar Pasaules čempionātā tika aizvadīti ceturtdaļfināli, kuri visi izcēlās ar sīvu cīņu. Ja Kanāda un Somija vēlreiz pierādīja gudrību, ka vienmēr jācīnās līdz pat spēles beigām, tad Krievija un Čehija tikai trešajās trešdaļās nospieda uz lāpstiņām savus pretiniekus.

21. gadsimtā cilvēku saziņai radušies jauni ceļi un iespējas digitālajā pasaulē – medicīnā, zinātnē, ražošanā un pat klientu apkalpošanā sastopami roboti un tehnoloģijas. Tā vien šķiet, tas padara mūsu dzīvi ērtāku, vieglāku, bet, vai to izjūtam arī mūsu mājokļos? Māja, kas gudrāka par saimnieku – vai tas ir iespējams? Māja, kas regulē klimatu telpās, apgaismojumu, sniedz papildus drošību, atpazīst tavu balsi, seju un paveic apnicīgos mājas darbus tavā vietā? Vai tā ir realitāte vai vēl joprojām tikai fantāzija? Kādus risinājumus gudrākām mājām šobrīd piedāvā tehnoloģiju tirgus un ko varam gaidīt nākotnē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro "Lattelecom" elektrības pakalpojuma "tet" vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns un tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis. "Gudrā domāšana attīstās jau gadiem Latvijā. Vismaz viena vieda ierīce mājās ir katram – ir viedie televizori, veļas mašīnas, trauku mazgājamās mašīnas. Tā par pirmo soli vieduma pasaulē esam parūpējušies," uzskata Artūrs Pielēns-Pelēns. "Jautājums, cik viedi vēlamies būt, cik lielā mērā vēlamies, lai ierīces darbojas fonā un brīžiem pieņem lēmumus bez saimnieka ziņas un cik mēs paši vēlamies visu kontrolēt." "Māja ir vieda tik, cik vieds ir tās saimnieks. Mums patīk komforts un kontrole un pirmā vieduma daļa, kas nāk mūsu mājokļos, ir saistīta ar savienotām elektroierīcēm," bilst Reinis Zitmanis.

Svētrīts. Studijā mācītājs Ivars Jēkabsons. Pārdomas Mūžības svētdienā Lasījums no Mateja evaņģēlija 25. nodaļas Tad Debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas ņēma savus eļļas lukturus un izgāja līgavainim pretim. Bet piecas no tām bija nesaprātīgas, un piecas – saprātīgas. Nesaprātīgās ņēma savus lukturus, bet eļļu tās nepaņēma līdzi. Gudrās paņēma sev līdz ar lukturiem arī eļļu traukos. Kad līgavainis kavējās nākt, tad viņas visas iesnaudās un gulēja. Bet nakts vidū balss atskanēja: redzi, līgavainis nāk, izejiet viņam pretim. Tad visas jaunavas cēlās un sakārtoja savus lukturus. Bet nesaprātīgās sacīja gudrajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest. Gudrās atbildēja: Nē, tā nepietiks ne mums, ne jums, ejiet labāk pie tirgotājiem un nopērciet sev. Un, kad tās aizgāja pirkt, nāca līgavainis, un, kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzu namā, un durvis aizslēdza. Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: kungs, kungs, atdari mums Bet tas atbildēja un sacīja: patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu. Jēzus sacīja: Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt ne to dienu, ne stundu.

Pasaku ierunājuši Fonda Nāc līdzās! dalībniece Līva Paula Paleja un LR2 darbinieks Dzintars Tilaks. Pasaka par asu prātu, kas palīdz kā darbā, tā sadzīvē.

Um podcast sobre livros, onde iremos relembrar, reviver, refletir, e religar às obras míticas de nossas vidas. A cada temporada falaremos de um autor diferente, começando pelo Mestre Tolkien. E nesse episódio, Leonardo e Nilda Alcarinquë conversam sobre o livro A Lenda de Sigurd e Gúdrun. ERRATA: Na apresentação do podcast foi dito que é o episódio 06, o correto é episódio 07. Esse projeto é resultado do apoio dos padrinhos e madrinhas do Mitografias, para colaborar com o site e ter novas atrações, acesse www.padrim.com.br/mitografias --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Um podcast sobre livros, onde iremos relembrar, reviver, refletir, e religar às obras míticas de nossas vidas. A cada temporada falaremos de um autor diferente, começando pelo Mestre Tolkien. E nesse episódio, Leonardo e Nilda Alcarinquë conversam sobre o livro A Lenda de Sigurd e Gúdrun. ERRATA: Na apresentação do podcast foi dito que é o episódio 06, o correto é episódio 07. Esse projeto é resultado do apoio dos padrinhos e madrinhas do Mitografias, para colaborar com o site e ter novas atrações, acesse www.padrim.com.br/mitografias --------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

[…] O post Religare: Tolkien 07 – A Lenda de Sigurd e Gudrún apareceu primeiro em Mitografias.

[…] O post Religare: Tolkien 07 – A Lenda de Sigurd e Gudrún apareceu primeiro em Mitografias.

[…] O post Religare: Tolkien 07 – A Lenda de Sigurd e Gudrún apareceu primeiro em Mitografias.

Tolkien & Ringarnas herre Podden besöker ringens Midgård och diskuterar en av fantasyns urfäder: J. R. R. Tolkien! Efter Hobbiten och Sagan om Ringen-trilogin, vad ska läsas? Vad är den nya The Fall of Gondolin för bok? Hur förhållar man sig som läsare till en sådan hörnsten i fantasygenren som Tolkien? Allt detta och mycket mer diskuterar vi med Måns Björkman, som även presenterar de alviska språken och det svenska Tolkiensällskapet för oss. Med Jan von Bonsdorff, professor i konstvetenskap, diskuterar vi de visuella markörerna i Peter Jacksons filmtrilogi och lär oss hur alvisk estetik och svindlande djup skapas i film. Till sist dyker vi ner i några av de spännande Sagan om Ringen-spel som står att finna på vår spelavdelning. 00:00 Programpresentation 01:09 Mötet med LotR & JRR Tolkiens texter 14:08 Peter Jacksons Ring-estetik: Alvisk flamboyans och orchisk gotik med Jan von Bonsdorff 37:07 Favoritkaraktärer & Tolkiens kvinnor 43:37 Speltips - War of the Ring, The One Ring, Adventures of Middle Earth, Lord of the Rings Strategy Battle Game (In English) 50:18 Det alviska språket & hur görs Tolkienfandom 59:47 Avslutning The Lord of the Rings • The Hobbit • The Silmarillion • Unfinished Tales • The Fall of Gondolin • Beren and Lúthien • The Children of Húrin • The Road Goes Ever On (med Donald Swann) • The Story of Kullervo • The Legend of Sigurd and Gudrún • Quest for the Magic Ring • Battle of the Five Armies • War of the Ring 2nd Edition • The One Ring RPG • Games Workshop: The Lord of the Rings Strategy Battle Game ÖVRIGA TIPS What Dreams May Come (1998) • Dante's Divine Comedy: Hell, Purgatory, Paradise (ill Gustave Doré) • Canavan, Trudi - The Magicians Guild • Turtschaninoff, Maria - Maresi: Krönikor från Röda klostret LÄNKAR JRR Tolkiens författarsida: https://www.sfbok.se/forfattare/j-r-r-tolkien-145 SF-bokhandeln Malmö @ Instagram - https://www.instagram.com/sfbokmalmo/ Forodrim, Stockholms Tolkiensällskap - https://www.forodrim.org/ Mellonath Daeron, Språkgillet - http://www.forodrim.org/tag/sprakgillet/ Ardalambien, om språken i Midgårds värld - https://folk.uib.no/hnohf/ Vinyar Tengwar, The Elvish Linguistic Society - http://www.elvish.org/VT/ TheOneRing.net, Lord of the Rings-filmsida - www.theonering.net

Sludinātājs: Raimonds Logins / Sērija: Jēkaba vēstule / Rakstvieta: Jk 3:13-18

In 2015 Gudrún Jóhanna Stefánsdottír presented her well written thesis on the physiological response to exercise in the Icelandic horse. Her thesis has been well acknowledged in the Icelandic horse world, but as is often the case with good research, it both answers questions and raises new ones.  On our tour around Iceland in 2017 we met Gudrún at Hólar where she teaches and does her research. Read more #horsesoficeland

2015 försvarade Gudrún Jóhanna Stefánsdóttir sin välskrivna doktorsavhandling som handlade om hästens fysiologiska respons till arbete. Avhandlingen har blivit mycket uppmärksammad och bl.a. refererats i tidningen Islandshästen. Och såsom det är med god forskning ger den svar på vissa frågor men den leder även till ytterligare frågeställningar. Under vår resa på Island träffade vi Gudrún som till vardags arbetar som lärare och forskare på Hólar.Läs mera här! #horsesoficeland

Svētrīts. Studijā mācītājs Juris Rubenis. Lasījums no Mateja evaņģēlijs 2. nodaļas 1 Kad Jēzus bija piedzimis Betlēmē, Jūdas ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no austrumu zemes atnāca uz Jeruzalemi un sacīja: 2 "Kur ir jaunpiedzimušais Jūdu ķēniņš? Jo mēs Viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām Viņu pielūgt." 3 Kad ķēniņš Hērods to dzirdēja, tad viņš izbijās un visa Jeruzaleme līdz ar viņu. 4 Un, saaicinājis visus tautas augstos priesterus un rakstu mācītājus, viņš izzināja no tiem, kur Kristum būs piedzimt. 5 Un tie viņam sacīja: "Betlēmē, Jūdas zemē; jo tā raksta pravietis: 6 un tu, Betlēme, Jūdas zemē, tu nebūt neesi mazākā starp Jūdas cilts kungiem; jo no tevis nāks Valdnieks, kas ganīs Manu Israēla tautu." 7 Tad Hērods paslepen saaicināja gudros, sīki izjautāja tiem par zvaigznes atspīdēšanas laiku. 8 Un viņš tos sūtīja uz Betlēmi un sacīja: "Eita un ievāciet rūpīgi ziņas par to bērnu, un, kad jūs Viņu atradīsit, tad paziņojiet to man, ka arī es aizeju un Viņu pielūdzu." 9 To no ķēniņa dzirdējuši, tie aizgāja. Un redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu un nostājās pār namu, kurā bija bērns.  10 Un, zvaigzni ieraudzījuši, tie priecājās ar varen lielu prieku. 11 Un, namā iegājuši, tie ieraudzīja bērnu līdz ar Mariju, Viņa māti, un tie nometās ceļos un Viņu pielūdza. Tad tie atvēra savas mantas un dāvāja Viņam zeltu, vīraku un mirres. 12 Un sapnī saņēmuši norādījumu pie Hēroda neatgriezties, tie aizgāja pa citu ceļu uz savu zemi.   Mūsu priekšā ir pazīstamais notikums, kas vēsta par garo ceļu uz patieso Gudrību. Zvaigznes dienu kopš senatnes mēdz saukt par Epifānijas dienu. Šo vārdu pazīstamus lielai cilvēku daļai darīja Imants Ziedonis savās „Epifanijās”. Tas ir ļoti ietilpīgs vārds. Daudziem būs interesanti uzzināt, ka šis vārds dzima kādā senā Ziedoņa sarunā ar mācītāju Jāzepu Urdzi tālajos septiņdesmitajos gados. Vārds “epifānija” vēsta par Dievišķā parādīšanos, atspīdēšanu, tas norāda uz atklāsmes procesu. Evaņģēlijs vēsta, ka Dievišķais kā zvaigzne atspīd austrumu gudrajiem, vedot tos tālajā ceļā. Šis evaņģēlija notikums norāda uz katra cilvēka dzīves ceļu un tā iespējām. Mēs arī varam kļūt par šiem gudrajiem, kas nāk no tālienes. Vispirms mēs esam gudrie ar mazo burtu - kā cilvēki, kas paši mēģinām dzīves gudrību iegūt, garantēt un sasniegt. Un nav tā, ka šī mazā ierobežotā cilvēciskā gudrība mūs nevarētu aizvest samērā tālu, taču pēdējais solis ir drosme no tās atsacīties, to aizliegt lielākas Gudrības dēļ. Dieva atklāsme – Epifānija grib notikt arī pie mums. Dievišķais grib atspīdēt, atmirdzēt, uzspīdēt arī mūsos. Taču Dievišķais allaž ir dāvana, ko mēs nevaram sev iedot, bet kas atspīd tā cilvēka dzīvē, kurš as gatavs visu tās dēļ atdot.

Gareth Williams fra British Museum og arkeolog Amy Cooper forteller om vikingskatten som ble funnet ved bredden av elven Nidd i Nordre Yorkshire i 2007. Dette programmet er fra 2009, mens British Museum ennå forsøkte å finansiere mer enn 1 million pund for å kjøpe den. På den store vikingutstillingen som åpnet våren 2014 viser British Museum for første gang "The Vale of York Hoard" samlet. Skatten består av 617 mynter, mer enn 80 sølvgjenstander, en gullring og et vakkert , gullforgylt sølvkar. Gareth Williams har datert skatten til året 927 og i MUSEUM presenterer han en teori om at det kan være den siste vikingkongen i York, Gudrød, som gravde ned skatten på flukt fra kong Adalstein. Williams forteller også om hvordan hedenske og kristne symboler på noen av myntene forteller om den tidlige kristningsprosessen, som satte likhetstegn mellom apostelen Peter og den norrøne guden Tor. Programleder Øyvind Arntsen