Russian composer and pianist (1882-1971)
POPULARITY
3 episodes with stravinski
3 episodes with stravinski
7 episodes with stravinski
5 episodes with stravinski
2 episodes with stravinski
2 episodes with stravinski
2 episodes with stravinski
2 episodes with stravinski
2 episodes with stravinski
Stāsta sociologs, zinātniskā institūta Baltic Studies Centre vadošais pētnieks, LU profesors Tālis Tisenkopfs lasa Adas Tisenkopfas esejas "Biarica" otro daļu "Gabriela Šanele un Igors Stravinskis". Latviski to tulkojusi Jolanta Treile. Gabriela jeb Koko Šanele bija ne tikai slavena modes dizainere, bet arī mecenāte. Šis būs stāsts par kultūras cilvēku saiknēm un draudzību XX gadsimta sākuma Parīzē, Venēcijā, Biaricā un citur. Reiz Parīzē kādās vakariņās 1917. gadā Gabriela Šanele iepazīstas ar Misiju Sertu (Misia Sert) – poļu izcelsmes franču pianisti un literāri muzikāla salona īpašnieci. Misija Serta bija īsta salonu lauviene. Kļuvusi bagāta otrajā laulībā, viņa ļāvās greznībai un visur valdīja. Viņa bija Ogista Renuāra iemīļota modele. Misija bija arī “Krievu baleta” Parīzē impresārija Sergeja Djagiļeva labākā draudzene. Kad Sertu pāris dodas ceļojumā uz Itāliju, Šanele brauc līdzi. Tur, Venēcijā, kādā restorānā Misija iepazīstina Gabrielu ar Djagiļevu. Djagiļeva izskats Šaneli fascinē – gudras, sajūsmas un skumju pilnas acis. Pirms iepazīšanās Gabriela bija redzējusi tikai vienu no slavenā “Krievu baleta” iestudējumiem Parīzē – “Šeherezādi”. Izrāde bija atstājusi satriecošu iespaidu. Šanele atcerējās: “Ar šīm neprātīgi skaistajām Baksta dekorācijām Parīzē iesākās visaptveroša aizraušanās ar Austrumu stilu”. Djagiļevs prata atklāt ģēnijus. Tieši viņš pasaulei dāvināja Igoru Stravinski. Un arī Gabrielu iepazīstināja ar neparasto komponistu. Tā Šanele kļuva gan par Djagiļeva, gan Stravinska mecenāti. Slepus no Misijas viņa nosūtīja Djagiļevam čeku par 300 tūkstošiem franku Stravinska troksni sacēlušā baleta “Svētpavasaris” atjaunošanai. Stravinskis Parīzē dzīvoja spiedīgos apstākļos un rūpēs par slimo sievu Jekaterinu un četriem bērniem. Gabriela uzaicina Stravinski pārcelties uz viņas villu pie Parīzes. Viņa ir pārliecināta, ka tur – klusumā – komponistam būs labāki apstākļi darbam. Šaneles villā Stravinskis ar ģimeni nodzīvoja divus gadus. Uz Djagiļeva vaicājumu, cik ilgi viņa domā turēt Stravinski savā tuvumā, Šanele atbildēja: “Serž, es nesaprotu jūsu norūpētību. Vai jums vajag, lai Igors atgriežas Ricas viesnīcā un komponē tur? Viņš jau tur nemaz nekomponē, bet klausās troksni aiz durvīm. Lai taču viņš dzīvo manā villā pie visa gatava!” Un vēl piemetināja: “Kad līdzās ir ģeniāls cilvēks, arī man ir vieglāk radīt.” 1921. gadā Stravinskis ar ģimeni pārceļas uz Biaricu, cerot, ka maigais klimats, jūras gaiss un kalnu tuvums uzlabos sievas veselību. Turklāt, Biaricas tuvumā dzīvoja Moriss Ravēls, sens Stravinska paziņa. Bieži te varēja sastapt arī Gabrielu. Stravinskis Biaricā nodzīvoja trīs ražīgus gadus. Te viņš ķērās pie baleta “Kāziņas” instrumentācijas. Šo darbu par krievu zemnieku kāzām komponists bija iecerējis jau sen, taču finanšu trūkuma dēļ Djagiļevs aizvien atlika šī baleta viencēliena pirmizrādi. Tā notika tikai 1923. gadā Parīzē. Djagiļevs bija sajūsmā par “Kāziņu” triumfu. Biaricā Stravinskim patika staigāt pa ielām, laukumā pie rotondas klausīties pūtēju orķestri. Rotonda ir saglabājusies, tāpat kā māja, kurā viņš dzīvoja. Tomēr komponists pameta pilsētu un pārcēlās uz Nicu. Atmiņās viņš raksta: “Mani nervi nevarēja izturēt okeāna vētras, kas īpaši bargi plosās ziemā”. Djagiļevs mirst Venēcijā. Misija Serta un Gabriela Šanele piedalās bērēs. Šanele tās pilnībā apmaksā. Mūsdienās bijušajā Šaneles modes veikalā Biaricā, Klemanso laukumā, tirgo grāmatas. Blakus kasei ir stends ar pastkartēm. Tur var nopirkt Pikaso gleznas reprodukciju, kurā attēlota Biaricas pludmale ar peldētājām uz bākas fona. Biarica turpina savu dzīvi. Atpūtnieki kā ūdens okeānā – te pieplūst, te atplūst. Vēlu vakarā, kad jau pavisam satumsis, tālu no krasta var samanīt cilvēku siluetus, līdz ceļiem bradājam ūdenī. Okeāns atkāpies.
Esta semana o maestro João Maurício Galindo respondeu perguntas dos ouvintes da Rádio Cultura FM sobre o que diferencia um "Lied" de uma canção popular, contou se é verdade que a flauta doce, após o Barroco, praticamente desapareceu do repertório erudito durante o Classicismo e o Romantismo, falou um pouco sobre a vida e obra de Erich Korngold, comentou também sobre as críticas de Stravinski a Villa-Lobos, e por fim, explicou como diferenciar as expressões "música erudita" e "música clássica". Descubra as respostas no resumo do "Pergunte ao maestro" desta semana. O programa Pergunte ao Maestro, vai ao de segunda a sexta-feira, às 10h e às 15h da tarde pela Rádio Cultura FM de São Paulo, 103,3.
El 17 de junio de 1882 nació en Oranienbaum (hoy Lomonósov), Rusia, Ígor Stravinski, uno de los músicos más importantes y disruptivos del Siglo XX.
Stāsta klarnetists un diriģents Guntis Kuzma Vai zini, ka Ēvalds Rimbenieks bijis nevien ievērojams politiķis, bet arī baptistu draudzes mācītājs un īstens kultūras cienītājs? No laikabiedru atstātām liecībām var secināt, ka Rimbenieks bijis viens no ievērojamākajiem Kurzemes dēliem, dedzīgs Latvijas patriots, taisnas muguras un gaiša gara īpašnieks. Dzimis 1888. g. Smaižos Aizvīķu pagastā, kas tagad Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasts, mūžībā devies 1943. g. izsūtījumā Vjatkas koncentrācijas nometnē. Kā politiķis valsts mērogā bijis 3. un 4. Saeimas deputāts, pārstāvot Kristīgo darbaļaužu savienību. Aktīvi darbojies visdažādāko sfēru komisijās: tirdzniecības, rūpniecības, sociālās likumdošanas, ārlietu komisiju ekonomiskie līgumi, bijis pat Latvijas hipotēku bankas padomē. Kārļa Ulmaņa valdībā — finanšu ministrs 1934. Gadā, burtiski dažus mēnešus pirms apvērsuma. Jau pirms finanšu ministra amata un arī pēc tam Liepājas mērs: 1922–1928 un 1934–1940. Ēvalda Rimbenieka personība labi atklājas šajā pašraksturojumā: "Es dziļi izjūtu atbildību, kas gulst uz mani, un es labi apzinos, ka mani spēki ir ļoti vāji un nepietiekoši lielo uzdevumu sekmīgai veikšanai, bet es no sirds paļaujos uz Dieva žēlastību un vadību." Liepājā, līdzās rūpniecības, transporta, sporta un izglītības veicināšanai, viņa laikā arī būtiski attīstās kultūras dzīve — Kurzemes muzeju biedrība, Liepājas pilsētas un vēstures muzejs, Liepājas tautas konservatorija, Liepājas Opera, Liepājas filharmonija, kurā ir gan orķestris, gan koris. Jaunās filharmonijas atklāšanas koncertā skan Vāgnera "Tannheizera" uvertīra, Haidna Simfonija Solmažorā, Jurjāna kantāte "Tēvijai" un Vītola "Dramatiskā uvertīra". Filharmonija piedzīvo būtisku attīstību, skatuves paplašināšana nodrošina daudz lielāka sastāva izvietojumu (dokumentos fiksēti 54 mūziķi), ar biļešu ieņēmumiem gan šādus izdevumu nebija iespējams segt, taču noteikti var izcelt, ka sezonai 2000 abonementu izpārdošana ir vērā ņemama, vidējais apmeklētāju skaits katrā koncertā esot bijis virs 1000 cilvēkiem. Atskaņoto autoru skaitā: Mocarts, Bēthovens, Šūberts, Rosīni, Mendelszons, Šopēns, Vāgners, Gļinka, Čaikovskis, Sibēliuss, Dārziņš, Vītols un Ādolfs Ābele. Kritika labi pieņem pārbaudītas vērtības, taču mēdz būt skarbāka pret modernistiem: Stravinski, Ravelu un Šēnbergu. Neskatoties uz to, koncertu repertuārā parādās Sibēliusa, Aterberga, Korngolda un arī Respīgi skaņdarbi. Operai pirmajā sezonā jau seši jauniestudējumi: Verdi "Traviata" un "Rigoleto", Bizē "Karmena", Guno "Fausts", Čaikovska "Jevgēņijs Oņegins" un Rosīni "Seviļas bārddzinis". Šeit gan jābilst, ka diriģentam bija jābūt pietiekami radošam aranžētājam, jo orķestra štatu vietu sarakstā vien 18 mūziķi. Liepājas Operas māksliniecisko izdomu un entuziasmu recenzijā novērtē Haralds Eldgasts: "Ja dekorāciju, orķestra un kora dalībnieku skaita ziņā tā būtu jāatzīst par nabagāku kā Rīgas opera, tad toties tā ir labāka ar savu tīri māksliniecisko entuziasmu un ar to ideālo aizraušanos kalpot cilvēka dvēseli un prātu izdaiļojošam skaistumam." Tai laikā Liepājā uzstājušies daudzi tā laika ievērojami latviešu mākslinieki, to skaitā diriģenti: Hanss Hohapfels, Bernhards Ķuņķis, Nikolajs Kreicbergs, Arvīds Pārups, Teodors Reiters; Rūdolfs Nīliuss no Vīns esot bijis īsts publikas mīlulis. Dziedājuši: Helēna Cinka, Mariss Vētra, Natālija Ūlande, Alberts Verners; uzstājusies pianiste Salome Graudāne, čellisti Ēvalds Berzinskis un Atis Teihmanis. Vēlāk orķestra mūziķu vidū ir vijolnieks Arvīds Jansons, kas kļūst par izcilu diriģentu. Atgriežoties pie Ēvalda Rimbenieka, svarīgi pateikt, ka viņš bijis arī Liepājas Nācaretes baptistu draudzes mācītājs un kalpojis tur līdz 1930. gadam. Rimbenieks izkārto, ka viena no Liepājas skolām kļūst par baptistu skolu, gan ne visi audzēkņi no babtistu ģimenēm, taču vecāki iecienījuši šo skolu. Rimbeniekam pašam esot paticis dziedāt un spēlēt klavieres, paša sarakstītam dzejolim viņš komponējis mūziku, bet kā hobiju izvēlējies dārzniecību. Joprojām nenovērtēts, bet daudzināms, un to citstarp dara mūzikas festivāls, kas nosaukts Rimbenieka vārdā.
L'AJAM confie sa clôture de saison à la jeune pianiste Nour Ayadi originaire de Casablanca. Sélectionnée dans la catégorie Révélation soliste instrumental des Victoires de la Musique classique, la jeune virtuose propose un programme varié : Fauré, Scriabine, Ravel, Albéniz et Stravinski. Le lien vers notre article complet : https://www.azur-fm.com/news/derniere-serie-de-concerts-pour-lajam-2110Hébergé par Ausha. Visitez ausha.co/politique-de-confidentialite pour plus d'informations.
Escuchamos el andante de la Sinfonía nº 7 de Beethoven, 'El pájaro de fuego' de Stravinski, el tercer movimiento del Concierto para violín op. 35 de Korngold y 'El aprendiz de brujo' de Dukas.
durée : 00:03:36 - Le Regard culturel - par : François Angelier - Un concert exceptionnel met en avant trois ballets emblématiques de Stravinsky, offrant une totale liberté à trois vidéastes créatifs : Rebecca Zlotowski, Bertrand Mandico et Evangelina Kranioti. L'occasion de découvrir Stravinski en version post-apocalyptique.
De muziek van ongetemde geest Claude Debussy laat zich lastig analyseren. Dat hoeft ook niet. Het is muziek die je vóelt. Op zoek naar nieuwe klanken liet Debussy zich inspireren door Wagner, Indonesische gamelanmuziek, ragtime, Stravinski en het impressionisme uit de schilderkunst. Botte en Kees bespreken Debussy's leven in het Parijs van het fin de siècle.
El ballet más conocido de San Petersburgo, el del Teatro Mariinski y que durante varias décadas se llamó Kirov, es uno de los más importantes del mundo y hoy queremos recordar algunas de las piezas más destacadas que han bailado en sus más de 280 años de historia. Son obras compuestas por Von Weber, Minkus, Chopin, Rimsky-Korsakoff y Stravinski, así que la belleza de la música está absolutamente garantizada. Además, como este ballet vino a España en 2 ocasiones en los años 90, hemos invitado a Virginia Eshelman, quien trabajó duro en sendas ocasiones para que el traslado de personas y materiales se hiciera en el menor tiempo posible, con los inconvenientes lógicos que siempre aparecen en estas aventuras musicales. Ella nos cuenta muchas anécdotas interesantes en esta nueva entrega de Hoy Toca, el programa de Clásica FM que te quiere sorprender.
durée : 00:17:49 - Disques de légende du mercredi 27 décembre 2023 - Antal Doráti, le chef d'orchestre hongrois qui sut tirer parti des nouvelles techniques d'enregistrement.
durée : 01:33:34 - Relax ! du mercredi 27 décembre 2023 - par : Lionel Esparza - Le Petit Poucet est votre jeu de piste hebdomadaire sur France Musique ! Soyez attentifs, Lionel Esparza dissémine des indices tout au long de l'émission et c'est à VOUS de deviner de qui il s'agit.
El sonido es música y la música acompaña la evolución del ser, de los individuos y de las culturas. En los siglos XIX y el XX la imaginación y la creatividad de compositores y escuelas abren nuevos caminos ampliando horizontes e impulsando nuevas sensibilidades musicales. El entorno social y cultural entra en la música con una fuerza nueva. En este programa compositores como Stravinski, Bartók Milhaud y Hindeminth nos acompañarán en este viaje de exploración por músicas y lugares. Escribirnos con vuestras Historias Sonoras a lacasadesonido@rtve.esEscuchar audio
Pianista svizzera che da un quarto di secolo vive a New York ed è affermata nell'ambito del jazz di ricerca, Sylvie Courvoisier qualche anno fa si è appassionata dalla Sagra della primavera di Stravinski e ne ha elaborato un arrangiamento per solo pianoforte nello spirito di una interpretazione jazzistica, con tutte le liberta del caso: per poi scoprire che la famiglia Stravinski, che detiene il controllo sull'opera del compositore, non consente interpretazioni pianistiche della Sagra che non siano la versione scritta da Stravinski stesso per due pianoforti o per pianoforte a quattro mani. Allora Sylvie Courvoisier ha cercato un pianista adatto a seguire due strade parallele: eseguire la versione pianistica della Sagra per due pianoforti, e, sempre per due pianoforti, interpretare una composizione originale creata da Courvoisier "in dialogo" con Stravinski. Il pianista lo ha trovato in Cory Smythe, ferratissimo dal punto di vista classico, ma anche attivo nel campo dell'improvvisazione con figure della statura di Anthony Braxton. Il risultato, che merita ripetuti ascolti, lo propone l'etichetta Pyroclastic. Non ci capita spesso di ascoltare del jazz proveniente dall'Australia: lo facciamo questa sera ascoltando Nightjar, pubblicato dall'etichetta Earshift Records e intestato a The Vampires, con ospite il pianista Chris Abrahams. I Vampires sono un gruppo nato a Sidney nel 2005; Abrahams è noto come pianista e organista/tastierista del trio australiano di culto Necks, formatosi a Sidney nel 1986.
Un día como hoy, 17 de junio: Nace: 1717: Johann Stamitz, compositor y violinista checo (f. 1757). 1818: Charles Gounod, compositor francés (f. 1893). 1882: Ígor Stravinski, músico y compositor ruso (f. 1971). Conducido por Joel Almaguer. Una producción de Sala Prisma Podcast. 2023
20. yüzyılın belki de en önemli eseri, Stravinski'nin "Bahar Ayini" neden önemli? Eserden yola çıkılarak yapılmış ve müzikal parametrelerin görselleştirildiği grafik animasyonu izleyerek dinlemenin etkileri neler olabilir?
Orchestre de Paris ja dirigent Klaus Mäkela salvestasid 2023. aastal ilmunud albumile Igor Stravinski kahe Pariisis esietendunud balleti – "Kevadpühitsus" ja "Tulilind" – muusika.
Un día como hoy, 6 de abril: Nace: 1671: Jean-Baptiste Rousseau, escritor francés (f. 1741). 1826: Gustave Moreau, pintor francés (f. 1898). 1917: Leonora Carrington, pintora mexicana de origen británico (f. 2011). Fallece: 1917: Leonora Carrington, pintora mexicana de origen británico (f. 2011). 1971: Ígor Stravinski, compositor ruso (n. 1882). 1992: Isaac Asimov, escritor estadounidense de origen ruso (n. 1920). Una producción de Sala Prisma Podcast. Conducido por Joel Almaguer. 2023
Aquesta setmana l'hem dedicat a estrenes memorables, cinc cap
durée : 00:10:50 - Disques de légende du jeudi 22 décembre 2022 - Reconnue dans le monde entier pour son son exquis et sa virtuosité, Vilde Frang a patiemment attendu avant de graver le disque qui la placerait au sommet, et c'est chose faite avec cet album Beethoven/Stravinsky sous le label Warner Classics.
Correos editará 135.000 ejemplares del sello "efemérides" en honor a los 50 años de ENUSA al precio de 1,75 euros. El parlamentario nacional del PSOE por Salamanca ha descartado que La Rioja se vaya a convertir en la prioridad en el Perte del Español. El Plan Comercio Seguro de los cuerpos de seguridad del estado incrementará la seguridad en Santa Marta durante la actividad comercial de las fechas navideñas, tanto en la capital como en las zonas rurales. Los conciertos de la Navidad Polifónica nos llevan hoy a la Plaza mayor con el Coro Melibea, a las 7 de la tarde, la Escuela Municipal de Música y Danza celebrará en el Teatro Liceo a las 7 de la tardela gala “Navidades por el Mundo”, En el CAEM, la orquesa Sinfónica del Conservatorio Superior de Música interpretará obras de Stravinski y Rachmaninov. Escuchar audio
durée : 00:28:43 - Avec Philippe Lalitte - par : Philippe Venturini - Créé le 29 mai 1913 au Théâtre des Champs-Élysées, Paris : "Le Sacre est une sorte de carte de visite avec laquelle les chefs d'orchestre peuvent démontrer leurs aptitudes artistiques personnelles." David Zinman, chef d'orchestre, assistant de Pierre Monteux. - réalisé par : Laurent Lefrançois
Production et présentation: Jean-Marc Richard Conseiller musical: Lionel Chapuis Réalisation: Françoise Jenny Technique: Eric Saugy, Sofia Müller, Didier Bender Accueil: David Mendes Attachée de production: Dyane Dufault FORMATIONS: Federspiel (Brass Band) Club des Accordéonistes de la Ville de Bulle Orchestre AMATI Trio Bouche B Gàbor Barta & Alexandre Cellier Christian Spitzenstaetter
Andrés Amorós realiza un programa especial, dos versiones de una misma pieza, concretamente el ballet Petrouschka de Stravinski.
Cʹest en direct du Montreux Jazz Festival, quelques heures avant son concert à lʹauditorium Stravinski, que le grand musicien Ibrahim Maalouf partage son bonheur dʹêtre à Montreux pour présenter la sortie de son nouvel album " Capacity to Love ". Un album prévu à lʹautomne 2022 qui sera plein dʹamour et de collaborations : on y entendra la voix de Flavia Coelho et même celle de Sharon Stone… Une occasion de revenir sur le parcours de ce trompettiste hors-pair et sur son actualité musicale. Ibrahim Maalouf au micro de Layla Shlonsky
This week we're reading “DRDs Day Off” by Josephine Stravinski, first published in 2004 at https://www.shriftweb.org/leviathan/archive/8/drdsday.html We're on https://my.captivate.fm/Twitter.com/sofarscape (Twitter), http://facebook.com/sofarscape (Facebook), and SoFarscape.com. Send us your https://www.sofarscape.com/submit (synopses), support us on https://www.sofarscape.com/support (Patreon) or suggest a https://www.sofarscape.com/fanfic (fanfic story) for us to read!
Una noche verdaderamente rara, ocurrida en París el 29 de mayo de 1913 y que cambiaría la historia de la música. Igor Stravinski estrenaba lo que para muchos era una barbarie calculada: “La consagración de la primavera”, una revolución musical puesta en escena entre ninfas semidesnudas y escenas de erotismo explícito de los ballets rusos que dirigía Sergei Diaghilev. En el teatro de los Campos Elíseos estaban Pablo Picasso, Jean Cocteau, Coco Chanel, Victoria Ocampo, Vaslav Nijinski, Camille Saint Säens, Claude Debussy, Alejo Carpentier… Y muchos hicieron la crónica del escándalo que suscitó aquel rito pagano que los más conservadores consideraron un atentado a la belleza del arte. Stravinski, confuso e indignado, saldría por la puerta trasera sin intuír que había cambiado la historia. No te pierdas esta crónica emocionante narrada por la investigadora Luz Marina Monroy Flórez, docente de historia de la Música de la Facultad de Artes en la Universidad de Antioquia y coordinadora de "Amar y comprender la ópera", en la Universidad Eafit.
Pretekli petek je SNG Maribor s predstavo Svatba in Posvetitev pomladi navdušil domače občinstvo, ki je umetnike nagradilo s stoječimi ovacijami. Po tridesetih letih uspešnega delovanja na slovenski baletni sceni in številnih mednarodnih uspehih koreograf in umetniški vodja mariborskega baleta Edward Clug znova dokazuje, da je v vrhunski ustvarjalni kondiciji. S svojo značilno, zelo zgovorno gibalno govorico in izbiro močnih, simbolnih vsebin, ki izvirajo iz ruske folklore, je občinstvu ponudil čustveno prepričljivo in vsebinsko pomenljivo baletno predstavo. V izvedbo je vključil tudi zbor s solisti orkestra SNG Maribor, ki je baletno suito Pomladno obredje pod vodstvom Simona Krečiča izvedel premierno.Mariborski umetniki z baletoma Svatba in Posvetitev pomladi znova navdušiliPretekli petek je SNG Maribor s predstavo Svatba in Posvetitev pomladi navdušil domače občinstvo, ki je umetnike nagradilo s stoječimi ovacijami. Po tridesetih letih uspešnega delovanja na slovenski baletni sceni in številnih mednarodnih uspehih koreograf in umetniški vodja mariborskega baleta Edward Clug znova dokazuje, da je v vrhunski ustvarjalni kondiciji. S svojo značilno, zelo zgovorno gibalno govorico in izbiro močnih, simbolnih vsebin, ki izvirajo iz ruske folklore, je občinstvu ponudil čustveno prepričljivo in vsebinsko pomenljivo baletno predstavo. V izvedbo je vključil tudi zbor s solisti orkestra SNG Maribor, ki je baletno suito Pomladno obredje pod vodstvom Simona Krečiča izvedel premierno. Balet Posvetitev pomladi (oziroma Pomladno obredje), s katerim se je Clug poklonil koreografu Vaclavu Nižinskemu, je po desetih letih izkušenj in dozorevanja ponovno osupnil z brutalnostjo in neposrednostjo. Telesa plesalcev, razgaljena v vsej svoji prvinskosti, so dihala v ritmu zapletene ritmične sheme, ki jo je narekovala glasba in brez kančka poetičnosti poustvarila poganski ritual žrtvovanja device. Gre za motiv iz legende predkrščanske Rusije o človeškem žrtvovanju v poklon pomladnemu božanstvu, da bi se povečala rodovitnost zemlje. Navdih za glasbeno delo je skladatelj Igor Stravinski dobil, ko je zaključeval balet Ognjeni ptič in svojo vizijo dekleta, ki v poganskem ritualu pleše do smrti, zaupal Nicholasu Roerichu, scenografu in kostumografu Ruskega baleta, enega najvplivnejših baletnih ansamblov 20. stoletja, ki ga je ustanovil umetnostni kritik in baletni impresarij Sergej Djagilev. Ob njegovi podpori in po uspehu baletov Petruška in Ognjeni ptič, je Stravinski ustvaril Pomladno obredje, ki je pravzaprav njuna logična posledica, z njim pa je ostal zvest tudi svoji dediščini, saj je snov prav tako črpal iz slovanske folklore. Djagilev je koreografijo za balet, premiero je doživel leta 1913 v Parizu, zaupal Nižinskemu, ki je s svojim delom doprinesel k burnemu odzivu občinstva in kritikov, saj so predstavo preimenovali v Pomladni masaker – glasbo so označili za navaden hrup, ples pa za grdo parodijo klasičnega baleta. Clug svojo koreografijo doživlja kot poklon Nižinskemu in njegovemu razvpitemu neuspehu ob pariški premieri, saj prav ta, izvirna koreografija danes velja za prelomnico v zgodovini plesne umetnosti, saj od prve postavitve do danes lahko prav skoznjo spremljamo evolucijo plesa v 20. stoletju. In če je Roerich v praizvedbi plesalce oblekel v indijanske kostume, so v Clugovi različici, v kostumografiji Lea Kulaša, pred nami razgaljena telesa plesalcev, ki na ta način pomembno soustvarjajo končni učinek prvinskosti in same brutalnosti motiva žrtvovanja. Prav ta neposrednost in goli prikaz tega krutega in v svojem bistvu izprijenega rituala je najbolj glasen in hkrati najbolj impresiven element Clugove koreografije, ki sicer izhaja iz koreografskih stvaritev Maurica Béjarta in Pine Bausch, ki sta v zgodovini postavitev baleta Pomladno obredje uvedla novo narečje gibalnega jezika in z njim vplivala na nadaljne postavitve. Kot pove Clug ... Po teh ključnih elementih plesa sem želel v 21. stoletju najti nek nov način interpretacije in menim, da nam je z elementom vode to tudi uspelo. Sami postavitvi smo tako dodali neko dodatno dimenzijo in predstava je ravno zaradi tega postala prepoznavna, kot drugačna od ostalih interpretacij in v zadnjih desetih letih zato tudi zelo popularna. Element vode, še pojasni Clug, se je ponujal sam, saj gre vendarle za pomladni ritual, v katerem voda predstavlja ne samo očiščevanje zime, temveč tudi čaščenje pomladi in zemlje. Z uporabo vode je koreograf dosegel izjemno močan učinek, ki intenziven gibalni stroj nekoliko ohladi ter na simbolni ravni doda smisel celotnemu obredu. Ikonografija starodavne ruske legende v mariborski izvedbi baleta Posvetitev pomladi ostaja zgolj v sledeh, kot redukcija etnografskih simbolov V dolgih pletenih kitah in rdečih ličnicah deklet ter moških brad, ki sta spolna simbola moškega in ženske. Brade so tokrat sicer umanjkale, kar je lahko tudi posledica desetletnega zorenja in bogatega življenja predstave saj, kot pojasni Clug Kar je zanimivo sem to predstavo skupaj s svojimi asistenti postavil tudi za druge baletne ansambe, torej z drugimi plesalci, ki imajo druge osebnosti in to tudi odnose v sami predstavi spremeni. In ravno te izkušnje, ki smo jih nabrali drugod smo uvedli v to našo verzijo tako da je skozi nek naraven proces predstava rasla in našla svoje mesto v zgodovini uprizarjanj tega baleta (on reče Posvetitev pomladi nasploh). Skozi podobo šestih mladeničev in prav toliko deklet v žrtvenem ritualu so plesalci mariborskega baletnega ansambla gledalcu izvrstno prikazali močno evolucijo čustev - od začetne vznesenosti skozi dvom, paniko in strah razvije v nestrpnost in krvoločnost, ki jo abruptno prekine šele smrt Izbrane. V tej vlogi je bila Evgenija Kóškina, kljub mestoma pomanjkljivi podpori soplesalcev, izjemno prepričljiva. Večer pa je otvoril vsebinsko soroden doživljajski antipód, balet Svatba, ki je bil pretekli teden v Mariboru izveden premierno. Ta po besedah koreografa predstavlja logični korak naprej v smislu raziskovanja istoimenske baletne glasbe Stravinskega in njene scenske uprizoritve iz leta 1923. Praizvedbo je koreografirala Bronislava Nižinska, Vaclavova sestra. Clug je, kot pravi, namerno sledil izvirnemu libretu in glasbi, ki zelo slikovito narekuje dogajanje in ne dopušča veliko prostora za stranpoti. O povezavi med obemi baletnimi delu Clug pove... »Snov, ki privlači protagoniste obeh del na vsebinski ravni je nekakšna primarna sila, ki poganja mehanizem družbe v ritualu. Na eni strani imamo ritual poroke v Svatbi ter na drugi ritual žrtvovanja v Posvetitvi pomladi. Zadnji, ultimativni korak je v obeh primerih neizogiben a hkrati usodno privlačen.« Balet Svatba, z opisnim podnaslovom »koreografirani prizori z glasbo in petjem«, ki ga je Stravinski prav tako posvetil Djagilevu in Ruskemu baletu, se naslanja na ljudske pesmi in svatovska besedila iz južnega in zahodnega dela Rusije. Tako kot glasbeno izročilo, tudi Clugova koreografija izhaja iz tradicionalne ruske kulture in ustvarja okvir za plesno naracijo vnaprej dogovorjene poroke. Sama struktura baleta, ki se v zvočnem smislu opira na izrazito ritmičnost in poudarjen mehanicizem tolkal, je dvodelna in jo zaznamujejo štirje prizori, kjer se skozi ples nanizajo različni deli rituala. Če se na začetku ženin in nevesta pred občestvom svojih družin počutita kot žrtvi, sledi sprva plaho a nato igrivo spoznavanje. Ob živahni spremljavi in spodbujanju svatov pa se z naraščajočo intenziteto začne strast sproščati. Kaotičnost usodnega obreda se konča v umirjenem in melodičnem spevu dveh duš, ki se voljno predata svoji usodi. V mladoporočenca sta se izvrstno vživela Monja Obrúl in Tamáš Darái, ki sta tudi tehnično blestela medtem, ko je svatovski zbor kljub sami kakofonski zasnovi koreografije mestoma deloval neusklajeno. Scenografija Marka Japlja in kostumografija Lea Kulaša pa pričata o tem, da so s koreografom dobro uigrana ekipa, ki ustvarja vizualno in gibalno zelo zgovorne predstave. Izvajalsko zahtevno glasbo Igorja Stravinskega, ki ima za izhodišče naključno sestavljene kratke odlomke iz ljudskih svatovskih besedil in melodij, je Clug uspešno prevedel v gib in kljub zgoščeni gibalni povédi bogastvu glasbenega dela pustil dovolj prostora. Dobro pripravljene glasbenike je skozi izvedbo, ki sledi izvirni partituri vodil umetniški vodja Simon Krečič. »Gre za dve kultni kompoziciji iz literature 20. stoletja. Posvetitev pomladi je skladba, ki je spremenila potek glasbene zgodovine in jo v Mariboru izvajamo prvič. Lahko rečem, da smo sedaj razvili in pomladili orkester do te mere, da lahko damo to delo, s pokončno glavo, na repertoar. Zato sem bil vesel povabila baletnega dela naše hiše, da se lotimo teh dveh kompozicij, ker menim, da bosta pripomogli k umetniški rasti vseh naših ansamblov. Pri predstavah namreč poleg plesalcev sodeluje celoten orkester, zbor, solisti, tolkalci in štirje pianisti tako da je to na nek način prerez našega celotnega dela.« Prav to sodelovanje in prikaz svojega dela so mariborski umetniki uspešno predstavili svoji publiki, ki jih nedvomno izjemno ceni in jih je tudi tokrat nagradila s stoječimi ovacijami. V svetu, ki drvi v vedno večjo razdvojenost in izključevalnost so prav vključevanje, spodbuda in podpora izraz upanja, da rodovitnost ostaja in vse žrtve niso bile zaman.
Un día como hoy, 6 de abril: Nace: 1671: Jean-Baptiste Rousseau, escritor francés (f. 1741). 1826: Gustave Moreau, pintor francés (f. 1898). 1917: Leonora Carrington, pintora mexicana de origen británico (f. 2011). Fallece: 1917: Leonora Carrington, pintora mexicana de origen británico (f. 2011). 1971: Ígor Stravinski, compositor ruso (n. 1882). 1992: Isaac Asimov, escritor estadounidense de origen ruso (n. 1920). Una producción de Sala Prisma Podcast. 2022
O paxaro de lume, conto ruso adaptado musicalmente por Stravinski, para un ballet. Conta a historia dun príncipe valente, un mago malvado e un paxaro de lume.
durée : 01:57:12 - Été Classique Après-midi du mardi 24 août 2021 - par : Priscille Lafitte - Une après-midi musicale animée de pièces vocales de Rameau, Dowland, Fauré, Duparc, Hahn... et de pages instrumentales allant de la musique renaissance anglaise au XXe siècle, aux côtés de compositeurs tels que Johnson, Holborne, Ysaye, Stravinsky, Bertali etc servis par les meilleurs interprètes. - réalisé par : Catherine Prin-Le Gall
durée : 00:37:00 - Les Nuits de France Culture - par : Philippe Garbit, Albane Penaranda, Mathilde Wagman - Petites histoires du théâtre d'amour - "Hernani" de Victor Hugo avec Maria Casarès et Pierre Brasseur (1ère diffusion : 07/11/1947 Chaîne Parisienne)En 1985, un siècle après la mort de Victor Hugo, Antoine Vitez montait Hernani à Chaillot et il parlait ainsi de la pièce : * "La force subversive d'Hernani, depuis la création, s'est sans doute déplacée ; elle reste dans la forme artistique. Il traite l'alexandrin avec désinvolture, les accents ne sont jamais ouon les attend normalement. C'est comme l'invention de la musique contemporaine. Je songe a Stravinski. Il opère aussi le mélange détonant du lyrisme et du mauvais goût, ou, comme il dit, du sublime et du grotesque. Les moments déchirants de tendresse sont traversés par des jeux de mots, des contrepèteries, des platitudes écrasantes. Ce n'est pas du ridicule : du risible, oui, parce que Hugo écrit aussi pour nous faire rire. Des collages de réalité surviennent dans l'invraisemblable, la quotidienneté est introduite dans la fable mythologique. Tout cela est d'une modernité bouleversante, d'une grande intelligence surtout". Nous écoutons des extraits d'Hernani dans un montage de 1947 réalisé pour une émission de la Chaîne Parisienne avec Maria Casarès, dans le rôle de Doña Sol, et Pierre Brasseur dans celui d'Hernani. Pour commencer, nous sommes déjà à la scène IV de l'acte III et ils vont bientôt s'étreindre. Extraits de "Hernani" de Victor Hugo, avec Maria Casarès (Doña Sol), Pierre Brasseur (Hernani) et Paul Oettly (Don Ruy Gomez de Silva). Produit et réalisé par Léon Ruth Présentation : Lucienne Lemarchand Petites histoires du théâtre d'amour - "Hernani" de Victor Hugo avec Maria Casarès et Pierre Brasseur (1ère diffusion : 07/11/1947 Chaîne Parisienne) Indexation web : Documentation sonore de Radio France Archive Ina-Radio France - réalisation : Virginie Mourthé
24. jūlijā Ventspilī ar pasākumu kopumu "Otrs" tiks atzīmēta koncertzāles "Latvija" otrā dzimšanas diena, kurai par godu tapis arī jauniestudējums ar amizantu nosaukumu - "Apollons. Mūszu direkcija". Tas būs Igora Stravinska baleta "Apollons" "iedomājums no jauna" – komponista Platona Buravicka muzikālās partitūras pārlikums ansamblim kopā ar Agates Bankavas laikmetīgās dejas estētikā veidotu horeogrāfiju mākslinieka Kristiana Brektes iekārtotā telpā. Muzikālo partitūru interpretēs pianists Francis Gaiļus, obojiste Renāte Lodziņa un ģitārists Matīss Čudars, bet izdejos Rūdolfs Gediņš (Apollons), Rūta Pūce (Kalliope), Ramona Levane (Polihimnija) un Edvards Kurmiņš (Terpsihora). Izrāde notiks Lielajā zālē. Inga Saksone: Ko nozīmē "iedomājums no jauna"? Platons Buravickis: Tas vairāk ir koncepcijas nosaukums. Neesmu šīs idejas autors – autors ir Miks Magone. Manuprāt, ideja tapa sadarbībā ar pianistu Franci Gaiļus, un tā vairāk īstenosies horeogrāfijā, jo nebūs šī baleta oriģinālo kustību – būs citi apstākļi, cita zāle, arī atskaņotāju sastāvs būs mazāks. Nebūs arī stīgu orķestra, kam oriģinālā šis skaņdarbs rakstīts. Mēs to reducējam uz trio – ģitāra, oboja un klavieres. Igora Stravinska balets "Apollons Musagets" būtībā rakstīts pirms simt gadiem, 1927./ 1928. gadā, un partitūra paredzēta stīgu orķestrim. Šajā gadījumā galvenā partitūra tiek pārcelta uz klavierēm un ģitāra ir kā krāsa? Platons Buravickis: Nē, strādāju ar balsu skaitu. Gribu maksimāli tuvu atdarināt stīgu tembrus. Protams, klavierēm ir lielāka nozīme, jo tām ir desmit balsis jeb desmit pirksti. Ne vienmēr var visas desmit balsis nospēlēt, bet akordus gan var. Un tas arī bija visgrūtākais, jo lielākoties jau aranžējam, transkribējam vai pārliekam no klavierizvilkuma uz kaut ko – piemēram, no klavierizvilkuma ansamblim vai orķestrim, bet šeit noticis otrādi. Lai gan izrādās, ka šim darbam ir paša Stravinska rakstīts klavierizvilkums, es to nepaspēju iegādāties un strādāju, izejot no partitūras. Tā arī, manuprāt, ir pareiza pieeja. Šī nav aranžēšana no jauna – tas faktiski ir pārlikums jeb reducēšana sadarbībā ar Franci Gaiļus. Lai arī viņš tomēr dažas balsis neļāva pazaudēt. Kāds Igors Stravinskis ir kā komponists brīdī, kad viņš raksta šo baletu? Zinām, ka tobrīd viņš jau divdesmit gadus sadarbojies ar Djagiļevu, uzvedis vairākus baletus, un viņa ideja bija, ka atkal jāķeras pie klasiskām struktūrām un plašām melodijām. Kāds Stravinskis ir šajā darbā? Platons Buravickis: Stravinskis šajā darbā ir dziedošs. Es vispār Stravinski uztveru kā underground klasiķi. Mana pirmā saskarsme kā aranžētājam ar vienu no underground klasiķiem bija, strādājot ar Hardija Lediņa grupas NSRD jeb Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas albumu "Kuncendorfs un Osendovskis", kam veidoju pārlikumu stīgu orķestrim. Kāpēc underground klasiķi? Ļoti daudz krievu komponistu īpaši 20. gadsimta pirmajā pusē savā stilistiskajā izteiksmē atradās starp Rietumu kultūru un romantismu: līdz ar to Krievijā un mūsu platuma grādos viņu mūzika bija pārāk sveša, bet Rietumos – pārāk veca. Līdz ar to katrs no komponistiem atrada savu individuālo stilu – Stravinskis savu, vēl bija tāds Nikolajs Roslavecs, kurš spēlējās ar dodekafoniju, un trešais biija Skrjabins. Viņi visi bija romantiķi, taču viņiem piemita arī īpatnējs, tam brīdim laikmetīgs stils. Vai ģitāra šajā pārlikumā ir klasiska? Platons Buravickis: Jā, to spēlēs Matīss Čudars. Trešā balss ir oboja, ko spēlēs Renāte Lodziņa. Man prasījās basklarnete, bet diskusiju gaitā secinājām, ka jābūt obojai, kas arī der. Oboja arī ir vienīgais instruments šajā sastāvā, kuram nemainās funkcija. Ģitāra, tāpat klavieres, dažreiz ir kā dziedošs solists, dažreiz kā sitaminstruments. Mēs tiekamies nedēļas sākumā, kad visi mēģinājumi vēl priekšā. Dejotājiem ar mūziķiem būs jāsadarbojas dzīvajā izpildījumā. Platons Buravickis: Jā, tā ir laikmetīgā baleta lielākā problēma, ka nav notācijas. Viss jāizdomā šeit un tagad, viss jāatceras no galvas kā rokgrupai, un vienīgais palīgs ir videoieraksts. Boris, kādas ir jūsu domas par to, ka Stravinska balets pārcelts uz klavieru, ģitāras un obojas ansambli? Boriss Avramecs: Jā, tas ir tāds eksotisks sastāvs, kas uzreiz deva impulsu pārdomām un virknei jautājumu... Balets ir sacerēts tīram stīgu sastāvam un tam bija savs pamats. Ļoti svarīgi, ka baleta tapšana bija saistīta ar konkrētu pasūtījumu un uzdevumu: toreiz sākās fantastiski auglīga sadarbība starp diviem Krievijas izcelsmes ģēnijiem – Igoru Stravinski un horeogrāfu Džordžu Balančinu, kurš izveido pilnīgi jaunu klasiskā baleta dejošanas stilu, kuru daži pretinieki pat dēvē par sterilu, jo tas ir pilnīgi abstrakts. Un vajadzēja, lai arī mūzikā nebūtu nekā lieka – lai nebūtu lieku krāsu, tembru, visādu pārsteigumu. Lai tā būtu kā monohroma glezniecība. Bet Platonam ir savs risinājums – savienot tik atšķirīgus instrumentus... Kas tevi, Platon, mudināja izvēlēties tieši šādu sastāvu? Platons Buravickis: Tieši tas, ka Stravinskim šis skaņdarbs tapis konkrētiem apstākļiem un konkrētam pasūtījumam... (smejas) Boriss Avramecs: Stravinskis izteicies – jo šaurāka telpa, jo vairāk nosacījumu, kas spiež no visām pusēm, jo viņam tas esot lielāks izaicinājums un rodoties iedvesma. Jautājums Platonam – vai tieši tas apstāklis, ka ir tik neparasts instrumentu sastāvs, kas absolūti nemaz neatbilst Stravinska mūzikas gaisotnei un skanējumam, kā arī piedāvājums to darīt, kļuva par papildu motivāciju? Platons Buravickis: Jā, tas noteikti kļuva par papildu motivāciju un deva telpu sevis ielikšanai. Tas mani burtiski "uzvilka". Boriss Avramecs: Nu, tā tam arī jābūt. Platons nebaidās riskēt, tas arī ir ļoti svarīgi. Vairāk un plašāk - ierakstā.
Un día como hoy, 17 de junio: Nace: 1717: Johann Stamitz, compositor y violinista checo (f. 1757). 1818: Charles Gounod, compositor francés (f. 1893). 1882: Ígor Stravinski, músico y compositor ruso (f. 1971). Una producción de Sala Prisma Podcast. 2021
Wed, 19 May 2021 14:45:00 +0200 Canal Extremadura http://www.canalextremadura.es/audio/alvaro-albiach-afronta-sus-ultimos-conciertos-como-director-titular-de-la-oex http://www.canalextremadura.es/audio/alvaro-albiach-afronta-sus-ultimos-conciertos-como-director-titular-de-la-oex El Valse lente, de Franz Schreker, —que la OEX va a interpretar por primera vez—, la suite en versión de 1949 del ballet Pulcinella, de Ígor Stravinski, y el Concierto para piano y orquesta en sol mayor, de Maurice Ravel, con la pianista rusa Varvara como solista invitada: ese es el programa que ha elegido Álvaro Albiach para despedirse. Sin Mahler. Llegó en una crisis y puso a la OEX en el mapa musical español. Charlamos con él.
También hablamos de algunas noticias relacionadas con la música clásica mientras escuchamos a Manuel de Falla y Stravinsky.La Orquesta Sinfónica de la Región de Murcia ofrecerá dos conciertos con la clavecinista y organista Silvia Márquez que suponen la presentación del nuevo disco de la solista aragonesa afincada en la Región, titulado 'Harspichord concertos'.El programa de los conciertos, que contarán con la dirección de Virginia Martínez, incluirá el 'Concert champêtre' ('Concierto campestre') de Francis Poulenc y la 'Sinfonía N° 1' de Stravinski. La primera obra y el 'Concerto pour clavecin et petit orchestre', de Bacarisse, fueron grabadas por Silvia Márquez y la sinfónica regional en julio del año pasado en el Auditorio regional Víctor Villegas.
durée : 00:06:25 - Disques de légende du lundi 12 avril 2021 - Crée le 1er Octobre 1997 au Symphony Hall de Birmingham, par l'Orchestre symphonique de Birmingham, sous la direction de Simon Rattle, Asyla est une œuvre plutôt tonale, colorée, une référence d'orchestration moderne d'une réelle originalité, dans une mouvance post-Stravinski.
Un día como hoy, 6 de abril: Nace: 1671: Jean-Baptiste Rousseau, escritor francés (f. 1741). 1826: Gustave Moreau, pintor francés (f. 1898). 1917: Leonora Carrington, pintora mexicana de origen británico (f. 2011). Fallece: 1917: Leonora Carrington, pintora mexicana de origen británico (f. 2011). 1971: Ígor Stravinski, compositor ruso (n. 1882). 1992: Isaac Asimov, escritor estadounidense de origen ruso (n. 1920). Una producción de Sala Prisma Podcast. 2021
Une scène construite à 25 mètres du rivage, 600 places construites sur les berges, dʹautres scènes gratuites disséminées autour de lʹauditorium Stravinski, le Montreux Jazz se réinvente pour cette édition qui devrait être le point de départ dʹun nouveau MJF. Mathieu Jaton explique ses choix à Pierre Philippe Cadert.
Programa 145, con entrevista al presidente de C.F. Ripollet, Francisco Inglada, que nos habla de la celebración del centenario de la entidad. El resto de música y los apartados varios los detallamos a continuación por orden de aparición en este espacio donde “Los Tres Tenores dan la nota” semanalmente. Stravinski. THE RITE OF SPRING. Danse […] The post Los Tres Tenores 03/03/2021 first appeared on Ripollet Ràdio.
durée : 00:25:13 - Stravinsky, Le Rossignol - par : Anne-Charlotte Rémond - Composé sur 5 ans, entre 1909 et 1914, l'opéra Le Rossignol porte la marque du changement de style chez Igor Stravinski en cette période, avec un 2e acte plus moderne que le 1er (avec notamment l'influence de Debussy). Retour sur un opéra-charnière. - réalisé par : Max James
Victoria Ocampo, Testimonies, Editorial Sur, Silvina OcampoLa NaciónVilla OcampoManuel Ocampo and Ramona AguirreBernardo de EstradaDante's Divine Comedy, Stravinski's PerspehoneColon TheatreWilliam Faulkner, Thomas Mann, María Zambrano, Paul Válery, Bertol Brecht, Anton Cheov, Alejandra Pizarnik, Edgardo Cozarinksy, García Loca, Woolf, Quiroga, Nabokov, HuxleyArgentinian Women's Union, with Susana Larguía and María Rosa Oliver“Four Faces of Victoria”, directed by Oscar Barney Finn.Ushttps://twitter.com/thebibliodailythebibliophiledailypodcast@gmail.comRoxiehttps://www.youtube.com/channel/UCyAfdi8Qagiiu8uYaop7Qvwhttp://www.chaoticbibliophile.comhttp://instagram.com/chaoticbibliophilehttps://twitter.com/NewAllegroBeat
Dans le Paris des années 1910 à 1913, le jeune compositeur a été la coqueluche de l’avant-garde musicale, le favori des adeptes de ballets et le chouchou des vétérans comme Debussy et Ravel. Il a fasciné avec L’oiseau de feu, enchanté avec Petrushka, mais aussi choqué avec Le sacre du printemps. Danick Trottier, professeur de musicologie, explique à Jacques Beauchamp comment Igor Stravinski a su tabler sur ses origines et combiner le folklore russe à la musique moderne.
Altibajos Musica Clasica presenta a Stravinski intenso con la danza infernal. Parte de la sinfonia 100 de Haydn y cerramos muy modernos con Zaz cantautora francesa con una propuesta muy fresca.
Centramos el programa en la ópera Vanessa de Samuel Barber, estrenada en enero de 1958 bajo el mandato de Sir Rudolf. Escuchamos fragmentos de una grabación en vivo del Festival de Salzbugo de agosto del mismo año en la que, menos uno, participaban todos los cantantes que habían intervenido en el Met: Eleanor Steber, Rosalind Elias, Nicolai Gedda y Giorgio Tozzi. Ira Malaniuk sustituía a Regina Resnik. Los compases tan straussianos a veces, de la música de Barber, elegantes y de excelente factura, se dejarán oír a través de varios estratégicos fragmentos dirigidos, con la Filarmónica de Viena en el foso, por Dimitri Mitropoulos, presente asimismo en Nueva York. Suenan también momentos provenientes de La violación de Lucrecia de Britten, y The Rake’s Progress de Stravinski, grandes novedades igualmente de la programación del coliseo neoyorkino. A ellas se unió por entonces Wozzeck de Berg que cantara el gran y malogrado barítono alemán Hermann Uhde. Cerramos con su interpretación de la sección final del Monólogo de El Holandés errante de Wagner. Escuchar audio
An interview with trumpet player Herb Smith of the Rochester Philharmonic Orchestra. We discuss his performing and teaching adaptations to the COVID lockdown, the many facets of his career, the Black Lives Matter movement, and how we must seize the opportunities presented in this current crisis. Highlights It is all about being flexible - 7:27 Videotaping yourself - 9:37 Doing a lot of lessons - 11:42 His idea of life - 13:42 The idea of leadership - 14:31 This is a danger opportunity - 19:38 Understand what Black Lives Matter means - 28:06 Exclusion for black people in classical music - 34:55 Being in support of diversity - 41:48 An amazing music festival - 47:40 Stravinski loved Jazz - 52:16 What’s classical music - 1:07:00 Episode Resources Connect with Robert Hunt Simonds: roberthuntsimonds@gmail.com http://roberthuntsimonds.com/ http://craigwagnermusic.blogspot.com Connect with Herb Smith Herb conducting the RPO at a Black Lives Matter rally: https://www.youtube.com/watch?v=v0NrgSanu20 Herb's bio: https://rpo.org/musicians/herbert-smith/ The Effective Executive by Peter Drucker: https://www.amazon.com/Effective-Executive-Definitive-Harperbusiness-Essentials/dp/0060833459
durée : 00:58:39 - Le Mexique, la Musique et le Monde : #21 « La Nuit des Mayas » et Stravinsky au Mexique - par : Marcel Quillévéré - Alors que le musicien Silvestre Revueltas compose l’un de ses chefs-d’œuvre, la musique du film "La Nuit des Mayas", Igor Stravinsky débarque pour la première fois au Mexique en provenance de Californie où il réside et y dirige plusieurs concerts. - réalisé par : Béatrice Trichet
Elle vient de faire paraître un disque consacré au Concerto en ré majeur pour violon et orchestre d'Igor Stravinski et au Concerto dit « Le violon rouge » de John Corigliano. Amanda Favier a enregistré ces deux oeuvres avec l'Orchestre philharmonique royal de Liège placé sous la direction d'Adrien Perruchon. Elle explique en quoi elle aime tout particulièrement jouer ce Concerto de Stravinski qui l'a accompagné depuis toujours et pourquoi elle a tellement aimé continuer interpréter ce concerto de John Corigliano inspiré au départ par sa musique pour le film Le Violon rouge. Label NoMadMusic -- Générique de l'émission : Concert pour violon, piano et quatuor à cordes en ré majeur op. 21 (Sicilienne) de Ernest Chausson Par Itzhak Perlman, Jorge Bolet et le Juilliard String Quartet Mixage : Léo Sulmon
Les noces de Stravinski et La Création du monde de Milhaud.
En este episodio de Conocimientos Musicales, Pau Hernández nos acompañará para hablar del grandísimo Ígor Stravinski y sus tres ballets de París; Además, nos regalará una sección de Paucálogos Musicales un tanto especial pero muy muy muy interesante.
Destaque para "Danças de Stravinski", com o aclamado maestro Michael Sanderling (28.02), ainda "Alice no País das Músicas", para os mais novos (01.03). Também a 01.03, haverá concerto comentado com "O Pássaro de Fogo" de Stravinski e dia 03.03, sobe ao palco o pianista Nuno Cernadas.
Ouvindo Clarice – Lúcia Peixoto Cherem – Brasil – 2020 Em Água viva, Clarice dizia escrever seu texto como quem faz música: “Sei o que estou fazendo aqui: estou improvisando. Mas que mal tem isso? Improviso como no jazz em fúria, improviso diante da platéia” Nós leitores seríamos essa plateia que escuta/lê o que ela improvisou na captação de um instante. Em A hora da estrela, há também a DEDICATÓRIA DO AUTOR em que Clarice dedica seu texto: “(essa coisa aí) aos profetas do presente”, “a todos esses que em mim atingiram zonas assustadoramente inesperadas”. Antes do romance, temos uma série de possíveis títulos: A hora da estrela e mais treze. Um desses títulos é Lamento de um blue. Um tipo de música que também vive da improvisação e do lamento. Durante todo o romance, Clarice nos indica ainda: “Esqueci de dizer que tudo o que estou agora escrevendo é acompanhado pelo rufar enfático de um tambor batido por um soldado. No instante mesmo em que eu começar a história – de súbito cessará o tambor.” A música de um violino permeia toda a história da nordestina Macabéa: “Afianço também que a história será igualmente acompanhada pelo violino plangente tocado por um homem magro bem na esquina.” E no fim do romance: “o violino é um aviso. Sei que quando eu morrer, vou ouvir o violino do homem e pedirei música, música, música.” Com os sons, o canto, a música de Bach, Stravinski, Schumann, Beethoven ou Chopin, Clarice talvez atingisse outra esfera do seu ser em que o pensamento e a palavra ficassem diluídos por um tempo. Na entrega à ordem interna da música, a palavra deixava de ser a mestra e dava, talvez, lugar a um modo menos atormentado de sentir a existência. A própria Macabéa sentiu em seu pequeno e despreparado corpo o efeito da música ouvida pela Rádio Relógio. Tenta inutilmente relatar a experiência a Olímpico: “eu também ouvi uma música linda, eu até chorei [...] A voz era tão macia que até doía ouvir. A música chamava-se ‘Una Furtiva Lacrima’. O narrador Rodrigo S.M. tenta nos dar as sensações que teve Macabéa ao ouvir a música cantada por Caruso pela rádio, um consolo para ela. O entendimento é mais necessário para as palavras: a música atinge uma zona até então adormecida na personagem que, agora, não necessita entender, apenas sentir: “Una Furtiva Lacrima” fora a única coisa belíssima na sua vida. Enxugando as próprias lágrimas tentou cantar o que ouvira. Mas a suavoz era crua e tão desafinada como ela mesma era. Quando ouviu começara a chorar. Era a primeira vez que chorava, não sabia que tinha tanta água nos olhos. Chorava, assoava o nariz sem saber mais por que chorava. Não chorava por causa da vida que levava: porque não tendo conhecido outros modos de viver, aceitara que com ela era “assim”. Mas também creio que chorava porque, através da música, adivinhava talvez que havia outros modos de sentir, havia existências mais delicadas e até com um certo luxo de alma (...) O mergulho na vastidão do mundo musical que não carecia de se entender. Texto: Lúcia Peixoto Cherem Leitura: Lúcia Peixoto Cherem e Liliane Mendonça Edição: Matias Dala Stella Referências bibliográficas CHEREM, Lúcia Peixoto. As duas Clarices – entre a Europa e a América. Leitura e tradução da obra de Clarice Lispector na França e no Quebec/Prefácio Teresa Montero - Curitiba: Editora UFPR, 2013 LISPECTOR, Clarice. A Hora da Estrela. Rio de Janeiro: Rocco, 1998 LISPECTOR, Clarice. Água Viva. Rio de Janeiro: Rocco, 2019 --- Send in a voice message: https://anchor.fm/marilia-librandi/message
Sensatsiooniline ja virtuoosne pianist Beatrice Rana mängib Maurice Raveli ja Igor Stravinski värvikaid teoseid.
Sensatsiooniline ja virtuoosne pianist Beatrice Rana mängib Maurice Raveli ja Igor Stravinski värvikaid teoseid.
Musique Histoire du soldat de Stravinski par un ensemble non-défini.
Z dirigentom Rossenom Milanovom se pred izvedbo na odprtju cikla Kromatika posvečamo Violinskemu koncertu v D-duru Igorja Stravinskega.
durée : 02:58:29 - Été Classique Matin du mercredi 10 juillet 2019 - par : Benjamin François - 3ème volet d’Eté Classisque / Matin avec, entre autres joyeusetés, la Cantate Alexandre Nevski de Prokofiev, mais aussi le Carnaval des animaux de Saint-Saëns. Et bien sûr, le pétulant, vibrionnant trublion du classique, Teodor Currentzis à 11h, bonne écoute ! - réalisé par : Jean-Charles Diéval
En éste episodio Andrea de la Luz y José Antonio Gutiérrez nos hablan acerca de la serie de animación de finales de los 90s "Neon Genesis Evangelion", de las tres capas que la componen y las diferentes formas de interpretarlas. En la plática nos hablan acerca de misticismo, conspiraciones, psicología, depresión, metafísica, sociedad, espiritualidad y otros temas que la serie expone de manera directa e indirecta. Música: "La Consagración De La Primavera [parte I] - Los Augurios De Primavera - Danza De Las Adolescentes" compuesta por Stravinski.
À propos du livre : "Les spectres joyeux" aux éditions Belfond Christian Giudicelli achève par ce volume sa trilogie personnelle, débutée avec Les Passants et La planète Nemausa. Rencontres d'un jour ou d'une nuit, d'une vie quand il s'agit du compagnon d'exception Claude Verdier, les observations qu'en donne Christian Giudicelli sont toujours justes et pénétrantes, l'approche est tendre, l'intention amusée, le fond grave. En littérature, sa préférence va aux écrivains ignorés des manuels. En musique, l'exercice d'admiration est réservé à Ravel, Stravinski, Messiaen. Dans la cinémathèque intime, on retient les noms de Murnau, Eisenstein, Keaton, Fellini, Pasolini. Ces portraits nourris de fines notations et d'anecdotes colorées ne sont pas exempts de nostalgie et l'auteur de citer Oscar Wilde : "Ce qu'il y a de terrible dans le fait de vieillir, ce n'est pas d'être vieux, c'est de rester jeune". «Mes visiteurs, spectres joyeux, ont trouvé leur place, cachés dans les coulisses d'où ils sortent sans prévenir. Je les attends, spectateur de leurs comédies et de leurs drames, metteur en scène à mon insu puisque je recrée les mots qu'ils me disent, les situations qu'ils me jouent. Grâce à eux, jamais je ne m'ennuie. Si l'envie les prenait de me quitter, je serais aussi découragé que celui qui voit sa maison brûler. Loin de la foule, ils forment un opéra fabuleux de quatre sous : chacun y chante à son tour sa partition. J'écoute.» À propos du livre : " La beauté " Chez Poésies Editions Comment peut-on aborder la notion de beauté aujourd hui ? Après plus de vingt siècles de réflexions sur un plan esthétique, philosophique ou poétique, elle apparaît toujours aussi mystérieuse et difficile à définir. Sur la terre ou dans l univers, partout nous contemplons de belles choses : un paysage, un ciel étoilé, des reflets colorés sur l eau, de la neige qui tombe, un animal, le visage d un homme, d une femme, un regard... Mais derrière ces apparences, nous sommes amenés à nous interroger : regardons-nous toutes ces merveilles de manière objective ou subjective ? La beauté existe-t-elle par hasard ou provient-elle d une force divine ? Est-elle supérieure à la nature lorsqu elle est artistique ? Quelle est son utilité ? Peut-elle faire progresser nos sociétés ? Autant de questions qui, depuis l Antiquité, ont fait réagir, converser et écrire des philosophes, des écrivains, des poètes, des peintres, des historiens de l art et des penseurs de toutes les disciplines et nous éclaire sur l importance de la beauté dans nos existences. La Beauté est un choix de textes de quatre-vingts auteurs, de l Antiquité jusqu'au monde contemporain, parmi lesquels Sapho, Platon, Héraclite, saint Augustin, Hölderlin, Shelley, Madame de Staël, Victor Hugo, Nietzsche, Baudelaire, Poe, Van Gogh, Delacroix, Marcel Proust, Simone Weil, Kandinsky, Tanizaki, Marguerite Yourcenar, François Cheng...
durée : 00:04:31 - Myung Whun Chung et l'Orchestre Philharmonique de Radio France - Extrait d'un concert donné le 10 décembre 2000 à l'auditorium Stravinski de Montreux.
Hogueras, antorchas, incendios, llamas mágicas... La ópera, y la música clásica en general, han sucumbido a la fascinación del fuego en muchas ocasiones, y en el programa de hoy os traemos los mejores ejemplos: escucharemos a Wagner, a Verdi, a Stravinski, a Meyerbeer, a Rebel...
Norra pianist mängib oma albumil "Grey Clouds" / "Hallid pilved" Liszti, Raveli, Debussy ja Stravinski loomingut.
Norra pianist mängib oma albumil "Grey Clouds" / "Hallid pilved" Liszti, Raveli, Debussy ja Stravinski loomingut.
Pianist Age juurikas tutvustab oma esimest sooloplaati "The Soul of Fire", millel kõlavad de Falla, Albénize ja Stravinski teoseid.
Pianist Age juurikas tutvustab oma esimest sooloplaati "The Soul of Fire", millel kõlavad de Falla, Albénize ja Stravinski teoseid.
ABONNE-TOI A MA CHAINE YOUTUBE : https://www.youtube.com/c/CyroTorres SUIS-MOI EN PODCAST SUR I TUNES (OU SPOTIFY) SI TU PRÉFÈRES (TU Y TROUVERAS AUSSI MA MUSIQUE) : https://itunes.apple.com/fr/podcast/music-your-life/id1298180648?mt=2 Service proposé par http://www.podmytube.com/ SUIS-MOI SUR MA PAGE FACEBOOK "MUSIC YOUR LIFE" : https://www.facebook.com/cyromusicyourlife LE SITE WEB "MUSIC YOUR LIFE" : http://musicyourlife.net/ Les deux albums "Music Your Life" & "Music Your Life : The Jingles" sont disponibles sur TOUTES tes plateformes d'écoute préférées, et accessibles directement aussi depuis http://musicyourlife.net/ L' ALBUM DE MUSIQUE "MUSIC YOUR LIFE" : https://amzn.to/2qxjLSU https://itunes.apple.com/album/id1271994585?ls=1&app=itunes L' ALBUM DES JINGLES/FORMATS COURTS "MUSIC YOUR LIFE THE JINGLES" : https://amzn.to/2H2PgLJ https://itunes.apple.com/album/id1272352937?ls=1&app=itunes -------------------------------------------------- Dans cette vidéo, retour à l'école !!! - La musique du générique : "School Damage" (Cyro Torres / Music Your Life - 2017) : https://amzn.to/2xwL7PD On est dans la salle de cours que j'ai occupé pendant des années. On parle de partitions, songbooks, exercices. Je prépare un GUIDE MUSICAL ! C'est pourquoi j'avais besoin de récupérer quelques infos contenues dans les dizaines de partitions que j'ai laissé à disposition dans cette école de musique. - Pornograffitti (Extreme) - Album : https://amzn.to/2HbB7Lg Songbook : https://amzn.to/2suU7PF - El Arte Flamenco de la Guitarra (Juan Martin) : https://amzn.to/2xw1uw3 - Fire Garden (Steva Vai) : https://amzn.to/2xtiL9e Songbook : https://amzn.to/2J5BLM9 - La Théorie de la Musique (A. Danhauser) : https://amzn.to/2H8r8qb - Méthode de guitare Jazz : https://amzn.to/2kDEvWp - Lecture à vue pour la guitare (E. Boell) : https://amzn.to/2H9wJfR - Le Sacre du Printemps (I. Stravinski) : https://amzn.to/2smT8C1
En aquesta edició del programa hem parlat sobre cinema, amb la programació del Zumzeig Cinema? per aquesta setmana, el nou disc de la cantautora americana Angel Olsen, #Phases, que es presentarà el 9 de maig a Barcelona, la programació de El Maldà? amb l'estrena de #GranFacaroli de Els Pirates teatre el 9 de març i #Llibrespercremar de Cia. Pyros, que es podrà veure fins diumenge 4 de març. També hem parlat sobre la SoundEat Opening Party que obre la temporada de Soundeat Bcn?, amb la millor selecció de música electrònica. També hem pogut escoltar una mostra del nou disc de la cantautora catalana Judit Neddermann?, #Nua (que actuarà a la gal·la dels Premis Enderrock dimarts 7 de març a l'Auditori de Girona i publicarà el seu treball el 9 de març amb Satélite K), hem continuat comentant sobre el festival Barcelona Improvisa, organitzat per The Modestos?, que està tenint lloc fins el 4 de diumenge 4 de març (veure entrada al blog #culturayalgomás). Anant cap a la música clàssica, el Conservatori del Liceu ha programat per al 7 de març el recital del gran pianista rus Dmitri Alexeev com a cloenda de la masterclass que impartirà des del 5 de març i aquest cap de setmana podeu gaudir del Petrushka de Stravinski i de "L'arbre des songes" de Dutileux amb l' Orquestra OBC? a L'Auditori de Barcelona?, i aquesta orquestra en format de cambra oferirá un repertori a través d'obres de Mozart, Britten i Chardon per celebrar el Dia Internacional de les Dones. També hem parlat dels festivals Festival de Cançó BARNASANTS? i Tradicionàrius? i de l'homenatge a Tom Petty a Sala Apolo? el 7 de març. També hem llegit un fragment del llibre 'Los cerezos en diciembre', d'Ariel Anglés Almada, Editorial Comanegra?.
En aquesta edició del programa hem parlat sobre cinema, amb la programació del Zumzeig Cinema? per aquesta setmana, el nou disc de la cantautora americana Angel Olsen, #Phases, que es presentarà el 9 de maig a Barcelona, la programació de El Maldà? amb l'estrena de #GranFacaroli de Els Pirates teatre el 9 de març i #Llibrespercremar de Cia. Pyros, que es podrà veure fins diumenge 4 de març. També hem parlat sobre la SoundEat Opening Party que obre la temporada de Soundeat Bcn?, amb la millor selecció de música electrònica. També hem pogut escoltar una mostra del nou disc de la cantautora catalana Judit Neddermann?, #Nua (que actuarà a la gal·la dels Premis Enderrock dimarts 7 de març a l'Auditori de Girona i publicarà el seu treball el 9 de març amb Satélite K), hem continuat comentant sobre el festival Barcelona Improvisa, organitzat per The Modestos?, que està tenint lloc fins el 4 de diumenge 4 de març (veure entrada al blog #culturayalgomás). Anant cap a la música clàssica, el Conservatori del Liceu ha programat per al 7 de març el recital del gran pianista rus Dmitri Alexeev com a cloenda de la masterclass que impartirà des del 5 de març i aquest cap de setmana podeu gaudir del Petrushka de Stravinski i de "L'arbre des songes" de Dutileux amb l' Orquestra OBC? a L'Auditori de Barcelona?, i aquesta orquestra en format de cambra oferirá un repertori a través d'obres de Mozart, Britten i Chardon per celebrar el Dia Internacional de les Dones. També hem parlat dels festivals Festival de Cançó BARNASANTS? i Tradicionàrius? i de l'homenatge a Tom Petty a Sala Apolo? el 7 de març. També hem llegit un fragment del llibre 'Los cerezos en diciembre', d'Ariel Anglés Almada, Editorial Comanegra?.
L'HISTOIRE DU SOLDAT DU 30 NOVEMBRE 2017 Cycle Confidences et complaintes de soldats Distribution : Didier Sandre de la Comédie Française, récitant Orchestre de la Musique de l'air Claude Kesmaecker, direction Soliste Claude Delangle, saxophone Ensemble Des Equilibres Agnès Pyka, violon Pascal Moragues, clarinette Mathias Lopez, contrebasse Au programme : Rimski-Korsakov, Le Coq d'Or, prélude de l'acte I (introduction) Tomasi, Concerto pour saxophone alto et orchestre Kagel, Marsch um den Sieg zu verfehlen (extr. de Der Tribun) Delerue, Concerto de l'Adieu pour violon et orchestre (musique du film Diên Biên Phu de Pierre Schoendoerffer) Holst, Mars, celui qui apporte la guerre, extr. des Planètes, suite pour orchestre Stravinski, L'Histoire du soldat, musique de scène en forme de mélodrame (sur un texte de Charles-Ferdinand Ramuz) Ce programme, tout en contrastes, s'ouvre avec une page célèbre de l'ancien élève de l'Ecole navale de Saint-Pétersbourg devenu compositeur, immédiatement suivie par un concerto faisant référence à un paradis perdu, évoqué par le timbre envoûtant du saxophone. Mars, dieu de la guerre, inspire à Holst une page musicale violente au rythme implacable, succédant à la bouleversante mélodie du concerto de l'Adieu de Delerue et à une marche au titre pour le moins provocateur. Le texte de Ramuz, nous contant l'histoire d'un pauvre soldat ayant vendu son violon (son âme) au diable, est le prétexte à cette suite musicale de Stravinski, au climat proche de l'esprit du cirque et des musiciens ambulants. Avec le soutien de Selmer
Hablaremos de la vida de Ígor Stravinski y una de su obras más significativas "La historia de un soldado "Locución: Javier Zúñiga, Ricardo Ramos
Join Tim and Thos as they discuss the haunting and original 1996 Adam Guettel musical based on the true story of tragic pot-holer, Floyd Collins, in Kentucky 1925, who inadvertently finds fame when he becomes the eye of a media storm by getting stuck in a cave. Find out what makes this show so unusual and musically exciting with influences from Bartok, Stravinski, Copland and perhaps Gershwin (or not!). Oh what a media circus!
"Neoclassicisme" El ballet Pulcinella representa la primera obra de la llarga etapa neocl
Stravinski's Pulcinella Suite and Brahm's Piano concerto No. 2 in B-flat major are featured in this week's edition of the NACOcast, hosted by Christopher Millard.
© 2020-2025 Ivy Podcast Discovery LLC
