Podcasts about gints

Skriešana ir viens no vienkāršākajiem veidiem kā sevi turēt labā fiziskā formā. Bet skrienot nepareizi, var viegli iedzīvoties veselība problēmās. Kā skriet pareizi, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta skriešanas treneris Andris Ronimoiss, sporta ārsts Toms Jānis Eglītis un "Skriešanas akadēmijas" galvenais treneris Salvis Gruševs. "Vai skriešana ir pirmais, kā uzturēt sevi formā, jā, fiziski aktīviem cilvēkiem, kas ir tikuši līdz skriešanai, tās ir ļoti labs veids, kā sevi uzturēt formā. Vēl ir daļa, kuriem jātiek līdz skriešanai," uzskata Andris Ronimoiss. Pēc pārtraukuma atsākt nav viegli, grūtākais ir iziet pa durvīm. Toms Jānis Eglītis piebilst, ka ir jāseko pašsajūtai. Nevajag ierobežojumus, ka obligāti jāaiziet pie sporta ārsta, tikai tad skriesiet. Tas tikai būs ierobežojums, lai vispār sāktu kustēties.  "Vispirms vajag gribēt kustēties un sākt kustēties, ja mēs jūtam, ka kustību laikā kaut kas sāp, ir bail vai neesam par kaut ko pārliecināti, tad sporta ārsta konsultācija ir nepieciešama. Vienmēr ir grūtāk uzsākt un vēl grūtāk būs uzsākt, ja uzliks „blokus”," uzskata Toms Jānis Eglītis. Andris Ronimoiss norāda, ka nevajadzētu salīdzināties cilvēkiem savstarpēji, piemēram, arī mērot pulsu skriešanas laikā, jo katrs cilvēks ir individuāls. "Kas vienam ir 130, otram – 160, nevajag pieņemt, ka internetā izlasītais mērījums 130 vai 140 ir tas, zem kura jāturas. Tā nav," norāda Andris Ronimoiss. "Sajūtas jāmāk noķert, iesācējam tā ir lielākā problēma, viņš nejūt. Viņam liekas, ka tas ir viegli, bet patiesībā ķermenim nav viegli, sirdij nav viegli," skaidro Andris Ronimoiss. Es saku, ja atnāc dušā pēc pirmajiem treniņiem un tev ir - ou, šis bija forši, visticamāk, tu darīji kaut ko par ātru. Sajūsmai nevajadzētu būt. Vieglajam treniņam jābūt tādam, kas dod labsajūtu, bet no kura neesi super enerģizēts. Tā ir viena no pazīmēm, ka bija par intensīvu. Mēģināt mierīgi, kad liekas, ka ir mierīgi, vēl nedaudz samazināt ekspektācijas. Tas būs iesācējam pareizais.   Gints Konošonoks pasākumā "Tukuma novada sporta laureāts 2024" šogad saņēma apbalvojumu "Aktīvākais tautas sporta vēstnesis". Viņš ir vietējās kopienas "Tukums skrien kopā" līderis un katru pirmdienu 18.30 tiekas ar domubiedriem, lai kopā noskrietu 10 kilometrus. Tukuma skrējēji tikko piedalījušies Rīgas maratonā, bet maija sākumā noskrējuši 107 kilometrus maratonā Rīga - Valmiera. Gints ir arī viens no taku skriešanas seriāla "Stirnu buks" organizētājiem un ar viņu mežā, netālu no Tukuma, tikās Daina Zalamane.

"Ļoti interesanti, ka redzu to, kā nevajag. Es daudz mācos no citiem un man Latvijā patīk, ka es redzu to, kā es nevēlos dzīvot. [...] Es skatos uz cilvēkiem, kas sevi dēvē par turīgiem, bet es tur neredzu laimi un mīlestību," rubrikā "Dzīvei nav melnraksta" saka Gints Valdmanis. Gints ir fitnesa treneris un sociālo mediju satura radītājs, kurš iedvesmo daudzus vīriešus rūpēties par savu fizisko formu un neaizmirst arī par stilu un kosmētikas produktiem. Viņš arī mudina cilvēkus atcerēties par to, ka svarīgākais ir ģimene nevis materiālās vērtības.

To celebrate the Latvian film Flow winning the best animation category at the 2025 Oscars, Ally Pitts introduces an episode from previous guest Kristaps Andrejsons, which was originally published on his show, The Eastern Border. Links mentioned/alluded to in the episode: https://www.podchaser.com/podcasts/a-russian-soviet-movie-podcast-594862/episodes/state-funeral-sergei-loznitsa-91766026  https://theeasternborder.lv/about https://uppcinema.com/show/flow/  https://dukeslancaster.org/whats-on/cinema/flow-u https://www.watershed.co.uk/whatson/13080/flow Milton Keynes Gallery: https://mkgallery.org/event/the-4-30-club-away-u/ https://mkgallery.org/event/flow-u/  https://mkgallery.org/event/away-u/  https://www.thegardencinema.co.uk/film/flow/  Not technically an indie cinema, but still, this interview Picturehouse cinemas did with Gints Zilbalodis is worth a read. https://www.picturehouses.com/blog/the-movies-me-gints-zilbalodis Contact us/socials: All the links for a Russian & Soviet Movie Podcast you're ever likely to want or need: linktr.ee/russiansovietmoviepodcast We changed the name of the show a little while back, but the social handles/contacts are a bit of a mishmash. Email: russophilesunite@gmail.com Letterboxd: https://letterboxd.com/Ally_Pitts/ Listen to Ally's other podcast appearances on Podchaser

It's another bumper-sized edition of the Empire Podcast this week, folks, in which Chris Hewitt sits down on Zoom with the legendary director, Barry Levinson, on the eve of the release of his new gangster movie, The Alto Knights, starring Robert De Niro, Robert De Niro and Robert De Niro's dogs. [23:31 - 40:13 approx] Then, we also hear from Gints Zilbalodis, the director of this year's Oscar-winning animated movie, Flow, in an exclusive excerpt from a recent Empire VIP Club event, hosted by Beth Webb. [59:44 - 1:13:04 approx] Either side of those, Chris is joined in the podbooth by Helen O'Hara, James Dyer and, briefly, Alex Godfrey, to reflect on St. Patrick's Day, discuss Hollywood actors in British TV adverts, their favourite movie assassinations (because of the Ides Of March, see), chat about the week's movie news, and review Flow, The Alto Knights, and the Rachel Zegler double-whammy of Snow White and Y2K. Oh, and Chris bangs on about something called The Convergence. When you hear what it is, you'll most likely share his excitement. Enjoy.

Sam Clements is curating a fictional film festival. He'll accept almost anything, but the movie must not be longer than 90 minutes. This is the 90 Minutes Or Less Film Fest podcast. In this 90 Minutes or Less Spotlight episode animation filmmaker Gints Zilbalodis talks to Sam about his new movie Flow (84 mins).   Flow was made on free open-source software Blender, and since recording the film has gone on to win the Academy Award for Best Animated Feature at the Oscars. It's the first Latvian film to win an Academy Award.  Thank you for downloading. We'll be back in a couple of weeks! Rate and subscribe on Apple Podcasts: https://tinyurl.com/90minfilm If you enjoy the show, please subscribe, rate, review and share with your friends. We're an independent podcast and every recommendation helps - thank you!  You can also show your support for the podcast by leaving us a tip at our Ko-fi page: https://ko-fi.com/90minfilmfest Website: 90minfilmfest.com Blue Sky:  @90minfilmfest.bsky.social Instagram: @90MinFilmFest Tweet: @90MinFilmFest  We are a proud member of the Stripped Media Network. Hosted and produced by Sam Clements. Edited and produced by Louise Owen. Guest star Gints Zilbalodis. Additional editing and sound mixing by @lukemakestweets. Music by Martin Austwick. Artwork by Sam Gilbey. 

On the pod this week, Michael speaks with Latvian filmmaker Gints Zilbalodis about his Oscar-winning feature, FLOW. This conversation was recorded during the London Film Festival in October 2024, partway through Zilbalodis's remarkable journey with the film: a low-budget, independent feature made by a small crew that became one of the most lauded films of the year, and eventually picked up the Oscar for Best Animated Feature against stiff competition from the animation world's biggest names.Flow is in UK cinemas from 21st March, and Gints's first feature, AWAY, is returning to UK cinemas from 14th March.On Saturday 15th March, we're hosting a special double bill of both films, plus two of Gints's early shorts, with a masterclass Q&A with the director himself, at Curzon Soho in London. Find out more about this 'Whole Loada Zilbalodis' retrospective here.Subscribe to our Patreon for ad-free episodes and bonus conversations in our Library Cafe series.Follow us on Twitter or Instagram, or drop us an email at ghibliotheque@gmail.com. Get bonus content on Patreon Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Finalmente, sono riuscito a recuperare questo splendido e ripeto splendido film, vincitore dell'Oscar per il miglior lungometraggio di animazione.E, nonostante la statuetta tanto ambita non sia certezza assoluta per la qualità di una pellicola di qualsivoglia genere, in questo caso, mai riconoscimento è più meritato...perché FLOW è la meravigliosa storia di un gatto e dei suoi nuovi amici che, a bordo di una barca a vela, devono affrontare nientemeno che un mondo apocalittico, nel quale l'umanità è ormai un lontano ricordo e dove l'unione e la messa a parte dei contrasti sono la condizione necessaria per sopravvivere.Romantico, poetico, commovente e divertente, ma soprattutto intelligente, FLOW non lo dimenticherete e vi concquisterà il cuore.Da vedere e possedere senza alcuna scusa. Ipnotico nella messa in scena, sontuoso e perfetto nelle musiche.Capolavoro.

Oscar-winning director Gints Zilbalodis just proved you don't need fancy film school or million-dollar software to snag that golden statue. See the corresponding blog post with key takeaways here: https://www.schoolofmotion.com/blog/gints-zilbalodis-flow EJ sits down with animation's newest golden boy, Gints Zilbalodis, the genius behind "Flow" (yep, the one that just took home an Oscar). From doodling in Flash to accepting Academy Awards, Gints' journey is the ultimate inspo for anyone who's ever thought, "Maybe I could make cool stuff too?" Spoiler alert: You absolutely can.

Matthew Stafford is no longer an option for the Giants as he is staying with the Rams. Now Aaron Rodgers is being linked to them. Boomer said Rodgers only likes a certain kind of offense and that's not the offense Brian Daboll runs.

Zilbalodis, Gints www.deutschlandfunkkultur.de, Vollbild

Zilbalodis, Gints www.deutschlandfunkkultur.de, Vollbild

“Straumei” ir ļoti spēcīga konkurence “Oskaros”, bet labas izredzes uzvarēt – tā uzskata Losandželosas Kinokritiķu asociācijas prezidents Roberts Eibelijs (Robert Abele). Viņš pats kopš “Straumes” noskatīšanās ir pārliecināts filmas fans un uzskata to par labāko animācijas filmu daudzu gadu laikā. “Ceru, ka šī filma iedrošinās animatorus domāt plašāk par to, kā iespējams stāstīt stāstus un attiekties pret filmas varoņiem,” sarunā ar Māru Rozenbergu Losandželosā saka Roberts Eibelijs. Roberts Eibelijs ir amerikāņu kinokritiķis, kurš Losandželosā dzīvo jau 30 gadu, un viņa recenzijas visbiežāk publicē laikrakstā "Los Angeles Times". Tieši tur es atradu viņa apskatu par filmu "Straume" un uzrunāja intervijai. Eibelijs pašlaik ir arī pirms 50 gadiem dibinātās Losandželosas Kinokritiķu asociācijas prezidents. Losandželosas kino kritiķu asociācija ir viena no vairākām ASV profesionālajām organizācijām, kas apbalvojusi tieši "Straumi". Vai šāds iznākums jums ir pārsteigums? Roberts Eibelijs: Nē, nepārsteidza, jo es decembra sākumā, kad mēs balsojām, jau bija jūtams, kā šī filma kļūst arvien populārāka. Bet šis ir bijis ļoti spēcīgs animācijas gads – iznāca “Robots savvaļā”, iznāca jauna “Volisa un Gromita” filma, mūsu kritiķu vidū daudziem patika arī “Chicken for Linda”, kas balsojumā palika otrā. Bet, kad es redzēju “Straumi”, bija skaidrs, ka skatos kaut ko diezgan unikālu, neparastu un brīnišķīgu filmu, kas nelīdzinās nekam iepriekš redzētam. Jūs savā recenzijā nosaucāt "Straumi" par bezvārdu animācijas triumfu. Kas šajā filmā jūs tā aizķēra? Roberts Eibelijs: Viena no pirmajām lietām, kas mani pārsteidza – ka šie dzīvnieki nerunāja kā cilvēki un nebija cilvēciskoti, bet uzvedās vienkārši kā dzīvnieki. Nav daudz animācijas filmu, kas mēģinātu iepazīt radības tādas, kādas tās ir. Un tad ir šis stāsts par plūdiem, kur īsti netiek paskaidrots, kāpēc tie sākušies, nav neviena cilvēka, nav plaša konteksta, tikai šie dzīvnieki, kas sagadās vienā laivā un kopā mēģina izdzīvot. Kaut kādā ziņā tas likās cilvēcīgi, jo cilvēkiem patīk domāt, ka viņi prot sadarboties problēmu risināšanā, bet te tavā priekšā ir dzīvnieki. Un es sāku domāt: droši vien dzīvnieki bez mums ļoti labi varētu iztikt. Nezinu, vai tieši to Gints ar savu filmu gribēja pateikt, bet man šī doma ļoti patika: ka tas ir stāsts par izdzīvošanu, bet ne par cilvēku izdzīvošanu. (..) Pēdējos divus gadus Losandželosas kinokritiķu izvēle Animācijas filmu kategorijā ir sakritusi ar Kinoakadēmijas izvēli, piešķirot balvas “Giljermo del Toro's Pinnochio” un Mijadzaki “Zēns un gārnis”. Kādas, jūsuprāt, ir “Straumes” izredzes šā gada "Oskaros"? Roberts Eibelijs: Domāju, ka “Straumei” ir labas izredzes uzvarēt. Es jau sen esmu atmetis mēģinājumus prognozēt, un cilvēki saka, ka šogad “Oskari” ir vēl neparedzamāki kā iepriekš. Bet man šķiet, ka “Straumei” ir labas izredzes, jo balsotājiem varētu patikt iedot balvu šādai mazai filmai no valsts, kas agrāk nav bijusi pārstāvēta “Oskaros”. Filmai ar brīnišķīgu, jēgpilnu stāstu. Cilvēki novērtē, ka Gints šo filmu uztaisīja gandrīz paša spēkiem, ar ļoti nelielu komandu. Ir tik daudz lietu ap šo filmu, kas padara to simpātisku, un tas reizēm ir izšķiroši. (..) Par kuru animācijas filmu jūs pats balsojāt Losandželosas kinokritiķu balvu pasniegšanā? Roberts Eibelijs: Protams, par “Straumi”. Manuprāt, tā ir labākā animācijas filma, kādu esmu redzējis daudzu gadu laikā. Un tā neiekļaujas klasiskā animācijas filmas rāmītī. Reizēm tu skaties kādu animācijas filmu un uzreiz atpazīsti, no kurienes tā nāk un kādām priekštecēm līdzinās. Es ļoti ceru, ka “Straume” iedvesmos animācijas filmu veidotājus domāt citādāk par to, kā iedzīvināt savus varoņus un kā stāstīt stāstus. Ne viss ir jāpaskaidro. Un vēstījumi par mieru un saticību šobrīd ir ļoti svarīgi. Redzēt varoņus, kuri atrod kopīgu valodu, - tas radīja ļoti cerīgu sajūtu. Tu vēro kaķi, kurš pamazām iemācās stūrēt laivu, un domā: tas it kā ir neiespējami, bet varbūt tomēr nē! Man bija sajūta, ka šajā filmā redzu kādu evolūcijas pagriezienu – varbūt tieši tā sugas attīstās!   Lasi par filmu "Straume" vairāk.

Rihards Zalupe joins The Film Scorer Podcast! Rihards' latest score is for the Oscar and BAFTA nominated animated film Flow, which he co-composed with the film's writer and director Gints Zilbalodis. As such, Rihards and I spend much of our conversation talking about the score, including creating themes or specific sonic palette choices for each of the film's different animal main characters, co-composing a score with the film's director (which was also Gints' first time working with a composer on one of his films), and how Cat has become one of Latvia's national heroes. Rihards' score, and much of his other music, is available on all major platforms. Flow is available on demand or streaming on HBO Max. You can find out more about Rihards on his website.

La W conversó con Gints Zilbalodis, cineasta y animador letón que dirigió la película animada ‘Flow', la cual está nominada al Premio Óscar.

The director of the most celebrated animated film of the year sat down with IndieWire's Sarah Shachat to share how he made this charming and powerful film on a micro-indie budget. You can watch the full intrerview with Glints at Youtube.com/IndieWire. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

"Patiesībā jau "Zelta globuss" ir balva ne tikai Latvijas kino: tā ir pirmā balva neatkarīgajam animācijas kino. (..) Tagad ar to "Straumi" gan ir tā, ka nevarēs jau gaidīt, ka arī visas nākamās Ginta filmas – vai visi projekti, pie kuriem es strādāšu – būs ar līdzīgiem panākumiem. Tie būs citādāki darbi un, cerams, tieši ar to arī uzrunās skatītāju: tur būs jauni meklējumi, kas nav vis saistīti ar kaķiem un nerunājošiem zvēriem, bet gan ar citiem personāžiem un tēmām, kas arī, cerams, uzrunās plašu auditoriju visā pasaulē," saka Ginta Zilbaloža filmas "Straume" producents Matīss Kaža. Viņš — arī "Spēlmaņu nakts" Gada jaunais skatuves mākslinieks. Viņš — arī viens no enerģiskākajiem un jaudīgakajiem jaunās paaudzes kino nozares profesionāļiem.   Anete AšmaneVilsone: Vai šis laiks tavā dzīvē ir "Straumes" laiks? Matīss Kaža: Pavisam noteikti – jā. Dažādos līmeņos un dažādās izpratnē. "Straumes" laiks arī tādā ziņā, ka notikumi vienkārši ar mani notiek – pēkšņi un negaidīti, un tad kaut kā uz tiem ir jāreaģē. Tāpat kā kaķim filmā! Vai šonedēļ iznācis arī kāds miera mirklis, lai patiešām saprastu, ka viena no vislielākajām un vissvarīgākajām kino balvām ir saņemta, turklāt arī Latvijai tā ir pirmā – pateicoties jums? Nē, nav, jo paralēli bija vēl viens cits darbiņš – Kultūras akadēmijā mums bija pirmizrāde studentu izrādei "Degošie". Arī tagad viss turpinās, jo strādāju pie izrādes Nacionālajā teātrī. Tā ka vismaz līdz marta vidum joprojām būs gan "Straume", gan arī citas paralēlās straumes, jo turpinās arī balvu sezona: tūlīt būs zināmas nominācijas gan kino balvai "Bafta", gan "Oskaram", gan vēl visādi citi pasākumi, kuri, cerams, palīdzēs filmai "Straume" iegūt vēl vairāk skatītāju visā pasaulē. Kā ir ar kritiķu atzinību: vai par "Straumi" ir arī sliktas atsauksmes, vai tomēr tikai un vienīgi sajūsminātas? Par visām filmām ir arī sliktas atsauksmes. Arī par "Straumi" ir sliktas. Tomēr kritiķu atzinība un balvas, arī skatītāju atzinība – vai uz ko tādu tu un Gints Zilbalodis sākumā varējāt cerēt un gaidīt?  Skaidrs, ka tik ārkārtīgi pozitīvu rezonansi negaidījām – tas būtu ļoti naivi. Tagad mēs kaut kā cenšamies uz to pēc iespējas adekvātāk reaģēt un turpināt strādāt arī pie Ginta nākamā projekta, neskatoties uz visu to, kas jāpaveic vēl ar šo filmu – galvenokārt tās ir mārketinga un publicitātes aktivitātes. Bet tas, uz ko mēs cerējām vēl izstrādes procesā, bija Kannu kinofestivāls, jo, zinot Ginta iepriekšējās filmas "Projām" panākumus un arī šīs filmas kvalitātes un unikālo autora rokrakstu, domājam, ka potenciāls tur varētu būt. Bet arī tur neklājās viegli: festivālā iekļuvām pēdējā brīdī – jau tad, kad tā programma jau bija izziņota. Bijām kā viena no papildus pievienotajām filmām… Kannu kinofestivāls, protams, bija ļoti spēcīga starta platforma, jo tās filmas, kuras ir Kannās, iegūst ārkārtīgi lielu preses uzmanību, industrijas uzmanību. Mums arī paveicās ar to, ka bijām vienīgā animācijas filma konkrētajā konkursā, un tad jau tā izcēlāmies. "Straume" saņēmusi ne tikai kritiķu un nozares profesionāļu atzinību: arī skatītāju kopējais skaits, kas jau noskatījušies filmu, ir ārkārtīgi liels. Jā, tur varētu būt jau virs pusotra miljona noteikti. Šobrīd Meksikā nedēļas, pusotras laikā jau ir vairāk nekā 500 tūkstoši skatītāju – Latvijas filmai tas ir nebijis precedents, ka tik milzīgs skatītāju skaits mazā laika periodā to noskatījies. Tāpēc paldies meksikāņiem, kuriem ir ļoti mīļa šī filma ar kaķi. (smaida) Kaut gan jāsaka, ka no izplatītāju puses tur bija sarīkota milzīga mārketinga kampaņa. Mehiko un arī citās lielajās Meksikas pilsētās esot daudz milzīgu izkārtņu ar filmu. Vai jums plūst arī sajūsminātas fanu vēstules? O jā, arī spāņu valodā! Ļoti daudz tiekam tagoti instagramā un citur, tiktokā ir ļoti daudz video. Jo īpaši tagad, kad filma jau nonākusi Amerikā. Arī digitālajās platformās "Apple TV" un "Fandango" ir daudz video par to, kā kaķi skatās "Straumi". Un tad raksta, vai noskatījās filmu līdz galam vai tomēr apnika, bet daudzi kaķi esot noskatījušies to līdz galam.  Kad filma martā nonāks digitālajās platformās arī Latvijā, tas varētu būt otrais skatītāju vilnis – kaķi, kuri mājās skatās filmu. (smejas) Un izrādās, ka projekts ar mazu finansējumu var pārspēt simtiem miljonu vērtas filmas un vislielākās animācijas studijas. Šoreiz tā sanāca, bet domāju, ka filmas veiksmes noteicošais faktors ir tas, ka, līdzko cilvēki un arī konkrētās balvas balsotāji šo filmu ir noskatījušies, viņu attieksme pret to ir ārkārtīgi pozitīva. Cilvēki ar šo filmu ir pārņemti un ļoti emocionāli stāsta, ka viņiem šī filma liek domāt pat par eksistenciālām, trauslām, ārkārtīgi personīgām lietām. Katram tas ir kaut kas cits. Filma strādā vispārīgā līmenī un ir brīvi interpretējama – tur  ir tik daudz simbolu, kurus var atkodēt, un katrs pieķeras kaut kam citam. Tāpēc mēs ļoti aktīvi strādājam tieši pie tā, lai maksimāli daudz balsotāju šīm balvām un industrijas pārstāvji Amerikā arī noskatās šo filmu. Esam dzirdējuši labus vārdus no daudziem brīnišķīgiem pasaulē pazīstamiem amerikāņu kino autoriem, toskait no Benija Avni, Bila Heidera. Tas iedvesmo – ka šie lielie vārdi tik tiešām arī šajā filmā saskata kaut ko jaunu un oriģinālu. Gintam arī bija iespēja šīs nedēļas laikā ar dažiem no viņiem satikties. Priecājamies, ka neatkarīgai animācijai ir atbalsts. (..)  Jo patiesībā jau "Zelta globusa" balva ir ne tikai Latvijas kino: tā ir pirmā balva neatkarīgam animācijas kino, jo "Studio Ghibli" filmas "The Boy And The Heron", kas varētu būt tuvākā neatkarīgajai animācijai un kura līdz šim saņēmusi "Zelta globusu", budžets ir 80 miljoni dolāru. Tas nav salīdzināms ar pusnabadzības apstākļos veidoto filmu "Straume". 2017. gadā tapa tava pirmā filma – "Vienu biļeti, lūdzu"... Jā, un tai bija diezgan lieli panākumi kino festivālos dokumentālajā žanrā – it īpaši tajā ziņā, ka tā bija jauna režisora debija. Filmas "Vienu biļeti, lūdzu" panākumi palīdzējuši man taisīt jau nākamās filmas, jo bija iemantota uzticība, kas jaunajiem režisoriem reti kad tiek dāvāta. Vienmēr jau ar tādu skepsi skatās, kas tad tur iznāks, vai konkrētajam cilvēkam var uzticēt lielbudžeta projektu Latvijas kontekstā vai valsts finansējumu. Tagad gan ar to "Straumi" ir tā, ka nevarēs jau gaidīt, ka arī visas nākamās Ginta filmas (vai visi projekti, pie kuriem es strādāšu) būs ar līdzīgiem panākumiem. Tie būs citādāki darbi un, cerams, tieši ar to arī uzrunās skatītāju – ka tur būs jauni meklējumi, kas nav saistīti ar kaķiem un nerunājošiem zvēriem, bet gan ar citiem personāžiem un tēmām, kas arī, cerams, uzrunās plašu auditoriju visā pasaulē. Tas, kas ir mainījies pēc šīs filmas – tagad tās vārds ir izskanējis un Gints Zilbalodis kļuvis par vienu no pazīstamākajiem animācijas autoriem pasaulē, un tas nozīmē, ka mēs ceram iedvesmot jauniešus gan Latvijā, gan citur pasaulē, kas taisa nelielas animācijas filmiņas tieši šādā pašā brīvpieejas programmatūrā 3D kā mēs "Blenderī" vai citā, ka tas ir iespējams – ja tev ir redzējums un stāsts, ko pastāstīt, un tu esi gatavs būt emocionāli patiess un atklāts pirmkārt jau pats pret sevi, tad tas ir iespējams. Tas ir arī darba jautājums. Jo tik daudz, cik Gints šos gadus strādājis pie "Straumes"… Tas ir milzīgs apjoms, un jāsaprot, ka nebūs tā, ka tu vienkārši ieslēgsi programmiņu, kaut ko pačakarēsi, un pēc pusgada tev būs kaut kas ģeniāls. Tas tiešām ir darbs sešas, septiņas dienas nedēļā piecu gadu garumā. Vai tu piekrīti plaši izskanējušajam apgalvojumam, ka tieši animācija ir viens no spēcīgākajiem Latvijas kino industrijas žanriem? Animācija nav žanrs. Kā pērn teica Pablo Berdžers, saņemot Eiropas Kino akadēmijas balvu par "Robotu sapņiem" – animācija nav žanrs,  tā ir viena no kino formām. Tas ir izteiksmes veids. Pašā animācijā var būt dažādi žanri: varam uztaisīt kriminālfilmu, vesternu, piedzīvojumu filmu un tā tālāk. Bet kā medijs, kā izteiksmes veids, kā viena no kino tehnikām mūsdienu animācija tiešām ir tā, ar kuru mēs visdrīzāk varam uzrunāt visplašāko auditoriju šodienas kontekstā, jo mums ir tā iespēja atšķirties no tā kanona, kurā strādā lielākā daļa mūsdienu animācijas studiju gan Eiropā, gan Holivudā. Tur viss veidots "Pixar 3D" estētikā. Šķiet, ka gandrīz visas filmas veidojis viens un tas pats mākslinieks, jo tās estētiski ir ļoti līdzīgas, personāži ir ļoti līdzīgi, un gandrīz visās ir pāris dziesmu kaut kur pa vidu, lai varētu tikt nominētas "Oskaram" par labāko dziesmu... Īpaši būtu vēlams pievērst uzmanību animācijas īsfilmām: lūk, tas gan ir formāts, kurā parādās ļoti daudz oriģinālas, interesantas, eksperimentālas stāstniecības. Tā ir ļoti atšķirīga vizuālā valoda. Skaidrs, ka pilnmetrāža prasa komerciālu potenciālu, jo animācija ir dārga un ilgi top. Tāpēc tur būs pārdodamāks virziens. Bet arī tur Eiropas, Āzijas un arī Dienvidamerikas neatkarīgā kino veidotāji var izcelties ar savdabīgu, oriģinālu stilu. Amerikā tas ir nedaudz grūtāk, bet arī tur šad tad parādās jaudīga neatkarīgā animācija. Tu pirms mirkļa pieminēji, ka Ginta nākamā filma būs citāda. Skatoties arī uz tavu režisora darbu, veidojot filmas – katra no tām ir atšķirīga! (..) 2017. gada intervijā Lienei Jakovļevai tu teici, ka ar filmu "Kur vedīs ceļš" gribi aizsāk žanru, kas nav tipisks latviešu kino, ar to domājot vesternu. Vai tas tev arī kā māksliniekam, kā režisoram ir apzināts lēmums – regulāri mainīt virzienus un mākslinieciskās trajektorijas, kurās tu dodies? Varbūt vēlies izaicināt sevi? Es domāju, ka jā. Arī tādā ziņā, ka pirmkārt man tas ir jauns lēciens nezināmajā, un, otrkārt, ir bail atkārtoties, kas kaut kādā ziņā stimulē iešanu jaunā virzienā vai mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu citādāku izmantojumu, dažādus meklējumus. Taču vēl tā ir vēlme kaut kā atsvaidzināt kopējo kino ainavu un Latvijas kontekstā piedāvāt jaunus virzienus. Bet domāju, ka tas pamata uzstādījums vienmēr ir – kas ir tas stāsts, kas tevi emocionāli šobrīd satrauc vai arī par kādu tēmu tu gribi tīri intelektuāli diskutēt ar skatītāju. Vairāk – audioierakstā.  

The following interview is with Gints Zilbalodis, the director and writer of the 2024 Latvian silent animation film FLOW about Cat, who must team up with various species on a refuge boat to survive a flood.  The film won the Golden Globes for Best Picture - Animated and is shortlisted for the Best Internation Film Award at the 97th Oscars. Interviewer: Shaurya Thapa

I had the pleasure of interviewing the director of my favorite animated film of the year. Move over, Wild Robot! Because here comes Flow Subscribe to YPA Reviews for more content. https://www.youtube.com/channel/UCQrUmfPvYdxuBYuvkAREhxA?view_as=public Go to https://www.ypareviews.com/ to read my written reviews and stay up to date on all of my newest podcast and YouTube content. Subscribe on SoundCloud https://soundcloud.com/user-114056851 Follow Me on Twitter and Instagram @ypareviews TikTok @ypareviewschicago

Director Gints Zilbalodis is here to talk about his new wonderfully charming and utterly pantomimed new animated film, Flow. This interview contains spoilers for Flow. More about Flow The world seems to be coming to an end, teeming with the vestiges of a human presence. Cat is a solitary animal, but as his home is devastated by a great flood, he finds refuge on a boat populated by various species, and will have to team up with them despite their differences. In the lonesome boat sailing through mystical overflowed landscapes, they navigate the challenges and dangers of adapting to this new world. More about Gints Zilbalodis Gints Zilbalodis (1994) is a Latvian filmmaker and animator. His debut feature film A w a y which he made entirely by himself won the Best Feature Film Contrechamp Award in Annecy. It has been selected in more than 90 festivals and sold in 18 territories. His fascination for filmmaking began at an early age watching classic films and making shorts. Prior to A w a y he made 7 short films in various mediums including hand-drawn animation, 3D animation and live-action and often mixing their characteristic aesthetics. Flow is his second animated feature film, having its World premiere at the Un Certain Regard section in Cannes. Find us at⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠www.werewatchingwhat.com⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠instagram.com/werewatchingwhat⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠tiktok.com/@werewatchingwhat⁠⁠⁠⁠ THEDHK can be found at⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠instagram.com/thedhk ⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠,⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠twitter.com/thedhk⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠, and⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠facebook.com/thedhkmovies⁠

“Mani neinteresē taisīt “Šreku 10”, un man ir skaidrs, ka gribu turpināt strādāt Latvijā,” pēc filmas “Straume” lielajiem panākumiem saka režisors Gints Zilbalodis. 7. decembra vakarā “Straume” tika kronēta par Eiropas labāko animācijas filmu, apsteidzot sāncenšus no Francijas, Spānijas, Čehijas un Šveices. Eiropas Kinoakadēmijas balva, kuras rezultātu nosaka nevis žūrija, bet vairāki tūkstoši Kinoakadēmijas biedru, ir būtiskākā kino balva Eiropā. Un tās iegūšana palielinājusi “Straumes” izredzes arī uz Amerikas Kinoakadēmijas balvas jeb “Oskaru” nomināciju. Kolēģe Māra Rozenberga nedēļas nogalē bija balvu pasniegšanā Šveices pilsētā Lucernā un aprunājās gan ar “Straumes” radošo komandu, gan citvalstu žurnālistiem par šīs filmas fenomenu. Uzvarētāja paziņošana izsauc gaviles ne vien zālē, bet arī mediju centrā tai līdzās, kur ap pussimt Eiropas žurnālistu vienlaikus skatās ceremoniju un strādā. Vēlāk uzzināšu, ka par “Straumi” turējuši īkšķus arī vairāki citu valstu kolēģi. Vēlāk preses konferencē pēc balvu pasniegšanas žurnālisti grib zināt, kā tik mazai valstij kā Latvija izdevies radīt Eiropas labāko animācijas filmu, vai komanda jau domā par “Oskariem” un kāpēc “Straumē” nav slikto varoņu. Par pirmo jautājumu Gints Zilbalodis saka: jābūt labām idejām, gatavībai riskēt un nekopēt lielās studijas; par “Oskariem” diplomātiski atbild, ka tad jau redzēs, bet kāpēc slikto varoņu filmā nav tāpēc..., ka viņu tie garlaiko. Gintam patīk veidot varoņus, kam ir trūkumi kā mums visiem, bet ne apzināts ļaunums. Jo tiem var just līdzi. Bet tādas filmas taisīt ir grūtāk nekā vienkārši sadalīt varoņus labajos un sliktajos, saka Gints un piebilst: es taisīju tādu filmu, ko pats gribētu skatīties, nevis darīju “kā vajadzētu”. Angliski pēdējā pusgada laikā Gintam Zilbalodim nācies runāt daudz vairāk nekā latviski, jo “Straumes” starptautiskie panākumi liek sniegt simtiem interviju visās pasaules malās. Klātienē redzot, kā tas notiek, var tikai apbrīnot viņa un arī citu nominēto režisoru un aktieru izturību. Dienā pirms ceremonijas Gintam Zilbalodim ir sarīkotas četras apaļā galda intervijas, katrā pa pieciem, sešiem žurnālistiem. Vairums grib zināt vienu un to pašu: kā radās filmas ideja, kas viņu iedvesmoja, vai kaķa balss ir īsta, vai filma ir mājiens par klimata pārmaiņām, un tā tālāk. Un Gints Zilbalodis nesatricināmā mierā pacietīgi atbild. -- Savukārt 9. decembrī saņēmām ziņas, ka “Straume” ir uzvarējusi arī Losandželosas Kinokritiķu asociācijas un Bostonas Kinokritiķu asociācijas balsojumā. Iepriekš to par labāko animāciju atzina arī Ņujorkas Kinokritiķu asociācija. Vai “Straume” oficiāli pietuvosies ASV Kinoakadēmijas balvu jeb “Oskara” nominācijām, uzzināsim 17.decembrī, kad tiks izziņoti pretendentu “īsie saraksti”, bet nominantu pieciniekus izsludinās janvāra vidū.

Today Rachel has the chance to talk to animator Gints Zilbalodis who is the visionary animator behind films like AWAY and the new film FLOW Get your #animationjunkie merch at https://www.teepublic.com/stores/hallmarkies?ref_id=8581 For all of my interviews https://www.youtube.com/watch?v=RUXrD_GPfFY&list=PL7wz447AgL4zCpbwD6finm99UJtugYhnb For the Talking Disney Classics Podcast on youtube https://www.youtube.com/playlist?list=PL7wz447AgL4wBeDtPI6IgHc6mh4LyIRkY Please support my content on patreon at https://www.patreon.com/hallmarkies Listen to Hallmarkies Podcast at https://podcasts.apple.com/us/podcast/hallmarkies-podcast/id1296728288 Follow Rachel's Reviews on Itunes https://itunes.apple.com/us/podcast/rachels-reviews/id1278536301?mt=2 Follow my blog at https://rachelsreviews.net Follow me on twitter https://twitter.com/rachel_reviews Follow me on facebook https://www.facebook.com/smilingldsgirlreviews/ Find the patreon at https://www.patreon.com/hallmarkies You can find the rest of the interviews at rotoscopers.com Follow me on twitter twitter.com/rachel_reviews Follow Rachel's Reviews on youtube https://www.youtube.com/c/RachelsReviews Follow Rachel on facebook www.facebook.com/smilingldsgirlreviews Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Five years after he made an animated feature by himself ("Away"), director Gints Zilbalodis is back with a new animated movie — "Flow". It's about a cat on the journey of a lifetime... or maybe nine. "Flow" opens in select theaters this Friday Nov. 22. Zilbalodis shares how he explored animals, nature, weather and the earth in cool and visually breathtaking ways.

"Flow" had its world premiere at the 2024 Cannes Film Festival in the Un Certain Regard section, where it received positive reviews for its animation, dialogue-free story, and score. It is now the the Latvian entry for Best International Feature Film at the 97th Academy Awards. Director, Writer, Producer, and Composer Gints Zilbalodis was kind enough to spend some time talking with us about his work on the film, which you can listen to or watch below. Please be sure to check out the film, which will be opening in theaters on November 22nd at the Angelika Film Center in New York City from Janus Films and Sideshow. It is up for your consideration for this year's Academy Awards for Best Animated and International Feature Film. Thank you, and enjoy! Check out more on NextBestPicture.com Please subscribe on... Apple Podcasts - https://itunes.apple.com/us/podcast/negs-best-film-podcast/id1087678387?mt=2 Spotify - https://open.spotify.com/show/7IMIzpYehTqeUa1d9EC4jT YouTube - https://www.youtube.com/channel/UCWA7KiotcWmHiYYy6wJqwOw And be sure to help support us on Patreon for as little as $1 a month at https://www.patreon.com/NextBestPicture and listen to this podcast ad-free Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

La chronique cinéma d'Anne-Marie Baron

At least he has more energy than Daniel Jones.

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks, Dr. Hist. Gints Apals.  

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks, Dr. Hist. Gints Apals.  

Gints Zilbalodis discusses his film "Flow" at Cannes77: its visual storytelling, themes of fear and trust, and his evolution from "Away." The post “Flow”, interview with the director Gints Zilbalodis appeared first on Fred Film Radio.

Gints Zilbalodis discusses his film "Flow" at Cannes77: its visual storytelling, themes of fear and trust, and his evolution from "Away." The post “Flow”, interview with the director Gints Zilbalodis appeared first on Fred Film Radio.

Gints Zilbalodis discusses his film "Flow" at Cannes77: its visual storytelling, themes of fear and trust, and his evolution from "Away." The post “Flow”, interview with the director Gints Zilbalodis appeared first on Fred Film Radio.

Gints Zilbalodis discusses his film "Flow" at Cannes77: its visual storytelling, themes of fear and trust, and his evolution from "Away." The post “Flow”, interview with the director Gints Zilbalodis appeared first on Fred Film Radio.

Gints Zilbalodis discusses his film "Flow" at Cannes77: its visual storytelling, themes of fear and trust, and his evolution from "Away." The post “Flow”, interview with the director Gints Zilbalodis appeared first on Fred Film Radio.

Gints Zilbalodis discusses his film "Flow" at Cannes77: its visual storytelling, themes of fear and trust, and his evolution from "Away." The post “Flow”, interview with the director Gints Zilbalodis appeared first on Fred Film Radio.

Saruna ar filmas “Straume” (2024) režisoru Gintu Zilbalodi un producentu Matīsu Kažu noris Kannu Festivālu pilī (Palais des festivals) – šī baltā modernisma stilā veidotā ēka kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem ir kļuvusi par festivāla simbolu. Tieši šeit 22. maija pēcpusdienā notiks filmas pasaules pirmizrāde “Īpašais skatiens” (Un Certain Regard) skatē 77. Kannu kinofestivālā. Skate, kurā šogad ir iekļautas 18 filmas, tiek uzskatīta par jauno autoru, rokrakstu un drosmīgu izteiksmju meklējumu zonu. Šogad “Straume” ir vienīgā animācijas pilnmetrāža šajā konkursā un tajā nav dialogu.  "Manuprāt, šī ir pirmā filma, ar kuru varētu lepoties," vērtē Gints ZIlbalodis. ""Projām" [Ginta Zilbaloža pirmā filma] - esmu apmierināts, bet redzu ļoti daudz kļūdas. Tas ir labi, ja es neredzētu šīs kļūdas, tad šī filma nebūtu izdevusies. Ja es būtu vienmēr apmierināts. Varu atviegloti uzelpot, ka filma ir pabeigta, jo ne vienmēr bija garantēts, ka paspēsim filmu pabeigt un pabeigt kārtīgi. Process bija intensīvs ar daudz izaicinājumiem. Principā šī ir mana īstā  filma. "Projām" varētu saukt par tādu studentu filmu, mazbudžeta filmu, kuru veidoju viens pats bez īsta plāna, bez scenārija. Šis ir pirmais nopietnais darbs man. Tāpēc es arī daudz mācījos. Kad filma ir pabeigta, varu atklāt, ka tiešām nezināju, ko es daru, procesa laikā es tikai sapratu, kā veidot filmu. Es varu to atklāt, jo man liekas, filma ir izdevusies. Varu atklāt, cik ļoti biju uztraucies, jo kamēr to dara, man ir jārada iespaids, ka es zinu, ko es daru, ka visu saprotu. Man liekas, neviens nezina, ko viņš dara. Man liekas, ka ir labi darīt to, ko nemaz tik ļoti neizproti. Riskēt. Mēģināt ko jaunu, kas nav darīts." "Filma vismaz man ir tāds projekts, ar kuru varu ļoti lepoties. Noteikti arī būs negatīvas atsauksmes, kā par visām filmām. Es domāju, ka būs ļoti daudz cilvēku, kurus šis ceļojums uzrunās," uzskata Matīss Kaža. Savukārt 11. jūnijā “Straume”  piedalīsies konkursa skatē Pasaules animācijas galvenajā festivālā Ansī (Francijā) un apceļos arī vairākas citas valstis, kas gaida rindā, lai demonstrētu filmu. Bet Latvijā vizuāli krāšņais un meditatīvais stāsts “Straume” būs skatāms rudenī. Pirms 26 gadiem Kannu kinofestivāla skatē tika iekļauta Lailas Pakalniņas filma “Kurpe” (1998), kas atjautīgi pārskatīja Pelnrušķītes tēlu un fabulu. Šobrīd Latvijas vārds plašākā kino kontekstā izskan tieši ar Zilbaloža “Straumi” un viņa filmas animētajiem tēliem. Filmu, kas uzbur vizuāli krāšņu, poētisku un postapokaliptisku pasauli, kurā dažādu sugu dzīvniekiem ir nepieciešams sadarboties, pats režisors redz kā pārsteidzošu atklājumu tās skatītājiem.  Ar filmas autoriem sarunājas Dārta Ceriņa.

Stāsta animatore un Latvijas Animācijas asociācijas vadītāja Anna Zača Mūsdienās nu jau tik pierastā un bieži lietotā 3D animācija pirmo reizi tika ģenerēta uz datora, kas sasniedza vidējas istabas lielumu un bija tikai dažas sekundes gara. Pagājušā gadsimta 60. un 70. gados norisinājās pirmie eksperimenti ar datorģenerētu trīsdimensonālu attēlu kustības ilūziju jeb 3D animāciju. Viena no filmām, kas visbiežāk tiek dēvēta par pirmo 3D animāciju ir "Pixar" studijas dibinātāja Edvīna Katmula (Edwin Catmull), un Frederika Parka (Frederic Parke) kopdarbs ar nosaukumu "Rokas datoranimācija": tajā redzama trīsdimensionāla roka kustībā. Divdesmit gadus vēlāk, 1995. gadā, studija "Pixar" radīja pirmo pilnībā animēto filmu "Rotaļlietu stāsts" (Toy Story). 3D animācijas tehnika ir strauji attīstījusies pēdējo 50 gadu laikā. Pirmās 3D animācijas bija grafiskas ar robustām kustībām, bet mūsdienās daļa no 3D filmām un specefektiem jau tiek dēvēti par 4D to īpašā reālisma dēļ. Līdzīgi kā leļļu animācijā, arī 3D animācijā katrs tēls un objekts ir veidots trīs dimensijās un vajadzīgo rakursu animācijas galvenajam varonim var iegūt ar pāris klikšķiem. Savukārt zīmētajā animācijā katra tēla pozas pagrieziens ir jāpārzīmē no jauna. 3D animācija izmanto visdažādākos stilus, tā sastopama gan stilizēti robustā, gan izsmalcināti realistiskā attēlā. Daļa no šobrīd aktuāliem animācijas seriāliem un filmām tapuši 3D tehnikā taču ar tehnoloģiju palīdzību imitējot gan zīmēto, gan leļļu animācijas filmu estētiku. Šī animācijas tehnika guvusi lielu popularitāti tās plašo iespēju un pieejamības dēļ, turpretī klasiskās tehnikas mūsdienās paliek arvien ekskluzīvākas. Jebkurš interesents, kam ir dators, mūsdienās var vismaz mēģināt apgūt 3D animāciju, jo tiešsaistē ir pieejama gan apmācība, gan brīvpieejas (opensource) programmatūra. Populārākā no šādām programmām ir "Blender". Mūsdienās 3D animācijā arvien lielāka loma ir arī aktieriem un horeogrāfiem, kuri tiek aktīvi iesaistīti animācijas procesā līdz ar kustību izsekošanas tehnoloģiju attīstību, savā ziņā aizvietojot animatorus. Taču 3D animācijas attīstībai viss vēl priekšā: jau šobrīd varam lūkoties uz to, kā mākslīgais intelekts ietekmē kino un varam tikai minēt, kā tā ietekmē būs mainījusies animācijas pasaule pēc gadiem desmit. Šogad Kannu kinofestivālā Latviju pārstāvēs 3D animācijas tehnikā veidotā Ginta Zilbaloža filma "Straume". Šī būs otrā reize festivāla pastāvēšanas vēsturē, kad Latvijā veidota filma iekļūst Kannu kinofestivāla sadaļā "Īpašais skatiens" (Un Certain Regard) - konkursa programma filmām ar oriģinālu māksliniecisko redzējumu. Kā arī pirmā reize, kad festivāla konkursos tiek iekļauta pilnmetrāžas animācijas filma no Latvijas. Savus pirmos darbus Gints sācis veidot vēl mācoties Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas Vidusskolā, jau tad Ginta animācijas izpelnījās starptautisku ievērību. Taču viņa līdz šim veiksmīgākais darbs ir bijusi pilnmetrāžas animācijas filma "Projām", kas izskanēja visā pasaulē kā pilnībā viena cilvēka rokām darināta pilnmetrāžās animācijas filma.

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Šoreiz saruna ar Gintu Zeiļu par laivām - par pārbūvi, kādas pārbūvēt. Tāpat par doršību, ko darīt un nedarīt ar laivu, cik zirgspēki nepieciešami normāla copmaņa laivai. Daudz noderīgu padomu un ieteikumu! Konkursa balviņa no https://outdoorexperts.lv/lv/  @outdoorexpertslatvia7605  https://www.lielaisloms.eu/

Krustpunktā lielā intervija ar atvaļināto diplomātu, Latvijas Universitātes vieslektoru Gintu Jegermani. Viņš daudzus gadus ir veltījis Latvijas diplomātijai un starptautiskajām attiecībām, ir bijis vēstnieks vairākās valstīs. Vēl pirms desmit gadiem pasaules notikumi Latvijas mediju telpā bija krietni otršķirīgi. Dažām lietām, protams, sekojām līdzi, bet daudz vairāk mūs interesēja pašu pensijas, ekonomika un politika. Situācija pēdējo gadu laikā pamatīgi ir mainījusies. Arvien vairāk mūsu izvēles nosaka tas, kas notiek citviet pasaulē. Krievijas uzsāktais karš to ir atklājis īpaši spilgti. Bet ne tikai tas. Pasaulē kopumā, īpaši Rietumu pasaule, šķiet, piedzīvo lielas pārmaiņas. Un kas notiks tālāk?   

Krustpunktā lielā intervija ar atvaļināto diplomātu, Latvijas Universitātes vieslektoru Gintu Jegermani. Viņš daudzus gadus ir veltījis Latvijas diplomātijai un starptautiskajām attiecībām, ir bijis vēstnieks vairākās valstīs. Vēl pirms desmit gadiem pasaules notikumi Latvijas mediju telpā bija krietni otršķirīgi. Dažām lietām, protams, sekojām līdzi, bet daudz vairāk mūs interesēja pašu pensijas, ekonomika un politika. Situācija pēdējo gadu laikā pamatīgi ir mainījusies. Arvien vairāk mūsu izvēles nosaka tas, kas notiek citviet pasaulē. Krievijas uzsāktais karš to ir atklājis īpaši spilgti. Bet ne tikai tas. Pasaulē kopumā, īpaši Rietumu pasaule, šķiet, piedzīvo lielas pārmaiņas. Un kas notiks tālāk?   

Par attiecību kopšanu, rūpēm un apdāvināšanu, un atbildes meklējumiem uz lielo jautājumu par to, kas ir mīlestība.

Šoreiz neparasta saruna, bet izrādās, ka mednieki ir dažādu profesiju pārstāvji - arī mācītāji. Gints Polis ir no Raiskuma, ikdienā strādā kā Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs, kapelāns Zemessardzē, kā arī dodas misijās uz Indiju. Esot mājās, arī medī. Tad arī par to runājam! Epizode sadarbībā ar GPSPRO.lv Jaunmoku 26, Rīga (pie Komforta) blakus t/c Spice https://www.gpspro.lv/search_result/lv/ Epizodi veido: Linda Dombrovska, Indulis Burka Pievienojieties šim kanālam, lai iegūtu piekļuvi privilēģijām. https://www.youtube.com/channel/UCqB3nyhYHXKobopia9d7xgA/join

In the fiercely competitive world of e-commerce, creating content that not only stands out but also performs exceptionally on social media is the key to capturing the attention of your audience. Confect helps commerce companies create paid social content that consistently delivers greater outcomes. Gints Gailis, Head of Marketing Operations joins us to discuss their core solutions. One solution focuses on enabling e-commerce brands and agencies to edit dynamic product ads, while the second tool leverages AI to analyze ad content and connect it to ad performance. Gint outlines their growth strategy that is centered on strategic partnerships with agencies, which are key to expanding their client base and nurturing long-term relationships. He also stresses their commitment to data-driven decision-making, using their analytics product to gain valuable insights into ad performance, and sharing these insights across various channels, establishing themselves as industry thought leaders. Gints emphasizes the significance of their website, highlighting its simplicity and user-friendliness, which ensures that visitors can easily comprehend their offerings. The website's product pages, allow visitors to try simplified tools for an early ‘aha moment', which is crucial in simplifying the decision-making process.

Jaunā Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija pēdējā gada laikā ir baudījusi milzīgu ārzemju mediju interesi – te pabijuši žurnālisti gan no amerikāņu laikrakstiem „New York Times” un „Washington Post”, gan franču „Le Monde”, gan poļu „Gazeta Prawna”, televīzijas kanāli „Arte”, „Current Time”, Ķīnas un Japānas televīzijas. Vairumā gadījumu viņu gids ir muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs, vēstures doktors Gints Apals, kurš ilgus gadus strādājis diplomātijā. Par to, kā ārzemniekiem stāstīt par deportācijām uz Sibīriju un ko mums pašiem vēl būtu vērts zināt par šiem traģiskajiem notikumiem deportāciju gadadienā, sarunā ar Gintu Apalu.

Daudzas viedtālruņu lietotnes ikdienā seko līdzi mūsu atrašanās vietai, runātajam un rakstītajam. Tomēr pa ceļam lietotnes klusi, klusi uzkrāj milzīgu datu apjomu par mums. Iespējams, jūsu viedtālrunis tieši šobrīd sūta atrašanās vietas datus vairākiem uzņēmumiem… Vai Tev ir bijusi sajūta, ka lietotnes Tevi noklausās? Mītus no patiesības nošķir Uldis Lībietis no "Tet" un Gints Māklanietis no CERT. Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Turpinot Latvijas klubu apgaitu, “Basketstudijas” 2+1 pastāvīgie vadītāji viesos aicinājuši Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas vicelīderu BK “Ventspils” galveno treneri Gintu Fogelu. Runājām par: - piesardzīgajām pirmssezonas prognozēm un komandas veiksmīgo startu; - sagatavošanās posmā nepagūto un iespējām to paveikt sezonas laikā; - komandas kodola saglabāšanu un vajadzīgajām pārmaiņām; - jaunpienācēju potenciālu un iespējām to realizēt; - pozitīvajām emocijām pēc vizītes Igaunijā; - kā uzvarēt izbraukuma otrajā spēlē; - kā pietrūka, lai uzvarētu čempionus; - vai “Prometey” ir neapturami; - Užavas kausa intrigu; - viesmīlīgo zāli Ogrē. 52 minūtes par BK “Ventspils” un Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas aktualitātēm!

Pirms gada aizsāktā sadarbība starp kamerorķestra Sinfonietta Rīga mūziķiem un mākslas centru "Zuzeum" turpinās arī šogad - ar trim cikla "Vasaras vakara kamermūzika" koncertiem, kuri notiks 26., 27. un 28. augustā.  Par to, kas mūs tajos sagaida un kā māksla sadzīvos ar mūziku, "Klasikā" runājam ar mākslas zinātnieci un šī projekta kuratori Ingu Šteimani, kā arī kamerorķestra Sinfonietta Rīga pārstāvjiem - preses sekretāru Gintu Ozoliņu un obojistu Māri Kuģi. Inta Pīrāga: Gint, vai vari atgādināt, kā radās jūsu sadarbība ar "Zuzeum" un kā sapratāt, ka tieši tur būtu piemērotas telpas, kurās muzicēt?   Gints Ozoliņš: Visu jau nevar stāstīt. (smejas) Bet, ja jau otro gadu esam šeit, tas nozīmē, ka sadarbība ir bijusi abpusēji patīkama. Patīkama mūziķiem un patīkama arī klausītājiem? Gints Ozoliņš: Pilnīgi noteikti! Šo ciklu mēs stūrgalvīgi atsakāmies saukt par festivālu. Mēs vispār atsakāmies to kaut kā nosaukt, jo tā koncepts ir absolūta relaksācija, absolūta brīvība mūziķiem. "Vasaras vakara kamermūziku" faktiski aizsākām pirms trim gadiem - pirmais gads bija Dzintaru koncertzālē, un tad mēs nospriedām - nesam tomēr Rīgas vārdu, tāpēc mums vajadzētu pieturēties pie galvaspilsētas, un sadarbība ar "Zuzeum" izveidojās nejauši. Kā pievienoto vērtību nolēmām pacelt vizuālās mākslas karogu un atradām sev brīnišķīgu kompanjoni - mākslas zinātnieci un kuratori Ingu Šteimani, kura it kā vairāk grozās pa Jūrmalu, tomēr mums izdevās viņu pierunāt sadarboties. Starp citu, Inga pati mūzikas vidusskolu beigusi kā pianiste, bet tālāk viņas ceļi gājuši uz vizuālo mākslu. Man, savukārt, kā preses sekretāram ir tieši otrādi - esmu pabeidzis Mākslas akadēmiju, bet pilnīgi nejauši strādāju orķestrī... Ar šo ciklu it kā neko tiešā veidā nevaram panākt: mēs nevaram sakausēt nesakausējumo - ūdeni ar uguni, bet tajā pašā laikā mēs zinām, ka kultūras norises Rīgā vienmēr notiek atsevišķi viena no otras - ir teātra publika, ir vizuālās mākslas publika, ir koncertu publika. Šis ir mūsu mēģinājums visus savest kopā. Mēs redzam arī, ka publika atšķiras - klausītāji nav tie paši, kas ir orķestra "Sinfonietta Rīga" koncertos. Publika ir ārkārtīgi ieinteresēta un ļoti aizrautīga. Māri, lai arī šajos vakaros valda brīvība, kā tad īsti ir ar tām programmām? Man jau šķiet, ka tās tomēr ir ļoti rūpīgi izmeklētas. Katru vakaru akcents ir uz kaut ko savu. Protams, pārsvarā akcents tiek likts uz mūsdienu mūziku un ne tikai latviešu - arī uz Baltijas un ārzemju laikmetīgo mūziku. Kā tapušas programmas? Māris Kuģis: Šīs programmas kaut kādā ziņā ir tāds perfektais haoss. It sevišķi tas tā bija pirmajā gadā, kad katrs no mums iesūtīja savu ideju, kas, protams, mūs kā mūziķus uzrunāja, jo mēs paši sastādījām savu "ēdienkarti". Bet šogad mums jau ir, teiksim tā, kaut kādas vadlīnijas. Pats uzstāšos trešajā koncertā "Baltijas zvaigzne". Iemesls, kāpēc vairāk ir laikmetīgā mūzika un arī 20. gadsimts - tādēļ, ka gribam eksperimentēt ar sastāviem. Šogad negribēju spēlēt klasiskajā pūtēju kvintetā, kā to darīju pagājušogad. Šoreiz gribēju spēlēt kopā ar kādu stīginstrumentu. Nāca klāt ideja par Baltijas valstu komponistiem. Sazinājos ar vienu savu paziņu no Igaunijas - pianistu Johanu Randveri, un viņš ieteica skaņdarbus un komponistus. Atradu šo fantastisko duetu, kuru atskaņošu kopā ar vijolnieci Agnesi Kanniņu. Jo ejam tālāk mūzikas vēsturē, jo lielāka salikumu dažādība un visādas interesantas lietas. Inga, kā kuratore tu lielākoties esi saistīta ar izstādēm, bet šajā gadījumā mēģināsi publikai "iebarot" to, kā, mūziku klausoties, var skatīties arī uz mākslu. Būs arī tavs komentārs. Inga Šteimane: Kuratora aspekts šajā komentārā ir būtisks. Ar komentāru palīdzību publikai tiek veidots priekšstats par mākslas darbu un mūzikas saistību ar laikmetu, kurā tie tapuši. Man tas šķiet svarīgi. Jo, kā jau Gints minēja, tās darbības notiek diezgan nošķirti. Arī studijās un darbnīcās svētā radīšana notiek atsevišķi un tad nokļūst plašajā kultūras laukā, kur nu var izteikt komentārus. Tāpēc tas ir jādara, jo ne vienmēr to dara. Vizuālo mākslu un mūziku var salīdzināt caur formu, caur abstraktiem formas radīšanas principiem, var norādīt uz tādiem interesantiem paradoksiem - ka vienā laikā dzīvojoši mākslinieki, vērtējot viņus atsevišķi katru savā nozarē, liekas it kā nesalīdzināmi. Piemēram, labs piemērs būtu pirmā vakara komponists Tomass Adess - ar ko viņu salīdzināt Latvijā? Un tad es meklēšu piemērus un mēģināšu publikai radīt asociācijas - ahā, tad tā tas varētu būt! Kuratora darbs ir veidot komentāru, veidot saiknes, iespējamo interpretāciju. Vairāk - ierakstā. Cikla "Vasaras vakara kamermūzika" programma

Tēlnieks Gints Grīnbergs no Bostonas atvedis skaņu plati ar sava tēva – baritona Kārļa Grīnberga – balsi, ko dāvina Latvijas Radio (LR). Pirms dažām dienām ar Ingvildu Strautmani "Facebook" sazinājās Gints Grīnbergs, sakot, ka viņš vēlas kaut ko atnest uz Radio un nodot Radio rīcībā. Viņš ir atnesis sava tēva ieskaņotu skaņu plati, ko nodot Latvijas Radio arhīvam.  Ginta Grīnberga tēvs Kārlis Grīnbergs ir dzimis pie Valmieras, bēgļu gaitās kā bērns nonācis Vācijā, tālāk Amerikā, kur arī nodzīvoja visu atlikušo mūžu. Vienmēr mīlēja latviešu dziesmas un mūzika. Bija baritons, kas izmācījās par arhitektu. Pats teicis: "Vai nu  es esmu arhitekts, kas dzied, jeb baritons, kas projektē mājas." Dziedājis kā solists Ņujorkas Latviešu korī, sadarbojās ar diriģentu Andreju Jansonu. "Nācās dziedāt gan Linkolna centrā, gan Karnegi zālē. Tas, manuprāt, viņam bija dzīves kalngals," vērtē Gints Grīnbergs. LR arhīvā līdz šim ir viens skaņdarbs, kurā dzirdama Kārļa Grīnberga balss kopā ar Ņujorkas latviešu kori. Arī Gints Grīnbergs ir izmācījies par arhitektu, bet tagad nodarbojas ar tēlniecību, kā arī dzied Bostonas korī, ir otrais bass. Raksturojot savu darbu tēlniecībā, Gints Grīnbergs stāsta, ka saviem darbiem izmanto lūžņus un atgriezumus, tiem cenšoties dot otru mūžu. "Es taisu trīsmetrīgas pienenes un suņuburkšķus, gan tādus, ko var pie sienas mājā pielikt," atklāj Gints Grīnbergs. Pēc nedēļas kopā ar Bostonas kori Gints Grīnbergs dosies uz Minesotu, kur no 29. jūnija līdz 4. jūlijam norisināsies XV Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV. Bostonas koris gatavojas arī dalībai dziesmu svētkos Latvijā 2023.gadā.

Kur pelēks ir labāks par brūnu, bet dzeltens labāks par pelēku? Šo Ievas Vaivodes un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Vītoliņu-Mālderu ģimene Bukultos: mamma Daina, tētis Gints un bērni Ance (5 gadi) un Jēkabs (9 gadi).

Filozofiju viņš devās studēt tikai un vienīgi sievietes dēļ. Viņam patīk vecas fotogrāfijas un labi stāsti. Kafiju viņš, protams, dzer tikai melnu un bez cukura – kā jau īstens intelektuālis. Un viņš uzskata, ka Emīlijas Benjamiņas gars Latvijas presē joprojām dzīvs. Viņš uzskata, ka cēsniekiem piemīt īpašs kods, ka labākā psihoterapija ir skriešana un ka Benjamiņas gars Latvijas presē joprojām dzīvs. Villas Sarunu jaunajā epizodē – filmas «Emīlija. Latvijas preses karaliene» producents GINTS GRŪBE sarunā ar Annu Peipiņu. Projektu «Villas Sarunas» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Villas Sarunas saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa. #SIF_MAF2021

20. septembrī kinoteātrī "Splendid Palace" Latvijas un pasaules pirmizrādi piedzīvos vēsturiskā daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene”. Pēc pirmizrādes filma no 23. septembra būs pieejama skatītājiem izklaides platformā "Tet+", bet no 1. oktobra – kinoteātros visā Latvijā. Par unikālu radošo pieredzi un filmu ar vairākiem režisoriem un scenārija autoriem stāsta producents Gints Grūbe. Uzklausām režisorus Andi Mizišu, Kristīni Želvi un Dāvi Sīmani un aktierus Gunu Zariņu un Juri Bartkeviču, kā arī un operatoru Andreju Rudzātu.

4.septembrī, dzejnieka Aleksandra Čaka 120. jubilejas noskaņās notiks mūsdienu kultūras forums "Baltā nakts". 2021.gada "Baltās nakts" tēma ir "Iedomu spoguļi", kas aizgūta no dzejnieka Aleksandra Čaka 1937.gadā publicētā tāda paša nosaukuma dzejas krājuma. Taka "Čaks un šis laiks". Mākslinieks Gints Gabrāns Kultūras rondo atklāj, pa kādam Čaka takām ar aplikācijas San starpniecību vedīs viņš.  

Kur bija pazudis vape paps Gints un viņa raidījums Skata Punkts?

Pirmdien apritēs 80 gadi kopš 1941. gada deportācijām, kurās uz ieslodzījuma un nometinājuma vietām izveda vairāk nekā 15 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. Kā noritēja vērienīgā okupācijas varas operācija – kā cilvēkus izveda, kādus secinājumus un pētījumus ļauj veikt arhīvā glabātie dokumenti un izvesto liecības? Par šiem un citiem ar deportācijām saistītiem tematiem plašāksarunā ar Latvijas Nacionālā arhīva vecāko ekspertu, vēsturnieku Gintu Zelmeni.

Padomju režīma operācija «Прибой» jeb «Krasta banga». No Baltijas izsūta vairāk nekā 90 000 «tautas ienaidnieku». Kā deportācijas ietekmēja cilvēku likteņus, noskaņojumu un kādas bija pretestības formas līdz pat atmodai? Šīs nedēļas raidījuma "Viens pret vienu" viesis - Vēsturnieks Gints Zelmenis.

Iesākam jaunu ciklu „Dīvāna kinozāle”, kurā piektdienās iztaujāsim gan kino, gan citu nozaru profesionāļus par viņu atradumiem digitālajās filmu straumēšanas platformās. Kā pirmos savā nesenajā kinoskatītāja pieredzē aicinājām dalīties producentu Gintu Grūbi un režisori Ilzi Burkovsku-Jakobsenu. Producentam Gintam Grūbem šis ir aktīvs darba periods: nupat noslēgusies filmēšana septiņu sēriju televīzijas seriālam “Emīlija. Latvijas preses karaliene” un rit jaunās Viestura Kairiša filmas “Janvāris” uzņemšanas sestā diena. Pirms jautāt par konkrētiem pēdējā laikā redzētiem kinodarbiem, kurus viņš rekomendētu noskatīties arī “Kultūras Rondo” klausītājiem, vispirms īsi pārspriežam jaunās audiovizuālās kultūras principus, kurus lielā mērā šobrīd noformē tīmekļa straumēšanas platformas. Kā pirmo ieteikumu Gints min dāņu režisora Tomasa Vintenberga filmu “Vēl pa mēriņam”, kura tika godalgota Eiropas kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā ar Labākās filmas, scenārija, režisora un aktiera balvu. Titullomā mūsu skatītājiem jau diezgan labi pazīstamais, robusti emocionālais aktieris Madss Mikelsens. Filmu iespējams noskatīties vietnē "kinobize.lv" un "Amazon Prime"  straumēšanas vietnē. Traģikomiskā filma stāsta par četru draugu mēģinājumiem panākt spilgtākas un pilnasinīgākas dzīves pieredzi ar neliela reibuma palīdzību. Otrs ieteikums:Martina Skorsēzes dokumentālais seriāls “Iztēlojies, ka tā ir pilsēta”, kas seko Manhetenes intelektuāles, publicistes un sabiedrības izklaidētājas Frenas Lebovicas uzskatiem un atmiņām gan par Ņujorku kā specifisku kulūrtelpu, gan par dažādiem sarežģījumiem, ar kuriem jāsastopas domājošam un meklējošam cilvēkam, kurš paša pieredzi salāgo ar savu priekšteču vai paraugu paveikto. Trešais ieteikums Deivida Finčera filma "Manks". Titullomā izcils ir aktieris Gerijs Oldmens, tāpat jāpiemin skrupulozā filmēšanas tehnikas pieeja, kurā saskatāmas precīzas atsauces uz operatora Grega Tolanda savulaik revolucionāro rakursa maiņas metodi, kuras visuzskatāmākais piemērs ir tieši Orsona Velsa drāma “Pilsonis Keins”, kuras scenārija autors bija šīs, Ginta Grūbes ieteiktās Netflix filmas galvenais varonis Hermans Mankevics. Režisore Ilze Burkovska-Jakobsena šobrīd seko līdzi savas pēdējās, dokumentālās animācijas filmas “Mans mīļākais karš” starptautiskajām gaitām. Paredzēti seansi gan Spānijā, gan Francijā – atkarībā no tā, kā virzīsies pandēmijas līkne, savukārt Amerikas Savienotajās valstīs filma ir promotēta un var tikt skatāma vietnē Vimeo.com. Runājot par kino kā personīgu izklaidi, Ilze piemin, ka šobrīd izmanto platformu MUBI.com, jo tajā var skatīties kino, kuru ne vienmēr piekrīt baudīt viņas bērni. Kopīgie vakari vairāk tiek aizvadīdi, sekojot "Netflix" piedāvājumam, bet īpašāku kino pārdzīvojumu Ilze gūst no jau pieminētā digitālā videoarhīva MUBI. Ja vēlaties iepazīties ar leģendārā lietuviešu izcelsmes amerikāņu režisora Jona Meka darbiem, to iespējams izdarīt ne tikai kino platformā MUBI, bet arī Lietuvas Jona Meka centra mājaslapā "mekas.lt".

Rēzeknes teātrī “Joriks” skatītāju vērtējumam nodots jauns iestudējums “Pērs Gints. Dzīves fikcija”. Režisors Mārtiņš Eihe caur dēkaini un laimes meklētāju Pēru Gintu un pacietīgi viņu mīlošo un uzticami gaidošo Solveigu runā par feminismu, sieviešu tiesībām un vienlīdzīgumu. Izrādi teātrī raksturo kā poētisku ceļojumu laikā un telpā ar Henrika Ibsena lugu un Jāņa Grota, Ārijas Elksnes un Elzas Ķezberes dzeju, vēstot par Pēru Gintu, dažādām Solveigām un sieviešu tiesībām. Uz skatuves trīs aktieri, kas stāv pie mikrofoniem. Pērs Gints – Kārlis Tols, Solveigas – Karīna Lučiņina un Jekaterina Garfunkele. Starp dzeju Pēru Gintu un divām Solveigas pusēm iestudējumā dažādi fakti par feminisma kustību, par nevienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm darbā, vardarbību ģimenē to visu gan stāstot, gan vizuāli tekstus rādot uz ekrāna, kas atrodas aiz aktieriem. “Viens ir tas pats lugas motīvs, kurš iedot to, ka Pērs visu dzīvi blandās apkārt, redz, dara, piedzīvo, un Solveiga visu mūžu gaida. Tas ir tā laika, vai kaut kādā ziņā sievietes mājās sēdēšanas apzīmējums, man liekas, ļoti precīzs, otrs tāpēc, ka tas ir norvēģu darbs, un kā mēs zinām, tad Skandināvija līdztiesībā, līdzpastāvēšanā, manuprāt, ir tikusi vistālāk. Islande kaut kādā ziņā vistālāk, jo viņa ir maziņa un ātri spēj vienoties par kaut kādām lietām. Un, man likās, jā, ka to visu kopā sapludinot ar dzeju, tas veido to fonu tam, kur mēs varam runāt par līdztiesību,” stāsta izrādes režisoru Mārtiņš Eihe, skaidrojot, kā no Henrika Ibsena “Pēra Ginta” nonāca līdz feminismam. Režisors atzīst, ka viņam mūsdienu feminisms ir nevien par sievieti, bet par cilvēkiem un par viņu līdzāspastāvēšanu vienlīdzīgos apstākļos.  

Jaunībā tā stingrā zaļā bizē pīta un apsargā to asi zobeni. Bet briedumā tā bizi krāšņās tūtēs atver vaļā, lai izdaiļotu apkārtni. Šo Jāņa Eduarda Medeņa un citu klausītāju atsūtītās mīklas min spēlfilmas "Maiņa" producenti Gints Grūbe ar sievu Inesi Boku-Grūbi un desmit gadus veco dēlu Aleksandru.

BK “Ventspils” galvenais treneris Gints Fogels, viesojoties “Baskestudijā 2+1”, stāsta par savu līdzšinējo pieredzi un komandas jaunā modeļa tapšanu, pieredzējušo spēlētāju lomu un jauno perspektīvām, sezonas intrigām un priekšnojautām. Pafbet Latvijas – Igaunijas līgas čempionāts sāksies sestdien, 3. oktobrī, ar Kurzemes derbiju “Liepāja” – “Ventspils” un vēl divām aizraujošām spēlēm.00:00 - Atgriešanās galvenā trenera arodā, sastāva sakausējums;06:30 - "Ventspils" komplektēšanas process, algu salīdzinājums;12:00 - Šīs sezonas mērķi, neapmierinošās pārbaudes spēles;17:15 - Trenera asistents Andris Gūtmanis, paļaūsanās uz ventspilniekiem;24:20 - Jauniešu dēļ "uzvaru neziedos"; Rihards Lomažs kā piemērs;34:10 - Kristaps Ķilps un Dāvids Vīksne – no viņiem sagaidītais sniegums;39:00 - Jautrais Kriss Kofijs un jaunais Dāvis Ozers;48:40 - Sezonas sākums Liepājā. 

This week on The AFA Podcast, we bring you another interview! AFA Contributor Evan Vernon (making his podcast debut) spoke with Latvian filmmaker Gints Zilbalodis,  director, animator, editor, producer and writer on the one-man feature film Away (opening in UK and Ireland cinemas on August 28). During the fascinating conversation, Gints discusses his path to animation and how he came to embark on such an ambitious project at such a young age. He also talks about why he made certain decisions when making the film, and his key influences, which include animators, live-action filmmakers and even videogame designers. Full show notes at https://www.animationforadults.com/2020/08/the-afa-podcast-interview-gints.html

21. jūnijā Mākslas stacijā "Dubulti" tika atklāta Ginta Gabrāna jauno darbu personālizstāde "Fināla lielā atklāšana". Izstāde līdz 13. septembrim risināsies Mākslas stacijas telpās, Jūrmalas pilsētvidē un kā papildinātās realitātes aplikācijas "SAN" projekts - visā Latvijas teritorijā, turklāt reizi mēnesī būs arī ekskursijas, kurās mākslinieks ir solījies piedalīties. Latvijas Radio 3 "Klasika" Lienes Jakovļevas personā bija klāt izstādes atklāšanas brīdī, uzrunājot gan pašu mākslinieku Gintu Gabrānu, gan izstādes kuratori Ingu Šteimani. Liene Jakovļeva: Inga, ko īsti nozīmē strādāt kopā ar Gintu Gabrānu? Inga Šteimane: Gints ir ārkārtīgi radošs mākslinieks – darbs ir nepārtrauktā procesā, un no mākslas kvalitātes viedokļa tas ir satriecoši, tāpēc jau arī ir rezultāts... No producēšanas viedokļa ir mazliet citādi, bet tāpēc jau ir pieredze, lai to visu padarīt iespējamu. Nenožēloju ne mirkli, kaut tas ir grūti. Šī ir diezgan simboliska izstāde – atklājam arī brīdi, kad varam atkal reāli satikties. Dzīvā satikšanās ne tikai mūziķiem, bet arī māksliniekiem ir nepieciešama, vai ne? Inga Šteimane: Tas vispār ir ļoti interesants aspekts – šobrīd satiekamies dzīvajā kontaktā, taču māksla šajā projektā vēsta par nākotni – varbūt diezgan nezināmu, diezgan leģendām apvītu, bet par to, kā mākslīgais intelekts, kas ir 21. gadsimta zinātnes oficiālā prioritāte un, kā redzam, arī mākslinieki uz to reaģē, tuvākajos simt gados mainīs mūsu dzīvi. Šī izstāde ir burvīgs vēstnesis! Varbūt mazliet banāli skan, bet pēc šī pavasara, kad bijām tik ļoti izolēti un izskanēja visādi vēstījumi, kā nu viss mainīsies, izstāde arī rāda to, ka pasaule mainās, un vizuālo priekšstatu jomā mums nāksies samierināties ar daudziem kaimiņiem. Jā, tā ir nākotne. Tomēr šajā izstādē, Gint, jūs raugāties arī pagātnē, jo, ja nebūtu tā visa, kas ir – šīs 2000 fotogrāfijas no jau notikušajām izstāžu atklāšanām, nevarētu būt arī tas, kas ir šodien. Tā tomēr ir tāda sasaiste starp pagātni, šodienu un ceļā uz nākotni? Gints Gabrāns: Jā, tās bildes ir ļoti svarīgas, tāpat kā paši neirotīkli, kas radīti vairāk nekā pirms pārdesmit gadiem. Taču bija problēmas, ka tobrīd uz vizuālo tēlu apmācību vēl īsti nebija fotogrāfiju – tieši mūsdienās cilvēki paši tās liek sociālajos tīklos, būtībā baro mākslīgo intelektu ar vizuālo materiālu. Bet – jā, viss balstās uz iepriekšējo, kas nosaka rezultātu. Var jau samācīt visu ko, un tur arī tas parādās – ka cilvēkiem par to vajadzētu domāt: ja nākotnē būs ar mašīnu apmācību veidotas sistēmas, tad ko viņas būs samācījušās? Inga, man drusku ir bail no tā mākslīgā intelekta. Tev nav? Inga Šteimane: Nē! Pateicoties Ginta rosinājumam, izlasīju ļoti vērtīgu grāmatu – Nika Bostroma “Superintelekta versijas”. Šobrīd tomēr neesam tik ļoti tuvu tam superintelektam, un tās versijas ir apmēram simt gadu perspektīvā, bet nu – kā jau Gints saka, būtībā viss atkarīgs no mūsu paša skatpunkta: piemēram, ja Ginta intuīcija šobrīd ir spēcīgi pateikusi priekšā mākslas vizuālo nākotni pēc piecdesmit gadiem, arī mēs, pārējie, varam balstīties uz saviem cilvēciskajiem resursiem. Starp citu, tas ir būtisks aspekts, jo, kā raksta Bostroms, mašīnām tuvāki mēs esam tad, kad domājam. Mūsu cilvēciskais resurss ir mūsu bezapziņas intelekts. To lietojot – un esmu pārliecināta, ka mākslinieki to lieto, un Gints jo īpaši –, varam tuvoties atziņām, atklāsmēm, varam nebaidīties no tehnoloģijām, pateicoties saviem cilvēciskajiem resursiem. Sarunu pilnā apjomā lasiet LSM!

ReTV raidījums JAUTĀ-JUMS. Saruna ar mākslinieku Gintu Gabrānu. Raidījums ēterā 26.05.2020.

Gints Mednis: https://www.linkedin.com/in/gintsmednis/?originalSubdomain=lvSonarWorks: https://www.sonarworks.com/SoundID: https://www.sonarworks.com/soundid/listen--Subscribe to Asketic Podcast on:Apple Podcast:https://podcasts.apple.com/lv/podcast/asketic-podcast/id1496922775Spotify:https://open.spotify.com/show/73QSMYK46NHoHCytJYYmPZ?si=Mw4ZLISUSoueh9Es1pCLUgYouTube:https://www.youtube.com/channel/UCQdekksSROS4PCxRV7aqT3QGoogle Podcasts:https://podcasts.google.com/feed/aHR0cHM6Ly9mZWVkcy50cmFuc2lzdG9yLmZtL2Fza2V0aWMtcG9kY2FzdA--Asketic design & branding:Instagram: https://www.instagram.com/asketicstudio/LinkedIn: https://www.linkedin.com/company/asketic/WWW: http://asketic.com/

Saruna ar aktieri un mednieku Gintu Grāveli. Par to, kad un kāpēc aktieris kļuva par mednieku, kā tiek pārlaists Covid-19 laiks. Par to, kāpēc Gints nolēma kļūt par aktieri, par sapņu lomām un kolēģu attieksmi pret to, ka Gints ir mednieks. Epizodē arī rubrika “Lindas fakti”, kur atklājas, kādas ligas senāk ārstēja ar beigtu zaķi. Savukārt rubrikā “Oskara praktiskie padomi” stāsts par to, kā ātri un ērti izmērīt distanci mežā. Mūzika: Catalyst by Alexander Nakarada Link: https://filmmusic.io/song/5186-catalyst License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Režisora un mākslinieka Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas darbs „Projām” nupat ieguvis Nacionālo kino balvu „Lielais Kristaps” kategorijā „Labākā animācijas filma”. Turpinās ceļš pa dažādiem pasaules kinofestivāliem, un stāstu par kāda zēna ceļu uz mājām caur brīnumainu zemi varam vērot arī uz mūsu kinoekrāniem. Ko nozīmē vienam pašam izveidot pilnmetrāžas animācijas filmu un kādas ir turpmākās režisora ieceres – par to Toma Treiberga sarunā.

Tieslietu ministrija sagatavojusi priekšlikumus, lai mazturīgiem cilvēkiem palīdzētu izkļūt no parādu sloga. Maksātnespējas process ir dārgs un ne katrai fiziskai personai pa spēkam, tādēļ ministrija ierosina paredzēt iespēju no parādiem atbrīvoties tiem, kuru nespēj pildīt parādsaistības divu līdz piecu tūkstošu eiro robežās. Šāda parādu atlaišana būtu iespējama vienu reizi mūžā. Kā vērtējams šis piedāvājums, vai tas neveicinās bezatbildīgu aizņemšanos, par to diskutējam raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: Tieslietu ministrijas  Nozaru politikas departamenta Olga Zeile, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa-Brūklīte, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboliņš, Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Aivars Rudi.

 Rudenī Latvijā pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma „Spiegs, kurš mans tēvs”. Ar producentu un režisoru Gintu Grūbi tiekamies  sarunā pēc filmas „Lustrum” un pirms „Spiegs, kurš mans tēvs”.

Raidījumā Īstenības izteiksme skan vēsturnieku eseju cikls “VDK vēsture Latvijā”. Vēsturnieks Gints Zelmenis stāsta par Valsts drošības komiteju (VDK) un ekonomiskajiem noziegumiem. "Runājot par VDK darbību, parasti atceramies politiskās represijas, spiegošanu ārzemēs, arī līdzcilvēku izsekošanu un izspiegošanu pašā Padomju Savienībā. Tomēr ļoti būtisks VDK darbības aspekts, kurš diemžēl pagaidām ir pētīts un aprakstīts ir daudz mazāk, ir ekonomisko noziegumu izmeklēšana un VDK darbība PSRS iedzīvotāju nelegālas saimnieciskās darbības uzraudzīšanā," skaidro Gints Zelmenis. Plašāk ar Ginta Zelmeņa pētījumu var iepazīties šeit.  

Raidījumā Īstenības izteiksme skan vēsturnieku eseju cikls “VDK vēsture Latvijā”. Vēsturnieks Gints Zelmenis stāsta par dažiem Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) darbības aspektiem. "VDK darbība Latvijā PSRS okupācijas laikā mums tradicionāli asociējas ar politiskajām represijām. Tas ir likumsakarīgi, jo VDK bija galvenais, lai arī ne vienīgais instruments, ar kuru PSRS vadošais un virzošais spēks, kā sevis apzīmēja PSRS komunistiskā partija, īstenoja politiskās represijas. Reducēt VDK darbību tikai uz politiskām represijām nebūtu īsti pareizi. Patiesībā komitejas darbības lauks bija daudz plašāks, sākot no ekonomiskās spiegošanas ārzemēs, beidzot ar sīku kontrabandistu tvarstīšanu tepat Latvijā," skaidro Gints Zelmenis.

Roja un Kristiānas podkāsta ''Vai viegli būt?'' otrā epizode ar īpašo viesi - Gintu! Rojs piedalījās TV3 šovā "Pilsētnieki pret lauciniekiem", kur viņam ar lauku puisi Gintu bija jāapmainās ar dzīvesvietām un vienam otram jāiedod dažādi "pilsētas"/"lauku" uzdevumi. Viens no tiem bija podkāsta ieraksts ar Kristiānu, kuram vēlāk pievienojās arī Rojs. Par to un visu citu klausies podkāstā "Vai viegli būt? ...Lauciniekam!"

„Ja es kaut ko daru, tad daru to kārtīgi. Ja braucu prom no valsts, tad kārtīgi – tā, ka tālāk nav kur,” tā par sevi smejas Marita un Gints, kuri jau pusotru gadu dzīvo Jaunzēlandē. Nonākot strupceļā ar Maritas biznesu, ģimene pametusi komfortablu dzīvi Latvijā un pārcēlusies uz Jaunzēlandi. Par to, kā vienlaikus būt latvietim un pasaules pilsonim, kā apvienot latviskās tradīcijas ar jaunzēlandiešu dzīvesveidu, stāsts raidījumā 21. gadsimta latvietis.

Gintautas Gascevičius muša būgnus. Muša BIX, „Skylėje”, „Merlin”, „GinGas”, „SEL” ir daugybėje kitų grupių. Dar kuria audioperformansus ir muziką teatrui. Gimtąja tarme jo vardas skambėtų Gints. Šiaulietis perkusininkas jau kone 30 metų muzikos scenoje daužo visa, kas skleidžia garsą. Grupių, kolektyvių, projektų, kuriuose jis yra grojęs ir tebegroja sąrašas netilptų į šio anonso formatą. Į LRT Radijo studiją menininkas atsinešė delne telpantį savo pirmąjį solinį albumą „Fonografijos”, pasirodžiusį USB pavidalu, kuriame groja net gigantiškomis karpių šėryklomis. Apie viską labai atvirai, fone skambant ne taip dažnai radijo eterį užpildančia mušamųjų muzika.

Gintautas Gascevičius muša būgnus. Muša BIX, „Skylėje”, „Merlin”, „GinGas”, „SEL” ir daugybėje kitų grupių. Dar kuria audioperformansus ir muziką teatrui. Gimtąja tarme jo vardas skambėtų Gints. Šiaulietis perkusininkas jau kone 30 metų muzikos scenoje daužo visa, kas skleidžia garsą. Grupių, kolektyvių, projektų, kuriuose jis yra grojęs ir tebegroja sąrašas netilptų į šio anonso formatą. Į LRT Radijo studiją menininkas atsinešė delne telpantį savo pirmąjį solinį albumą „Fonografijos”, pasirodžiusį USB pavidalu, kuriame groja net gigantiškomis karpių šėryklomis. Apie viską labai atvirai, fone skambant ne taip dažnai radijo eterį užpildančia mušamųjų muzika.

podkāsts Tauta - Helmuts Meškonis

Saruna ar VapeForums.lv lokomotīvi Gintu. Sarunā Gints sevi raksturo kā jauno ķīmiķi, pastāsta par tvaikošanas vēsturi, par eletroniskajām cigaretēm, tvaikotāju problēmām, kā redz šo industriju kopumā un daudz, daudz ko citu.. Vairāk informācijas var uzzināt Ginta izveidotajā diskusiju forumā http://www.vapeforums.lv patīkamu klausīšanos, Helmuts podkāsts Tauta