Podcasts about sieviete

  • 30PODCASTS
  • 65EPISODES
  • 39mAVG DURATION
  • 1MONTHLY NEW EPISODE
  • May 31, 2025LATEST

POPULARITY

20172018201920202021202220232024


Best podcasts about sieviete

Latest podcast episodes about sieviete

Kāpēc dizains?
Par ko mūsdienās runātu plakāts un kur šobrīd redzam plakāta līdziniekus?

Kāpēc dizains?

Play Episode Listen Later May 31, 2025 40:28


Cik sabiedrībai svarīgas un asas bija plakāta idejas pirms dažām desmitgadēm, un ko tas vēstītu mūsdienās – par cilvēkiem, varu, attiecībām? Kur šobrīd redzam plakāta līdziniekus un kur tajos sakoncentrētā doma precīzi ataino laikmetu? Par plakātu vēsturi, nozīmi, tajos ietvertajiem simboliem raidījumā "Kāpēc dizains?" sarunājas mākslas zinātniece RAMONA UMBLIJA, literatūrzinātniece JANĪNA KURSĪTE un mākslinieks KRIŠS SALMANIS, kurus studijā aicinājusi Ilze Dobele. Ilze Dobele: Vaicāsit – kāpēc šodien par to gribas runāt? Tāpēc, ka šobrīd ir tik ļoti daudz bezpieturzīmju paziņojumu. Varbūt valodnieki apstrīdētu šāda vārda lietojumu, bet man tiešām šķiet, bezpieturzīmju paziņojumi un arī mūsu ikdiena ir tāda attēlu virpuļu pārņemta ņirboņa, un koncentrēts vēstījums ir diezgan reta parādība. Ikreiz, kad mēs ar ko tādu sastopamies, mūsu prātam tas šķiet kā patīkams jūras vējš, kas mazliet atsvaidzina. Kur to īsti rast mūsdienās: kultūrā, literatūrā, mākslā, dažādos citos vēstījumos? Publiskā vidē grūtāk pateikt, kur mēs to redzam – varbūt kādos ielu zīmējumos. Reizēm skatāmies uz žurnālu titullapām. Un vēl man ļoti kodēts vēstījums reizēm šķiet veiksmīgas karikatūras. Bet sarunu sākam par plakātu, kurā viss minētais par koncentrēto domu bijis atrodams dažādos laikos un ar dažādiem mērķiem. Kas ir svarīgākais plakātā, un kāpēc tas var būt tik iedarbīgs? RAMONA UMBLIJA: Aktualitāte. Aktualitāte, kas ietverta vizuālajā tēlā. Vizuālais tēls nenozīmē, ka vienmēr ir jābūt zīmējumam, jo plakātā ļoti iedarbīgi ir arī vārdi. Septiņdesmitajos gados viens no populārākajiem plakātiem, kas slavenajā populārajā Varšavas plakātu biennālē arī vinnēja, bija uz balta fona rakstīti Šekspīra vārdi melnā krāsā: "To be, or not to be". Ja mēs šodien šo plakātu uzliktu uz ielas, vienalga, kur, domāju, tas iegūtu pavisam jaunu jēgu mūsu konkrētajā kontekstā. Tā kā ir ārkārtīgi svarīgi uztvert laikmeta elpu un atrast tam vizuālu izteiksmi. JANĪNA KURSĪTE: Tas ir salikums. Skatoties vēsturē, ir brīži, kad bija tikai melna un balta krāsa, un bija ļoti svarīgs šis kontrasts, jo plakāts visbiežāk ir būvēts pēc kontrastu principa un ar to uzrunājošs. Plakātā vēsturiski svarīga loma bijusi ornamentam – īpaši kara apstākļos, nemiera apstākļos, arī atmodas laikos. Tātad krāsu izvēle un spēcīgs vārdu salikums. Un, ja runā par nozīmēm, te Ramona jau iesāka ieskicēt: plakātam bijusi informatīva nozīme teātrī; kino jau vajadzēja ievilināt skatītāju, tātad klāt nāk šī maģiskā nozīme – informēt un saukt, bet politiski izšķirīgos brīžos ļoti svarīgi ir pārliecināt – par vai pret. Vai arī uz kaut ko aicināt. Kā 1916. gadā tapušais Riharda Zariņa slavenais plakāts "Aizstāvēsim tēvu zemi!" Sieviete tautas tērpā un ar paceltu zobenu rokās. KRIŠS SALMANIS: Pats galvenais ir ziņojums. Un man kā māksliniekam interesē, kā tas ziņojums ir ietērpts. Visinteresantāk – kā attēls saspēlējas ar tekstu. Pirmais, kas nāk prātā, par plakātu domājot, ka tā ir koša bilde – varbūt ne krāsu ziņā, bet vienkārši iedarbības ziņā kopā ar tekstu. Man šķiet interesanti, ja teksts nevis paskaidro bildi, bet lauž to vai varbūt atrisina. Vai dažkārt otrādāk – kad ir skaidrs, kādam jābūt tekstam, bilde pasaka kaut ko mazliet citu, un plakāts iedarbojas kā vienība. Tātad pretnostatījums arī pilnīgi noteikti var būt – nevis viens otru papildinošs, bet viens otram pretstāvošs. Pretstati kopā veido ziņojuma summu. Protams, gadās plakāti, kuriem nav teksta un to pat nevajag, un gadās tādi, kuriem pilnīgi pietiek ar melnbaltu tekstu vai ir vārds, kurš grafiski atrisināts ļoti skaistā krāsu vai burtveidolu formā. Pārlecot uz priekšu mūsdienās, viena no plakāta vietām ir dzīvojamā istaba, kur plakāts bieži ir rotājums. Kādam pie sienas ir slavenais plakāts "Nav cīņas bez uzvaras". Skaidrs, ka tur ir saturs, bet šķiet, ka tad, kad šos plakātus sāka taisīt, vairāk sajūsminājās par burtveidoliem, minimālismu un skaistumu. Tāpat kā "Būt vai nebūt". Bet ir liels jēdzieniskais smagums šajā plakātā – tas nav vienkārši rotājums. Mājas saimnieki uz to varbūt skatās pilnīgi citām acīm un domā, vai vajadzētu katru dienu uz to skatīties? Varbūt dzīvojamā istabā tomēr varētu kaut ko vieglāku... Saruna pilnā apjomā drīzumā būs lasāma portālā lsm.lv. Raidījuma producente - "Klasikas" galvenā redaktore Inga Saksone.

CILVĒKJAUDA
#219 Sieviete armijas pulkveža pakāpē: drosme nest divkāršu atbildību - PULKVEDE ANTOŅINA BĻODONE

CILVĒKJAUDA

Play Episode Listen Later Mar 20, 2025 98:20


Saruna ar Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona komandieri pulkvedi Antoņinu Bļodoni – sievieti, kas 27 gadus pavadījusi militārajā dienestā un lauzusi ne vienu vien stereotipu. Tā ir saruna par viņas ceļu no astoņpadsmitgadīgas meitenes līdz pirmajai sievietei, kas pulkveža pakāpē komandējusi valsts svētku parādi.Pulkvedes ceļš ir bijis pilns izaicinājumu un pārsteigumu. Viņa atklāti stāsta par mātes un karavīra lomu apvienošanu un brīžiem, kad sievietei militārajā vidē jāpierāda sevi vairāk nekā vīrietim ar tādu pašu izglītību un pieredzi. Mani īpaši sajūsmināja veids, kā pulkvede izveidoja savu hokeja komandu.  Runājām par to, kā izskatās ikdiena un plānošana militāristu ģimenē, kur “civilajiem” būtu ko aizņemties. “Tagad baidīties nav laika. Tagad mēs darām to, kas ir jādara,” – pulkvede dalās arī savās pārdomās par gatavību kara situācijai un sniedz vērtīgus ieteikumus satrauktiem prātiem.Antoņina Bļodone ir sieviete, kura parāda, ka īsta drosme ir spēja uzņemties atbildību un nest to ar pārliecību – gan armijā, gan dzīvē.Šo epizodi filmējām izcilā vietā – Power-Up SPACE Rīgas centrā. Šeit atgriezīsimies vēl un iesakām arī tev, ja meklē vietu, kur īstenot savus radošos projektus. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas, kur ierakstīt video vai audio, un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur vari rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Visa komanda ir atsaucīga un profesionāla. Apmeklē powerupspace.eu un piesakies iepazīšanās tūrei!Sarunā pieminētās saites atradīsi šīs sarunas lapā.SARUNAS PIETURPUNKTI:0:00 Ievads4:58 Kādi ir miera laika uzdevumi pulkvedei un viņas vienībai, kurā ir ap 400 karavīru7:16 Dienestā 27 gadus. Kas pamudināja izvēlēties šādu profesiju13:35 Kas astoņpadsmit gadus jaunu meiteni vilināja armijā15:48 “Bruņotie spēki nav individuālais uzņēmums” - veselīga konkurence paralēli darbam komandā18:29 Lielākie pārdzīvojumi ceļā uz virsnieka pakāpi23:26 Militāristu ģimene, kurā sieva ir “lielāks komandieris” nekā vīrs26:58 Amizanta situācija, kad “civilists" nonāk militāristu ģimenē33:37 Kā izskatās nedēļas plānošana militāristu ģimenē38:40 Power-Up SPACE ir vieta, kur īstenot savus radošos projektus. Te ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu39:40 Pulkvedes sporta rutīna41:35 Ja neviens neņem hokeja komandā, tad jāveido sava50:06 Kā atšķiras fiziskie normatīvi Valsts bruņotajos spēkos un Speciālo uzdevumu vienībās52:10 Pieredze divās miera uzturēšanas misijās Afganistānā57:50 Māte - karavīrs. Kurā brīdī nodalīt un kurā savienot šīs atbildības1:03:13 “Es atbildību par savu dzīvi uzņemos pati”1:05:01 Kad sievietei sevi ir jāpierāda vairāk nekā vīrietim. Militārās nozares specifika1:09:00 Ažiotāža ap pirmo pulkvedi - sievieti, kas komandē valsts svētku parādi1:12:17 Laužot stereotipus, ka karavīrs tikai rok ierakumus un šauj - kādas profesijas darbojas bruņotajos spēkos1:16:02 Ko nozīmē - būt gataviem kara situācijai un jautājumi, uz kuriem godīgi sev atbildēt1:23:17 Varianti un iespējas, ja valstī iestājas kara situācija1:27:10 "PRETkaravīri", kuri gatavi darīt jebko, lai tikai nebūtu kara1:31:08 Pulkvedes ieteikums satrauktiem prātiem1:33:58 “Īstenībā tas ir daudz, kas ir iedots vienam cilvēkam” - būt pateicīgam, pazemīgam un novērtēt to, kas ir dots

Kultūras Rondo
Irāņu režisoram Mohamedam Rasulofam par jaunāko filmu dzimtenē draudēja cietumsods

Kultūras Rondo

Play Episode Listen Later Jan 6, 2025 9:18


Mohameds Rasulofs ir viens no irāņu kino pasaules šā brīža pazīstamākajiem vārdiem Rietumu kultūrtelpā. Pēdējā desmitgadē viņa filmas godalgotas gan Kannās, gan Berlinālē. Kamēr filmas ceļoja pa pasauli, pašu režisoru nelaida ārā no valsts un mēģināja apklusināt gan ar aizliegumiem veidot kino, gan ar reālu cietumsodu. Pērn maijā Rasulofs aizbēga no Irānas un saņēma politisko patvērumu Vācijā. Iemesls bēgšanai bija viņa jaunākā filma „Seed of the Sacred Fig” jeb „Svētās vīģes sēkla”, par ko dzimtenē Rasulofam draudēja astoņi gadi cietumā. Filma un tās režisors bija starp nominantiem uz Eiropas Kinoakadēmijas balvu. Ar irāņu režisoru Mohamedu Rasulofu tiekamies Lucernā, kur pērn decembrī pasniedza Eiropas Kinoakadēmijas balvas. Rasulofam intervijas ir visu dienu un telpā esam vairāki žurnālisti, jo interese ir liela: to veicinājusi ne vien viņa jaunākā filma, bet arī režisora dramatiskā bēgšana no Irānas īsi pēc tās pabeigšanas. Rasulofs sasveicinās angliski, tomēr sarunu turpina ar tulka palīdzību dzimtajā persiešu valodā. Režisors atzīst, ka pēdējais pusgads kopš filmas „Seed of the Sacred Fig” iznākšanas viņam bijis tik spraigs, braucot pa festivāliem un sniedzot intervijas, ka vēl nav bijis laika līdz galam aptvert savu trimdinieka statusu. Pēc filmas uzņemšanas Irānu pameta vēl daļa no filmas komandas, bet citi palika. Pirmizrādē Kannās, kur filma saņēma žūrijas balvu, Rasulofs turēja rokās divu galveno aktieru fotogrāfijas. Uz jautājumu, vai Irānā palikušie kolēģi ir drošībā, viņš nevar atbildēt apstiprinoši.  Rasulofa filma, kuras angliskais nosaukums ir „Seed of the Sacred Fig”, botāniski akurāti būtu latviskojama kā „Svētā fikusa sēkla”, jo „ficus religiosa” ir konkrēta fikusu suga, un šī auga invazīvā daba ir viena no metaforām, ko Rasulofs lieto filmā. Viņš izteicies, ka agrāk metaforas savos darbos izmantojis daudz vairāk – tai skaitā, lai apietu cenzūru, taču ar laiku no tā noguris un pēdējās filmās daudz vairāk ļāvies reālismam. Filmas „Seed of the Sacred Fig” centrā ir Imans – Irānas revolucionārās tiesas tiesnesis un divu meitu tēvs, un filmas darbība norit laikā, kad pēc jaunās sievietes Masas Amini nāves 2022.gadā Irānu pārņēma plaša protestu kustība „Sieviete, dzīvība, brīvība”. Spriedze paaudžu starpā pieaug arī Imana ģimenē. Jāatgādina, ka Masa Amini nomira policijas iecirknī pēc aresta par „nepareizu galvassegas valkāšanu”. Filmā ir daudz reālu, ar telefoniem uzņemtu protestu video. Tiesa gan, pats Rasulofs šos protestus vēroja no cietuma, kurā bija ieslodzīts par „pret sistēmu vērstu propagandu” savās iepriekšējās filmās. Intervijās Rasulofs stāstījis, ka tieši saruna ar kādu varas pārstāvi cietumā, kurš viņam atzinies, ka nicina savu darbu, kļuva par iedvesmu viņa jaunākajai filmai. Līdzīgi kā iepriekšējās, tā tapa pagrīdē un lielā slepenībā. Režisors zināja, ka par šo darbu viņam draud astoņi gadi cietumā, tāpēc jau bija pieņēmis lēmumu pabeigt to un doties trimdā. Mohameda Rasulofa filma „Seed of the Sacred Fig” ir Vācijas šī gada pieteikums „Oskariem”. Rasulofs intervijās atzinis, ka startēt zem citas valsts karoga raisa viņā pretrunīgas sajūtas, tomēr skaidrs, ka šā brīža Irānas politiskais režīms šādu filmu „Oskariem” nekad nepieteiktu. Paredzams, ka uz Latvijas ekrāniem filma nonāks šā gada martā.

Radio Marija Latvija
Konference "Vīrietis un sieviete" | Parunāsim par | RML S10E013 | Baiba Stikute, Dina Florena | RML komanda | 11.10.2024

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Nov 6, 2024 34:55


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Augstāk par zemi
Jana Kukaine uzsver Latvijas kā postsociālisma valsts atšķirības feminisma izpratnē

Augstāk par zemi

Play Episode Listen Later Sep 29, 2024 29:57


Grāmatā izdots mākslas doktores, filozofes un feminisma teoriju pētnieces Janas Kukaines jaunākais darbs “Viscerālā estētika: afekti un feministiskā māksla postsociālismā”. Feminisma attīstības pamatvirziens saistās ar veco Eiropu un ASV, taču savā jaunākajā grāmatā autore meklē un tīši uzsver Latvijas kā postsociālisma bloka valsts atšķirības feminisma izpratnē. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, lai padarītu zinātnieku darbus, pieejamākus sabiedrībai, iedibinājis sēriju "Studia humanitarica", kurā jaunākais izdevums ir filozofes un mākslas zinātnieces Janas Kukaines darbs doktora grāda iegūšanai “Viscerālā estētika: afekti un feministiskā māksla postsociālismā”. Runāt par nesen iznākušo Janas Kukaines pētījumu, ko grūti nosaukt par lasāmgrāmatu plašai auditorijai, mani iedrošināja rezonanse, ko sabiedrībā izsauca viņas iepriekšējais darbs "Daiļās mātes. Sieviete, ķermenis, subjektivitāte". Tas patiešām tika sadzirdēts, rosināja diskusijas. Uzdrošinos apgalvot, lai arī reizēm mākslinieku darbi vai mākslas teorētiķu pētījumi varētu likties cita pasaule, tie tomēr ietekmē ikdienas dzīvi. Janas Kukaines grāmata, kas grāva stereotipus par to, kā mātēm būtu jājūtās, veda pie kā gauži praktiska, piemēram, ka beidzot sabiedrībā tiek runāts par pēcdzemdību depresiju. Savu artavu tēmas atklāsmē deva arī pirms desmit gadiem notikusī mākslinieces Rasas Jansones izstāde. Šis ir tas brīdis, kad vēlos atklāt arī savus apsvērumus, kāpēc personīgi man feminisms liekas viena no 20. un arī 21. gadsimta svarīgākajām tēmam. Ja salīdzinām sieviešu cīņu par savām tiesībām pirms simts gadiem un šobrīd, nevar nepamanīt, cik liels attālums ir noiets, un šīs izmaiņas līdzi nes tektonisko plākšņu sakustēšanos pilnīgi visās dzīves jomās. Pētījums “Viscerālā estētika: afekti un feministiskā māksla postsociālismā” tagad pieejams grāmatā. Jana Kukaine šobrīd ir Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes vadošā pētniece, kopā ar kolēģiem no Lielbritānijas, Francijas, Somijas, Lietuvas un Igaunijas ir uzsākusi pēcdoktorantūras pētījumu “Augu aģence un laikmetīgā māksla: ilgtspējīgas attiecības ar vairāk-kā-cilvēka pasauli”. Saruna ar Janu Kukaini arī raidījumā Brīvības bulvāris.  

Vai zini?
Vai zini, kāpēc pateicība ir viena no svarīgākajām emocijām?

Vai zini?

Play Episode Listen Later Mar 19, 2024 4:27


Stāsta kultūras un mākslas portāla "Arterritory.com" direktore un tekstu autore Una Meistere. Van Goga “Saulespuķes” ir viens no mākslas vēstures meistardarbiem. Par tām dzirdējis teju jebkurš. Taču, iespējams, ne visi zina, ka “Saulespuķes” radās arī kā pateicības simbols. Van Gogs bija iecerējis apvienot triptihā divas “Saulespuķu” versijas un gleznu “Sieviete, kas šūpo šūpuli”. Šo darbu mākslinieks bija radījis, lai godinātu siltās un mīļās emocijas raisošo mātes tēlu. Saulespuķu košo dzeltenumu viņš izmantoja, lai vēl vairāk stiprinātu pateicības sajūtu. Van Gogs zināja, ka viņa saulespuķes ir īpašas, un vēlējās, lai viņu atcerētos tieši ar tām. Ar sajūtu, kas ir krasā kontrastā viņa traģiskajam dzīvesstāstam. Van Gogs radīja vairākus “Saulespuķu” darbus, un vienu no tiem uzdāvināja arī savam draugam Polam Gogēnam. Kad Van Gogs nomira, draugi viņa bērēs nesa saulespuķes. Marsels Prusts ir teicis: “Būsim pateicīgi cilvēkiem, kuri dara mūs laimīgus; viņi ir tie burvīgie dārznieki, kas liek mūsu dvēselēm uzplaukt.” Kas pateicības emociju padara tik īpašu un atšķirīgu no parasta “paldies”? Evolūcijas gaitā cilvēka mērķis ir bijis izdzīvot, un tas lielā mērā saistās ar cīņu un negatīvām emocijām. Vienlaikus mūsu genomā ir dziņa sadarboties un būt sirsnīgiem. Pirmtautas vienmēr praktizējušas pateicības rituālus un turpina to darīt joprojām. Ikvienu nozīmīgu darbību vispirms iesākot ar paldies - četriem elementiem, dzīvniekiem, augiem, putniem, kukaiņiem... Pirmtautas zinājušas arī, ka pateikšanās nozīmē, ka starp abām pusēm veidojas noteikta saikne, un tā uzliek savus pienākumus. Piemēram, sāmi uzskata, ka ja upe dod zivis, tai ir jādod pretim. Un vietējie zvejnieki tai dod zivs asakas, kas ir barība jaunajām zivīm. Pateicības nozīmīgums labi redzams arī latviešu dainās, kur paldies teikšana parādās teju visās dzīves jomās. Piemēram: Paēduši, padzēruši, Pateicam (i) Dieviņam; I Dievam pa prātam Mūsu jauka valodiņa.     vai Paldies saku Jumītim Par labo birumiņu: Pilnas klētis rudzu, miežu, Pilnas ķešas sudrabiņa. Ķīniešu valodā ir īpaša frāze “xiè tiān”, kas tulkojumā nozīmē “paldies debesīm” jeb visam, kas ir zem tām. Savukārt, Indijā netiek lietots vienkārši “paldies”, bet pateicība iemiesota arī žestos un ķermeņa valodā. To, ko pirmtautas zinājušas jau sen, apliecina arī mūsdienu zinātne. Pētījumi liecina, ka pateicība ir viena no mūsu veselīgākajām emocijām. Tai ir ļoti nozīmīga loma mūsu psiholoģiskajā un fiziskajā labsajūtā. Tā spēj padarīt mūs laimīgākus, mierīgākus un uzlabot mūsu savstarpējās attiecības. Tā var darboties arī kā “aizsargzona” dzīves izaicinājumu mirkļos, ļaujot tos vieglāk pārvarēt. Kad mēs pasakāmies kādam vai kāds ir pateicīgs mums, mūsu smadzenēs izdalās dopamīns un serotonīns. Hormoni, kas ļauj justies labi. Uzlabojas miega kvalitāte, mazinās stress, depresīvas sajūtas, paaugstinās imunitāte, kā arī organisma atveseļošanās spēja. Mūsdienu sabiedrībā “paldies” bieži ir formāls, un tas neizskan no sirds. Taču pateicības emocija iegūst spēku tikai tad, kad patiešām nonākam pateicības stāvoklī. Pateicību pārvēršot ikdienas praksē, tā smadzeņu neironu ceļos nostiprinās kā ieradums. Kā to izdarīt? Ieviešot mazus rituālus. Piemēram, pasakot paldies pirms katras ēdienreizes, no rīta pieceļoties un vakarā gulēt ejot. Izvēloties dzīvot no pateicības skatu punkta – arī par dzīvi pašu.  

Augstāk par zemi
Maģija notiek! Saruna par Dainas Tabūnas jaunāko romānu "Raganas"

Augstāk par zemi

Play Episode Listen Later Feb 11, 2024 29:59


Nesen iznākušais Dainas Tabūnas romāns “Raganas” apraksta mūsdienu cilvēka savādo esību: tā vienlaikus ir ļoti tehnoloģizēta, bet arī atvērta prātam neaptveramajam. Romānā aprakstītās sievietes iet savu pašatklāsmes ceļu, kurā ir arī daudz ikdienišķi atpazīstama. Vēstures stāstu pētnieks spēj ceļot laikā. Radošā iztēle ļauj lidot. Un mūsdienu protesta akcijās ir daudz līdzību ar aizliegumu apdvestiem raganu sabatiem. Daina Tabūna šobrīd ir jau trīs grāmatu autore – pirms desmit gadiem iznāca stāstu krājums “Pirmā reize”, pagājušajā gadā – bērniem domāta grāmata “Lasis Stasis un Atlantijas okeāns”. Un rakstniece vienmēr ir pārsteigusi ar, vismaz pieaugušajiem domāto grāmatu tēmām. Savā debijas stāstu krājumā “Pirmā reize” Daina Tabūna apraksta neērtības sajūtu, kas jāizdzīvo, kad ar tevi kaut kas notiek pirmo reizi. Un tas prasa zināmu drosmi – jau nobriedušā vecumā atsaukt atmiņā neveiklas situācijas, tās izdzīvot vēlreiz, aptvert ar prātu. Taču šī apzināšanās – tā ir daļa no pieaugšanas procesa. Un arī romāns “Raganas” ietver kādu atzīšanos – savā sievišķībā, savā ķermeniskumā, maņās. romāna “Raganas” sižeta sākumpunkts ir līdz banalitātei vienkāršs: tuvu trīsdesmitgadnieci Almu pamet viņas draugs. Sieviete, kura līdz tam gājusi dzīves ceļu, par kuru atzinīgi galvas māt varētu radi un laikabiedri:  iepazinusies ar puisi, apguvusi kopdzīvi, un tad jau laikam arī ģimene un bērni varētu būt gaidāmi. Pēkšņi paliek viena ar sevi, neatbildētiem jautājumiem, varbūt arī dusmām. Alma mēģina dzīvē saglabāt līdzsvaru, apmeklē ezotērikas koučus un pamazām jūt arī sevī mostamies līdz šim neizzinātus spēkus. Tostarp – ļaujoties sapņiem, pamanot un pierakstot savas sajūtas, pamanot tajās veselumu. Romāna varones Almas datora mapēs iekārtotās tēmas, tālākajā sižetā pārtaps izvērstos stāstos. Romāns “Raganas” sastāv no piecām sadaļām, tām vēl ir apakšnodaļas, kurās darbojas galvenās varones Almas alter ego – sievietes citos laikos un gadsimtos. Vispār jau tas ir ļoti iedvesmojoši - domāt, ka varētu pastāvēt kāda pārlaicīga sieviešu māsība, caur sievietes ķermenisko izjūtu mūžīgo atkārtošanos, sieviete var izdzīvot gan sengrieķu dievietes, gan viduslaiku meitenes sirds noslēpumus. Vai tiešām pastāv tādi savienotie trauki? Rakstniece un teoloģe Ilze Jansone, bija Dainas Tabūnas iepriekšējās grāmatas “Pirmā reize” korektore, un atzīst, ka joprojām lekcijās ar teoloģijas studentiem apspriež stāstu, kurā aprakstīta mazas meitenes pirmā reliģiskā pieredze. Arī romāna “Raganas” aprakstītā garīgo meklējumu pieredze teologam varētu būt intriģējošs izpētes objekts.  Romāns “Raganas” tapis septiņus gadus, šai laikā Daina Tabūna pati iepazinusi mātišķības pieredzi, sabiedrību kopumā satricinājušās dažādas akcijas, kā, piemēram, Me too. Nozīme bijusi arī latviešu literatūrai romāna tapšanas laika kontekstam. Manuprāt, Daina Tabūna romānā Raganas apraksta mūsdienu cilvēka īpašo būšanu, kas no vienas puses ir ārkārtīgi racionāla, saistīta ar tehnoloģijām, darba grafikiem un skaidru dzīves kārtību. Taču vaļa tiek ļauta arī tai otrajai pusei:  cilvēki tiek mudināti sarunāties, drīkst būt vāji, sava veida ceļojumi laikā ir ikvienam pieejamie vēstures stāsti, zināšanas par dažādām reliģiskām vai ezoteriskām praksēm, milzīgs pakalpojumu klāsts gādā par ķermeņa baudu un robežu izzināšanu. Alma, izzinot iespējamās pieredzes tik dažādās puses, romāna noslēgumā saņem savas jaunās patības pieņemšanu.

Atspere
Dziedātāja Elīna Garanča: Karjeru vēl nebeidzu – man ir ļoti daudz ideju!

Atspere

Play Episode Listen Later Feb 10, 2024


"Karjeru vēl nebeidzu – man ir ļoti daudz ideju! Fakts, ka es par to domāju, gan ir īsts, taču tas nav paredzēts ne nākamo piecu, ne desmit gadu laikā. Patiesībā šī epizode tika izrauta ārā no konteksta: mūsu trīs stundu garā saruna tika reducēta dažās minūtēs izlasāmā materiālā un līdz ar to sanāca tā, ka beidzu savu karjeru," komentējot plašsaziņas līdzekļos izskanējušo mulsinošo informāciju, kas sekojusi pēc intervijas Austrijas televīzijas raidījumā "Brokastis ar mani", skaidrību ievieš pasaulslavenā latviešu operdziedātāja Elīna Garanča.  Sarunā ar Latvijas Radio 3 "Klasika" direktori Gundu Vaivodi dziedātāja stāsta par grezno Vīnes Operas balli, kas risinājusies 8. februārī un kurā piedalījusies jau trešo reizi, par pasaules nemieru un ukraiņu karavīriem adītajām vilnas zeķītēm, kas top, mācoties operu partitūras, par grūto ungāru valodu, kas nekādi nedodas rokā, un arī par divām dzīvēm, kuras tiek izdzīvotas vienlaikus: "Ir dziedātāja Garanča, kas ir smuki sapucējusies, uzstājas koncertos, prezentācijās un raksta diskus, un ir Elīna, kura dzīvo paralēlo dzīvi un ir meita, sieva, māte, vienkārši draudzene vai paziņa. Sieviete, kas iet cauri dzīvei. Kaut kad tai Garančai balss vairs nebūs, taču Elīna vēl var nodzīvot ilgu mūžu! Tāpēc man negribētos atstāt Elīnas dzīvi novārtā." Gunda Vaivode: Tu Rīgā šodien esi ļoti privātu iemeslu dēļ, jo tavai mammai ir 75. dzimšanas dienas atcere, bet viņa tev, protams, bija ne tikai mamma, bet arī skolotāja un gan jau arī pirmais cenzors. Ko tu pa šiem gadiem - nu jau astoņiem - esi sapratusi un iemācījusies pa šo laiku, bez mammas? Mammas aiziešana bija ārkārtīgi liels šoks un trieciens mums visiem... Kā jau tu saki: viņa bija pirmā recenzente, pirmā kritiķe. Brīdī, kad pēkšņi viņas vairs nebija blakus, likās – tagad esmu pati par sevi. Savā ziņā tā bija arī tāda kā brīvības sajūta – un apziņa, ka tagad pati par sevi esmu atbildīga.  Jau no paša sākuma ar mammu vienmēr bijām runājušas, ka vienam viedoklim nedrīkst akli uzticēties: man vienmēr bijuši arī citi pedagogi un citi cilvēki, pie kuriem esmu gājusi uz konsultācijām. Esmu meklējusi pedagogus arī sava repertuāra attīstībai. Mamma zināja arī par manu pašreizējo pedagogu, un deva savu svētību, tā ka zināju: viena pati nepalikšu, būs noteikti kāds, kuram uzticēties. Bet nu… Protams, ka vēl joprojām pietrūkst sajūtas, ka pēc liela koncerta vai izrādes translācijas varu mammai piezvanīt un pajautāt – nu, kā bija? Kam zvani tagad?  Noklausos pati, šad un tad paprasu savam pedagogam, šad un tad sazvanāmies ar tēti, kurš pasaka savu viedokli, bet nu – tētim vienmēr ļoti patīk teikt man tā: "Tu neforsē un nedziedi par daudz!" To mēģinu ielāgot. Bet tavos sapņos sarunas ar mammu droši vien turpinās? Jā. Mamma pati bija māksliniece. Redzot, kā šis process mājās notika un cik daudzas reizes viss ir jāatkārto, pati sev esmu kļuvusi par tādu kā cenzori: ir situācijas, kurās šķiet – vēroju un vērtēju sevi no malas. Turklāt mūsdienās jau var ierakstīt jebkuru izrādi, jebkuru koncertu un uzreiz noklausīties. Ja zinu, ka zālē būs radio vai televīzija, vienmēr pieprasu visu ģenerālmēģinājumu un skaņas pārbaužu ierakstus: klausos un mēģinu arī šādā ziņā sevi attīstīt. Tagad tu pati, būdama profesionāla dziedātāja, turklāt ar laika distanci vari novērtēt savu mammu – kā viņa dziedāja? Man jau likās, ka šis jautājums parādīsies... (sirsnīgi smejas) Jā, nu... Ir interesanti! Es domāju, ka mums būtu, par ko parunāt!  Arī tev tagad varētu būt pirmā cenzora tiesības!  Varētu, jo operdziedāšanai un ļoti sarežģītajam belcanto repertuāram ir savas nianses, pie kurām jāstrādā un kuras jāattīsta; tāpat ieraksti, kas tapuši studijā pie mikrofona vai lielajās koncertzālēs – tehniski ir daudzas lietas, kas jāattīsta, jāpilnveido un jāpamaina. Mūsu fonotēkā ir ļoti daudz Anitas ierakstu, kuros viņa fiksējusi tieši latviešu mūziku, un domāju, ka šajā ziņā viņa ar tevi ļoti lepotos. Patiesībā mēs visi lepojamies ar to, ka tu savos koncertos jau no sākta gala esi iepludinājusi arī latviešu komponistu mūziku. Arī tava solokoncerta programmā Zalcburgā, kas notiks 20. augustā, redzam deviņas latviešu dziesmas! Tur ir Jāzeps Mediņš, Alfrēds Kalniņš, Jānis Mediņš, Jāzeps Vītols... Vai, tavuprāt, mūsu mūzika labi pieguļ sekojošajam Rihardam Štrausam? Tas savā veidā ir liels izaicinājums. Varbūt pat risks, jo mūzika nezināma? No muzikoloģijas viedokļa par risku domāju mazāk, drīzāk tās ir manas iekšējās sajūtas un pārliecība: uzskatu, ka mūsu dižgari muzikālajā ziņā ļoti labi sader ar jebkuru romantiķi vai pēdējā gadsimta komponistu mūziku. Mediņš vai Dārziņš ļoti labi saskan ar Rihardu Štrausu! Mēs taču zinām, kur mūsu komponisti mācījušies, no kādas mūzikas viņi ietekmējušies, un uzskatu, ka ir laiks šo mūziku iznest arī kaut kur citur. Nu, ar ko gan, piemēram, Vītols ir sliktāks par Štrausu vai Māleru?! Jā, varbūt dimensija ir cita, bet tā ir mūsu identitāte, mūsu iekšējā pasaule, mūsu valoda. Ļoti daudzi tādu latviešu valodu nemaz nav dzirdējuši! Daudzi koncertzāļu direktori saka – mums vajag jaunu materiālu: cik var klausīties Brāmsa dziesmas, cik var klausīties vienu un to pašu Vāgneru vai Māleru? Līdz ar to tā ir arī iespēja parādīt latviešu komponistus. Tu tikko minēji, ka mamma daudz dziedāja latviešu mūziku: jā gan – viņai tika rakstīti daudzi pirmatskaņojumi, un es vēl joprojām atrodu dažādu komponistu notis ar ierakstu "veltījums Anitai" vai "mīļajai Anitiņai". Ir tik daudz atšķirīgu melodiju! Sāku spēlēt, klausīties un domāju – es taču šo darbu pazīstu un atceros; pilnīgi vizuāli redzu, kā mamma gatavoja koncertus, kurus viņa dziedāja visās iespējamās koncertzālēs. Tas man pašai šobrīd ir tāds kā sentimentāls ceļojums, jo liekas, ka arī man pamazām tuvojas zīmīgs vecums un nepieciešamība būt ļoti tuvā kontaktā ar šo mūziku. Pavisam drīz "Deutsche Grammophon" laidīs klajā arī jaunu tavu albumu, un arī tajā iekļauta latviešu mūzika. Tas man bija ļoti svarīgi. Ar Maestro Raimondu Paulu jau pirms kāda laika bijām šo to ierakstījuši, bet izrādījās, ka nesapas kaut kāda programma vai bija citas tehniskas nianses, kāpēc "Deutsche Grammophon" tas nederēja, tāpēc speciāli vēlreiz ierakstījām dažus skaņdarbus. Un kas vēl būs šajā diskā? Tas būs tāds noskaņu albums.  Tas būs tāds kā ceļojums dažu stundu garumā – kad pienāk vakars vai kad pienāk nakts... Tā doma bija – cilvēks atnāk mājās no sava darba, no sava skrējiena, no pārbrauciena, un pamazām, pamazām aiziet sapņu pasaulē. Pēdējais skaņdarbs albumā mums ir a cappella "Aijā, žūžu, lāča bērni", kas man bija ļoti, ļoti svarīga. Ar šo dziesmu saistītas pirmās atmiņas par manu omi, šo dziesmu dziedāju saviem bērniem, un man liekas, ka tieši a cappella dziedājumā šī dziesmiņa būtu labs noslēgums albumam. Ja nu gadījumā kāds cilvēks tiešām klausīsies šo disku, tas būs kā pēdējais pieskāriens pirms ieiešanas sapņu pasaulē. Tātad Maestro pats arī piedalās šajos ierakstos? Jā gan, Maestro tur arī pats piedalās, un vēl bija interesanta sadarbība ar Hosē Mariju Galjardo del Reju, kas ir spāņu komponists un ģitārists: arī viņa darbi ir šajā diskā. Man likās tik maģiski: dzīvoju Latvijā un daļēji arī Spānijā, un abas manas pasaules kā piramīdas tiek saliktas kopā. Jā, tā bija tiešām ļoti interesanta sadarbība un enerģija, kas virmoja studijā. Sarunu pilnā apjomā aicinām lasīt portālā lsm.lv. 

LTV Ziņu dienests
"Aculiecinieks" - gads gūstā jeb "Azov" kaujinieces Gerdas stāsts

LTV Ziņu dienests

Play Episode Listen Later Jan 13, 2024 15:18


Gerda. Tas gan nav viņas īstais vārds. Gerda ir segvārds. Sieviete, kura līdz pēdējam cīnījās par Mariupoli. Tika smagi ievainota un kontuzēta sprādzienā bunkurā. Kopā ar citiem “Azovstaļ” aizstāvjiem padevās. Vairākas reizes spīdzināta tā, ka vēlējusies nāvi. Bet Gerda ir dzīva. Pēc gada Krievijas armijas gūstā. Un šis ir Gerdas stāsts.

Vai zini?
Vai zini, ka 20. gs. 20. un 30. gados Latvija Eiropā bija precēšanās un šķiršanās Meka?

Vai zini?

Play Episode Listen Later Dec 18, 2023 5:34


Stāsta vēsturniece, grāmatu "Skaists bij' tas laiks" un "Kā var aizmirst" autore Anita Bormane Dzīvo ātri, baudi un priecājies, nekam pārāk nepieķeries, jo it visam ātri var pienākt gals – šīs izjūtas bija labi pazīstamas daudziem pasaules kara postu, nāvi un iznīcību piedzīvojušajiem. 20. gadsimta 20. gados vecie kārtu un dzimumu kanoni zaudēja nozīmi. Karā savu morālo un nereti arī fizisko spēku apliecinājušās sievietes drosmīgi grieza īsus matus, krāsoja spilgtas lūpas un acis, greznākajās dinejās viņas varēja sastapt, arī tērpušās 30. gadu sākuma modernākajā "sieviešu uzvalkā" – smokingā ar kravati. Sievietes pašas kļuva par naudas pelnītājām, un daudzos gadījumos – arī ģimenes galvenajām apgādniecēm. "Mūsu laikos laimīgas laulības sastopamas ļoti reti, jo cilvēki dodas laulībā visdažādāko motīvu dēļ, kas reti sakrīt ar to, kas būtu vajadzīgs laimīgai laulības dzīvei. Vairums jaunavu precas, lai sagādātu sev bezrūpīgu un bezbēdīgu dzīvi. Vīrieši parasti dodas laulībā tā sauktās mīlas dēļ un bieži arī – kā jaunavas – aprēķina dēļ. Lai nu kā – nelaimīgas laulības ir parasta, lai gan ļoti bēdīga parādība," 1926. gada 20. augustā rakstīja izdevums "Sieviete". Preses izdevumi analizēja pretējā dzimuma iekarošanas taktiku un apdraudējumus laulībai, neskopojās ar visdažādākajiem novērojumiem un padomiem.  "Modernai sievietei ir divi bērni, zēns un meitene. Abi vēl mazi. Vīrs strādā bankā, arī viņa pati strādā līdzīgu darbu – teiksim, turpat ir rēķinvede," tā jaunā laika parādību 1931. gada 24. janvārī izdevumā "Modernā Sieviete" raksturo Paula Jansons. Viņa arī turpina: "Viņa strādā kopā ar vīriešiem, kas ir vecāki par viņu  un kuriem daudz vecākas sievas nekā viņa. Tad nu kādu dienu modernās sievietes skaistums, viņas krāsotās lūpas, kas zied un smaržo kā mākslīgās zīda papīra magones, savaldzina bankas direktoru." Ja kādu nosauca par "modernu sievieti", tas parasti nebija uzskatāms par komplimentu. Jo Latvijas sabiedrība, kuras lielākā daļa (vismaz 60%) dzīvoja un strādāja laukos, savā būtībā bija un palika dziļi patriarhāla, un apzīmējums "modernā sieviete" asociējās ar jaunlaikiem raksturīgo pagrimumu un tikumu zudumu. Tomēr viens no pirmajiem darbiem, ko karstos strīdos paveica jaunās valsts likumdevēji, bija būtiskas izmaiņas Laulības likumā, ieviešot civillaulību iespēju – turpmāk pašām galvenajām saitēm varēja vienoties ne vien baznīcā garīdznieka klātbūtnē, bet arī civilaktu reģistrācijas nodaļā. Savukārt lai izšķirtos, pietika tikai pierādīt, ka laulātie trīs gadus dzīvo šķirti. Vēlāk tas Latviju padarīja par vienu no šajā ziņā progresīvākajām valstīm, par "precēšanās un šķiršanās Meku", kur laulības slēdza un šķīra arī daudzi ārzemnieki. 1938. gadā skandālu Rīgā raisīja itāļu grāfa Emanuela Kastelbarko prāva, kurš bija izmantojis Latvijas liberālo šķiršanās likumu, lai tiktu vaļā no pirmās sievas un apprecētos ar savu kaislību – slavenā diriģenta Arturo Toskanīni (1867-1957) meitu Valiju. Pirmajai sievai tomēr izdevās pierādīt, ka abi nav dzīvojuši šķirti trīs gadus, un tā nu grāfs izrādījās par divsievi un beigās pēc vairākām prāvām bija spiests šķirties no savas jaunās mīlas.  1921. gadā pieņemtais likums tika vērtēts dažādi. Aspazija no Satversmes sapulces tribīnes pauda: "Liels solis progresa ceļā, lēciens pāri veciem laikiem." Pretējās domās bija latgaliešu pārstāvis Francis Trasuns uzsverot, ka "šis likums vajadzīgs tiem, kas Dievam netic, baznīcā neiet un bērnus grib audzināt nevis kristīgās ticības garā, bet pēc savas ētikas". 1925. gada 1. maijā žurnālā "Sieviete" pārdomas par laulības krīzes cēloņiem pauda Latvijas Universitātes teoloģijas fakultātes dekāns Voldemārs Maldonis: "Tagad mēs redzam, ka ne tikai vīri vien, bet arī daudzas sievas laužas ārā no ģimenes apkampieniem. Krogi, viesnīcas, restorāni mudž vien. Tur domā prieku atrast mūsu ģimenes "galvas" un "sirdis", dzerdami, smēķēdami, tērzēdami. Jau restaurācijās un biedrību zālēs dzer kristības, kāzas un bēres. Ģimenes telpas par klusu nervozajam "kultūras cilvēkam". Bet mēs lai neaizmirstam – laime mīl klusumu." 1921. gada 25. aprīlī vien Rīgas apgabaltiesas 1. Civilnodaļā aiz slēgtām durvīm tika iztiesātas 39 laulību šķiršanas lietas, tāpat arī Liepājā un citur ārpus Rīgas. Bet 1935. gada 31. janvārī laikraksts "Rīts" vēsta – katrs piektais cilvēks Latvijā vienkārši neprecas. Par vecpuišu nodokli, kas parādītos kā īpaša progresīva likme ienākumu, mantojuma u.c. nodokļiem, sāka spriest jau 20. gadsimta 20. gadu vidū, bet jo sevišķi šis jautājums aktivizējās saimnieciskās krīzes laikā, kad neprecētie dabūja ciest no lielākiem algas atvilkumiem: vecpuiši un vecmeitas, arī šķirteņi un bezbērnu pāri, kas nedeva ieguldījumu tautas "dzīvā spēka" vairošanā, kļuva par iedzīvotāju kategorijām, kam pienācās valstij vairāk dot un mazāk ņemt...

DIENA PĒC
Aiga Bikova. Sieviete biznesā

DIENA PĒC

Play Episode Listen Later Dec 11, 2023 23:31


Radīt dažādus audiovizuālos materiālus uzņēmumiem, pašvaldībām un citiem interesantiem, tajā skaitā mūziķiem – video klipus. Vai pastāv šāda profesija un vai tā var kļūt par biznesu? Kā izveidot savu aģentūru un būt tajā veiksmīgai? Klausies DIENA PĒC autora Oskara Priedes sarunu ar Aigu Baikovu no “Ai Production” par biznesa uzsākšanu un LIAA atbalstu tā attīstīšanā. Iedvesmojies un dalies!

REstarts
REstarts #49: Sieviete F1, Alonso īpatnība, reakcijas ātruma nozīme

REstarts

Play Episode Listen Later Nov 12, 2023 71:33


Alonso īpatnējais gadījums - kā vecums (ne)ietekmē F1 pilota sniegumu? Sieviete Formulā 1 - kāds ir galvenais F1 Academy čempionāta mērķis un vai varam cerēt uz dāmu F1 pilotu? Atbildes uz jautājumiem: F1 dzinēja baterijas režīmi, 'gardening leave' jeb noilguma nozīme un vai Lando gatavs cīnīties par titulu ar Maksu?

Radio Marija Latvija
SIeviete kā visdārgākā pērle | Sievietes sirds | RML S09E03 | Judīte Briede - Jureviča | 10.10.2023

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Oct 10, 2023 55:44


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Kultūras Rondo
Ukraiņu autore Oksana Zabužko un viņas grāmata "Visgarākais ceļojums"

Kultūras Rondo

Play Episode Listen Later Sep 22, 2023 13:54


Ukrainas humānās un  kultūrdomas vēstnese Eiropā – tā var teikt par mūsdienu ukraiņu rakstnieci Oksanu Zabužko.  Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā viņa turpina publiski skaidrot kara kontekstu, Ukrainas un Krievijas attiecību vēsturi.  Latvijas Laikmetīgās mākslas centra tulkojumu sērijā izdotajiem darbiem pievienojas ukraiņu autores Oksanas Zabužko jaunākā grāmata „Visgarākais ceļojums” Kristapa Vecgrāvja tulkojumā. Grāmatas atklāšanas svētkos tikāmies ar tās autori. Grāmatas atvēršanas svētkos sarunas ritēja galvenokārt angļu valodā, jo ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko grāmatas „Visgarākais ceļojums” atvēršana bija pulcējusi  starptautisku auditoriju. Lai gūtu ieskatu grāmatas oriģinālajā tekstā un  tulkojumā, nelielu fragmentu lasīja pati autore savukārt tulkojumu aktrise Baiba Broka. Grāmatu no ukraiņu valodas tulkojis Kristaps Vecgrāvis. Oksana Zabužko, nevēloties nogurdināt ar garu lasījumu, bet, lai dzirdam valodas skanējumu, iesāk ar grāmatas ievadu - Priekšvārda vietā. Sieviete ar ceļasomu. Iepazīstinot ar savu grāmatu un atklājot, kas to rosinājis, Oksana Zabužko aizrautīgi stāsta: „Būtībā grāmata ir eseja, kas paskaidro mana itāļu izdevēja trako ideju sniegt kultūras un vēsturiskos kontekstus par šo karu, par kuru Rietumos ir visai miglains priekšstats. Tāds bija mana starptautiskā aģenta lūgums apmēram vienu nedēļu pēc Krievijas iebrukuma, kad es iestrēgu Polijā bez sava datora, ar mazo ceļasomu, un visu laiku to vien darīju, kā runāju. Nemitīgi runāju, jo man bija intervijas 17 - 18 stundas katru dienu. Vienīgais, ko es varēju darīt, jo kaut kas bija  jādara, kaut kā jāpalīdz šajā situācijā. Itāļu izdevējs teica, uzraksti kaut ko tādu, kā raksta Timotijs Snaiders ( viens no ievērojamākajiem  Austrumeiropas vēstures pētniekiem  pasaulē). Es teicu: Nē, nē, nē, es zinu Timotiju Snaideru. Pat ja es būtu kvalificēta vēsturniece, kaut ko šādu nedarītu,  man nav pieejama mana bibliotēka, mana bibliotēka ir Kijivā un tā tagad tiek bombardēta. Mana pozīcija ir īpaša, maigi izsakoties.”  „Visgarākais ceļojums” rakstīts  hibrīdmemuāru formā, kur trāpīgas personiskas atmiņas savijas ar kritisku analīzi un vēsturisko fonu. Tālāk rakstniece min, kas tik nav noticis pagātnē, ko piedzīvojuši mūsu vecāki un vecvecāki, taču  tagad mēs dzīvojam 21.gadsimtā. Bet vai kaut kas ir mainījies? Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Zabužko bez apstājas turpina publiski skaidrot kara kontekstu, Ukrainas un Krievijas attiecību vēsturi un Krievijas imperiālās ambīcijas. Viņa ir uzstājusies Eiropas parlamentā, un daudzviet Eiropā. Arī, esot Rīgā, rakstniece uzsver, ka skaidrojot un stāstot  ir veids kā  viņa cīnās un aizstāv savu valsti. Oksana Zabužko ir rakstniece, dzejniece, eseju autore. Starp citu,  viņas pirmais romāns, kas iznāca 1996.gadā, „Lauka pētījums ukraiņu seksā”, kurā Ukrainas vēsture skatīta caur mazohisma, vardarbības, pakļaušanas prizmu, izraisīja pretrunīgu kritiķu reakciju, taču  kļuva par pirmo bestselleru neatkarīgajā Ukrainā un atzīta par grāmatu, kas neatkarības gados atstājusi vislielāko iespaidu uz Ukrainas sabiedrību. Romānā „Pamesto noslēpumu muzejs” (2009) stāstījums vērpjas trijos vēsturiski nozīmīgos laikposmos – Otrā pasaules kara laikā, kur cīnījās Ukrainas Sacelšanās armijas, septiņdesmitajos un divtūkstošajos gados. Arī man iespēja uzrunāt rakstnieci un, kad  pieminu viņas dzimšanas dienu, kas ir tieši jaunākās grāmatas atvēršanas diena Rīgā, Oksana Zabužko nosaka, jā, jā apsveikumi telefonā pienāk. Kad sanākušajiem ir iespēja uzdot rakstniecei jautājumus, izskan arī pateicības vārdi no klāt esošajiem ukraiņiem. Oksana Zabužko ir Ukrainas kultūrdomas un humānās domas vēstnese Eiropā, tā uzskata ne tikai ukraiņi, bet  arī  grāmatas tulkotājs Kristaps Vecgrāvis, kurš atklāj savas domas par grāmatas saturu un tulkošanas specifiku. Kristaps Vecgrāvis līdz šim nav ticies ar rakstnieci,  tāpēc grāmatas atvēršana ir īstais brīdis, lai aprunātos, jo tulkošanas procesā autori nav traucējis. Oksanas Zabužko eseja „Visgarākais ceļojums” iznāk Latvijas Laikmetīgās mākslas centra tulkojumu sērijā un grāmatas atvēršana iekļauta festivāla „Survival Kit” programmā. Grāmatas atklāšanas nedēļā notika vēl divi pasākumi, kuros piedalījās Oksana Zabužko. Valodu mājā - saruna „Sieviete karā”, savukārt „Survival Kit” publiskajā programmā saruna „Karš pret pasauli: Krievijas iebrukums Ukrainā un tā ekoloģiskās sekas”.

CILVĒKJAUDA
#158 Par drosmi un degsmi lidot - pilote INGA VAN HAVER

CILVĒKJAUDA

Play Episode Listen Later Jun 13, 2023 107:59


Mani fascinē gaisa baloni. Tie ir skaisti, un manam prātam tie kalpo kā jaudīga metafora par dzīvi. Gaisa balonu pilote, instruktore un eksaminētāja (starp citu, pagaidām vienīgā eksaminētāja - sieviete Austrumeiropā) Inga Van Haver ir pieredzējusi daudz. Šis tas ieskatam: gan skaistus mākoņus, gan šokējošu sāncensību, gan pasakainus skatus, gan avārijas, gan savu lidojošu bērnu - pilotu, gan apvainojumus, gan dzīvi un darbu Āzijā, audzinot mazu bērnu un vizinot cilvēkus gaisa balonā, gan sporta sacensības un dalību neparastās ekspedīcijās, gan pasakaini radošu projektu realizēšanu, bet pāri visam - neatlaidīgu darbu jomā, kas viņu aizrauj un paceļ virs zemes.Ingas Sky Amazons komanda ir skaista un jaudīga. Darbs ar gaisa baloniem ir gan fiziska slodze, gan māksla, gan milzu atbildība. Saruna par dosmi un degsmi. Jo abas ir vajadzīgas, lai paceltos gaisā pašai un vēl paceltu citus.Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI:3:51 Kā jūtas sieviete, gaisa balonu pilote, jomā, kurā dominē vīrieši6:08 Iemācīties lietuviešu valodu, lai sekotu savam sapnim8:02 Dzīve pirms gaisa baloniem. Kas pamudināja atteikties no ienesīga biznesa20:10 Ar ko sākt un ar ko rēķināties, ja esi sieviete un tevi vilina iespēja būt par gaisa balona piloti22:50 Latviešu un lietuviešu nacionālās īpatnības gaisa balonu sporta pasaulē31:24 Cik maksā apmācības, lai iegūtu gaisa balonu pilota licenci32:15 “Gaisa balonu talants ir sajūtā.”36:38 Kāpēc gaisa balonu sportu sauc par sportu; netīrie paņēmieni49:34 Lietas, ko nevar paredzēt. Bīstama avārija ar gaisa balonu1:03:14 Cik maksā piezemēties cietumā1:11:14 Ar mazu bērnu uz Taizemi strādāt gaisa balonu izklaides industrijā1:23:24 Sieviete ar lielu autobusu. Pati nopirka un pati stūrē1:32:53 Ar kādām fiziskām īpašībām jārēķinās, ja vēlies vadīt gaisa balonu1:34:12 Cilvēki, kuri darbojas Skyamazons.lv komandā, un kā viņi tiek atlasīti1:46:23 Par sievieti ar tērauda kodolu

Radio mazā lasītava
Neviens cits to nevarētu uzrakstīt. Tālivaldis Margēvičs "Dzīves melnā montāža"

Radio mazā lasītava

Play Episode Listen Later May 21, 2023 31:36


Viņš raksta tikai tad, kad ir atbildējis sev uz jautājumu, vai neviens cits par to nevarētu uzrakstīt, tā sarunā atzīst kinodokumentālists Tālivaldis Margēvičs.  Un tā jau trīsreiz viņš pats sev ir atbildējis, ka cits neviens nevarētu. Tā tapušas grāmatas „Šķērsiela 13. Latvieša dibināts gulags” un „Zirgu gaļas pārdevējs”, tagad  – „Dzīves melnā montāža”. Kino cilvēki ļoti labi zina, kas ir „melnā montāža”, bet Tālivaldim Margēvičam jautājam, ko melnā montāža nozīmē viņa grāmatas kontekstā. Viņš atzīst, ka nevienam no savu filmu varoņiem nav nodarījis neko sliktu, arī grāmatas epizodes ir ļoti dažādās noskaņās, tāpat kā dzīvē sastaptie cilvēki. Radio mazajā lasītavā Gundars Āboliņš lasa epizodes par Regīnu Ezeru, Gunāru Cilinski un padomju realitātes divkosību, runājam ar Tālivaldi Margēviču arī par to, kā Vija Artmane izglāba filmas „Sieviete, kuru gaida” likteni.   Raidījumu atbalsta:

I'mperfekt piektdiena
”Emocionāla vardarbība, vīrietis, sieviete, teātris un sekss” | I'mperfekt piektdiena (134. sērija) | 30.04.23

I'mperfekt piektdiena

Play Episode Listen Later Apr 30, 2023 65:40


Latvijas Nacionālajā teātrī pavisam nesen pirmizrādi piedzīvoja izrāde “Ričards. Nekā personīga”. Izrāde par emocionālo vardarbību, mūsdienu cilvēka sāpēm, egoismu un izaicinājumiem cilvēkos izraisījusi diezgan dalītas sajūtas. Tāpat kā reivs starpbrīdī un K.Brektes māksla teātra telpās un sadauzīts BMW džips pie ieejas . Šoreiz Lauras saruna ar izrādes galvenās lomas atveidotāju Artūru Krūzkopu par vardarbību ģimenē, par mūsdienu cilvēkiem, par vīrieša pirmo seksuālo pieredzi par teātra un radio nākotni un par to, kā ir būt aktierim. @arturskruzkops @teatrislv @imperfektlv @lauralauziniece

Piedzīvot skolu
S04E20 Piedzīvot lappuses ar Evu @lapaspusempapedam un Ingu @karuselis.lv

Piedzīvot skolu

Play Episode Listen Later Mar 13, 2023 76:34


Grāmatu kouči atkal skan jūsu ausīs. Šoreiz sarunājos ar Evu, kuras atsauksmes par grāmatām lasiet Instagram profilā @lapaspusempapedam, un Ingu, kuru varat atrast profilā @karuselis.lvMēs pārrunājām grāmatu jaunumus un vecumus, ieteicām interesantas grāmatas lasītājiem, kā arī diviem grāmatniekiem līdzējām tikt galā ar viņu problēmām. Seko Evas grāmatu atsauksmēm Instagram https://www.instagram.com/lapaspusempapedam/Seko Ingas grāmatu atsauksmēm Instagram  https://www.instagram.com/karuselis.lv/Seko raidierakstam "Piedzīvot lappuses" Instagram https://www.instagram.com/piedzivot/Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju jeb patronu https://www.patreon.com/PiedzivotSarunā pieminētie autori un grāmatas:*Edijs Džeiku "Laimīgākais cilvēks uz zemes"*Roksija Nafusi "Manifestē" *Džūlija Smita "Kāpēc neviens man to iepriekš nav teicis?"*Lion. A Long Way Home by Saroo Brierley*Dark Summit: The Extraordinary True Story of Everest's Most Controversial Season by Nick Heil*Erebus: The Story of a Ship by Michail Palin*Laura Melne "Sunāns breiveibā"*Anna Strautniece "Kaķi, kamoli, sapņi"*"Leģenda par Parsifālu"*Dāvids Zafirs "Draņka karma"*Andrejs Makins "Sieviete, kura gaidīja"*"Attālinātie"*Džena Andersone "Sainis", "Dadži"*Inga Gaile "Jaukumiņš"*Serhijs Žadans "Harkivas Dinamo"*Māris Zanders, Mārtiņš Mintaurs "U. c. Ārpus kolektīvās atmiņas palikušie"*Irija H. Parente, Selene M. Paskvale "Alma un septiņi briesmoņi"*Gaja Guna Ekle "Brālis, kas nebija vajadzīgs"*The Snow Bear by Holly Web*Reičela Džoisa "Harolda Fraja neticamais svētceļojums", "Mis Kvīnijas Henesijas mīlas dziesmas."*Inguna Ula Cepīte "Emma un ekrāni"*Toms Dirgēla "Kuka kunga noburtā grāmata"*Ida Črniča Mlakara, Peters Škrels "Tepat kaimiņos dzīvo meietene" *Ilmārs Šlāpins "never"*Viktorija Švāba "Ļaunestība"*Luīze Pastore "Raiņa ielas cirks"*Marika Svīķe "Mēs esam viens otram" *Velga Krile*Slavomirs Ravičs " Ilgais gājiens"*R. Dž. Palasio "Brīnums"*Reinholds Mesners "Gājiens vientnē. Nangaparbads"*Fredriks Bakmans "Omce sūta sveicienus un atvainojas"*Gendrutis Morkūns "No nomdiršaa dzīves"*Andžela Naneti "Mans vectēvs bija ķiršu koks"*Anastasija Volhovska "Melleņu lācis. Sapņotāju kalendārs"*Māris Rungulis "En den dīno šoko loko tīno" *Olli Jalonens "Četrpadsmit mezgli līdz Griničai"*Patriks Ness " Septiņas minūtes pirms punskatss*Hanja  Janagihari "Mazliet dzīvības"*Džodija Pikulta "Deviņpadsmit minūtes"*Rasels Benkss "Sodība"*Martine van Nīvenhūzena "Tik daudz ko tev teikt''*Maja Lunde "Sniega māsa"*Čārlesijs Makesijs " Puika, kurmis, lapsa un zirgs" *Monika Kompaņikova "Piektā laiva"

Kultūras Rondo
Par Georga Zimmela eseju izlasi "Pilsēta un sieviete" stāsta Igors Šuvajevs

Kultūras Rondo

Play Episode Listen Later Feb 21, 2023 16:31


Par vācu sociologa Georga Zimmela eseju izlasi “Pilsēta un sieviete” vietu Eiropas kultūrā saruna ar tulkotāju Igoru Šuvajevu. "Modernās dzīves specifiski nepacietīgais temps izsaka ne tikai alkas pēc dzīves kvalitatīvo saturu straujas maiņas, bet arī robežas, sākuma un beigu, nākšanas un iešanas formālā valdzinājuma spēku." Ticiet vai netieciet, bet šie vārdi rakstīti nevis mūsdienās, bet pašā 20. gadsimta sākumā un šo rindu autors ir vācu sociologs Goergs Zimmels, kuru tulkotājs Igors Šuvajevs raksturo gan, kā mums tuvu, gan tālu kā toreiz, tā tagad. Vācu filosofs Georgs Zimmels tiek uzskatīts par vienu no socioloģijas pamatlicējiem. Zimmels pārstāv t. s. dzīves filosofiju, tāpēc likumsakarīgi, ka viņa uzmanības lokā ir dzīves, eksistences aktuālākie jautājumi. Zimmels liek pamatus tam, ko vēlāk nodēvē par urbāno socioloģiju. Viņš analizē dzīvi lielpilsētā, pilsētu atšķirības kultūrvēsturiskā nozīmē. Zimmels viens no pirmajiem 20. gadsimtā cenšas apjēgt feminismu, sieviešu atbrīvošanos, tās iespējas un sekas. Savulaik Zimmels ir pat modīgs filosofs, savukārt patlaban viņa pārdomas par modi nav zaudējušas savu aktualitāti, ļaujot nošķirt modīgo no paliekošā, kas raksturo arī viņa tekstus. Grāmata “Pilsēta un sieviete” ir pirmais Zimmela tekstu tulkojumu izdevums latviešu valodā. Krājums vedina pārdomāt dažādās urbanās eksistences formas un kultūras fenomenus (pilsētu, modi, avantūru, ienaidnieku u. tml.), to izkopšanas iespējas un sekas. Vienlaikus tas vedina apzināties sievietību, sievišķo kultūru, sievietes lomu kultūrā un sabiedrībā. Tulkojumam ir ne tikai filosofiski vēsturiska nozīme. Zimmela darbiem ir potenciāls rosināt diskusijas par Latvijā pastāvošo attiecīgo fenomenu apjēgsmi, izpēti un turpmāko rīcību. Krājumam pievienota arī latviski tulkotā Valtera Benjamina un Asjas Lācis eseja “Neapole”. Georga Zimmela eseju izlasi “Pilsēta un sieviete” izdevis apgāds "Neputns" un turpina izdevniecības aizsākto eseju sēriju. Grāmatas māksliniece ir Anna Aizsilniece, literārais redaktors Arturs Hansons.

Grāmatai pa pēdām
Elīza fon der Reke - dzejniece un literāte, neparasta Apgaismības laika sieviete

Grāmatai pa pēdām

Play Episode Listen Later Feb 2, 2023 40:02


Vācbaltu dzejniece un publiciste Elīza fon der Reke, viņas sacerēti garīgi dzejoļi, ceļojumu apraksti, memuāri un ziņojums par krāpnieku Kaliostro ir liecība neparastai Apgaismības laika sievietei. Dosimies arī uz Jelgavu, jo Elīza nāk no Mēdemu dzimtas. Šoreiz mūs interesē tieši Elīza, Elīza  fon der Reke, dzimusi fon Mēdema – Kurzemes un Zemgales hercogistes baltiešu aristokrāte, dzejniece un literāte, neparasta persona savam laikam. Jelgavas pilsētas bibliotēkas  novadpētniece Andra Poota rādīs vietas Jelgavā un tās apkārtnē, kas saistītas ar Mēdemu dzimtu un Elīzu. Ceļā dosimies nedaudz vēlāk, vispirms iepazīsimies ar Reki un viņas literāro darbību, pārlaposim nelielu dzejas grāmatu „Elīzes divpadsmit svētas dziesmas latviešu valodā pārtulkotas no tā veca mācītāja Stendera”,  izdotas Jelgavā 1789. gadā. Taču ne tikai garīgas vārsmas mūs interesē, aizraujoša lasāmviela ir arī viņas memuāri un ceļojuma apraksti. Raidījumā tiksimies ar literatūras un vēstures pētniekiem, kas atklājuši un turpina atklāt daudz interesanta par Elīzu fon der Reki.  Šīs dienas stāsts jūs noteikti rosinās sameklēt viņas memuārus vai izlasīt Ingūnas Baueres vēsturisko romānu „Elīza fon der Reke. Soļi rītausmā”. Elīzas fon der Rekes radioportretu palīdz veidot Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore Māra Grudule, Jelgavas novadpētniece Andra Poota un vēstures zinātņu doktors Edgars Ceske. Edgars Ceske iztulkojis Elizas fon der Rekes memuārus „Kādas Kurzemes muižnieces atmiņas” un, kā viņš saka, „nolicis uz plaukta”, līdz 2004.gadā, kad Rekei tuvojās 250 gadu jubileja, memuāri tika izdoti latviešu valodā Harro von Hiršheida apgādā. Viņas īstais vārds ir Šarlote Konstance Elizabete, Elīza ir vēlākais literārais pseidonīms. Edgars Ceske virtuozi izvadās pa biogrāfijas līkločiem. No Rekes memuāriem un arī no vēstulēm var uzzināt par viņas laulību un to, kāpēc viņa uzdrošinājās šķirties. Elīza bija viena no pirmajām sievietēm, kura drosmīgi lauza savas kārtas tradīcijas, ne tikai aiziedama un izšķirdamās no vīra, bet arī vēlāk nesaistīdamās laulības saitēm un kļūdama par nosacīti brīvu, tas ir, emancipētu sievieti. Dodos uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, kur Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā glabājas gan Stendera tulkotas Elīzems divpadsmit svētas dziesmas, gan dziesmu grāmata, kas saistījusi Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesores Māras Grudules uzmanību. Elīza fon der Reke rakstījusi arī veltījuma un mīlestības dzeju, to virstēma – garīgais pārdzīvojums. Vēlāk seko ceļojuma apraksti un memuāri. Tā ka „literārais mazumiņš interesants”, secina Māra Grudule. Bet Edgars Ceske izceļ Elīzas jūtīgumu. Esmu Jelgavas pilsētas bibliotēkā, novadpētniece Andra Poota uz galda nolikusi trīs izdevumus, kas saistīti ar Reki, un viens no tiem ir Vācijā izdots tumšos cietos vākos Kaliostro atmaskojošais darbs „Ziņojums par bēdīgi slavenā Kaliostro uzturēšanos Kurzemē”. Tā kā sastapšanās ar Kaliostro notikusi Jelgavā, interesējos sīkāk,  kā  Elīza nonāca saskarē ar bēdīgi slaveno mistiķi. Krievijas ķeizariene Katrīna II vairākās vēstulēs Rekei  izteica savu personīgo atzinību un pateicību par „Apgaismības rakstniecību”, ielūdza  apmeklēt Pēterburgu, un piešķīra Falcgrāves muižu. Andra Poota visu savu mūžu dzīvo blakus vietai, kur atradusies muiža. Laiks apskatīt solītās vietas Jelgavā. Dodamies gar Driksas malu, kādreiz te bijusi Upes iela, un uz tās atradušies pilsētas lepnākie nami, tai skaitā Mēdemu nams, kurā uzturējusies arī Elīza. Nobraucam garām Mēdema villai. Tad izbraucam no pilsētas un dodamies uz Glūdas pagastu, kur Falcgrāves muižas atrašanās vieta, te maz kas saglabājies, tomēr, kā saka Andra – ieelposim gaisu. Ja no muižām un senās Jelgavas maz kas saglabājies, tad Elīzas fon der Rekes literārais veikums ir lasāms un pētāms, ar saviem secinājumiem dalās Edgars Ceske un  Māra Grudule. Māra Grudule paņēmusi līdzi 2018.gada  izdevumu ar Rekes portretu uz vāka, lai parādītu, ka Elīza fon der Reke joprojām ir pētnieku uzmanības centrā. Vācijā izdotajā rakstu krājumā pētnieki, tai skaitā igauņu, skata viņas dzīvi un darbību no dažādiem aspektiem – par femīno, par reliģisko un garīgo dzīvi, par ieguldījumu diplomātijā, atsevišķa nodaļa par Elīzu mūzikā un mākslā. Viņa, starp citu, ir daudz portretēta jau no jaunības, varam izsekot, kā sieviete 18.gadismtā tiek rādīta pamazām novecojot.    Vairāk par projektu “Latviešu grāmatai 500” var uzzināt šeit:

Radio Marija Latvija
Sieviete, vara un neredzamais Dievs Esteres grāmatā | RML S08E13 | Anžella Roze-Jumiķe | Stella Jurgena | 17.12.2022

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Dec 17, 2022 30:34


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija Latvija
Sieviete, vara un neredzamais Dievs Esteres grāmatā | RML S08E12 | Anžella Roze-Jumiķe | Stella Jurgena | 10.12.2022

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Dec 10, 2022 23:19


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija Latvija
Sieviete, vara un neredzamais Dievs Esteres grāmatā | RML S08E11 | Anžella Roze-Jumiķe | Stella Jurgena | 19.11.2022

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Nov 19, 2022 36:35


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija Latvija
Sieviete, vara un neredzamais Dievs Esteres grāmatā | RML S08E10 | Anžella Roze-Jumiķe | Stella Jurgena | 12.11.2022

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Nov 12, 2022 36:18


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija Latvija
Sieviete, vara un neredzamais Dievs Esteres grāmatā | RML S08E09 | Anžella Roze-Jumiķe | Stella Jurgena | 04.11.2022

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Nov 4, 2022 39:14


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija Latvija
Sieviete, vara un neredzamais Dievs Esteres grāmatā | RML S08E08 | Anžella Roze-Jumiķe | Stella Jurgena | 29.10.2022

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Oct 29, 2022 35:33


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija Latvija
Sieviete, vara un neredzamais Dievs Esteres grāmatā | RML S08E07 | Anžella Roze-Jumiķe | Stella Jurgena | 22.10.2022

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Oct 22, 2022 32:31


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija Latvija
Sieviete, vara un neredzamais Dievs Esteres grāmatā | RML S08E06 | Anžella Roze-Jumiķe | Stella Jurgena | 15.10.2022

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Oct 15, 2022 33:43


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija Latvija
Sieviete, vara un neredzamais Dievs Esteres grāmatā | RML S08E05 | Anžella Roze-Jumiķe | Stella Jurgena | 08.10.2022

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Oct 8, 2022 35:04


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Kultūras Rondo
Stāsts par pieaugšanu. Ingas Tropas "Naži vistās" iestudējums Nacionālajā teātrī

Kultūras Rondo

Play Episode Listen Later Oct 4, 2022 14:09


Stāsts par pieaugšanu, tā režisore Inga Tropa piesaka savu jaunāko iestudējumu „Naži vistās” Nacionālā teātra Aktieru zālē. Deivida Harovera drāmā ir aprakstīta šķietami klasiska situācija – trīs cilvēki, viņu instinkti un jūtas, taču izrādes veidotāji ieskatās cilvēka dabā dziļāk. Teātra kritiķi jau atzinīgi novērtējuši iestudējumu, īpaši izceļot aktrises Agneses Budovskas atveidoto Jaunās sievas tēlu. Kā pasaules radīšana sākas jaunas meitenes – sievietes sevis un sava ķermeņa apjaušana, pamazām iepazīstot vidi ap sevi, un pasaule kļūst plašāka, taču tās apzināšanai jāmeklē vārdi. Pasaule paveras vēl plašāka, kad viņas vīrs Viljams aizsūta jauno sievu pie Dzirnavnieka. Jaunā sieva, Ponijs Viljams un Gilberts Horns jeb Sieviete, Arājs un Dzirnavnieks – ir trīs cilvēki, trīs lugas personāži,  kuru daba, instinkti un jūtas ved līdzi skatītāju. Arājs, tīrums, tālais lauks, no kura nav iespējams atgriezties.. Pēc pirmizrādes uzklausu aktierus Agnesi Budovsku, Gundaru Grasbergu un Ivaru Kļavinski, ar ko viņus aizrāvis darbs pie iestudējuma. Izrādes vizuālais tēls, arī skaņas, mūzika un video projekcijas kopā ar aktieru spēli veido vienotu veselumu. Izrādes scenogrāfe ir Austra Hauks, video māksliniece  Ineta Sipunova, gaismu māksliniece Lienīte Slišāne, bet kostīmu māksliniece Evelīna Deičmane-Vida. Muzikālā noformējuma autore un izpildītāja ir Dana Indāne-Surkiene. Skotu dramaturga Deivida Harovera panākumi aizsākās 90.gadu vidū ar pirmo lugu „Naži vistās” (1995) , bet pasaules slavu viņš ieguva pēc lugas „Melnais strazds” iestudējuma Edinburgā 2005.gadā. Tā bijusi arī Nacionālā teātra repertuārā Ģirta Ēča režijā. Un arī „Naži vistās” ne pirmo reizi nonāk uz Latvijas teātra skatuves, 2006.gadā Gatis Šmits to iestudēja Dailes teātrī. Bet, ko tagad par lugu un lugas autoru atklājusi Inga Tropa? Izrādes veidotāji materiālā "iekodušies" dziļi dziļi, ko arī  novērtē skatītāji, tai skaitā kritiķi, uzklausu teātra kritiķes Gundegas Saulītes viedokli. Mīlestības stāsts par meklējumiem, kaisli, par nodevību un vientulību, par spēju atvērties otram un iepazīt jaunu pasauli tiek izdzīvots Nacionālā teātra Aktieru zālē. Tuvākās izrādes  „Naži vistās” Nacionālā teātra Aktieru zālē 7., 16. un 25.oktobrī.

Radio Marija Latvija
Sieviete, vara un neredzamais Dievs Esteres grāmatā | RML S08E04 | Anžella Roze-Jumiķe | Stella Jurgena | 01.10.2022

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Oct 1, 2022 32:34


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija Latvija
Sieviete, vara un neredzamais Dievs Esteres grāmatā | RML S08E03 | Anžella Roze-Jumiķe | Stella Jurgena | 24.09.2022

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Sep 24, 2022 28:37


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Radio Marija Latvija
Iepazīsimies ar Esteres grāmatas 1. nodaļu | Sieviete, vara un neredzamais Dievs Esteres grāmatā | RML S08E02 | Anžella Roze-Jumiķe | Stella Jurgena | 17.09.2022

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Sep 17, 2022 31:37


Lasot Esteres grāmatas 1.nodaļu, iepazīsim aprakstīto vesturisko situāciju, klātesošās personas, to attiecības, analizēsim Ahasvera un viņa sievas Vašti konfliktu, tā iespējamiem izskaidrojumiem, kā arī apskatīsim tā laika izpratni par vīrieša un sievietes attiecībām un laulību, ņemot vērā reliģisko aspektu.

Kā labāk dzīvot
Eksperte: Sievietēm Latvijā vajadzētu vairāk trenēt ambiciozo uzdrīkstēšanos

Kā labāk dzīvot

Play Episode Listen Later Sep 12, 2022 46:47


Baltijas valstīs veiktajā aptaujā par dzimumu līdztiesību, 93% aptaujāto atzinuši, ka līdztiesība starp abiem dzimumiem ir svarīga vērtība, bet tkad jānovērtē reālā situācija, tikai puse aptaujāto atzīst, ka tāda patiešām pastāv. Kāpēc tāda atšķirība starp mūsu vēlmēm un reālās dzīves novertējumu un kā tas ietekmē indivīda iespējas veidot karjeru, raidījumā Ka labāk dzīvot analizē un skaidro organizācijas "Novatore" līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa, augsta līmeņa vadītāju atlases kompānijas „Pedersen & Partners” vadošā konsultante Inga Ezera, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un vadītāju atlases speciālists, psihoterapeits Andris Jansons. Inga Ezera norāda, ka Baltijā ir lielākas iespējas sievietēm, salīdzinot ar citām kultūrām. "Izaicinājums ir, vai sievietes pašas tās iespējas paņem un sevī attīsta ambīciju muskuli trenēt savas prasmes, apzināties, kādas prasmes ir nepieciešamas līdz nākamajam līmeni, ko es gribu sasniegt, ko es varu sasniegt un kā es to varu sasniegt. Kas man šajā ceļā var palīdzēt," atzīst Inga Ezera. Latvijas vadītājas norādījušas, ka karjeras izaugsmē palīdzējuši mentori, kas atbalstīs, pamācīs, pamudinās uzdrīkstēties. Parādīs ceļu, kā sasnigt nākamo karjeras līmeni. Inga Ezera skaidro, ka, izvēloties pretendentu kādam amatam uzņēmumā, apzina tirgu, kur varētu būt vadītājs ar konkrētām prasmēm, kas nepieciešamas un sastāda "garo sarakstu" ar pretendentiem. Kad izraudzītos 200 - 300 cilvēkus uzrunā, piedāvājot konkrēto iespēju un aicinot aprunāties, vīrieši ir atvērtāki. "Sievietes saka, nē, mani viss apmierina, es negribētu aprunāties. Starpība ir tā, ka vīrietis un sieviete, kuri saka, ka mani viss apmierina esošajā amatā, vīrietis būs vairāk ar tendenci, bet es varētu parunāties. Sieviete būs vairāk ar tendenci - nē, paldies," skaidro Inga Ezera un aicina sievietes uzdrīkstēties.  Ambiciozā uzdrīkstēšanās ir jātrenē, tāpat kā pieredze un prasmes. "Sievietēm vajadzētu vairāk trenēt ambiciozo uzdrīkstēšanos," uzskata Inga Ezera.  Tas ir nepieciešams jebkurā dzīves jomā, it sevišķi, ja sieviete kļūst par vadītāju. "Sievietēm Latvijā vajadzētu būt "vokālākām" sava viedokļa izteikšanā pie apaļā galda. Un ir vadītājs, valdes locekles, uzņēmuma vadītājas, kas savos uzņēmumos šo te mērķtiecīgi veicina, jo viņas, redz, mums Latvijā ir ļoti daudz pieredzējušu, zinošu, intelektuālu sieviešu, gudru sieviešu, bet viņas ir diezgan paškritiskas un, ja viņām nav nekas citādāks, ko pateikt, viņas noklusēs varbūt sapulcē. Bet vīrietis tajā pat laikā, viņš varbūt pateiks to pašu, kas jau ir pateikts, pieliks mazliet savu versiju, un viņš izteiksies un kļūs pamanāmāks. Tā ir vēl viena atziņa - sievietēm neklusēt, izteikties un trenēt sava viedokļa izteikšanu, nevis kā saka tukšu runu, bet analizēt situāciju, ģenerēt savu viedokli un trenēt tā izteikšanu," analizē Inga Ezera.

Radio Marija Latvija
Sieviete, vara un neredzamais Dievs Esteres grāmatā | RML S08E01 | Anžella Roze-Jumiķe | Stella Jurgena | 10.09.2022

Radio Marija Latvija

Play Episode Listen Later Sep 10, 2022 28:56


Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Avīžnieku tauta
Latvijas prese pēcstaļinisma periodā, kas izceļas ar lielu skaitu ilustrēto žurnālu

Avīžnieku tauta

Play Episode Listen Later Aug 18, 2022 30:02


Raidījumu cikla vēstījumā par latviešu drukātās preses vēsturi esam nonākuši līdz pēcstaļinisma periodam padomju Latvijas preses attīstībā. Sarunu biedri studijā ir vēsturnieki - profesors Ilgvars Butulis un Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece Ineta Lipša. Žurnālists Eduards Liniņš raidījumu sāk ar personisku atmiņu: "Bērnībā, tie bija pagājušā gadsimta septiņdesmitie gadi, es vasaras pavadīju pie savas krustmātes, kura abonēja gandrīz visus ilustrētos žurnālus, kas tolaik iznāca. Tur bija "Zinātne un Tehnika", "Veselība", "Sieviete", šķiet, ka "Liesma", "Lauku Dzīve" un, protams, "Zvaigzne", kas bija lielākais no nozīmīgākais ilustrētais žurnāls. Un ar šādu komplektu, jāsaka, strādājošam cilvēkam tāda mēneša nopietnas lasāmvielas deva bija nodrošināta. Šī preses ainava, kurā ļoti nozīmīga vieta bija šiem ilustrētajiem žurnāliem, izveidojās pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Žurnāls "Zvaigzne" sāka iznākt 1950. gadā, tas ir Staļina laiks, un tad, piecdesmito gadu otrā puse, nogale, sešdesmitais gads, 1960. gadā parādās "Zinātne un Tehnika", žurnāls "Liesma", šķiet 1958. gadā, "Veselība" arī ap to pašu laiku. Droši vien runa ir par to, ka cilvēku turīgums un arī valsts ekonomiskā situācija pēc Otrā pasaules kara ir daudzmaz stabilizējusies, bet droši vien tomēr tam ir saistība zināmā mērā arī ar visas dzīves salīdzinošu liberalizāciju." "Tā nebūs īsti prese, par ko es te gribu bilst, bet periodika. Iedomājieties - 1955. gads, bērnu kalendārs, viens atvērums - labajā pusē jaunais Staļins, kur ir murgi par Staļinu un zīmēta Staļina bilde, bet kreisajā ir [Augusta] Saulieša dzejolis, kas sākas ar rindām "Aust rīts, aiz meža sarkanbaltu redz jaunu dienu ceļamies." Tās ir faktiski paradoksālas lietas, kad Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas izdevums, kuru rediģēja Centrālkomitejas loceklis Rafaels Blūms, kur ir tā laika komunistiskās inteliģences zieds, kļūst par galveno, tā teikt, brīvdomības bastionu un nacionālkomunisma tribīni," piebilst Ilgvars Butulis. Ineta Lipša tam pieliek klāt vēl vienu svarīgu aspektu, kas jāņem vērā: "Pēc Staļina nāves un 1956. gada Komunistiskā partija savā ziņā mainīja instrumentus, kā ietekmēt iedzīvotājus. No drastiski represīvām metodēm, kas saistās ar izsūtīšanu, tiesāšanu un tamlīdzīgi, tā sāka līdzsvarot ar šo iedzīvotāju audzinošo funkciju. Lai sasniegtu pēc iespējas dažādas sociālās grupas, arī varētu skaidrot šo salīdzinoši lielo skaitu ilustrēto žurnālu." Tomēr ļoti liela nozīme bija žurnālu redaktoru pašcenzūras un brīvdomības līmenim, atzīst vēsturnieki.

Vai zini?
Vai zini, ka Rīgas Strādnieku teātrī savulaik darbojās režisore sieviete?

Vai zini?

Play Episode Listen Later May 9, 2022 3:35


Stāsta kuratore, pētniece un režisore Sanita Duka Vai zini, ka Rīgas Strādnieku teātrī, kas pastāvēja no 1926. līdz 1934. gadam, darbojās režisore sieviete? Tā bija Olga Bormane. Viņa šajā teātrī iestudējusi 21 izrādi, bijusi arī aktrise un runas pedagoģe. Teātris uzsāka darbu, apvienojot trīs grupas – “sociāldemokrātu trupu” (par kuru nekas īsti nav zināms), Tautas augstskolas drāmas kursu un Birutas Skujenieces aktierstudijas bijušos audzēkņus. Biruta Skujeniece nodibināja savu “Intīmo teā tri”, kur iesaistīja studistus. Viņas aktieri pēc šī teātra darbības izbeigšanas joprojām turējās kopā un nolēma meklēt režisoru. Tajā laikā Rīgā bija ieradies gruzīnu izcelsmes krievu skolas aktieris Jurijs Jurovskis un veiksmīgi iekļāvies Krievu drāmas teātra trupā. Viņš piekrita padarboties, nodarbības pārauga lugu iestudēšanā un grupai tika atrasta “pajumte” - strādnieku biedrība “Apziņa”. Strādnieku teātrī Jurijs Jurovskis iestudēja 28 izrādes. Otrs režisors bija Jānis Zariņš, viņš uzveda vairāk kā desmit izrādes. Dažas izrādes veidojuši arī Jānis Šāberts, Teodors Lācis, Ernests Feldmanis, Alfreds Amtmanis-Briedītis. Dailes teātra premjers Kārlis Veics pārgāja uz Strādnieku teātri un vienas sezonas laikā iestudēja deviņas izrādes. Vēlāk par slaveniem režisoriem kļuva aktieri Leonīds Leimanis un Nikolajs Mūrnieks. Bagātīgi ir bijuši visu šo režisoru turpmākie radošie likteņi. Lielākā daļa sekmīgi turpināja darbu arī padomju periodā. Bet Kārlis Veics un Jānis Šāberts dodas bēgļu gaitās un nokļūst ASV. Jānis Zariņš emigrē, tomēr atrod iespēju atgriezties, no 1962. gada viņš sekmīgi turpina radošo darbu Latvijā. No 13. maija Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē apskatāma Rīgas Strādnieku teātrim veltītā izstāde "Krājuma glabāti stāsti" .  

Globālais latvietis. 21. gadsimts
Iespējas veicināt zināšanu apmaiņu starp Latvijas un diasporas mediķiem

Globālais latvietis. 21. gadsimts

Play Episode Listen Later Apr 18, 2022 44:20


Kā veicināt zināšanu apmaiņu starp Latvijas un diasporas mediķiem? Kāda ir māsu pieredze, strādājot ārpus Latvijas, gan paaugstinot savas profesionālas zināšanas, gan piedaloties pētniecības darbā. Šos jautājumus pārunājam ar Diasporas māsu un vecmāšu apvienības pārstāvēm, kuras iesaistījušās arī sadarbības konferences “Sieviete medicīnā un zinātnē Latvijā un pasaulē” rīkošanā. Diskutē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības vadītāja, medicīnas doktore Elīna Dimiņa, Diasporas māsu un vecmāšu apvienības valdes priekšsēdētāja Karīna Beinarte un Diasporas māsu un vecmāšu apvienības valdes pārstāve Līga Čaunāne.  

I'mperfekt piektdiena
”Sieviete – droša vide, tiesības un dzīves kvalitāte” | I'mperfekt piektdiena (108. sērija) | 11.03.21

I'mperfekt piektdiena

Play Episode Listen Later Mar 14, 2022 60:59


Starptautiskās sieviešu dienas ieskaņās saruna ar žurnālisti Sandru Kropu par sievieti te un citur, par labu dzīves līmeni, izglītību, drošu vidi, tiesībām un dzīves kvalitāti, kas nav pašsaprotamas lietas daudzviet pasaulē – it īpaši Āfrikā. Podkāsta ieraksts tapa pēc organizācijas "Zaļā brīvība" ierosinājuma, projekta ClimACT ietvaros. Podkāsta laikā paustā informācija nekādā gadījumā nav uzskatāma par Eiropas Savienības viedokli.

Piedzīvot skolu
S03E20 Piedzīvot lappuses februārī un Marjus Marcinkeviča grāmatā "Akmentiņš"

Piedzīvot skolu

Play Episode Listen Later Mar 6, 2022 87:44


Ah, februāri! Tu sākies tik skaisti un rožaini. Kaut kur pa vidu mēs pilnām mutēm ēdām šokolādi un domājām savus rozā sapņus, bet tad... Tad pienāca 24. februāris, un pasaule mainījās.Šī saruna ar Zani @mom.who.reads.a.lot un Sandru @pielasit_sirdi ir ierastīta 25. februārī. Tā ir diena PĒC. Lai gan sarunas otrajā pusē to, iespējams, pat nevar nojaust, runāt un stāstīt par izlasīto nebija viegli. Īpaši tāpēc, ka mūsu mēneša grāmata, Marjus Marcinkevičus stāsts "Akmentiņš", bija tiešs trāpījums sirdī un saules pinumā. Mēs pārrunājām arī citus spilgtākos lappušu mirkļus februārī, taču visvairāk mēs ceram, ka reiz atkal par karu varēsim lasīt tikai grāmatās.Aicinu pievienoties marta grāmatas lasīšanā. Tā šoreiz ir ukraiņu autores Tamāras Horihas Zerņas grāmata "Meitiņa". Lasīt nebūs viegli, taču mēs ticam, ka arī lasīšana var būt atbalsta forma.Raidieraksta "Piedzīvot lappuses" februāra grāmatu, Marjus Marcinkevičus "Akmentiņš", iegādājies šeit https://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/202474-akmentins.htmlRaidieraksta "Piedzīvot lappuses" marta grāmatu iegādājies šeit https://www.janisroze.lv/lv/gramatas/dailliteratura/tulkota-dailliteratura/klasika-musdienu-literatura/meitina.htmlSeko raidierakstam Instagram https://www.instagram.com/piedzivot/Seko Zanei Instagram https://www.instagram.com/mom.who.reads.a.lot/Seko Sandrai Instagram https://www.instagram.com/pielasit_sirdi/Ziedo Ukrainas cilvēkiem https://www.ziedot.lv/ukrainas-cilvekiem-4203Sarunā pieminētie autori un grāmatas.*Marjus Marcinkevičus "Akmentiņš"*Jurga Vile, Lina Itagaki "Sibīrijas haiku"*Rūta Šepetis "Jūras sāļums", "Starp pelēkiem toņiem"*Anna Krasiļščika "Klau, aizbrauksim uz Unalašku!"*The Copenhagen Trilogy by Tove Ditlevsen*Zoī Beka "Lielpilsētas paradīze"*Ismails Kadare "Mirušo armijas ģenerālis"*Niklass Nats o Dāgs "1793"*Vinko Mēderndorfers "Sirds plaukstā"*Patriks Ness "Septiņas minūtes pēc pusnakts"*Iveta Troalika "Tūlīt paliks labāk"*Sigri Agnēte Hansena "Tu redzēji?"*The Storyteller: Tales of Life and Music by Dace Grohl*Filipa Perija "Jūs vēlēsieties, kaut šo grāmatu būtu izlasījuši jūsu vecāki"*Fredriks Bakmans "Nervozie ļautiņi"*Inga Ābele "Duna"*Karloss Ruiss Safons "Mirušo grāmatu kapsēta"*Kārlis Kazāks "Sākums mūs atrod pats"*Dēlija Ouensa "Kur vēži dzied"*Viktors Emīls Frankls "...tomēr teikt dzīvei, jā"*Mārtiņš Zvīdriņš "#Fudzi 161km"*Zane Nuts*Greguārs Delakūrs "Sieviete, kura nenovecoja"*Martins Pistoriuss "Neredzamais zēns"*Reičela Džoisa "Harolda Fraja neticamais svētceļojums"*Jana Tellere "Nekas"*Raimonds Platacis "Grāmata par nonullēšanos"*Kārena M. Makmanusa "Starp mums"*Adams Kejs "Mazliet sāpēs"*Anete Grīnberga "Draņķozols"*Katrīna Randela "Vilku meitene"*Tamāra Horiha Zerņa "Meitiņa" (mēneša grāmata MARTĀ)

Pīci breinumi
#5BREINUMI: Sieviete šodien

Pīci breinumi

Play Episode Listen Later Mar 5, 2022 48:04


#5BREINUMI marta mēnesī piesaka pavasarīgu raidījumu ar nosaukumu "Sieviete šodien" Viesu vidū divas burvīgas sievietes no Latgales: Amanda Lapa- jauna mūziķe, kura nesen pieteica sevi mūzikas pasaulē ar diviem debijas singliem "Atsperos" un "Marts", kas tapuši sadarbībā ar mūziķi Arni Slobožaņinu. Kā arī Evita Teilāne- mediķe Neatliekamajā medicīnas palīdzībā, kuras aizraušanās ir medniecība un brīvprātīgi darbojas Zemessardzes Medicīnas rotā. Ar mūsu viešņām runājam par sievietes lomu un nozīmi darbā, ģimenē un sabiedrībā mūsdienās, par Starptautisko sieviešu dienu, stereotipiem, sieviešu konkurenci un to, kas katrai liek justies sievišķīgi. Tāpat raidījumā pieminam notikumus Ukrainā, runājam par informatīvo karu šodien un uzzinam latgales jauniešu videokli par to, kā pasargāt sevi no "fake news" un atšķirt viltus ziņu no patiesās.  Raidījumu vada Daiga Laizāne aba DJ Deila un Jānis Pampe. Breinojamīs kūpā!

Pīci breinumi
#5BREINUMI: Sieviete šodien

Pīci breinumi

Play Episode Listen Later Mar 5, 2022 48:04


#5BREINUMI marta mēnesī piesaka pavasarīgu raidījumu ar nosaukumu "Sieviete šodien" Viesu vidū divas burvīgas sievietes no Latgales: Amanda Lapa- jauna mūziķe, kura nesen pieteica sevi mūzikas pasaulē ar diviem debijas singliem "Atsperos" un "Marts", kas tapuši sadarbībā ar mūziķi Arni Slobožaņinu. Kā arī Evita Teilāne- mediķe Neatliekamajā medicīnas palīdzībā, kuras aizraušanās ir medniecība un brīvprātīgi darbojas Zemessardzes Medicīnas rotā. Ar mūsu viešņām runājam par sievietes lomu un nozīmi darbā, ģimenē un sabiedrībā mūsdienās, par Starptautisko sieviešu dienu, stereotipiem, sieviešu konkurenci un to, kas katrai liek justies sievišķīgi. Tāpat raidījumā pieminam notikumus Ukrainā, runājam par informatīvo karu šodien un uzzinam latgales jauniešu videokli par to, kā pasargāt sevi no "fake news" un atšķirt viltus ziņu no patiesās.  Raidījumu vada Daiga Laizāne aba DJ Deila un Jānis Pampe. Breinojamīs kūpā!

Piedzīvot skolu
S03E12 Piedzīvot lappuses ar Kristīni Lauriņu.

Piedzīvot skolu

Play Episode Listen Later Dec 12, 2021 70:25


Kristīne Lauriņa jau 20 gadus dzīvo Francijā. Tur ir viņas darba vieta, ģimene, lielie grāmatu plaukti. Kaut gan, nē, Kristīne apgalvo, ka lielākā daļa pašas grāmatu pēc izlasīšanas nonāk Strasbūras latviešu bibliotēkā, kur Kristīne jau ilgāku laiku saimnieko un rūpējas par vietējo latviešu lasītprieku.Par lasītprieku, protams, arī mūsu sarunā. Kristīne apgalvo, ka lasīšana viņai ir tikpat svarīga kā tēja, gaiss un ģimene, turklāt viņa ir no tie lasītājiem, kas kaut kā pamanās vienlaicīgi lasīt vairākas grāmatas. Kādas un kuras? To klausies sarunā!Mēs aizrunājāmies arī par Daniela Penaka grāmatu "Kā romāns", jo Kristīne Lauriņa vēl vidusskolas laikā iztulkoja šo grāmatu latviešu lasītājiem. Pārsteidzoši, bet fakts. Tāpat kā tas, ka Kristīne no sirds mīl grāmatas un lasīšanu (pat vairāk nekā tulkošanu). Kaut gan. Nekā pārsteidzoša gan te nav. :))Seko kristīnei Instagram https://www.instagram.com/kristinelaurina/Seko Strasbūras latviešu bibliotēkai Instagram https://www.instagram.com/strasburas_latviesu_biblioteka/Seko raidierakstam Piedzīvot lappuses Instagram https://www.instagram.com/piedzivot/Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju https://www.patreon.com/PiedzivotSarunā pieminētie autori un grāmatas.*Silvija Brice "Baigās piezīmes"*The Moscow Vector by Robert Ludlum*Toms Kreicbergs*Andra Manfelde "Vilcēni"*Rasa Bugavičute - Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā"*Dace Vīgante "Bumbulītis"*Baiba Zīle*Astrida Lindgrēne "Karlsons"*Eriks Kestners*Inga Ābele*Luīze Pastore*Anete Melece "Kiosks"*Sandra Kalniete*Māris Putniņš "Mežonīgie pīrāgi"*Daniels Penaks "Kā romāns" (ZGS), "Skolas sāpe", Čilvēkēdāju paradīze", "Feja ar karabīni"*Delfīne de Vigāna*Grenuārs Delakūrs "Sieviete, kura nenovecoja", "Un jour viendra couleur d'orange"*Bernārs Verbērs*Didier van Cauwelaert*Svetlana Aleksejeviča*Emīls Zolā*Onorē de Balzaks*Žaume Kabrē "Es atzīstos"*Eriks Ādamsons*Rainis*Nora Ikstena "Mātes piens"*Viktors Igo "Nožēlojamie"*Novelist as a Vocation by Haruki Murakami*Anna Gavalda *Eudžens O. Kirovičs "Spoguļu grāmata"*On Writing: A Memoir of the Craft by Stephen Kinga*Dzidra Rinkule Zemzare "Lielais Munks, draiskulis Piks un pārējie"*Stories They Wouldn't Let Me Do on TV by Alfred Hitchcock

Divas puslodes
NATO ārlietu ministru sanāksme. Zviedrijā pirmo reizi premjera krēslā sieviete

Divas puslodes

Play Episode Listen Later Dec 2, 2021 54:27


Rīgā ir noslēgusies NATO ārlietu ministru sanāksme, kas bija plānota jau sen. Tajā galveno uzmanību iecerēts pievērst jaunās bloka stratēģijas izveidei, taču daudz nācās runāt arī par aktuālo, par Krieviju un tās karaspēka koncentrēšanos pie Ukrainas robežas. Arī par Baltkrievijas izvērsto hibrīd karu. Pārrunājam, ko NATO ārlietu ministri šajā sanāksmē lēma. Uzmanību pievēršam arī Vācijas iekšpolitikai, tur darbs pie jaunās koalīcijas un valdības izveide tuvojas noslēgumam, jau pavisam drīz Angelu Merkeli kanclera amatā paredzēts, ka nomainīs Olafs Šolcs. Interesants ir fakts, ka ārlietu ministra portfelis iecerēts zaļo līderei, kas savā retorikā vismaz pirms vēlēšanām pret Krieviju bijusi skarbāka nekā citi. Ko tad varam sagaidīt no jaunās Vācijas valdības? Nedaudz runājam arī par Zviedriju. Tur nedēļas laikā par premjeri divreiz ievēlēta jaunā sociāldemokrātu līdere Magdalēna Andešsone. Viņa ir pirmā sieviete Zviedrijas premjera amatā, balsojums bija divreiz, jo procesā no koalīcijas izstājās sociāldemokrātu partneri Zaļā partija, un nu Andešsone vada partiju ar ļoti lielu mazākumu parlamentā. Aktualitātes vērtē politologs, vēstures doktors Ojārs Skudra un žurnāla "Ir" komentētājs Aivars Ozoliņš. NATO pārvērtību noskaņās Ziemeļatlantijas aizsardzības alianses ārlietu ministru samits, kuru Latvija pirmoreiz savā vēsturē uzņēma 30. novembrī un 1. decembrī, pagāja nobriedušu pārmaiņu zīmē. Tā galvenais mērķis bija virzība uz jaunas alianses stratēģijas pieņemšanu, kurai jānotiek NATO galotņu tikšanās laikā Madridē nākamā gada jūnija beigās. Kā 29. novembrī kopīgajā preses konferencē ar Valsts prezidentu Egilu Levitu norādīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs: „Manuprāt, ir acīmredzami, ka pašreizējā Stratēģiskā koncepcija mums ir labi kalpojusi. Taču par to mēs vienojāmies tālajā 2010. gadā NATO samitā Lisabonā, un kopš tā laika pasaule ir patiešām mainījusies. Tāpēc mums ir jāatjaunojas un jāvienojas par jaunu Stratēģisko koncepciju. Jo, piemēram, pašreizējā Stratēģiskajā koncepcijā mēs saucam Krieviju par stratēģisku partneri. Tā tas bija pirms viņi ar bruņotu spēku iebruka Ukrainā un anektēja daļu Ukrainas – Krimu. Mēs ne ar vārdu nepieminam Ķīnu. Tāpat gandrīz nemaz nav pieminēti tādi draudi un izaicinājumi kā hibrīdie, kiberdraudi, kā arī klimata pārmaiņu ietekme uz drošību. Tātad ir acīmredzami, ka šobrīd mēs izstrādājam Stratēģisko koncepciju citai pasaulei nekā tā, kurā mēs vienojāmies par Stratēģisko koncepciju pirms desmit gadiem.” Līdztekus alianses stratēģijas attīstībai kā galvenie aktuālie jautājumi samitā neizbēgami izvirzījās iespējamā Krievijas agresijas pret Ukrainu eskalācija un Baltkrievijas režīma organizētā migrācijas krīze pie NATO dalībvalstu robežām. Deklarācijās samita izskaņā tika pausts atbalsts Ukrainai un arī Gruzijai, un brīdinājumi Krievijai atturēties no militārām akcijām pret Ukrainu. Vairakkārt samita gaitā tika uzsvērts, ka arī tā norise Rīgā uzlūkojama kā alianses solidaritātes žests tās ziemeļaustrumu pierobežas dalībniecēm – Polijai un Baltijas valstīm – kuras pēdējā laikā izjūt pastiprinātu apdraudējumu no Krievijas un tās faktiskā satelīta Baltkrievijas puses. „Luksofora koalīcija” Vācijā Pagājušonedēļ galīgo apstiprinājumu guva prognozes, ka nākamā Vācijas valdība iztiks bez līdzšinējā ietekmīgākā politiskā spēka – kristīgajiem demokrātiem. 23. novembrī tika publiskots paziņojums, ka sekmīgi noslēgušās sarunas starp t.s. „luksofora koalīcijas” partijām: sociāldemokrātiem, brīvajiem demokrātiem un zaļajiem. Kā tiek ziņots, sarunu process bijis pamatīgs, valdības programmu izstrādājot 22 darba grupās ar vairāk nekā 300 pārstāvju piedalīšanos. Rezultātā tapis līdzsvarots dokuments, kurā katrs no panteriem ietilpinājis ko sev būtisku. Sociāldemokrātiem ticis minimālās stundas atalgojuma likmes palielinājums apmēram par piektdaļu, zaļajiem – par astoņiem gadiem agrāka atteikšanās no ogļu izmantošanas enerģētikā, ekonomiskā liberālisma piekritējiem brīvajiem demokrātiem – sabalansēts valsts budžets. Ārlietu jomā koalīcijas programma paredz turpmāku konstruktīvu dialogu ar Krieviju, tomēr ievērojot Krievijas agresijai un draudiem pakļauto kaimiņvalstu intereses. Jaunā valdība varētu būt aktīvāka Eiropas integrācijas balstītāja, piemēram, cenšoties panākt vienbalsības principa nomaiņu pret kvalificētā vairākuma principu Eiropadomes balsojumos par bloka kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem. Budžeta jautājumos, no vienas puses, paredzama lielāka taupība, taču tā neattieksies uz pandēmijas seku pārvarēšanu un ieguldījumiem videi draudzīgāku tehnoloģiju ieviešanā. Par jaunās „luksofora koalīcijas” kancleru paredzēts kļūt līdzšinējam finanšu ministram, vācu sociāldemokrātu līderim Olafam Šolcam. Zaļo partijas līdzpriekšsēdētāja Annalēna Bērboka ieņems ārlietu ministra posteni, otrs zaļo līdzpriekšsēdētājs Roberts Habeks – jaundibināmo „superministriju”, kas pārraudzīs vienlaicīgi ekonomiku un pretdarbību klimata pārmaiņām, savukārt brīvo demokrātu līderim Kristiānam Lindneram ticis finanšu ministra portfelis. Zviedrijas jaunā valdība – vēl „pārliecinošāks” mazākums Šī gada jūnijā Zviedrijas sociāldemokrātu partijas līderis un premjerministrs kopš 2014. gada Stēfans Levēns paziņoja par savu nodomu atkāpties no partijas un, līdz ar to, arī valdības vadītāja amata. Pēc novembra sākumā notikušā partijas kongresa Levēna vietā stājās finanšu ministre, ekonomiste Magdalēna Andešsone, kura pēc parlamenta balsojuma 24. novembrī kļuva par vēsturē pirmo sievieti Zviedrijas valdības priekšgalā. Tiesa, jau dažas stundas vēlāk viņa demisionēja, ciktāl viņa valdību pameta viens no diviem koalīcijas partneriem – Zviedrijas Zaļā partija. Iemesls bija parlamenta balsojums par budžetu, kura pamatā bija labējās opozīcijas iesniegtais projekts. Zaļajiem nepieņemama bija dalība valdībā, kuras budžeta izstrādē piedalījusies arī galēji labējā Zviedru demokrātu partija. Visbeidzot aizvakar Andešsone vēlreiz tika apstiprināta kā premjerministre, šoreiz vienas partijas – sociāldemokrātu – valdības priekšgalā. Šī ir mazākuma valdība, tāpat kā visi trīs Stēfana Levēna kabineti. Saskaņā ar Zviedrijas konstitucionālo sistēmu valdības apstiprināšanai nav nepieciešams parlamenta vairākuma balsojums par, pietiek ar to, ka vairākums no 349 deputātiem nav balsoji pret. Attiecīgi Andešsones kabinets stājās amatā pēc tam, kad par to nobalsoja 100 sociāldemokrātu deputāti un viens neatkarīgais deputāts, kamēr Centra partijas, Zaļās partijas un Kreisās partijas deputāti, kopskaitā 75, atturējās. Daudzi šo Andešsones kabinetu uztver kā pagaidu valdību, ciktāl līdz nākamajām parlamenta vēlēšanām nākamā gada septembrī atlicis mazāk nekā gads. Kā savas valdības prioritātes jaunā premjerministre definējusi uzlabojumus sociālās nodrošināšanas sistēmā, investīcijas videi draudzīgās tehnoloģijās un vardarbīgu noziegumu apkarošanu. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Kultūrdeva
Neizprastā sieviete – Latvija. Saruna ar režisoru Pēteri Krilovu

Kultūrdeva

Play Episode Listen Later Nov 9, 2021


Caur gleznotāju Raimondu Staprānu mēs runājam par sievieti, kas atspoguļojas vairākās manās filmās. Šai sievietei ir daudz darīts pāri, viņa ir daudz cietusi, daudz apmelota un tajā pašā reizē – neizprasta. Šī sieviete saucas Latvija – par topošo filmu "Sarkanais šķūnis" LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta režisors Pēteris Krilovs.

Pa ceļam ar Klasiku
Britu dramatiskais soprāns Ketrīna Fostere: Es zinu šo to par dzīves grūtībām

Pa ceļam ar Klasiku

Play Episode Listen Later Aug 11, 2021 27:54


Viena no Cēsu Mākslas festivāla virsotnēm šogad solās būt vācu romantisma mūzikas pīlāra Riharda Vāgnera operas "Valkīra" trešā cēliena koncertuzvedums 14. augustā Cēsu Pils parka estrādē, ko "Klasika" piedāvās klausīties tiešraidē. Līdzās mūsu opermāksliniekiem Brunhildes lomā uz skatuves kāps arī pasaulē pieprasītā angļu dziedone, dramatiskais soprāns Ketrīna Fostere (Catherine Foster). Mēģinājumu un Rīgas vēstures iepazīšanas starplaikā māksliniece atrada laiku sarunai ar "Klasiku". Edgars Raginskis: Liels prieks un pagodinājums, ka esat atgriezusies Latvijā, lai ar savu dziedājumu kuplinātu Cēsu Mākslas festivāla mūzikas programmu! Kā jūsu dzīve ritējusi pēdējā pusotra gada saspringtajā un neziņas pilnajā atmosfērā? Ketrīna Fostere: Rīgu apciemoju 2011. gadā, kad piedalījos Vāgnera operas "Dievu mijkrēslis" iestudējumā. Burāju pa dzīvi līdz aizvadītā gada martam, kad dzīve, kā mēs to pazīstam, vienkārši apstājās. Paliku bez darba, kaut gan kopš pērnā gada novembra neregulārā režīmā strādāju Vīsbādenē, kur gatavojām "Nībelunga gredzena" tetraloģiju. Galu galā pandēmijas dēļ to atskaņojām nevis ar orķestra, bet klavieru pavadījumu. Biju ārkārtīgi pateicīga par iespēju vispār kāpt uz skatuves, jo dzīvot bez dziedāšanas un cilvēciska kontakta ir grūti. Pērn sākām Riharda Štrausa "Elektras" kostīmu mēģinājumus, taču tālāk netikām, jo Anglijā sākās mājsēdes periods. Tā nu es lidoju mājup uz Vāciju un gaidīju, kad situācija mainīsies. Vēl tagad notiek darba grafika pārkārtošana - ir operizrādes un koncerti, kuri no pagājušā gada ir pārcelti uz nākamo, 2022. gadu. Katram no mums, protams, ir sava pieredze un savi iespaidi, bet, kad novembrī atsāku strādāt, sākums bija emocionālu pārdzīvojumu un stresa pilns. Atrasties citu cilvēku vidū, kamēr mums vēl nebija vakcīnu… Protams, mums regulāri un rūpīgi veica Covid-19 testus, un šis process turpinās, tostarp nevakcinēto kolēģu dēļ. Nevēlos izvērst šo tēmu, jo tā ir pārāk polarizējoša. Uz Rīgu atlidoju kopā ar meitu Gabiju, kura tikko pabeigusi vidusskolu, un viņai aizvadītais pusotrs gads bija pilnīgas sociālas izolācijas periods – mācību process noritēja attālināti, draugus satikt viņa nevarēja. Un tagad atgriezties nosacīti normālā režīmā nozīmē teju vai pārvarēt neredzamu barjeru un noticēt, ka varu socializēties, nesatraucoties par to, vai tikai kāds no draugiem nav sasirdzis, vai es drīkstu doties turp un darīt šo, to vai ko citu. Mums jāatrod iespēja ar radušos situāciju sadzīvot un virzīties uz priekšu. Daudz problēmu radies piespiedu izolācijas dēļ, jo mēs esam sociālas būtnes. Tādēļ, atkal varot strādāt, jūtos fantastiski. No maija līdz jūlijam vairākkārt esmu piedalījusies "Nībelunga gredzena" izrādēs ar klavierpavadījumu, Budapeštā koncertēju kopā ar orķestri, un nevaru jums izstāstīt, cik ļoti tas mani saviļņoja. Tūliņ satikšu jūsu orķestri, un es nevaru vien sagaidīt, jo Budapeštas koncerts bija jūnijā, un pirms tam uz skatuves ar orķestri kāpu… pagājušā gada martā. Man tā visa pietrūkst, muzicēšana ir manas dvēseles sastāvdaļa, kuru pusotru gadu it kā ieliku kastītē un gaidīju.  Gaidīšanu vieglāku padarīja mans dārzs. Man ir ļoti neliels dārziņš, kurš martā bija gluži tukšs, taču tagad tajā zied puķes, un tas ir dažnedažādu krāsu piepildīts. Tas ir mans pēdējo divu gadu projekts, kura ietvaros pavasarī un vasarā nodarbinu sevi. Man ir pat pašapputeksnējošies tomāti, kurus audzēju vecā vannā! Ij neatceros, no kurienes tos atvedu, bet interesanti, pēc kā garšos rezultāts. Tātad pandēmija jums iemācījusi, ka varat būt pašpietiekama, bet labprātāk tāda neesat. Nē, es nevarētu būt pašpietiekama, jo tas ir tikai viens vienīgs tomātu stāds, turklāt nedomāju, ka es varētu izdzīvot, ēdot tikai tomātus vien (smejas). 2020. gadā apritēja 150 gadi kopš "Valkīras" pirmizrādes, taču pandēmija jubilejas svinības lika pārcelt uz šo gadu. Var teikt, ka šosestdien Cēsīs svinēsim "atliktu un aizturētu" gadadienu. Jā, tām vajadzēja notikt jau pērn, taču drošības apsvērumu dēļ svinības pārcēlām uz šo gadu, un tas bija pareizs lēmums. Jūtu, ka koncertuzvedums man būs ļoti nozīmīgs brīdis. Cēsis pagaidām esmu redzējusi tikai fotoattēlos, un tie ir ļoti krāšņi, bet piektdien šo pilsētu iepazīšu klātienē. Vai ievērojamās un nozīmīgās gadadienas jums nozīmē ko īpašu vai priecājaties par jebkuru uzstāšanos? Hmm, tā taču ir kā dzimšanas diena, vai ne!? Tu īpaši svini savu pilngadību, bet priecājies par katru dzimšanas dienu. Jubilejās varbūt ir vairāk ciemiņu un pompozuma, taču man svētki ir katrs iznāciens klausītāju priekšā. Palasot Vāgnera "Valkīras" libretu, šķiet, ka tur ir viss – incests, infanticīds, seksisms. 21. gadsimtā tas tikpat labi varētu būt, teiksim, Kventina Tarantīno filmas scenārijs… Tā ir dzīve. Tas pasaulē arī notiek. Manuprāt, ir interesanti, ka Vāgners ar šo stāstu tika sveikā cauri, jo tas tika integrēts vēsturiski mitoloģiskā kontekstā. Man tā ir ģimenes sāga, pilnīgi sačakarētas ģimenes stāsts, taču, ja jūs palasīsiet libretu rūpīgāk, tad sapratīsiet, ka tie nav tikai pastāsti, bet reālas ģimenes dzīve, kas norit aiz aizvērtām durvīm, un mēs par šiem notikumiem parasti neko neuzzinām. "Valkīra" ir cīņa par varu un ietekmi. Esmu piedalījusies šīs operas uzvedumos, kuros darbība reducēta līdz ģimenes sāgai, un arī iestudējumos, kuri reflektē par pasaules mēroga norisēm. Jebkur pasaulē atrodamas "Valkīrā" atainotās situācijas – jūs varat adaptēt šo stāstu jebkuram gadsimtam, laikmetam vai ģeogrāfiskajai vietai. Es šo īpatnību uztveru kā atslēgu operas dzīvotspējai laikā un telpā. Atceros, kā 2010. gadā piedalījos "Gredzena" iestudējumā Šanhajā, un turienes publika bija ārkārtīgi atsaucīga. Neatkarīgi no tā, ar kuru operas tēlu izvēlaties identificēties, katrā "Valkīras" personāžā ir kāda šķautne, kurai just līdzi – meita, māte, tēvs, brālis, māsa. Pirms pāris dienām lasīju stāstu par diviem cilvēkiem, kuri satikās, iemīlēja viens otru, apprecējās, un tad atklājās, ka viņi ir brālis un māsa, kuri izšķirti adopcijas rezultātā. Jā, šajā operā ir potenciāls cilvēciskam līdzpārdzīvojumam. Jā, tās notikumi nav pareizi, protams, ka tie nav pareizi! Bet galu galā tas ir stāsts. Kādas vērtības vai simbolus manifestē operas galvenie tēli, piemēram, Votāns un Brinhilde? Votāns "Valkīrā" meklē varoni, kurš spētu viņu izglābt un sniegt dievu valdniekam to, ko viņš vēlas. Tas, ko Votāns neapzinās, un kas ir visnotaļ mūsdienīgs pavērsiens, ir apstāklis, ka cilvēks, kuru viņš meklē, ir sieviete. Šī sieviete ir valkīra Brinhilde. Votāns manā skatījumā iemieso varaskāri (love of power), savukārt Brinhildei viņš ir iemācījis saprast un just mīlestības spēku (power of love). Tās ir divas galējības, divi pretstati un arī paradokss – dievu valdnieks, kurš alkatīgi tiecas pēc varas, iemāca savai meitai rīkoties mīlestības vārdā un allaž aizstāvēt to. Gan operā, gan dzīvē tie, kuri kāro pēc visaptverošas varas un kontroles, nekad neuzvar. Savukārt, tie, kuri pasauli uzlūko caur mīlestības spēka prizmu, iztur visus pārbaudījumus. Operas un visa cikla nobeigums varbūt nav tāds, kādu klausītāji varētu vēlēties, taču tajā iekodēta cilvēces izdzīvošana un atjaunotne. Mans "Nībelunga gredzena" ceļojums, kas sācies 2006. gadā, ir bijis un turpina būt filosofisku atklāsmju pilns. Jo vairāk es iedziļinos operas tekstā, jo stingrāk manī stabilizējas pārliecība, ka valdonīgums un tieksme dominēt nenes laimi un mieru. Brinhilde to redz, apzinās un spēj pacelties pāri šai dziņai, tā vietā izvēloties mierpilni nest savu upuri un likteņa nenovēršamību. Tas ir interesants paradokss – varaskārs cilvēks, kurš iemāca mīlestības uzupurēšanās spēju savai meitai. Jūsu skaidrojums varētu palīdzēt skatītājam labāk saprast operas norišu cēloņsakarības, nevis tulkot tās kā varoņu mirkļa iegribas. Protams, jo neviens cilvēks nav absolūti ļauns vai absolūti labs. Es esmu savu iepriekšējo pieredžu kulminācija, savu iepriekšējo lēmumu un izvēļu, interakciju un vērtējumu kombinācija. Tādēļ mīlu sava darba blakni – ceļošanu – tā mani bagātina. Piemēram, šodien ar meitu gida pavadībā izstaigājām Vecrīgu, un daudz uzzināju par jūsu galvaspilsētas un Latvijas vēsturi. Jūsu sabiedrība etniski ir tik heterogēna, jūs esat tik interesants kultūru sajaukums, jūsu valsts ir tik jauna salīdzinājumā ar Lielbritāniju, no kuras nāku es. Varu tikai iztēloties, kāds iekšējais spēks ir bijis nepieciešams jūsu nācijai, lai pārvarētu visas grūtības, kas gadsimtu gaitā radušās, esot simboliskai minoritātei pašu zemē dažādu varu ietekmē. Jums ir brīnišķīga valsts! Mazliet par jūsu mūziķes sākotni. Bērnībā spēlējāt virkni mūzikas instrumentu... Ak, es spēlēju visus pēc kārtas – ģitāru, klavieres, trompeti, trombonu, tubu. Man nepavisam nepatika. (smejas) Un tad dziedājāt solo baznīcas korī. Kāpēc neturpinājāt mūzikas studijas? Tāpēc, ka man šāda doma pat neienāca prātā. Tas taču nebija "īsts" darbs. Nāku no strādnieku ģimenes, un man bija jāizvēlas nopietns darbs. Gribēju kļūt par medmāsu, un kļuvu arī. Skolas gados darbmācības skolotāja mūs aizveda ekskursijā uz apģērbu fabriku un parādīja ražošanas līniju, kurā pie džinsu biksēm šuva kabatas. Vaicāju, kāpēc mēs esam atvesti šurp, un saņēmu atbildi, ka kaut kas taču nākotnē būs jāstrādā. Pie sevis nodomāju: "Tātad jūsuprāt manu spēju virsotne ir visu mūžu šūt klāt kabatas džinsu biksēm? Nedomāju vis!" Tu esi tikai tik ierobežots savā izvēle, cik tu atļauj sev būt. Es izaugu kriminogēni nelabvēlīgā vidē, mācījos skolā, pie kuras tirgoja narkotikas, un bērni uz skolu nāca ar nazi kabatā. Labi, es tā nedarīju. Man bija divas aizstāves, pamatīgas meitenes, kuras neļāva man darīt pāri, jo biju klusa un atturīga. Vēl joprojām nezinu, kāpēc viņas uzņēmās par mani šefību, bet esmu par to pateicīga. Nokārtoju IQ testu un mani uzņēma medmāsu skolā, vēlāk kļuvu par vecmāti. Bet dīvaini – allaž zināju, ka dzīvē darīšu divas lietas, viena no tām būs medicīna, bet otra būs dziedāšana. Un tieši dzemdību pieņemšana man palīdzēja atrast manu vokālo pedagoģi. Sieviete, kura dzemdēja, ieteica mani viņai. Protams, vecāki manas dzīves izvēles nesaprata un uzskatīja, ka esmu jukusi, tomēr mani atbalstīja. Kad Lielbritānijā nevarēju atrast darbu kā dziedātāja, pārcēlos uz Vāciju, kaut gan vāciski mācēju tikai kafejnīcā pasūtīt kafiju. Par laimi, Veimārā, kur sākumā nonācu, neviens nerunāja angliski, un biju spiesta apgūt vācu valodu. Pirmais gads bija ļoti sarežģīts gan valodas barjeras dēļ, gan sadzīves apstākļu ziņā, ļoti ilgu laiku man pat nebija savas virtuves. Tikai 2007. gadā, sešus gadus pēc ierašanās Vācijā, es varēju atļauties īstu virtuvi ar īstu plīts virsmu ēst gatavošanai. Tā ka es zinu šo to par dzīves grūtībām, bet zinu arī – ja tev ir sapnis, tad tev ir visas iespējas to piepildīt. Vēl viena operdziedones dzīves blakusparādība ir nepārtraukta ceļošana. Kā jūs tiekat galā ar šo ikdienas aspektu? Tas ir ļoti nogurdinoši, un daudzi no mums neatzīst sava izsīkuma patiesos apmērus, kaut gan ir nepieciešams pamatīgs atelpas periods. Man pandēmija šādu iespēju deva – atgūties, atkopties un savest kārtībā savu veselību. 11 gados, kopš nemitīgi ceļoju, man reiz gadījās pamosties viesnīcā pilnīgā neizpratnē, kur atrodos. Gulēju gultā pilnīgi dezorientēta, līdz sakopoju domas – tā, vakar braucu ar auto līdz Berlīnei, tur kāpu lidmašīnā, lai lidotu uz koncertu Romā. Jā, pareizi, es esmu Romā. Tā ka šī ir blakne, bet no otras puses – ir iespēja tik daudz ko redzēt! Atgriežoties pie Vāgnera, kas jūsuprāt "Valkīrā" ir vokāli un aktieriski grūtākais uzdevums Brinhildes lomas atveidotājai? Hojotoho! operas sākumā! Tev ir jābūt pilnīgi iesildījušamies tam dziedājumam. Pēc tam viss tālākais ir kā bezrūpīga pastaiga parkā. Es dievinu "Valkīras" trešo cēlienu un tajā atainotās meitas-tēva attiecības. Brinhilde mēģina saprast tēva dusmu iemeslu, jo viņa taču ir rīkojusies saskaņā ar mācīto. Un tas, ko Votāns pavēlējis viņai darīt, ir pretrunā ar to, ko pats pirms tam meitai mācījis – sekot mīlestībai, meklēt varoni. Situāciju tālāk sarežģī Frika, kura netic Votāna meliem un viņu atmasko. Mana teorija ir šāda – Votāns jūtas apkaunots, un kauns ir viena no ļaunākajām emocijām, kādas mēdz valdīt pār cilvēku. Ja kāds ir jūtas apkaunots, tad viņš reaģēs ar nesalīdzināmi spēcīgāku niknumu, nekā ja viņš ir vienkārši sadusmots. Brinhilde nepaklausa tēva pavēlei, sieva atklāj viņa apmānu, un Votāns ir šaušalīgi sadusmots, tādēļ viņš saka: "Ņem manu zvērestu!" Brinhilde ir šokā par šādu notikumu pavērsienu, bet pieņem likteņa lēmumu. Lasot Vāgnera tekstu, top skaidrs, ka viņš, par spīti visiem saviem trūkumiem, visai labi ir sapratis cilvēku dabu un psiholoģiju. Turklāt es varu kļūdīties, bet mani novērojumi liecina, ka teju vai katrā Vāgnera operā situācijas glābēja galu galā izrādās sieviete. Cēsīs jūs dziedāsiet kopā ar latviešu opermūziķiem. Kopā ar Votāna lomas atveidotāju Egilu Siliņu jau esat uzstājusies iepriekš. Gadījumos, kad Votāna lomas tēlotāji ļauj vaļu ārišķīgām emocijām, man sevi jātur grožos, lai spētu viņu aktierspēli līdzsvarot. Egils ir ļoti mierīgs un nosvērts Votāns, tādēļ mana Brinhilde viņa klātbūtnē var atļauties vairāk emocionālu uzplaiksnījumu. Viņš bija "mans" Votāns 2009. gadā Esenes operā, esam dziedājuši kopā gana daudz, un pazīstam viens otra skatuves uzvedības dinamiku, un spējam dabiski mijiedarboties. Tikko kopā ar Egilu Siliņu dziedāju trīs "Gredzena" izrāžu sērijas Vīsbādenē, tas bija ļoti interesanti, un pie sevis nodomāju: "Jā, man patīk dziedāt kopā ar viņu!" Vai varat dot kādus ceļavārdus ar opermūziku nepazīstamiem klausītājiem, kā atkodēt Vāgnera mūzikas valodu, kā tai pietuvoties? Vienkārši atnāciet uz izrādi un ļaujiet mūzikai runāt. Nav nepieciešams nekas vairāk, jo mūzika ir neticami skaista. Ja varat atrast un iepazīties ar operas libretu, tad, protams, izlasiet šo brīnišķīgo stāstu. Bet arī, ja nezināt vācu valodu, nebaidieties, mūzika ir pāri visam!

HR PODCAST
#48 Sieviete līderes pozīcijā, saruna ar Baibu Rubesu, Karīnu Kulbergu un Viktoriju Meikšāni.

HR PODCAST

Play Episode Listen Later May 24, 2021 67:49


Global 500 kompanijās 13 sievietes ir vadītājs 487 ir vīrieši, Latvijā statistika rāda salīdzinoši augstus rādītājus sieviešu vadītāju pozīcijās, bet vadošajos amatos tomēr tie ir tikai 37%. Vadoties pēc apkopotajām kompetencēm, kam būtu jāpiemīt CEO ir noskaidrots, ka tiem jāpiemīt tādām prasmēm kā:Spēja mācītiesKomunikācijas prasmesAttiecību veidošanas prasmeOptimisms un laba humora izjūtaSapratne, empātija un cilvēcībaSpēja kontrolēt emocijasKluasīšanās prasmeSpēja izvērtēt un uzņemties riskuKoučings un atgriezeniskās smites sniegšanaRadošums un domāšana ārpus rāmjiem.Šodienas sarunā turpināsim diskusiju par sievietes līderes lomu un kāpēc vēl joprojām šis jautājums izraisa vētru, sadursmes un neērtības. Problēmas apzināšanās jau ir daļa no risinājuma. Jau vienā no iepriekšējām sarunām, kopā ar Žaneti Droni un Baibu Zūzenu mēs aizākām šo tēmu. Pēc šī podkāsta esmu saņēmusi daudz vēstuļu ar paldies, ka par šo tēmu runāju un lieku aizdomāties gan personāla vadītājiem, gan uzņēmumu vadītājiem, gan sabiedrībai kopumā. Sarunas iedvesmo, bet, neskatoties uz datiem un sarunām, vēl joprojām ir problēmātiski veidot tādas uzņēmumu valdes, kurās sievietei ir vienlīdzīga vieta pie sarunu galda, ir neērti runāt par to, lai atalgojums ir vienāds un novērtējumos nav dubultie standarti.Šodien pie manis uz sarunu esmu aicinājusi trīs sabiedrībā ietekmīgas sievietes, līderes, kurā ir gan pieredze, gan viedoklis par to kāpēc vēl joprojām ir situācijas, kurās sievietēm jāsaskaras ar diskirmināciju, kāpēc mēs sevi nenovērtējam pietiekoši, kā arī kas būtu jādara, lai šo labotu.  Šodien pie manis studijā ir Baiba Rubess. Baiba ir pieredzējusi valdes locekle un biznesa vadītāja Statoil un Rail Baltica. Izveidojusi RFactor SIA, viņa strādā kā konsultante, mentore un jaunuzņēmumu attīstītāja. Nesen kļuvusi SIA Novatore līdzdibinātāju, Karīna Kulberga vairāk nekā 15 gadus savas profesionālās dzīves veltījusi finanšu jomai gan strādājot uzņēmumu finanšu pārvaldības pusē, gan privātpersonu ilgtermiņa finanšu plānošanas jomā. 2018. gada novembrī Karīna izveidoja sieviešu finansiālās neatkarības kustību SheOwns (Instagram @sheowns_by_k) un Viktorija Meikšāne šobrīd Coffee Address Holding Valdes priekšsēdētāja. Coffee Address Holding apvieno vadošos pilna servisa kafijas uzņēmumus trīs Baltijas valstīs. Paralēli, kopš 2020. gada, arī Sadales Tīkls neatkarīgā Padomes locekle.

Augstāk par zemi
Regīnas Ezeras darbi un laikmeta konteksts. Saruna ar Gunti Bereli

Augstāk par zemi

Play Episode Listen Later May 16, 2021 29:45


Literatūras un filozofijas žurnāls "Punctum" pirms gada - Regīnas Ezeras 90. jubilejā - izsludināja rakstniecei veltītu literatūras festivālu. Šobrīd iznācis pētniecisku rakstu un īsprozas parafrāžu krājums "Regīna Ezera.Re:", kura lasījumi tiešaistē notiks maijā un jūnijā. Šai krājumā ir arī literatūrzinātnieka Gunta Bereļa raksts, publicēta arī viņa sarakste ar rakstnieci. Raidījumā ielūkojamies Latvijas Radio glabātajos Regīnas Ezeras balss ierakstos, kā arī pārrunājam Regīnas Ezeras darbus un laikmeta kontekstu ar Gunti Bereli. Raidījuma ievadā skan rakstnieces Regīnas Ezeras balss. 1978. gads, rakstniece gadu kopš pārcēlusies uz pastāvīgu dzīvi laukos, savos “Briežos”, netālu no Ķeguma, un intervētāja Vija Jugāne jautā, kā tas ietekmējis rakstnieces prozu: nesen iznācis viņas stāstu krājums “Zemdegas”, drīz gaidāms “Baraviku laika dullums”. Intervija tapusi pirms vairāk nekā 40 gadiem, bet skan gandrīz kā šo – pandēmijas laiku – radoša cilvēka dienasgrāmata. Pārskatīt Latvijas radio fondus pamudināja pētniecisku rakstu un īsprozas parafrāžu krājums “Regīna Ezera.Re:”. Šī krājuma iznākšana ir daļa no lielākas ieceres. Literatūras un filozofijas žurnāls “Punctum” jau pirms gada, Regīnas Ezeras 90. jubilejā, bija iecerējis rakstniecei veltītu literatūras festivālu, ko izjauca pandēmija. Kā aizkavētā un gaidāmā festivāla vēstnesis iznākusi minētā grāmata “Regīna Ezera.Re:”, kas ir ne tikai divpadsmit par Regīnu Ezeru domāt uzaicinātu autoru stāstu kopkrājums. Grāmatā ir arī pētnieciskā sadaļa, un tajā rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis gan sniedzis savu vērtējumu Regīnas Ezeras sarakstītajam, gan arī atklāj stāstu par kādu “nenotikušu tikšanos”. Citēšu: “Šķiet, 1996. gadā RE piedalījās Prozas lasījumos. Prozas brokastīs “Andalūzijas sunī”, RE lasīja, liekas, fragmentu no savām “Stopētājas piezīmēm”, jau ar pirmajiem vārdiem apliecinādama, ka spēj būt jaunāka un ekspresīvāka par tā laika gados jaunajiem autoriem. Priekšnesums, kurā tika lasītas būtībā pagalam nepretenziozas un ar sīkiem sadzīviskiem faktiem piesātinātas dienasgrāmatas, izvērtās patiesi žilbinošs un iesēdās atmiņā uz laiku laikiem. […] RE noteikti bija kaut kādi plāni saistībā ar GB." Tālāk seko stāsts, kā Regīna Ezera esot iecerējusi, ka Guntis Berelis varētu par viņu uzrakstīt grāmatu, pielikumā atrodamas arī rakstnieces vēstules, tapušas ap 1998.- 99. gadu. Tikpat elegantā, asprātīgā valodā, kā nupat dzirdētā, acīmredzami iepriekš sacerētā Radio intervija, taču šīs vēstules tomēr arī neslēpj cilvēcisku ievainojamību, un arī vēlmi tajā ar kādu dalīties. Jautāju Guntim Berelim, vai šī nepieciešamība sevi pasniegt, visu laiku ar tādu sparu, zināmu izrādīšanos, vai tam ir kāds sakars arī ar to, kā Regīna Ezera rakstīja? Varbūt patiesībā viņa bija performaču māksliniece, un rakstīšana bija tikai viens no pašizpausmes veidiem? Krājumā “Regīna Ezera. Re:” publiskotas arī rakstnieces fotogrāfijas no Valsts Kinofotofonoarhīva fondiem. Vienā no tām – tas ir Ulda Veisa foto 1985. gada 7. maijā – Regīna Ezera baltā kleitā pozē pie savas nodegušās mājas “Brieži” drupām. Mājā notiek talka, fonā cilvēki uz sastatnēm novāc krāsmatas, un ir pilnīgi skaidrs, ka baltā kleitā diez vai mājas saimnieces darba apģērbs, tas ir īpaši pozēts foto. Sieviete baltā kleitā uz drupām – tēls, kas, manuprāt, atkārtojas arī Regīnas Ezeras darbos. Viens no vissenākajiem ar Regīnu Ezeru saistītajiem ierakstiem Latvijas Radio fonotēkā ir no 1966. gada. Pagājušā gadsimta 60.-70.gados notika, cik zinu, Rakstnieku savienības, sadarbībā ar Latvijas Radio organizētas lasītāju konferences, šajā tiek apspriests Regīnas Ezeras stāsts “Mežābele”, piedāvāju šo ierakstu pirms intervijas noklausīties arī Guntim Berelim. Rakstu krājumā “Regīna Ezera. Re:” Guntis Berelis raksta, ka jau kopš 1950. gadiem, kad Regīna Ezera debitēja prozā, neviens nav apšaubījis viņas prozistes talantu. Un tomēr “Zemdegas” nāk kā pārsteigums. ““Zemdegas” uzskatāmas par lūzumpunktu viņas daiļradē un varbūt arī latviešu prozas procesā,” raksta Berelis. “Zemdegu” sižets – autore pēc infarkta klīst rēgainā skulptūru dārzā, kur ierauga dzīvē neeksistējošas pilsētiņas Mūrgales paziņu tēlus. Fantasmagorija – viss vienlaikus bija un nebija. 1976. gadā “Zemdegu” atsevišķi stāsti tiek iestudēti Radio teātrī, un pirms tam top intervija, tajā Vija Jugāne mēģina atrast kādu saprotamu izskaidrojumu pārmaiņām. “Kā atrast Ezeru mūsdienu literatūrā” - šādu nosaukumu savam redaktores priekšvārdam krājumā “Regīna Ezera. Re:” devusi Ieva Melgalve. Krājumā 12 rakstnieki uzaicināti radīt stāstus, atrodot ko sev būtisku, rezonējošu Regīnas Ezeras daiļradē. Šos atradumus tad Ieva Melgalve priekšvārdā pūlējusies atpazīt un uzskaitīt: iemiesoties burtiski, kā piedāvā Svens Kuzmins, turpināt zemdegu, gruzdēšanas tēmu, spēlēties ar nejaušībām, kas izrādās cēloņsakarības. Iezīme Ezeras stāstos, ko piemin Guntis Berelis ir – grēkapziņa. Zinot Regīnas Ezeras poļu izcelsmi, jautāju sarunbiedram, vai tā ir kādā veidā saistīta ar kristietībā zināmo grēka apziņu, un saņemu kategoriski noliedzošu atbildi. Vistiešākā sasauce ar Regīnas Ezeras darbiem krājumā ir Ingas Žoludes stāstam. Žolude raksta pati savu dienasgrāmatu, paralēli lasot Regīnas Ezeras rakstīto, vēl citu literārās dienasgrāmatas. Veidojas attieksme pret lasīto, salīdzinājums, un tad jau arī attiecības. Īss citāts: “16. 21 “Aprakstītas lapeles, salvetes, avīžu driskas, aploksnes, fotogrāfijas, sērkociņu kastītes – viss, kas viņa radošajai potencei tobrīd bijis pieejams. Saraustīto, nesalasāmo rokrakstu cilvēki šifrējuši gadiem. Un Regīna taču arī rakstīja uz mazām lapelēm, maliņām, visu krāja, arhivēja, veidoja kartotēkas. Viss var noderēt rakstīšanai. Brīžiem šķiet, ka viss notiekošais redzams caur kādu īpatnēju rakstīšanas lēcu. Tā ir baisa sajūta, un es to pazīstu." 2003. gadā, jau pēc rakstnieces aiziešanas mūžībā, iznāk viņas meitas Aijas Vālodzes sakārtota grāmata “Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis”. Grāmatā ir Regīnas Ezeras neatbildētā mīlestība, vēstules Gunāram Priedem, un tas nav tikai viņas dzīves laikā neatklāts, tomēr saglabāts fakts, bet kalpo kā arguments krājumā iekļautajā Ezeras tulkotājas Margeritas Karbonaro pēcvārdā romāna “Aka” izdevumam itāļu valodā. Tagad publiskotas rakstnieces vēstules Guntim Berelim. Literatūras un filozofijas žurnāla “Punctum” šī gada literatūras festivāls būs veltīts Regīnai Ezerai, maijā un jūnijā gaidāmi šo stāstu tiešsaistes lasījumi.

Meiteņu Tualete
Skūpstījos ar savu puisi un domāju par citu

Meiteņu Tualete

Play Episode Listen Later May 13, 2021 74:49


Beidzot meitenes pieķeras klāt tēmai bizness: kā to uzsākt, kas jāņem vērā, kā sevi motivēt? Šoreiz gan Evelīnai un Lotai pievienosies arī Betija Ulme. Sieviete, kura ir iedvesmas platformas "Woman Have It All" dibinātāja, satura veidotāja un cilvēks ar vairākiem interesantiem stāstiem, kurus šajā epizodē varēs dzirdēt. 

Vai zini?
Vai zini brazīliešu dziedātāju Elzu Soaresu?

Vai zini?

Play Episode Listen Later Mar 30, 2021 3:22


Savas karjeras laikā pazīstamākā brazīliešu mūziķe Elza Soaresa (Elza Soares) ierakstījusi vairāk nekā 60 albumus. Savulaik, uzsākot attiecības ar Brazīlijas futbola zvaigzni Garinču, viņa kļuva par brazīliešu nīstāko sievieti… 2015. gadā iznāca Elzas Soaresas albums A mulher do fim do mundro / "Sieviete pasaules galā", kas strauji iekļuva daudzu valstu pārdotāko albumu topos. Katra no vienpadsmit šī albuma dziesmām runā par kādu pazemotu, beztiesisku, noklusētu vai apklusinātu cilvēku grupu un tās pieredzi. 2000. gadā Soaresa Londonā saņēma tūkstošgades labākās dziedātājas titulu. Šobrīd 90 gadu vecumā viņa joprojām turpina uzstāties, dziedāt un izdot jaunus albumus.  Stāsta publicists Ilmārs Šlāpins.

Mīlestības terapija
2020-01-16_Milestibas_terapija_Sieviete_apklususi

Mīlestības terapija

Play Episode Listen Later Dec 16, 2020 31:04


Mīlestības terapija
2020-02-20_milestibas_terapija_Ievainota_sieviete

Mīlestības terapija

Play Episode Listen Later Dec 16, 2020 31:34


Mīlestības terapija
2020-02-20_milestibas_terapija_Ievainota_sieviete.ogg

Mīlestības terapija

Play Episode Listen Later Dec 16, 2020 31:34


Mīlestības terapija
2020-01-16_Milestibas_terapija_Sieviete_apklususi

Mīlestības terapija

Play Episode Listen Later Dec 16, 2020 31:04


Mīlestības terapija
2020-01-09_Milestibas_terapija_Dialogs_Virietis_sieviete

Mīlestības terapija

Play Episode Listen Later Dec 16, 2020 30:52


Mīlestības terapija
2020-01-09_Milestibas_terapija_Dialogs_Virietis_sieviete

Mīlestības terapija

Play Episode Listen Later Dec 16, 2020 30:52


Mīlestības terapija
Mīlestības terapija | RML S06E07 | Sieviete un seksualitāte | Mīlestības māja, PPKA | 15.10.2020

Mīlestības terapija

Play Episode Listen Later Oct 15, 2020 30:38


Mīlestības terapija Raidījuma vadītājs: Mīlestības māja, Profesionālā pastorālās konsultēšanas asociācija

Mīlestības terapija
Mīlestības terapija | RML S06E06 | Sieviete un negatīvisms | Mīlestības māja, PPKA | 08.10.2020

Mīlestības terapija

Play Episode Listen Later Oct 8, 2020 29:57


Mīlestības terapija Raidījuma vadītājs: Mīlestības māja, Profesionālā pastorālās konsultēšanas asociācija

CILVĒKJAUDA
#42: Smadzeņu atšķirības sievietēm un vīriešiem - ārste neiroloģe SANDRA VESTERMANE

CILVĒKJAUDA

Play Episode Listen Later Jul 7, 2020 65:54


Uzzināju, ka dažos darba kolektīvos viens vai otrs dzimums tiešā vai slēptā veidā strīdas dēļ viena dzimuma "pārākumu" pār otru dzimumu. Tāpēc uz sarunu aicināju neiroloģi un kognitīvo neirozinātņu maģistri Dr. Sandru Vestermani. Gribēju iegūt zinoša speciālista, uz faktiem pamatotu informāciju par to, vai ir (un, ja ir, - tad kādas) atšķirības starp dzimumiem smadzeņu darbības līmenī. Daktere pastāstīja, kas dzimumu kognitīvo spēju sakarā ir mīti, kas ir jaunākie pētījumi, kur ir stereotipi un aizspriedumi un kā stāties tiem pretī.Viena no atziņām, ko paturēju sev, bija, ka esi, kāds esi, galvenais, lai esi mierā ar sevi, jo tad tevi mazāk traucēs citu viedoklis, kāds tu savam dzimumam vai spējām esi riktīgs vai neriktīgs. Šī ir jau ceturtā Cilvēkjaudas saruna ar Dr.Vestermani. Saites uz pārējām sarunām atradīsi šīs sarunas lapā šeit: https://ugunsskola.lv/cilvekjauda42/ SARUNAS PIETURPUNKTI JEB NOTES:2:50 Kādas ir dzimumu atšķirības hormonu līmenī7:30 Smadzeņu pusložu asimetrijas ietekme uz abu dzimumu kognitīvajām spējām11:07 Cik ļoti vide un audzināšana ietekmē topošos vīriešus un sievietes15:00 Smadzeņu attīstības traucējumi – kā tie dzīves laikā tiek koriģēti un un kompensēti20:55 Stereotipi par vīrišķību/sievišķību – normas, anomālijas un iedomas27:30 Sieviete – programmētāja, kam un kādēļ tā ir problēma31:53 Kādu uzvedību virza testosterons un ko nosaka estrogēns; kāpēc sievietēm biežāk konstatē depresiju36:36 Pieskāriena spēks – kā tas spēj gan celt, gan graut40:40 Ko darīt vadītājam, ja kolektīvā ir dzimumu nesaskaņas46:00 Kā cilvēkam spēt par sevi pastāvēt mūsu aizspriedumainajā sabiedrībā55:39 Cik svarīga ir prasme novilkt individuālās un profesionālās robežas59:00 Dr.Sandras Vestermanes pieejamās lekcijas un konsultācijas

Cita domnīca
VIDEO: Kāda ir jauna sieviete 2019. gadā?

Cita domnīca

Play Episode Listen Later Mar 3, 2019 36:01


Kā neapjukt un nesajaukt realitāti ar to, ko redzam internetā? Kā neļaut stereotipiem un priekšstatiem noteikt to, kādai jābūt jaunai sievietei 2019. gadā? Tuvojoties starptautiskajai Sieviešu dienai, Cita domnīca komanda vēlas noskaidrot, kādas vērtības tiek sagaidītas no jaunas sievietes 2019. gadā? Par to, ko domā jaunas sievietes, lieliski zina stāstīt skaistuma blogere un Youtubere Emīlija Sama (@sudrabkaija), kura ir ne tikai pašpārliecināta jauna sieviete, kura pārzina aktuālākās modes un skaistuma tendences, jo darbojas kā Instagram iedvesmotāja, bet ir arī kustības "body positive" pārstāve. Savukārt par to, ko domā jauni vīrieši, zina stāstīt konkursa "X faktors" 2.vietas ieguvējs, grupas "Baritoni" pārstāvis Ingars Puncuļs (@ingarspunculs). Vai viegli būt jaunai sievietei laikā, kad sociālie tīkli ir galvenā platforma, kurā mēs gūstam atzinību un iedvesmojamies no citiem? Laikā, kad citu priekšstats par to, kādai būt jaunai sievietei, veidojas tieši sociālo mediju iespaidā? Šodien arvien vairāk sociālie mediji ir pilni ar "influenceriem", kuri pārdod "skaisto dzīvi". Ja cilvēkam nepietiek medijpratības, ir grūti nošķirt, ka šis tēls, ko redzam internetā, ir mākslīgi radīts, skaidro dzimtes pētniece Marita Zitmane. Atceries, ka tas, ko tu redzi internetā, ir apzināti veidots tēls, kurš bieži vien nemaz nav reāls. Šobrīd pastāv neskaitāmas bilžu uzlabošanas aplikācijas, kuras izmanto lielākā daļa Instagram slavenības, tāpēc tas, ko tu redzi, bieži vien ir tālu no īstenības.  

Cita domnīca
VIDEO: Kāda ir jauna sieviete 2019. gadā?

Cita domnīca

Play Episode Listen Later Mar 3, 2019 36:01


Kā neapjukt un nesajaukt realitāti ar to, ko redzam internetā? Kā neļaut stereotipiem un priekšstatiem noteikt to, kādai jābūt jaunai sievietei 2019. gadā? Tuvojoties starptautiskajai Sieviešu dienai, Cita domnīca komanda vēlas noskaidrot, kādas vērtības tiek sagaidītas no jaunas sievietes 2019. gadā? Par to, ko domā jaunas sievietes, lieliski zina stāstīt skaistuma blogere un Youtubere Emīlija Sama (@sudrabkaija), kura ir ne tikai pašpārliecināta jauna sieviete, kura pārzina aktuālākās modes un skaistuma tendences, jo darbojas kā Instagram iedvesmotāja, bet ir arī kustības "body positive" pārstāve. Savukārt par to, ko domā jauni vīrieši, zina stāstīt konkursa "X faktors" 2.vietas ieguvējs, grupas "Baritoni" pārstāvis Ingars Puncuļs (@ingarspunculs). Vai viegli būt jaunai sievietei laikā, kad sociālie tīkli ir galvenā platforma, kurā mēs gūstam atzinību un iedvesmojamies no citiem? Laikā, kad citu priekšstats par to, kādai būt jaunai sievietei, veidojas tieši sociālo mediju iespaidā? Šodien arvien vairāk sociālie mediji ir pilni ar "influenceriem", kuri pārdod "skaisto dzīvi". Ja cilvēkam nepietiek medijpratības, ir grūti nošķirt, ka šis tēls, ko redzam internetā, ir mākslīgi radīts, skaidro dzimtes pētniece Marita Zitmane. Atceries, ka tas, ko tu redzi internetā, ir apzināti veidots tēls, kurš bieži vien nemaz nav reāls. Šobrīd pastāv neskaitāmas bilžu uzlabošanas aplikācijas, kuras izmanto lielākā daļa Instagram slavenības, tāpēc tas, ko tu redzi, bieži vien ir tālu no īstenības.  

Jauni un aktīvi
#7 Iluta Lāce: "Sieviete nav produkts"

Jauni un aktīvi

Play Episode Listen Later Nov 13, 2018 35:28


Iluta Lāce no Resursu centra sievietēm "Marta" podkāstā "Jauni un aktīvi" runā par to, kā mainīt sabiedrības attieksmi pret sievieti. 

Train2Win.lv Podcast
Train2Win Podcast #15 Sieviete Riteņbraukšanā // Ingrīda Šmite

Train2Win.lv Podcast

Play Episode Listen Later Feb 26, 2018 73:40


Ja esi sieviete, tad uzzini, ko par velosportu domā Latvijas Amatieru ranga uzvarētāja Ingrīda Šmite, taču, ja esi vīrietis, noskaidro kurā sieviešu divīzijā tu brauc? :) Ingrīda dalās savā ilgajā riteņbraukšanas pieredzē dalību Latvijas un starptautiskajās sacensībās, treniņiem, dzīvi un brīvo laiku! www.train2win.lv Sazinies ar Ingrīdu fb..com/ingrida.smite.9 Sazinies ar Jāni - fb.com/Musins Seko T2W lapai Facebook - fb.com/Train2Win.lv Seko T2W lapai Instagram - www.instagram.com/train2wincoaching Piebiedrojies Strava klubam - www.strava.com/clubs/Train2WinCoaching

Helmuts: Podkāsts - Audioblogs, sarunas un domu baloži..
061 - Sievietes ietekme uz vīrieša panākumiem

Helmuts: Podkāsts - Audioblogs, sarunas un domu baloži..

Play Episode Listen Later Aug 17, 2016 2439:37


podkāsts Tauta - par latviešu dzīvi Lielbritānijā kā arī citām saistītām lietām..

Rīgas Reformātu draudze — svētrunas
Satikšanās ar Jēzu - sieviete pie akas

Rīgas Reformātu draudze — svētrunas

Play Episode Listen Later Sep 22, 2013 50:09