Podcasts about kompoz

Kad jaunie komponisti satiekas ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO), rodas nākotne – tā īsumā skaidrojams koncerta “Future” nosaukums. 23. maijā koncertā Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā (JVLMA) skanēs studentu Diānas Gritānes, Marinas Annas Timofejevas, Renāra Veličko, Andra Sējāna un Ansela Kaugera jaundarbu pirmatskaņojumi un Romualda Kalsona Koncerta čellam ar orķestri atskaņojums. Līdz ar šo koncertu tiek aizsākta ļoti vērtīga sadarbība – tuvāko pāris gadu laikā ik pavasari notiks koncerts, kurā LNSO pirmatskaņos JVLMA Kompozīcijas katedras 4–5 studējošo simfoniskās mūzikas jaundarbus, kā arī pēc katedras docētāju ieteikuma iekļaus koncertprogrammā iepriekš atskaņotu mūziku. Pie diriģenta pults šīs nedēļas koncertā stāsies – Jānis Stafeckis, ar kuru tiekamies uz sarunu "Pa ceļam ar Klasiku". Runājam par šāda koncerta ieceres rašanos un tās nozīmīgumu jauno komponistu tālākajā izaugsmē. Izzinām kompozīcijās ietvertos autoru vēstījumus un unikālo iespēju uzklausīt orķestra mūziķu ieteikumus. Un to, kāpēc Romualda Kalsona Čellkoncerts tiek atskaņots nepamatoti reti.  Dina Dūdiņa-Kurmiņa: Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ir gatavs vairākkārt doties uz Mūzikas akadēmiju, skatīt pēc jaunajiem komponistiem. Četriem, pieciem veiksminiekiem tiks dāvāta iespēja atskaņot droši vien pat pirmos viņu simfoniskos opusus, un jaunie autori varēs dzirdēt, kā tas skan realitātē. No kuras puses nāk sadarbības iecere? Jānis Stafeckis: Ja pareizi atceros, ieinteresētas bija abas puses. Saruna, šķiet, sākās ar Līgu Pētersoni un Andri Vecumnieku, un es turpat tuvumā biju. Pagājušajā gadā jau viens šāds pilotprojekts bija, un mums šķita – jā, tam ir nākotne. Tas ir liels ieguldījums mūsu jauno skaņražu izaugsmē – viņiem saprast orķestra drēbi, kā tas strādā, kā tā vai cita ideja dabā realizējas. Un arī orķestris var iepazīt jaunos, iespējams, mūsu nākamās Maijas Einfeldes un Pēterus Plakidus un citus izcilus komponistus. Dina Dūdiņa-Kurmiņa: Vai tev ir zināms, kā norit atlase Mūzikas akadēmijā? Vai tas ir Kompozīcijas katedras vadītājs Ēriks Ešenvalds kopā ar saviem kolēģiem nolemj, kuri tad būs šie studenti, kuru opusus Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris iestudēs un atskaņos koncertā? Vai tur ir jāiztur kāds konkurss, un studenti izrāda paši savu aktivitiāti, iesūtot darbus? Jānis Stafeckis: Cik man zināms, studentiem tika piedāvāts, un beigās atlasīja partitūras. Arī šobrīd šie pieci skaņdarbi un pieci autori ir dažādās studiju fāzēs. Vieni ir tikko iekāpuši komponistu kurpēs, citi tajās jau jūtas ļoti ērti un jau daudz ko var tajās nodejot. Atlase notika ļoti organiski, un darbi, kas tiks prezentēti, visi ir pelnījuši, lai klausītāji tos dzirdētu.  

Stāsta flautiste Liene Denisjuka-Straupe Pētniecības procesā esmu nonākusi pie atziņas, ka tas var būt jebkurš cilvēks, kas ir gatavs iekļaut savā radošajā darbībā hepeninga vai kolāžas elementu un īstenot dadaismam raksturīgo izaicinošu paradoksalitāti un nesistēmiskumu sava mākslinieciskā naratīva veidošanā. Dadaistam nav jāpieder vienam noteiktam stilam. Dadaists var būt kā hameleons, kas vienu brīdi ir radoša personība, citu brīdi –ugunsdzēsējs vai caurumu lāpītājs jebkurā dzīves situācijā. Dadaisti nenodala dzīvi no mākslas un atrodas nemitīgā notikumu plūsmā, kuru viņi nespēj uztvert nopietni, vienlaikus aktualizējot nopietnu jautājumu klātesamību. Jebkam piemīt potenciāls kļūt par hepeningu un tas ir katra mākslinieka paša ziņā, kādas kolāžas viņš veido un ko tieši viņš ar to vēlas pateikt. Citējot Juri Ābolu: "Cilvēka desmittūkstošgadīgo kultūrvēsturisko pieredzi apcerēt ir grūti. Toties skaisti. Skaistuma, savukārt, es nealkstu. Tādēļ nerakstu īpaši daudz... [...] Dada ir viss! Viss ir Dada! – tā savos manifestos 1916. gadā sludināja dadaisma klasiķi: Hilzenbeks, Šviters, Arps un citi... Esmu vienisprātis ar viņiem – dadaistisks piesitiens mūsdienu bezgaljautrajās kolīzijās spējīgs kādam nest pat prāta atskurbumu jeb arī ienest vispārējā haosā zināmu kārtību. Dzīve neaprobežojas vien tikai ar lēkāšanu, baumu laišanu un naudas skaitīšanu. Nemēģinu savas estētiskās problēmas sarežģīt jeb izdaiļot. Vērību piegriežu nevis tehnoloģijām vai fantāzijām, bet gan cilvēkam, kā arī semantikai – programmētāju cietajam riekstam, – jo arī no viņu, tāpat kā dadaistu tekstiem, lielas jēgas nav tā kā tā. Visu pārējo priekšā man pasaka mana paša zemapziņa un estētiskā iedrīkstēšanās: iepazīstot tās reālijas, kuras cilvēki iznieko, – abu šo manu daiļrades elementu nedrīkstētu būt par daudz." 1978. gadā tapa, iespējams, pirmais dadaistiskais darbs, kad Ābolam bija jābeidz Latvijas Valsts konservatorijas pirmais kurss un, lūk, citāts no autora teiktā Dāvim Eņģelim Latvijas Radio 3 "Klasika" rīkotajā komponista autorkoncertā "Tīrs Ābols" 2020. gada 12. oktobrī Latvijas Radio 1.studijā: "Pirmā kursa eksāmenā biju uztaisījis tādu gabalu, kas saucās "Tutaj" (poliski tas nozīmē – šeit). Sižets bija tāds, ka četri kungi sarunājas katrs savā valodā pilnīgi nesaprotamās intonācijās, kamēr sāk grābt viens otru pie rīkles, un tad arī viens tiek nožmiegts. Diezgan naturālas, neintonētas skaņas, un kā zeltaina stīga visam cauri iet motīvs – tutaj, tutaj, tutaj… Nu un beigās, pie tā nogalētā pēdējā dvesiena, vēl reverberācija uz pēdējā akorda. Visi mēmi. Kapa klusums. Apspriede. Vēlāk man stāstīja, ka Skulte esot rādījis baigi skābu ģīmi, un Ivanovam deguns divreiz garāks izstiepies. Galu galā dabūju savu godīgi nopelnīto trijnieku pēc piecu ballu sistēmas. Gandrīz jau izlidināja, bet es turpināju savus eksperimentus." Atskatoties uz vēsturiski oriģinālākajiem hepeningiem, būtu pieminami vismaz pāris Ervina Šūlhofa darbi. Kā pirmo vēlos izcelt viņa 1919. gadā sacerēto Vācu simfoniju (Symphonia Germanica), kur burtiski tiek izkliegts Vācijas himnas melodijas fragments ar vārdiem: "Deutschland über alles!" Kompozīcijas fonētiku veido balss disonanses un bruitiski trokšņi. Simfonijas tapšanas laikā Šūlhofs bija uzrakstījis arī šādu komentāru: "Absolūtā māksla ir revolucionāra, tā pieprasa attīstību, noved pie apvērsuma un paver jaunus ceļus. Īpaši tas attiecas uz mūziku, jo šis mākslas veids ir visdzīvākais, kas visdziļāk atspoguļo izbēgšanu no imperiālistiskās tonalitātes, ekstātiski uzsākot ceļu pretī labām pārmaiņām." Savukārt otrs ļoti neparasts ir Šūlhofa Klaviercikls "Fünf Pittoresken". Laikā gaitā tas ieguva atpazīstamību ar nosaukumu "In Futurum", kas sakrīt ar 3. daļas virsrakstu. Tā ir precīzi izrakstīta mūzika, kas ir izpildāma klusumā. Tādējādi 1952. gadā amerikāņu komponista Džona Keidža "4'33" nebūt nav pirmais šāda veida skaņdarbs mūzikas vēsturē. Taisnības labad jāpiebilst, ka arī Šūlhofa "In Futurum" nebija pirmais klusuma skaņdarbs. Senākā zināmā nedzirdamās mūzikas kompozīcija ir "Sēru maršs izcila, nedzirdīga vīra bērēm" (fr. "Marche Funèbre composée pour les Funérailles d'un grand homme sourd"), kas tika radīta 1884. gadā un tās autors ir franču žurnālists Alfonss Alē (Alphonse Allais, 1854–1905). Viņš ir devis ļoti skaidru interpretācijas norādi deviņām tukšām taktīm ar apzīmējumu lento rigolando (tulk. no franču valodas "rigoler" nozīmē gūt prieku), turklāt 1897. gadā Alē papildināja savu opusu, pievienodams vēl 15 klusuma taktis.

Ar komponistu un mūziķi Edgaru Mākenu palūkojamies uz vairākām teātra izrādēm no mūzikas puses. Nupat pabeigts darbs pie Klaipēdas Drāmas teātrī tapušās Elmāra Seņkova izrādes „Kalendārs mani sauc”. Sarunājamies par mūsdienu dzeju, jo pavisam drīz Edgara Mākena un Agneses Budovskas dziesmu programma „Jaunība” iznāks albumā „Daži racionāli apsvērumi”. Runājam arī par kopienas sajūtu, ko spēj uzturēt teātris, un vai māksla var palīdzēt pārdzīvot grūtus laikus. Edgara Mākena darbība ir ļoti daudzveidīga. Vispirms mūzikas skolā apguvis kordiriģenta profesiju. Dibinājis grupu “Gaujarts”, bijis līdzdibinātājs ansamblim “Manta”. Pavisam drīz iznāks mūzikas albums „Daži racionāli apsvērumi” kopā ar viņa jauno grupu “Jaunība”. Tad izstudējis Latvijas Mūzikas akadēmijas  Kompozīcijas nodaļā un pievērsies akadēmiskākai mūzikai. Vairākkārt ieguvis Lielo Mūzikas balvu, arī „Spēlmaņu” nakts balvu par mūziku teātra izrādēm.  Ielūkojoties bagātīgajā ierakstu klāstā, kas Radio fonotēkā saistās ar atslēgvārdu “Edgars Mākens”, saprotams, ka visu mēs nepaspēsim. Tāpēc šajā raidījumā runājam par mūziku, kurai lieciniece bijusi raidījuma autore Anda Buševica, kas viņai ko nozīmējusi, un pārsvarā tā ir bijusi teātra mūzika. Sarunai Edgaru Mākenu uzrunāju jau pirms mēneša, taču tā bija jāatliek, jo februāra vidū pirmizrādi Lietuvā, Klaipēdas Drāmas teātrī piedzīvoja Elmāra Seņkova izrāde „Kalendārs mani sauc”.

"Klasikā" ciemos īpaši viesi: komponists Pēteris Vasks un diriģents Sigvards Kļava, un intervijas epicentrā ir Latvijas Radio kora koncerts "Pēteris Vasks, Knuts Skujenieks | Pasaules pirmatskaņojums", kas 22. martā pulksten 19 izskanēs Latvijas universitātes Lielajā aulā. Pēteris Vasks, iekšēja pasūtījuma vadīts, radījis kora dziesmu ciklu ar sev tuvā dzejnieka Knuta Skujenieka vārsmām, kā mūsdienu dainām, to dzīvesgudrība stāv pāri laikiem. Komponists tekstus tiecies pārlikt skaņās ar maigumu, sirsnību un mīlestību, izjūtot pietāti pret lielo dzejnieku. Rūta Paula: Jūs esat duets, kas satiekas uz kārtējo sadarbību jauna opusa iestudējumā. Droši vien jums abiem tā jau atkal ir patīkama tikšanās? Pēteris Vasks: Nekas man nevar būt patīkamāks kā satikšanās ar Sigvardu un Latvijas Radio kori! Esmu diezgan daudz braukājis apkārt pa pasauli un klausījies, kā citi kori dzied manus skaņdarbus. Ir bijuši daži šausmīgi piedzīvojumi, citi – tā pa vidam, bet svētki vienmēr ir šeit, tepat, pie mums. Kāda šoreiz bija secība: komponists meklēja kori, vai arī koris vērsās pie komponista? Sigvards Kļava: Šoreiz iniciatīva un iekšējā nepieciešamība nāca no Pētera. Par lielo  jaudu, kas šādās it kā mazās formās lika ietilpināt ārkārtīgi jaudīgas, šodien svarīgas dzejas rindas un arī ļoti svarīgu skaņurakstu pats Pēteris izstāstīs labāk, bet mana privilēģija un laime ir tāda, ka mēs ar Pēteri satiekamies, sazvanāmies un esam kopā arī ārpus radošajiem darbiem: tas noteikti palīdz sajust un izprast ne tikai otru cilvēku, bet arī viņa radīto vēstījumu. Esmu neizsakāmi pateicīgs, ka varu būt tādā kompānijā... Iekšējā pasūtījuma vadīts – šie ir interesanti un svarīgi vārdi, kurus tu, Pēter, šo kordziesmu sakarā esi paudis jau iepriekšējās sarunās. Pēteris Vasks: Jau pirms pāris gadiem uzrakstīju vairākus opusus, ko varētu nosaukt par tādu kā atskatīšanos uz to, kas ir piedzīvots – piemēram, tāds ir Sestais stīgu kvartets. Un tad es tā nodomāju: cik vēl Dievs ļaus nodzīvot, rakstīšu mūsu brīnišķīgajam Radio korim. Knuts Skujenieks ir viens no maniem mīļākajiem dzejniekiem; jau ilgu – vismīļākais. Viņam ir seši brīnišķīgi dzejas sējumi, kurus pārlasu un laiku pa laikam atrodu kādu dzejoli, kuru uzdrošinos pārlikt skaņās, pārāk netraucējot dzejnieka domai – lai viņa ģeniālos tekstus varētu saprast. Jo parasti – sevišķi mūsdienu mūzikā – tekstu jau nekad nesaprot, kad dzied... Tāpēc es ļoti lūdzu un arī ceru, ka sestdienas koncertprogrammās būs nodrukāti šie sevišķi izcilie teksti, lai būtu iespēja tos vēlreiz pārlasīt. Kas zina, kad kāds pēdējo reizi tos lasījis… Lūdzu, lasiet Skujenieka dzeju, lasiet un nedusmojieties, ja esmu mēģinājis tos pārlikt skaņās, jo sirds deg un gribas. Atskatoties pagātnē, diezgan daudz Skujenieka tekstu esmu pārlicis skaņās. Tagad arī: radās viens, otrs, trešais – domāju, ko nu es ar katru dziesmu atsevišķi mēģināšu uzbāzties, bet, tā kā sanācis jau pusducis, iedomājos, ka tas būtu varen skaisti, ja tās varētu šādā veidā nodziedāt. Kaut kā šķiet, ka kordziesmu ciklus šobrīd kaut kā neraksta. Ir gan vokālie cikli, kuros balss dzied, bet korim nav. Šīs dziesmas var dziedāt arī atsevišķi – ja kāda nepatīk, var nedziedāt, tās ir pilnīgi brīvas un neatkarīgas, bet kopā saliku, manuprāt, tādā secībā, kādā tās varētu skanēt. Un ar milzu nepacietību gaidu pirmo mēģinājumu! Un tad sestdien, kā tagad smalki saka – pasaules pirmatskaņojums Latvijas Universitātes Lielajā aulā – cik skaisti tur skan kori! Būs milzu notikums. Vismaz komponistam…  Kas ir tas, kas tevi Knuta Skujenieka dzejā visvairāk uzrunā? Kādēļ tu atkal un atkal atgriezies pie tās? Pirmā asociācija – viņa dzeja ir kā tautasdziesma; tā ir tik tīra, skaidra, katrā vārdā ir vesela dvēseles bagātība, ko viņš dāvina. Viņš ir vienīgais mūsu dzejnieks, kas GULAGĀ nodzīvojis septiņus gadus un atteicās parakstīt dokumentu, ka viņš lūdz padomju valstij piedošanu par to, ka bijis "slikts puisis", lai viņu ātrāk palaistu mājās. Viņš teica: es nezinu, ko esmu izdarījis un kāpēc man būtu jālūdz padomju valstij, lai mani laiž ātrāk uz mājām. Viņš nosēdēja tos septiņus gadus no sākuma līdz beigām. Tie viņam bija ārkārtīgi radoši gadi! Varbūt, ja viņu nebūtu skāris šis padomju impērijas lāsts, viņš varbūt būtu pavisam savādāks, pavisam cits dzejnieks. Jo viņš arī pats stāstīja: lai izdzīvotu, bija nepieciešama ļoti intensīva, bagāta gara pasaule, tev bija jābūt garīgi bagātam. Reizi mēnesī varēja uz māju sūtīt vēstules – tur nebija ierobežojumu. Un tad nu viņš šajās vēstulēs sarakstīja dzejoļus un sūtīja savai sieviņai, lai tos saglābj. Tā radās absolūti meistardarbi. Viņš ir tik tīrs – tāds dvēseles garīgais spēks; viņā ir neaprakstāma mīlestība uz savu zemi, tautu… Es tik ļoti rezonēju uz viņu. Viņš ir pārlaicīgs. Par viņa dzeju mēs sakām – tā ir ļoti aktuāla. Bet gadi iet, un redzam, ka viņš trāpījis desmitniekā – vai tas bijis pirms desmit, piecpadsmit vai divdesmit, trīsdesmit gadiem. Milzīgs garīga spēka, mīlestības avots nāk no katras viņa rindas. Pazemīgi mēģināju savu mīlestību, cieņu un apbrīnu ielikt savās kora dziesmās. No iepriekšējā devuma ar Knuta Skujenieka dzeju mēs laikam vislabāk zinām Pētera "Klusās dziesmas". Tajās ir tik daudz skumju, apceres un vēl daudz kā cita. Sigvard, ko tu un koris esat šoreiz saņēmuši? Kāds ir jaunais cikls? Sigvards Kļava: Pirmā sajūta bija, ka mūzika kļuvusi personiskāka un aicina tās lielās, ļoti būtiskās lietas traktēt vienkārši. Pierādījums tam, ka visas lielās lietas patiesībā ir ļoti vienkāršas, un mūsu uzdevums – to pārdzīvojumu, ciešanas un brīžam arī prieku – pārvērst par apskaidrības zīmi. Un dzīvot šajā pasaulē vienkāršā apskaidrībā. Teorētiski to saprast ir viegli, bet nemaz ne tik viegli – dzīvot ar šādu vienkāršu attiecību skatu. Daudz vieglāk ir raudāt, plēst, grauzt un sist. Tas uzdevums – tikt tam pāri un bieži vien arī piedot – ikdienā nemaz nav tik vienkāršs.  Pēteris saka – dziesmas var dziedāt arī atsevišķi, cikls nav obligāts. Tomēr iekšējā dramaturģija un kopums ir tāds, ka es noteikti to redzu kā ciklu: redzu visas daļas kopā esam, kā jau vairāku daļu cikliskos skaņdarbos. Liels spēks ir attiecībās starp vienu afektu un otru, starp vienu muzikālu dimensiju un citu. Esmu pilnīgi pārliecināts: ja dziesmas tiktu atskaņotas atsevišķi, tās iegūtu pilnīgi citus vaibstus gan koncerta kontekstā, gan, iespējams, arī šodienas kontekstā – tās ar visu savu vienkāršību parādītos ļoti dažādas. Vēl sarunā – arī par dažādām interpretācijas lietām, mecenātismu un Pētera Vaska ceļojumu uz Vāciju.  Šajā vakarā līdzās visu gaidītajam Pētera Vaska dziesmu cikla pirmatskaņojumam programmas centrālās ass lomu ieņems Fransisa Pulenka kantātes "Figure Humaine" atskaņojums – mūzikas kliedziens par brīvību. Opuss ir radīts Otrā pasaules kara laikā, tobrīd nacistiskās Vācijas okupētajā Francijā. Šis divpadsmitbalsīgajam dubultkorim rakstītais meistardarbs ir ne tikai tehniski sarežģīts un vokāli izaicinošs, bet arī emocionāli piesātināts vēstījums par apspiestību, pretošanos un neuzvaramo cilvēka garu. Par darba tapšanas vēsturi pats Pulenks izteicis dažādus atšķirīgus variantus, taču skaidrs, ka darbā izmantotā dzeja ir cieši saistīta ar Francijas pretošanās kustību un Pulenks to komponējis dziļā slepenībā, apzinoties, ka šāda mākslinieciskā izpausme varētu tikt uzskatīta par bīstamu. Kompozīcijā dzirdama ne tikai iedvesma no franču vokālās polifonijas tradīcijas, bet arī drosmīgas harmoniskās pārejas un intensīvi kontrasti starp klusumu un grandiozu skaņu uzplūdiem. Noslēdzošais skaņdarbs "Liberté" (Brīvība) kļuva par īpaši nozīmīgu simbolu – teksts tika uzdrukāts uz skrejlapām, kuras sabiedrotie izkaisīja pāri Francijai, iedvesmojot pretošanās kustību un sniedzot cerību okupētās valsts iedzīvotājiem. Pēc kara "Figure Humaine" kļuva par vienu no visspēcīgākajiem mūzikā ietvertajiem veltījumiem brīvībai un cilvēka cieņai. Kantāte tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajiem kormūzikas darbiem, kas prasa ne tikai tehnisku meistarību, bet arī dziļu emocionālu izpratni no izpildītājiem. Koncertā kantāte skanēs kā spēcīgs atgādinājums par mākslas spēku pretošanās un cerību laikā, apvienojot Pulenka ģeniālo muzikālo valodu ar šī darba tekstu autora Eliāra neizmērojamo ticību cilvēka garam. Savukārt Makss Rēgers, viens no izcilākajiem vācu vēlīnā romantisma pārstāvjiem un polifonijas meistariem, savā kormūzikas daiļradē iedvesmojies no Johana Sebastiāna Baha un Džovanni Pjerluidži da Palestrīnas, apvienojot baznīcas tradīcijas ar emocionālu izteiksmību un poētismu, arīdzan pievēršoties vācu dzejnieku romantiķu vārsmām par cilvēka dzīvi, dabu un transcendenci.

OMNİS KOMPOZİT Satış Müdürü: Recaî Turan by ST Endüstri Radyo

OMNİS KOMPOZİT Satış Müdürü: Recaî Turan by ST Endüstri Radyo

Rudolf Branovič, fotograf a lektor akadémie AKF (kurzy fotografovania v Bratislave). Zaoberá sa najmä dokumentárnou a reportážnou fotografiou, väčšinou koncertnou. Jeho najväčšou záľubou je streetfotografia, ktorej sa venuje vo voľnom čase. Nepochádza z umeleckého prostredia a ani sám nezačínal ako fotograf, ale vodoinštalatér. Fotografia ho však od dávna priťahovala a dnes sa jej venuje profesionálne, ale je tiež jeho koníčkom. V súčasnosti Rudolf Baranovič tvorí okrem streetfotografie hlavne kolekcie zamerané na kultúru, cirkus a umenie. (Medzi inými napr. posledný koncert Milana Lasicu, aj napriek tragédii, s jedinečnými zábermi zo zákulisia). Nedávno založil - Klub dobrej fotografie. Jeho ambíciou je, aby to bol pre fanúšikov fotografie od 4 do 99 rokov najlepší klub v bratislavskom kraji a známy po celom SLovensku. O skúsoenostiach, plánoch fotografa aj o svojom obyčajnom živote nám Rudo Baranovič porozpráva v Nočnej pyramíde. V štúdiu Rádia Slovensko privítal streetfotografa a lektora Ľudovít Jakubove - Mravec. | Rudolf Baranovič (fotograf, nevyužíva ateliér a kompozície). | Moderuje: Ľudovít Jakubove - Mravec. | Tolkšou Nočná pyramída pripravuje Slovenský rozhlas, Rádio Slovensko, SRo1.

Koša un nepieradināta izstāde, tā var teikt par ISSP Galerijā pašlaik skatāmo fotogrāfes Zanes Priedes pirmo personālizstādi „Marmoleum Real 2mm”. Darbos atspoguļojas autores personīgā pieredze, uzaugot 90.gadu vidē un estētikā. Kompozīcijās, ko Zane dēvē par klusās dabas skulptūrām, pagātnes atmiņas pārceltas šodienas scenogrāfijās un stāsta par laika un lietu mijiedarbību.  Izstādes atklāšanas dienā tikāmies ar fotogrāfi Zani Priedi un izstādes kuratori Ivetu Gabaliņu.

V dnešnej epizóde stanovisko ISSN 2024 o keto diéte v kontexte športu a chudnutia. Ja pridám moje pozorovania k tejto téme a či keto strava lieči kožné a tráviace problémy. 04:26 Benefity keto stravy 06:30 Fyziológia 13:51 Keto pre silu a svaly 15:16 Keto diéta a chudnutie 16:15 Môj pohľad: keto a šport 19:25 Názor experta na keto stravu vo vytrvalostných športoch 21:55 Skúsenosti od rekreačnej športovkyne 23:28 Keto a chudnutie, môj pohľad 25:38 Keto diéta na kožné a tráviace problémy ++ Máš otázky? Nahraj zvukovú správu do 1 minúty a pošli ju cez Spotify alebo na email otazky@danweiss.eu ++ Môj ⁠⁠⁠Facebook⁠⁠. ++ Ak sa ti podcast páči, bude sa ti páčiť aj emailový newsletter Zdravie, Energia, Výkon. Prihlásiť sa k odberu môžeš na cez formulár na stránke ⁠⁠sk.danweiss.eu/newsletter ++ 15 minútová konzultácia: https://sk.danweiss.eu/strategicka-konzultacia/

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) festivāla "deciBels" koncertā "Alphabetum" 20. martā akadēmijas Lielajā zālē uzmanības centrā būs 14 kora diriģēšanas un 14 kompozīcijas studentu sadarbības rezultāts – 14 jaundarbu atskaņojums, kurus izdziedās JVLMA jauktais koris. Klasikas studijā izvaicājam komponistu Kristu Auznieku, JVLMA asociēto profesoru. „Pirmkārt, gribu norādīt, ka Latvijas Mūzikas akadēmijas Kompozīcijas nodaļa ir ārkārtīgi konkurētspējīga. Mūsu studenti ir tikuši gan Sibēliusa Akadēmijā, gan Hāgas Karaliskajā konservatorijā, Amsterdamas Konservatorijā un citās vietās savu nopelnu dēļ. Tur lomu spēlē gan laiks, gan vieta ar to, ka mūsu nodaļa ir ārkārtīgi daudzveidīga – mums ir septiņi pasniedzēji, katrs ar savu diezgan unikālu rokrakstu, kas nāk no dažādām pasaules vietām un mums ir ļoti liela paaudžu atšķirība. Man šķiet, no jaunākā līdz vecākajam varētu būt 40 gadu starpība – tā ir ļoti laba pazīme.” Krists Auznieks norāda, ka šī dažādība un daudzveidība bagātina katru vietu, katru akadēmijas nodaļu un katru kompozīcijas studentu: "Tavai balsij ir nevis jāizvēlas starp melno un balto, bet drīzāk jāatrod sava vieta daudz lielākā universā, kas kompozīcijas nodaļas vidi padara ļoti stimulējošu." Tas pats esot sakāms arī attiecībā uz kormūziku. "Var redzēt, ka studenti ir iedvesmojušies no ļoti dažādiem komponistiem, nāk no dažādām pieredzēm. Tā ir tendence visā pasaulē, un arī pie mums ir redzami komponisti, kas ir gandrīz ne no klasiskās mūzikas vides, bet no tā, ko angliski sauc par "singer songwriter" – dziesmu rakstītāju tradīcijas, kas faktiski ir tuvāka mutvārdu tradīcijai. Ja sākumā tam gribas mazliet pretoties – jā, bet nu kā tad ar pieredzi kontrapunkta studijās vai kaut ko tamlīdzīgu?! (pasmaida) Tad ir jāpadomā, piemēram, par viduslaiku trubadūriem vai kādu no šī spektra dziesminiekiem, lai saprastu, ka patiesībā vēsture cikliski ir atgriezusies atkal mājās. Dziesminieki ir eksistējuši vienmēr, un man ir liels prieks, ka šī brīža dziesminieki un dziesmotāji ir atraduši vietu šādā nodaļā un jūtas ērti, ka viņi vēlas būt daļa no kompozīcijas nodaļas, nejūtas izslēgti tikai tamdēļ, ka varbūt viņu muzikālā vīzija vai estētiskie ideāli atšķiras no Eiropas 20. gadsimta avangarda. Ir liels prieks par šo dažādību, un to mēs redzēsim arī kormūzikas koncerta vakarā." Krists Auznieks novērojis, ka šajā dialogā parādās arī ļoti liela mīlestība pret tradīciju. „Bet šo tradīciju nevis idealizē, glorificē vai mākslīgi uztur, bet pagātnes materiāli ir kaut kas tāds, no kā iedvesmoties, smelties, sajust pamatni un spēkus, kur varam uzkāpt un turēties, bet vienlaikus nebaidīties iet tālāk, iet pāri, pārvarēt, pārtransformēt par to, kas mēs paši katrs esam un kā mūsu laiks vai mūsu vieta šajā laikā un telpā to pieprasa. Redzu, ka šie jaunie cilvēki to tiešām labi, pilnvērtīgi, unikāli un ar lielu gribasspēku dara, un viņi ir arī ļoti spējīgi to izdarīt."

Stāsta mākslas vēsturniece Ināra Bula Varakļānu muižas pasūtītājs bija Polijas karalistes lielkanclers Jans Jenžejs Juzefs Borhs (1713–1780), kura dzimtai Varakļānu  īpašumi piederējuši jau kopš 16. gs. Muiža tika celta 1783.–1789. gada pēc Vinčenco Macoti projekta un to mantoja J. J. J. Borha dēls Mihaels Johans Borhs (1753–1810). Grāfs Mihaels Johans Borhs 18. gs. otrā pusē izziņas nolūku vadīts devās uz Itāliju – Sicīliju – un Maltu, kur ietekmējās no šī reģiona mākslas. Viņš zīmējumos fiksējis teju vai visu redzēto, sākot no iespaidīgajiem dabas skatiem līdz pat vietējiem zemniekiem. Atgriežoties Varakļānos, viņš pasūtīja sienu gleznojumus ar ceļojumā redzētajiem motīviem. Katrā muižas telpā atsegtie gleznojumi uzrāda atšķirīgu tematiku. Turklāt, veicot atsegumus, atklājās vairāki krāsu slāņi no 18. gs. beigām, kas liecina par pārgleznojumiem jau Mihaela Johana Borha laikā. Iespējams, ka grāfs pats mainījis ainavu kompozīciju. Supraportu – kas ir ar ornamentu, cilni vai gleznojumu dekorēts laukums virs durvīm – sižeti ir savstarpēji līdzīgi – pārvarā romantiskas kalnu ainavas ar stafāžu. Varakļānu muižā skatāmie polihromie jeb daudzkrāsainie supraporti dekoratīvā kolonveidīgā ierāmējumā piepildīti ar gleznainiem kalnu skatiem, kurās attēlotie laiski nododas ikdienišķām darbībām. Te iemūžinātas Borha atmiņas par Itālijas dabu ar asociatīvām atsauksmēm uz Sicīlijas un Maltas zemniekiem, kalnainajām ainavām, Kazu grotu. Telpas pretējās sienas plaknē redzams antīka romiešu tempļa atveids – uz postamentiem balstītas filigrānas kolonnas ar dekoratīvām vāzēm, kas sienu iluzori sadala trīs daļās. Kompozīcijas vidū ir ziedu ieskauts ziedoklis, kam abās pusēs Temīda un Vesta, reprezentējot taisnības un mājas pavarda alegorijas. Aija Taimiņa paudusi uzskatu, ka viens no šiem gleznojumiem varētu būt norāde uz diezgan konkrētu vietu un notikumu jaunā grāfa dzīvē. 1776. gada 13. decembra rītā viņš uzsāka ceļu uz Etnas virsotni. Zināms, ka Etnas kalns ir gana sarežģīts un prasa fizisku piepūli pat pieredzējušam ceļotājam. Pēc pārgājiena pa lavas laukiem, viņš vakarā nonāca pie t. s. Kazas grotas, kas atradās sniega un lavas lauku robežā. Sienu gleznojumā redzamas kazas, un vērotāja skatu punkts nāk no tumšas alas, kam apkārt gaiši lauki. Dabaszinātņu pētnieks un mākslas mīļotājs Borhs savos ceļojumos pievērsies arī antīkās pasaules atstātajam mantojumam – arhitektūrai, semantikai un ikonogrāfijai. Grieķu arhitektūras objektus viņš uzmērīja, saskaitīja kolonnas un, kā jau mineraloģijas pārzinātājs, noteica izmantoto akmeņu veidu. Fresku restaurācijas process 21. gs. sākumā bija komplicēts. Gleznojumu atsegšana prasīja ilgu laiku, jo griestu un sienu plaknes pārklāja vairāki apmetumu un krāsu slāņi. Sienu un griestu polihromais gleznojums veikts uz smilts kaļķakmens apmetuma, kas mehāniski stipri bojāts. Steidzami vajadzēja sienu gleznojumus atsegt un konservēt, jo virs tapetēm izplatījās pelējuma sēnīte. Noņemot apmetumu un vēlāku laiku krāsu slāņus, atklājās arī polihroms griestu gleznojums. Diemžēl bojājumu rezultātā, atjaunojot griestu gleznojuma sākotnējo kompozīciju, rekonstrukcijas apjoms aplēsts 90% apmērā. Novērtējot oriģināla zudumu apmērus, pieejamo finansējumu, kā arī kopējās telpas atjaunošanas konceptuālo neskaidrību, mākslinieks–restaurators pieņēma lēmumu veikt atsegumu konservāciju, restaurējot tikai divus supraportus virs rietumu un austrumu puses durvīm, kā arī divas freskas ar līdzīgu tematiku un apjomu kā supraportiem. Atšķirībā no griestu gleznojumiem, visas četras freskas bija darinātas eļļas–līmes emulsijas tehnikā uz plānas apmetuma kārtas bez grunts starpslāņa. Tādēļ gleznojuma krāsu slānis bija plāns, un tam daudz mehānisku un sārmainu bojājumu. Tika veikti kompozīcijas rekonstrukcija un jauni tonējumi krāsu slāņu zudumu vietās. Savukārt antīkās mitoloģijas sienas gleznojumi ir nostiprināti, cerot uz kādreizēju restaurāciju. Varakļānu pilī šobrīd saimnieko muzejs, kas vieš cerības tuvākā nākotnē redzēt atdzimstam Borhu dzimtas mājvietu — šo reto Latgales pērli.

Līdz 8. aprīlim profesionālās vidējās izglītības audzēkņi, kuri mācās 1.- 4. kursā kādā no mākslas un dizaina izglītības programmām (orientējoši vecumā 15 - 20 gadi) var pieteikties konkursam, lai iegūtu mākslinieces Aijas Jurjānes stipendiju. Kultūras rondo par konkursu stāsta māksliniece Ieva Jurjāne. Pretendentiem jāiesniedz pieci vizuālās mākslas darbi, brīvi iekļaujoties žanros — klusā daba, portrets, ainava, figurāla kompozīcija u.tml. Darbi jāveic ar roku, īstenojot neierobežotā tehnikā (akvarelis, guaša, akrils, eļla, zīmulis, ogle, tuša, flomāsters, krītiņi u.c.). Tie var tikt izpildīti uz dažādā pamatnēm (papīrs, kartons, audekls u.c.). Darbu atlase var tikt veikta gan no skolas programmas ietvaros īstenotajiem, gan arī brīvajā laikā radītajiem autordarbiem.  Līdzās autordarbiem, kas demonstrē autora rokrakstu un pārstāv tēmas “Laikabiedrs notikumā Latvijā un pasaulē”, iesniedzama arī neliela eseja (300-500 zīmes; viena A4 formāta lapa) par noteikto tēmu. Darbu digitālas fotogrāfijas un eseja tiek nosūtītas uz šādu adresi: jurjans.lv/aijajurjane. Šogad radošo darbu tēma ir “Laikabiedrs notikumā Latvijā un pasaulē”. Aijas Jurjānes stipendija iedibināta un tiek piešķirta, sākot ar 2022. gadu. Aija Jurjāne pieder mākslinieku paaudzei, kas ienāca izstāžu zālēs padomju laikā — divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados. Mākslinieces darbu motīvi, kas sākotnēji varēja likties nejauši, gadu gaitā turpinājuši attīstīties un, skatīti jau daudzu gadu griezumā, rada iespaidu par konsekventu un unikālu mākslinieka ceļu — personisku un interesantu. Ievērību pelna arī Aijas Jurjānes pedagoģiskā darbība Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas skolā četrdesmit gadu garumā, kas vainagojās ar divām mākslinieces sastādītām un uzrakstītām grāmatām “Glezniecība” un “Kompozīcija”.  Par konsekventu darbību glezniecībā un oriģinālu rokrakstu liecina izdevniecībā “Neputns” klajā laistā grāmata “Aija Jurjāne. Jaunības avots”. Māksliniecei aizejot mūžībā, viņas trīs bērni — Kristīne Jurjāne, Ieva Jurjāne un Pāvils Jurjāns nolēmuši iemūžināt viņas piemiņu ikgadējā stipendijā 700 eiro apmērā, pēc nodokļu nomaksas.  Stipendijas ieguvējs tiek izsludināts katra gada 18. aprīlī — mākslinieces Aijas Jurjānes dzimšanas dienā.

Par Latvijas Radio kora Japānā pieredzēto un gaidāmo  koncertprogrammu "Gaisma", kura veidojusies ap katalāņu komponista Ramona Umeta jaundarbu "Gaisma" un kura skanēs vairāki pirmatskaņojumi, Kultūras rondo saruna ar Latvijas Radio kora māksliniecisko vadītāju un diriģentu Sigvardu Kļavu. 4. novembra vakarā Latvijas Radio kora programma "Gaisma" Sigvarda Kļavas vadībā un saspēlē ar arfisti Ievu Šablovsku izskanēs Rīgas Svētā Jāņa baznīcā. Koncertprogramma veidojusies ap katalāņu komponista Ramona Umeta jaundarbu "Gaisma". Kompozīcijas pamatā ir Monseratas klostera mūka Visenta Santamarijas vārsmas par septiņiem nozīmīgiem soļiem viņa garīgajā pieredzē. Mierpilns dvēseļu saieta apdziedājums pāraug stāstā par dzīves līkločiem un likstām, kas nav svešas nevienam... Un pretstatā raizēm likts ticības un cerības piepildīts Dieva slavinājums un vēstījums par mieru, kas iemājojis sirdī.  Koncertā skanēs arī Jura Karlsona skaņdarbs ‘"Gaisma" ar Kristus vārdiem "Es esmu pasaules gaisma" un fragmenti no Santas Ratnieces komponētās mūzikas filmai "Dabiskā gaismā". Latvijas pirmatskaņojumu piedzīvos Pētera Vaska "Actus caritatis", bet šūpuļdziesmu būs darinājis Alfrēds Momotenko-Levickis, mūsdienu krievu komponists, kura rokrakstam piemīt cilvēcisks siltums un iejūtība. Pirmatskaņojumi korim un arfai gaidāmi no talantīgā teātra mūzikas komponista Edgara Mākena un Polijā dzīvojošās latviešu komponistes un ērģelnieces Renātes Stivriņas, kuras daiļradē liela loma atvēlēta sakrālajiem skaņdarbiem. Savukārt no 14. līdz 23. oktobrim Latvijas Radio koris un tā mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava koncertēja Japānā. Tūres laikā izskanēja trīs vērienīgas koncertprogrammas. Turnejas ietvaros koris muzicēja kopā ar ‘‘New Japan" filharmonijas orķestri, atskaņojot Volfganga Amadeja Mocarta Rekviēmu, savukārt kora a capella programmās skanēja Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda, Ģērģa Ligeti un Antona Bruknera opusi.

Šoreiz sestdienas rīta kafiju malkojam kopā ar vēstures zinātņu doktoru un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru Hariju Tumanu, jo nule kā klajā laista viņa jaunākā grāmata "Antīkie tēli Rīgas ielās". Tās sakarā runājam par antīkās mākslas un vēstures nozīmi mūsdienās, prātojam, vai spējam saprast un atšifrēt vēstījumus, ko atstājusi antīkā pasaule, diskutējam par antīkajiem sižetiem mākslā un mūzikā, kā arī antīkajiem tēliem Rīgas arhitektūrā...  Apsveicu tevi ar jauno, apjomīgo un bagātīgi ilustrēto grāmatu "Antīkie tēli Rīgas ielās"! Klajā tā nākusi pavisam nesen, un tajā tu mums atklāj Rīgu no pilnīgi jauna skatu punkta, analizējot un skaidrojot antīkās izcelsmes tēlus un sižetus, pat dekorus un uzrakstus uz namu fasādēm! Te ir gan mūsu Radio mājas varoņi, gan daudzas citas zināmas un nezināmas personas. Kā tev radās šī ideja – padarīt tos atkal atpazīstamus? Tā bija nejaušība. 2014. gadā man vajadzēja nolasīt publisku lekciju Latvijas Universitātē, bet ar vienu noteikumu – tai vajadzēja būt saistītai ar Latvijas vēsturi. Bet es esmu antīkais vēsturnieks, mana tēma ir Grieķija un Roma. Uz brīdi biju stipri aizdomājies – man nebija tēmas… Taču tad man palīdzēja sieva. Reiz, sēžot pie vakariņu galda, spriedām par šo jautājumu, ka ir iespēja nolasīt lekciju, bet nav tēmas. Un tad viņa man pēkšņi teica – paskaties taču uz namu fasādēm, cik daudz tajās antīko tēlu! Tā bija ģeniāla ideja! Kā ābols, kas Ņūtonam uzkrita uz galvas... Domāju – nu, protams! Sāku vākt materiālus... Decembrī nolasīju lekciju un atskārtu, ka materiālu man ir tik daudz un vēl tik daudz kas jādara un jāstrādā, ka sapratu: jāveido nopietns pētījums un sāku strādāt. Un tā sešu gadu laikā grāmatu arī uzrakstīju. Vēl viens gads pagāja, grāmatu sagatavojot izdošanai. Tā ka kopumā grāmata tapusi septiņu gadu laikā. Kopš brīža, kad "Ņūtona ābols" nokrita uz tavas galvas līdz izdošanas brīdim – tas, šķiet, bija laiks, kad tu pilnīgi citām acīm sāki vērot katru ielas stūri, katru portālu un visu, kas tev apkārt? Es mainīju savu attieksmi pret Rīgu! Līdz tam, tāpat kā visi, pārvietojos no punkta A uz punktu B, nepievēršot uzmanību tam, kas apkārt. Ja vajadzēja parādīt kādiem draugiem un ārzemju ciemiņiem Rīgu, es tam pievērsu uzmanību, bet ikdienā nē. Kad sāku vākt materiālus, bez fotoaparāta uz Rīgas centru negāju. Sāku pētīt fasādes. Un pēkšņi ieraudzīju, ka pat tajā maršrutā, kas man ir pa ceļam no trolejbusa pieturas līdz fakultātei, ir tik daudz antīko sižetu – gan tēli, gan dekori, ko agrāk nebiju pamanījis! Es ļoti aizrāvos ar to visu – atklāju daudz jauna. Kad biju visu safotografējis un datorā sāku tuvāk aplūkot bildes, sāku pamanīt jaunas detaļas un tādas nianses, kuras, no ielas skatoties, pat nevar pamanīt. Jā, tas bija ļoti aizraujoši – kā detektīvs! Atšifrējot tēlus, nozīme ir katram žestam, elementam – jebkurai detaļai ir nozīme! Tikai tad, kad visu saliec kopā, iegūsti kopainu – tikai tad var saprast, kas tur attēlots. Tas izrādījās ļoti aizraujošs stāsts. Tas tiešām ir kā atšifrēt senos tekstus, kurus līdz šim neviens nav varējis izlasīt, un pēkšņi mēs tos lasām. Tas arī bija mana darba mērķis – pašam izlasīt un parādīt cilvēkiem tekstus, kas rakstīti Rīgas namu fasādēs. Cik lapu ir šai grāmatai? Tagad skatos – 575. ir pēdējā. Ir arī ļoti daudz ilustrāciju, grāmata ir smaga... Vai bija kaut kādi atklājumi vai pārsteigumi? Piemēram, tev par kaut ko bija radies viens priekšstats, bet pēkšņi izrādījās, ka viss ir pavisam citādi. Protams! Tas bija diezgan bieži. Tas jau sākās ar Operas namu, ar kuru arī visu sāku. Nobildēju, gāju uz bibliotēku un meklēju, kas mums ir pieejams, kāda ir literatūra, ko par to raksta. Kad sāku analizēt, sapratu, ka lasītais un redzētais neiet kopā. Gandrīz visi zinās slaveno cilni Operas nama fasādē – frontonā: centrālā figūra tur ir skaists tēls ar liru rokās. Visur var izlasīt, ka tas ir Apolons. Vispār jau loģiski – Apolonu gan jaunajos, gan senajos laikos attēloja ar liru rokās. Bet tad, kad sāku pētīt kompozīciju, sapratu, ka tas nelīmējas kopā. Kāpēc nelīmējas? Sanāk, ka tur ir divi Apoloni, un tā nevar būt! (smejas) Jo labajā pusē ir tāds smuks pāris – vīrietis un sieviete skaisti sēž blakus. Tā bija liela mīkla – kas viņi tādi ir? Pavisam droši joprojām nevaru apgalvot, bet no konteksta izriet, ka tie ir Apolons un Afrodīte, kas simbolizē harmoniju un mīlestību. Kompozīcija ir fantastiska! Kreisajā pusē redzam Silēnu un Dionīsu, pie tam reibuma stāvoklī. Tātad tā ir haotiska jūtu, emociju pasaule – reibums, haoss, tāda instinktu pasaule. Savukārt labajā pusē ir Apolona un Afrodītes harmoniskā pasaule, skaistums: kreisajā pusē Dionīsam ir delfīns un jūra, kas atkal ir tāda haosa stihija, bet labajā pusē ir gulbis, Amors un arī Harons – mirušo dvēseļu pārcēlājs pār Stiksas upi uz mirušo pazemi. Te Harons guļ, sapņaini nolicis savus airus un klausās mūziku – tātad viņš nestrādā. Tātad tā vairs nav Apolona pasaule. Un tad es atradu laikmetīgās preses liecības – jāsaka, ka žurnālisti, kas tajos laikos aprakstīja Operas namu, proti, 60. gados, paši labi nezināja visu tēlu nozīmi – var labi redzēt, ka viņi minēja. Bet viņi zināja kompozīcijas oficiālo nosaukumu - "Macht der Poesie" jeb "Dzejas vara". Tādā veidā apstiprinājās mana versija par to, ka centrālā figūra ir nevis Apolons, bet Orfejs, jo Orfejs ir atbildīgs par dzeju! Tādejādi Orfejs ir tas, kas nes harmoniju ar savu mākslu. Respektīvi, šī kompozīcija stāsta par mākslas varu, par mākslas spēku. Par mākslu, kas pasaulē nes harmoniju un skaistumu. Pilna teksta versija drīzumā būs lasāma portālā lsm.lv.  

Eheti főleg elmélkedős adásunkat Gábor kutatómunkájával kezdjük, majd arról beszélgettünk, hogy el tudjuk-e képzelni, hogy limitáló rendszert használjunk bizonyos fotózásaink során, majd azt fejtegetjük, hogy a MILC-re való áttérés után újra meg kell tanulnunk-e fotózni. Vitatkozunk kicsit a dupla vázas fotózás létjogosultságáról, majd Gábor azon dilemmázik, hogy vegyen-e telekonvertert az X100V-hez. Az adást a célok és az önmegvalósítás témakörével zárjuk. Az adás linkje: https://tripodcast.hu/83 Műsorvezetők: Láng Péter, Lénárt Gábor, Varga Benedek Csatlakozz a Tripodcast Community Facebook csoporthoz! http://tripodcast.hu/community Küldj nekünk hangüzenetben kérdést! http://tripodcast.hu/messages Az adást a Tripont, a Manfrotto, a Fujifilm, a Samyang, a NiSi és a Hähnel támogatta! Egyéni oktatásról az alábbi linken kaphattok információt: https://tripodcast.hu/oktatas Kövess minket Instán: https://www.instagram.com/tripodcast_ Támogass minket Patreonon: https://tripodcast.hu/patreon Az adásban elhangzott témák, linkek: - Móricz-Sabján Simon a Wopcastben: https://tripodcast.hu/126835 - Móricz-Sabján Simon - Second life c. sorozata https://simonmoricz.com/work/second-life/ - Fujifilm X100V: https://tripodcast.hu/X100V - Fujifilm TCL-X100II https://tripodcast.hu/tcl-x100ii - Nick Carver - BGWG #13: New Photo Project & Hibiki Japanese Whisky https://youtu.be/Dr2QUxYLxTE

18. augustā Rīgas Domā 25. Starptautiskā Garīgās mūzikas festivāla koncertā "Pirmatskaņojumi" izskanēs jaundarbi, kurus pēc Valsts akadēmiskā kora "Latvija" mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā aicinājuma radījuši pieci autori. Ja Riharda Dubras un Jēkaba Jančevska ciešā sadarbība ar kori "Latvija" jau labi zināma, tad Lauma Kazaka, Jēkabs Bernāts un Raivis Misjuns savas kompozīcijas korim "Latvija" radījuši pirmoreiz. Lai iepazītu šo trijotni tuvāk, Latvijas Radio 3 "Klasika" aicinājusi viņus uz sarunu. Koncertā, kuru tiešraidīs LR3 "Klasika", piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", diriģents Māris Sirmais, Edgars Ošleja (basbaritons), Vestards Šimkus (klavieres), Aigars Reinis (ērģeles), Oskars Petrauskis (soprāna saksofons), Ēriks Kiršfelds un Māra Botmane (čells), Edgars Saksons un Valters Līcis (sitaminstrumenti), Viktors Stankevičs (kontrabass) Sigurds Lallo (basklarnete) un Pēteris Trasuns (alts). Programmā: Rihards Dubra - Tēvreize  Raivis Misjuns - La Noche Oscura Jēkabs Jančevskis - Sleep  Jēkabs Jančevskis - "Tā ir mana dvēsele"  Lauma Kazaka - Unde Bella? ("No kurienes kari?") Jēkabs Bernāts - Creation Of The World: Ovid's Four Winds  *** Ilze Medne: Jaundarbu koncertam Māris Sirmais un Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" šogad sadarbībai izvēlējušies piecus komponistus. Rihardu Dubru un Jēkabu Jančevski klausītāji jau pazīst, viņu vārdi lielajam vairumam ir jau ļoti labi zināmi. Bet trīs jaunie komponisti pelnījuši platformu, lai iepazīstinātu ar sevi un saviem jaundarbiem. Laikam sāksim alfabēta kārtībā. Jēkab, saki, kas ir tas, kas klausītājiem par tevi būtu jāzina? Jēkabs Bernāts: Skaņdarbs, ko esmu uzrakstījis, ir ar 2000 gadu senu tekstu, kura autors ir romiešu dzejas zelta laikmeta pārstāvis Ovīdijs. Darbs ir par pasaules radīšanu, par četru vēju iedalīšanu katru savā debespusē, bet ne tikai – darbs vēsta arī par to, kā rodas debesis, bet vēlāk – cilvēks, un kāds ir cilvēka virziens Visumā un dzīvē. Ļoti plaša un nozīmīga tēma. Bet saki, kāds bijis tavs virziens dzīvē un izglītībā līdz šim? Kas ir zīmīgākais, kas tevi raksturotu? Jēkabs Bernāts: Nāku no instrumentālistu vides, kas savā ziņā dzirdams arī manā mūzikā. Un instrumentālā pieredze, manuprāt, ir kaut kas unikāls, kas ļoti bieži kormūzikas autoriem izpaliek. Pamatskolā spēlēju vijoli, pirms tam – klavieres, bet vidusskolā – kontrabasu.  Instrumentālā vide atver citu domāšanas veidu, kā rakstīt mūziku. Jā, diemžēlmana mūzika ir instrumentāla un patiesībā diezgan grūti [izdziedama], ko apzinos tikai tagad, kad notiek skaņdarba mēģinājumi: saprotu, ka mājās pie datora vai klavierēm šķiet diezgan vienkārši nodungot melodijas, ko esmu uzrakstījis, bet tad, kad tās jānodzied piecdesmit cilvēku korim, saprotu, ka tas nav tik viegli... Šobrīd tu studē kompozīciju? Jēkabs Bernāts: Šobrīd Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā studēju kordiriģēšanu pie asociētā profesora Andra Veismaņa. Kompozīciju mācījos pamatskolā pie profesora Andra Vecumnieka, paralēli instrumentu spēlei. Un pirms tam pamācījos nedaudz arī pie Jutas Bērziņas. Lauma, vai jūsu ceļš arī nāk no instrumentālistu vides? Lauma Kazaka: Patiesībā jā! Tas viss sākās bērnu mūzikas skolā, kur sākumā spēlēju klavieres, bet mani ļoti uzrunāja ģitāra. Sāku muzicēt, spēlējot dažādās grupās, dažādu žanru mūzikas ansambļos – bija gan populārā mūzika, gan mazliet akadēmiskāka. Spēlēju gan ģitāru un basģitāru, gan perkusijas, arī dziedāju. Bet šobrīd esmu absolvējusi Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu, un turpinu studijas doktorantūrā. Mani vienmēr ļoti uzrunājusi un iedvesmojusi kora un vokālā mūzika. Tā pilnīgi noteikti ir viena no manām dzīves atslēgām, kas mani iedvesmo un uzrunā. Un arī kompozīciju man paveicies studēt pie Selgas Mences un Ērika Ešenvalda.  Kuri zina, kas ir laba kormūzika un paši tādu ir radījuši! Varētu domāt, ka no jums visiem trim sanāktu labs instrumentāls ansamblis, jo arī Raivis Misjuns ne tikai komponē, bet arī spēlē dažādus instrumentus.  Raivis Misjuns: Pašlaik esmu nonācis balansā starp divām profesijām, kas ir kompozīcija un profesionāla kontrabasa spēle. Specializējos tieši baroka un perioda mūzikas atskaņojumā. Bet man prieks, ka varu piedalīties Latvijas kompozīcijas vidē! Šī ir brīnišķīgā iespēja – rakstīt Valsts akadēmiskajam korim... Šis man būs arī pirmais lielais kora darbs, tā ka ļoti labi saprotu Jēkabu, kurš saka, ka mājās viss skan brīnišķīgi, bet tad nāk dzīvā pieredze, kurā iemācies ļoti daudz ko...  Bet jums pašiem ir arī praktiska pieredze un zināšana, kas ir koris… Lauma Kazaka: Jā, esmu dziedājusi korī un arī piedalījusies Dziesmu svētkos. Jēkabs Bernāts: Esmu profesionāls dziedātājs jau divarpus gadus Rīgas kamerkorī "Ave Sol", un, starp citu, šajā koncertā dziedāšu piecu cilvēku ansamblītī Riharda Dubras skaņdarbā.  Raivis Misjuns: Reizēm piemirstu, bet īstenībā ar mūziku sāku nodarboties divpadsmit gadu vecumā, dziedot Rīgas Imantas vidusskolas zēnu korī, jo mācījos mūzikas klasē. Dziedāšana bija pamatā. Piecdesmit un vairāk cilvēku koris nav tikai tehniska lieta. Jāsaprot, kas ir šī cilvēku kopuma spēks un enerģētika, jāsaprot, kā apvienot dziedātājus, lai viņi notic tam, kas rakstīts, un dara to labāko. Kā tas ir – rakstīt korim un jo īpaši tādam kā Valsts akadēmiskais koris "Latvija"? Lauma Kazaka: Pilnīgi piekrītu par kora īpašo sajūtu: to mēs arī ļoti labi varējām redzēt gan šodienas, gan vakardienas mēģinājumā – ka koris ir liels, skaists mūzikas instruments, ko ļoti prasmīgi, ārkārtīgi aizrautīgi, ar milzīgu kaislību uz kvalitāti diriģē Māris Sirmais. Ļoti izbaudu mēģinājumus un to dinamiku, un jūtu, ka man tā būs vēl viena akadēmija, vēl viena noderīga skola, kā rakstīt korim arī turpmāk. Jēkabs Bernāts: Man vienmēr gribas rakstīt instrumentāli... Tu, Ilze, saki – koris ir piecdesmit un vairāk balsu instruments... Rakstot savu darbu, vairāk iedziļinājos katrā individuālajā balsī, un savā ziņā tā ir tāda teksta aleatorika, kas dziedātājiem dod brīvību finālā dziedāt tādu tekstu, kādu viņi vēlas, koncentrējoties vairāk uz to, kādu "garšvielu" viņi kā profesionāli dziedātāji paši var pievienot šī skaņdarba receptei. Protams, Latvijā reti kuram no dziedāšanas sanācis izbēgt – vai tā būtu Dziesmu svētku kustība vai kas tamlīdzīgs, taču Valsts akadēmiskā kora priekšā tā sajūta ir pilnīgi cita. Šajā ziņā varu piekrist, ka "Latvija" ir instruments. Dziesmu svētkos sanāk visi kori kopā, dzied, mācās dziesmas, bet Valsts akadēmiskais koris... Jā, protams, korim ir ārkārtīgi daudz koncertu un nevar mūsu jaundarbus mācīties visu vasaru, kā mums varbūt pašiem gribētos. Bet pat ja mēs zinām, ka tie bijuši tikai pāris mēģinājumi, mēs visi ļoti labi jūtam, ka koris ir kā viens instruments – visi dziedātāji ir uz viena viļņa šīs mūzikas atskaņošanā. Raivi, vai komponistam tas nav liels risks – iedomāties, ka koris var visu? Sak', tagad gan tad es rakstīšu visu iespējamo... Vai tomēr visu laiku nav zemapziņā jāatceras, ka tā ir cilvēka balss, ka tur ir elpa, ka apakšā ir dzīvība, un galu galā arī kora dziedātāji ir pudu pudiem sāls apēduši, atskaņojot simtiem jaundarbu un viņu vērtējums arī ir no svara? Kā tas ir komponistam – sabalansēt savu vēlmi parādīt, ko es varu, ar to, lai tas patiešām būtu ērti izdziedams un dziedātājiem būtu viegli? Raivis Misjuns: Tie bija pamatnorādījumi, kad rakstīju korim – [ka koris ir] dzīvs organisms, dzīva balss, elpa, visi strādā kopā, spēcīga enerģija. Tie bija pamata parametri. Protams, balsu amplitūda, diapazons un viss pārējais. Bet es tomēr arī ļāvu sev teikt – raksti, kā vēlies, raksti, ko gribi. Protams, ievērojot Valsts akadēmiskā kora repertuāru, tā lielo, kuplo, skaisto skaņu, kas tam raksturīga, dziedot lielās un mazās formas garīgo mūziku. Tā ka koncentrējos tieši uz to – kā izpētīt amplitūdu, sadalot arī kori vairākās divīzijās un nepieķerties tikai četrām balsīm, cerot, ka tas arī tā ieskanēsies viņu balsīs. Saruna pilnā apjomā lasāma portālā lsm.lv.

Dažādu paaudžu mākslinieki ar atšķirīgiem rokrakstiem satiekas laikmetīgās keramikas izstādē. „Šķidrumi” tāds ir gan izstādes nosaukums, gan vienojošā tēma, ko māksliniekiem devusi kuratore Ieva Nagliņa un ko katrs autors attīstījis savā virzienā. Izstāde „Šķidrumi” Rīgas Porcelāna muzejā skatāma līdz 7.augustam. Laikmetīgās keramikas ekspozīcija nav veidota klasiski, eksponāti atrodas trīs dažādās muzeja vietās, tas ir kā ar šķidrumiem, kas izplūst, kur paši vēlas, paskaidro Rīgas Porcelāna muzeja Ekspozīcijas un izstāžu kuratore Ieva Nagliņa. Kuratore arī norāda, ka šķidrumi cilvēku dzīvē var būt ļoti nemanāmi, tomēr sākot tos uzskaitīt, atskārstam, cik tie ir nozīmīgi un neizbēgami. Bez noteiktiem šķidrumiem nevar izdzīvot, savukārt citi ir drīzāk greznība. Raudzīsim, kā mākslinieki risinājuši tēmu. Izstādi var skatīt dažādos virzienos gan no 1.stāva ieejas, gan no pagrabstāva. Es sāku no 1.stāva, kur stikla vitrīnās eksponēti jauno autoru darbi: te Agneses Čemmes, Laura Krauzes un Jāņa Leimaņa objekti un trauki. Tālāk dodamies uz pagrabstāvu, bet pa ceļam Ieva Nagliņa rāda Annas Ceipes darbus, un atzīst, ka tas ir eksperiments, gan uzaicinot Annu piedalīties, jo viņa ikdienā nestrādā ar porcelānu. Anna veido instalācijas un dažādu konceptuālu objektu kopas. Gan otrs izaicinājums – speciāli izstādei radītie porcelāna objekti eksponēti starp muzeja pamatekspozīcijas darbiem, kas ir mazā tirāžā, arī eksperimenti un tehniskie izmēģinājumi. Starp trauku grupām tātad Annas abstraktie porcelāna objekti. Esam nonākušas izstādes centrālajā jeb kādam pirmajā telpā, jo izstādi var apskatīt, ka jau teicu, dažādos virzienos. Šeit katrā vitrīnā atšķirīga autora darbs, kas risina kuratores doto tēmu – šķidrumi. Izstādē gan pavisam jauni mākslinieki, kuri vēl studē un sevi pieteikuši studentu darbu skatēs, gan pieredzējuši un zināmi autori, arī mākslas akadēmijas pasniedzēji – kā Dainis Lesiņš un Ainārs Rimicāns, un autori, kuriem notikušas personālizstādes, ne viena vien arī Rīgas porcelāna muzejā – kā Andris Vēzis un Valda Podkalne. Izstāde parāda, cik dažāds var būt porcelāns. Tā Valdas Podkalnes izstādes darbā izmantots dažādu materiālu savstarpējs kontrasts – akmesmasa, porcelāns un epoksīda sveķi. Savukārt Andris Vēzis strādā ar tādu tehniku kā marmorējums, ļoti virtuozi apstrādājot virsmu ar dažādām krāsu glazūrām. Dainis Lesiņš izstādei radījis darbu „Stāvošs ūdens”. Kompozīcijas elementi Simonas Ķīvites  darbā – pūslīši jeb kunkulīši sakrauti viens otram virsū uzskatāmi rāda, ka asinis, kas tek no vienas rētas, skar arī citus. Atrodoties tuvāk, ciešanas izjūtam tiešāk, bet, ja esam tālāk, tad mazāk. Tā arī laikmetīgās keramikas izstādē atbalsojas Ukrainas kara tēma.  Un izstādes kuratore Ieva Nagliņa gandarīta, ka pa vidu aizņemtībai, pasniedzēju arodam vai citām izstādēm tapuši  darbi, kas demonstrē mūsdienu keramiķu spējas un veikumu.

"Jaunības avots. Aija Jurjāne" – monogrāfisks mākslas albums par gleznotāju Aiju Jurjāni. Gleznotāja, pedagoģe, sieviete, kura glezno sievietes un krāsas. Kultūras rondo studijā tiekamies ar grāmatas sastādītāju, mākslinieci Sandru Krastiņu un klausāmies arī Latvijas Radio arhīva ierakstus, arī pašas Aijas Jurjānes balsi. Kad pirms dažiem gadiem mēs veidojām raidījumus „Dzimtas saknes”, mums bija tas gods būt klāt arī Jurjānu saietā Jūrmalciemā. Gleznotājs Juris Jurjāns, meitas – Kristīne un Ieva un dēls Pāvils, saukts par Brālīti. Gleznotāja Aija Jurjāne ir visu laiku klātesoša sarunās. Kā centrs. Un tagad ir pienācis laiks, kad klajā laists mākslas albums „Aija Jurjāne. Jaunības avots”. Aijas Jurjānes ģimene jau bija kādu laiku strādājusi pie idejas par māksliniecei veltītu gramatu, kad izdevniecība "Neputns" aicināja iesaistīties Sandru Krastiņu. "Pirmais, ko es varēju teikt, ka man kā gleznotājai ļoti interesētu veidot grāmatu par Aiju Jurjāni kā par mākslinieci. Tas ir galvenais fokuss, kā es gribēju veidot šo grāmatu," atzīst Sandra Krastiņa. "Man nelikās interesanti tikai veidot kā piemiņas albumu no ģimenes aspekta. Es gribēju fokusu mainīt no tā, ka ļoti laba māte, kas arī glezno, uz galveno uzsvaru - māksliniece." "Mani interesē, kas notiek ar viena autora mākslas mantojumu pēc kāda laika, kā viņš "lasās" jau nākamās paaudzes gan māksliniekiem, gan skatītājiem, kas nav bijuši klāt ne tajos apstākļos, ne darbu tapšanas apstākļos, ne viņas dzīves laikā," turpina Sandra Krastiņa. Mākslinieces Aijas Jurjānes (1944–2015) glezniecība šodien ieraugāma kā nepārtraukts pētījums, vērojums, brīžiem nesaudzīgs vēstījums par sievietes mūžu, kas noris viņas pašas ģimenes lokā. Mākslā tas varētu šķist kā margināls uzstādījums, tomēr šodien, kad akcenti no patosa izkāpinātiem "lielajiem jautājumiem" pievēršas arī indivīda dzīves notikumiem kā tikpat svarīgai mākslā risināmai problemātikai, Aijas Jurjānes glezniecības konsekventais "vērotājas" gājums iegūst īpašu aktualitāti un sava veida tematisko monumentalitāti. "Jaunības avots. Aija Jurjāne" ir monogrāfisks mākslas albums, kurā vienuviet izvērsti skatītas abas Aijas Jurjānes darbības sfēras – glezniecība un pedagoģija. Otrā nozīmīgā Aijas Jurjānes profesionālās darbības sfēra ir mākslas pedagoģes darbs Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā trīsdesmit gadu garumā. Pedagoģe sarakstījusi grāmatas "Kompozīcija" ("Neputns", 2005) un "Gleznošana" ("Neputns", 2002). Kā norādīja izdevniecības pārstāvji, tas ir vienīgais gadījums, kad skolas pedagogs kā individuāls autors savas zināšanas ir apkopojis jau metodiski izstrādātā izdevumā, ko var izmantot gan citu mākslas skolu pedagogi, kā arī jebkurš mākslas aroda iesācējs. Monogrāfijā publicēti mākslinieces dienasgrāmatu un atmiņu pieraksti, kas novērojumos precīzi fiksējuši pēckara situāciju padomju Latvijā, dokumentālas fotogrāfijas un radošais mantojums – glezniecība, porcelāna virsglazūras apgleznojumi, akvareļi, skices, ilustrācijas, kā arī unikāli zīmējumi, kas bijuši paredzēti vien ģimenes lokam. Monogrāfiju izdevis apgāds "Neputns".

Stāsta muzikoloģe, Rakstniecības un Mūzikas muzeja mākslas eksperte Inese Žune 1993. gada 8. jūnijā vēstulē Skaidrītei Dālmanei - vijolnieka, komponista un pedagoga Induļa Dālmaņa atraitnei - starptautiski atzītais latviešu komponists Tālivaldis Ķeniņš rakstījis: "Tuvāka drauga par viņu man nav mūžā bijis." Abu iepazīšanās notikusi, ejot blakus 1941. gada 1. maija gājienā, kas vilcies stundām ilgi. Tur viņiem bija jāpiedalās kā Latvijas konservatorijas studentiem. Indulim Dālmanim tolaik bija nepilni 19 gadi un viņš studēja vijoļspēli pie profesora Arvīda Norīša, bet Tālivaldis Ķeniņš, kurš bija par viņu trīs gadus vecāks, kopš 1940. gada mācījās Kompozīcijas klasē pie Ādolfa Ābeles un Jāzepa Vītola. Ķeniņš atcerējies: "Sākām pļāpāt un …kāda dzirkstele iešķīlās. Kopš tās dienas tikāmies un tikāmies…"  

Jeden z jeho obrazov nedávno vydražili za viac než 230 miliónov českých korún, čím sa zároveň stal najdrahším českým umelcom. Jeho život a dielo bolo však previazané predovšetkým s francúzskym prostredím, ktoré ho inšpirovalo k radikálne novému poňatiu krásy a tvorivého výrazu. František Kupka bol maliarom, ktorý vari najlepšie zosobňoval to, čo sa zvykne označovať za abstraktné umenie. A hoci sa bežný človek najskôr s neporozumení pozastaví nad spleťou farieb, kruhov a vertikál na jeho obrazoch u o chvíľu prepadne ich okúzľujúcemu svetu pripomínajúcemu miestami až pohyb kozmických sfér. Ako mladík sa živil aj ako médium na špiritistických seansách, k čomu ho mala predurčovať jeho mimoriadna citlivosť a vnímavosť. Neskôr sa stal stúpencom teozofie a najrôznejších, často i exotických myšlienkových prúdov. Tento hĺbavý muž však nezostával len vo vlastnom farebnom svete, ale stál aj pri zrode Československej republiky a aktívne sa podieľal na propagácii nového výrazu vo výtvarnom umení. Prečo je dielo Františka Kupku dnes tak cenené? A čo vlastne vieme o tomto pozoruhodnom človeku? Jaro Valent z časopisu Historická revue sa rozprával s Olgou Moiseevou z Múzea Kampa v Prahe. – Podporte vznik podcastu Dejiny a kúpte si digitálne predplatné SME.sk na sme.sk/podcast – Odoberajte aj denný newsletter SME.sk s najdôležitejšími správami na sme.sk/suhrnsme – Ďakujeme, že počúvate podcast Dejiny.

Peter Rand is the co-writer of my latest release New Gods Part 2. He is also a two time offender on the podcast, first appearing in episode 177. Hear New Gods Part 2 Peter is a member of the collaboration platform Kompoz having contributed over 800 tracks. When I signed up for Kompoz last year, his track New Gods was among the first I heard. At that time it was keyboards only. I contributed a drum track via Kompoz and eventually asked Peter if we could create a private collaboration to be published by yours truly. He agreed and New Gods Part 2 was born. In this Interview Peter and I talk about the early stages of New Gods Part 2, the contributions made by bassist Steve Strom, guitarist/audio engineer Chris Raspante and myself, the evolution of the cover art and more. We also discuss my thoughts on releasing early demos exclusively for Robonzo Insiders. Please enjoy my conversation with Peter Rand. Visit UnstarvingMusician.com/Podcasts for related links, episode transcripts and past guests. Sign up for the Unstarving Musician email newsletter at UnstarvingMusician.com Stay in touch! @RobonzoDrummer on Twitter  and  Instagram @UnstarvingMusician on Facebook  and  YouTube

Peter Rand is the co-writer of my latest release New Gods Part 2. He is also a two time offender on the podcast, first appearing in episode 177. Hear New Gods Part 2 Peter is a member of the collaboration platform Kompoz having contributed over 800 tracks. When I signed up for Kompoz last year, his track New Gods was among the first I heard. At that time it was keyboards only. I contributed a drum track via Kompoz and eventually asked Peter if we could create a private collaboration to be published by yours truly. He agreed and New Gods Part 2 was born. In this Interview Peter and I talk about the early stages of New Gods Part 2, the contributions made by bassist Steve Strom, guitarist/audio engineer Chris Raspante and myself, the evolution of the cover art and more. We also discuss my thoughts on releasing early demos exclusively for Robonzo Insiders. Please enjoy my conversation with Peter Rand. Visit UnstarvingMusician.com/Podcasts for related links, episode transcripts and past guests. Sign up for the Unstarving Musician email newsletter at UnstarvingMusician.com Stay in touch! @RobonzoDrummer on Twitter  and  Instagram @UnstarvingMusician on Facebook  and  YouTube

British guitarist and composer Timothy Reid found a creative outlet in online collaboration during the pandemic. He found this podcast on his daily train commute in Osaka Japan. Lucky me (and you). He and I share the common threads of Kompoz.com and Peter Rand, who is a prolific member of the collaboration website Kompoz. Like me, Timothy was drawn to one of Peter's compositions and has since recorded music with him. Timothy has also recorded with several other artists on and off of Kompoz. Our initial conversations leading up to this interview were about Timothy's enjoyment of this podcast, which was heartwarming to hear. Peter Rand co-wrote my latest release ‘New Gods Part 2,' which dropped last Friday May 28th 2021. This means you can stream, purchase and or download it on most of the popular music services. Find direct links to some of those platforms on my website Robonzo.com. New Gods Part Two is my personal homage to Zeppelin, Genesis and prog rock with a little social commentary. I hope you'll check it out, share it, download it and maybe add it to one of your playlists. Timothy and I talk at length about his collaborations on Kompoz.com, how Kompoz collaborations helped him during the pandemic, his past and more recent work, and his musician life in general. Both Timothy and Peter Rand are prolific and versatile writers. You can find them both on Kompoz.com. You can also find Timothy at TomothyReid.com.  See the uncut video version of this conversation on YouTube (link below). I hope you enjoy my chat with Timothy  as much as I did. Audio Note I recorded the intro and mid-roll for this episode in a hotel room using the Trackd Music app for iPhone. My usual usual microphone and audio interface setup didn't make their way into my suitcase. Trackd Music to the rescue. I could have used my iPhone voice recorder, but Trackd Music is built for making sonic sense of a room, wherever you are. Visit UnstarvingMusician.com/Podcasts for related links, episode transcripts and past guests. Sign up for the Unstarving Musician email newsletter at UnstarvingMusician.com Stay in touch! @RobonzoDrummer on Twitter  and  Instagram @UnstarvingMusician on Facebook  and  YouTube

British guitarist and composer Timothy Reid found a creative outlet in online collaboration during the pandemic. He found this podcast on his daily train commute in Osaka Japan. Lucky me (and you). He and I share the common threads of Kompoz.com and Peter Rand, who is a prolific member of the collaboration website Kompoz. Like me, Timothy was drawn to one of Peter's compositions and has since recorded music with him. Timothy has also recorded with several other artists on and off of Kompoz. Our initial conversations leading up to this interview were about Timothy's enjoyment of this podcast, which was heartwarming to hear. Peter Rand co-wrote my latest release ‘New Gods Part 2,' which dropped last Friday May 28th 2021. This means you can stream, purchase and or download it on most of the popular music services. Find direct links to some of those platforms on my website Robonzo.com. New Gods Part Two is my personal homage to Zeppelin, Genesis and prog rock with a little social commentary. I hope you'll check it out, share it, download it and maybe add it to one of your playlists. Timothy and I talk at length about his collaborations on Kompoz.com, how Kompoz collaborations helped him during the pandemic, his past and more recent work, and his musician life in general. Both Timothy and Peter Rand are prolific and versatile writers. You can find them both on Kompoz.com. You can also find Timothy at TomothyReid.com.  See the uncut video version of this conversation on YouTube (link below). I hope you enjoy my chat with Timothy  as much as I did. Audio Note I recorded the intro and mid-roll for this episode in a hotel room using the Trackd Music app for iPhone. My usual usual microphone and audio interface setup didn't make their way into my suitcase. Trackd Music to the rescue. I could have used my iPhone voice recorder, but Trackd Music is built for making sonic sense of a room, wherever you are. Visit UnstarvingMusician.com/Podcasts for related links, episode transcripts and past guests. Sign up for the Unstarving Musician email newsletter at UnstarvingMusician.com Stay in touch! @RobonzoDrummer on Twitter  and  Instagram @UnstarvingMusician on Facebook  and  YouTube

#5BREINUMI februārī aicina runāt par attiecībām. Februāra otrajā sestdienā iepazīsimies ar jaunu sievieti, sievu un četru bērnu māmiņu no Rogovkas, bet, kas dzīvo Rīgā – Laila Ludborža-Gleizde. Ar Lailu runāsim par viņas partnerattiecībām ar vīru, romantisko attiecību uzturēšanu desmit gadu laikā un četru bērnu audzināšanu. Raidījumā dalīsimies arī ar Lailas bērnu audzināšanas un skološanas metodi, kas nerada grūtības pārvarēt pandēmijas laiku, kā arī skaidrosim to, kāpēc bērni ir svarīgāki par viņas žurnālistes karjeru. Par to un vēl daudz ko citu attiecību jomā sarunāsies Daiga Laizāne un Jānis Pampe. *** Rubrikā “5BREINUMI vaicoj atbiļdis” Ralfs Bilinskis skaidros jauniešu domas par Valentīndienu, iepazīšanos un randiņiem pandēmijas laikā, kā arī dalīsies ar stāstiem, par piedzīvotajiem kurioziem randiņu laikā.  *** Rubrikā “Kai tys struodoj?” Sintija Augustova veiks izpēti un skaidros, kā strādā interneta iepazīšanās portāli, kuri ir visbiežāk izmantotie 2021. gadā, kā arī dalīsies pieredzes stāstā ar laimīgu “interneta” pāri. *** Savukārt rubrikā "Kas te nūteik?"  Sandis Proms sazināsies ar mūziķi Mārci Lipski, kas atklās to, kā radās ideja veidot nelielus muzikālos video ar mirkļabirku #JOPROJĀMBUMBULĒJOS. Brīnāmies kopā 2.0 versijā!        

#5BREINUMI februārī aicina runāt par attiecībām. Februāra otrajā sestdienā iepazīsimies ar jaunu sievieti, sievu un četru bērnu māmiņu no Rogovkas, bet, kas dzīvo Rīgā – Laila Ludborža-Gleizde. Ar Lailu runāsim par viņas partnerattiecībām ar vīru, romantisko attiecību uzturēšanu desmit gadu laikā un četru bērnu audzināšanu. Raidījumā dalīsimies arī ar Lailas bērnu audzināšanas un skološanas metodi, kas nerada grūtības pārvarēt pandēmijas laiku, kā arī skaidrosim to, kāpēc bērni ir svarīgāki par viņas žurnālistes karjeru. Par to un vēl daudz ko citu attiecību jomā sarunāsies Daiga Laizāne un Jānis Pampe. *** Rubrikā “5BREINUMI vaicoj atbiļdis” Ralfs Bilinskis skaidros jauniešu domas par Valentīndienu, iepazīšanos un randiņiem pandēmijas laikā, kā arī dalīsies ar stāstiem, par piedzīvotajiem kurioziem randiņu laikā.  *** Rubrikā “Kai tys struodoj?” Sintija Augustova veiks izpēti un skaidros, kā strādā interneta iepazīšanās portāli, kuri ir visbiežāk izmantotie 2021. gadā, kā arī dalīsies pieredzes stāstā ar laimīgu “interneta” pāri. *** Savukārt rubrikā "Kas te nūteik?"  Sandis Proms sazināsies ar mūziķi Mārci Lipski, kas atklās to, kā radās ideja veidot nelielus muzikālos video ar mirkļabirku #JOPROJĀMBUMBULĒJOS. Brīnāmies kopā 2.0 versijā!        

Komponists, dzejniece, video māksliniece un 19 mūziķi no piecām valstīm vienojas mājās tapušajā latviešu muzikālā jaundarbā “silence” (“klusums”). Kultūras Rondo stāsts par pianista un komponista Edgara Cīruļa sadarbību ar dzejnieci Aleksandru Lini muzikālajā projektā “klusums”. No mājām uz mājām – tāda varētu būt devīze 2020. gada garumā tapušajam komponista un pianista Edgara Cīruļa lielprojektam, kas rezultējies vairāku cilvēku nesavtīgā sadarbībā un muzikālajā jaundarbā “silence” (“klusums”). Kompozīcija orķestrim un balsij, kuru Edgars ir uzrakstījis pērnā gada pavasarī, savās Latvijas mājās atgriežoties, ir balstīta uz Aleksandras Lines dzejoli latviešu, krievu un angļu valodā. Mūziku – katrs no savām mājām – attālināti ierakstījuši 19 profesionāli mūziķi no Latvijas, Rumānijas, Slovēnijas, Zviedrijas un Dānijas, ar skaņas apstrādi palīdzējis Toms Lisments, bet video ilustrācijas veidoja Patrīcija Vilsone.

Kompoz提供了一个跨国界的音乐协作平台。各位灵感突发却苦于无法实现的音乐爱好者，请留意本期节目。 (原文发布于2007-09-22)

Peter Rand is a multi-instrumentalist and songwriter who I met on the collaboration platform Kompoz. You may have noticed my recent obsession with collaboration apps as of late, in which case you'll know about this article that I contributed to Forbes.com. These Three Collaboration Apps Are Changing The Way Music Is Created Peter and I have collaborated on some of the over 800 projects he has posted on Kompoz. 800! That's amazing. Ten of his Kompoz collaborations were recently published in the public digital domain. In this conversation, Peter provides a little insight into Kompoz, why we both like it and more. Visit UnstarvingMusician.com for episode transcript and links to just about everything discussed in this episode.

Peter Rand is a multi-instrumentalist and songwriter who I met on the collaboration platform Kompoz. You may have noticed my recent obsession with collaboration apps as of late, in which case you'll know about this article that I contributed to Forbes.com. These Three Collaboration Apps Are Changing The Way Music Is Created Peter and I have collaborated on some of the over 800 projects he has posted on Kompoz. 800! That's amazing. Ten of his Kompoz collaborations were recently published in the public digital domain. In this conversation, Peter provides a little insight into Kompoz, why we both like it and more. Visit UnstarvingMusician.com for episode transcript and links to just about everything discussed in this episode.

My guest for this episode is Raf Fiol of Kompoz, the online collaboration platform for musicians. This is one of a five episode series that is related to an article I published for Forbes.com, which covers the online music collaboration space. I'm trying to better understand the different approaches and models within the space. Online collaboration and the trends therein are extremely fascinating to me. It is also something I encourage other musicians to look into.  I'm a Kompoz user/member, having recently signed up, and have already submitted my first collaboration track. Among the topics Raf and I discuss are the evolution of Kompoz as a platform and community, Raf's thoughts on the future of online collaboration, why he started Kompoz, who the platform is best suited for and much more. For full resources, show notes and episode transcripts go to UnstarvingMusician.com  

My guest for this episode is Raf Fiol of Kompoz, the online collaboration platform for musicians. This is one of a five episode series that is related to an article I published for Forbes.com, which covers the online music collaboration space. I'm trying to better understand the different approaches and models within the space. Online collaboration and the trends therein are extremely fascinating to me. It is also something I encourage other musicians to look into.  I'm a Kompoz user/member, having recently signed up, and have already submitted my first collaboration track. Among the topics Raf and I discuss are the evolution of Kompoz as a platform and community, Raf's thoughts on the future of online collaboration, why he started Kompoz, who the platform is best suited for and much more. For full resources, show notes and episode transcripts go to UnstarvingMusician.com  

Premierek Családi bunyó Triple Frontier Apró mesékTrailerek Shazam! Hellboy  Dark Phoenix  Stockholm Témák Kompozíció vs IMAX  Spielberg vs Streaming (Netflix) & Cuarón Láttuk First Reformed (b) Isn't it Romantic? (h)

Synth Keyboard mix, featuring Jorge Santos of Honduras. a Kompoz collaboration

Kompoz - Favorite collaborations - #1 For December 2017, we picked a couple of great tracks produced by artists from kompoz.com. This is the first of many more episodes featuring some of our favorite creations. There will be more independant music but also books and movies we simply can't not talk about. This Kompoz showcase features two collaborations: "Never Enough" Written by BillOnGuitar a.k.a Bill Barrett with lyrics and vocals by Wire-and-Wood a.k.a Mike Patterson. Musicians: Cory Frey, Grumpy Grump, SirWillyDS12 a.k.a Bill Smith. Lyrics: Never Enough Select textShow Never Enough: Stop, then begin again the professor just killed Gilligan It's the fallout of a contract dispute Cold, how the wind blows Play it close to the vest, everybody knows you'll lose it all if you get too cute I was happy before holding next to nothing now it's never enough (I got a lot but it's never enough) I've come to find what's good is better four times over again and again Try to pretend... keep it all until the end Stop!... before you judge me I put a nickel in the bucket for charity want some more but I know for sure that's it's never enough Wait... Here's something worthwhile I'll rake it in with two hands to make a pile It's a good start but I'm not done yet It's never enough I got a lot but I still want more The kind of things that you buy at the good stores I need the finer things in life, don't you?? I gotta get another BMW I speed by all the people with the normal stuff I got a lot... but it's never enough! "Relapse" Written by Rx. Lyrics and vocals by Fresh727 a.k.a Mika Greiner. Lyrics: Relapse Select textShow Relapse The chemicals are alluring Revving up for relapse Drastic measures All include dispensing Waning patience None of which concerns me You got - I want And it's all worth pursuing I see no sense in all my misbehaving I run to you with seething expectation You are the perfect catalyst in binding Mine - I'll do most anything to make you mine Like your hands are shaking Worthy of relapse Are my senses fading? Into you and all through me Complicating ecstasy Another way - some other find Condescending alibi Another time of finding you The passion magic that you do In all too few it confuses some You know there ain't no other way I see no sense in all my misbehaving I run to you with seething expectation You are the perfect catalyst in binding Mine - I'll do most anything to make you mine Progress halted by medicinal menu Heartache - heart race - hands are made for trembling The desert - distance - and only you I engage Thrashing - controlling - and I can't find this calling Revving up for relapse Revving up for relapse Revving up for relapse Enjoy! Bill and Jen - Treating Imps right since.... Err. House of Imp Episode 35 was: Produced by Jenny K Brennan a.k.a JennyK. and Bill Babcock a.k.a sriracha. House of Imp music by Icarus machine - 2017. Become a patron of House of Imp and Icarus Machine. Listen to Icarus machine on Spottify. Media hosted by Blubrry Media hosting. Studio Chaotic and Sundered Records - 2017

Kompoz - Favorite collaborations - #1 For December 2017, we picked a couple of great tracks produced by artists from kompoz.com. This is the first of many more episodes featuring some of our favorite creations. There will be more independant music but also books and movies we simply can't not talk about. This Kompoz showcase features two collaborations: "Never Enough" Written by BillOnGuitar a.k.a Bill Barrett with lyrics and vocals by Wire-and-Wood a.k.a Mike Patterson. Musicians: Cory Frey, Grumpy Grump, SirWillyDS12 a.k.a Bill Smith. Lyrics: Never Enough Select textShow Never Enough: Stop, then begin again the professor just killed Gilligan It's the fallout of a contract dispute Cold, how the wind blows Play it close to the vest, everybody knows you'll lose it all if you get too cute I was happy before holding next to nothing now it's never enough (I got a lot but it's never enough) I've come to find what's good is better four times over again and again Try to pretend... keep it all until the end Stop!... before you judge me I put a nickel in the bucket for charity want some more but I know for sure that's it's never enough Wait... Here's something worthwhile I'll rake it in with two hands to make a pile It's a good start but I'm not done yet It's never enough I got a lot but I still want more The kind of things that you buy at the good stores I need the finer things in life, don't you?? I gotta get another BMW I speed by all the people with the normal stuff I got a lot... but it's never enough! "Relapse" Written by Rx. Lyrics and vocals by Fresh727 a.k.a Mika Greiner. Lyrics: Relapse Select textShow Relapse The chemicals are alluring Revving up for relapse Drastic measures All include dispensing Waning patience None of which concerns me You got - I want And it's all worth pursuing I see no sense in all my misbehaving I run to you with seething expectation You are the perfect catalyst in binding Mine - I'll do most anything to make you mine Like your hands are shaking Worthy of relapse Are my senses fading? Into you and all through me Complicating ecstasy Another way - some other find Condescending alibi Another time of finding you The passion magic that you do In all too few it confuses some You know there ain't no other way I see no sense in all my misbehaving I run to you with seething expectation You are the perfect catalyst in binding Mine - I'll do most anything to make you mine Progress halted by medicinal menu Heartache - heart race - hands are made for trembling The desert - distance - and only you I engage Thrashing - controlling - and I can't find this calling Revving up for relapse Revving up for relapse Revving up for relapse Enjoy! Bill and Jen - Treating Imps right since.... Err. House of Imp Episode 35 was: Produced by Jenny K Brennan a.k.a JennyK. and Bill Babcock a.k.a sriracha. House of Imp music by Icarus machine - 2017. Become a patron of House of Imp and Icarus Machine. Listen to Icarus machine on Spottify. Media hosted by Blubrry Media hosting. Studio Chaotic and Sundered Records - 2017

There is just something strange about October. Windy, rainy, the days are growing darker, and life switch gears. That's what it feels like for me anyways. Here is another somewhat eklectic podcast episode for you. We hear Imp going a bit mad no thanks to yours truly. We hear a new flash fiction piece narrated by Billy a.k.a Sriracha with music by neil a.k.a Rolf from Kompoz.com. I give you the word of the month to ponder and learn something about. "Gaslighting". I'll give you a hint; Gaslighting does not require flatulence and a bic lighter. :D And there is a new song that is not yet finalized. My pumpkin was written by joey a.k.a JoeyAlomar who added bass, guitar and drums along with motivation and encouragement. There's additional guitar by Tony a.k.a StratCas, and the rest is my creation; stuff like even more guitars, piano, sax, lyrics, vocals and production. You will hear the very first sneak preview right here as the collaboration is still private and under highest secrecy. :) There is a reason why I don't add a link to this collaboration as this song will go public in time for Halloween and no sooner. This recording is licensed as all rights reserved. Listen all you want, comment please, and you do have special permission to share this all you want. Spread the weird. :D Let's not forget to wish a fantastic happy birthday Dan Savage who is the coolest sex columnist ever. Let us all wish him lots of cake and a great year! Enjoy this October madness. Just consider it priming for Halloween. 404 Read the story here. My pumkin lyrics By Jenny K Brennan 2014 There's a bird on a branch in a tree in a forest not far from me. It serenades me and I know the type. And there's a man on a chair with a feather in his hair. He says with this we can all fly. He says with this we can all fly forever more. Don't burst my bubble I believe there's a genie in my bottle. A genie in my bottle. Don't tease my pumpkin. I believe there's a fairy and a gnome making babies on my lawn. There's a cat on a shelf with a glassy stare. Watching me watching you. This is what it's saying. There's a place over there where the stars and the sky and the ghosts gather round. For tea on your patio. Once upon a time we all believed. Don't burst my bubble I believe there's a genie in my bottle. A genie in my bottle. Don't tease my pumpkin. I believe there's a fairy and a gnome making babies on my lawn. Glass slippers fit Hans and gretel came home. Trolls are misunderstood Of course it is so. Glass slippers fit Tales are never too tall. heroes will never fall. Of course it is so They're building houses out of shrooms. I'll make you believe This is for real. They're making babies on my lawn don't burst my bubble... Jenny K Brennan Oct 7 2014 Ontario Canada

A network of complications March update JennyK talking shit for a few minutes. About Kompoz, where musicians collaborate, immigration status, good v.s bad mornings, and mental health maintenance. Transcript Sorry, no transcript today. Finishing this episode is a trance track called "I will find you" Produced and released on Kompoz.com by Airy connections, 404, Ed Silva, and JennyK. Jenny K Brennan March 12 2014 Studio Chaotic - Talking shit - since two thousand and whatever day I invaded your pod catcher.

We've had interviews with some great pro songwriters and even a legendary character or two (and all were interesting, entertaining and informative); but never has one been as fun and fascinating as our recent Skype session with Dallas, Texas-based COMMERCIAL SUICIDE SONGWRITING PODCAST fan and listener, EZRA VANCIL. You may well have heard Ezra's work in episodes of television shows like CELEBRITY REHAB, SOBER HOUSE and SKINS (UK).Ezra has had a Hollywood-worthy journey in music, from touring and performing with his family's gospel group as a child, to a seemingly "sure thing" high-level management deal and recording contract with a band in the early 90's (complete with all the drama and excess you'd expect), to recent unexpected success in songwriting and publishing. His is a story that will have you on the edge of your seat, and is likely to leave you inspired as well. Ezra Vancil at SOUNDCLOUDEzra Vancil at KOMPOZ.COMBe sure to check back soon for an additional article featuring an exhaustive list of songwriting and publishing resources compiled and recommended by Ezra.Love the podcast and find yourself feeling strangely altruistic? Click on the DONATE button to the left to make a contribution to the new "TIP JAR" and help us keep up the show running smoothly and sounding great! Can't afford to donate? Share the CSSP with a friend! Steve at Marie's desk: note the soon-to-be-retired 13-year-old (!) BOSS BR-8 recording deck we've been producing all the podcast episodes with!

This week we have a listner question about being comfortable on stage and We also talk about being specific with people places and things in your lyric.. with the song of the week "song43: Wrong file mr. gray - a colab with jaymzyates from Kompoz.

This week we try to show that thie link is stronger is closer to a novelist than a poet, and what that means to your songwriting craft. Song of the week #6 is premiered (Cosette written with stéphane Amaté) and yes, two, count them two song of theek #7.. i'll explain in the show." The day" written with J.P adams and "My God, the silent mind" with Jason H. from Kompoz.com