Podcasts about programmas

Orķestra "Sinfonietta Rīga" mūziķi diriģenta Normunda Šnē vadībā sākusi gatavošanos franču 20. gadsimta komponista un diriģenta Pjēra Bulēza simtgadei, kas sadarbībā ar Parīzē bāzēto "IRCAM" centru koncertzālē "Lielais Dzintars" norisināsies 27. septembrī. Koncerts iecerēts kā viens no vērienīgākajiem Liepājas kā 2027. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas ieskaņas notikumiem. Sarunā "Klasikas" studijā Normunds Šnē akcentē Pjēra Bulēza personības šķautnes un viņa radošo centienu virzienus, no komponista izaugot par izcilu diriģentu. Pieskaramies viņa veidotajam "IRCAM" mūzikas izpētes centram Parīzē un laikmetīgās mūzikas ansamblim Ensemble Intercontemporain, kā arī novitātēm, kas pilnā spektrā būs sadzirdamas abos izvēlētajos opusos, ko klausītāji varēs baudīt Bulēza simtgadei veltītajā koncertā Liepājas "Lielajā dzintarā".  "Reizēm man liekas, ka par Bulēzu mums ir mazliet nepareizs priekšstats," teic Normunds Šnē. "Daudziem liekas, ka viņš ir stingrs, akadēmisks, ar nenormāli augstām prasībām, kas dzird partitūrā katru noti. Tā ir, protams, bet īstenībā viņa lielākā stihija varētu būt izaicinājums, kaut kādā ziņā protests. Neaizmirsīsim, ka viņš savā jaunībā rīkoja koncertzālēs skaņas akcijas pret koncertiem un to programmām, ja tie viņam šķita pārāk akadēmiski. Vienā no intervijām, kurā viņam ļoti patika stāstīt par sevi, par savu mūziku, par saviem estētiskajiem uzskatiem, Bulēzs saka, ka mūzika ir jāattīra no uzfrizētības, no pārliecīgās kārtības, kaut gan var teikt, ka visas viņa interpretācijas ir ārkārtīgi pārdomātas un sakārtotas, tajā pašā laikā viņš kā komponists savā ziņā iet tam pretī. Viņam tiešām ir izaicinošs raksturs – parādiet, vai jūs to varat! Parādiet, cik ātri jūs to varat nospēlēt! Bieži tempi ir uz izpildāmības robežas un no mūziķiem tiek prasīt mazliet spēja pārkāpt sev pāri un sasniegt jaunus apvāršņus." * Pjērs Bulēzs ir 20. gadsimta laikmetīgās mūzikas revolucionārs, kurš satricināja tradīcijas un līdz ar domubiedriem ieviesa jaunus skaniskās domāšanas veidus. Kā komponists, diriģents un domātājs Bulēzs atvēra durvis sonorikai, elektroniskajai mūzikai un radīja nākotnes mūzikas institūciju IRCAM (Parīze), kas kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem mūzikas izpētes institūtiem pasaulē. Spožs radītājs, nesaudzīgs diktators, varbūt ģēnijs.   Koncerta pirmajā daļā latviešu vijolniece Magdalēna Geka atskaņos Pjēra Bulēza skaņdarbu vijolei “Anthèmes II” (1997). Šajā darbā notiek nemitīga transformācija un jutīgs dialogs starp cilvēku un tehnoloģiju. Vijole savijas ar dzīvo elektroniku, kas reāllaikā transformē un atspoguļo instrumenta skaņu telpiski daudzdimensionālā ainavā. Programmas kulminācijā starptautiska solistu un skaņu meistaru komanda sadarbībā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga” diriģenta Normundu Šnē vadībā atskaņos vienu no Bulēza iespaidīgākākajiem un skaistākajiem skaņdarbiem “Répons” (1980–1984), kurā izmantoti dažnedažādi IRCAM ieroči – elektroniski instrumenti, skaņu sintēze, datorprogrammas, kas ļauj atskaņošanas laikā elektroniski strādāt ar skaņu.  Atskaņojums prasa īpašu telpas iekārtojumu un skaņu aparatūru, ko nodrošinās IRCAM speciālisti sadarbībā ar “Lielā dzintara” kolēģiem. Visiespaidīgākā klausīšanās pieredze būšot sēdvietās partera zonā, kurā klausītājus ieskaus gan mūziķi, gan skaņu aparatūra.  

No 6. septembra līdz 11. oktobrim dažādās Rīgas kultūrvietās notiks Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls 2025, kas arī piedāvās bagātīgu programmu ar senās mūzikas koncertiem, koncertlekcijām un garīgās mūzikas notikumiem, pulcējot augsta līmeņa māksliniekus no Latvijas un ārzemēm – viņu vidū Ēriks Bosgrāfs, Elīna Šimkus, Mauro Pinciaroli u. c., kā arī ansambļi "Collegium Musicum Riga", "Neymann Ensemble", "Régence Sonore", "Coloquio 6" un citi.  Par festivāla mērķiem, katra koncerta tēmu un viesu izvēli izvaicājām Rīgas Senās mūzikas centra vadītāju un festivāla producenti Aiju Dimzu un pūšaminstrumentālisti Elīnu Vidriķi. „Man programmā vai festivālā nav viena mīļākā mākslinieka, bet akcents varētu būt uz to, ka te satiekas latviešu klausītājiem zināmi un iemīļoti mākslinieki ar tiem, kurus mēs vēl nezinām, bet gribam iepazīt,” stāsta Aija Dimza. „Vienmēr vajag kaut ko mazliet zināmu, lai sirds ielīksmo un gribas padziedāt līdzi kādu āriju vai dziesmu, un arī izglītojošo faktoru, ko mēs kopīgi ar klausītājiem varētu atklāt.” Programmas pieteikumā redzams, ka festivālā būs gan Itālijas valdzinājums, gan stāsti par mīlestību, gan saulrieta krāsas un sarunas. Likumsakarīgs ir Intas Pīrāgas jautājums, vai festivāla tēmai tomēr nav lielas nozīmes, lai senā mūzika piesaistītu mūsdienu klausītāju. Aija Dimza smej, ka tas savā ziņā vairāk esot mārketinga jautājums. „Mēs kultūras piedāvājumu bieži vien ļoti lielā mērā izvēlamies ar acīm. Vai uzrunā tēma vai mākslinieks – tas bieži ir otršķirīgi.” Otra studijas viešņa Elīna Vidriķe festivālā uzstāsies kopā ar "Neumann Ensemble", un koncertā skanēs itāļu, venēciešu mūzika. "Cilvēkiem patīk Itālija, īpaši Venēcija, un viens no mūsu dalībniekiem ir īstens itālis no Milānas. Tad nu izlēmām, ka šoreiz vajadzētu kaut ko itālisku. (..) Es spēlēšu blokflautas un baroka fagotu." Sarunā arī par “Sustainable Eeemerging” rezidenci un Eiropas Savienības programmas "Radošā Eiropa" atbalstu, atbilstošām koncertvietām Rīgā un pārsteigumiem.

Rīgas dzimšanas dienas mēnesī galvaspilsēta aicina uz plašu „Rīgas vasaras” kultūras programmu. Ar ko pārsteigs „Rīgas vasara 2025”, cik plaši izvērtīsies svētki apkaimēs un ko izceļ svētku vizuālās zīmes, skaidrojam sarunā ar „Rīgas vasara 2025” producenti Madaru Gruntmani-Dujanu un vizuālā tēla autori mākslinieci Ellu Mežuli. Šogad Rīga svin 824. dzimšanas dienu, pasākumus, kurus šogad vieno sauklis "RakstuRīga". "Es arī iedvesmojos, jo izlasīju Vika dzejoli par Rīgu. Viņš ar vārda Rīga otru daļu ir diezgan daudz paspēlējies un izlocījis. "RakstuRīga", manuprāt, ir ļoti ietilpīgs vārds. Tas ir īpašības vārds, bet es tam esmu piešķīrusi darbības vārda īpašības," atklāj Madara Gruntmane-Dujane. ""RakstuRīga" ir tas, kas ir raksturs, kas ir Rīgas raksturs, un raksturu veidojam mēs, un bez mums, rīdziniekiem un pilsētas viesiem, raksturs Rīgai nebūtu. Tāpat "RakstuRīga" ir veltījums latviešu grāmatas piecsimtgadei ar pirmo rakstīto vārdu latviešu valodā. Un arī raksturīga, raksti kā ornaments un mēs kā ornamenti, Rīgas sastāvdaļa, kas veido arī visu. Programmas kontekstā noteikti šis vārds ir ļoti piestāvošs, jo mēs darījām visu iespējamo, lai šī programma būtu pēc iespējas dažāda, lai katrs varētu atrast sev tīkamu žanru, veidu, kā baudīt augusta mēnesi." Ella Mežule ir radījusi vizuālo identitāti "RakstuRīgai". "Manās rokās ir tā vizuālā valoda, un man šķiet, ka tas ir fantastisks veids: šis ir īstais brīdis un materiāls, kurā es varu atvērt mākslinieka studiju un parādīt, kas notiek tās aizskatuvē. Ja mēs savienojam tādus lielumus kā rakstīta grāmata, pirmā nodrukātā grāmata un pilsētas dinamiskā vide un mūsu iekšējais klimats, un daba, būtībā viss, ko mēs redzam, pirms kaut kas ir gatavs un pasniegts kā sagatavots, viss kaut kur rodas. Un savā vizuālajā valodā es izmantoju visu, kas notiek mākslinieku studijā, pirms tas ir gatavs," stāsts Ella Mežule. "Tāpat kā grāmata ir jāuzraksta un jāaiznes uz drukātavu, un jāiespiež, un cik tur ir cilvēku aizmugurē, kas to visu dara. Tāpat arī "RakstuRīgu" un visu pilsētas vidi veido visi cilvēki, kas mēs šeit esam. Mēs kopā esam tie svētki. Lai to izceltu ar vizuālo valodu, es izmantoju visu, kas paliek skiču līmenī - neapgrieztās malās, dažādās tehnikas, kas ir dažreiz nosmērēti, lai radītu sajūtu, ka viss joprojām ir tapšanas procesā. Mēs esam šeit, un mēs radam savu "RakstuRīgu" kopā."  Ar plašo Rīgas dzimšanas dienas mēneša piedāvājumu var iepazīties internetā.

Orķestris "Rīga" Lielās piektdienas koncerta programmā 18. aprīlī izvēlējies pašmāju un ārvalstu komponistu mūziku, kas estētiski un tematiski atbilstoša Lielās piektdienas kristīgajai tradīcijai. Programmas centrā – Uģa Prauliņa Stabat Mater pirmatskaņojums pārlikumā korim un pūšaminstrumentu orķestrim – skaņdarbs, kas 2019. gadā pasaules pirmaskaņojumu piedzīvoja tieši Lielajā Piektdienā Vinspīras centrā Edmontonā, Kanādā, bet Latvijā vēl nekad nav skanējis. Līdzās pirmatskaņojumam koncertā arī Viļņa Šmīdbera "Elēģija", Jēkaba Mediņa "Golgātas krusts", Johana Sebastiāna Baha un Antonio Lotti opusi. Koncertā, kuru tiešraidē piedāvās "Klasika", piedalīsies ar Rīgas kamerkoris Ave Sol, un pie diriģenta pults stāsies tā mākslinieciskais vadītājs un šīgada jubilārs Andris Veismanis, ar kuru "Klasikā" tiekamies jau šobrīd. Diriģents atklāj, cik daudz viņam savā laikā nācies pievērsties Stabat Mater un atbild uz jautājumu, vai šī forma pieprasa kādas kanoniskas likumsakarības, kas jāievēro. Viņš arī tuvāk raksturo Uģa Prauliņa Stabat Mater, kurā jūtamas folkmūzikas ietekmes, atzīmējot, cik svarīgi atskaņojumā domāt par balansu starp kora, solistu balsu un orķestra skanējumu. "Uģa Prauliņa darbā var just arī folkmūzikas iespaidu – interesants pavērsiens!" uzsver Andris Veismanis. "Zinot, kā Uģis vispār raksta – viņš folkmūziku nekad nepamet! Atceros viņa sākotnējo sadarbību ar grupu "Iļģi", darbojoties kā producentam un skaņu operatoram – šie ieraksti man ir neaizmirstams piedzīvojums! Šīs tēmas Uģī joprojām ir dzīvas un darbojas. Nedaudz viņa mūzikā vienmēr jūtu arī popmūzikas ietekmi, bet ne šī vārda sliktākajā nozīmē, bet gan formas ziņā, kur ir gan džezs, gan rokmūzika. Jo Uģis savulaik darbojies ar rokmūziku, un tas ir jūtams. Šis veids ir aktuāls arī paņēmienā, kādā "Stabat Mater" uzrakstīts pūtēju orķestrim. Un tas mani uzrunā." Sarunas turpinājumā diriģents raksturo Jēkaba Mediņa darbu "Golgātas krusts" un Antonio Lotti Crucifixus, ko koris dziedās a cappella, kā arī runā par Viļņa Šmīdberga "Elēģijas" un Sabīnes Ķezberes/Baha korāļprelūdijas iekļāvumu šajā Lielās piektdienas programmā. 

9. novembrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 3. stāva vestibilā izskanēs Valsts akadēmiskā kora “Latvija” koncertprogramma “Gleznainais romantisms”, kurā kori diriģēs Artūrs Švarcbahs, bet soliste būs vijolniece Paula Šūmane. Programmas centrā - angļu komponista Ralfa Vona-Viljamsa skaņdarbs “The Lark Ascending” (“Cīrulis padebešos”). Izskanēs arī  Anglijas vēstures, literatūras un dabas iedvesmoti šī autora opusi “Bushes and Briars” (“Caur krūmiem un ērkšķiem”) un “Three Shakespeare Songs” (“Trīs Šekspīra dziesmas”), kā arī austriešu komponista Gustava Mālera solodziesmas “Urlicht” (“Pirmatnējā gaisma”), “Die zwei blauen Augen” (“Divas zilas acis”) un “Ich bin der Welt abhanden gekommen” (“Esmu zudis šai pasaulei”), kuras jauktajam korim aranžējis Klituss Gotvalds. Sarunas ievadā Artūrs stāsta par savām attiecībām ar VAK "Latvija" un savu jauno statusu kā kormeistaram. Runājam par koncerta norises vietas meklējumiem un izvēli par labu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 3. stāva vestibilam. Tā kā programmas centrā būs angļu komponista R. Vona-Viljamsa un G. Mālera kormūzika, kura Latvijā neskan bieži, Artūrs atklāj, ka to iepazinis, dziedot Zviedrijas Radio kori un piedaloties dažādos kordiriģentu konkursos. Paula dalās ar savu līdzšinējo pieredzi, sadarbojoties ar kori, un atklāj savu skatījumu uz skaņdarbu " The Lark Ascending"; uzzinām, ka koncertā viņas vijole būs dzirdama arī J.S. Baha un E. Izaī skaņdarbos, kuri labi papildinās kopējo šī koncerta noskaņu. Artūrs Švarcbahs: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, manuprāt, ir ļoti atbilstošs šai koncertprogrammai. Kad dziedāju Zviedrijas Radio korī, man bija pirmā īstā sastapšanās ar šāda veida mūziku - gan ar Gustava Mālera dziesmu pārlikumiem, gan ar “The Lark Ascending”. Jau tad nodomāju, ka ļoti vēlētos kādu dienu nevis pats dziedāt, bet būt priekšā korim, izpildot šos skaņdarbus. Paulas Šūmanes solo skaisti skanēs šajā lieliskajā Ralfa Vona-Viljamsa skaņdarbā, kas oriģinālā rakstīts vijolei un klavierēm, pēc tam komponists izveidojis pārlikumu vijolei un orķestrim. Varbūt tā klausītāji to visvairāk ir dzirdējuši. Šoreiz koris pildīs orķestra uzdevumus? Paula Šūmane: Jā, un es gribētu uzsvērt, ka šī versija ar kori ir kaut kas pavisam unikāls un īpašs - tas nav tikai pārlikums, bet tam ir pievienotā vērtība, jo korim ir dziedājums un teksts. Šis liriskais moments un dzīvas balsis - to, manuprāt, nekas nespēj aizstāt. Mēģinājumos, kad stāvu balsu ielenkumā un sajūtu tās vibrācijas, ir pilnīgi terapeitiska sajūta. Domāju, ka arī klausītāji to noteikti sajutīs. Tas ir burvīgi. Ko no vijolnieka prasa muzicēšana ar kori? Cik daudz jāspēj pielāgoties, mainīties, atkāpties vai gluži otrādi? Paula Šūmane: Ir atšķirības, noteikti. Instrumentālistiem mehānisms ir atšķirīgs, bet tieši balss un šī dzīvība, kas nāk no cilvēka, man liekas fascinējoša. Man ir jāuzasina savi jutekļi un spēlējot jāiztēlojas, ka es ar savu vijoli dziedu, vēl vairāk nekā es to parasti darītu.  

Krūts un dzemdes kakla vēzi var lieliski ārstēt, ja slimība tiek atklāta laikus. Te lieti noderētu vēža skrīninga programmas, ja vien sabiedrības atsaucība veikt pārbaudes būtu lielāka. Par sabiedrības informēšanas kampaņu „Atrodi laiku sarunai, lai dzīvotu ilgāk!” un šobrīd pieejamiem vēža skrīninga veidiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Pārbaudīt veselību mudina ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs, ginekoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Vija Veisa, onkoloģe-ķīmijterapeite, Latvijas Universitātes asociētā profesore Elīna Sīviņa un SPKC Pētniecības un veselības statistikas departamenta Reģistru pārraudzības nodaļas sabiedrības veselības analītiķe Renāte Putniņa. Lai mudinātu iedzīvotājus veikt valsts apmaksātos vēža skrīningus, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) oktobrī īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu “Atrodi laiku, lai dzīvotu ilgāk!”. Vairāku  nedēļu garumā cilvēki visā Latvijā tiks informēti, kāpēc ikvienam ir svarīgi regulāri, laicīgi atbilstošajā vecumā veikt krūts vēža, zarnu vēža, prostatas vai dzemdes kakla vēža skrīningu un kā šo pārbaudi veikt. "Es redzu, ja krūts vēža skrīnings ir palīdzējis atklāt daudz jaunu gadījumu. Es redzu sievietes, kas atnāk pie onkologa pēc skrīningā atklātas diagnozes. Bet attiecībā uz kolorektālo vēzi jāsaka, ka es nejūtu šo skrīninga ietekmi nemaz. Pacienti atnāk ar ielaistām slimības stadijām. Trešā, ceturtā stadija ir tas, ar ko es ikdienā strādāju. Pirmās stadijas audzējus var izoperēt, šos pacientus es neredzu, otrās stadijas - vairāk atkarīgs no audzēja bioloģijas, bet trešā un ceturtā stadija ir mans pacients. Diemžēl šie pacienti atgriežas vēl un vēl, mēs ar viņiem strādājam gadiem. Ja skrīnings Latvijā strādātu labāk, domāju, pacientu man būtu daudz mazāk," vērtē Elīna Sīviņa. Daudziem stāsts ir līdzīgs, ka jutušies labi, bet pēdējos mēnešos krities svars, sievietes pirmajā mirklī ar to ir apmierinātas, tad parādījušies citi nespecifiski simptomi. kad simptomi ar vien pieaug, cilvēks veic slēpto asiņu testu, citus izmeklējumus un atklāj visai bēdīgu ainu. Visi kā viens saka, ka būtu veikuši testu, ja būtu saņēmuši uzaicinājumu, ja būtu zinājuši. Vija Veisa, atsaucoties uz pētījumu, norāda, ka cilvēku sniegtās atbildes liecina, ka viņi neveic skrīninga pārbaudes, jo nav sūdzību. "Īstenībā tieši tas ir labi, tas ir brīdis, kad atsaukties un veikt šos skrīninga testus, tad, ja kaut ko atklāj, tas ir ļoti agrīni, tā iespējams ir tikai riska grupa un prognoze, ka viss var būt ļoti labi, ir ļoti iespējama. Tas, ka man nav sūdzību, ir lielisks brīdis skrīningam," atzīst Vija Veisa. Ainis Dzalbs piekrīt, ka koloroktālā vēža skrīnings ir aktuāla problēma. Bet ārsts nevar palīdzēt, ja cilvēki nav gatavi iesaistīties analīžu veikšanā. Speciālisti atzīst, ka profilaktisko pārbaužu veikšanai būtiski ir atgādinājumi, zināšanas un pacientu izglītība, pātagas princips nedarbosies, tas var būt tikai īstermiņa risinājums. Kad jāveic skrīnigs? Dzemdes kakla vēža skrīningu sievietēm veic no 25 gadu vecuma. Reizi trijos gados savas deklarētās dzīves vietas adresē vai e-adresē sieviete saņem uzaicinājumu veikt testu.  Mamogrāfijas [krūts vēža] skrīningu veic no 50 gadu vecuma; reizi divos gados ir uzaicinājums veikt šo pārbaudi. Kolorektālā vēža skrīningu veic cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma. Šī testa veikšanas uzraudzību cenšas nodrošināt ģimenes ārsti. Testu jāveic reizi divos gados. Vīriešus arī aicina veikt priekšdziedzeru audzēju agrīnu diagnostiku. Tās ir asins analīzes, kur nosaka PSA līmeni.

Raidījumā Pievienotā vērtība par riska kapitālu, kuru ir tendence saukt par iespēju kapitālu. Kā tādi pavasarīgi asni cita pēc citas parādās aizvien jaunas iespējas un atbalsta programmas gan jau nobriedušu uzņēmumu attīstībai, gan arī vēl zaļiem jaunuzņēmumiem. Tostarp šo sev netipisko risku sāk uzņemties arī bankas.  Viena no kapitāla pasaules neapgāžamām patiesībām ir, ka nauda jeb kapitāls ražo vēl vairāk naudas. Ne velti pēdējā laikā bankas daudz kritizētas par to, ka nepietiekami kreditē un finansē Latvijas tautsaimniecību un tā neaug tik strauji, kā varētu. Jauniem uzņēmējiem, jaunām idejām piesaistīt naudu ir grūti un teju neiespējami. Bet sāk parādīties pozitīvas iezīmes, ka situācija mainās, iespējas – gan valsts politikas radītas, gan arī no tradicionālo spēlētāju puses.

No 5. līdz 11. aprīlim norisināsies 28. Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls "2Annas". Šogad festivāla galvenā tēma ir "Prāts", aplūkojot cilvēka prāta nebeidzamo konfliktu ar sevi, spējas un radošo potenciālu. Kultūras rondo par plašo festivāla programmu izvaicājam Programmas direktori Laimu Graždanoviču un Vidējā garuma filmu programmu kuratori Daci Čauri un Sofiju Annu Kozlovu, žurnāla “Tvērums” redaktori un īsfilmu programmu līdzautori. Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls "2Annas" savu pastāvēšanas gadu gaitā atspoguļo neatkarīgās Latvijas un īsmetrāžas kino vēsturi un piedāvā jaunāko īsmetrāžas kino piedāvājumu no vairāk nekā 90 valstīm. Īpaši atlasītā konkursa programmā skatītāji varēs iepazīt aktuālo pasaules un Baltijas valstu kino. Festivāla veidotāji vēlas izglītot un iedvesmot cilvēkus būt klātesošiem kino pasaulē, jo tā ir kontrastaina un tai nav noteiktu robežu. Tāpat ik gadu festivāla programmā īpaša vieta atvēlēta kino industrijas pārstāvjiem. Ik gadu īsfilmu konkursā tiek iesniegti aptuveni 2000 filmu pieteikumi, no kuriem konkursa skatēs tiek demonstrētas aptuveni 60 filmas.

Zviedrijā dzīvojošā mūzikas producente un dziedātāja Kristīne Botros apvienojusies duetā ar pianistu Vestardu Šimku. Kopā mūziķi ir radījuši sešus skaņdarbus, kas savieno klasiskās, popa un elektroniskās mūzikas elementus. Saruna ar mūziķiem Kultūras rondo. Viņu sadarbības projekts "CŌNSENTIŌ" pirmoreiz izskanēja 2023. gada maijā Stokholmā un tika apbalvots ar "JM International" balvu kā inovatīvākais projekts klasiskajā mūzikā. "Programmas nosaukumam izvēlētais vārds "cōnsentiō" tulkojumā nozīmē vienoties, harmonizēties, saskanēt kopā. Šis vārds, kad runājām, kā šo brīnumu nosaukt, visvairāk rezonēja, jo mēs nākam no tik dažādām pasaulēm, no klasiskās mūzikas un es vairāk no populārās un elektroniskās mūzikas. Esam atraduši muzikāli tādu punktu, kurā varam vienoties," skaidro Kristīne Botros. Vestards Šimkus atzīst, ka šī ir ideja, kurā labprāt piedalījies. "Man ir liela nostalģija pēc laikiem, kad klasiskā jeb akadēmiskā mūzika un populārā mūzika nebija tik tālas pasaules. Tas ir laiks pirms gadiem simts vai mazliet mazāk. Tas ir laiks, kurā profesionalitāte un talants bija noteicošie tajā, kas tā ir par mūziku, vai tā ir laba un klausīšanās vērta. Ne tik ļoti nošķirti bija šie žanri. Šī saprašanās un dažādu pasauļu harmonizēšana man šķita ļoti interesanta un simpātiska ideja, kurā labprāt piedalījos. Tāda mūsdienu popmūzikas estētikas pārtulkošana akadēmiski pierakstītas mūzikas valodā mani ir interesējusi labi sen, krietni pirms sadarbības ar Kristīni," atklāj Vestards Šimkus.

"Klasikā" tiekamies ar Aleksandru Špicbergu un Māru Špicbergu, lai plašāk runātu par 3. janvārī Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā, bet 7. decembrī Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā ar jaunu programmu atgriežas projekts "Laiks. Tu. Lūgšana." Šoreiz tā moto ir "LAIMES FLAUTA | Laiks. Tu. Lūgšana".  Koncertuzvedumā piedalīsies dziedātāja Aleksandra Špicberga un vīru vokālā grupa, flautists Andis Klučnieks, ģitārists Vladimirs Kudrins un sitaminstrumentālists Elvijs Endelis. Jaunajā koncertprogrammā, līdzīgi kā pirmajā propgrammā "Laiks. Tu. Lūgšana. Dziedājumi un Arvo Perts", skanēs dažādu gadsimtu un tradīciju baznīcas dziedājumi un lūgšanas dažādu pasaules tautu valodās. Koncertā skanēs dziedājumi spāņu, grieķu, armēņu, baznīcslāvu un latviešu valodā. Programmas vadmotīvs – cilvēka iekšēju cīņu ceļš, visa mūža garumā meklējot Patiesību. Līdzīgi kā iepriekšējā programmā, dziedājumi mīsies ar instrumentālām skaņu gleznām. Šoreiz galvenajā lomā – FLAUTA! Patiesi! Ne jau viss cilvēka dvēselē notiekošais ir izsakāms vārdos! Pašos tās dziļumos mītošo, šoreiz ļauts izdziedāt flautām un stabulēm, izcilā flautista, multiinstrumentālista Anda Klučnieka sniegumā. Koncertprogrammā klausītāju sagaida arī vairāki pārsteigumi – Latvijā maz pazīstami opusi no Latīņamerikas, Spānijas un Āfrikas. Dienvvidzemju kolorītu un temperamentu palīdzēs uzburt izcilie mūziķi – Vladimirs Kudrins un Elvijs Endelis. Emocionālajā gara pārdzīvojumā klausītāja ceļabiedre un vienlaikus atskaites punkts būs GAISMA, ļaujot piedzīvot līdzpārdzīvojuma, atmiņu un jaunu atklāsmju mirkļus. Gaismu režija - Ivars VĀCERS. "Pirmais projekts - "Laiks. Tu. Lūgšana." - saņēma augstu klausītāju un mūzikas kritiķu novērtējumu. Izskanējuši jau astoņi šīs programmas koncerti! Tas deva ierosmi iesākto turpināt. Pasaules tautu garīgo dziedājumu klāstā ir tik ārkārtīgi daudz muzikālo opusu, kas klausītājiem Latvijā ir maz zināmi. Mūsu mērķis ir meklēt un atrast kopsaucējus – vienojošo. To, kas uzrunā un stiprina cilvēkus visā pasaulē, neatkarīgi no tautības, dzimuma, vecuma, jo vairāk par visu šodien pasaulē, tostarp, mūsu Latvijā, nepieciešami garā stipri, vienoti ļaudis," teic koncerta radošā komanda. Sarunā ar māti un meitu jeb Māru un Aleksandru Špicbergām – par to, ka emocionāli piesātināto programmu veidos no dažādām pasaules malām nākuši dziedājumi, un vairumam no tiem nav pieejamas notis, tāpēc melodijas nācies fiksēt un pēc tam arī aranžēt pašai Aleksandrai. "Programmas centrā ir cilvēka dzīvesstāsts visa mūža garumā, Patiesību meklējot. Viņa ceļš ritēs no sirma vecuma līdz bērnībai," uzsver koncerta veidotājas.

26. decembrī Livonijas ordeņa pilī Ventspilī izskanēs komponista Valda Zilvera autorkoncerts “Ziemas pasakas”, kurā viņa oriģinālkompozīcijas izdziedās Ventspils Kultūras centra sieviešu koris “Venda”. Koncertā pie klavierēm būs arī pats autors, piedalīsies aktieris Raimonds Celms un instrumentālā grupa. Programmas centrā - jaundarbs “Ziemassvētku mistērija”, kas tapis, komponistam iedvesmojoties no Ventspils Livonijas ordeņa pils akustikas un tās arhitektūras. “Unikāla akustiskā telpa, kura tiks izmantota  arī kā mūzikas izteiksmes līdzeklis, izvietojot kora balsu grupas dažādās  pils vietās, tā radot tikai Ventspils pilij raksturīgu skanējumu! Jaundarbā izmantoju latīņu tekstu, kas vēsta  par mūžīgām garīgām vērtībām un muzikālās alūzijas gan par viduslaikiem un mūku dziedājumiem, gan mūsdienām raksturīgas tēmas” – saka komponists Valdis Zilveris, kurš savulaik absolvējis Ventspils Mūzikas vidusskolu, bet šogad nosvinēja savu 60. dzimšanas dienu. 1975. gadā izveidotais Ventspils sieviešu koris “Venda” šī gada Dziesmu svētku “Koru karos” saņēma Lielo balvu, to vada Anitra Niedre un Rudīte Tālberga, kura telefonintervijā stāsta par sadarbību ar komponistu, komandas garu un ieceri "Ziemassvētku mistērijas" laikā apdzīvot visu Ventspils Livonijas pili no pagraba līdz bēniņiem. Valdis Zilveris atklāj, vai šis autorkoncerts ir turpinājums viņa dzimšanasdienai vasarā un domāts kā parāda atdošana klausītājiem. Uzzinām par Valda sadarbību ar koriem un iepazīšanos ar " Vendu", par atteikšanos no vēsturisko faktu izmantošanas “Ziemassvētku mistērija” un Ziemassvētku brīnumiem Valda dzīvē šobrīd. Inta Pīrāga: Cik noprotu, domas par mistēriju raisījās, esot pilī ar bagāto vēsturi. Vai tev bija izdevība tur pabūt arī vienam, arī brīžos, kad tur nav gaismas, naktī? Valdis Zilveris: Naktī diemžēl nebiju (smejas). Tiešām liels paldies Rudītei un Anitrai. Mēs pavasarī aizgājām uz pili. Ik pa brītiņam kādā stūrītī nozudu no meitenēm, lai mazliet uzķertu šīs pils vibrācijas un vēsturisko enerģētiku, kas nāk no sienām. Vieta, kurā agrāk bija baznīcas telpa, - ļoti iespaidīga. Pēc šī brauciena man iespaidu bija ļoti daudz, es ilgu laiku tikai domāju un uzmetu kādus muzikālos materiālus. Bija vajadzīgs laiks, lai šī ideja nobriestu. Vai strādājot pie šī darba, ņēmi vērā kādus pils vēsturiskos notikumus? Kā pie tevis atnāca teksts? Saprotu, ka tas ir latīņu valodā. Vispirms man bija doma izmantot arī kādus vēsturiskos notikumus, bet tad mēs runājām ar ļoti radošu, talantīgu režisori Initu Pelsi, un tad arī no šīs idejas atteicāmies. Šīs mistērijas pamatā tomēr ir garīgs raksturs un ne tikai atbilstošs Ziemassvētkiem, bet jebkuram laikam. Kad mācījos konservatorijā pie sava izcilā skolotāja Paula Dambja, viņš manu uzmanību pievērsa Karla Orfa mūzikai. Man jau studiju laikā bija tāds sapnis - ja es spētu uzrakstīt kaut ko tik fantastiski skaistu un grandiozu kā Carmina Burana… (smejas) Laikam šis sapnis man ir mazliet pietuvojies. Redzēs, kā būs izdevies, bet jau 40 gadus dzīvoju ar šo sapni. 

Raidījumā Pievienotā vērtība stāstām par lielu investīcijas projektu īstenošanu, valsts atbalstu un, protams, ielūkojamies arī mūsu pašu investīciju portfeļos un līdz ar to arī tajā, kas notiek Baltijas biržā. Valsts atbalsta programma lieliem investīciju projektiem. Ar to ne viens vien saista cerības noķert labklājības līmenī veco Eiropu kaut cik pārskatāmā nākotnē. Pieņemot nākamā gada budžetu, šīs programmas turpināšanai piešķirti 70 miljoni eiro un jau atvērta pieteikšanās. Programmas būtība – uzņēmēji lieliem, dārgiem daudzmiljonu investīciju projektiem, tādiem, kas virs 10 miljoniem, var dabūt 30% atbalstu no valsts jeb kā to sauc oficiāli – kapitāla atlaidi. Trešajā kārtā pie atbalsta varētu tikt aptuveni 10 uzņēmumu rēķina Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis. Pirmās divas kārtas šai programmai jau ir aiz muguras un secināms, ka uzņēmēju interese ir lielāka nekā atbalsta iespējas. Līdz šim atbalsta programmā ir pieņemti 13 pozitīvi lēmumi par atbalsta piešķiršanu par kopējo attiecināmo izmaksu summu 260 miljonu eiro apmērā un ar pieteikto kapitāla atlaidi 69,9 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus vērtēšanā ir vēl deviņi investīciju projekti par kopējo investīciju summu 221,5 miljoni eiro un pieteikto kapitāla atlaidi 63,9 miljoni eiro. Par šiem vērtēšanā esošajiem gan amatpersonas jau runā kā par faktiski atbalstītiem projektiem, kur vairs tikai formalitātes jānokārto. Pirmo kārtu rezultāti ir labi un rāda, ka atbalsts strādā, vērtē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietas izpildītāja Iveta Strupkāja.

Šajā epizodē cepamies un analizējam iemeslus kāpēc labbūtības programmas un piedāvātie risinājumi mēdz nestrādāt. Kā vienmēr, es, Ilze Medne, kopā ar Elīnu Bulāni meklējam atbildes uz saviem jautājumiem un kā viesis pie mums ciemojas Laima Buša, Vesels birojs vadītāja. Šomēnes kopā ar Stebby aktualizējam labbūtības tēmu un nolēmām iekļaut arī epizodi, kurā mēs parunājām arī par to, par ko parasti nerunā. Organizācijas mēdz tērēt kaudzi naudas, lai piedāvātu dažādus labbūtības risinājumus, ar mērķi palīdzēt darbiniekiem justies labāk, lai tiktu pamanīti darba tirgū un uzslavēti, taču bieži vien ar labbūtības aktivitātēm cenšas novērst sekas, nevis ķeras pie cēloņiem, tādā veidā uzliekot papildus slodzi darbiniekiem, Klausies jaunāko epizodi un uzzini:Kas ir biežākie iemesli kāpēc labbūtības risinājumi nenes gaidītos rezultātus?Kā domāt par labbūtību un ko nozīmē "būvēt māju no pamatiem"Kāpēc labbūtības pamatā ir kvalitatīvi dati un kā tos izmantot?Kas aktuāls labbūtības risinājumos un ko organizācijas meklē?*“Stebby” ir lielākā individualizētu labsajūtas pakalpojumu platforma Baltijas valstīs, un to pašlaik lieto vairāk nekā 1500 uzņēmumu. Platformu izmanto vairāk nekā 150 000 lietotāju un 2000 partneru-pakalpojumu sniedzēju. Plašāka informācija pieejama mājaslapā www.stebby.lv

No 3. līdz 10. septembrim Rīgā, Limbažu novadā un citviet Latvijā notiks Nacionālā kino centra rīkotais 27. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums. Par programmas aktualitātēm un topošajiem filmu projektiem izvaicāsim projekta koordinatori Zani Balčus un režisores Elizabeti Gricmani un Ievu Ozoliņu.  

Sestdien, 15. jūlijā, sāksies sešpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls. Viena pēc otras tiks atklātas trīs vizuālās mākslas izstādes, bet plkst. 19.00 koncertzālē "Cēsis" dienu noslēgs Latvijas Radio kora programma „Dziesmas bez vārdiem”, kurā mūzika runās glezniecības valodā. Sigvarda Kļavas vadībā kopā ar sitaminstrumentālistu Miku Čavartu klausītājus vedīs ceļojumā glezniecisku skaņu pasaulē, ko veido unikālākais un pilnīgākais instruments – cilvēka balss. Līdzīgi kā glezniecībā, kur vērojama visdažādākās intensitātes otu triepienu un krāsu tekstūra, arī šīs programmas skaņražu mūzikas valodā sastopami visplašākā diapazona izteiksmes veidi. Skanēs komponistu Žibokles Martinaitītes, Džona Keidža, Andersa Hillborga un Santas Ratnieces mūzika. Kā nonācāt pie šādas koncertprogrammas, kurā mūzika, kā rakstīts anotācijā, runās vizuālās mākslas valodā? Bija sajūta, ka Cēsu Mākslas festivālam piestāvētu tāds skaņuraksts vai muzikāla izteiksme, kas regulāros koncertos varbūt nav tik bieži sastopama. Programmas, vismaz manā gadījumā, veidojas no vairāku sakritību kopuma. Daļai no šīs programmas mēs plānojam veikt ierakstu mūsu izdevējkompānijai Ondine, daļa skaņdarbu ir jau iegūlušies „zelta repertuārā”. Ja runā par Džonu Keidžu, šo laiku un viņa mūziku, mūsu pagājušgad izdotā plate plūca laurus tieši par mūsu izpildījumu, to, kā mēs redzam šo Džona Keidža provokāciju. Es nevis lielos, bet apmēram stāstu, kā veidojās programma. No vienas puses, tie ir dažādi autori, bet viņi visi runā ar cilvēka balsi kā brīnumainas skaņutelpas veidotāju. Tā caur un cauri būs balss veidota mūzika, kuras spēles noteikumi ir daudz tuvāki orķestrālai krāsai nekā dziesmai. Plānojam šo programmu vēl attīstīt ar dažādiem izteiksmes paņēmieniem, bet tas lai paliek mans mazais noslēpums. Noslēpums provocē uz citām sajūtām. Ja ar to sapratīsim, ka šī būs kormūzika, kurā nav valodas un vārdu, tas būs tas vēstījums, ko es vēlos pateikt.  Koncertprogramma ar diezgan gleznainu muzikālās valodas ievirzi ļoti labi saskan ar Cēsu Mākslas festivāla pirmās dienas programmā paredzēto trīs izstāžu atklāšanu, taču šajā koncertā otas un krāsas būs koristu balsis un sitaminstrumenti. Kā instrumenti papildinās kori? Vai varbūt būs tieši otrādi? Līdzīgā koncertā jau esam muzicējuši kopā ar Miku Čavartu. Tas ir brīdis, kurā šajā muzikālajā dialogā sarunājas kora balsis un muzikālās gleznas veidojošā mūzika un perkusionists, kas spēlē ar pagalam neikdienišķiem un netradicionāliem perkusiju instrumentiem. No mēģinājumiem man iesēdusies sajūta, ka tās ir viena otru papildinošas lietas un koncertprogrammu attīstošas lietas. Miks spēlēs uz ļoti interesantiem skaniskiem dēļiem ar nosaukumu klangas, otra instrumentālā palete būs ar daudziem dažādu izmēru gongiem. Perkusijas noteikti koncertprogrammā ienesīs savu jaunu etapu un nogriezni. Man patīk, ka programma ir viens stāsts un viena dramaturģiska līnija. Ceru, ka arī klausītājiem ceļš būs redzams. Par Džonu Keidžu mums nu ir skaidrs, bet cik labi Latvijas Radio koris ir pazīstams ar Žibokles Martinaitītes un Andersa Hillborga vārdiem un viņu mūziku? Hillborga opusa nosaukumu nevar izlasīt, jo tas ir dažādu burtu sakopojums. Kādu laiku tas bija viņa vienīgais kora opuss, tagad vēl daži ir nākuši klāt. Kora repertuārā tas ir viens no skaņdarbiem, ar kuru starptautiskā arēnā cenšamies rādīt, ko ar cilvēka balsi var izdarīt. Mūzika ir caurcauri minimāla un eskētiska, bet tās skaņu bilde brīžiem ir ļoti fascinējoša. Programmā nav pieminēts vēl viens uzvārds – mūsu pašu Santa Ratniece, kura arī ar mazu bezvārdu skaņu glezniņu tiks pārstāvēta. Skaņdarbu sauc „Pēcgaisma”. Tuvākajā laikā grasāmies ierakstīt Žibokles Martinaitītes albumu. Viņa mums raksta jaunu opusu, kurš solās būt gatavs augustā, lai septembrī mēs to šeit, Rīgā, varētu pirmatskaņot. Ļoti interesanta mūzika un ļoti interesanta meitene – viņa ir Ņujorkā dzīvojoša lietuviete, kas līdz šim kormūziku raksta ar sevis izdomātu valodu, patskanisko izteiksmību. Kad klausījos šo Hillborga opusu Latvijas Radio kora sniegumā, tad patiešām likās, ka tā ir mirguļojoša, gandrīz vai kosmiska mūzika. Keidžs, iespējams, visā šajā galaktikā ienāk ar solfedžējošiem un ne tikai skaņurakstiem, bet Martinaitīti dēvē par faktūras burvi, iluzionisti, kura, veidojot mūzikas telpu, to piepilda ar augstu spriedzi, klausītāju nostādot starp realitāti un pārpasaulīgiem stāvokļiem. Vai mūzika, ko šajā koncertā atskaņosiet, būs atbilstoša šim raksturojumam? Kad mūzikas pirmavots ir tava muzikālā fantāzija, nevis poēzija, vēstījums vai saturiskais ietvars, tad šī fantāzija liek spēlēties un to piepildīt ar savas valodas vai balss paņēmieniem. Atliek tikai fantazēt, ko tik visu ar cilvēka balsi nevar izdarīt. Manuprāt, tas nav tikai tāds triks, ko komponiste ir izdomājusi pamēģināt. Es jūtu, ka tas ir viņas muzikālās domāšanas veids, jo visi viņas kora opusi ir veidoti ar tādu kā instrumentālās domāšanas klājienu, kas mūsu korim, manuprāt, piestāv – katrai balsij ir atsevišķas skaņu un tembra iespējas, līdz ar to esmu pilnīgi pārliecināts, ka katram korim viņas skaņdarbi skan pilnīgi savādāk, jo tie veidojas no katra dziedātāja individuālās varēšanas, talanta un savpatības.  

Cēsu Mākslas festivāls un tā galveni akcenti – stāsta mūzikas programmas veidotājs Arturs Maskats un laikmetīgās mākslas izstādes „Tagadnes artefakti” kuratore Žanete Skarule. Cēsu Mākslas festivāls no 15. jūlija līdz 20. augustam ar Radio kora atklāšanas koncerta dziesmām bez vārdiem un laikmetīgās mākslas izstādi "Tagadnes artefakti" turpinās iedzīvināt Cēsu radošo un dizaina kvartālu "Rainis". Cēsu vāgneriāna ļaus piedzīvot operas "Zīgfrīds" koncertatskaņojumu, bet Pils parka estrādē baudīt Kārļa Lāča mūzikas teātra programmu. Līdzās muzikāls jaunatklājums – amerikāņu izcelsmes pianista Roberta Flaica solokoncerts, bet Cēsu Sv. Jāņa baznīcā "Schola Cantorim Riga" viduslaiku dziedājumi. Krāsu pasaule Raimonda Staprāna darbu ekspozīcijā un tehnoloģiju un vizuālās mākslas sinerģija Martina Vizbuļa izstādē, par festivāla programmu informē rīkotāji. 15. jūlijā festivāls tradicionāli iesāksies Laikmetīgās mākslas centrā ar izstādes "Tagadnes artefakti" atklāšanu. Turpinot aizvadītajā gadā aizsākto, arī šoreiz tiks izcelti vietējie un Baltijas mākslinieki – Oļa Vasiļjeva un Kristaps Ancāns, Augusts Serapins un Lina Lapelīte. Izstādes centrā būs mākslinieku dialogs ar telpu, tās vēsturi un apcerēm par iedomātu nākotni, vienlaicīgi apzinoties mūsu vietu laika un pasaules teritoriālajā kontekstā. Cēsu Izstāžu namā būs skatāma izstāde "Pārāk tuvu, pārāk tālu", kas iezīmēs latviešu mākslinieka – gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna tuvojošos 100 gadu jubileju, kas tiks svinēta 2026. gadā. Savukārt trešajā Cēsu Mākslas festivāla izstādē koncertzālē "Cēsis" mākslinieks Martins Vizbulis turpinās savus radošos meklējumus mikrokontrolieru un dažādu sensoru sinerģijā ar virtuālo realitāti, iesaistot skatītājus tiešā komunikācijā ar mākslas darbiem. Arī Cēsu Mākslas festivāla muzikālā programma iesāksies 15. jūlijā ar koncertu "Dziesmas bez vārdiem".  Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā un kopā ar sitaminstrumentālistu Miku Čavardu klausītājus vedīs ceļojumā glezniecisku skaņu pasaulē, ko veido unikālākais un pilnīgākais instruments – cilvēka balss. Līdzīgi kā glezniecībā, kur vērojama visdažādākās intensitātes otu triepienu un krāsu tekstūra, arī šīs programmas skaņražu mūzikas valodā sastopami visplašākā diapazona izteiksmes veidi. Skanēs komponistu Žibokles Martinaitītes, Džona Keidža un Andersa Hillborga mūzika. Koncerts sākotnēji bija paredzēts Cēsu Neredzīgo biedrības aktu zālē, bet lielās intereses dēļ pārcelts uz koncertzāli "Cēsis". Nedēļu vēlāk, 22. jūlijā, festivāls piedāvā iepazīt jauno un talantīgo amerikāņu izcelsmes pianistu Robertu Flaicu (Robert Fleitz). Jūlija izskaņā, 29. jūlijā, Cēsu Mākslas festivāls un koncertzāle "Cēsis" piedāvā Riharda Vāgnera operu tetraloģijas "Nībelunga gredzens" trešo operu "Zīgfrīds" – pasaku par puisi, kurš uzvar pūķi un iepazīst mīlestības spēku. Pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults būs pasaules slavu strauji iemantojušais somu maestro Tarmo Peltokoski. Koncertatskaņojuma komandu papildina radošais tandēms – režisors Viesturs Kairišs un scenogrāfe Ieva Jurjāne. Muzikālās programmas turpinājumā, 5. augustā, Cēsu Svētā Jāņa baznīcā skanēs viduslaiku dziedājumi senās mūzikas ansambļa "Schola Cantorum Riga", Guntara Prāņa un Ievas Nīmanes sniegumā. Ikgadējais brīvdabas koncerts Cēsu Pils parka estrādē notiks 13. augustā. Tajā komponists Kārlis Lācis uzstāsies ar programmu, kurā skanēs viņa komponētā mūzika no dažādām teātra izrādēm un mūzikliem. Viņam pievienosies Latvijā pazīstami dziedātāji un aktieri.

Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz „digitalizēsimies” un atveseļosimies. Maziem, vidējiem, lieliem un milzīgiem uzņēmumiem no pēcpandēmijas atveseļošanās fondiem teju 140 miljoni eiro paredzēti uzņēmējdarbības digitalizācijai. Interesējamies, kā uzņēmējiem pie šīs naudas tikt, ko par šiem līdzekļiem var izdarīt, kas vispār skaitās digitalizācija un kas tomēr nē. Ir uzņēmumi, kas šo solīto naudu jeb atbalstu gaida jau sen un, iespējams, atlikuši kādus savus uzņēmuma attīstības plānus, lai tos ieviestu tad, kad būs atbalsts un līdz ar to pašiem sanāks ietaupīt. Un gan jau ka ir vērts gaidīt, jo Eiropa jeb Atveseļošanas fonds turpmākos trīsarpus gadus dod teju 140 miljonus eiro uzņēmējdarbības digitālajai transformācijai. Pirms dažām dienām pirmajām trim atbalsta programmām teju 100 miljonu eiro vērtībā tika dota zaļā gaisma. Programmas atklājot, ekonomikas ministre Ilze Indriksone uzsvēra, ka šī ir iespēja mainīt to, ka esam lēta darbaspēka un resursu ekonomika.  Ministre arī papildina, ka pie mums vidēji viena darba stunda maksā 11 eiro, kamēr vidēji Eiropā tie ir 29 eiro stundā. Šobrīd praktiski jebkāda izmēra uzņēmums piedāvātajās programmās var atrast ko sev, ja vien ir vēlme ko uzlabot un digitalizēt.  Bet ko īsti nozīmē termins digitalizācija, skaidro Ekonomikas ministrijas  Valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Lapiņš. Lai īstenotu jebko, ko ietver digitalizācija, šobrīd pieejamas trīs programmas. Praktiski ikvienam, vai tas ir mazs vai liels uzņēmums, nevalstiska organizācija vai valsts kapitālsabiedrība, būs pieejams atbalsts līdz 100 000 eiro projektu īstenošanai. Savukārt lielie uzņēmumi, kur būtu nepieciešami kapitāla ziņā lielākas investīcijas, varēs ņemt kredītu līdz 7 miljoniem eiro ar kredīta atlaidi 35% apmērā, ar noteikumu, ka atlaide nedrīkst pārsniegt vienu miljonu. Kā darbosies kapitāla atlaide skaidro Valsts attīstības bankas “Altum” valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.  Grantu apmērs mazajiem, tā teikt – pamēģināšanai, 5000 eiro. Mazliet vēlāk trim programmām, par kurām stāstījām,pievienosies vēl divas. Vienas mērķis būs pilnveidot Latvijas sīko (mikro), mazo, vidējo un lielo komersantu digitālās prasmes, bet otra programmas mērķis būs sniegt grantus jaunu digitālu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādei. Ir, protams, uzņēmumi, kuri par savu digitalizāciju domā, kuriem ir konkrēti plāni – pēc „Altum” aptaujas tādi ir 8% uzņēmēju, pārējiem nekādu plānu nav. Tie 8% paši atnāks, programmas atradīs un tās izmantos, bet lai palīdzētu pārējiem saprast, kā viņi var savu biznesu uzlabot un attīstīt, palīdzēs Eiropas digitālās inovācijas centri. Pirms pieteikties kādam digitalizācijas atbalstam, centra apmeklējums būs obligāts un viņi būs arī tie, kuri novērtēs, vai solītā digitalizācija ir veikta jēdzīgi un ar kādu reālu ieguvumu. Kārtību skaidro LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Zinātne ir ārkārtīgi dinamiska nozare, bez tās sniegtā pienesuma mūsdienu pasaulē nevaram dzīvot, bet vienlaikus tā ir mūsu kultūras, tautsaimniecības un izglītības joma, ka prasa ilgtermiņa domāšanu. Vai politiķiem Latvijā tāda ir? Vai izpratne par zinātnes pienesumu un vajadzībām ir pietiekama un vai zinātnes finansējums ir galvenā problēma, kuru jaunajai Saeimai lūdz risināt zinātnieki? Kā jaunie nozares pārstāvji vērtē esošo zinātnes politiku un ko par zinātni saka partiju programmas? Raidījuma viesi: Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Antra Boča un Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes profesors Kristaps Jaudzems. Vēlēšanu biļetenu nozīmīgums Vēlēšanu biļetens varētu šķist pavisam ikdienišķs papīra gabaliņš, un pēc viena konkrēta politiskā spēka izvēles pārējie biļeteni bieži vien nonāk atkritumu urnā. Tomēr biļetens ir laikmeta liecība, un tas spēj ietekmēt arī to, kādas izvēles izdara vēlētāji. Biļetenu vēsturei un izmaiņām laika gaitā šobrīd veltīta izstāde Cēsīs, kas vēlāk būs skatāma arī citviet Latvijā. “Vēlēšanu biļetens. Vienkāršs papīra gabaliņš vai varas instruments?” - tāds ir nosaukums izstādei, kas no 14. septembra skatāma Cēsīs. Vienkāršs papīra gabaliņš gan tas nav, biļetenu izmaiņas laika gaitā apliecina pārmaiņas arī sabiedrībā – tā skaidro šīs izstādes kurators no Zviedrijas Makss Valentīns (Max Valentin), ar kuru tiekamies pirms izstādes atklāšanas. Saruna norisinās brīdī, kad Latvijā ir aktīvs priekšvēlēšanu periods, savukārt Zviedrijā vēlēšanas jau noslēgušās, un beigusies arī cīņa starp labējo un kreiso spēku bloku par 349 parlamenta vietu sadalījumu. Bet nu tuvāk aplūkosim vēlēšanu biļetenus, kas ir apliecinājums aizklātām vēlēšanām. Maksam jautāju, vai vēsturē ir kāds atskaites punkts, kad šādi biļeteni tapuši, un, ja tā, tad kādā veidā cilvēki izvēli izdarījuši pirms tam - vienkārši paceļot rokas vai citādi. Stāsta Makss Valentīns. Izstāde ir rezultāts vairāku gadu ilgam darbam, meklējot materiālus dažādu valstu arhīvos, jo vēlēšanu biļeteni parasti nav tie papīra gabaliņi, ko mēs pēc vēlēšanām saglabātu. Vairums biļetenu izstādē skatāmi no parlamentārām vēlēšanām, bet atrodami arī daži piemēri no referendumiem. Izstāde līdz 8. oktobrim skatāma Cēsīs, kultūras namā CATA. No 17. oktobra līdz 13. novembrim tā būs redzama Rīgā, Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē, bet no 24. novembra līdz Ziemassvētkiem - Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. Plašāka informācija pieejama Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Rīgā mājaslapā.

Tik raibs kā dzeņa vēders - tādi ir bijuši pēdējie gadi visās dzīves jomās, vispirms Covid pandēmija, kas mainīja ikviena ikdienu iepriekš neparedzētā veidā, pēc tam karš kaimiņos, kas no jauna lika domāt par mūsu drošību. Tagad arī krīze enerģētikā un citas problēmas, kur šajā raižu pilnajā laikā atrodas vides jautājumi, vai tie ir piemirsti un nostumti malā, vai tomēr skaļi piesaka sevi un tos ilgi ignorēt nevārēs. Tuvojas vēlēšanas, un vides organizācijas turpina tradīciju iepazīt partiju programmas un politiķu nostājas vides aizsardzības jautājumos. Ko partiju programmas saka par vidi, vai dabas vērtības un vides aizsardzība vispār ir politiķu dienaskārtībā un kā pildīti solījumi iepriekšējā sasaukumā, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Dabas fonda politikas koordinātore, projekta "Zaļais barometrs vadītāja Baiba Baltvilka, Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis un Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. Neaugsme – utopija vai nākotnes realitāte Idejai par neaugsmi sākums meklējams pagājušā gadsimta 70. gados, kad Rietumeiropas intelektuāļi, ekonomisti un vides  aktīvisti sāka apšaubīt ekonomikas izaugsmi kā nebeidzamu procesu. Pēdējās desmitgadēs šīs idejas ir attīstījušās un briedušas un neaugsmes pārstāvju provokatīvākais atzars pauž domu, ka, turpinot līdzšinējo ekonomisko kursu, mēs ātri vien iztērēsim atlikušos mūsu planētas resursus. Vairāk par jēdzienu  neaugsme un neaugsmes koncepciju un īstenošanu dzīvē skaidro Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs. Neaugsme pagaidām ir tikai teorija, praktiski tā nekur nav ieviesta un daudzi to uzskata par utopisku ideju. Mārtiņam Danusevičam ir iespaids, ka neaugsmes atbalstītajiem pašiem nav skaidras un vienotas programmas Bet mērenība visos sabiedrības slāņos, kā vienota ideja – tā arī ir utopija. Vēl kā argumentu praktiskai neaugsmes ieviešanai Mārtiņš Danusēvičs min visu pasaules valstu sadarbības nespēju: ja neaugsme tiktu realizēta dzīvē, pietiktu ar vienu valsti, kas pārkāptu šos jaunieviestos diezgan radikālos saimniekošanas noteikumus, un sistēma sabruktu. 

Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centrs šī gada rudens semestrī piedāvā profesionālās pilnveides programmas kultūras darbiniekiem, kas vēlas izkopt savas līderības prasmes, uzlabot kultūras piedāvājumu digitālā vidē, profesionāli plānot novadu kultūras dzīvi un nodrošināt muzeja krājuma profesionālu saglabāšanu. Dalībnieki tiek aicināti pieteikties četriem dažādiem kursiem, kas pamatā būs pieejami tiešsaistē ar atsevišķām tikšanās reizēm klātienē: “Novadu kultūras attīstības plānošana un vadība”, “Kultūras piedāvājuma veidošanas digitālā vidē pamati”, “Kultūras līderība” un “Darbs ar muzeju krājumu”. Mācību programmās ir ietvertas gan lekcijas, gan patstāvīgais darbs, gan interaktīvas apmācību metodes – grupu uzdevumi un refleksija, aktīvi iesaistoties kopīgajā mācību procesā visiem dalībniekiem. Nodarbības vada LKA pasniedzēji un atzīti nozares speciālisti, sniedzot dalībniekiem iespēju iegūt konsultācijas pie pieredzējušiem profesionāļiem. Par kursiem stāsta LKA Tālākizglītības centra kursu koordinatore Laura Brutāne. Izvērsta informācija par pieteikšanos kursiem un mācību ieguvumiem pieejama šeit.

23. augustā koncertā “No Mendelszones līdz Māleram” debiju ar Orķestris "Rīga" piedzīvos diriģents Artūrs Oskars Mitrevics – šā gada JVLMA un LMT Gada balvas laureāts. Pie ērģelēm būs Ilze Reine, bet programmu kuplinās baritons Rihards Millers. Programmā: Fanija Mendelszone - Uvertīra do mažorā, aranž. Anders Hogsteds Fēliks Mendelszons - Sonāte op. 65/6, Korālis ar variācijām  Gustavs Mālers - "Ceļojošā mācekļa dziesmas", aranž. Ēriks Sommerss Makss Rēgers - Benedictus op. 59/9 Gustavs Mālers - Piektās simfonijas Adagietto, aranž. Kohs Šišikura Kamils Sensānsa - Allegro giocoso un Fināls no Trešās ērģeļsimfonijas, aranž. Marks Hindslijs Kādu iespaidu atstāj vārdi „debijas koncerts”? Ir plaši izziņots, ka pirmoreiz koncerts ar Orķestra „Rīga”. Vai nebūtu gribējies, ka tas drīzāk paliek aizkadrā, lai pēc tam, it kā „starp citu”, varētu pateikt – tā bija debija? Protams, tas uzliek zināmu atbildību, bet taisnības labad jāsaka, ka tā nav pilnīga debija orķestra priekšā – šī nav pirmā tikšanās ar Orķestri „Rīga”, mums arī iepriekš bijusi iespēja strādāt kopīgi. Tas notika, pateicoties pandēmijai, jo mums kā Mūzikas akadēmijas studentiem bija iespēja doties strādāt pie orķestra un piedalīties akadēmijas komponistu jauniestudējumu konkursā tieši ar šo orķestri. Tātad nav gluži pirmā reize, bet nopietnu koncertu kontekstā – jā. Tad jau pārbaudīšana aiz muguras. Pieņemu, ka arī Orķestris „Rīga” sākumā pārbauda – vai šis diriģents dzird, kurš pūš šķībi, vai nedzird? Vai bija kaut kas tāds? Es jau teiktu, ka pārbaudīšana, filtrēšana notiek visu laiku. Bet jāteic gan, ka neviens šeit šķībi nespēlē. Programmas izvēle bija pilnīgi paša ziņā, vai kaut ko ieteica orķestra galvenais diriģents Valdis Butāns vai profesors Andris Vecumnieks no Mūzikas akadēmijas? Šoreiz orķestris man piedāvāja jau gatavu programmu, un izvēle nebija manā varā, bet esmu ļoti priecīgs par šo programmu. Tā iedvesmo -  tik daudz dažādu šķautņu! Jāsaka gan, ka tie visi ir pārlikumi no simfoniskā repertuāra, bet būs gan kaut kas, ko Latvijas publika, iespējams, nav dzirdējusi, gan kaut kas labi pazīstams, piemēram, Mālera opusi, kuri man personīgi ir sevišķi tuvi. Koncerta sākumā divi Mendelszoni – Fanija un Fēlikss, tad sekos opuss, kura atskaņojumā piedalīsies arī dziedātājs Rihards Millers. Šķiet, jau kādu laiku gaisā virmojusi doma, ka vajadzētu ķerties pie Mālera „Klejojošā mācekļa dziesmām”. Šis ir tāds skaists atgadījums. Mēs ar Rihardu esam kolēģi LKA jauktajā korī „Sōla” – es kā diriģents un Rihards kā vokālais pedagogs. Pirms pāris mēnešiem sarunājoties pirms mēģinājuma, kaut kā neviļus nonācām pie šīm Mālera dziesmām. Izrādījās, ka mums abiem ir interese par šo ciklu – Rihards tobrīd to cītīgi mācījās, lai atskaņotu versijā balsij un klavierēm, savukārt es šo ciklu biju pētījis paša intereses dēļ. Bijām to aplūkojuši Akadēmijā, un tas mani patiesi ieinteresēja. Un re, cik interesanti – pēc pāris mēnešiem zvans no Orķestra „Rīga” ar jautājumu, vai es vēlētos diriģēt to kopā ar orķestri un tieši Rihardu Milleru! Īstajā brīdī palaidāt domu kosmosā. Bet pieļauju, ka akadēmijā tika pētīta versija simfoniskajam orķestrim, nevis pūtēju. Tieši tā. Jāsaka, ka šī pat nav versija pūtēju orķestrim, es to drīzāk sauktu par pārlikumu pūtēju ansamblim. Instrumentācija ir viegla, krāsaina un arī ļoti pateicīga vokālistam, jo nav papildus slogs pārvarēt šos instrumentālos spēkus. Cik bieži pasaulē atskaņo šo instrumentācijas versiju? Neesmu atradis nevienu ierakstu variantam, kuru atskaņosim, līdz ar to informācijas man nav. Pirmie noteikti nebūsim, bet neesmu drošs, ka atskaņojumu ir bijis ļoti daudz. 23. augusta koncertā piedāvāsiet klausītājiem ļoti daudzveidīgas emocijas – būs dzīvespriecīgā Fanija Mendelszone, tad apcerīgais Fēlikss Mendelszons, Gustavs Mālers un beigu beigās – Kamils Sensānss. Un atkal – grandiozi. Manuprāt, Sensānsa ērgeļsimfonijas fināla atskaņojumu tiešām nevaru sagaidīt. Ļoti vēlos dzirdēt, kā tas izklausās tieši ar Rīgas Doma ērģelēm, to mēs uzzināsim tikai otrdien. Manuprāt, izcils skaņdarbs, ar ko noslēgt, izcils skaņdarbs, kurā izsliet galvu un tad doties tālāk dzīvē, jo fināls ir pacilājošs un uzmundrinošs. Satiekoties šīm divām stihijām – pūtēju orķestrim, kas jau mēģinājumos ir tiešām spožs, un Doma baznīcas ērģelēm, kas ir sevišķi krāšņs instruments – man liekas, ka simbioze būs varena.  

Zilā līča māja - viena no laikmetīgās mākslas izstādēm Cēsu Mākslas festivālā, kuru atklās Riharda Vāgnera operas “Tristans un Izolde” koncertatskaņojums. Kultūras rondo studijā festivāla programmu iezīmējam kopā ar ar mākslinieku Kasparu Groševu, vizuālās mākslas programmas vadītāju Daigu Rudzāti un mūzikas programmas vadītāju Indru Lūkinu. No 9. jūlija līdz 14.augustam Cēsīs notiks sešpadsmitais Cēsu Mākslas festivāls. Apmeklētājiem būs iespēja apskatīt trīs vizuālās mākslas izstādes un baudīt Riharda Vāgnera operu "Tristans un Izolde" pasaulslavenu dziedātāju koncertizpildījumā. Opera pilnā atskaņojumā Latvijā izskanēs pirmo reizi pēc 100 gadu pārtraukuma. Savukārt tradicionālajā brīvdabas notikumā Cēsu pils parka estrādē šoreiz uzstāsies Raimonds Pauls, Daumants Kalniņš un Latvijas Radio bigbends. Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas dienā, 9. jūlijā, plkst. 16.00 koncertzālē "Cēsis" skanēs Riharda Vāgnera operas "Tristans un Izolde" pilnatskaņojums. Cēsīs to izpildīs Eiropas operteātru zvaigzne, vācu tenors Marko Jenčs (Marco Jentzsch) un latviešu operdziedātāja Liene Kinča kā Tristans un Izolde, zviedru mecosoprāns Martina Dike (Martina Dike), vācu basbaritons Olivers Cvargs (Oliver Zwarg) un slavenais latviešu basbaritons Egils Siliņš. Operas koncertatskaņojumā Cēsīs piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga. Vizuālās mākslas programmā Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā no 9. jūlija līdz pat 14. augustam būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde "Zilā līča māja". Izstādes kuratores – Daiga Rudzāte un Žanete Skarule. Tāpat no 9. jūlija Cēsu Izstāžu namā būs apskatāma izstāde "Bruno Vasiļevskis. P.S." Tās uzmanības centrā ir viena no spilgtākajām personībām Latvijas 20. gadsimta otrās puses glezniecībā. Ekspozīcija iecerēta ne tikai kā atskats uz Vasiļevska daiļradi, bet arī kā "radoša izmeklēšana, tiecoties atklāt viņa gara radiniekus un atstātos nospiedumus Latvijas mākslas ainā". Izstādē līdzās Bruno Vasiļevska darbiem būs skatāmi Imanta Lancmaņa, Jura Pudāna, Maijas Tabakas, Miervalža Poļa, Līgas Purmales, Valda Līcīša, Līvijas Endzelīnas, Daces Lapiņas, kā arī Jāņa Blanka, Zanes Tučas un Jāņa Šneidera darbi. Izstādes kurators – Vilnis Vējš. Koncertzāles "Cēsis" galerijā būs skatāma Daiņa Pundura izstāde "Lielo dzīvnieku gaidot". Festivāla muzikālā programma turpināsies 5. augustā Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā, izskanot koncertam "Hildegardes meditācijas". Tas veltīts Bingenes Hildegardei – viduslaiku vizionārei, mūķenei, dziedniecei un komponistei, kuras darbus dzirdēsim programmā. Līdzās Hildegardes dziedājumiem koncertā būs arī 12.–13. gadsimta spāņu vokālā mūzika, Kastīlijas valdnieka Alfonso X kompozīcijas, renesanses meistara Orlando Gibonsa opusi, Parīzes Madlēnas baznīcas ērģelnieces Žannas Demesjē mūzika un Arvo Perta sakrālie šedevri. Koncertā piedalīsies vokālā grupa "Putni", ērģelniece Kristīne Adamaite, dziesminiece Anta Eņģele un sitaminstrumentāliste Virdžīnija Laube-Vītiņa.  Savukārt par tradīciju kļuvušais festivāla brīvdabas notikums būs vērojams 7. augustā plkst. 19.00 Cēsu pils parka estrādē. Skaistajā un ainaviskajā estrādē vasaras vakara noskaņās apmeklētājus priecēs Raimonds Pauls, Daumants Kalniņš un Latvijas Radio bigbends kopā ar stīgu grupu. Koncertā līdzās Ineses Zanderes iedvesmotām tarantellām, vīgriežu valšiem, sapņiem, cielavām un cīruļiem būs populāras un sen iemīļotas Maestro dziesmas ar Alfrēda Krūkļa dzeju, klausītāji varēs atsaukt atmiņā lieliskās balādes ar Imanta Ziedoņa tekstiem, un programmā iekļauts arī Raimonda Paula 60. gadu ikoniskais instrumentālais skaņdarbs "Dienvidu akvareļi". Festivāla satelītpasākums – audiovizuāla performance "Klusums krīt" ar virtuālu kori, kas norisināsies 12., 13., un 14. augustā. veidots kā veltījums holokaustā iznīcinātajai Cēsu ebreju kopienai. Performance noritēs mežā, kurā nacistiskās okupācijas laikā 1941. gada augustā tika nogalināti 200 ebreji. Tās veidotāji – idejas autori Krista Dzudzilo un Reinis Dzudzilo, komponists Krists Auznieks, jauniešu koris "Kamēr..." un diriģents Aivis Greters. Kā jau katru gadu, festivālā varēs vērot arī kino un teātra programmu. Atzīmējot izcilās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes 100 gadu atceres jubileju, apmeklētāji varēs skatīties viņas veidoto četru zviedru kino klasikas filmu izlasi, kura līdz šim vēl nav izrādīta. Tāpat iecerēts teātra izrāžu cikls ''Grand Prix''.

"Mēs gribam veicināt attieksmes maiņu, gribam iedot piederības sajūtu gan liepājniekiem, gan eiropietim," par "Liepājas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" mērķiem, LTV raidījumā "Kultūrdeva" stāsta projekta programmas "(ne)miers" mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča. Programmas īstenošanā uzaicināta arī Kuldīga un viss Dienvidkurzemes reģions. Baiba Bartkeviča atzīmē, ka Kuldīgas klātesamība padziļina "(ne)miera" programmu: "Citi saka, ka Kuldīga ir Kurzemes sirds un Liepāja – galva, mēs zinām, ka sirds ar galvu vislabāk iet kopā."

Sestdien, 7. maijā, pirmo reizi Latvijā koncertā būs dzirdams Igaunijas kamerkoris Kolm Lindu. Kora diriģents ir jaunais, daudzpusīgais gaidāmo dziesmu svētku jaukto koru diriģents Valters Sosalu (Valter Soosalu). Igauņu mūzikas programmā būs arī igauņu mūsdienu komponista Ardo Rana Varresa (Ardo Ran Varres, 1974) jaundarbs “Lielais krāsojums", bet programmas noslēgumā - Selgas Mences un Jura Vaivoda tautasdziesmu apdares. Ar diriģentu Valteru Sosalu tikās Ieva Zeidmane Esam kamerkoris no Tartu – rit mūsu kora piektā sezona, šis ir vēl samērā jauns koris, taču esam jau kaut ko arī paveikuši, izveidojuši vairākas programmas, galvenokārt ar laikmetīgo un klasisko igauņu kormūziku, pievēršoties arī skandināvu komponistiem un tagad mūsu repertuārā ienāk arī mazliet latviešu mūzikas, tāpēc ļoti priecājos, ka drīz varēsim dziedāt saviem kaimiņiem. Kora nosaukums Kolm Lindu nozīmē „trīs putni”. Vai ar to saistīts kāds stāsts? Pats neesmu bijis klāt brīdī, kad tapa kora nosaukums, jo pievienojos korim tikai otrajā sezonā, bet nosaukums aizgūts no teksta kādai dziesmai, kas bija iekļauta pašā pirmajā kora programmā, Tas bija ļoti poētisks teksts par trijiem putniem, dziedātājiem šis dzejolis ļoti iepatikās un no tā tad arī tika aizgūts kora nosaukums. Vai ar Latvijas koriem vai kora mūziku jums jau ir bijusi kāda saikne? Jā, Mūzikas akadēmijā Tallinā ir mācījušies vairāki latviešu studenti, esmu ar vairākiem latviešiem iepazinies, kad pats biju students. Reizēm kora mūzika mani aizvedusi arī uz Rīgu, bet sadarbības ziņā mums vēl ir daudz, kur tiekties, tāpēc iespēja apciemot mūsu kaimiņzemes, man šķiet ļoti laba, ceru, ka turpmākajos gados viesosimies aizvien biežāk. Arī sestdien gaidāmā koncerta programmā ir Selgas Mences un Jura Vaivoda apdarinātas latviešu tautas dziesmas – kā korim veicas ar dziedāšanu latviešu valodā? Jums ir kāds izrunas konsultants? Ir gan, mūsu korī dzied arī pāris valodas speciālisti, tāpēc ir, kas mūs pamāca. Šis mums ir bijis kā aizraujošs piedzīvojums – atklāt latviešu valodas skaņas, kas, protams, ir ļoti atšķirīgas no mūsu dzimtās igauņu valodas. Ir sarežģīti? Ir citādi. Bet sarežģīti – tas nozīmē tikai to, ka vajag vairāk laika, lai sasniegtu labu rezultātu. Latviešu valoda no mums prasa vairāk nekā, ja dziedātu vācu vai angļu valodā, bet mēs noteikti spējam to paveikt, tikai mazliet jāpatrenējas. Kas interesē jūs pašu? Jūs diriģējat ne tikai šo kori, bet vadāt arī vīru kori un pievēršaties rokmūzikai. Vai tas jūsu dzīvē veido līdzvsvaru. Jā gan. Esmu pēc dabas ne nu gluži nepastāvīgs, bet mazliet nemierīgs, tāpēc man patīk straujš dzīves ritms ar dažādām pārmaiņām. Vienubrīd diriģēju kori, nākamajā jau esmu uz skatuves kopā ar rokgrupu, tas tiešām palīdz saglabāt līdzsvaru. Gaidāma koncerta nosaukums ir „Lielais krāsojums” un šis nosaukums aizgūts no kāda jauna darba, kas piedzīvos pirmatskaņojumu, tas būs darbs par krasām. Jā, šis ir klasisks igauņu teksts, tas ļoti krāsaini stāsta par to, kā pasaule ieguvusi krāsas. Sākotnēji krāsu nav bijis, ļaudis pēc tām tīkojuši un nekad to nav pieticis. Šis stāsts atspoguļo cilvēka dabu, par mūžīgo attīstību, par tiekšanos pēc aizvien jaunām krāsām dzīvē? Mūzikā būs arī varavīksnes? Jā, krāsu maiņas mūzikā noteikti būs saklausāmas, komponists Ardo Rans Varress tās ir prasmīgi veidojis un krāsas ir dzirdamas – zaļais tiešām, manuprāt, izklausās pēc zaļās krāsas. Komponists atklāj ļoti bagātīgu krāsu paleti. Tātad – zaļais jums šķiet zaļš. Kā ar pārējām krāsām – jūsu un komponista skatījums ir līdzīgs? Domāju, ka komponists ir uzrakstījis ļoti atbilstoši. Vienmēr ir sarežģīti šo tēmu atspoguļot ļoti burtiski – kādu krāsu piedēvēt vienai konkrētai tonalitātei, bet manuprāt, Varress ir strādājis ļoti meistarīgi, šo darbu dziedot, jūtamies laimīgi, kaut tas ir arī liels izaicinājums, jo šis nav no īsajiem skaņdarbiem. Priecājamies, ka to atskaņosim. Programmas pārējo daļu arī veidos igauņu mūzika? Lielāko daļu programmas veidos a capella klasiska igauņu mūzika, tā sauktais zelta repertuārs, jo līdz šim esam dziedājuši vairāk laikmetīgo mūziku, mūslaiku komponistu Arvo Pertu un arī somu mūziku. Man ļoti pietrūka iespējas ar kori Kolm Lindu pievērsties mūsu kormūzikas pamatiem, īstenajai klasikai. Cilvēki kaut kā domā, ka tā jau skan vienmēr, to dzied visi. Bet tam jau ir savs iemesls, kāpēc šo mūziku atskaņo, domāju, noteikti ir vērts tai pievērsties. Kā jūs raksturotu savu kori, tā skanējumu un stiprās puses? Domājot par šo kori, man visupirms nāk prātā tiekšanās pēc kvalitātes. Visi vēlas sasniegt pēc iespējas labāku rezultātu, paveikt vislabāko. Lielu daļu darba dziedātāji paveic mājās, paši apgūstot repertuāru, diriģentam tas sniedz priekšrocības, jo varam strādāt jau ar mākslinieciskiem jautājumiem, nevis tikai mācīties nošu pamatus. Kolm Lindu tiešām daudz paveic mājās, jau pirms mēģinājumiem. Un mūs vieno dziedāšanas prieks. Dziedātāji tiešām paši strādā un dzied mājās? Jā, lielākoties tā ir. Ne gluži vienmēr, reizēm man viņus, protams, nākas paskubināt, bet ja salīdzina ar citiem koriem, mūsu dziedātāji tiešām strādā patstāvīgi. Bet mūziķu jūsu korī nav? Lielākā daļa nav profesionāli dziedātāji.

Jau 17.reizi notiek kinolektorijs „Tas, ko Tu nedrīksti nezināt”. Šoreiz pazīstami vārdi, kas saistīti ar Latviju – Teuvo Tulio, Signe Baumane un Roza fon Praunheims, kā arī jauatklājami, jo skatītāji varēs iepazīt  filmas, ko ārzemēs veidojuši Latvijā dzimuši vai latviešu izcelsmes kino darbinieki. Par kinolektoriju stāsta Rīgas kino muzeja Kinomuzeja vadītāja Agnese Logina un muzeja kuratore Dace Čaure. No 6. aprīļa līdz 15. jūnijam jau 17. reizi norisināsies LKA Rīgas Kino muzeja un kinoteātra "Splendid Palace" rīkotais kinolektorijs "Tas, ko tu nedrīksti nezināt", kas šoreiz skatītājus aicinās iepazīties ar filmām, ko ārzemēs veidojuši Latvijā dzimuši vai latviešu izcelsmes kino darbinieki. Sešos seansos tiks izrādītas dažādu periodu un žanru filmas, kas dos iespēju runāt gan par Latvijas, gan par kino vēsturi. 2022. gada kinolektorija programmā ir darbi, ko veidojuši latviešu izcelsmes vai Latvijā dzimuši kino režisori, scenāristi un producenti, kuru darbība pamatā saistīta ar ārvalstīm. Viņu dzīvesstāsti un darbi atšķir vairākas, iespējams, nezināmas Latvijas vēstures lapaspuses. Programmas veidošanā ir saglabāts līdzsvars starp autoriem, kas kino skatītājiem Rīgā jau varētu būt zināmi, un tiem, kas daudziem būs jaunatklājums. Pirms katra seansa ar filmu iepazīstinās kāda pazīstama lektora ievadvārdi. Kinolektorija jauno sezonu trešdien, 6. aprīlī, plkst. 19:00 kinoteātrī "Splendid Palace atklās Johannesa (jeb Jāņa) Gūtera mēmā filma "Klusuma tornis" (1925), kas tapusi Veimāras republikā. Gūters savu profesionālo dzīvi iesācis Latvijā, taču ir labāk pazīstams Vācijā, kur ieskaitīts Vācijas kino pamatlicēju kārtā. "Klusuma tornis" ir mēmā melodrāma par sievieti, kuru tēvs tur ieslēgtu augstā tornī. Viņa izglābj tuvumā avarējušu dēkaini, un šis notikums izmaina viņu abu dzīves. Šī ir pagaidām vienīgā Gūtera režisētā filma, kas ir restaurēta. Filmu ievadīs kino teorētiķa un režisora Dāvja Sīmaņa lekcija.

Rīgas Starptautiskā kino festivāla īpašie "Riga IFF ielūdz" seansi izrādīs jaunāko un augstvērtīgāko mākslas kino no visas pasaules īsi pirms to nonākšanas repertuāros, papildinot filmas ar festivāla komandas gatavotiem ievadiem. 27. janvārī pulksten 19.00 kinoteātrī "Kino Citadele" norisināsies pirmais "Riga IFF ielūdz" seanss, kurā tiks izrādīta romantiskā komēdija "Pasaulē sliktākais cilvēks" ("The Worst Person in the World"). Par filmu seansiem stāsta "Riga IFF" radošajai direktorei Sonora Broka.

Finanšu eksperti uzskata, ka liels skaits Latvijas darba ņēmēju iegulda naudu sev nepiemērotās 2. pensiju līmeņa programmās. Ko tad darām nepareizi un kāpēc uzņēmumiem būtu jāizrāda lielāka iniciatīva savu darbinieku 3.pensiju līmeņa uzkrājumu veidošanā, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk skaidro Latvijas darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vadošā eksperte Ilze Vindele. "Pensiju otrais līmenis ir tas, kas attiecas uz jauniešiem, jo par 2.līmeņa dalībnieku var kļūt jau no 15 gadu vecuma," norāda Ilze Vindele. "Kad tuvojas jau pensijas vecums, ir jau par vēlu kaut ko darīt. Varbūt mums kaut kas jāmaina dialogā ar sabiedrību, ka tā ir pensija, bet vairāk uzkrājums pašam cilvēkam." "Izdari pareizo izvēli attiecībā uz ieguldījumu plānu un neinteresējies līdz 50 gadiem. Būtu arī vēlams arī iesniegt iesniegumu par kapitāla mantošanu," turpina Vindele. Konservatīvie plāni vairāk domāti pirms pensijas vecuma cilvēkiem, lai saglabātu uzkrājumu. Runājot par pensiju 3. līmeņa iemaksām, Pēteris Leiškalns vērtē, ka darba devējiem šajā līmenī iemaksas par darbinieku būtu jāveic profesijās, kur var būt risks, ka nevar nostrādāt līdz vispārējās pensijas vecuma sasniegšanai. "Manuprāt, 3. līmenis ir tas, ar kuru vajadzētu aizstāt visas izdienas pensiju sistēmas, nosakot, ka darba devējam ir obligāts pienākums veikt iemaksas 3. līmenī. Nevis, ka mums ir izdienas pensiju sistēma, kas īsti labi neiet kopā ar vispārējo pensiju sistēmu," uzskata Pēteris Leiškalns.  "Normālā sistēma būtu tāda, ka ir darba veids, kurā pastāv risks, ka darbinieks nevarēs tajā darbā līdz pensijas vecuma sasniegšanai nostrādāt, tajos darbos darba devējs, tostarp arī valsts, veic iemaksas 3. līmenī. Kad darbinieks ir sasniedzis vecumu, kad nevar strādāt konkrēto darbu, viņš var sākt saņemt daļēji pensiju no 3. līmeņa iemaksām. Protams, tas ir vēlamais modelis jebkurā profesijā, ja darba devējs var to atļauties."

Spilgtākie nepieradinātās mūzikas festivāla "Skaņu mežs 2021" programmas punkti. Stāsta Rihards Endriksons. Festivāla centrālie koncertvakari šogad notiks 8. un 9. oktobrī kultūras ēkā "Hanzas perons" (Hanzas ielā 16a), savukārt tā bezmaksas ievadkoncerts noritēs 2. oktobrī pasākumu telpā "Fantadroms" (Gustava Zemgala gatvē 74a).

Sitaminstrumentālisti Juris Āzers un Guntars Freibergs "Neatliekamajā sarunā" aicina uz koncertu, kas koncertzālē "Cēsis" skanēs sestdien, 21. augustā. Tapusi jauna programma, kurā abi mūziķi kopā saspēlēsies ar pianistēm Agnesi Egliņu un Elīnu Bērtiņu. Programmas pamatā ir komponistu Bēlas Bartoka un Džordža Krama meistardarbi, bet vakara īpašais notikums – latviešu komponista Krista Auznieka jaundarba "Smaržīgais laikrādis" pasaules pirmatskaņojums. Ungāru komponistam Bēlam Bartokam Sonātē divām klavierēm un sitaminstrumentiem ir izdevies apvienot ungāru folkmūzikas ritmus un klasisko mūziku, tam līdzās - amerikāņa Džordža Krama viens no izcilākajiem opusiem Music for the Summer Evening ("Mūzika vasaras novakarei"), kurā saklausāmas izsmalcinātas atsauces uz Bartoka kanonisko Sonāti. Vakara programmu vainagos daudzsološā jaunās paaudzes latviešu komponista Krista Auznieka jaundarbs sitaminstrumentiem un divām klavierēm "Smaržīgais laikrādis", par kura centrālo ideju kļūst "smaržas pulkstenis" - objekts, kuru līdz pat 20. gadsimta vidum eiropiešu domātāji uzskatīja par vienkāršu vīraka turētāju, bet izrādījās, ka tas ir arī īpatns laikrādis...

Ķīnas komunistiskā partija svin simtgadi, Francijā notikušas vietējās pašvaldību vēlēšanas, Baltkrievija izstājas no ES Austrumu partnerības programmas. Studijā - Rīgas Stradiņa Universitātes docents un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns un RSU Ķīnas studiju centra vadītāja Una Aleksandra Bērziņa Čerenkova. Baltkrievija aizcērt durvis Eiropas Savienības Austrumu partnerības programma tika iedibināta 2009. gadā, un tās mērķis ir veidot ciešākas saiknes ar sešām Austrumeiropas valstīm – Ukrainu, Moldovu, Gruziju, Armēniju, Azerbaidžānu un Baltkrieviju. Dalība partnerībā valstīm kalpo kā sagatavojošs posms asociācijas līgumu noslēgšanai ar Eiropas Savienību, un šobrīd tādus līgumus jau noslēgušas Gruzija, Moldova un Ukraina. Programmas ietvaros sniegtais atbalsts veido apmēram ceturto daļu no visa finansējuma, kuru Eiropas Savienība piešķir minētajām valstīm, un tas pamatā vērsts uz atbalstu reformām, reģionu attīstības iniciatīvām, nevienlīdzības mazināšanai un vispārējai šo valstu tuvināšanai Eiropas Savienības standartiem. Baltkrievijas dalība Austrumu Partnerības programmās allaž raisījusi debates, ciktāl Aleksandra Lukašenko autoritārisms nekādi neatbilst Eiropas Savienības vērtīborientieriem, tomēr pagājušajā desmitgadē dominēja viedoklis, ka Minskas piedalīšanās rada papildu iespējas veicināt pozitīvu attīstību un mazināt Kremļa ietekmi Baltkrievijā. Tomēr attīstība kopš pērnā gada vēlēšanu farsa un masu protestiem rāda, ka idejas par Lukašenko diktatūras civilizēšanu šādā veidā ir izrādījušās iluzoras. Tikai loģisks posms pēdējā laika notikumu virknē tāpēc šķiet Baltkrievijas Ārlietu ministrijas paziņojums, ka valsts pārtrauc savu dalību Austrumu partnerības programmā. Paziņojumā teikts, ka šī attiecību pārtraukšana pasliktinās situāciju nelegālās migrācijas un organizētās noziedzības apkarošanas jomā. Ka tie nav tukši vārdi, jau kādu laiku izjūt Lietuva, kur krasi pieaudzis nelegālo imigrantu pieplūdums no Baltkrievijas. Reaģējot uz Minskas pirmdienas lēmumu, Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietu un drošības jautājumos Žuzeps Borels paziņojis, ka Brisele turpinās kopdarbību ar Baltkrievijas tautu (citējot) „lai stiprinātu saiknes, veicinātu reģionālo sadarbību un uzņemtos kopīgos izaicinājumus” (cit. beigas). Grūti gan spriest, kā varētu izpausties šāda sadarbība, ja to praktiski bloķē diktatoriskais režīms. Francijas reģionu vēlēšanas Svētdien vēlēšanu otrajā kārtā tika izraudzīti Francijas reģionu prezidenti, kā arī reģionu padomes nākamajiem sešiem gadiem. Pēc 2015. gada reformas, kad agrākie reģioni tika apvienoti lielākos, Francijas Eiropas daļā tādu ir 13, bez tam ir vēl pieci samērā nelieli aizjūras reģioni kādreizējos Francijas koloniālajos valdījumos. Galvenā vēlēšanu intriga bija reģionu prezidentu posteņi, jo to sadalījums ļauj izteikt prognozes par iespējamo nākamgad gaidāmo Francijas prezidenta vēlēšanu iznākumu, un vairāki no šais vēlēšanās startējušajiem kandidātiem ir potenciāli pretendenti uz valsts galvas amatu nākamgad. Līdz šim vairumā reģionu vara piederēja sociālistiem, liberālkonservatīvajai partijai „Republikāņi”, kā arī mazāku labējo partiju apvienībām. Lielais jautājums bija: vai viņus no šīm pozīcijām izdosies izsist pašreiz pie varas valstī esošajai prezidenta Emanuela Makrona partijai „Uz priekšu, republika!”, vai arī tās pamanāmākajam konkurentam – Marinas Lepēnas labēji radikālajai „Nacionālajai frontei”. Izrādījās, ka – nē un vēlreiz nē. Visi līdzšinējie reģionu prezidenti šais vēlēšanās saglabājuši savus amatus, un tas liek ar zināmu optimismu uz nākotni raudzīties gan sociālistiem, gan mēreni labējiem. Iespējams, ka nākamā gada prezidenta vēlēšanas tomēr nebūs prognozētais duelis starp Makronu un Lepēnu, bet šo scenāriju var būtiski pamainīt vēl kāds. Kā potenciālie kandidāti uz valsts augstāko amatu no pašreizējo reģionu vadītāju vidus tiek minēti mēreni labējie: republikānis Lorāns Vokjē no Overņas-Ronas-Alpiem, partijas „Būsim brīvi” pārstāve Valerī Pekresa no Ildefransas un šobrīd neatkarīgais politiķis Ksavjē Bertrāns no Odefransas.  Ķīnas komunisma apaļā jubileja Pekinā šodien svin. Simts gadi aprit kopš dienas, kad tobrīd vēl mazskaitlīgo ķīniešu komunistu grupu pārstāvji, pulcējušies Šanhajā, nodibināja Ķīnas Komunistisko partiju; to pašu, kas nu jau 72 gadus valda valstī ar pasaulē lielāko iedzīvotāju skaitu. Partijas tapšanas iedvesmotāja un atbalstītāja, protams, bija tobrīd Krievijā varu izkarojusī boļševiku partija un tās ārējās ietekmes instruments – Komunistiskā internacionāle. Sekoja vēl vairākas desmitgades pilsoņu kara un Japānas spēku iebrukuma, līdz 1949. gadā komunisti bija ieguvuši kontroli Ķīnas kontinentālajā daļā un nodibināja Ķīnas Tautas republiku. Ja partijas sākotnējie dibinātāji bija rietumniecisku ideju aizrauti intelektuāļi, tad pilsoņkara cīņās partijas un vēlāk arī komunistiskās lielvalsts priekšgalā izvirzījās nabadzīga zemnieka dēls Mao Dzeduns – nepārprotami izcils taktiķis kā tīri militārā, tā partijas vadības ziņā, bet arī ambiciozs sabiedrības pārveidotājs un cinisks diktators, kura sociālie eksperimenti un varas manevri prasīja Ķīnai, kā lēš, vismaz 40 miljonus dzīvību un neaprēķināmus materiālos un kultūras vērtību zaudējumus. Par to visu klusē simti filmu un raidījumu, kas jubilejas sakarā tiek pārraidīti televīzijas kanālos un demonstrēti kinoteātros. Šai propagandas produkcijai jāapliecina, ka kompartijas vara ir nodrošinājusi Ķīnai vislabāko iespējamo attīstību līdz šim un ir tās gaišās nākotnes ķīla. Attiecīgā toņkārtā bija ieturēta arī prezidenta Sji Dzjiņpina uzruna 70 tūkstošu lielajai auditorijai Pekinas Tjaņaņmeņas laukumā. Kā paziņoja līderis, Ķīnas kompartija sasniegusi savu pirmās simtgades mērķi, uzceļot Ķīnā mēreni pārtikušu sabiedrību un izskaužot galēju nabadzību. Ķīnas sociālisma modelis esot vienīgais, kas varot nodrošināt milzīgās valsts attīstību. Starptautiskajā politikā, kā uzsvēra Sjī, Ķīna tiecoties pēc abpusēji izdevīgas sadarbības un vispārēja miera, citā runas daļā gan neaizmirstot norādīt uz konkrētiem plāniem attīstīt valsts bruņotos spēkus līdz, citējot, „pasaules standartiem”. Nevienam neesot cerību Ķīnu iebiedēt vai piespiest pakļauties. Neiztrūka arī standarta frāžu par nelokāmo apņemšanos pievienot atpakaļ Ķīnai Taivanu, kā arī paziņojuma par, citējot, „stabilitātes nodrošināšanu” Honkongā. Zīmīgas bija arī frāzes, kurās prezidents raksturojas Ķīnas kompartijas 18. kongresu kā jaunas ēras sākumu, jo šis kongress 2012. gadā nodeva varu viņa – Sjī Dzjiņpina – rokās. Tas vēlreiz apliecina, ka visai dinamisks un augošs brīvais tirgus šībrīža Ķīnā joprojām sadzīvo ar klasisku totalitāru diktatūru un vadoņa personības kultu. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Šo sestdien, 5.jūnijā, visā Latvijā, izņemot Rīgu, iedzīvotāji aicināti vēlēt pašvaldību. Katram iedzīvotājam ir savi apsvērumi par labu vienam vai otram politiskam spēkam, taču viena no jomām, ko jau vairākus gadus pirms vēlēšanām analizē vadošās vides organizācijas Latvijā, ir vides jautājumi.  Skaidrs, ka vairumam Latvijas iedzīvotāju ir būtiski dzīvot zaļā, veselīgā un drošā vidē, taču cik būtiski tas ir pašām partijām? Ko sola partijas un kāda ir partiju izpratne par vietējām vides problēmām, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs, Latvijas Universitātes pētnieks Jānis Brizga un Latvijas Dabas fonda  padomes locekle Lelde Eņģele. Pētījums: Zaļās investīcijas rada ieguvumus gan ekonomikai Šī gada pavasarī klajā nācis Starptautiskā Valūtas fonda ziņojums, kurā neapgāžami pierādīts - zaļās investīcijas rada ieguvumus gan ekonomikai, gan planētai. Īpaši uzsvērta šādu investīciju nozīme iekšzemes kopprodukta pieaugumā. Kādā veidā to ir iespējams izmērīt un vai ar iekšzemes kopprodukta rādītāju ir pietiekami, lai novērtētu zaļo investīciju vērtību? “Zaļo” projektu ilgtermiņa nozīmi, kā arī iespēju to izmērīt finansiāli skaidro Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs. Starptautisku organizāciju un universitāšu sadarbības rezultātā iegūtu datu kopa, kas ietver pārskatu par 40 valstu investīcijām gandrīz 30 gadu garumā. Tā varētu raksturot jauno Starptautiskā Valūtas fonda ziņojumu. Tas kalpo kā apliecinājums zaļo ieguldījumu pozitīvajai ietekmei uz iespēju radīt jaunas darba vietas, veicināt iekšzemes kopproduktu jeb IKP un neapšaubāmi arī saglabāt vidi.

Meklējot jaunas pasākumu formas, kuras droši īstenot ierobežojumu laikā, vokālā grupa “Putni” un ērģelniece Kristīne Adamaite sadarbībā ar mācītāju Rinaldu Grantu radījuši projektu “Hildegardes sapņi”, kas izskanēs trīs Kurzemes baznīcās. Par ieceri plašāk stāsta Kristīne Adamaite. “Hildegardes sapņi” skanēs 29. maijā plkst. 16.00 Kandavas ev. lut. baznīcā, 30. maijā, plkst. 16.00 Liepājas  Sv. Trīsvienības baznīcā un 11. jūnijā, plkst. 19.00 Saldus Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā. “Hildegardes sapņi” būs koncertsarunas, kas norisināsies vienlaikus gan baznīcu velvēs, gan to ārpusē, veicinot iedzīvotāju atkalapvienošanos savā iemīļotajā kultūrtelpā un stiprinot saikni ar baznīcām kā garīgās kultūras centriem. Programmas centrālā ass būs Sv. Bingenas Hildegardes (1098–1179) pārpasaulīgā un dziedinošā mūzika, ko papildinās latviešu jaunās paaudzes pārstāves Evijas Skuķes (1992) darbi un 13.–16. gs. kompozīcijas ērģelēm. Baznīcu akustisko telpu palīdzēs ieskandināt arī eksotiskais viduslaiku instruments simfonijs jeb ratalira, Latvijā darināta base, kā arī daudzi citi savdabīgas skaņas avoti – perkusijas, vibrotoni un māla putni. Koncertu kuplinās mācītāja Rinalda Granta uzrunas un stāstījums par Sv. Hildegardes dzīvi un darbiem. Koncerti tiks translēti ārpus baznīcas, un klausītāji aicināti tos baudīt baznīcas dārzā, ievērojot valstī noteiktos pulcēšanās noteikumus.

Ciklu par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pieciem gadiem kopš nams jaunatklāts apmeklētājiem, noslēdzam ar ieskatu muzeja izglītības programmās un dažādu auditoriju piesaistīšanā. Muzeja komunikācijas un izglītības nodaļas pārstāvji turpina meklēt veidus, kā uzrunāt dažādas kopienas un auditorijas, lai ikviens varētu teikt – šis ir mans muzejs. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja piecu gadu svinības pārcēlušās uz digitālo vidi, taču tās ir ne mazāk sirsnīgas, apliecina muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāja Annija Sauka un aicina jebkuru muzeja apmeklētāju dalīties ar saviem brīžiem muzejā, izmantojot mirkļabirku „Mans muzejs”, kā arī nodot sveicienus māksliniekiem. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības darba vadītāja Elīna Bērziņa, atskatoties uz pēdējos piecos gados paveikto, izceļ Mākslas muzeja brīvprātīgā darba programmu, arī to, kā attīstījuši Mākslas muzeja m jauniešu kluba darbu un sociāli atbildīgo un iekļaujošo programma „Nāc muzejā”. Kā informē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, pēdējos piecos gados muzeju kopumā apmeklējuši vairāk nekā 932 tūkstoši, notikušas 56 izstādes, ārpus muzeja organizētas 12 izstādes.  

Dažādu kultūras jomu pētnieki pirmo reizi apvienojušies kopprojektā “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai”. Par kopīgo iniciatīvu un zīmīgākajiem virzieniem valsts pētījumu programmā Kultūras Rondo pārrunājam ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektori Rūtu Muktupāvelu un akadēmijas prorektori zinātniskajā darbā un Zinātniskās pētniecības centra vadītāju Andu Laķi. Piecas vadošās augstākās izglītības un kultūras mantojuma institūcijas Latvijā: Latvijas Kultūras akadēmija (LKA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts uzsākušas Kultūras ministrijas (KM) izstrādātās valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai 2020. – 2022.gadam” īstenošanu. Programmas pētījumu virzieni ir saistīti ar trīs galvenajiem uzdevumiem. Pirmais ir vērsts uz zināšanu bāzes attīstību par mākslinieciskās jaunrades vēsturi un aktuālajiem procesiem Latvijas kultūrā plašā nozaru spektrā: mūzikā, literatūrā, teātra un dejas mākslā, vizuālajā mākslā, dizainā, arhitektūrā, audiovizuālajā un filmu mākslā, kā arī citās jomās. Nozīmīgs pētījumu virziens ir kultūras un mākslas procesu daudzveidība, ilgtspēja un saikne ar kultūras un kultūrizglītības vajadzībām, sekmējot pētniecības, augstākās izglītības un mākslinieciskās jaunrades saikni. Otrais pētījumu virziens paredz attīstīt zināšanu bāzi par Latvijas kultūras mantojuma aizsardzību, saglabāšanu un tālāknodošanu, komunikācijas un pārvaldības jautājumiem mūsdienu tehnoloģisko, ekonomisko, sociālo un vides izaicinājumu kontekstā, kultūras mantojuma un atmiņas institūciju lomu. Tiek uzsvērta sabiedrības, īpaši jauniešu, un mantojuma kopienu iesaiste un līdzdalība. Savukārt trešajā uzdevumā noteikts attīstīt pētniecības metodes un zināšanu bāzi par mākslinieciskās jaunrades un kultūras mantojuma nozaru ietekmi, tostarp sociālo un ekonomisko ietekmi, pārneses efektiem un lomu Latvijas valsts, sabiedrības un tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā un nacionālās identitātes veidošanā.  

Raidījumā Piespēle ieskatāmies konferences “Fiziskās aktivitātes kā veselības pamats” norisēs. Uzklausām konferences rīkotāju organizācijas Latvijas Tautas sporta asociācijas prezidentu Andri Bērziņu, kā pareizi nūjot iesaka Rīgas Stradiņa universitātes RSU profesore, arī nūjošanas trenere Irēna Upeniece. Sveci zem pūra netur arī divkārtējā Ņujorkas maratona uzvarētāja Jeļena Prokopčuka, kura iedrošina tos, kas tikai vēlas uzsākt skriet. Interesējamies vairāk arī par programmu "Atrodi savu sporta veidu" un tās goda treneri Andreju Lēmani no Austrālijas. Programmas ietvaros arī izdots kalendārs "Sports un Māksla" 2021. gadam ar 12 izcilu sportistu portretu gleznojumiem. Par to vairāk stāsta liepājnieks Kaspars Čerņavskis, projekta "Bērnu republika" idejas autors un vadītājs.

In deze episode van Babbelen de Podcast praat ik met Dennis van der Geest. We hebben het over hoe het is om als 'bekende Nederlander' in de house scene te fungeren. We praten over de programma's die hij maakt, hoe dat tot stand is gekomen en dat hij al veel eerder house DJ was dan dat veel mensen denken.

Ar semināru "Muzeji vides ilgtspējai” 27.oktobrī, sadarbojoties domnīcai "Creative Museum", Latvijas Muzeju biedrībai, Latvijas muzeju krājuma speciālistu grupai un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, tiek uzsākta muzeju izglītības programma “Muzeji Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”. Programmas mērķis - gūt plašāku, praktiskāku izpratni un arī iedvesmu ilgtspējīgas attīstības pamatprincipu ieviešanai muzeju darbā. Kā muzeji atbild uz ilgtspējas izaicinājumiem? Īpaši vides jautājumos. Kā dažādas ar muzeju saistītas organizācijas iesaistās kopīgajā programmā, Kultūras Rondo izvaicājam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas vadītāju, mākslas zinātnieci Dainu Auziņu un Latvijas Muzeju biedrības vadītāju Zani Grīnvaldi.  

Vēl līdz svētdienai kinoteātrī “Splendid Palace” un tiešsaistē norisinās Rīgas Starptautiskais kino festivāls. Šodien noslēdzam ciklu “Festivāla pieturpunkti” ar ieskatīšanos festivāla programmā “Atrasts Berlinālē”, kurā iekļautas filmas no jaunākās leģendārā kinofestivāla izlases. Programmu “Atrasts  Berlinālē” iespējams novērtēt 24. un 25. oktobrī, arī festivāla tīmekļa vietnē online.rigaiff.lv. Programmas līdzkuratore Dārta Ceriņa iepazīstinās ar Jannas di Vonderas atmiņu simfoniju “Mūžīgi Valhenzē”, Kristiana Švohova pēckara drāmu “Vācu valodas stunda” un Berlināles galvenās konkursa programmas uzmanības magnētu, Burhana Kurbani urbāno tēlojumu “Berlīne, Aleksandra laukums”. Savas filmas iesaka Juta Jākobsone un Linda Karlsone.

Rīgas Starptautiskā kinofestivāla sadaļa “Short Riga” iekļauj īsfilmas, eksperimentālo kino un mūzikas video. Festivāla veidotāju ieskatā, īsfilma ir drosmīgākais laikmeta gara spogulis kino formātā. Programmas atklāšana šovakar, 21.oktobrī, kinoteātrī “Splendid Palace”, kur vienkopus gan spēles, gan animācijas un dokumentālās īsfilmas, kopskaitā seši kinodarbi. Par programmu stāsta tās kuratore Anna Zača. Filmas iesaka arī režisore Adriāna Roze.

Arhitektūra un kino rada gaisotni, kas iespaido cilvēka dzīves telpas uztveri, tāpēc vērojama arvien pieaugoša skatītāju, režisoru un producentu interese par videi un arhitektu personībām veltītām filmām. Rīgas Starptautiskais kinofestivāls programmā "Architects Cut" (jeb "Arhitekta griezums") iekļauti trīs kinostāsti par pārmaiņām cilvēkos, pilsētā un dabā.  Iepriekšējos divus festivāla laidienus programmu “Architects Cut” kūrējusi arhitekte un publiciste Ieva Zībārte, nu šis uzdevums uzticēts sociālantropologam un pilsētplānotājam Viesturam Celmiņam, Hārvarda universitātes doktorantam. Pirms aplūkot programmā iekļautās filmas, vispirms Viesturam jautāju, vai dokumentālais kino arī pašam pētniekam ir bijis kā atbalsta instruments viņa akadēmiskajā darbā? Programmas “Architects Cut” atklāšanas filma: islandiešu komponista Jouhana Jouhansona debijas darbs kinorežijā – filma “Pirmie un pēdējie cilvēki”. Tā ir poētiska alegorija par atmiņas, ideālu un utopijas bojāejas jēdzieniem, kuru papildina rakstnieka un filozofa Olafa Steipldona 1930. gadā sarakstītā zinātniskās fantastikas romāna lasījumi aktrises Tildas Svintones sniegumā. Programmas atklāšanas seanss 18.oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pulksten 19. Kanādiešu autora Žozefa Hillela dokumentālo filmu “Pilsētu sapņotājas” skatītajiem gan tiešsaistē saitē online.rigaiff.lv, gan Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs iespēja redzēt pirmdienas, 19. oktobra vakarā. Tā būs iepazīšanās ar četrām iedvesmojošām pilsētvides arhitektēm. Somu režisors Jonass Salo savā filmā “Tas nav klusums” aicina paviesoties Svalbāras arhipelāga spokainajā pilsētiņā ar simbolisko nosaukumu “Piramīda”, kas savulaik bija ogļrūpniecības centrs, bet tagad kalpo kā eksotisks tūrisma galamērķis ceļotājiem-gardēžiem. Svalbāra ir Norvēģijas teritorija ar speciālu statusu, un attālinātais ceļojums tās nošķirtībā būs iespējams svētdienas vakarā, saitē online.rigaiff.lv. No kopējā festivāla filmu klāsta filmas, ko noskatīties, iesaka Paula Bērziņa un Ieva Augstkalna, kuras veido aplādi “Mans draugs – kinocilvēks”. Viņas izvēles Pellas Kogermanes un Hugo Lijas filmu “Aniara". Tās seanss –  22. oktobrī pulksten 19 vakarā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un tiešsaistē online.rigaiff.lv. Kā arī Burhana Kurbani filmu “Berlīne, Aleksandra laukums”. Šīs filmas seansi kinoteātra “Splendid Palace” Lielajā zālē nākamās 22. un 25. oktobrī, tāpat arī tiešsaistē online.rigaiff.lv. Bet Kultūras Rondo izvēlē šovakar, 16.oktobrī, ir krievu režisora Iļjas Hržanovska filma "Nataša" no kino monumentālprojekta "DAU", kas veltīts Nobela prēmijas laureātam Ļevam Landauam un kurš pēta totalitārā režīma atstātās mentalitātes paliekas mūsdienu cilvēkā. 

Čehoslovākijas jaunais vilnis un Milošs Formans; arhitektūra un kino – tās ir tikai divas no desmit tematiskajām programmām, kuras šoruden piedāvā Rīgas Starptautiskais kino festivāls (RIGA IFF) ar devīzi “Apzinot nezināmo”. Kā orientēties plašajā festivāla programmā un izvēlēties savu filmu klāstu, Kultūras Rondo atklāj festivāla mākslinieciskā direktore Sonora Broka un īsfilmu programmu kuratore Anna Zača. Rīgas Starptautiskais kino festivāls sāksies 15. oktobrī. 11 dienās festivāla rīkotāji piedāvā noskatīeies 129 filmas desmit programmās. "Mums šogad būs tā saucamais hibrīdfestivāls jeb festivāls, kurš notiek gan kinoteātrī, gan tiešsaistē. Mēs esam parūpējušies par to, lai tas būtu maksimāli ērti. Atliek tikai ieiet festivāla mājas lapā, izvēlēties filmu un pie filmas jau ir norādītas abas biļetes, gan biļete uz kinozāli, gan biļete uz virtuālo kinozāli,"skaidro Sonora Broka. "Tad tālāk ir arī norādes, kā nokļūt šajā virtuālajā seansā, kurš, kas ir jāatceras, notiks tajā pašā laikā, kad seanss kino zālē, jo tas tomēr ir festivāla kino seanss. Virtuālajā kinozālē varēs noskatīties lielāko daļu festivāla filmu. Ir atsevišķas filmas, kurām nav atļaujas izrādīt ārpus kinozāles, kā arī pilnmetrāžas konkursa programma būs skatāma tikai kinoteātrī. "Ļoti ceram, ka  kino apmeklējums būs iespējams nākamnedēļ un aiznākamnedēļ," bilst Sonora Broka. "Festivāla atklāšana būs kino koncerts, kura ietvaros mēs izrādīsim senāko Latvijas teritorijā tapušo spēlfilmu. Tā ir 1913. gada filma "Kur patiesība", kurā mēs redzam arī tālaika Rīgu. Arī šī filma ir uzņemta Ventspilī. Šo filmu apskaņos kinoteātra "Splendid Palace" Lielajā zālē mūziķi Jēkabs Nīmanis un Artūrs Liepiņš, kuri radījuši tieši šai filmai īpašu skaņdarbu," turpina Sonora Broka. Biļetes uz festivāla atklāšanas seansu klātienē vairs nav pieejamas, bet šo filmu varēs noskatīties visā pasaule bez maksas portālā lsm.lv. Ar plašo filmu piedāvājumu var iepazīsties festivāla mājaslapā.  

Ievērojot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, šā gada 5. septembrī Rīgā jau 15. reizi norisināsies mūsdienu kultūras forums "Baltā nakts". Saruna par mūsdienu kultūras forumu „Baltā nakts” ar projekta koordinatori Annu Dārziņu. “"Baltās nakts" programmā ir vairāk nekā 30 projektu, un saturiski laikmetīgās mākslas programma būs tikpat kvalitatīva un bagātīga kā citos gados,” sola organizatori. Anna Dārziņa norāda, ka oficiālais pasākuma norises laiks ir no pulksten 18 līdz 2 naktī. "Uzsvars ir uz objektiem pilsētvidē, lai apmeklētājiem nebūtu jādrūzmējas noteiktos laikos un vietās. Objektus var aplūkot visa vakara garumā, dažus objektus varēs apskatīt arī nākamajā dienā," stāsta Anna Dārziņa. "Vairāk nekā puse ir objekti pilsētvidē, ko piedāvā gan vietējie mākslinieki tēlniecības kvadriennāles ietvaros, gan iecienītie starptautiskie mākslinieki." Ir arī atsevišķi mūzikas notikumi iekštelpās, kuriem jāpiesakās iepriekš. Uz pārējiem notikumiem var doties brīvi, bet, iespējams, būs jāuzgaida rindā, kamēr viena grupa aplūko darbus noteikto ierobežojumu dēļ. "Baltā nakts 2020" piedāvās gan gadu gaitā iecienītus vietējos un starptautiskos projektus, gan jaunu pašmāju mākslinieku programmu. Apmeklētājus pārsteigs jau iepriekšējos gados iepazītā britu mākslinieka Lūka Džerama (Luke Jerram) gaismas instalācijas, kurpretim nacionāla mēroga kultūru pārstāvēs gan tradīcijā nostiprinājušies projekti ("Skaņu mežs", "Urban Poetry", "Videogrāfija"), gan jauni notikumi. Arī šogad lielākā daļa apskates objektu koncentrēsies pilsētas centrālajā daļā un Tallinas ielas kvartālā, tomēr kopumā objekti būs pieejami arī vairāku citu Rīgas apkaimju iedzīvotājiem, tostarp Āgenskalnā, Imantā, Ķīpsalā, Sarkandaugavā, Vecrīgā, VEF apkārtnē un citviet. Programmas apjoma ziņā lielākais šī gada projekts būs "Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2020". Mākslas objekti būs viegli pieejami apmeklētājiem, jo tie organiski iekļausies Rīgas pilsētvidē. "Baltās nakts" programma pieejama internetā.

Starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo novus" šogad norisināsies no 28. augusta līdz 10. septembrim. Tā būs 15 izrāžu un performatīvu izstāžu programma, kas notiks Rīgas un Cēsu publiskajā iekštelpā un ārtelpā, kā arī vairākās privātās telpās. Kā laika gaitā mainījies Starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo novus" un kādēļ šogad programmas centrā ir izvēlēti laiks, telpa un kopradīšana kā laikmetīgā teātra pamatprincipi, Kultūras Rondo pārrunājam ar festivāla māksliniecisko vadītāju, Jaunā teātra institūta direktori Gundegu Laiviņu. ""Homo novus" šogad paliek 25 gadi, un, protams, ka mēs bijām izveidojuši diezgan lielu programmu, kas viss bija jāatceļ un jāpārskata. Divu mēnešu laikā jārada no jauna, un tā atziņa ir, ka patiesībā ļoti ātrā tempā var izdarīt diezgan lielas lietas," atzīst Gundega Laiviņa. "Mēs faktiski sākām veidot programmu tādiem apstākļiem, kādi bija ārkārtas situācijas laikā, kad tuvāk par diviem metriem drīkst atrasties tikai divi cilvēki. Un protams, ka tagad tās slūžas drusku palaistas vaļīgāk, bet tik un tā liela daļa izrāžu ir divu cilvēku tikšanās," par festivāla programmas izveides principiem stāsta Gundega Laiviņa. Jubilejas festivāla programma pilnībā atcelta, saprotot, ka starptautiskā ceļošana ir ļoti mainīgs un neskaidrs process un nevar būvēt festivālu, kas ir atkarīgs no ceļošanas iespējām.  "Tāpat toreiz, aprīlī, maijā, kad mums bija jāpieņem šie lēmumi, sapratām, ka mēs pārāk maz zinām par pulcēšanās iespējām rudenī. Līdz ar to mēs nolēmām sākt visu no nulles. Un sākt no nulles ne tikai tādā tehniskā ziņā, kā festivālam noritēt pulcēšanās ierobežojumu apstākļos, bet arī konceptuālā ziņā, jo bija skaidrs, ka notiek kaut kādas milzīgas pārbīdes pasaules kārtībā un tajā, kā mēs, kā sabiedrība, dzīvojam, kā mēs, kā indivīdi komunicējam un esam kopā ne tikai savā starpā, bet arī ar dažādiem dabas elementiem, šai gadījumā mazo vīrusu. Un likās, ka arī par to ir būtiski runāt, par to vienkārši jārunā, un šai ziņā "Homo novus" un festivāla formāts vispār ir ļoti pateicīgs, jo var diezgan ātri reaģēt uz šādām izmaiņām," skaidro Gundega Laiviņa. Festivāla programmu veido starptautisku mākslinieku kopradīti darbi, latviešu mākslinieku jaundarbi, kā arī izrādes, kas tapušas ciešā sadarbībā ar dažādiem cilvēkiem, kopienām, skatītājiem, pilsētvidi un to apdzīvojošiem elementiem. Programma pieejama internetā. Festivāla norises rīkotāji aicina apmeklēt bez maksas. Vienīgi vairākiem apmeklējumiem ir iepriekš jāreģistrējas, tas saistīts ar dažu izrāžu struktūru, kā arī Covid-19 situāciju. "Festivāls ir bez maksas. Iemesli tam ir divi. Mēs iebilstam vai reaģējam uz mākslas satura arvien lielāko ekskluzivitāti, kad pasākumos ir maz vietas un dārgas biļetes, faktiski mēs atgriežamies pie tā, ka māksla ir pieejama cilvēkiem, kuriem ir līdzekļi un kuri var atļauties šo ekskluzīvo iespēju. Mēs negribētu, lai tā notiek," skaidro Gundega Laiviņa. "Otrs iemesls - mēs tik dziļi ieteicamies pilsētā, veidojam visu kopā ar iedzīvotājiem, mēs visi esam līdzradītāji, līdz ar to kādam prasīt par to maksāt būtu negodīgi." Ieskatam arī stāsts par trīs festivāla darbu tapšanu.  

{module widgetid="63" id="media" action="liveblock" live_id="24" layoutid="0" layout="" static=""} Pēdējos mēnešos novērojama jauna tendence – ārvalstīs dzīvojošie latviešu profesionāļi, izmantojot attālinātā darba iespējas, ko īpaši veicinājusi Covid-19 ietekme, dzīvo un strādā Latvijā, un arvien aktīvāk interesējas par iespējām uzsākt uzņēmējdarbību. Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts skaidrojam, kā darbojas valsts piedāvātās programmas - kas noticis ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas grantu atbalstu programmu, kāda ir Latvijas investīciju un attīstības aģentūras, strādājot ar uzņēmējiem, pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā? Uzklausām arī uzņēmēju pieredzi. Raidīuma viesi: sietspiedes darbnīca “TingPrint” valdes priekšsēdētāja Zane Babre un Valmieras attīstības aģentūras valdes locekle Līga Vecā. Attālināti diskusijā iesaistās Latvijas investīciju un attīstības aģentūras Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova un Lauris Vidzis no ASV.

Kopš 2005. gada Latvijā īsteno L'oreal Baltic programma "Sievietēm zinātnē", kuras ietvaros katru gadu tiek īpaši atbalstītas Baltijas valstu zinātnieces, kuras veic pētījumus dzīvības vides zinātņu, fizikas un inženierzinātņu jomā. Šogad no Latvijas apbalvojumu saņēmušas trīs zinātnieces, ar viņam arī sarunājamies raidījumā Zināmais nezināmajā. Raidījuma viešņas: Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Polimēru laboratorijas pētniece, Rīgas Tehniskās universitātes doktorante Aiga Ivdre, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta Optisko materiālu laboratorijas pētniece un doktorante materiālu fizikā Latvijas Universitātē Ivita Bite un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” vadošā zinātniece un Ķīmijas laboratorijas Hromatogrāfijas grupas vadītāja Iveta Pugajeva. Iveta Pugajeva balvu saņēmusi par darbu pie jaunas metodoloģijas izstrādes sabiedrības veselības novērtēšanai, pielietojot uz notekūdeņiem bāzētu epidemioloģijas pieeju. Šo inovatīvo pieeju izmanto, lai pētītu likumsakarības starp notekūdeņu ķīmisko sastāvu un dažādiem antropogēniem faktoriem, galvenokārt – iedzīvotāju uztura un alkohola lietošanas paradumiem un veselības stāvokli. Projektā iegūtie dati sniegs noderīgu un būtisku epidemioloģisko informāciju par Latvijas iedzīvotāju dzīvesveidu, uztura paradumiem, sabiedrības veselību un labklājību. Aiga Ivdre apbalvojumu saņem par pētījumu, kurā meklē iespējas izmantot kokrūpniecības blakusproduktu – koksnes putekļus no zirgu pakaišu un saplākšņa ražošanas – nanocelulozes iegūšanai, un tās pielietojumu kriogēnās izolācijas poliuretāna putuplastā. Mūsdienās ražošanas blakusproduktu izmantošanai ir liela nozīme, lai uzlabotu tehnoloģisko procesu, samazinātu ražošanas izmaksas un ieviestu tīrākas ražošanas principus. Ivitai Bitei “Sievietēm zinātnē” balva piešķirta par pētījumu, kurā analizē dažādu ķīmisko sintēžu metožu ietekmi uz materiālu morfoloģiskajām un fizikālajām īpašībām, piemēram, pašvielas defektiem un optiskajām īpašībām. Strauji attīstoties tehnoloģijām pēdējās pāris desmitgadēs, pieprasījums pēc kvalitatīviem oksīdu nanomateriāliem, kas ražoti ar viegli pielāgojamām ražošanas metodēm, ir lielāks nekā jebkad agrāk. Dagnijas Ločas ceļš zinātnē 2012. gadā balvu “Sievietēm zinātnē” saņēma Dagnija Loča, pētot kalcija fosfātus kaulu cementu izstrādei. Tie savukārt lieti noderētu, lai veidotu sacietējošu pastu kaulu defektu aizpildīšanai dažādu saslimšanu un traumu gadījumos. Šobrīd vēlējāmies noskaidrot, kā turpinājies zinātnieces ceļš pēc apbalvojuma saņemšanas un kā attīstījusies aizvien jaunu materiālu pētniecība. Par dzīvi, darbu un iespējām zinātni skaidrot sabiedrībai stāsta zinātniece Dagnija Loča. Nu jau 10 gadu Dagnijas Ločas darba vide ir saistīta ar Rīgas Tehnisko universitāti. Interese par ķīmiju pastiprinājusies ar katru nākamo studiju līmeni – no bakalaura līdz doktora studijām. Šobrīd Dagnija Loča ir Rīgas Tehniskās universitātes Rūdolfa Cimdiņa Rīgas biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore, Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta asociētā profesore un vadošā pētniece. Ļoti iespējams, ka Dagnijas pieredze un degsme būt zinātnē varētu būt iedvesmas stāsts arī citiem, kuri vēl tikai izsver šādu iespēju. Ko sniedzis apbalvojums „Sievietēm zinātnē” un kāpēc nepieciešams pētīt mākslīgos kaulus, stāsta Dagnija Loča.

Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Kultūras akadēmijas programmā “Radošās industrijas” nosvinēts pirmais bakalaura izlaidums. Kā attīstās starpdisciplinārā studiju programma, kurā Latvijā pirmoreiz sagatavoti radošo industriju uzņēmēji, cilvēki ar pamatīgu kultūrizglītības bagāžu, kuri vienlaikus saprot arī uzņēmējdarbības principus, pārzina biznesa modeļus un spēj saskatīt un pamatot kultūras pienesumu uzņēmējdarbībai, vaicājam Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociētajam profesoram Denisam Ščeulovam, kurš RTU ir Radošo industriju programmas direktors, un Latvijas Kultūras akadēmijas docentei Agnesei Hermanei, viņa ir Radošo industriju programmas direktore Latvijas Kultūras akadēmijā. Uzklausām arī absolventes Aivu Streļču un Kristu Skudru. "Pārsteidza un iepriecināja RTU lielā atsaucība, kad ierosinājām veidot kopīgo programmu. Visus trīs gadus sadarbība bijusi veiksmīga," gandarīta Agnese Hermane. Hermane atzīst, ka šie trīs gadi bijusi interesanta un vērtīga pieredze ne tikai studentiem, bet arī mācībspēkiem, jo divām tik dažādām augstskolām ne vienmēr sadarboties ir viegli. Katrai ir savas tradīcijas un iekšējā kultūra un tagad viss jāmaina, lai šajā programmā darbotos kopā. Studijas šajā programmā uzsāka 31 students un tikai trīs tās pameta. "Domāju, ka divu augstskolu piedāvājums ir tik bagāts un daudzpusīgs, ka studentiem tas lielas ļoti vilinošs satura un arī infrastruktūras ziņā," uzskata Deniss Ščeulovs. Studentiem bija ne tikai dubulta slodze, apgūstot radošās industrijas un uzņēmējdarbību, bet arī dubultas iespējās. "Viņi var izmantot "Erasmus" programmu divas reizes, var izmantot visas iespējas, ko piedāvā abas augstskolas. Programmas uzbūve intensīva. Divas prakses - radošā un uzņēmējdarbībā. Tas, ka viņi atklājuši, ka vairāk ir biznesa cilvēki, ne radošie, arī ir ļoti labi. Viņi var strādāt parastā uzņēmumā, gan radošā," vērtē Ščeulovs. Savukārt Hermane norāda, ka absolventi šobrīd jūtas nedaudz apjukuši, taču viņiem ir ļoti plašas iespējas, ko tālāk darīt. Viena no tām - turpināt studijas maģistrantūrā. "Šobrīd likumdošanas procesā ir kopīgā RTU un LKA maģistra studiju programma "Radošās industrijas un izaugsmes menedžments"," atklāj Hermane.

1940. gada vasara ievieš krasas pārmaiņas visā Latvijas valstī, te nodibinās jauna vara un, protams, ka arī toreizējā Latvijas Radiofonā nomainās praktiski viss repertuārs. „1940. gadā Latvijā ienāk krievi un jau pirmajā dienā okupēja arī Radiofonu. Sākas pavisam citi laiki. Pirmais uzdevums, ko saņemu pēc krievu ienākšanas, bija nokopēt no plates Dunajevska padomju neoficiālo himnu „Varen plaša mana zem dzimtā”, ko vajadzēja spēlēt katru vakaru, programmu beidzot. Savu uzdevumu veicu, kopēdams arī Dunajevska instrumentāciju. Kā gan citādi? Stāsta, nepatikšanas bijušas Ādolfam Ābelem, kas bija iedomājies harmonizēt gruzīnu tautasdziesmu „Suļiko” pēc savas gaumes.” raksta komponists Jānis Mediņš, atceroties padomju varas ienākšanu. Radiofons tika pārvērsts par padomju ideoloģijas un propagandas ruporu. Raidījumā lasām tā laika radio darbinieku atmiņas un atskatu uz laika posmu radio 1940.- 1941. gadā sniedz muzikologs Arnolds Klotiņš. 1940. gada 15. jūnijā notiek PSRS karaspēka vienību uzbrukums Latvijas robežsargiem Masļenkos, dienu vēlāk Latvijas valdība saņem ultimātu, kurā bija pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās un neierobežota padomju karaspēka ielaišana Latvijā un 17. jūnijā mūsu dzimtenē iesoļo padomju armija. Protams, ka okupantiem bija svarīgi savā kontrolē pārņem informatīvo telpu, kas tolaik sastāvēja no preses un radio. Pie toreizējā radionama ēkas, kur tagad Aspazijas bulvārī 5 atrodas Latvijas Universitātes Biznesa vadības, Ekonomikas un Vēstures un Filozofijas fakultāte stāvēja tanks ar stobru vērstu pret redakcijas logiem un skanošo programmu nu diktēja jaunā padomju vara. "Ap pulksten 10.00 Vispārīgajā nodaļā ienāca komponists Oļģerts Kreišmanis un teica – viņam zvanīts no Valmieras, ka padomju tanki brauc cauri pilsētai Rīgas virzienā. Padomju ultimāts Latvijai radiofonā bija jau nolasīts, kā arī Latvijas valdības paskaidrojums, ka Sarkanarmija ierodas ar Latvijas valdības ziņu un Latvijas valdība aicina tautu saglabāt mieru un nepretoties. Mēs sapratām, ka notiek kaut kas baigs, bet neko nevarējām līdzēt, bija tikai jāgaida, kas notiks turpmāk. Turpinājām darīt katrs savu darbu. Daži krievu karavīri bija ieradušies arī Programmas sastādīšanas daļā; tika pavēlēts turpināt muzikālos raidījumus, bet visām ziņām un paziņojumiem turpmāk vajadzīga atļauja," tā 1940. gada 17. jūnija notikumus radiofonā atceras sekretariāta jeb kā toreiz sauca - Vispārīgās nodaļas darbinieks Kārlis Ieviņš, kurš vēlāk emigrēja uz ASV un šīs atmiņas ir publicējis Amerikas latviešu izdotajā žurnālā „Jaunā gaita”. Šķirstot 40. gada vasaras radioprogrammu, redzam, ka tā jau bijusi nodrukāta iepriekš un, lai arī Latvijā jau saimnieko komunistu vara, „Latvijas Vilnī” vēl lasām, ka 30. jūnijā diena sākas ar svētrītu un Bērzes baznīcas mācītāja sprediķi, bet nedēļu vēlāk, 7.jūlijā, programmā ir drukāts: pulksten 8 Strādnieku rīts, un tajā darbu „Staļina dzīve” lasa aktieris Teodors Lācis. Bet izdevuma pirmajās lappusēs raksts par Maksimu Gorkiju un Padomju savienības mūziku, kurā teikts: “(..) Jaunākā laikā krievu mūziķi ir sarakstījuši vairākas jaunas operas no lielā pulkā. Atzīmēšu tikai J. Džeržinska operu „Klusā.Dona”- sižets, interesants darbība norisinās pie Donas. Plaša vieta ir ierādīta korim un vairākas pateicīgas dziesmas tenoram. Darbība rit raiti. Vispār dziedājumi un mūzika pelna nopietnu ievērību. Šīs operas izrādes dažās valstis radījušas vai veselu sensāciju.” Un raksta beigās, lūk, šāda piebilde: „Plašākus rakstus par krievu mūzikas vēsturi un īpaši par jaunāko laiku mūziku sniegsim turpmāk.” Bet turpinājumā par tā laika notikumiem stāsta muzikologs Arnolds Klotiņš, kurš pētījumu par Latvijas mūzikas vēsturi ir apkopojis monogrāfijā “Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940–1945”. Līdz 1940. 24. augustam Radiofona programmas izdevuma vāku rotā nosaukums „Latvijas vilnis” – Latvijas radiofona programmas žurnāls, no 25. augusta tas jau iznāk ar nosaukumu „Radio vilnis” - Latvijas PSR Radiofona programmas žurnāls.

Savu sezonu tiešsaistes videotranslācijā no Dzintaru koncertzāles ar publiku “neklātienē” 29.maijā noslēgs kamerorķestris „Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē vadībā. Programmas vainagojumā – Volfganga Amadeja Mocarta leģendārais Klarnetes koncerts, kuru interpretēs Lielās Mūzikas balvas laureāte, klarnetiste Anna Gāgane. Kultūras Rondo sazināmies gan ar Annu Gāgani, gan Normundu Šnē, lai skaidrotu, kā noritēs tiešsaistes koncerts un ko dzirdēs klausītāji. Lai arī Normunds Šnē atzīst, ka nekas nevar aizstāt klātbūtnes sajūtu koncertā un ir lietas, kuras pa vadiem pārraidīt nav iespējams, viņš mudina izmantot pēc iespējas labākas austiņas, lai izbaudītu koncerta programmu.

Lai Latvijas ekonomika būtu konkurētspējīga, valstij nepieciešami digitāli kompetenti iedzīvotāji. Vai un kā digitālo prasmju uzlabošanai var palīdzēt mūžizglītības programmas, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa, Rīgas Tehniskās universitātes pārstāve Rita Bībere, datu tehnoloģiju uzņēmuma "SQUALIO" pārstāvis Einārs Garoza un Cēsu novada domes pārstāvis Atis Egliņš-Eglītis. "Pieprasījums tirgū pēc IT speciālistiem šobrīd ir daudz lielāks, nekā piedāvājums un tas nav stāsts tikai par programmētājiem, bet arī par datu analītiķiem, projektu vadītājiem. Nozarē ir nepieciešami dažādu jomu speciālisti," skaidro Signe Bāliņa. "IT speciālisti nepieciešami visur, bez tehnoloģijām mūsdienās savu ikdienu nespējam iedomāties. Digitālās prasmes kļūst arvien komplicētākās, bet elementārās programmēšanas prasmes ir nepieciešamas ikvienam, jo mums ir jāvalda pār tehnoloģijām," turpina Signe Bāliņa. Einārs Garoza uzskata, ka jebkura uzņēmuma darbībā šobrīd nav iedomāja bez datu izmantošanas un analīzes, tā kļūst par vienu no biznesa pamatkomponentēm. Tāpēc kustības “Valsts#196” dibinātāji un dalībnieki, IT uzņēmums “Squalio”, Cēsu novada pašvaldība un Rīgas Tehniskā universitāte organizē datu analītikas trīs mēnešu kursus. Trīs mēnešu laikā cilvēki varēs iegūt pamatizglītību un padziļinātas zināšanas atsevišķās tēmās datu analītikā. Šis ir pilotprojekts, bet, ņemot vērā plašo interesi, iespējams, ka būs nākamie kursi.  

Baltijas drāmas forums šogad no 24. līdz 29.septembrim notika Viļņā. Iespaidi un emocijas pēc festivāla: studijā kritiķe Lauma Mellēna-Bartkeviča, Latvijas Kultūras Akadēmijas asociētā profesore Zane Kreicberga un žurnāliste Laima Slava. "Mēs vēlējāmies iepazīstināt ar jauno teātri. Protams, ar jaunajiem laiku pa laikam esam iepazīstinājuši, taču pārsvarā koncentrējamies uz labi zināmiem vārdiem. Ir vēlme parādīt labāko, kas jau savā ziņā zināms, nodibinājies teātrī," par Lietuvas izrāžu skates programmas izveidi stāsta kuratore Agne Polakaite. Programmas veidošanas process bijis salīdzinoši ilgs. "Festivālā vēlamies dot iespēju redzēt jaunos māksliniekus, dot iespēju viņiem parādīt sevi, viņu radošās spējas, viņu teātra valodu, paņēmienus, tēmas, kurās jaunie mākslinieki ieinteresēti un kuras viņiem rūp. Kas būtu interesanti ne tikai pašmāju skatītājiem, bet starptautiskajiem viesiem, kuri ar katru gadu aizvien vairāk un vairāk ierodas pie mums," turpina Agne Polakaite. Viņa arī min, ka rādīt tikai nacionālo dramaturģiju nav bijis skates mērķis, lai arī vienmēr seko, kas notiek Lietuvas oriģināldramaturģijā. "Mums galvenais ir iepazīstināt ar Lietuvas teātra veidotājiem. Vienu gadu mums trūkst oriģināldramaturģijas darbu, bet ir lietuviešu režisori, mākslinieki, scenogrāfi, aktieri. Teātris ir liela mašinērija, tās darbības lauks ir ļoti plašs. Runājot par nacionālo dramaturģiju, tas ir plašāks jautājums. Citi festivāli un citas iniciatīvas atbalsta un rūpējas par lietuviešu dramaturgiem," skaidro Agne Polakaite.

Tikko no Latvijas simtgadei veltītas koncertturnejas Austrālijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā atgriezies Latvijas Radio koris! Kopā ar savu galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju Sigvardu Kļavu tas vairākās koncertprogrammās prezentēja izcilus Eiropas kormūzikas piemērus, tostarp būtisku akcentu liekot uz mūsdienu latviešu komponistu īpaši rakstītiem meistardarbiem. Linkolna centra rīkotajā koncertā Ņujorkā notika Jura Karlsona Latvijas Radio korim veltītā opusa OREMUS pasaules pirmatskaņojums. Par to, kā korim klājies atbildīgajos koncertos, kāda bijusi publikas atsaucība, kādas atziņas gūtas un kādi ir tuvākās nākotnes plāni, intervijā Intai Pīrāgai stāsta Latvijas Radio kora direktore Dace Bula. Žils Verns raksta par 80 dienām apkārt zemeslodei. Bet Latvijas Radio korim, izrādās, tik daudz laika nemaz nevajag: triju nedēļu laikā tas pabijis gan Austrālijā, gan Amerikā un Kanādā. Liela daļa koncertu bijuši saistīti ar mūsu valsts nozīmīgo jubileju. Dace Bula atklāj, ka darbs pie tik nozīmīgās turnejas rīkošanas aizsācies jau pirms pusotra gada. "Rezultāts ir absolūti brīnišķīgs, un ieguldītais darbs atmaksājies pārpārēm. Kopumā turnejā pavadījām trīs nedēļas - jau nākamajā dienā pēc "Zemgales gredzena"pēdējā uzveduma devāmies uz Austrāliju ar izrādi "Kara daba", kam sekoja koncerti Amerikā un Kanādā. Kā zināms, projekts "Kara daba" tapa sadarbībā ar Hotel Pro Forma 2011. gadā, un kopš tā laika apceļojusi visu pasauli, bet Adelaide bija tālākais punkts," stāsta Dace Bula. Opera izrādīta festivāla ietvaros, kas ir viens no vadošajiem visā Austrālijā. "Publika bija ļoti, ļoti ieinteresēta, uzmanīga, atsauksmes - vislabākās. Burtiski pirms pāris dienām saņēmām atzinības rakstu no Dienvidaustrālijas premjerministra, kurš atzīst, ka mūsu izrāde ir jauna lappuse festivāla attīstībā un tiekam gaidīti atkal." Savukārt Amerikā izskanējuši trīs kora solokoncerti trijās atšķirīgās vietās. "Turnejas koncertprogrammas tapa ciešā sadarbībā ar katras koncertprogrammas veidotājiem - pildījām viņu pasūtījumu. Programmas tika veidotas kopīgi, diskutējot par labāko, jo viņi labi pazīst savu auditoriju un zina, ko tā sagaida. Tur ir savs pastāvīgais klausītājs. Līdz ar to tas bija kopdarbs, lai varētu parādīt kora stiprās puses un arī to, kas svarīgs klausītājam." Sarunas gaitā kora direktore atzīmē: "Grbējām, lai Amerikā skan latviešu mūsdienu komponistu mūzika - būtu bijis arī grēks neizmantot situāciju un nepasūtīt ko jaunu. Pirms diviem gadiem pasūtījām jaundarbu Jurim Karlsonam, un šī darba pirmatskaņojums notika Nujorkā, 13. novembrī. Spriežot pēc publikas reakcijas, klausītājiem šis darbs ārkārīgi patika. Šim opusam noteikti būs garš mūžs. Latvijā tas tiks pirmatskaņots 11. decembrī Rīgas Domā." Vēl īpaši brīnišķīgi izskanējis Santas Ratnieces darbs Chu Dal, kas pēc Sigvarda Kļavas ierosinājuma tapis pirms desmit gadiem. "Latvijas Radio korim īstā vieta ir baznīcas - no četrām koncertvietām trīs patiešām bija baznīcas ar lielu muzikālu priekšnesumu vēsturi, ieskaitot Sv. Marijas baznīcu Ņujorkā," atklāj Bula. Kopumā koncerti izskanēja White Light Festival Ņujorkā, Sv. Jaunavas Marijas baznīcā, Daremā, Djūka Universitātes kapellā, Vašingtonas Kongresa bibliotēkā un festivālā Sound Streams Toronto, Kanādas apvienotajā baznīcā. Interesanti, ka ASV koris atgriezīsies jau pavisam drīz: februārī četros koncertos Kenedija centrā Vašingtonā skanēs kora opera NeoArctic. Bet jau 27. novembrī Latvijas Radio koris piedalīsies filmu festivāla 2ANNAS atklāšanā, nodrošinot skaņu celiņu 1930. gada vēsturiskajai mēmajai filmai "Lāčplēsis". "Manuprāt, tas būs ļoti interesanti - skatīties vēsturisko filmu un klausīties mūsdienu mūziku," - tā Dace Bula.  

Mūsu straujajā laikmetā strauji noveco mūsu iepriekš iegūtās zināšanas un profesionālās iemaņas. Tāpēc cilvēkiem pat ar daudzu gadu profesionālo pieredzi neizbēgami ir jāatgriežas skolas solā un pie mācībām. Kā šobrīd sokas ar nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveidi, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Ingus Zitmanis, Valsts izglītības attīstības aģentūras Profesionālās izglītības projektu departamenta direktora vietnieks, Pieaugušo izglītības pārvaldības nodaļas vadītājs, un Dagnija Vanaga, Rīgas Valsts tehnikuma direktore. Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) uzsāk trešo pieteikšanās kārtu Eiropas Savienības (ES) fondu pieaugušo izglītības projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Tajā ikviens strādājošais un pašnodarbinātais no 25 gadu vecuma var pieteikties mācībām 11 tautsaimniecības nozarēs, līdz 17. septembrim iesniedzot pieteikumu kādā no 70 izglītības iestādēm visā Latvijā. Kopumā šajā kārtā iedzīvotāji var izvēlēties apgūt ap 100 dažādas prasmes un kvalifikācijas, ko izglītības iestādes piedāvā mācīties vairāk nekā 400 dažāda garuma un satura izglītības programmās. Visvairāk mācību iespēju šajā kārtā ir elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un IKT nozarē, metālapstrādē, mašīnbūvē un mašīnzinībās, kā arī transporta un loģistikas nozarē. Programmas ietvaros pirmo divu kārtu laikā gandrīz 9000 atgriezušies skolas solā, lai pilnveidotu savas kompetences un zināšanas.