Podcasts about foruma

Aretacija carigrajskega župana Ekrema Imamogluja, glavnega tekmeca dolgoletnega predsednika države Recepa Tayyipa Erdogana, je Turčijo pahnila v resno politično krizo in poglobila skrbi o nazadovanju turške demokracije. Državo so zajeli protesti, odzivi evropskih voditeljev pa so znova zelo zadržani in diplomatski. Kaj zaostrovanje v Turčiji pomeni za širšo regijo (tudi Balkan), kako dogajanje razumeti v luči geostrateškega predrugačenja sveta, kako lahko ob izjemni moči turške vojske vse skupaj vpliva na vzpostavljanje nove evropske varnostne arhitekture? Sogovorniki: -Soner Cagaptay, turško-ameriški analitik-Dušan Janjić, direktor Foruma za etnične odnose-Faris Kočan, katedra za mednarodne odnose FDV

Stāsta kinokritiķe, Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) radošā direktore Sonora Broka. Viss esot aizsācies ar baltvīna pudeli. Volkera Hassemera, Berlīnes senatora kultūras jautājumos, un Berlināles Foruma līdzdibinātājas Ērikas Gregoras pārdomas pie vīna glāzes, kā sniegt lielāku atpazīstamību Eiropas kino, atrada dzirdīgas ausis. Tika nolemts 1988. gadā, ko Eiropas Savienība bija pasludinājusi par Eiropas kino un televīzijas gadu, noorganizēt svinīgu pasākumu “Made in Europe” jeb Eiropā radīta kino godināšanai. 1988. gads ir bijis aizsākums gan Eiropas kino balvai, gan arī Eiropas kino akadēmijai, kas vēlāk pārņēma ceremonijas organizēšanas pienākumus no Berlīnes Senāta. 1988. gada novembrī uz Pirmās Eiropas kino balvas ceremoniju sanākušajai izcilu kino veidotāju grupai radās ideja apvienot Eiropas kino profesionāļus organizācijā, kas pārstāvētu nozari un aizstāvētu tās intereses. Oficiāli Eiropas kino biedrība, kas vēlāk pārtapa par Akadēmiju tika dibināta 1989. gadā. Starp tās dibinātājiem bija Jirži Mencels, Ištvāns Sabo, Kšistofs Zanussi un Kšistofs Kešlovskis, Klods Šabrols, Hanna Šigula, Bernardo Bertoluči, Stīvens Frīrs un citi, bet pirmais Akadēmijas prezidents bija zviedru kino režisors Ingmars Bergmans. Vēlāk kino akadēmijas vadību pārņēma Vims Venderss, Agņeška Holanda, un kopš pagājušā gada rudens – franču aktrise Žiljeta Binoša. Pašā pirmajā balvas pirmajā pasniegšanas gadā uz to pretendēja Vima Vendersa “Debesis pār Berlīni”, Billes Augusta “Pelle iekarotājs”, Luija Malla, Kšištofa Kešlovska, Terensa Deivisa, un citu režisoru filmas. Līdz pat 1997. gadam Eiropas kinoakadēmijas apbalvojumu, tāpat kā pašu balvas statueti oficiāli sauca arī par Fēliksu. Vēlākajos gados statuetes forma tika mainīta –  tagad tā ir sieviete krītošā tērpā, netiek lietots arī kādreizējais balvas nosaukums. Eiropas kino akadēmijā ir ap 5000 biedru, kas ik gadu piedalās balsojumā par Eiropas filmām. Decembra sākumā tiek pasniegtas Eiropas kino balvas 22 kategorijās, ceremonijai katru nepāra gadu notiekot balvas mājvietā, Berlīnē, bet katru pāra gadu kādā citā Eiropas pilsētā, 2014. gadā tā bija Rīga. Līdz šim vislielāko balvu birumu – 8 nomināciju kategorijās – ir saņēmusi Jorga Lantima filma “Favorīte” 2019. gadā. Pagājušā gada izskaņā ceremonija norisinājās 7. decembrī Lucernā, Šveicē. Līdztekus 4 pilnmetrāžas animācijas filmām no Čehijas, Šveices un Spānijas labākās animācijas filmas kategorijā bija nominēta arī Ginta Zilbaloža filma “Straume”, kas kļuva par uzvarētāju, ierakstot šo datumu Latvijas kino vēsturē. Saņemot balvu, Zilbalodis teica: ”Šādu filmu bija iespējams radīt tikai Eiropā. Mums ir iespējas izstāstīt oriģinālus, personiskus stāstus, un to nevajadzētu uztvert kā pašsaprotamu.”  

Napovedujemo: koncert 2. koncert Dužinskega aabonmaja SF, 3. koncert Srebrnega abonmaja CD, koncert "Vse najboljše, Lojze Lebič in Vinko Globokar" v okviru Foruma nove glasbe

Ross Villarreal of "The Matt Thomas Show with Ross," alongside Chris Gordy of Next Up and Adam Clanton of The A-Team, discuss the Houston Texans defeating the New England Patriots 41-21 on Sunday for the franchise's first win at Gillette Stadium. C.J. Stroud threw for three touchdown passes, one of which was to Joe Mixon, who rushed for 102 yards. Dameon Pierce recorded a 54-yard touchdown run in his return to the field. Will Anderson Jr. led the defense with a career-best three sacks to spoil Drake Maye's NFL debut. Ross also recaps the latest college football matchups, previews the AL and NL championship series, discusses the Texas Longhorns hosting the Georgia Bulldogs the same weekend Foruma 1 is racing at Circuit of the Americas and more.

Ross Villarreal of "The Matt Thomas Show with Ross," alongside Chris Gordy of Next Up and Adam Clanton of The A-Team, discuss the Houston Texans defeating the New England Patriots 41-21 on Sunday for the franchise's first win at Gillette Stadium. C.J. Stroud threw for three touchdown passes, one of which was to Joe Mixon, who rushed for 102 yards. Dameon Pierce recorded a 54-yard touchdown run in his return to the field. Will Anderson Jr. led the defense with a career-best three sacks to spoil Drake Maye's NFL debut. Ross also recaps the latest college football matchups, previews the AL and NL championship series, discusses the Texas Longhorns hosting the Georgia Bulldogs the same weekend Foruma 1 is racing at Circuit of the Americas and more.

Muzeji v državah, kjer govorijo pretežno slovanske jezike, so bili še pred leti precej slabo zastopani med evropskimi nagradami za muzeje. Nagrada Živa Foruma slovanskih kultur s sedežem v Ljubljani je tako postala njihova vstopna točka in neke vrste motivacija. O tem, pa o dokumentarni fotografiji, ki je v zamrznjene podobe ujela več kot 170 dogodkov po Sloveniji v času pandemije. Kakšne narave so bili, pove naslov razstave v ljubljanski Galeriji Jakopič: Naša last, slovenska protestna fotografija 2020–2022. Mednarodni festival sodobnih umetnosti – Mesto žensk, ki opozarja na spolno diskriminacijo v umetnosti in kulturi, je letos za osrednjo temo vzel sestrstvo. Zbornica za arhitekturo in prostor Slovenije pa je letošnji Dan arhitektov posvetila zavezništvu med strokami. In še naša prva tema: festival Indigo, ki je v ljubljanski Cukrarni spet povezoval sodobno kulturo, umetnost, oblikovanje in filozofijo, tokrat pod skupno temo Paralelni svetovi – paralelni čas.

No 1. līdz 8. septembrim šogad jau 28. reizi notiks Nacionālā kino centra rīkotais dokumentālo filmu forums Baltic Sea Docs, kas pulcēs dažādu valstu dokumentālo filmu veidotājus un skatītājiem piedāvās starptautiski atzītu jaunāko dokumentālo filmu programmu. Filmas šogad izrādīs kinoteātrī "Splendid Palace" Rīgā, tiešsaistē filmas.lv, kā arī atsevišķos seansos Liepājā, Rēzeknē, Cēsīs un Talsos. Dalībai "Baltic Sea Docs" kopprodukciju forumā atlasītas 26 topošas dokumentālās filmas no 17 valstīm. Par festivāla pievilcību starptautiskajiem filmu veidotājiem, pārmaiņām un norisēm pēdējo gadu laikā, kā arī interesanto vēsturisko festivāla aspektu - sarunā ar foruma vadītāju Zani Balčus. Veiksmes stāsti, jaunas tendences dokumentālā kino veidošanā, kā arī interesantā mija starp dokumentālo un spēlfilmu žanriem. Zane Balčus: Forumam šī būs 28. reize, bet Latvijā šis notikums risinās kopš 2006. gada, tāpēc šī pasākuma vēsturi varētu dalīt divos lielos nogriežņos. Sākums bija Dānijā 1997. gadā, kad vairākas organizācijas izveidoja dokumentālo filmu forumu, kurā pulcēties cilvēkiem no tām valstīm, kas bija atguvušas neatkarību 90. gadu sākumā, un veicināt dokumentālo filmu veidotāju integrāciju Eiropas dokumentālā kino industrijā, un palīdzēt viņiem satikt citu valstu televīziju pārstāvjus un filmu fondus, lai varētu finansēt savas filmas. Tas bija pats sākums forumam, un tur piedalījās mūsu klasiķi – gan Ivars Seleckis, gan Hercs Franks un citi Latvijas dokumentālisti. Kad Latvija pievienojās Eiropas Savienībai, tad šī situācija mainījās, un forums dažus gadus ceļoja pa dažādām valstīm. Vairākas reizes tas notika citās Baltijas valstīs un vienreiz arī Horvātijā, bet tad atrada savas mājas Latvijā. 2006. gads bija pirmā reize, kad Nacionālais kino centrs rīkoja forumu šeit, un šajā gadā industrijas profesionāļu sadaļai tika pievienota arī filmu programma, lai Latvijas skatītājiem parādītu jaunas, kvalitatīvas, interesantas dokumentālās filmas no visas pasaules. Tie ir divi lieli posmi foruma norises laikā. Nozīmīga foruma sadaļa ir vērsta uz dokumentālā kino veidotājiem, profesionāļiem, kas ir lielākā foruma daļa šeit uz vietas, Rīgā, un uz to brauc filmu veidotāji no Baltijas jūras reģiona valstīm, gan plašāk – arī no Austrumeiropas un Kaukāza, vai arī daļa no viņiem pievienojas tiešsaistē. Brauc arī dažādu televīziju un filmu tiesību aģentūru pārstāvji, kuri meklē filmas saviem katalogiem, televīzijas var arī ieguldīt naudu, teiksim, filmu kopproducēšanai. Tie viesi, kas paši nav filmu veidotāji, bet palīdz šīm filmām tapt, pārstāv ļoti dažādas valstis. Diemžēl tiešsaistē, bet būs arī pārstāvji no Japānas televīzijas, arī kāds no Polijas televīzijas. Būs filmu producenti no dažādām Eiropas valstīm, arī filmu tiesību aģentūru darbinieki. Foruma viesu ģeogrāfiskā izcelsme ir ļoti, ļoti plaša.

20 let po vstopu Slovenije v EU in slabo leto dni pred odprtjem evropske prestolnice kulture, ki bo povezala Novo Gorico in Gorico, nas zanima, kakšni so čezmejni stiki mladih in njihova pričakovanja. Se na avstrijskem Koroškem pri dvojezični vzgoji in izobraževanju obetajo pozitivne spremembe? Kaj se dogaja po zadnji seji Foruma za dialog, pojasnjuje Nanti Olip, vodja sosveta slovenske narodne skupnosti, ki deluje pod okriljem urada zveznega kanclerja. Z doktorico Barbaro Riman, vodjo reške enote Inštituta za narodnostna vprašanja, se pogovarjamo o pouku slovenščine v hrvaških osnovnih in srednjih šolah ter možnostih za širitev. Pri najdejavnejšem porabskem slovenskem društvu - društvu upokojencev - pa preverjamo, ali so se vrnili v ustaljene tirnice. Kaj se dogaja z mlajšimi člani? Delajo, pravi predsednica Marijana Fodor. 

Pisanje je, baš kao i čitanje, usamljenički posao. No je li to uvijek baš tako? Na primjeru Foruma mladih pisaca iz Crne Gore možemo vidjeti šta se dešava kada se različiti glasovi na književnoj sceni udruže, sarađuju i na kraju postanu prepoznatljivi kao novi talas crnogorske književnosti. Gošće podkasta "Glasom mladih" su koordinatorka Foruma Valentina Knežević i dvije mlade i već afirmisane pjesnikinje Barbara Delać i Marija Ivanović.

Par redzēto un pieredzēto 74. Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā un Latvijas dalību tajā; par Eiropas vērtībām un institūciju politisko atbildību dažādos ģeopolitiskos satricinājumos Kultūras rondo pārrunājam ar Nacionālā Kino centra vadītāju Ditu Rietumu un kinokritiķi, festivāla FIPRESCI žūrijas pārstāvi sadaļā, kas vērtēja konkursa "Encounters" filmas, Dārtu Ceriņu un kinokritiķi, "Riga IFF" radošo direktori Sonoru Broku. "Atdot nozīmē atjaunot taisnīgumu," – Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā uzsvērusi režisore Mati Diopa, kuras dokumentālā filma "Dahomeja" ieguva festivāla galveno balvu. Filma vēsta par kultūrvēsturisko vērtību atdošanu Āfrikas valstij Beninai. Bet režisora Dāvja Sīmaņa filmai "Marijas klusums", kas veidota Latvijas filmu studijā "Mistrus Media" kopprodukcijā ar Lietuvas filmu studiju "Broom Films", piešķirta festivāla Ekumēniskās žūrijas balva. "Esmu dziļi aizkustināts un patiesi pagodināts saņemt šo balvu, jo ar to tiek novērtēta universālā un humānā pieeja, ar kādu veidotas filmas. Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad tumsa cenšas gūt virsroku. Mums jābūt stipriem, un mēs nedrīkstam zaudēt spēju atpazīt ļaunumu un cīnīties ar to. Šī balva stiprina manu pārliecību, ka mūsu filma spēj motivēt cilvēkus saglabāt modrību," tā filmas režisors Dāvis Sīmanis par filmai piešķirto žūrijas balvu. Ekumēniskās žūrijas balva tiek piešķirta tām Berlīnes festivāla oficiālās programmas filmām un filmu veidotājiem, kuri savos darbos aktualizē garīgās, cilvēcīgās un sociālās vērtības. Šī balva festivālā tiek pasniegta kopš 1992.gada un to veido starptautiskā katoļu un evanģēliskās baznīcas organizāciju "Interfilm" un "Signis" kino organizāciju atlasīta žūrija. Ekumēniskā žūrija Berlīnes kino festivālā piešķir balvu gan galvenā konkursa filmai, gan izvēlētai filmai no festivāla "Foruma" un "Panorāmas" programmām. Piešķirot balvu filmai “Marijas klusums”, žūrija atzinīgi novērtēja galvenās varones pārvērtības, kura kļūst par liecinieci sistēmas ļaunumam un galu galā nolemj izvēlēties klusēšanu kā pretošanās veidu pret nežēlīgo vardarbību. Latvija šajā Berlināles piedalījās ne tikai ar filmām, bet mūsu valsts pārstāvji strādāja arī festivāla žūrijās: Ekumēniskajā žūrijā, kas vērtē galveno konkursu filmas, strādāja producente Marta Romanova-Jēkabsone, bet "FIPRESCI žūrijas sadaļā, kas vērtēs konkursa "Encounters" filmas, bija iekļauta Dārta Ceriņa.    

Sazināmies ar kino kritiķi Dārtu Ceriņu, kura dalās iespaidom pēc Dāvja Sīmaņa filmas „Marijas klusums” pasaules pirmizrādes Berlīnes kinofestivālā. Savukārt Dārta Ceriņa Berlīnē uzklausīja Barbaru Vurmu, festivāla "Foruma" sadaļas, kurā arī iekļauta Dāvja Sīmaņa filma, vadītāju. Viņa skaidro un komentē, kā notiek filmu atlase festivālam. Dārta Ceriņa: Varbūt varat pastāstīt par "Forum" sadaļas īso vai garo vēsturi? Šobrīd programmai ir vairāk nekā 50 gadu, tai tiekot iedibinātai 1971. gadā, un kā šis gads joprojām iemieso tās vērtības, kuru dēļ programma tika izveidota? Barbara Vurma: Tas ir sarežģīts jautājums, jo šis ir mans pirmais gads, strādājot kā programmas vadītājai un galvenajai kuratorei. Parasti šo jautājumu man uzdod vienīgi iepriekšējo gadu kontekstā, bet runāt par plašāku vēsturi man ir grūti, jo pati pievienojos "Forum" sadaļas cienītāju lokam divtūkstošajos gados. Taču, jā, tā ir sadaļa, kuru apvij daudzas leģendas – neteiktu, ka tie ir mīti, jo tie ir kļuvuši par reāliem kino faktiem – jo īpaši, ja mēs runājam par vēsturi, atradu vairākus gadījumus [nozīmīgām] filmām [kino vēsturē], kuras piedzīvojušas savas pirmizrādes tieši "Forum" skatē. Jā, tas patiešām bija pagodinājums uzņemties šo darbu. Pēdējos gados festivālā bija nepieciešams radīt "spēcīgākus profilus" katrai no sadaļām – tamdēļ "Forum" daudzkārt kultivētā interpretācija par eksperimentālo telpu, inovatīviem formātiem, bezbailīgām filmām man personīgi kļuva nedaudz par šauru. Nevarētu teikt tā, ka filmas kļuva "mazākas" – tie bija trauslāki formāti, nākot no ģeogrāfiskajām un estētiskajām perifērijām –, tomēr es ceru, ka tā vēl joprojām ir drosmīga sadaļa. Es to mēģināju "atvērt" ar žanru palīdzību. Piemēram, tīras sagadīšanās rezultātā filma, kas iesāka programmu, ir Anjas Solomonovicas (Anja Salomonowitz) filma "Guļot ar tīģeri" (Sleeping with a Tiger) par Mariju Lasnigu (Maria Lassnig), kura bija austriešu avangarda gleznotāja un eksperimentālā kino veidotāja. Protams, viņas filmas atklāja tieši "Forum" skate, par ko uzzināju vienīgi vēlāk. Sadaļā ir biogrāfiska filma par Francu Fanonu (Frantz Fanon), kā arī filma, kas ir gan biogrāfiska drāma, gan arī daudz kas vairāk par biogrāfiju, proti, filma "Marijas klusums" par Mariju Leiko. Mums ir spēcīga žanra filma no Dienvidkorejas – "Exhuma". Teiktu, ka kopums ir daudz plašāks – diapazonu, formātu daudzveidības un estētikas ziņā –, bet tomēr es teiktu, ka ir gana daudz esejas filmu, dokumentālie darbi, un darbi, kas klātbūtnes ziņā nav vienīgi sieviešu kino režisoru darbi, bet arī ekrāna varones ir sievietes.

Ponovno smo prižgali mikrofone in posneli novo epizodo Foruma za tri. Tokrat je bil gost naš predstavnik na medijski tribuni Blaž oziroma na forumu vsem znani Turkei.Snemanje je potekalo v sredo takoj po tekmi proti ekipi London Lions, ki smo jo izgubili. Namen je bil da pokomentiramo samo tekmo vendar nas je pogovor hitro ponesel v ... reševanje državnih tekmovanj.Vse se začne ravno pri osnovah in na tej ravni ne vidimo drugega kot stagniranje iz sezone v sezono. Švercanje preko Luke Dončića pa enkrat tudi več ne bo mogoče. Verjamemo, da se da stanje popraviti vendar pa je potrebno nekje začeti. Podali smo nekaj mnenj na to temo, na momente tudi kakšno noro. Debatirajmo.

Drugi del devete epizode rubrike Foruma za tri je tukaj. V drugem delu smo kar nekaj časa namenili debati o predstavah Cedevite Olimpije. Iskanje krivcev, debata o pristopu na terenu, "prodajanje buč" na novinarskih konferencah. Vabljeni k poslušanju.

V novi epizodi rubrike Foruma za tri sva Tilc in Žiga gostila forumaša Damjana (Orangeball). V zadnjem času zelo opevana novinarska konferenca Pianigianija po tekmi s Partizanom, trenutna igra Zmajev, uspešnost kadrovanja. To je le nekaj tematik, ki smo jih podebatirali v približno 40 minut dolgi epizodi. Vabljeni k poslušanju.

Nova epizoda podkasta pod zaštitom Međunarodnog PEN centra, "Dobar loš zao", stigla je u vaš život! U prvom delu emisije Nenad Kulačin i Marko Vidojković borili su se da izgovore Svećlja, pa su uprostili u Sveća, analizirali su navode o novom upadanju deteta Danila u loše društvo i hvalili se kako, za razliku od gospodina Vučića, nisu impotentni u najboljim godinama. U vremenima kada su informacije šture, a strah sveprisutan, gost koji ima informacije a nema strah, pravo je blago. Upravo takav kalibar je osnivač Foruma za etničke odnose, Dušan Janjić! Gospodin Janjić je, u intervjuu za pamćenje, raščistio poslednje dileme koje ste imali u vezi sa terorističkim napadom u Banjskoj, otkrio iznenađujuću ulogu koju je predsednik Srbije imao u sprečavanju većeg pokolja, a do detalja je opisao zašto Milorada Dodika vidi kao junaka Šekspirove tragedije. U sve se umešao i "presednik", koji je, umesto Sigala, u DLZ doveo Van Dama, a u Magarećem kutku moći ćete da vidite uniformu ikonopisaca koji na srpskim zidovima prizivaju novi rat. DLZ, samo na našem portalu. Uzmite kokice.

„Māksla uz ekrāna. Pārejas” – urbānās kultūras un kino mākslas forums, kurā, izmantojot arhitektūras un kino mākslas darbus,  iecerēts palūkoties uz aktuālajiem teritoriju revitalizācijas jautājumiem. Par paradigmām, kuras parrunās forumā, Kultūras rondo saruna ar foruma kuratoru un pilsētvides plānotāju Jāni Ķīnastu, mākslinieci Katrīnu Neiburgu un kino "Cēsis" producenti Aneti Goldmani. 15. un 16. septembrī koncertzāle “Cēsis” un “Cēsu Pluriversitāte” rīko divu dienu forumu "Art on Screen. Transitions/ Māksla uz ekrāna. Pārejas", kurā caur arhitektūru un kino mākslas darbiem centīsimies dziļāk palūkoties uz aktuālajiem teritoriju revitalizācijas jautājumiem un jaunajām ekonomikas paradigmām – cilvēki rada vietas, vietas pievelk cilvēkus vai abējādi. Foruma ietvaros notiks arhitekta Toma Kokina lekcija, pilsētplānotāju un mākslinieku diskusijas, ekskursija uz Līgatnes papīrfabriku, kā  arī būs iespēja bez maksas noskatīties divas zviedru dokumentālās mākslas filmas.  Forumu atklās 15. septembrī ar arhitekta Toma Kokina lekciju bijušajā Cēsu Neredzīgo biedrības ražošanas blokā jeb topošajā radošajā un digitālajā kvartālā “Rainis”. Turpinājums – Kino "Cēsis" ar Aleksandera Rinusa (Alexander Rynéus) filmu “Spīguļu rūpnīca” (The Glitter Factory, 2022), kā arī ievadlekciju un sarunām pirms seansa. Savukārt, 16. septembrī iecerēta ekskursija Līgatnes Papīrfabrika pēc kuras apmeklējuma plānota atgriešanās Cēsīs, lai kino "Cēsis" skatītos Terēzas Traores Dahlbergas (Theresa Traore Dahlberg) filmu “Mikrocements” (Microcement, 2021) ar ievadlekciju un sarunām pirms seansa.

Ob Cesti 27. aprila v Ljubljani, predelu, ki ga imenujemo Rožna dolina, stoji kar nekaj mogočnih hiš, lahko jim rečemo zgodovinske vile, ki že po ohranjeni arhitekturi pričajo o nekdanjem meščanskem življenju v Ljubljani. Maja leta 2021 je svoja vrata odprla prenovljena Vila Zlatica, družinsko domovanje Ivana Hribarja, enega najbolj pomembnih županov naše prestolnice. Hribar – svobodomiselni liberalec, bančnik, politik, diplomat in publicist, zagovornik Zedinjene Slovenije in slovanstva nasploh, je zaslužen za marsikatero mestno pridobitev – pravzaprav je Ljubljano po potresu leta 1895 iz dolge vasi povzdignil v sodobno mesto. Vila nosi ime njegove hčerke Zlatice, ki je v njej živela do smrti leta 2000. Hišo z ostalim imetjem je zapustila Mestnemu muzeju Ljubljana z željo, da se ohrani spomin na njenega očeta. Po obsežni in skrbni prenovi je njena želja izpolnjena. Vila Zlatica je danes muzej in tudi sedež Foruma slovanskih kultur. Vilo spoznavamo prek vodenja Leona Božiča.

O naši prihodnosti je prav govoriti s tistimi, ki jo bodo soustvarjali. Zato ob Unescovem svetovnem dnevu svobode tiska vroči mikrofon predajamo mladim novinarjem, ki šele vstopajo na svojo karierno pot. Kakšen odtenek ima prihodnost novinarstva v njihovih očeh?Čeprav se strinjamo, da je biti novinar nagrajujoča in izpolnjujoča kariera, mladi niso imuni na strahove in negotovosti, ki jih prinaša novinarska kariera. In prav je tako, saj lahko le z opozarjanjem na nepravilnosti situacijo spremenimo. Z Nežo Borkovič so razmišljali študentje, ki so v aprilu obiskali letni kongres Foruma za evropske študente novinarstva FEJS, ki ga je tokrat gostilo slovensko Društvo študentov novinarstva s Fakultete za družbene vede.   Poslušajte tudi: Razmišljanja novinarjev iz cele Evrope, ki so se aprila udeležili največjega evropskega novinarskega festivala v Italiji. Slovenija s 50. mestom na indeksu svobode medijev

Nina Šorak je doslej ustvarila vrsto kvalitetnih, zanimivih in vznemirljivih gledaliških predstav. Na začetku te sezone je v ljubljanski Mali drami režirala odmevno dramo Otroci angleške dramatičarke Lucy Kirkwood, ki se ukvarja s sodobnimi etičnimi dilemami na ozadju jedrske katastrofe. V Vili Zlatici, nekdanjem domu znamenitega ljubljanskega župana Ivana Hribarja, pa od februarja uprizarjajo dramo Miroslava Krleže V agoniji - v njeni režiji ter v produkciji Društva dveh in Foruma slovanskih kultur. Nina Šorak je mnogostranska ustvarjalka, ki poglobljeno razmišlja ne samo o problemih družbe in posameznikov, temveč tudi o umetnosti in sodobnem gledališču. Foto: Pila Rusjan

Koper bo 17. in 18. junija 2023 gostil Forum za dialog in mir na Balkanu. Udeležili naj bi se ga voditelji Katoliških, Pravoslavnih in Luteranskih cerkva ter islamske in judovske skupnosti iz 15 držav. Na srečanju pričakujejo tudi predstavnike Svetega sedeža, ni pa izključena udeležba papeža Frančiška, je bilo mogoče slišati na predstavitvi dogodka s strani Slovenske škofovske konference. V oddaji smo poleg tega poročali tudi o praznovanju godu sv. Jožefa, ki je glavni zavetnik Škofije Novo mesto, kjer je škof ordinarij Andrej Saje podelil odličje sv. Jožefa Ivanu (Janku) Gabriču.

Koper bo 17. in 18. junija 2023 gostil Forum za dialog in mir na Balkanu. Udeležili naj bi se ga voditelji Katoliških, Pravoslavnih in Luteranskih cerkva ter islamske in judovske skupnosti iz 15 držav. Na srečanju pričakujejo tudi predstavnike Svetega sedeža, ni pa izključena udeležba papeža Frančiška, je bilo mogoče slišati na predstavitvi dogodka s strani Slovenske škofovske konference. V oddaji smo poleg tega poročali tudi o praznovanju godu sv. Jožefa, ki je glavni zavetnik Škofije Novo mesto, kjer je škof ordinarij Andrej Saje podelil odličje sv. Jožefa Ivanu (Janku) Gabriču.

Pri založbi Nova obzorja bo izšla nova knjiga, ki jo je napisal južnoameriški pisatelj Alejandro Peña Esclusa: »Kulturna vojna Foruma v Sao Paulu«, v kateri opisuje delovanje levičarskih strank in organizacij. Čeprav gre pri tem za dogajanje na drugi celini in v drugačnem kulturnem okolju, bo bralcem kmalu postalo jasno, da se levica povsod poslužuje podobnih prijemov, zaradi česar je knjiga nadvse zanimivo in koristno branje tudi za slovenskega bralca.

Pri založbi Nova obzorja bo izšla nova knjiga, ki jo je napisal južnoameriški pisatelj Alejandro Peña Esclusa: »Kulturna vojna Foruma v Sao Paulu«, v kateri opisuje delovanje levičarskih strank in organizacij. Čeprav gre pri tem za dogajanje na drugi celini in v drugačnem kulturnem okolju, bo bralcem kmalu postalo jasno, da se levica povsod poslužuje podobnih prijemov, zaradi česar je knjiga nadvse zanimivo in koristno branje tudi za slovenskega bralca.

Forums Davosā. Ukrainas iekšpolitika. Krievijas armijas virspavēlniecības pārbīdes un iekšpolitiskā spriedze. Aktualitātes vērtē Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andris Sprūds un Latvijas Universitātes profesore Baiba Šavriņa. Traģiskas ziņas šodien pienāk no Kijivas, kur helikoptera avārijā bojā gājusi visa Iekšlietu ministrijas vadība. Iemesli pagaidām nav zināmi. Plašāka saruna par citu aspektu. Publiskajā telpā maz ir runāts par to, kas notiek Ukrainas varas gaiteņos, kā Kijivā tiek pieņemti lēmumi, cik vienota ir politiskā elite. Vai tai ir arī opozīcija un kā tā izpaužas? Līdzīgi jautājumi ir arī par Krieviju. Par to gan runā daudz biežāk. No viena puses ir pārliecība, ka Putina uzbūvētā struktūra ir stabila un negrasās sabrukt, no otras puses ik pa brīdim rodas jautājumi par vienu vai otru lēmumu vai izteikumiem. Kas notiek Kremļa aizkulisēs. Par notiekošo Ukrainā ierakstā uzklausām arī ukraiņu politologa Dmitro Levus viedokli. Šveicē pēc pandēmijas atkal ierastajā formātā ir sapulcējušies valstu vadītāji un biznesa elite, lai tiktos Davosas ekonomiskajā forumā. Latviju tur pārstāv Valsts prezidents Egils Levits. Ko varam sagaidīt no šīs tikšanās? Davosas sniegotās virsotnes uz drūmu padebešu fona Pirmdien Šveices kalnu kūrortā Davosā tika atklāts gadskārtējais pasaules ekonomikas forums. Tas atgriezies pie ierastās kārtības un atkal notiek janvārī pēc tam, kad pandēmijas dēļ 2021. gadā tika atcelts, bet pagājušogad notika maijā. Tomēr, arī pandēmijai atkāpjoties, Davosas sniegoto virsotņu fonā vīd smagi globālo problēmu padebeši. Strauji augoša inflācija ir izraisījusi kredītprocentu likmju celšanos visā pasaulē, un tiek lēsts, ka apmēram trešdaļa valstu šogad piedzīvos ekonomikas lejupslīdi. Lielu optimismu nevieš arī foruma diskusijas un uzstāšanās globālās sasilšanas sakarā, ekspertiem joprojām brīdinot, ka mērķis noturēt sasilšanas rādītājus pusotra celsija grāda robežās neesot īstenojams. Turpinās karš Ukrainā, un viens no tā pamanāmākajiem efektiem ir ierasto krievu oligarhu iztrūkums forumā – viņiem kā agresorvalsts pārstāvjiem ceļš šurp ir slēgts. Aģentūra „Bloomberg”, pārskatot dalību pieteikušo miljardieru sarakstus, secina, ka tajos neesot arī neviena ķīnieša, Ķīnai joprojām cīnoties ar pandēmiju. Toties pamanāmāki kļuvuši energoresursu ieguves industrijas pārstāvji kā Persijas līča naftas rūpnieki un Indijas ogļrūpniecības magnāts Gautams Adani – ieguvēji no energoresursu cenu kāpuma. Davosas forums ierasti saasina uzmanību uz planētas bagātāko ļaužu situāciju, salīdzinot ar pārējiem. Foruma priekšvakarā labdarības organizāciju savienība „Oxfam” publiskojusi ziņojumu, kurā norāda, ka apmēram divas trešdaļas no pandēmijas gadu globālā bagātības pieauguma ieguvis 1% planētas bagātāko cilvēku, un ka pirmo reizi ceturtdaļgadsimtā radikālu bagātības pieaugumu ekonomiskās piramīdas smailē pavada straujš nabadzības kāpums tās lejasdaļā. „Oxfam” ieskatā būtu nepieciešama globāla nodokļu sistēmu pārskatīšana un salāgošana, liekot bagātajiem maksāt krietni vairāk. Dnipro traģēdija un Arestoviča kļūda 14. janvārī Dnipro pilsēta Ukrainas vidienē piedzīvoja asiņaināko Krievijas raķešu triecienu kopš šo teroristisko apšaudīšanu sākuma. Spārnotā raķete H-22 trāpīja daudzdzīvokļu mājai, to daļēji sagraujot. Izdzīvojušo meklēšanas operācija tika pārtraukta vakar, 17. janvāra, vakarā. Saskaņā ar šobrīd publicēto statistiku nogalināti 44 cilvēki, joprojām nav atrasti 20, ievainoti 78, desmit no viņiem ir smagā stāvoklī. Šis ir kārtējais noziegums jau visai apjomīgajā agresorvalsts nodarījumu sarakstā, par kuru, gribas cerēt, nāksies atbildēt gan tā tiešajiem izpildītājiem, gan Kremļa režīmam. Taču šoreiz traģiskajam notikumam bija negaidīts turpinājums, kas skāris nu jau bijušo Ukrainas prezidenta ārštata padomnieku, vienu no populārākajiem kara apskatniekiem Oleksiju Arestoviču. Tajā pašā dienā Arestovičs, piedaloties regulārajā tīmekļa pārraidē cilvēktiesību aktīvista Marka Feigina kanālā, paziņoja, ka raķete uz ēkas Dņipro nokritusi pēc tam, kad tai trāpījusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēma. Šī versija, visticamāk, neatbilst patiesībai. Arestoviča teikto tūdaļ sāka interpretēt Krievijas propagandas kanāli, uzstājot, ka cilvēku nāvē, tātad, esot vainojama Ukrainas pretgaisa aizsardzības darbība. Tas, savukārt, izraisīja plašu negatīvu rezonansi ukraiņu sabiedrībā. Arestovičs tiek kritizēts arī par to, ka raksturojis sestdienas Krievijas raķešu triecienu kā „pašķidru”. Atsevišķi novērotāji izteikušies, ka pret analītiķi vērsto kritiku īpaši uzkurinot tā sabiedrības daļa, kas neatbalsta prezidentu Zelenski. Galu galā 17. janvārī Oleksijs Arestovičs, atzīstot savu komunikācijas kļūdu, atkāpies no Ukrainas prezidenta ārštata padomnieka amata. Ģenerāļi atkal zirgā Pēdējos mēnešos niknākās cīņas Ukrainā norisinās pie Bahmutas pilsētas, kuru izmisīgi mēģina ieņemt Krievijas karaspēks. Triecienspēka loma tajās līdz šim tika ierādīta „Vāgnera privātās militārās kompānijas” spēkiem, kuri pamatā sastāv no ieslodzījuma vietās iesauktiem notiesātajiem. Attiecīgi visai pamanāms Krievijas publiskajā telpā bija kompānijas īpašnieks, uzņēmējs un, starp citu, savulaik deviņus gadus ieļodzījumā pavadījušais Jevgeņijs Prigožins. Viņam ļauts ne vien atvērt iespaidīgu biroju Sanktpēterburgā savai militārajai kompānijai, kura, saskaņā ar Krievijas likumdošanu, joprojām nav legāla, bet arī nesodīti organizēt no „vāgneriešu” rindām dezertējuša karotāja noslepkavošanu, šī akta videoierakstu izplatot sociālajos tīklos. Tāpat viņš atļāvās aizskaroši izteikties par Krievijas armijas augstākajiem komandieriem, sakot, ka viņus vajadzētu nosūtīt uz fronti cīnīties ar automātu rokās. Šefa piemēram sekoja arī ierindas „vāgnerieši” – nesen sociālajos tīklos parādījās video, kurā kāds kaujinieks, sūdzoties par artilērijas šāviņu trūkumu, nosauc Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku, armijas ģenerāli Valēriju Gerasimovu vārdā, ar kādu krievu vulgārajā leksikā apzīmē homoseksuālus vīriešus. Pēc šī izlēciena analītiķu aprindās sāka cirkulēt spriedumi, ka starp Vladimiru Putinu un Krievijas armijas vadību pastāv nopietna rīvēšanās, ka ģenerāļi zaudējuši vadoņa uzticību un dažiem no viņiem tas pat varētu izrādīties liktenīgi. Taču pēdējās izmaiņas Krievijas bruņoto spēku vadībā šķiet liecinām, ka šādi viedokļi ir pārspīlēti. 11. janvārī ģenerālis Gerasimovs tika iecelts par Krievijas spēku Ukrainā komandieri. No šī posteņa tika atcelts un Gerasimovam par vietnieku norīkots armijas ģenerālis Sergejs Surovikins, kuru uzskata par Jevgeņija Prigožina sabiedroto armijas vadībā. Paaugstinājumu amatā, ieceļot par Krievijas Sauszemes spēku štāba priekšnieku, saņēmis arī par neveiksmēm Ukrainā daudz kritizētais ģenerālpulkvedis Aleksandrs Lapins. Izskan minējumi, ka šīs personāla pārbīdes liecinot par Krievijas gatavošanos jaunai, aktīvākai kara fāzei. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu. 

Pot pisateljic, ki deluje pod okriljem Foruma slovanskih kultur, je junija prejela certifikat Evropskega inštituta za kulturne poti Sveta Evrope in tako postala prva evropska kulturna pot s sedežem v Sloveniji. O pisateljicah, njihovi zgodovinski vlogi in sprejemanju nekoč in danes pa tudi o Poti pisateljic in njenem pomenu smo se v Razgledih in razmislekih pogovarjali z direktorico Foruma slovanskih kultur dr. Andrejo Rihter, ki je pobudnica Poti pisateljic, s prof. dr. Katjo Mihurko Poniž, ki je predsednica Znanstvenega sveta mednarodnega združenja Pot pisateljic, in vodjo projekta Matejo Jančar iz Foruma slovanskih kultur. Na fotografiji - doprsni kip Lili Novy v Ljubljani. https://www.womenwriters.eu/news/

Baltijas jūras dokumentālo filmu forums šogad norisināsies no 5. līdz 11. septembrim, un tā filmas būs skatāmas kinoteātrī "K. Suns" Rīgā, Talsos, Rēzeknē, Jēkabpilī un Smiltenē. Kā notikusi saturiskā izvēle filmu programmā un cik plaši ir pārstāvētas dažādas valstis šā gada Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā, Kultūras rondo studijā pārrunāsim ar projekta vadītāju Zani Balčus un producentu Gunti Trekteri. Foruma filmu programmu kinoteātrī "K. Suns" atklās 5. septembrī ar Ihora Ivanko filmu "Trauslā atmiņa" (2022), kas tapusi kā Ukrainas un Slovākijas kopražojums par slaveno kinooperatoru Leonīdu Burlaku ("Tikšanās vietu mainīt nedrīkst", 1979), veidota viņa mazdēla, arī operatora, acīm. Izgaismojot laikmetu, kura slavas apmirdzētākais posms pagāja Odesas kino studijā, Ivanko atklāj arī ģimenes traģēdiju: vectēvs arvien dziļāk slīgst Alcheimera slimībā, pakāpeniski zaudējot atmiņu.

Vojna v Ukrajini, ki močno zaznamuje današnji čas, je znova pokazala na veliko ranljivost naše civilizacije na številnih področjih. V ospredju je seveda varnost v najbolj neposrednem pomenu, Toda ob poskusih naslavljanja prehranske in energetske krize države poslabšujejo razmere ba področju podnebne krize, s katero se soočamo že vrsto let in vse bolj kaže svoje posledice. Na to nas opozarja tudi katastrofalna sezona poletnih gozdnih požarov. Soočanje z veliko negotovostjo današnjega časa je tudi rdeča nit razprav na Blejskem strateškem forumu in pogovora voditeljice Špele Novak z gosti Studia ob 17.00 v Ljubljani in na Bledu. Gostje: dr. Lučka Kajfež Bogataj, klimatologinja, profesorica na Biotehniški fakulteti v Ljubljani; dr. Janez Potočnik, sopredsednik mednarodnega foruma za vire UNEP, nekdanji minister in evropski komisar; dr. Marko Lovec, profesor na fakulteti za družbene vede v Ljubljani.

No 17. līdz 20. maijam Hanoverē, Vācijā notika lielākais Eiropas klasiskās mūzikas industrijas forums "Classical:Next". Par tajā gūtajiem iespaidiem "Klasikai" stāsta mūzikas menedžere, žurnāliste, dzejniece Aleksandra Line un producente, kordiriģente, dziedātāja Antra Dreģe. Ik gadu šis forums pulcē vairāk nekā tūkstoti mākslinieku, menedžeru, orķestru, ierakstu producēšanas kompāniju, izglītotāju, mediju pārstāvju un nozares profesionāļu no vairāk kā 45 pasaules valstīm. Kopš foruma atklāšanas 2012. gadā Latvijas Mūzikas informācijas centrs ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu nodrošina Latvijas pārstāvniecību šajā pasākumā, tādēļ arī šogad valsts delegācija bija devusies uz Hanoveri, lai darbotos pie sarkanbaltsarkana stenda ar uzrakstu Sound of Latvia ("Latvijas skaņa"). Classical:Next mērķis ir veidot vienotu platformu pasaules mūzikas industrijas mākslinieciskajām un menedžmenta struktūrām, lai palīdzētu tām sadarboties efektīvāk un radošāk, veicinot pozitīvu rezonansi arī sabiedrībā kopumā. Foruma ietvaros notiek izstāde, interaktīvā konference, projektu prezentācijas, dzīvās mūzikas koncerti, inovācijas balva un kontaktu apmaiņa. Īpaši vērtīgas šajā forumā ir konferences un paneļdiskusijas, kurās savā pieredzē dalās jomas vadošie speciālisti. To fokusā galvenie jautājumi ir kā padarīt klasisko mūziku pieejamāku jaunākajām paaudzēm, kā paaugstināt sociālo mediju lietošanas efektivitāti un kā veicināt komercpartneru sadarbību. Latvijas Mūzikas informācijas centra deleģējumā uz Hanoveri šogad bija devusies mūzikas menedžere, žurnāliste, dzejniece Aleksandra Line un producente, kordiriģente, dziedātāja Antra Dreģe. Uz vietas viņām pievienojās arī VEF Kultūras pils, Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars", Valsts akadēmiskā kora "Latvija", Vidzemes koncertzāles "Cēsis" pārstāvji. Vairākus gadus pēc kārtas Latvijas mūzika tiek pārstāvēta arī lielākajā Eiropas džeza mūzikas gadatirgū jazzahead! un pasaules mūzikas forumā WOMEX, un šis ir pirmais gads, kad pēc ilgstošiem pandēmijas izraisītajiem ierobežojumiem klātienē notiek visi trīs pasaules līmeņa mūzikas pasākumi. Aprīļa beigās aizvadītais Jazzahead! uzskatāmi demonstrēja, ka cilvēki ir izsalkuši gan pēc dzīvās mūzikas, gan pēc klātienes komunikācijas – ārpus kontaktu dibināšanas un sadarbības veidošanas netruka arī vienkāršo sadzīves sarunu par mūzikas nozares ikdienu un kopīgo iedvesmas meklējumu. Latvijas Mūzikas centrs izveidojis arī skaņdarbu sarakstu, kas veidots par godu šim notikumam. Tajā apkopoti pēdēja laika spilgtākie latviešu klasiskās un laikmetīgās mūzikas ieraksti, tai skaitā Pētera Plakida "Mūžība", Jāņa Ivanova 15. simfonija, Mārtiņa Viļuma un Latvijas Radio kora Lux Aeterna, Liepājas simfoniskā orķestra Imanta Kalniņa 7. simfonijas ieskaņojums, Krista Auznieka un Sinfonietta Rīga kopdarbs un citi.   

V petek se je v Slovenski filharmoniji začel drugi Forum nove glasbe. Tokrat festival napoveduje moto Glasba in mediji, program pa je oblikovala skladateljica Iris ter Schiphorst. Z uvodnega koncerta festivala, na katerem je nastopil ansambel Foruma nove glasbe z dirigentom Leonhardom Garmsom in gosti, poroča Primož Trdan.

Pregled aktualnih glasbenih dogodkov: - začetek Foruma nove glasbe 2021 - W. A. Mozart med glasbo in psihologijo - povabilo k spremljanju neposrednega prenosa koncerta Globina teme iz filharmoničnega cikla Same mogočne skladbe

Podržite me na Patreonu: https://www.patreon.com/agelast Jednokratne donacije kanalu: https://www.paypal.me/agelastpodcast Kripto donacije: BTC: 1BdrToPVPRbMtzPkdX8z3wviTHZZyzqD7w ETH: 0xe189975f215102DD2e2442B060D00b524a608167 FB: https://www.facebook.com/galebnikacevic Instagram: https://www.instagram.com/agelast_/ Twitter: https://twitter.com/GalebNikacevic Došao je 1. septembar i krenulo se u školu. I bilo bi lepo kada bismo tako mogli i da završimo ovu izjavu. Ali to nije moguće. Kakvo nam je obrazovanje? Kakve su nam škole? Gde nam deca idu, šta se tamo dešava? Kakvo znanje i veštine stiču? Kako se u tom okruženju formiraju? Kako se nosimo sa pandemijom i šta nam je ona donela? Svojim postupcima, još prošle godine, ova vlast je i zvanično pokazala da joj je obrazovanje nevažno. Načini na koji su se odnosili prema epidemiji, učenicima, nastavnicima, roditeljima i svim ostalim članovima zajednice je to jasno pokazao. Nakon školske godine, kakve-takve, imali su vremena, znanja i sredstava da stvari koliko-toliko dovedu u red, ali se ni to nije desilo. Novi 1. septembar je došao, a da mere nisu ni objavljene do dan pred polazak u školu u sistemu koji broji preko milion ljudi. U najmanju ruku neodgovorno. Posledice su katastrofalne, kako po obrazovanje dece, tako i po razvoj njihovih socijalnih i emocionalnih aspekata, ali i na kvalitet života u domovima njihovih porodica, a najteže su, naravno, pogođeni najsiromašniji slojevi društva. Problemi tu tek počinju. Radimo po zastarelom i prevaziđenom obrazovnom sistemu koji postoji samo kao formalnost, ali ne i kao kvalitetan deo naših života. Šta je sa reformom obrazovanja? Da li je ona moguća? Koliko smo ih do sada imali i kako se to završilo? Na ove i mnoge druge teme razgovarao sam sa Dejanom Ilićem iz „Fabrika Knjiga", koji se aktivno bavi problemom obrazovanja punih deset godina, Anom Dimitrijević, potpredsenicom Foruma beogradskih gimnazija i Aleksandrom Baucalom, profesorom psihologije na Filozofskom fakultetu u Beogradu i koji se više od 20 godina bavi reformom obrazovnog sistema u Srbiji i regionu. Producent: Sandra Planojević Hasci-Jare Audio: Marko Ignjatović PR & Organizacija: Sandra Planojević Hasci-Jare Instagram: Galeb Nikačević Hasci-Jare: https://www.instagram.com/agelast_/ Sandra Planojević: https://www.instagram.com/run_lola_run_7/ Marko Ignjatović: nema instagram.

Peter opeka nas vedno nagovori. S srčno besedo, iskreno prošnjo in zahvalo in z zaupanjem v Boga.

Ana Brnabić: dijalog sa Kosovom u fokusu Vlade Srbije. Vučićevu najavu da će tražiti od visokog predstavnika u BiH izveštaje o stanju u toj zemlji komentariše Dušan Janjić iz Foruma za etničke odnose. Zašto se desno-orijentisane političke partije i pokreti u Srbiji protive rodno senzitivnom jeziku?

Konec tedna je Ljubljana z znamenito družinsko Vilo Zlàtico v Rožni dolini, pridobila novi prostor kulturne dediščine v javni rabi. Državi, ki jo je v upravljanje predala Muzeju in galerijam mesta Ljubljane, jo je zapustila hči znamenitega ljubljanskega župana Ivana Hribarja, dr. Zlatica Hribar. Notranja postavitev stalne razstave je bila tudi pokojničina zadnja volja, s katero je želela ohraniti spomin na dediščino svojega očeta. Za postavitev je poskrbela muzejska svetnica, dr. Irena Žmuc, s katero smo se pogovarjali o vsebini kulturne dediščine ljubljanskega meščanstva prve polovice prejšnega stoletja, temeljnemu sporočilu stalne razstave v stavbi. Tako slednja kot razstava o Ivanu Hribarju in slovanstvu, pripravile so jo sodelavke Foruma slovanskih kultur na čelu z direktorico dr. Andrejo Rihter, se odpirata v torek, 11. maja.

Autorka Aleksandra Popović ugostila je u rubrici "Intevju na mreži", na Fejsbuk stranici Danasa Predsednik Upravnog odbora Foruma za etničke odnose Dušana Janjića. Ako Vam se dopala ova epizoda, pratite nas i želite da nas podržite, možete to učiniti članstvom u Klubu čitalaca Danasa na ovom linku: https://klub.danas.rs/ Kao članovima našeg Kluba svako veče ćemo vam na mejl adresu slati PDF izdanje Danasa, pre nego što se taj broj pojavi na kioscima. A ako Vam je papir ipak draži, možete se pretplatiti i na naše štampano izdanje: https://www.danas.rs/pretplata/ Hvala što pratite naš rad. Vaš Danas

Udruženje žena „Sahan“ iz Vogošće održalo edukativnu radionicu za članice Foruma žena”Sabina Jamaković” u Olovu Udruženje žena „Sahan“iz Vogošće realizuje projekat ekonomsko osnaživanje žena koji finansira Vlada Švedske a provodi UNDP u BiH. Za realizaciju projekta odabarale su nekoliko MZ na području općine Olovo. Prva radionica održana je u prostorijama Udruženja Foruma žena „Sabina Jamaković“.

Danas su, na svoj praznik 8.mart, članice Foruma žena "Sabina Jamaković" iz Olova organizirale podjelu kolača u okviru koje su građani Olova donirali novac za liječenje naše mlade sugrađanske Muamere Rapić.

Baserritar bati gertatu zitzaion pasadizo batetik abiatuta, 'Narayamaren balada' eta 'Loganen ihesaldia' filmak etorri zaizkio gogora Amagoia Gurrutxagari bere 'Sinadura'n....

durée : 00:48:58 - Urdin Euskal Herri Irratia euskaraz / Les chroniques en basque de France Bleu - Hitzordua Haltsuko Denen Etxean

durée : 00:48:58 - Magazine en Euskara France Bleu Pays Basque - Hitzordua Haltsuko Denen Etxean

Međunarodna organizacija za migracije bi uskoro mogla prestati sa uslugama koje pruža kampu Lipa u blizini Bihaća. Grad Kragujevac doneo odluku da sredstva za doček Nove godine preusmere na lečenje dece. Poruka sa današnjeg Two be secure Foruma: nema stabilne Evrope bez stabilnog Zapadnog Balkana

Šajā epizodē būs saruna ar komunikācijas eksperti, bijušo Latvijas Valsts prezidenta preses sekretāri, reputācijas veidotāju uzņēmumiem Baltijā un Rail Baltic Globālā Foruma dibinātāju Ilzi Rassu. Ilzes bagāžā ir nacionāla, starptautiska, privātā un publiskā sektora pieredze komunikācijas nozarē. Ar Ilzi runājām par to, ko nozīmē valsts prezidenta preses sekretāra darbs krīzes prezidentūrā, kad tavas darba stundas ir 24/7. Kas seko pēc tam, kad esi sasniedzis savas karjeras virsotnes un par to, ka dažkārt vajag sev iedot laiku un distanci, lai atgrieztos jaunā kvalitātē.

Klāt Baltijas jūras dokumentālo filmu forums, kura filmas varēsim skatīties internetā bez maksas. Kultūras Rondo studijā ar filmu programmu iepazīstinās projekta vadītāja Zane Balčus, bet ar producentiem Antru Cilinsku un Uldi Cekulu pārrunājam par darbu pie jaunākajiem projektiem „Podnieks par Podnieku” un „The Rossellinis - Es piedzimu Roselīni”. No 1. līdz 6. septembrim norisināsies Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma (Baltic Sea Docs) ikgadējā filmu skate. Filmas būs skatāmas atsevišķos klātienes seansos Rīgā, kā arī tiešsaistē visā Latvijā bez maksas portālā www.filmas.lv. "Man šķiet, ka šis ir gandrīz cits pasākums. Struktūras ziņā var teikt, ka tas ir tas pats, mums ir filmu programma, ir projektu prezentācijas un apmācības pirms projekta prezentācijā, bet veids, kā tas notiks, ir atšķirīgs no visiem iepriekšējiem gadiem," par šī gada forumu stāsta Zane Balčus. Parasti uz forumu Rīgā ieradās vairāk nekā kino 100 profesionāļi no dažādām valstīm. Šogad Rīgā klātienē būs tikai divi konsultanit no Dānijas, viņi darbosies foruma studijā. "Par filmu programmu vēl ilgi cerējām, ka varēs izrādīt kinoteātros, tomēr, ņemot vērā, cik maz cilvēku šobrīd drīkst atrasties zālē viena seansa ietvaros, nevar atļauties paralēli īrēt piecas zāles, lai parādītu filmas tik daudz skatītājiem, kā būtu gribējuši, pieņēmām lēmumu, ka galvenā izrādīšanas platforma ir lapa flimas.lv," skaidro Zane Balčus. Filmas varēs skatīties noteiktos seansos konkrētos laikos. Ir divi seansi klātienē - atklāšanas seanss, kas notiks ar tiešsaistē, Spīķeru kvartālā būs brīvdabas seansi Baltijas jūras dokumentālo filmu forums ik septembri Rīgā pulcē vairāk nekā 100 kino profesionāļu topošu filmu projektu tirgū, savukārt plašākai publikai piedāvā jaunāko dokumentālo filmu skati. Šogad vairums foruma pasākumu notiks tiešsaistē, un filmas līdz ar to būs pieejamas skatītājiem visā Latvijā. Foruma filmu programmu 1. septembrī paralēli tiešsaistē www.filmas.lv un klātienes seansā kinoteātrī K.Suns atklās Sandensas kinofestivālā apbalvotā rumāņu režisora Radu Čorničuka filma “Mājas” (Acasa, My Home, 2020) par pārmaiņām kādas deviņu bērnu ģimenes dzīvē, kad nekonvencionālu dzīvi dabas tuvumā Bukarestē viņi ir spiesti iemainīt pret sociālā dzīvokļa šaurību un sekošanu sabiedrības diktētiem noteikumiem. Pēc filmas būs skatāma režisora Radu Čorničuka saruna ar kinoteātra “Kino Bize” direktoru Māri Prombergu. Iepazīstinot ar topošo filmu par kino režisoru Juri Podinieku, Antra Cilinska atgādina, ka šogad Jurim Podniekam būtu 70.dzimšanas diena. "Un tas arī ir labs iemesls, lai atcerētos viņa filmas un runātu par viņu. Viņš arī to ir pelnījis. Pēc lielām pārdomām inspirējām filmas projektu un par režisori uzaicināju Annu Viduleju," atklāj Antra Cilinska. Diskusijās par filmas veidošanu pieņemts lēmums, ka filmā Juris Podnieks pats stāstīs par sevi. Tas ir liels izaicinājums. Tāpēc šobrīd cenšas meklēt visus ierakstus, kur viņu var redzēt un dzirdēt. Stāsta pamatā ir pāris ļoti vērtīgas intervijās.  "Šķita tā Jura klātesamība ir ļoti būtiska lieta. Viņa runā un stāstos bija zināms spēks, kas nāca no viņa kā jaudīgas personības. To arī ļoti vēlamies filmā likt kopā ar to, ko viņš darīja," atzīst Andra Cilinska. "Stāsts par viena cilvēka dzīvi, kurš aizrāvās ar kino, un aizrāvās tiktāl, ka faktiski dzīvē neko citu vairs nedarīja un negribēja darīt. Fanātisms, radošā cilvēka gars un šaubas, pretrunas. Nav jau tā, ka viņš visu zināja, kā vajag." Filmu veidojot, ņemtas talkā arī viņa piezīmes un dienasgrāmatas un stāsts būs ļoti personisks. Filma ir iekļauta Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma tirgus sadaļā. Ar to iepazīstinās nozares profesionāļus. Pirmizrāde paredzēta 2020.gada beigās.      

Studijā notikumus komentē bijušais Saeimas deputāts, ārsts Hosams Abu Meri un Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents Gints Amoliņš. Šiītu un sunnītu pretstāve Lielā šķelšanās, kuras rezultātā islāms sadalījās šiītu un sunnītu novirzienos, notika jau šīs reliģijas rītausmā - Mūsu ēras 7.gadsimtā, vien dažas desmitgades pēc pravieša Muhameda nāves. Tās pirmcēlonis bija varas cīņa starp pravieša Muhameda pēcnācējiem un konkurējošajiem klaniem milzīgajā teritorijā, kuru sev šai laikā pakļāva islamticīgie arābu karotāji. Gadsimtu gaitā par sunnītisma galveno balstu kļuva Persija, savukārt sunnītu apdzīvotās teritorijas Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā nonāca turku Osmaņu impērijas sastāvā, un Osmaņu sultāni kopš 16. gs. bija arī sunnītu kalifi. Pēc Osmaņu impērijas sabrukuma Pirmā pasaules kara rezultātā šķita, ka islāma reliģija zaudē idejiskajā konkurencē ar arābu nacionālismu, sekulārismu un sociālistiskām tendencēm, un gadsimtiem senās pretrunas islāma iekšienē tiks piemirstas, vienojoties cīņā pret šiem modernajiem pretiniekiem. Tomēr norises Tuvajos Austrumos 20. gs. otrajā pusē no jauna uzpūta senā ienaida liesmas. Daudzi pētnieki par kritisko lūzuma punktu uzlūko Islāma revolūciju pārsvarā šiītu apdzīvotajā Irānā 1979. gadā. Jaunā Irānas Islāma republika un tās līderis, no vienas puses, sludināja islāma ekumēnismu, taču arī pozicionēja Irānu kā revolucionāru ticības atjaunošanas spēku iepretim citiem Tuvo Austrumu režīmiem, kuru līderi pamatā nāca no sunnītu kopienas. Irāna vēlējās eksportēt savu islāma revolūciju uz citām reģiona valstīm. Tas izraisīja pretstāvi ar Saūda Arābiju, kuras valdošā dinastija pārstāv konservatīvu sunnītisma novirzienu – vahabītismu, kas šiītus uzlūko kā ticības atkritējus. Šī pretstāve ir aktuāla joprojām, un, lai arī starp abām valstīm nekad nav izcēlies tiešs konflikts, abi režīmi reģionā atbalsta dažādas militārās grupas, kas cīnās savā starpā. Īpaši tas jūtams Irākā, kur konflikts aizsākās 1980.gadā, kad Irākas autoritārais līderis Sadams Huseins, sākotnēji arābu nacionālisma adepts, uzsāka karu pret Irānu un plašas represijas pret Irākas šiītiem, sevi pozicionējot kā „īstenās ticības” aizstāvi. Līdz ar Huseina režīma iznīcināšanu 2003. gadā Irākas šiīti, kuri šai valstī ir lielākā reliģiskā grupa, ieguva nozīmīgu lomu politikā, taču agrāk dominējušo sunnītu pretestība lielā mērā ir pamats joprojām gruzdošajam konfliktam šajā valstī. Vēl viens notikums ar būtisku ietekmi bija padomju iebrukums Afganistānā 1979. gadā. Saūda Arābija kļuva par vienu no afgāņu atbrīvošanās cīņas galvenajiem atbalstītājiem, taču tās organizētajās nometnēs Pakistānā kaujinieki tika indoktrinēti fundamentāla sunnītisma garā. Vēlāk šie elementi pārcēlās uz citām islāma zemēm, kur izvērsa cīņu ne vien pret neislāma spēkiem, bet nereti arī pret šiītiem. Jaunu eskalāciju pretstāvei piešķīra Arābu pavasaris 2011. gadā, kad daudzviet valdošie režīmi un to pretinieki izmantoja reliģiskos motīvus savu atbalstītāju mobilizācijai. Bašara al Asada režīma konsekventi atbalstītāji Sīrijā ir šiīti alavīti, pie kuriem pieder Asadu klans, savukārt režīma pretinieki – sunnīti, kuri ir lielākā reliģiskā kopiena Sīrijā. Pilsoņkarā Jemenā galvenie pretspēki ir sunnītu dominētais feldmaršala Hādi režīms un šiītu Huti kustības nemiernieki; pašpasludinātā „Islāma kalifāta” teroristi ir fundamentālisti sunnīti, kuri daudzviet īstenojuši genocīdu arī pret šiītiem. Radikālas sunnītu grupas īstenojušas uzbrukumus šiītiem arī Pakistānā un Somālijā; savukārt galvenais šiītu „triecienspēks” Tuvajos Austrumos ir militarizētā kustība „Hezbollā” ar nozīmīgu iesaisti Sīrijas un Libānas iekšējos konfliktos. Kā vienīgā islāma valsts, kurā abi ticības novirzieni šobrīd mierīgi un līdztiesīgi līdzāspastāv, tiek minēta Azerbaidžāna. Libānas jaunā valdība Kopš vakardienas Libānai ir jauna valdība. Līdzšinējā Beirutas Amerikāņu universitātes datorinženierijas profesora Hasana Diaba kabinets tika izveidots pēc teju trīs mēnešus ilga politiskās nestabilitātes perioda, kas sekoja iepriekšējā premjera Sāda Hariri demisijai 29. oktobrī. Hariri aiziešanu, kā zināms, izraisīja plaši protesti pret valstī valdošo korupciju, interešu grupu ietekmi un valsts līdzekļu piesavināšanos uz vispārējā ekonomiskā stāvokļa straujas pasliktināšanās fona. Savā pirmajā uzrunā premjers Diabs pauda atzinību protestētājiem, solīja konsekventu vēršanos pret piesauktajām nebūšanām un pozicionēja savu kabinetu kā bezpartejisku tehnokrātu valdību. Patiešām, visi jaunie ministri ir akadēmiskās jomas vai konkrēto sfēru profesionāļi. Sešas no 20 ministriem ir sievietes, kas ir rekordliels skaits Libānai. Tomēr kabineta bezpartejiskums izraisījis tūlītēju skaļu apšaubīšanu no protestu kustības aktīvistu puses. Jaunā valdība tapusi, dominējošajām musulmaņu šiītu organizācijām Hezbollah un Amal vienojoties ar prezidenta Mišela Auna kristīgo Brīvo patriotisko kustību un tās sabiedrotajiem. Ārpus „spēles”, tādējādi, palikušas bijušā premjera Hariri partija „Nākotnes kustība”, kuru pamatā atbalsta musulmaņi sunnīti, un Progresīvā Sociālistiskā partija, kura pamatā pārstāv Libānas drūzu reliģisko kopienu. Protestētāji jau nodēvējuši Diaba kabinetu par „vienas krāsas valdību” un uztur spēkā prasības par prezidenta Auna demisiju un ārkārtas vēlēšanām. Vakar viņi atkal pildīja Beirutas ielas, pie kam izcēlās sadursmes ar policiju, protestētājiem laižot darbā akmeņus, petardes un nolauztas ceļazīmes, kārtības sargiem, savukārt, atbildot ar asaru gāzi un gumijas lodēm. Abās pusēs vakar ievainoti aptuveni 540 cilvēki Davosas forums vides problēmu zīmē Otrdien gadskārtējā, pēc skaita piecdesmitajā, Pasaules Ekonomikas forumā Šveices kalnu kūrortā Davosā pulcējās apmēram trīs tūkstoši no zemeslodes ekonomiski un politiski ietekmīgākajiem ļaudīm, tai skaitā apmēram tūkstotis miljardieru. Foruma pamattēma definēta kā „Ieinteresētās personas līdzsvarotai un ilgtspējīgai pasaulei”, tādējādi reaģējot uz bažām par vides situāciju un planētas nākotni, kas strauji pieņēmušās pēdējo pāris gadu laikā. Neilgi pirms foruma, 10. janvārī izdevums "The Guardian" publicēja zviedru vides aktīvistes Grētas Tūnbergas un vairāku līdzautoru sleju, kurā, cita starpā, pausts: „Vienīgā rīcība, kas nebūtu vērtējama kā nodevība pret dzīvību kā tādu, ir tūlītēja investīciju pārtraukšana fosilā kurināmā industrijā. Šodien tradicionālais bizness kļūst par noziegumu pret cilvēci. Mēs pieprasām, lai līderi uzņemas savu lomu šī neprāta izbeigšanā.” Kā liecina pirms foruma publicētais pārskata ziņojums, kurā kritiski vērtēts nozīmīgāko globālās industrijas spēlētāju veikums klimata pārmaiņu novēršanā, tā arī lielum lielais vairums Davosā izskanējušo tekstu, šis aicinājums vairs nav saucēja balss tuksnesī. Kā izdevumā "The New York Times" raksta Lourenss Duglass Finks, kura vadītā investīciju kompānija "BlackRock" pārvalda apmēram septiņus triljonus dolāru lielas investīcijas: „Mēs stāvam uz fundamentālas globālo finanšu pārveides sliekšņa.” Kā uzsver Finks, tie pasaules uzņēmumi, kuri nepārkārtos savu domāšanu atbilstoši atbildīgas vides politikas prasībām, agri vai vēlu ies bojā. Davosā šai ziņā izskanēja daudz labu apņemšanos. Lielāko naftas kompāniju pārstāvji vēstīja par kaitīgo izmešu mazināšanu ieguves procesā, investīcijām atjaunojamajos energoresursos, plastmasas atkritumu pārstrādē un ūdeņraža izmantošanā kurināšanai. Ķīmiskās rūpniecības giganti solīja attīstīt pārstrādātas plastmasas, ogļskābās gāzes un biomasas izmantošanu ķimikāliju ražošanai. Prognozējami uz šī fona kā baltā vārna izcēlās Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps. Viņa uzstāšanās Davosā tiek raksturota kā tipiska priekšvēlēšanu kampaņas runa, vien bez Amerikas republikāņu elektorātam domātajiem ksenofobiskajiem akcentiem. Prezidenta vēstījuma smagumpunkts bija plātīšanās ar Savienoto Valstu ekonomisko izaugsmi, neiztiekot arī bez noniecinošiem mājieniem vides aktīvistu virzienā, nodēvējot tos par „pastardienas praviešiem”. Un, kā uzskata daži eksperti, Tramps Davosā skaļi pateicis to, kas daudziem foruma dalībniekiem patiesībā ir „aiz ādas”. Hūvera institūta un Hārvarda universitātes pētnieks Neils Fērgusons intervijā resursam "Yahoo! Finance" piesauc par 2020. gada Davosas „netīro noslēpumiņu” – pasaules bagātnieku elite vēlās redzēt Donaldu Trampu ievēlētu vēl uz vienu termiņu, tikai „neviens to negrib teikt skaļi”.    

14.janvārī Latvijas Kara muzejā Muzeju biedrība aicināja savus biedrus un muzeju nozares profesionāļus uz forumu "Gada kopsavilkums. Neērtie jautājumi". Tā laikā tika apkopotas jaunākās zināšanas, pieredze un attīstības tendences Latvijas muzeju nozarē aizvadītajā gadā, kā arī norisinājās diskusijas par to, ko būtu nepieciešams pilnveidot un uzlabot muzeju darbā. Muzeju biedrības organizētā gada kopsavilkuma tikšanās notika jau otro reizi, taču šoreiz būtiski jauninājumi – darbs grupās un apspriestā kopsavilkumu prezentācijas no grupu vadītājiem. Forumā piedalījās ap 160 muzeja speciālistu.

Apsveicot Trešajos Ziemassvētkos un ar nepacietību gaidot Jauno Žurkas gadu, basketbola apskatnieks Valdis Valters ir studijā. Jūsu iecienītā sporta eksperta dienas kārtībā – Latvijas basketbolistu sniegums NBA. Īpašs stāsts par Anžeju Pasečņiku jeb AP. Foruma otrajā daļā Jautājumi & Atbildes.

© WDR 2019

Interviju par aktualitātēm uztura zinātnē un kā ēst un baudīt ēdienu ar prātu, sniedza diētas ārste Lolita Neimane. Foruma skatītājām Lolita sniedza dažādas atziņas, padomus un ieteikumus, kā ēst gudrāk, pārdomātāk, bet ar baudu, kā arī iepazīstināja ar izplatītākajiem mītiem par ēšanu, secinot, ka pats svarīgākais esot ēdiena apjoms un kaloriju skaits tajā. “Kad mēs ieraugām ēdienu, mēs kļūstam vājas” – norādīja diētas ārste, uzskatot šajā jomā būt stingrai pret sevi ir ļoti grūti. Taču ļoti nozīmīga loma tajā visā ir arī vecumam – jo vairāk gadu, jo mazāk kaloriju nepieciešams uzņemt palēninātās vielmaiņas dēļ. Tāpat Lolita dalījās ar šobrīd iecienītākajām diētām un viedokli, vai tās tiešām var palīdzēt sasniegt kārotos rezultātus.

Raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts veidotāji šoreiz ir devušies uz Valmieru, kur divas dienas norisinās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kuru ministru prezidents Krišjānis Kariņš nosaucis par unikālu pieredzes esenci, jo divu dienu garumā latviešu uzņēmēji no visas pasaules satiekas ar mērķi attīstīt un atbalstīt mūsu valsts uzņēmējdarbības potenciālu, tādējādi stiprinot Latvijas ekonomiku un konkurētspēju. Forumu rīko Pasaules brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, tāpēc arī mēs esam Valmierā un raidījumam atvēlēto laiku veltām sarunām ar uzņēmējiem un foruma dalībniekiem. Izzinām, par ko forumā diskutēts jautājumā par Latvijas konkurētspēju, par to, ko Latvijas stāsts nozīmē mums pašiem un pasaulei un kā izglītībai Latvijā kļūt par ekonomikas dzinējspēku. Kāpēc Valmiera uzņem savās mājās uzņēmējus no visas Latvijas, atklāj Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Baiks. Pieredzes stāstus stāsta Jānis Bergs, “SAF tehnika” valdes loceklis, uzņēmējs un investors, kurš šobrīd strādā ASV; Oskars Stucis, “Karrikins Group” direktors ASV, savulaik aizbraucis studēt un nodibinājis savu uzņēmumu ASV; Pauls Miklaševičs, uzņēmējs no Kanādas, kurš šobrīd dzīvo un strādā Latvijā; Solvita Adamoviča uzņēmēja, kura pēc astoņu gadu ilgas prombūtnes Austrālijā, nu jau divus gadus atgriezusies un dzīvo Latvijā; Aleksandrs Čakste raksturo biznesa vidi Skandināvijā. Par uzņēmējdarbību Valmierā stāsta uzņēmuma “VALPRO” valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings un Alvis Sokolovs, metālapstrādes uzņēmuma “Baltma” valdes loceklis, Vidzemes augstskolā Inženierzinātņu fakultātes dekāns. Domas par forumu izsaka viens no Vītolu fonda dibinātājiem Vilis Vītols. Kādi bija foruma mērķi un vai tie ir īstenojušies aizvadītājās divās dienās, vērtē tā organizatori – Valda Liepiņa, Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāve, Ivars Slokenbergs, advokātu biroja "Slokenbergs PLLC" dibinātājs, komerctiesību advokāts, un Kristīne Saulīte, Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde.  

Šodien notiks pirmais onkoloģisko slimību pacientu forums "Pret vēzi kopā un bez bailēm". Foruma mērķis ir panākt straujākus uzlabojumus onkoloģijas nozarē, lai tā kļūst mūsdienīgāka un pacientiem draudzīgāka. Viens no foruma rīkotājiem ir arī biedrība "Soli priekšā melanomai". Tās dibinātāja Sondra Zaļupe intervijā Latvijas Radio 1 atzina, ka onkoloģija tieši vai netieši saista piekto daļu Latvijas sabiedrības, līdz ar to šī problēma ir aktuāla daudziem un tai ir jāpievērš lielāka uzmanība. Šobrīd neesot zināms – cik cilvēkiem ir melanoma, līdz ar to nav aplēses cik būtu nepieciešams līdzekļu šīs slimības ārstēšanai. Zaļupe arī norāda, ka pietrūkst finansējuma un iztrūkst statistikas datu, turklāt vēl aizvien liela daļa pacientu un arī ārstu nav pietiekami informēti par ādas vēzi.   Par onkoloģisko slimību pacientu forumu "Pret vēzi kopā un bez bailēm" plašāks stāsts raidījumā Kā labāk dzīvot.  

Atbalstīt un izglītot var ne tikai speciālisti, bet arī līdzcilvēki. Kā dažādas pacientu organizācijas var palīdzēt, ja nācies saskarties ar kādu no onkoloģiskajām saslimšanām, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro biedrības "Vita" vadītāja Irīna Januma, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģe ķīmijterapeite Signe Plāte, Kolorektālā vēža pacientu biedrības vadītājs Uldis Vesers un veselības firmas „Dziedniecība” Veselības grupas galvenā ārste ginekoloģijā Ingrīda Circene. Atzīmējot krūts vēža biedrības „Vita” 25.jubileju, 4.oktobrī Latvijas Universitātes Zinātņu mājā notiks īpašs pasākums – pirmo reizi tiek rīkots informatīvs un izglītojošs atbalsta forums onkoloģijas pacientiem un viņu tuviniekiem „Pret vēzi kopā un bez bailēm”. Foruma laikā ar valsts politikas veidotājiem un īstenotājiem plānots runāt par pacientu tiesībām un vajadzībām, sniegt informāciju un dalīties ar pieredzi par sabiedrības lomu vēža profilaksē un sabiedrības informēšanā. „Mēs kopā parādīsim, ka no sabiedrības ir jāizspiež bailes,” norāda Irīna Januma. „Ir jāieslēdz prāts, zināšanas, ticība saviem spēkiem un kopā mums ir uzdevums pārliecināt valsti, ka ir vērts ieguldīt onkoloģijas pacientos.” Šis būs onkoloģijas pacientu pirmais forums, kurā arī paredzēts izveidot rezolūcija, kas lūgs Saeimu atbalstīt onkoloģijas pacientu kustību. „Foruma uzdevums būtu noņemt stigmu, jo daudzi pacienti kautrējas. Kautrējas stāstīt tieši pozitīvos stāstus. Pacienti, kas iegūst pilnu remisiju, viņi nevēlas to afišēt. Tie pacienti, kuriem kaut kas nav paticis, viņi to afišē skaļi un aktīvi. Forums būtu pirmais ceļš parādīt, ka pacientu, kas ir izārstējušies, ir daudz, " atzīst Signe Plāte. Forums ir arī biedrības „Vita” jubilejas pasākums, bet Irina Januma aicina visus, kas grib sveikt biedrību, nenest ziedus uz pasākumus, daudz vairāk palīdzēs materiālais ziedojums biedrībai vai pārskaitījums ziedot.lv.

Atbalstīt un izglītot var ne tikai speciālisti, bet arī līdzcilvēki. Kā dažādas pacientu organizācijas var palīdzēt, ja nācies saskarties ar kādu no onkoloģiskajām saslimšanām, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro biedrības "Vita" vadītāja Irīna Januma, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģe ķīmijterapeite Signe Plāte, Kolorektālā vēža pacientu biedrības vadītājs Uldis Vesers un veselības firmas „Dziedniecība” Veselības grupas galvenā ārste ginekoloģijā Ingrīda Circene. Atzīmējot krūts vēža biedrības „Vita” 25.jubileju, 4.oktobrī Latvijas Universitātes Zinātņu mājā notiks īpašs pasākums – pirmo reizi tiek rīkots informatīvs un izglītojošs atbalsta forums onkoloģijas pacientiem un viņu tuviniekiem „Pret vēzi kopā un bez bailēm”. Foruma laikā ar valsts politikas veidotājiem un īstenotājiem plānots runāt par pacientu tiesībām un vajadzībām, sniegt informāciju un dalīties ar pieredzi par sabiedrības lomu vēža profilaksē un sabiedrības informēšanā. „Mēs kopā parādīsim, ka no sabiedrības ir jāizspiež bailes,” norāda Irīna Januma. „Ir jāieslēdz prāts, zināšanas, ticība saviem spēkiem un kopā mums ir uzdevums pārliecināt valsti, ka ir vērts ieguldīt onkoloģijas pacientos.” Šis būs onkoloģijas pacientu pirmais forums, kurā arī paredzēts izveidot rezolūcija, kas lūgs Saeimu atbalstīt onkoloģijas pacientu kustību. „Foruma uzdevums būtu noņemt stigmu, jo daudzi pacienti kautrējas. Kautrējas stāstīt tieši pozitīvos stāstus. Pacienti, kas iegūst pilnu remisiju, viņi nevēlas to afišēt. Tie pacienti, kuriem kaut kas nav paticis, viņi to afišē skaļi un aktīvi. Forums būtu pirmais ceļš parādīt, ka pacientu, kas ir izārstējušies, ir daudz, " atzīst Signe Plāte. Forums ir arī biedrības „Vita” jubilejas pasākums, bet Irina Januma aicina visus, kas grib sveikt biedrību, nenest ziedus uz pasākumus, daudz vairāk palīdzēs materiālais ziedojums biedrībai vai pārskaitījums ziedot.lv.

Baltijas drāmas forums šogad no 24. līdz 29.septembrim notika Viļņā. Iespaidi un emocijas pēc festivāla: studijā kritiķe Lauma Mellēna-Bartkeviča, Latvijas Kultūras Akadēmijas asociētā profesore Zane Kreicberga un žurnāliste Laima Slava. "Mēs vēlējāmies iepazīstināt ar jauno teātri. Protams, ar jaunajiem laiku pa laikam esam iepazīstinājuši, taču pārsvarā koncentrējamies uz labi zināmiem vārdiem. Ir vēlme parādīt labāko, kas jau savā ziņā zināms, nodibinājies teātrī," par Lietuvas izrāžu skates programmas izveidi stāsta kuratore Agne Polakaite. Programmas veidošanas process bijis salīdzinoši ilgs. "Festivālā vēlamies dot iespēju redzēt jaunos māksliniekus, dot iespēju viņiem parādīt sevi, viņu radošās spējas, viņu teātra valodu, paņēmienus, tēmas, kurās jaunie mākslinieki ieinteresēti un kuras viņiem rūp. Kas būtu interesanti ne tikai pašmāju skatītājiem, bet starptautiskajiem viesiem, kuri ar katru gadu aizvien vairāk un vairāk ierodas pie mums," turpina Agne Polakaite. Viņa arī min, ka rādīt tikai nacionālo dramaturģiju nav bijis skates mērķis, lai arī vienmēr seko, kas notiek Lietuvas oriģināldramaturģijā. "Mums galvenais ir iepazīstināt ar Lietuvas teātra veidotājiem. Vienu gadu mums trūkst oriģināldramaturģijas darbu, bet ir lietuviešu režisori, mākslinieki, scenogrāfi, aktieri. Teātris ir liela mašinērija, tās darbības lauks ir ļoti plašs. Runājot par nacionālo dramaturģiju, tas ir plašāks jautājums. Citi festivāli un citas iniciatīvas atbalsta un rūpējas par lietuviešu dramaturgiem," skaidro Agne Polakaite.

No 3. līdz 8. septembrim norisināsies Nacionālā kino centra rīkotais 23. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums (Baltic Sea Docs). Forums ir nozīmīgākais dokumentālajām filmām veltītais projektu tirgus Baltijas valstīs, kas ik gadu Rīgā pulcē vairāk nekā 100 profesionāļu, bet skatītājiem Latvijā piedāvā iepazīties ar ievērojamām pēdējo gadu filmām. Kultūras Rondo ar filmām iepazīstina foruma projekta vadītāja Zane Balčus un producente Ieva Goba. Ik gadu Rīgā (kinoteātrī “K.Suns”) – un nu jau septīto gadu arī Latvijas reģionu pilsētās – forums piedāvā augstvērtīgu dokumentālo filmu programmu. Trīs filmu izlase šogad tiks demonstrēta Cēsīs (Vidzemes koncertzālē “Cēsis”), Jēkabpilī (Jēkabpils Tautas namā “Kino mītne”), Liepājā (kinoteātrī “Balle”), Rēzeknē (Latgales vēstniecībā “Gors”) un Valmierā (kinoteātrī “Gaisma”). Foruma filmu skati Rīgā kinoteātrī “K.Suns” otrdien, 3. septembrī, atklās nīderlandiešu režisores un mākslinieces Saskijas Bodekes filma “Grīneveja alfabēts”. Ar festivāla programmu var iepazīsties Nacionālā kino centra mājaslapā.

Šta nakon što BiH nije imenovala delegaciju u Parlamentarnu skupštinu vijeća Evrope, pitali smo predsjednika Foruma građana Tuzla Vehida Šehića. IT sektor produbljuje saradnju s Univerzitetom u Sarajevu, no i dalje su sredstva za nauku nedovoljna za bilo kakav ozbiljan rad. Romanijski skorup – kajmak - način da se od vijekovne tradicije dobro živi i zaštiti brend.

Dr. Andreja Rihter, direktorica Foruma slovanskih kultur, ustanovljenega junija 2004, je bila izmed pobudnic njegove ustanovitve. Delovanje Foruma tako spremlja od njegovih zametkov, predvsem pa ga pomembno in vidno sooblikuje. V pogovoru z Markom Goljo je predstavila njegovo poslanstvo, delovanje, tudi financiranje, nekatere programe, za konec pa je odgovorila še na vprašanje o mestu in vlogi Foruma slovanskih kultur čez pet let. Vabljeni k posluašnju tukaj in zdaj. Foto: Marko Golja

Razvojno sodelovanje prispeva k bolj uravnoteženemu in pravičnemu svetovnemu razvoju, njegovo izvajanje pa odpira številna vprašanja. Kakšni so izzivi razvojnega sodelovanja, kateri so uspešni slovenski razvojni projekti in zakaj Slovenija ne izpolnjuje svojih zavez na tem področju? Gorazd Rečnik se je pogovarjal s doktorico Majo Bučar s katedre za mednarodne odnose na fakulteti za družbene vede, Ano Kalin iz Foruma za enakopravni razvoj in Albinom Keucem iz platforme Sloga, v studio pa je povabil Uroša Vajgla s sektorja za razvojno sodelovanje in humanitarno pomoč na Ministrstvu za zunanje zadeve.

Forumaši o naplažnih bitkah v zalivih, ki se jim baje posvečajo predvsem Slovenci. "Če ne bi vstala ob petih zjutraj in odnesla brisače na plažo, bi bila prisiljena ležati na soncu." Miha pri spletni pameti išče razmisleke o "brisačenju".

Forumaši so tokrat reševali težave šestnajsletnice, katere mama ne tolerira partnerjev južnjaških korenin.