Podcasts about vektors

Viņi nupat pievienojušies vecuma grupai „65+”, bet pensijā doties pavisam noteikti negrasās! Savu jubileju Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblis „Vektors” svinēs pavisam jauneklīgā garā – ar veseliem diviem liela mēroga koncertiem Ķīpsalas izstāžu hallē. Vienā no tiem izdejojot savu zelta fondu, bet otrā piedāvājot pirmoreiz tieši „Vektoram” veidotu deju uzvedumu ar kolektīva vadītājas Dagmāras Bārbales horeogrāfiju un Mārtiņa Miļevska mūziku. „Vektora” mājās Rīgas Tehniskajā universitātē lielos kublos plaukst bērzi, un visa mēģinājumu zāle smaržo pēc pavasara. Tieši pavasarim veltīts kolektīva vēsturē pirmais tieši „Vektoram” veidotais deju uzvedums “Aiz ko garš pavasar's?”, kas uz skatuves pulcēs 120 dejotāju un vairāk nekā 20 mūziķu. Deju soļus radījusi „Vektora” vadītāja Dagmāra Bārbale. Ideja par jaunu koncertprogrammu „Vektora” jubilejai radusies Covid laikā, kad tapa Bārbales izlolotā un pandēmijas ierobežojumu iedvesmotā multimediālā dejas izrāde „Latvju zīmēs rotāties”. Viss sācies ar „Vektora” dejotājas Laumas Libertes mudinājumu pieteikties Valsts Kultūrkapitāla fonda konkursā. Vērienīgais uzvedums „Aiz ko garš pavasar's?” ir tikai puse no „Vektora” jubilejas svinībām. Apliecinot dejotāju neizsmeļamos enerģijas resursus, dienu vēlāk turpat Ķīpsalas hallē tiks izdejotas kolektīva zelta fonda dejas. „Vektora” pirmsākumi meklējami 1958.gadā, kad ajaunotajā Rīgas Politehniskajā institūtā tapa pašdarbības kolektīvi. 55 gadus „Vektora” mākslinieciskais vadītājs bija Uldis Šteins. 2015.gadā viņš kolektīvu uzticēja Dagmārai Bārbalei, bet palika tuvu „Vektoram” līdz pat aiziešanai mūžībā pērn pavasarī. Kolektīva jubilejas priekšvakarā jautāju ilggadējai dejotājai Laumai Libertei un Dagmārai Bārbalei par viņu sajūtu – kas ir „Vektora” pamatakmeņi un nākotnes sajūta.

„Vai ir dzīve pēc Dziesmu svētkiem?” – šo kanonisko frāzi pēcsvētku jaunajā sezonā sev uzdod ne viens vien amatierkolektīva dalībnieks un vadītājs. Ar spēcīgu apliecinājumu – IR dzīve arī pēc svētkiem – rītvakar, 20. janvārī, Ķīpsalas hallē Rīgā tiksies 15 deju kolektīvi no dažādām Latvijas malām. Koncertā būs skatāmas gan nesen tapušas horeogrāfijas, gan skatuviskās tautas dejas klasika, kā arī dejas no pagājušās vasaras Deju svētku repertuāra. Ko dejotāji gatavo koncertam un kādas ir viņu pārdomas par latviešu skatuviskās tautas dejas šodienu? Ir trešdienas vakars Klusajā ielā 12, Rīgā. Kluss gan te nav nemaz, jo notiek tautas deju ansambļa „Teiksma” mēģinājums. Tieši pēc „Teiksmas” aicinājuma rītvakar Ķīpsalas hallē pulcēsies deju kolektīvi gan no Rīgas, gan Valmieras, Siguldas, Jelgavas un Carnikavas. Pirms mēģinājuma tiekamies ar „Teiksmas” un arī koncerta „Soļi rakstos” māksliniecisko vadītāju Jāni Ērgli. „Līdz šim „Teiksma” braukusi pie saviem draugiem ārpus Rīgas. Tādi pa šiem daudzajiem gadiem ir Valmieras tautas deju ansamblis „Gauja”, Jelgavas tautas deju ansamblis „Lielupe”, braucam arī uz Siguldu pie „Vizbulītes” – tie mums šobrīd ir tādi stabilākie draugi ārpus Rīgas. Protams, Rīgā mēs daudz koncertējam kopā ar „Danci”, „Vektoru”, „Līgo”. Un reiz sarunā ar Viesturu Tīli, kurš mums ir ļoti liels labvēlis, ieminējāmies, ka mums vajadzētu uztaisīt koncertu, lai mēs arī varētu tos draugus uzņemt pie sevis.” „Teiksmas” ilggadējais vadītājs Viesturs Tīle, kurš tagad vada starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību „BT 1”, pirmo šādu kopkoncertu Ķīpsalā palīdzēja sarīkot pirms diviem gadiem. Tagad dejotāji tiksies atkal, lai apliecinātu dejas un kopā būšanas prieku arī ierasti rāmajā pēcsvētku sezonā. „Pēc svētkiem parasti amatierkustībā ir mierīgāka sezona. Katrs padejo, kas viņiem tuvāks sirdij, ko gribas dejot… Bet, tā kā bija tāda ekskluzīva iespēja [dejot Ķīpsalas hallē], tad aicinājām savus draugus, lai rāda, kas viņiem pašlaik repertuārā. Bet, protams, atskatīsimies arī uz to, ko darījām deju svētkos. (..) Koncerta programmā ir izkristalizējušās trīs paaudzes: mūsu vecmeistari Uldis Žagata un Alfrēds Spura, vidusposms – Jānis Purviņš, Alberts Kivlenieks, Jānis Ērglis, un no mūsu jaunās talantu paaudzes – Dagmāra Bārbale un Dāvis Ērglis.” Līdzās Dāvja Ērgļa „Kungu rijai” jauno horeogrāfu paaudzes priekšnesumā tiks izdejota arī tautas deju ansambļa „Vektors” vadītājas Dagmāras Bārbales liriskā deja „Skaista mana tēvu zeme”, kas pagājušajos Dziesmu un deju svētkos bija skatāma gan deju lieluzvedumā Daugavas stadionā, gan Noslēguma koncertā Mežaparkā. „Sestdienas koncertā „Vektors” piedalīsies ar diviem sastāviem – A un D grupu – un dejām gan no deju svētku repertuāra. Būs gan „Bēru riekstus kabatā”, gan „Es izjāju prūšu zemi” un „Skaista mana tēvu zeme”. Un katra grupa dejos arī vienu pavisam jaunu deju. A grupai tā būs mana horeogrāfija „Man bij' kaltis kumeliņis”, kas pēc nedēļas startēs arī Valmieras jaunrades deju skatē, un D grupai – deja „Jumis”, kas arī ir pavisam jauna un tiks rādīta arī jaunrades skatē.” Dagmāras Bārbales pieminētais Jaunrades deju konkurss, ko rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs un kas notiks janvāra pēdējā nedēļas nogalē Valmierā, solās būt nākamais apliecinājums skatuviskās tautas dejas formai pēcsvētku laikā. Pandēmijas gados konkurss nenotika, un tagad vērtējumam tiks nodota 57 horeogrāfu radīta 131 jauna deja. Tautas deju koncerts „Soļi rakstos” – 21. janvārī Ķīpsalas hallē Rīgā, bet Jaunrades deju konkurss pēc nedēļas – 27. un 28. janvārī – Valmieras kultūras centrā.

Har du hört talas om Vektorsök och Semantiskt Index? Det är en av de viktigaste komponenterna i Generativ AI med stora språkmodeller. Hur det funkar får du höra i det här avsnittet av Office 365-podden. Du får också följa med mig på en resa till Amsterdam och European SharePoint Conference, eller som vi brukar kalla det, ESPC. Vad är det som får mig att vilja lägga tid och tusenlappar på att åka på sånt här? Jag kan utan tvekan säga att det är människorna. Häng med och lyssna lite!

Fredrik får besök av Lars Wikman som berättar om konferensen Code BEAM Berlin. Vad hände på konferensen, hur har den utvecklats över tid, och hur står sig Underjords pizzabudget i konkurrensen på världsmarknaden? Sist men inte minst: har vi någon lyssnare som varit på konferens - inte minst någon upplaga av Strange loop - och vill berätta om upplevelsen? Hör av dig! Både Fredrik och Lars är på Øredev veckan avsnittet släpps. Är du också där? Säg hej om du får syn på oss! Ett stort tack till Cloudnet som sponsrar vår VPS! Har du kommentarer, frågor eller tips? Vi är @kodsnack, @thieta, @krig, och @bjoreman på Mastodon, har en sida på Facebook och epostas på info@kodsnack.se om du vill skriva längre. Vi läser allt som skickas. Gillar du Kodsnack får du hemskt gärna recensera oss i iTunes! Du kan också stödja podden genom att ge oss en kaffe (eller två!) på Ko-fi, eller handla något i vår butik. Länkar Lars Avsnitt med Lars - sex(!) stycken innan detta Code BEAM Berlin Video av presentationerna från konferensen - fler kommer över tid Erlang factory Erlang Münchenbryggeriet BEAMen Bogumil “Bogdan” Hausman - Bogdan i Bogdan's Earlang Abstract Machine JAM - Joe's Abstract Machine Joe Armstrong Robert Virding LFE - Lisp-flavored Erlang Caramel - Leandro OCaml Gleam - påminner om Elm Code BEAM lite Stockholm Elixirconf EU och US OTP - ungefär Erlangs standardbibliotek Ingela Andin - jobbar i OTP-teamet Saša Jurić - författare av Elixir in action José Valim Prior art Vektorsökning 547 - Avsnittet med Iggy Simon Willison, som skriver om AI Embeddings: What they are and why they matter - Simons text om AI som grupperar text och bilder begreppsmässigt nära varandra Quinn Wilton Nerves Clippy Bonzibuddy Kafka Jinterface Mnesia Split-brain CRDT - Conflict-free replicated data type En podd om teknik Underjord - Lars företag Erlang solutions Zoom H2n - den Fredrik har Gorillapod Øredev Nordic.js Strange loop Titlar Jag förekommer Beröring med BEAMen BEAM-brett Lite kufiskt och lite torrare Lite kufiskt på ett ganska mysigt sätt Till fullo utnyttja BEAMen Hundra miljoner XML-dokument Infrastruktur du inte behöver om du kör ovanpå Erlang En annan podd om teknik Underjords pizzabudget Lika engagerade i ungefär samma sak Jättebra mat på allt utom konferensen Fruit, vegan

Šovakar, 10. oktobrī, Jelgavas kultūras namā notiks deju skolas "Dzirnas" vadītāja un horeogrāfa Agra Daņiļeviča jubilejas autorkoncerts "Manas tautas dejas". Siguldas Devonā koncerts notiks 13.oktobrī, koncertzālē "Gors" - 14.oktobrī, Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē - 21.oktobrī, VEF Kultūras pilī - 28.oktobrī. Pirms koncerttūres Kultūras rondo tiekamies ar Agri Daņiļeviču. Deju koncertos ir iekļautas dejas, ko horeogrāfs ir radījis dažādiem kolektīviem laikā no 1981.gada līdz šodienai. Koncertos būs skatāmas arī ļoti jaunas horeogrāfijas un pat pirmuzvedumi. Koncertos piedalīsies tautas deju ansamblis "Lielupe" no Jelgavas, jauniešu deju kolektīvi "Sadancis" no Valmieras un "Vizbulīte" no Siguldas, tautas deju ansambļi "Katvari" no Limbažiem un "Banga" no Liepājas, kā arī vidējās paaudzes deju kolektīvs "Dziga" no Rēzeknes. Tāpat koncertos piedalīsies deju skola "Dzirnas", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Dzirnu Senči", jauniešu deju kolektīvs "Bramaņi", kā arī tautas deju ansambļi "Vektors", "Ačkups" un "Rotaļa" no Rīgas.

Kultūras rondo saruna par deju lieluzvedumu "Mūžīgais dzinējs" ar Deju svētku virsvadītāju, tautas deju ansambļa "Vektors" vadītāju Dagmāru Bārbali, horeogrāfu Ilmāru Dreļu, "Mūžīgais dzinējs" projektu vadītāju Marutu Alpu un TDA "Vektors" dejotājiem Ievu un Didzi Lūkiniem. Arī raidījumu iesākam ar dejām - spēlē un dejo "Dandari". Un pirms stāstīt par gaidāmo lieluzvedumu, raidījuma viesi dalās iespaidos par aizvadīto deju koncertu „Balts”, kura virsvadītāja bija Dagmāra Bārbale. Bet deju lieluzvedums "Mūžīgais dzinējs" iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto. Lieluzveduma repertuārā iekļautas 33 dejas, no tām trīspadsmit godalgotas jaunrades dejas un septiņas dejas no Latvijas skatuviskās dejas Zelta fonda.

Marss necaurspīdīgā spuldzītē. Šo Ievas Vaivodes un pārējās šī gada asprātīgākās mīklas minēs TDA "Vektors" dejotāji Elīza Kaupe, Lauma Treimane, Rūdis Šķupelis, Aksels Jaunzemis un kolektīva vadītāja Dagmāra Bārbale. Asprātīgākās mīklas uzdod: Gunārs Geduševs, Klāvs Valdovskis, Anda Svarāne, Gatis Nierliņš, Daina Kudiņa, Viesturs Radvids, Artūrs Gailis, Ēriks Romanovskis, Jānis Eduards Medenis, Ieva Vaivode, Sandris Grasis, Ilga Prenclava, Raimonds Briedis, Kārlis un Augusts Narkēviči. Dagmāra Bārbale viesojās arī raidījumā Monopols.  

Hannes Hrólfur Hróðmarsson kíkti í spjall til Vektors og sagði frá mannúðlegum hvalveiðum sem hann stundaði áður en fyrirtæki hans fór á hausinn. Helgi sagði okkur meira frá ævintýrum hans í Gvatemala. Hjálmar er með sniðugt kerfi sem byggist á skammstöfun og kannski nettu gríni.Þættina má finna inni í áskrift á pardus.is! IG: helgijean & hjalmarorn110 Takk fyrir að hlusta - og munið að subscribe'a!

THIS WEEK ON TOILET RADIO: Breno is on a quest to find one (1) funny metal meme, Joe is on a quest to avoid elderly swingers. OTHER TOPICS: David DiSanto and the Vektors got kicked off the stupid metal cruise for being stupider than a metal cruise. The Taakes got CANCELLED from touring Australia! Quick, where's their GoFundMe and NYTimes editorial??!?! An update on THE BIG SIX, the hottest new band that still doesn't exist. Breno and Jordan discuss the world of official and unofficial Star Wars-themed bands. We follow up on the most popular metal tracks of 2022 with the assistance of Sirius XM's Liquid Metal and Octane channels. Trunkariffic! Kerry King is bored and angry because Slayer can't Slayer no more. Get a hobby! Music featured on this show: Animalize – Jungle Dance This program is available on Spotify. It is also available on iTunes or whatever they call it now, where you can rate, review, and subscribe. Give us money on Patreon to get exclusive bonus episodes and other cool shit.

Tumša ala aiz skanoša linu pudura. Šo Ievas Vaivodes un pārējās šī pusgada skanīgākās mīklas Greizajos ratos min tautas deju ansambļu "Dancis" un "Vektors" dejotāji: Estere Ermale, Kārlis Lācis, Lauma Studena un Rūdis Šķupelis. Skanīgākās mīklas uzdod: Baiba Auziņa, Dominiks Jakuševskis, Ināra Antiņa, Rebeka Lukošus, Ieva Vaivode, Igauņu dzejnieks Contras, Vivianna Marija Stanislavska, Gustavs Graudiņš, Laima Buķe, Biruta Pāvilsone, Mārīte Kļaviņa, Kornēlija Šlāpina un Zane Šteina.

29. janvārī "Forum Cinemas" kinoteātrī "Kino Citadele" pirmizrādi piedzīvos multimediālā dejas izrāde "Latvju zīmēs rotāties". Tajā piedalījušies ap 600 latviešu skatuviskās dejas dejotāju. Par darbu pie filmas stāsta Rīgas Tehniskās universitātes  Tautas deju ansambļa „Vektors” mākslinieciskā vadītāja, horeogrāfe Dagmāra Bārbale un grupas „Auļi” mūziķis Kaspars Bārbals. Brīdī, kad uz skatuves pēkšņi nodziest gaismas un dejotājs attopas pavisam viens digitālajā vidē, ceļš atpakaļ pie skatītāja jāmeklē no jauna. Tikai ielūkojoties sevī, latvietībā un identitātes kodā – latvju zīmju līnijās un rakstos, atklāsies vēl nenojausts spēks. Un viens pie viena, divi pie četriem, desmiti pie simtiem un "viens" atkal būsim "mēs". “Latvju zīmēs rotāties” ir īpašs un unikāls notikums latviešu skatuviskās tautas dejas vēsturē, jo ierastā stadiona vai skatuves formāta vietā, zīmes kārtojas digitālā vidē, saplūstot simtiem dejotāju ar tradīciju, animācijām un montāžas iespējām. Tāpat, kas nebijis skatuviskās tautas dejas kontekstā ir skaņas kvalitāte, ar kādu šī izrāde piedāvā ieklausīties 15 oriģinālos, tautas dziesmu tekstos balstītos Mārtiņa Miļevska radītos skaņdarbus. Skaņu režisors Kaspars Bārbals studijā “Lauska” izrādes skaņu celiņu ir izveidojis visaptverošajā un telpiskajā Dolby Atmos formātā. Multimediālas dejas izrādes filmēšana ilgusi vairāk nekā trīs mēnešus, tajā piedalījušies ap 600 latviešu skatuviskās dejas dejotāji no septiņpadsmit Latvijas A grupu ansambļiem, Saulkrastu koris "Anima", bungu un dūdu mūzikas grupa "Auļi", mūziķi Otto Trapāns, Undīne Balode, Jānis Kalniņš un Latvīte Cirse. Filmēšanas procesā iegūti 30 000 video faili jeb 196 stundu garš materiāls, lai taptu aptuveni stundu ilga multimediāla dejas izrāde. .

Welcome back Vektors in this episode monks, and illing talk CDL, state of warzone and much more!

"Priecājos par katru lietu, kas notiek, tas atgādina par to, kas esi un kas ir patiesā  būtība un vēlme darboties," sarunā Kultūras Rondo atzīst mūziķe Laima Jansone. Viens no spilgtākajiem notikumiem, uz kuru aicina mūziķe, ir piemiņas koncerts 25. martā Mazajā ģildē. Laima Jansone kopā muzicēs kopā ar dziesminieci Antu Eņģeli. To varēs skatīties tiešsaiste. "Ir liela nostaļģija un pat skumjas pēc lidostas, viss ekipējums ir gatavībā  kaut kur doties un spēlēt un būt atvērtībā. Tās ir lielas pārmaiņas un kaut kas, kas patiešām pietrūkst," neslēpj Laima Jansone. Bet šajā laikā mūziķei ir arī pieredze kino mūzikas veidošanā Lietuvā topošai fantāzijas filmai. Tāpat Laima Jansone sadarbojusies ar tautas deju ansambli "Vektors" un horeogrāfi Dagniju Bārbali. Mūziķe atzīst, ka šobrīd ko plānot ir grūti. Duets "Zeme", kurā viņa muzicē, ir uzaicināts uz Tallinas mūzikas nedēļu, bet pasākums no maija beigām ir pārcelts uz jūniju. Vai tas notiks, nav zināms, un tā ir ar lielāko daļu ieceru. "Sev es atradu lielāku mērķi, varbūt ne šajā rudenī, varbūt nākamajā es vēlētos studēt doktorantūrā Somija Sibeliusa akadēmijā, līdz ar to visas prasmes, ko apgūstu, vai instrumenti, kuros investēju, pat tad, ja nebūs koncerti, ja nebūs iespēja muzicēt lielākām ļaužu grupām par 50 cilvēkiem vienā telpā, es zinu visas lietas, ko šobrīd daru, noderēs tālākam mērķim," vērtē Laima Jansone.  

GotTechED the Podcast Episode #76: 12 EdTech Phone Apps and Web-Based Tools Welcome back to GotTechED the podcast this is episode 76 called “12 EdTech Phone Apps and Web-Based Tools”.  In this episode, we will go over 12 edtech tools that are new to us and, for the most part, are new to everyone else too.  We've broken down these recently launched tools into some categories like team collaboration, creativity, productivity and distance gaming.  This is another episode you don't want to miss.  Check it out. Segment 1: Welcome to the New Year Nick Segment 2: Web-based Edtech ToolsTeam Collaboration Bubbles   Savvy Cal https://supernotes.app (Supernotes) @supernotesapp https://gitmind.com/ (GitMind) Creativity https://www.vektors.pro/ (Vektors)  Slazzer InVideo Productivity https://everyday.app/ (Everyday) @everydayCheck https://play.google.com/store/apps/details?id=com.accappdev.aphotoaday&hl=en_US&gl=US (A Photo A Day) Distance Gaming https://www.tryreason.com (Reason) https://flinkit.io/ (Flinkit!) https://www.loomielive.com/download (LoomieLive) Segment 3: Where to Find GotTechEDhttps://gotteched.com/hybridlearningguide/ (Teacher's Guide to Remote/Hybrid Learning) Guise: Do us 3 favors Subscribe to GotTechED the Podcast https://itunes.apple.com/us/podcast/gotteched/id1358366637?mt=2 (Apple Podcasts) https://open.spotify.com/show/7zyzfCkSDNHkKdqxmh9XLB?si=YhSdMa6BQVmcLHbSrYxE9Q (Spotify) https://play.google.com/music/listen?u=0#/ps/Indeizidhz4h37mawfylwdgco4y (Google Podcasts)   https://www.stitcher.com/search?q=gotteched (Stitcher)   https://www.youtube.com/channel/UCMIQwu39Tkow3kduRQAH85w?view_as=subscriber (YouTube)   https://twitter.com/WeGotTechED (Twitter)    https://www.facebook.com/WeGotTechED/ (Facebook) Write us an Apple Podcast Review! Tell your friends about http://www.gotteched.com (www.gotteched.com) Music Credits:The Degs: Shotgunhttp://freemusicarchive.org/music/The_Degs/ ( http://freemusicarchive.org/music/The_Degs/) @bensoundshttps://www.bensound.com/ ( https://www.bensound.com/) Subscribe to our Podcasthttps://itunes.apple.com/us/podcast/gotteched/id1358366637?mt=2 (Apple Podcasts) https://open.spotify.com/show/7zyzfCkSDNHkKdqxmh9XLB?si=YhSdMa6BQVmcLHbSrYxE9Q (Spotify) https://play.google.com/music/listen?u=0#/ps/Indeizidhz4h37mawfylwdgco4y (Google Podcasts)   https://www.stitcher.com/search?q=gotteched (Stitcher)   https://www.youtube.com/channel/UCMIQwu39Tkow3kduRQAH85w?view_as=subscriber (YouTube)   https://twitter.com/WeGotTechED (Twitter)    https://www.facebook.com/WeGotTechED/ (Facebook) Connect with us on Social MediaGuise on Twitterhttps://twitter.com/GuiseGotTechEd ( @guisegotteched) Nick on Twitterhttps://twitter.com/NickGotTechEd ( @nickgotteched) GotTechED the Podcast on Twitterhttps://twitter.com/WeGotTechEd ( @wegotteched) Join the Conversation and our PLNOur favorite part of recording a live podcast each week is participating in the great conversations that happen on our https://www.facebook.com/WeGotTechED/ (Facebook Group Page).    Need a Presenter?As experienced presenters and content creators, you can contact Nick and Guise to speak at your school, event, or conference. They can customize a workshop that meets your organization's unique time and content needs. While no topic is out of bounds, GotTechED is best known for sessions on: 1:1 Chromebook Integration EdTech Throwdown TargetED Learning Gamification (Badge Systems) Game-Based Learning (Escape Rooms, Amazing Race, and more) Google apps and extensions Personalized learning and Choice Boards Teacher productivity (Lesson Planning, Online Grading. and Feedback) Digital content creation Student Podcasting Screencasting Flipped Classroom Student-Centered Learning

Kāpēc latvieši savulaik centās kļūt par vāciešiem, poļiem vai citu tautību pārstāvjiem? Pazīstamākais termins šajā kontekstā droši vien ir “kārklu vācieši”, taču mūsu vēsturē rodami vēl citi interesanti stāsti. Kalniņš, Bergs un atkal Kalniņš. Iespējams, arī šādu vēsturi varam lasīt kādā mūsu pašu dzimtas grāmatā. Kā un kāpēc latvieši vēlējās kļūt par nelatviešiem, kā arī pievēršamies laikam, kad kļūt atkal par latviešiem bija moderni. Šajos pārvērtību labirintos orientēties palīdz demogrāfs Ilmārs Mežs un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Imants Cīrulis. “Kāda savulaik bija motivācija Kalniņam pārtapt par Bergu, var tikai minēt. Bet dažreiz ir bijušas mājas "Kalniņi" un cilvēks ir pieņēmis uzvārdu Bergs, vai reizēm otrādi - mājas ir "Bergi" un cilvēks ir gribējis atšķirties ar latviskāku uzvārdu," vērtē Ilmārs Mežs. Pētnieks min, ka tas ir arī atkarīgs no novadiem: Centrālajā, Ziemeļkurzemē un Zemgales lielākā daļā pārsvarā ir vāciskie, savukārt Dienvidkurzemē, Sēlijā un Vidzemē ļoti lielā pārsvarā ir latviskie uzvārdi. “Variācijas novērojamas no vienas muižas uz otru. Kādā ir izteikta tendence pieņemt uzvārdu, kur kur latviskā aroda nosaukums ir pārtulkots vāciski. Ja ir virpotājs, jaunais uzvārds pieņemts Dreimanis, ja kalējs, tad Šmits,” papildina Imants Cīrulis. “19.gadsimta sākumā vēl nedomā šādās kategorijās, ka es caur savu uzvārdu izteikšu savu nacionālo stāju, kā to pazīstam no 19. gadsimta otrajā pusē. Bieži arī sevis vāciskošana un dažkārt arī poliskošana, it sevišķi Vidzemes guberņā, kur saistība ar polisko ir maza, izklausīsies interesanti, eksotiski. Tas ir mēģinājums sevi padarīt kolorītāku, atšķirt no Bērziņu un Kalniņu masas.” “Gandrīz jāvelk paralēles. Latviešu zemnieks domāja, ja es esmu Jānis Kalns un savos Rudbāržos vai Talsos dzīvoju, viss ir labi. Ja nu mani bērni brauks uz pilsētu, kādi viņi Kalni, viņiem jābūt Bergiem. Ko mēs šodien redzam, kādus vārdus liek latviešu ģimenes? Man liekas, ka varam runāt par to pašu, tikai uz angļu valodu, mums ir Deividi, Raieni, Kevini, Heidijas, Ketlīnas, Maikli, Ketrīnas, Reičelas, Mišelas... Turklāt latviskā transkripcijā. It kā viņam ir iedots angļu vārds, bet ko viņi ar to darīs, pat, ja nonāks Anglijā,” analizē Ilmārs Mežs. Vērtējot latviešu uzvārdu un arī vārdu izvēli izvēli cauri laikiem, pētniek atzīst, ka kopumā tas liecina par latviešu spēju pielāgoties apkārtējai videi, mazliet pārspīlētu spēju. “Vektors ir mainījies, no vāciskā tas pārgāja uz krievisko, tagad uz anglisko,” secina Ilmārs Mežs. Latvijas vēsturē svarīga kauja – Varšavas kauja 1920.gadā 1920. gada 11. augusts Latvijas vēsturē nozīmīgs kā miera līguma parakstīšanas brīdis ar Padomju Krieviju, un pieņemts uzskatīt, ka līgums pa īstam deva iespēju piedzimt Latvijas valstij. Taču patiesībā Latvijas neatkarības sapnis pavisam drīz atkal varēja sagrūt, ja vien Polijas armija dažas dienas vēlāk Varšavas kaujā nebūtu devusi izšķirošo triecienu Padomju Krievijai. Polijas uzvara kā nozīmīga ir vērtējama gan Baltijas, gan visas Eiropas mērogā, tāpēc šogad īpaši svarīgi atcerēties Varšavas kaujas simto gadadienu. Varšavas kaujas notikumus un to nozīmi Polijas un Latvijas vēsturē, kā arī starpvalstu attiecībās skaidro Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Ēriks Jēkabsons un Polijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Monika Mihališina. Lai gan Varšavas kauja ir vēsture, tomēr principi, kā jāizturas pret lielvalstīm kaimiņos, darbojas joprojām. Daudzus izskaidrojumus 1920. gada notikumiem redzam mūsdienās, un tā ir laba skola tiem, kas šobrīd lemj par politiku, ārlietām un reģionālo sadarbību. Tā uzskata Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Ēriks Jēkabsons, kurš sarunā iezīmēja notikumu attīstības gaitu pirms simt gadiem un ko tas nozīmēja Latvijas neatkarībai. Varšavas notikumi ļāva vairākām valstīm ne vien galēji izcīnīt neatkarību, bet, protams, tie arī kļuva par pamatu, lai, piemēram, gan Latvija, gan Polija turpmākos gadus liktu stabilu balstu spēcīgu valsts celtniecībā un lai šī vēsturiskā atmiņa saglabātos tad, kad tas viss pēc laika atkal tiek noārdīts. Par Varšavas kaujas nozīmi un nepieciešamību aizkrāsot vēstures baltos plankumus telefona sarunā akcentē Polijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā Monika Mihališina.

In der ersten Lektion zum Thema "Vektoren und Matrizen" geht es um den Begriff des Vektors, der Ihnen sicher bei physikalischen Fragestellungen schon einmal begegnet ist. Wie geht die Mathematik damit um?

Die Länge eines Vektors nennt man auch Betrag eines Vektors. Dafür gibt es eine einfache Formel, die ich dir in dieser Folge erkläre. Die Formel benutzt du auch, wenn du den Abstand zweier Punkte oder eine Strecke ausrechnen sollst. Der Podcast soll in Zusammenarbeit mit DIR entstehen. Also lass mir sehr gerne deine Anregungen, Wünsche, Ideen, Fragen da. Das kannst du auf meiner Website www.catchthenumbers.de oder bei Instagram @catchthenumbers machen. Make Yourself proud! Deine Nadine :)

In dieser Folge liegt der Fokus weiterhin auf den Basics und dem Grundverständnis von Vektoren. Ich erkläre dir, was ein Gegenvektor und ein Ortsvektor ist, außerdem wie du den Mittelpunkt zwischen zwei Punkten bzw einer Strecke berechnest und was die Zahlen eines Vektors in der Spaltenschreibweise überhaupt bedeuten. Der Podcast soll in Zusammenarbeit mit DIR entstehen. Also lass mir sehr gerne deine Anregungen, Wünsche, Ideen, Fragen da. Das kannst du auf meiner Website www.catchthenumbers.de oder bei Instagram @catchthenumbers machen. Make Yourself proud! Deine Nadine :)

Heute erkläre ich euch Skalare. Und Vektoren! Und Matrizen! Drei zum Preis von einem —  das ist schon fast die Definition eines Vektors.

Kā dejotājs un vēlāk kā TDA „Vektors” vadītājs Uldis Šteins piedalījies visos Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos „Gaudeamus”. Par to viņš šovasar tika īpaši sveikts. Arī deju lieluzvedums „Lec, saulīte!” ir šīsvasaras dejotāju spilgts notikums, kurā kopā ar savu kolektīvu bija Uldis Šteins, Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Bet tikko  ar vidējās paaudzes dejotājiem viņš atgriezies no Vācijas. Ko Uldim Šteinam pašam nozīmējis dejot, kādi bijuši spilgtākie mirkļi saistībā ar deju, uzzināsit raidījumā „Viena Rīga – daudz talantu”.

Willkommen zu einer weiteren Folge von Physik in 2 Minuten, mein Name ist Nils Andresen. Ich habe eine Frage von Marc geschickt bekommen. Er würde gerne wissen, was Vektoren und Vektorenfelder sind. Vektoren sind das Gegenteil von Skalaren. Skalare Größen sind zum Beispiel Temperatur und Masse. Sie sind physikalische Größen und sind richtungsunabhängig. Im Gegensatz dazu gibt ein Vektor immer eine bestimmte Richtung vor. Man kann sich also schon vorstellen, was ein gutes Beispiel für eine vektorielle Größe ist: Die Geschwindigkeit. Eine Geschwindigkeit ist, verglichen mit beispielsweise der Masse, nicht einfach nur eine Größenangabe, sie hat immer auch eine Richtung. Ein Auto fährt zum Beispiel mit der Geschwindigkeit v (beispielsweise 200 km/h) über eine Autobahn. Dabei bewegt es sich in eine bestimmte Richtung, es handelt sich also um einen Vektor. Um dies zu verdeutlichen zeichnet man einen Pfeil nach rechts über das v. So kann man alle Vektoren kennzeichnen. In Zeichnungen kann man Vektorpfeile verwenden um durch die Richtung des Pfeils, logisch, die Richtung des Vektors, aber auch um durch seine Länge die Höhe seines Betrags, in unserem Beispiel die Geschwindigkeit des Autos, anzugeben. Je länger also ein Vektorpfeil ist, desto höher ist auch sein Betrag. Würden wir jetzt nicht nur ein Auto auf der Autbahn betrachten, sondern alle, die gerade unterwegs sind und jedem Einzelnen einen Vektorpfeil zuordnen, so erhielten wir ein so genanntes Vektorfeld. Ein bekanntes Beispiel für Vektorfelder sind Windkarten im Wetterbericht. Auf diesen sind viele Pfeile die die Richtung des Windes an genau dieser Stelle angeben, gleichzeitig aber auch durch ihre Größe die Windgeschwindigkeit repräsentieren. Schön, dass du dieses Mal dabei warst! Wenn du auch Fragen hast, dann kannst du mir direkt eine Mail an physik@in2minuten.com schicken, ich werde sie so schnell wie möglich beantworten. Weitere Infos findest du auch im Internet unter in2minuten.com.

Thu, 11 Mar 2010 12:00:00 +0100 https://edoc.ub.uni-muenchen.de/11450/ https://edoc.ub.uni-muenchen.de/11450/1/Friedrich_Romana_Ida.pdf Friedrich, Romana ddc:610, ddc:600, Medizinische Faku

Herz-Kreislauf-Erkrankungen stellen heute in der westlichen Welt die häufigste Todesursache überhaupt dar. In der Vergangenheit wurde deshalb zu deren Therapie bereits eine Vielzahl an medikamentösen und chirurgischen Behandlungsmöglichkeiten entwickelt, die jedoch insbesondere in schweren Erkrankungsfällen keine langfristig zufrieden stellenden Optionen bieten konnten. Von Embryonalen Stammzellen (ES-Zellen) erhofft man sich deshalb ganz neue, zelltherapeutische Möglichkeiten. Durch das Potential, vitales Herzmuskelgewebe aus diesen pluripotenten Zellen in vitro generieren zu können, eröffnen sich dabei für die kausale Behandlung der Herzinsuffizienz bisher ungeahnte Perspektiven. Zwei der Hauptprobleme bei der Gewinnung von Kardiomyozyten aus der differenzierten ES-Zell-Kultur stellen jedoch zum einen der geringe Anteil von Herzmuskelzellen an der Mischkultur und zum anderen deren schwierige hochselektive Aufreinigung dar. Durch Entschlüsselung der Stammzellentwicklung und der daran beteiligten Faktoren und Signalkaskaden könnte es jedoch in Zukunft möglich werden, die Steuerung für diese Differenzierung zu übernehmen, um so aus den hoch proliferativen, pluripotenten Vorläuferzellen Kardiomyozytenreinkulturen gewinnen zu können. In der vorliegenden Arbeit wurde der früh während der Embryonalentwicklung exprimierte Transkriptionsfaktor mesoderm posterior 1 (MesP1) als mögliche Schlüsselkomponente der kardiovaskulären Entwicklung detailliert untersucht. Mithilfe eines dafür konstruierten Vektors konnte der Faktor MesP1 in stabil-transfizierten, murinen embryonalen Stammzellen überexprimiert – und so dessen induktive Wirkung auf die Entwicklung von Herz- und Endothelzellen während der ES Zell-Differenzierung auf molekularer wie auch zellulärer Ebene nachgewiesen werden. So zeigte sich in den transgenen Zellen bereits zu einem frühen Zeitpunkt der Entwicklung eine verstärkte Expression u. a. der frühen kardialen Transkriptionsfaktoren Nkx2.5 und GATA-4, die sich später während der Differenzierung in einer mehrfach erhöhten Ausbeute an Kardiomyozyten und Endothelzellen in der Zellkultur widerspiegelte. Die Funktionalität der amplifizierten Kardiomyozyten bezüglich Kontraktionsfrequenz und Reagibiliät auf vegetative Reize blieb dabei unverändert erhalten. Bei der Analyse der Keimblattentwicklung fiel auf, dass durch Überexpression des mesoderm posterior 1 in den transgenen Zellen die Menge an Gesamtmesoderm unverändert blieb, jedoch innerhalb dieses Keimblattes die Differenzierung deutlich in Richtung kardiovaskulär und zu Lasten der Skelettmuskelentwicklung verschoben war. Im Ektoderm zeigte sich eine verstärkte neurale Entwicklung, induziert durch die vermehrt vorhandenen kardiogenen Zellen. Die Bildung des Endoderms war unbeeinträchtigt. Im Folgenden konnte schließlich in Untersuchungen zur Signaltransduktion der Mechanismus der MesP1-vermittelten kardiovaskulären Induktion aufgeklärt werden, indem der Faktor Dickkopf-1, ein Inhibitor des Wnt-Signalweges, als Zielgen des Transkriptionsfaktors MesP1 identifiziert und in Folgeversuchen mittels Bandshift auch bestätigt werden konnte. Die Blockade des Wnt-Signalweges ist verantwortlich für die Initiierung der kardiovaskulären Differenzierung während der Embryonalentwicklung. MesP1 stellt damit einen besonderen Faktor während der Embryogenese dar und einen wichtigen Startpunkt für die weitere Entzifferung der komplexen Signaltransduktionskaskaden der Herz- und Gefäßentwicklung. Das vollständige Verständnis dieses komplexen Netzwerkes sowie die Übertragung auf das humane ES-Zell-System könnte es einmal ermöglichen, Herzmuskelerkrankungen des Menschen mit embryonalen Stammzellen therapieren zu können.

Bei der Tumorangiogenese ist die Balance zwischen den pro- und antiangiogenen Faktoren zu Gunsten der proangiogenen Faktoren hin verschoben. Therapeutisch lässt sich die Tumorangiogenese durch eine Hemmung proangiogener Faktoren wie VEGF auch im klinischen Setting wirksam beeinflussen. In präklinischen Modellen ließ sich zeigen, dass auch durch Gabe von physiologisch vorkommenden antiangiogenen Faktoren wie Endostatin und Angiostatin das Wachstum experimenteller Tumoren signifikant gehemmt werden konnte. Angiostatin besteht aus den ersten Kringel-Domänen des Plasminogens und wird bei einer Reihe von physiologischen Prozessen im Körper durch proteolytische Spaltung freigesetzt. Es inhibiert primäres und metastatisches Tumorwachstum durch Hemmung der Tumorneoangiogenese. Da diese löslichen Faktoren eine sehr kurze Halbwertszeit aufweisen, ist eine Gabe als Protein wenig erfolgversprechend und erste klinische Daten zur Applikation von Endostatin als Protein in klinischen Studien waren enttäuschend. Ein effizienter alternativer Applikationsweg für diese Faktoren stellt zweifellos eine gentherapeutisch vermittelte systemische Überexpression dar, wie sie beispielsweise bei Gerinnungsfaktoren bereits in ersten klinischen Studien angewendet worden ist. Sowohl die Leber als auch die Muskulatur können dabei als Orte der Überexpression nach Gentransfer genutzt werden. Der Wahl und Optimierung des Vektorsystems kommt bei einer solchen Strategie ein zentraler Stellenwert zu. In der hier vorgelegten Arbeit wurde ein Vektorsystem basierend auf Adeno-assoziierten Viren (AAV) für die antiangiogene Gentherapie entwickelt und optimiert. Konventionelle AAV-Vektoren basieren auf einem einzelsträngigen DNA Genom, welches von infizierten Zellen zuerst in ein doppelsträngiges Genom umgewandelt werden muss, um eine Genexpression zu ermöglichen. Dieser Schritt ist limitierend auf dem Weg zur Transgenexpression. In dieser Arbeit wurde ein sogennanter „self compementary“ AAV-Vektor (scAAV) hergestellt und charakterisiert, der in der Zielzelle primär eine doppelsträngige DNA zur Verfügung stellt. Die Strategie beruhte dabei auf Daten der Arbeitsgruppe von Prof. Dr. J. Samulski, Capel Hill, USA. Es wurde auf dieser Basis ein AAV-Konstrukt zur Expression des Green-Fluorescent Protein (GFP) als Markergen und ein weiteres Konstrukt zur Expression von Angiostatin kloniert und in einem AAV-Serotyp 2 verpackt. Das scAAV-Vektorsystem zeigte in vitro eine um eine log-Stufe stärkere Genexpression (GFP) als konventionelle AAV-Vektoren. Damit wurden die Daten der amerikanischen Arbeitsgruppe bestätigt. In funktionellen in-vitro-Experimenten zeigten sich die scAAV/Angiostatin-Vektoren den konventionellen AAV/Angiostatin-Vektoren signifikant überlegen bei der Hemmung der Proliferation von Endothelzellen. In der Zusammenfassung konnte im Rahmen dieser Arbeit der Grundstein gelegt werden für die Anwendung von scAAV zur Expression von Angiostatin im Rahmen der Gentherapie von Tumoren.

Impfstoffe gelten als effektive und günstige Arzneimittel. Jedoch stehen für viele Infektionskrankheiten wie AIDS, Tuberkulose, Hepatitis C oder Malaria keine oder keine wirksamen Impfmöglichkeiten zur Verfügung. Um gegen intrazelluläre Erreger oder auch Tumore wirksam zu sein, muß ein potentieller Impstoff eine humorale und eine starke zelluläre Immunantwort induzieren. Diese Vorraussetzung kann vor allem durch genetische Immunisierungen mit DNA oder viralen Vektoren erfüllt werden. Vor diesem Hintergrund wurde im Rahmen dieser Arbeit das Potential einer DNA-Vakzine und eines HSV-1-basierten Vektors untersucht, Mäuse vor Infektionen mit dem intrazellulären Bakterium Listeria monocytogenes zu schützen. Zunächst wurde die Immunantwort untersucht, welche durch Immunisierung mit einem OVA-kodierenden Plasmid induziert wurde. Dabei konnte erstmals in vivo gezeigt werden, daß die Form (sezerniert oder membrangebunden) des exprimierten Antigens nach einer DNA-Immunsierung mittels Gene Gun sowohl das Ausmaß der humoralen Immunantwort beeinflußt, als auch die Expansion antigenspezifischer CD4- und CD8-T-Zellen. Desweiteren stellte sich heraus, daß replikationsinkompetente, rekombinante HSV-1- (rHSV-1) Vektoren und HSV-1-Amplikons in der Lage sind, eine sehr starke CTL-Antwort, aber nur eine schwache Antikörper- und CD4-T-Zellantwort zu induzieren. Eine starke, antigenspezifische CTL-Antwort konnte ebenso durch Immunisierung mit rekombinanten MVA-Vektoren generiert werden. In Vakzinierungsexperimenten konnte nachgewiesen werden, daß mit rHSV-1 immunisierte Mäuse vor Infektionen mit hohen Dosen an rekombinanten Listerien geschützt waren, wohingegen DNA-immunisierte Mäuse nur vor Infektionen mit einer mittleren, aber dennoch letalen Dosis geschützt waren. Der Immunschutz war in beiden Fällen von langer Dauer. Im Rahmen dieser Arbeit konnte demonstriert werden, daß die DNA-Immunisierung per Gene Gun eine einfach anzuwendende, verläßliche und effektive Methode ist, eine humorale und zelluläre protektive Immunantwort in Mäusen zu induzieren. Besonders im Hinblick auf neue Vakzinierungsstrategien gegen intrazelluläre Erreger, die vor allem durch starke zytotoxische T-Zellantworten bekämpft werden können, erscheinen Immunisierungen mit rHSV-1-Vektoren als sehr geeignete Methode, die es gilt, sorgfältig zu untersuchen und weiterzuentwickeln.