Podcasts about pazi

Kuhati je Dimitri Chapelle začel kot najstnik. To je bilo vse, kar je lahko počel doma po športni poškodbi. Izšolal se je za slaščičarskega mojstra in videl mnogo sveta. Delal je v elitnih restavracijah, a se je zvezdicam odpovedal v zameno za prosti čas. Njegova strast so dolgi teki po gozdnih stezicah in hribih. Na tekmah v Sloveniji je med najboljšimi tekači. Za še hitrejše čase pa ima preveč rad življenje, vključno s hrano in vinom. Je le Francoz, pravi.Zapiski: Dimitri Chapelle na Instagramu tekaški dosežki slaščičarna, kjer dela

Par septiņus gadus vecās Justīnes noslepkavošanu tēvam piespriež 20 gadus, pamātei – 17 gadus cietumā. Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti kritizē Izglītības un zinātnes ministrijas plānu Murjāņu Sporta ģimnāzijas attīstībai. NBS Jūras spēku ūdenslīdēju komanda devusies uz kabeļa bojājuma vietu Zviedrijā. Dānijas premjere koordinē atbalstu pret Trampa prasību iegūt Grenlandi. Paziņoti "Purvīša balva 2025" finālisti.

Poslušalko je zanimalo, ali lahko shrani ocvirke v plastični posodi. Sestra Nikolina ji je pritrdila in dodala, naj jih ima na hladnem, še najboljše je v zamrzovalni skrinji. Pazi naj tudi, da bo v posodi čim manj zraka (da ga iztisne) in tako – na hladnem in temnem – lahko počakajo tudi nekaj mesecev.

ASV uzliek sankcijas Ungārijas premjera kancelejas vadītājam. Ukrainas valdības prioritātes 2025. gadā - pasākumi ekonomikas attīstības stimulēšanai. Gaidāms, ka nākamnedēļ Saeima ievēlēs jaunu Augstākās izglītības padomi, taču nav zināms, cik ilgs būs tās pilnvaru laiks. Sociālās saziņas platformās šajās dienās raisījusies diskusija par autobraucēju novērotiem busiņiem, kas izskatās gandrīz tāpat kā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnas. Paziņo Lielās mūzikas balvas nominantus; par mūža ieguldījumu novērtēti Maija Prēdele un Pēteris Vasks.

  Rodrigo Mendez es CEO y Co-fundador de Grupo BOIS y Pazi, un grupo de empresas especializadas en marketing, transformación digital y customer experience. Con un equipo de casi 100 profesionales, damos consultoría a algunas de las empresas más importantes en México y LATAM. Conoce la historia completa de Rodrigo Mendez en esta edición de Maestros del Escalamiento junto a Daniel Marcos.                                                  INFO FINAL  Conoce más de Rodrigo Mendez en: LinkedIn   Conoce más de Pazi en: LinkedIn Conoce más de EO en: LinkedIn

Ivars Šulcs atsakās no darba Latvijas sabiedriskā medija valdē; tālākais atkarīgs no SEPLP. Ekonomisti un tirgotāji ir skeptiski par valdošās koalīcijas partiju plāniem ierobežot pārtikas cenas un uzskata, ka brīvā tirgus apstākļos šāda cenu regulēšana ir apšaubāma. ASV norit valsts prezidenta vēlēšanās. Gruzijā nerimst protesta akcijas pret vēlēšanu rezultātu viltošanu. Paziņoti Eiropas Kinoakadēmijas balvas nominanti; Ģinta Zilbaloža animācijas filma "Straume" pretendē uz labākās animācijas un labākas Eiropas filmas titulu. Turpinās darbs pie regulējuma valsts naudas saņemšanai lielo sporta pasākumu rīkošanai Latvijā

Piotr Paziński i jego "Labiryt i drzewo" to trzeci element Trójcy św. Ulissesa. Kapitalna książka! Lektura obowiązkowa dla miłośników Joyce'a.(00:25) Zamiast wstępu(06:30) "Łódź Ulissesa" a "Labirynt i drzewo"(09:30) Kontekst krytyczny i mitologiczny(16:00) Joyce według Umberto Eco(20:00) Zamiast zakończeniaWarto także posłuchać:

-Ne radi problem tamo gdje ga nema -Život u otporu -Pazi da ti se ne namnože negativne misli koje te vuku u negativu i loše stanje. -Ne biraš svjesno da se baviš sobom i svojim životom nego odgovornost prepuštaš drugima i u poziciji si nemoći -Nemaš fleksibilnost, imaš krut mindset koji ne može vidjeti stvari na drugačiji način. -Nemaš jasne granice, odgadaš važne odluke Javi se za rad samnom: https://prosperityplatform.my.canva.site/

Mnogo lastnikov psov se v poletnem času sooča s težavo, ko v primeru krajših ali daljših dopustov ne najdejo primernega varstva za svojega psa. Sta pasji hotel ali vrtec dobri rešitvi? O tem je poizvedovala Lucija Vidergar. Bere Darja Pograjc.

Paziņoti teātra balvas „Spēlmaņu nakts” nominanti. Kultūras rondo studijā izvēles komentē žūrijas locekļi: teātra un dejas kritiķe Dita Jonīte un teātra kritiķis, žūrijas komisijas priekšsēdētājs Atis Rozentāls. 19. jūnijā, Latvijas Teātra darbinieku savienība (LTDS) sadarbībā ar Kultūras ministriju un Borisa un Ināras Teterevu fondu preses konferencē paziņoja 2023./2024. gada sezonas Gada balvas teātrī "Spēlmaņu nakts" nominantus 14 kategorijās. Trešo gadu pēc kārtas visvairāk nomināciju – 18 – ieguvis Valmieras drāmas teātris. Otro vietu šogad ar 11 nominācijām dala Liepājas teātris un Latvijas Nacionālais teātris. Žūrijā strādāja arī teātra kritiķe Kitijai Balcare, teātra kritiķe un interneta žurnāla "Satori" redaktore Anna Andersone, teātra zinātniece Evita Mamaja, teātra režisore un pedagoģe Māra Ķimele un teātra režisors un pedagogs Juris Rijnieks. "Spēlmaņu nakts" nominanti 2023./2024. gada sezonā Gada mazās formas izrāde "Gaišās naktis" (Liepājas teātris, režisore Kristīne Brīniņa) "Maigā vara" (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Matīss Kaža) "Milžu cīņas" (Jaunais Rīgas teātris, režisore Marija Linarte) "Monstera Deliciosa" (Ģertrūdes ielas teātris, alternatīvais kamermūzikas festivāls "Sansusī", Real Life Company (Igaunija), Paides teātris (Igaunija), režisore Barbara Lehtna) "Pazudušais dēls" (Valmieras drāmas teātris, režisors Reinis Suhanovs) Gada lielās formas izrāde "Jāzeps un viņa brāļi" (Valmieras drāmas teātris, režisore Inese Mičule) "Latviešu raķetes" (Liepājas teātris, režisors Regnārs Vaivars, režisora asistents Mārtiņš Kalita) "Melnais gulbis" (Jaunais Rīgas teātris, režisors Alvis Hermanis) "Spīdolas nakts" (Dailes teātris, režisors Viesturs Kairišs) "Vecās dāmas vizīte" (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, režisore Indra Roga) Gada izrāde bērniem un/vai pusaudžiem "Ahilleja papēdis" (Liepājas Leļļu teātris, režisore Anta Priedīte) "Bilžu vakars ar Sprīdīti" (Jaunais Rīgas teātris, režisors Jēkabs Nīmanis) "Es arī te, kas man ir jādara" (Izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros, Valmieras drāmas teātris, režisore Endīne Bērziņa, līdzrežisore Sabīne Alise Ozoliņa) "Ērces" (Teātra trupa "Kvadrifrons", režisore Paula Pļavniece) "Sibīrijas haiku" (Latvijas Leļļu teātris, režisors Valters Sīlis) Gada režisors Alvis Hermanis ("Melnais gulbis", Jaunais Rīgas teātris) Viesturs Kairišs ("Spīdolas nakts", Dailes teātris) Inese Mičule ("Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Indra Roga ("Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Valters Sīlis ("Sibīrijas haiku", Latvijas Leļļu teātris) Reinis Suhanovs ("Pazudušais dēls", Valmieras drāmas teātris) Regnārs Vaivars ("Latviešu raķetes", Liepājas teātris) Gada aktrise Dana Bjorka (Klāra Cahanasjana izrādē "Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Inese Kučinska (Emīlija (Berta) izrādē "Svešā āda", Liepājas teātris) Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Lomas izrādē "Visas viņas", Dailes teātris) Māra Mennika (Roplainiete izrādē "Pazudušais dēls", Valmieras drāmas teātris) Ieva Segliņa (Margarita izrādē "Meistars un Margarita", Dailes teātris) Gada aktieris Maksims Busels (Eižens Finks iestudējumā "Sfinksa", Producentu grupa 7) Mārtiņš Kalita (Rolands Upatnieks izrādē "Latviešu raķetes", Liepājas teātris) Arturs Krūzkops (Rainis izrādē "Spīdolas nakts", Dailes teātris) Mārtiņš Meiers (Jāzeps izrādē "Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Kaspars Znotiņš (Dostojevskis/Miškins izrādē "Melnais gulbis", Jaunais Rīgas teātris) Gada aktrise otrā plāna lomā Baiba Broka (Lizaveta Jepančina izrādē "Melnais gulbis", Jaunais Rīgas teātris) Jana Čivžele (Pamāte izrādē "Bilžu vakars ar Sprīdīti", Jaunais Rīgas teātris) Evija Krūze (Māte izrādē "Ugunsseja", Latvijas Nacionālais teātris) Inese Pudža (Asnate izrādē "Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Elīna Vāne (Aža izrādē "Pazudušais dēls", Valmieras drāmas teātris) Gada aktieris otrā plāna lomā Volodimirs Gorislavecs (Birģermeistars izrādē "Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Rihards Jakovels (Jūda izrādē "Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Ivars Krasts (Džeksons izrādē "Pelikāni un vīnogas", Jaunais Rīgas teātris) Kārlis Reijers (Mihails Čehovs izrādē "Pīters Pens. Sindroms", Latvijas Nacionālais teātris) Artūrs Skrastiņš (Poncijs Pilāts izrādē "Meistars un Margarita", Dailes teātris) Gada jaunais skatuves mākslinieks Aksels Aizkalns (Jāzeps izrādē "Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Kārlis Artejevs (Andris izrādē "Gaišās naktis", Liepājas teātris) Endīne Bērziņa (Režija izrādei "Es arī te, kas man ir jādara", izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros, Valmieras drāmas teātris) Kārlis Ērglis (Maikls Alīns izrādē "Ziloņa dziesma", Liepājas teātris) Matīss Kaža (Režija izrādē "Maigā vara", Latvijas Nacionālais teātris) Adriāns Toms Kulpe (Scenogrāfija izrādē "Ugunsseja", Latvijas Nacionālais teātris) Krišjānis Strods (Krustiņš izrādē "Pazudušais dēls", Valmieras drāmas teātris) Madara Viļčuka (Elizabete, Roza izrādē "Wintera stāsts", Dailes teātris) Gada scenogrāfs Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo ("Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Ieva Jurjāne ("Spīdolas nakts", Dailes teātris) Valters Kristbergs ("Latviešu raķetes", Liepājas teātris) Reinis Suhanovs ("Spēlēju, dancoju", Latvijas Nacionālais teātris) Mārtiņš Vilkārsis ("Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Gada kostīmu mākslinieks Jana Čivžele ("Melnais gulbis", Jaunais Rīgas teātris) Anna Heinrihsone ("Pazudušais dēls", Valmieras drāmas teātris) Agnese Kaupere ("Patakoļako un teātra visums", Liepājas teātris) Kate Krolle, Reinis Bērziņš ("Ērces", teātra trupa "Kvadrifrons") Ilze Vītoliņa, Dmitrijs Krimovs ("Pīters Pens. Sindroms", Latvijas Nacionālais teātris) Gada gaismu vai video mākslinieks Kristijons Dirse (Video izrādē "Kā kļūt nelaimīgam?", Latvijas Nacionālais teātris) Mārtiņš Feldmanis (Gaisma izrādē "Latviešu raķetes", Liepājas teātris) Aleksandrs Grebņevs, LGC (Video izrādē "Maigā vara", Latvijas Nacionālais teātris) Oskars Pauliņš (Gaisma izrādē "Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Ene-Līsa Sempere, Tīts Ojaso (Video izrādē "Meistars un Margarita", Dailes teātris) Gada horeogrāfs vai kustību mākslinieks Elīna Gediņa ("Spēlēju, dancoju", Latvijas Nacionālais teātris) Linda Mīļā ("Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Jiri Naels ("Meistars un Margarita", Dailes teātris) Inga Raudinga ("Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Gada jaundarbs mūzikā Līva Blūma ("Monstera Deliciosa", Ģertrūdes ielas teātris, alternatīvais kamermūzikas festivāls "Sansusī", Real Life Company (Igaunija), Paides teātris (Igaunija)) Kārlis Lācis ("Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) Edgars Mākens ("Marats/Sads", Latvijas Nacionālais teātris) Jēkabs Nīmanis ("Pazudušais dēls", Valmieras drāmas teātris) Rihards Zaļupe ("Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras drāmas teātris) Gada jaundarbs dramaturģijā Nominanti tiks paziņoti 2024. gada rudenī. Gada balvu teātrī "Spēlmaņu nakts" organizē Latvijas Teātra darbinieku savienība, finansē Kultūras ministrija, atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds, Dailes teātris, Latvijas Nacionālais teātris, Jaunais Rīgas teātris, Liepājas teātris, Valmieras drāmas teātris, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, "Dirty Deal Teatro", Latvijas Profesionālo aktieru apvienība, sabiedrisko mediju portāls LSM.lv, Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, Latvijas teātra katalogs Izrades.lv, tipogrāfija "Ulma", Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs un citi profesionālie teātri un teātra apvienības.

Novinarka, ki ljubi radio in verjame v največjo moč slišane besede, na VALU202; leta 2016 prestopila na mesto odgovorne urednice Sveta kapitala, vodila ekipo cca 20 ljudi s slogom »humanega start up-a«. Zaradi grenke izkušnje izstopila iz novinarskih krogov. Danes se ukvarjam z relevantno, za future ključno vsebino, ki pa jo do javnosti prinašam na čist, transpareneten način. Skozi jasno informacijo, kdo je organizator oziroma naročnik. Danes sodeluje z Delom (poslovni dogodki in podcasti), in s številnimi blagovnimi znamkami, ki jih odlikuje odličnost.   Petra Kovič, po izobrazbi univ.dipl.komunikologinja, je 15 let službovala kot novinarka, voditeljica in dnevna urednica na Valu 202 Radia Slovenija; v času radijskega dela je opravila na tisoče intervjujev na najrazličnejše teme in obenem opravila Šolo govora RTV Slovenija, kjer so jo več let poučevali akademski igralci iz AGRFT in profesorji fonetike, retorike in fonologije ter profesionalni speakerji kot so denimo legendarne radijske napovedovalke Nataša Dolenc, pokojna Ajda Kalan in Maja Šumej. Opravila pa je tudi večletno izobraževanje iz fonetike in fonologije pri Suzani Kästner.   V zadnji sedmih letih se je javnosti predstavila kot odgovorna urednica poslovnega tiskanega in spletnega časnika Svet kapitala in tudi kot snovalka in voditeljica poslovnih konferenčnih dogodkov in okroglih miz.   Od začetkov karierne poti pa se vzporedno posveča tudi korporativnemu komuniciranju in snovanju poslovnih dogodkov in okroglih miz ter seveda moderiranju. Podpisuje se tudi kot urednica in avtorica priloge Marketing magazin, BivaMMo. Obvlada in pozna najsodobnejše trende v načinu podajanja vsebin v korporativnih kontekstih, v katerih se zasleduje cilj povezovanja malih sivih celic na asociativni ravni bralca z naročnikovimi blagovnimi znamki. Slog podajanja vsebine vselej prilagodi naročniku oziroma obravnavani tematiki. Njen slog sledi sproščeni strokovnosti.   Kot dolgoletna novinarka se navdušuje nad podcasti, ki so obenem lep odmik in čudovit približek klasične radijske oddaje. Ocenjuje, da je podcast oblika negovanja blagovne znamke in odnosa s strankami in javnostmi, ki pokaže na odlike kot so zazrtost v prihodnost, razumevanje trendov, poslovno uspešnost nujnost negovanja in nadgrajevanja BZ.   Najljubši citat: Vsak na koncu najde svoj sitz Najljubša knjiga: na nočni omarici ima vselej cca 6 do 7 knjig. ·      Ker nisem stoik po naravi, me je v turbolentnem času med leti 2019 in 2022 »rešila« uspešnica z naslovom Ovira je pot. Sicer zelo lahkotno branje, a z zame odličnim sporočilom/vodilom. ·      Na vsako pot pa s seboj vzamem uspešnico mojega dragega prijatelja dr. Kenana Crnkića »Pazi kojeg vuka hraniš«, kjer začne z mislijo »Ti češ umrijeti, počni da živiš«. ·      Sicer pa se vse bolj navdušujem se nad čudovitimi ljubezenskimi romani z zanimivim slogom, strukturo in zgodbo, takimi ki so do solz ganile samega krutega Hitlerja, recimo Pisma iz Rusije. ·      Strokovnih pa je cel kup…ki me učijo spanja, dihanja, hranjenja, bla bla bla… Imam svoje mnenje o tem, da nas drugi učijo tisto, kar smo že vedeli in nam to prodajajo kot suho zlato. ·      V tem hipu pa noro uživam ob branju knjige Obdobje Rolling Stonesov, ki jo je napisala težka frajerka Lesley-Ann Jones. Najljubša serija : Meni so ljubše nadaljevanke; med njimi še vedno izstopa Twin Peaks norega režiserja Davida Lyncha. Sploh muzika. Hobiji : sanjam o naskoku gigantskih valov v Nazare na Portugalskem z desko, a nimam pojma o tem športu. Rumena teniška žogica je najbolj antistresna žogica na svetu – torej, tenis. Downhill mountain biking, klasičen balet, jazz balet, hoja, supanje, tek na smučeh, jadranje, potovanja, prijateljska srečevanja, pikniki, filmski festivali, koncerti, kuhanje, igranje z otroki, branje, branje, branje, poslušanje muzike… Najljubša hrana : čokolešnik Najljubši podjetnik: prvega ne izdam, a si nesporno zasluži ta naziv, saj me je nesebično naučil marsikaj iz polja gospodarstva in to skozi prizmo naprednega, inovativnega, celo vizionarskega pogleda. Takoj ob njem, ki ostaja neimenovan, pa je prav gotovo g. Blaž Brodnjak, predsednik uprave NLB. Lahko se podpišem kot njegov »fan«. Izrazito karizmatičen tip (človeka) s poglobljenim uvidom, in neverjetno retorično prepričljivostjo. Najljubši app: Spotify Zaključni nauki: ·      Solze šparaj za čas, ko življenje zares zaboli. (neznan avtor) ·      Najprej recite »ja«, potem poglejte, ali je nekaj zares za vas ali ne. Paraliza analize je ubijalka razvoja, rasti. (dr. Kenan Crnkić)

Vēl arvien brīdī, kad notiek samērā nenozīmīgs ceļu satiksmes negadījums, trešdaļa autovadītāju nevis aizpilda saskaņoto paziņojumu vai nu papīra formā vai elektroniski aplikācijā, bet gan izsauc policiju, tādējādi tērējot valsts līdzekļus un aizņemto policistu laiku. Savukārt dati par 2023. gadu liecina, ka gadījumā, ja ir aizpildīts saskaņotais paziņojums, lēmums par kompensācijas izmaksu tiek pieņemts vidēji 29 dienās, bet policijas gadījumā nepieciešamas vidēji 50 dienas. Kā šāda situācija vērtējama un ko iespējams darīt lietas labā, raidījumā spriežam ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Drošas satiksmes ekspertu Oskaru Irbīti, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja IT daļas vadītāju Agri Dauksti. Sazināmies arī ar Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieka vietnieci Sabīni Irbenieci-Česli.

Fluent Fiction - Serbian: Spilled Spirits & Tavern Cheer! Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:fluentfiction.org/spilled-spirits-tavern-cheer Story Transcript:Sr: Jednog sunčanog popodneva, u maloj ali poznatoj kafani u srcu Beograda, prijatelji Jelena, Marko i Milica odlučili su da provedu veče.En: One sunny afternoon in a small but well-known tavern in the heart of Belgrade, friends Jelena, Marko, and Milica decided to spend the evening there.Sr: U kafani je već vladala vesela atmosfera, a muzičari su se pripremali za nastup tradicionalne narodne muzike.En: The tavern was already filled with a cheerful atmosphere, and the musicians were getting ready to perform traditional folk music.Sr: Jelena, crnka sa osmehom koji osvaja, bila je uzbuđena zbog izlaska sa najboljim prijateljima.En: Jelena, a smiling brunette, was excited about going out with her best friends.Sr: Marko, zabavan i uvek spreman za šalu, pričao je neku svoju smešnu priču, dok je Milica, tiha i pažljiva, pomno birala meze za njihov sto.En: Marko, fun and always ready for a joke, was telling one of his funny stories, while Milica, quiet and careful, carefully chose appetizers for their table.Sr: Nastup je počeo. Violinista je zavijao instrumentom, a harmonikaš je dodavao melodiju koja je natjerala sve u kafani da zaplješću u ritmu.En: The performance began. The violinist was wailing with his instrument, and the accordion player added a melody that made everyone in the tavern clap to the rhythm.Sr: U tom trenutku, dok je konobar nosio piće, Jelena se okrenula da nešto kaže Milici i slučajno se sudarila sa njim.En: At that moment, while the waiter was carrying drinks, Jelena turned to say something to Milica and accidentally bumped into him.Sr: Oh, ta nezgoda! Čaša rakije se izlila, tačno u Markov krilo.En: Oh, what a mishap! The glass of brandy spilled right into Marko's lap.Sr: Iz Markovih usta izletelo je iznenađeno "Iju!"En: A surprised "Oops!" escaped from Marko's mouth.Sr: Ali umesto ljutnje, njegovo lice se preobrazilo u smešak, a on je počeo da se smeje na sav glas.En: But instead of anger, his face turned into a smile, and he started laughing out loud.Sr: Okolina se takođe nasmejala Markovoj reakciji.En: The surroundings also laughed at Marko's reaction.Sr: Neko je uzviknuo, "Pazi, rakija krsti!" što je izazvalo još više smeha.En: Someone shouted, "Watch out, the brandy is baptizing you!" which caused even more laughter.Sr: Marko je uzviknuo, "Neka, neka, valja se oprati u dobrom piću!"En: Marko shouted, "It's okay, it needs to be washed in good liquor!"Sr: Milica je brzo donela salvetu, dok je Jelena izvinjavala se crveneći.En: Milica quickly brought a napkin, while Jelena apologized, blushing.Sr: No, Marko je mašući dao do znanja da je sve u redu.En: However, Marko waved to indicate that everything was fine.Sr: Veče je nastavljeno u veseloj atmosferi. Muzika je ponovo zavladala prostorijom, a ples počeo dok su prijatelji zaboravili na malu nezgodu.En: The evening continued in a cheerful atmosphere. The music once again filled the room, and dancing began as the friends forgot about the small mishap.Sr: Jelena je bila srećna što je imala takve prijatelje poput Marka i Milice, koji su razumeli da se greške dešavaju.En: Jelena was happy to have friends like Marko and Milica, who understood that mistakes happen.Sr: Kakav finale! Muzičari su svirali na bis, ljudi su pevali, a kafana je pulsirala radostima života.En: What a finale! The musicians played an encore, people sang, and the tavern pulsated with the joys of life.Sr: Tri prijatelja, sjedinjeni pričom o prosutoj rakiji i Markovim smešnim gaćama, zaključili su veče zagrljajem i obećanjem da će se vrlo brzo ponovo sastati u svojoj omiljenoj kafani, gde su piće, pesma i smeh uvek dobrodošli.En: The three friends, united by the story of spilled brandy and Marko's funny mishap, concluded the evening with a hug and a promise to meet again soon at their favorite tavern, where drinks, song, and laughter are always welcome. Vocabulary Words:tavern: kafanacheerful: veselamusicians: muzičaribrunette: crnkaappetizers: mezeviolinist: violinistaaccordion player: harmonikašmishap: nezgodasurroundings: okolinabrandya: rakijanapkin: salvetublushing: crvenećifinale: finaleencore: bishug: zagrljaj

"Mene su usmerili i ja sada činim isto za druge." U 264. epizodi Pojačala Ivanu Miniću pridružuje se kolega podkaster Željko Crnjaković. Pored niza sopstvenih podcasta od kojih su samo neki Webinarium, Male Pobede, Backwater Entrepreneur, Pazi snima se i Coworking Values, Željko je takođe direktor i predstavnik InspiraHub coworking prostora u Subotici i veliko ime u Coworking zajednici i razvoju iste na našim prostorima proteklih godina. Željkovom karijernom putu i brojnim poduhvatima biće posvećene dve epizode Pojačala, a u ovoj prvoj saznaćete kako su protekle njegove formativne godine, kako je Željko započeo svoj profesionalni put i kako je pomogao da se izgradi prva coworking zajednica u našoj zemlji. Teme u epizodi: - Uvod - Početak razgovora - Kad porastem biću - Pasivno učenje jezika - Odrastanje u Vojvodini - Primene stranog jezika - Prvi stabilni posao - Remote rad - Ulazak u coworking Realizacija Pojačalo podkasta ne bi bila moguća bez naših izuzetnih partnera: - Kompanija Epson koja je vodeći svetski proizvođač projektora i štampača za sve namene: https://www.epson.rs/sr_RS - Kompanija Orion telekom provajtera najbrže internet infrastrukture u Srbiji sa preko 30 godina iskustva: https://oriontelekom.rs Podržite nas na BuyMeACoffee: https://bit.ly/3uSBmoa Pročitajte transkript ove epizode: https://bit.ly/49QBDvG Posetite naš sajt i prijavite se na našu mailing listu: http://bit.ly/2LUKSBG Prijavite se na naš YouTube kanal: http://bit.ly/2Rgnu7o Pratite Pojačalo na društvenim mrežama: Facebook: http://bit.ly/2FfwqCR Twitter: http://bit.ly/2CVZoGr Instagram: http://bit.ly/2RzGHjN

Šajā reizē piedāvājam noklausīties fragmentus no Latvijas Avīzes intervijas ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jānis Sārtu. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki marta sākumā izplatīja paziņojumu, kurā aicina sabiedrību kritiski vērtēt vēstījumus par iespējamo Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm, nedalīties ar tiem tālāk, lai neatbalstītu Krievijas propagandas mašinēriju tās mēģinājumos sēt bailes. Uzsvars likts uz sabiedrības mierināšanu, piemēram, apgalvojot, ka Latvijā drošības situācija neatšķiras no tādām NATO valstīm kā Spānija vai Itālija. Paziņojums Latvijā izsauca pretrunīgas reakciju. Problēma tā, ka pēdējos mēnešos vēstījumi par to, ka Krievija gatavojas karam ar NATO nenāk no Kremļa, bet gan no respektabliem avotiem Rietumos - amatpersonām, pētniekiem, izlūkdienestu pārstāvjiem un tamlīdzīgi. Putins tieši pretēji – vairākkārt atkārtojis, ka tās ir muļķības, neko tādu viņi neplāno darīt. Kā vērtēt šīs pretrunas? Šajā raidierakstā arī par dīvaino “botu” uzbrukumu mikroblogošanas vietnē “X” - simtiem līdzīgu ierakstu latviešu valodā, kuri mēģināts aizstāvēt Krievijā notiekošajās sacensībās spēlējošus Latvijas pārstāvjus, kā arī citiem jauniem dezinformācijas paņēmieniem. Ar J. Sārtu sarunājas “Latvijas Avīzes” žurnālists Māris Antonevičs. Raidierakstā izmantoti fragmenti no Latvijas Televīzijas, Rossija 1, NTV. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Latvijas Avīze”. #SIF_MAF2023 Izmantotā mūzika: 1. Dark Secrets (DECISION) by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/246-dark-secrets-decision- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 2. Spy Story: The Agent by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/84-spy-story-the-agent License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/ 3. Prosecution, action, trumpets by Sascha Ende Link: https://filmmusic.io/song/19-prosecution-action-trumpets License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0 4. Ghost Town by Rafael Krux Link: https://filmmusic.io/song/5416-ghost-town- License: http://creativecommons.org/licenses/by/4.0/

Vitez se je po zmagovitem križarskem ...Iz knjige Zgodbe kažejo novo pot, ki je izšla v zbirki Zgodbe za dušo pri založbi Ognjišče.

Embark on a mysterious adventure as we chase the shadows of a long-lost Midrash, the Medrash of Reb Shimon Ben Pazi, which whispers secrets of ancient wisdom yet eludes capture. Guided by cryptic clues from Rabbi Yaakov Ibn Chabib's Ein Yaakov, we traverse the landscape of Torah scholarship, unraveling the debate over its most central verse. The wisdom of sages like Rabbi Akiva and Ben Azzai unfolds each offering a unique lens through which to view the core of Jewish teaching. But the journey takes an unexpected turn with the missing Medrish of Reb Shimon ben Pazi, leaving us to question and seek the true essence of our tradition.Then, prepare to be inspired as we explore the power of steadfast spiritual practice, drawing an unlikely comparison to the gradual yet transformative discipline of orthodontics. With the teachings of Reb Yisrael Salantar echoing in our ears, we understand the profound impact of even a single minute of daily Mussur study. As the Mishkan once served as the spiritual nucleus for the Jewish community, we also discuss the importance of building our sanctuaries of devotion, brick by brick, with daily rituals. The consistent actions shape our spiritual journey, inviting greatness and fulfillment into our lives with each purposeful step.Support the show------------------Check out our other Torah Podcasts and content! SUBSCRIBE to The Motivation Congregation Podcast for daily motivational mussar! Listen on Spotify or the new Jewish music and Podcast streaming platform 24six! Find all Torah talks and listen to featured episodes on our new website, themotivationcongregation.org Questions or Comments? Please email me @ michaelbrooke97@gmail.com#parsha #shortdvartorah #thetorahpodcast #motivationalmussar

Saules sistēmā atrodas ap miljons mazu un lielu kartupeļiem līdzīgu asteroīdu, kuru pētniecībā iesaistās gan profesionāļi apjomīgās misijās, gan amatieri. Kāpēc asteroīdi ir jāpēta? Ko tie var mums pastāstīt un kuras misijas līdz šim ir bijušas veiksmīgākās un atnesušas jaunas zināšanas par šiem tālajiem Saules sistēmas klejotājiem? Stāsta Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills un astronomijas entuziasts Ints Ķešāns. Šiem neparastajiem Saules sistēmas objektiem ir dažādas formas, atšķirīgi izmēri, un tie pētniekus var gan pārsteigt, gan zināmā mērā biedēt. Kādas interesi raisošas debess parādības un planētas varēsim novērot 2024. gadā? Skatot šī gada astronomiskās prognozes par debess ķermeņu izrādēm izplatījumā, varēsim redzēt ziemeļblāzmas, meteoru plūsmas, komētas, novērtot Marsu un Jupiteru. Kurās zemeslodes vietās un kādos laikos to varēs redzēt un kā mākslīgie Zemes  pavadoņi izbojā debess vērotāju skatu, par to stāsta Latvijas Astronomijas biedrības priekšsēdētājs Māris Krastiņš. Jau pagājušā gada nogalē Latvijas Astronomijas biedrība publicēja paziņojumu par 2024. gada novērojumiem debesīs. Paziņojumā teikts, ka šis gads aizritēs cerībās uz patīkamiem pārsteigumiem. Un viens no tiem būšot iespēja biežāk novērot ziemeļblāzmas, kas ir saistīts ar Saules aktivitātes palielināšanos. Vienīgi ir grūti prognozēt, kad krāšņās debesu izrādes skatītājiem jāsāk  gatavoties šīs parādības novērošanai. Kā teic Māris Krastiņš ziņas par ziemeļblāzmas uznācienu tiek izplatītas tikai vienu vai divas dienas pirms šī notikuma un bieži vien arī pašiem prognozētājiem tas var būt liels pārsteigums. Citādāk tas ir ar ierastajām kalendārajām meteoru plūsmām, kas gaidāmas 12. Augustā - Perseīdu lietus un 14. decembrī – Geminīdu lietus. Spožo meteoru lietu, droši vien, daudzi atceras no pagājušā gada jūlija nogales un augusta mēneša debesīm. Taču Māris Krastiņš min vel senākus laikus, kad Perseīdas krāšņoja debesis daudz intensīvāk.

Rēzeknes slepkavības atbalss. Atceltie vilcienu reisi un velostatīvi tajos.  Deputāti atbalsta vienota sabiedriskā medija izveidi, reizē solot sekot līdzi arī Latvijas Radio darbinieku interesēm. Paziņoti Lielās mūzikas balvas nominanti.

»Čuvaj svoje prste in naša ušesa! Bodi zvezda, ne meči petard.« To je nekaj vsakoletnih pozivov, s katerimi policisti opozarjajo na to, kako nepotrebna in nevarna je lahko pirotehnika. Letos so že novembra pri mladoletniku zasegli več kot 600 različnih prepovedanih petard. Kaj glede prodaje in uporabe pirotehnike določa zakon? Morajo imeti dovoljeni izdelki kakšen certifikat? Gost bo Daniel Jug iz uprave uniformirane policije na Generalni policijski upravi.

Fluent Fiction - Serbian: Brandy Mishaps: A Toast to Unity & Laughter Find the full episode transcript, vocabulary words, and more:fluentfiction.org/brandy-mishaps-a-toast-to-unity-laughter Story Transcript:Sr: Jednog vrućeg letnjeg dana, sunce je sijalo kao da hoće da zapali krovove kuća u malom selu na jugu Srbije.En: On a hot summer day, the sun blazed as if to set fire to the roofs of the houses in a small village in southern Serbia.Sr: U maloj kafani pod imenom "Zlatni dani", porodica je sela da proslavi rođendan starog Jovana, čoveka koji je celom selu bio kao deda.En: In a small tavern called "Golden Days," the family gathered to celebrate the birthday of old Jovan, a man who was like a grandfather to the whole village.Sr: Milena, Jovanova unuka, nosila je pladanj sa čašama rakije, preskačući između stolova, smejala se i pričala priče.En: Milena, Jovan's granddaughter, carried a tray of brandy glasses, skipping between tables, laughing, and telling stories.Sr: Nikola, Jovanov sin, sedeo je kraj prozora, razmišljao o svom poslu u gradu i promatrao oblake.En: Nikola, Jovan's son, sat by the window, thinking about his job in the city and watching the clouds.Sr: Zvuk veselih tamburaša ispunjavao je vazduh, a smeh se širio kroz kafanu kao topli vetar.En: The sound of merry tambourine players filled the air, and laughter spread through the tavern like warm wind.Sr: Milena je krenula ka Nikoli sa pladnjem rakije, nežno balansirajući kao plesačica.En: Milena headed towards Nikola with the tray of brandy, delicately balancing like a dancer.Sr: Ali, u trenutku nepažnje, naišla je maca i pretrčala joj put.En: But in a moment of carelessness, a cat crossed her path.Sr: "Opa!" uzviknula je Milena, dok se njen pladanj naginjao opasno na jednu stranu.En: "Oops!" exclaimed Milena as her tray dangerously tilted to one side.Sr: Rakija je letela kroz vazduh i sletela na belu Nikolinu košulju, pretvarajući je u sliku jesenjeg lišća natopljenog kišom.En: The brandy flew through the air and landed on Nikola's white shirt, turning it into a picture of autumn leaves soaked in rain.Sr: Nikola, iznenađen i mokar, skočio je na noge.En: Surprised and wet, Nikola jumped to his feet.Sr: "Milena! Pazi malo!" viknuo je, gledajući kako se tamne mrlje šire po tkanini.En: "Milena! Watch out a little!" he shouted, watching the dark stains spread across the fabric.Sr: Cela kafana je na trenutak zastala, zabava se pretvorila u tišinu.En: The entire tavern momentarily paused, and the revelry turned into silence.Sr: Milena, crvena u licu od stida, jedva je izustila izvinjenje.En: Blushing with embarrassment, Milena barely managed to apologize.Sr: "Oprosti, Nikola, nisam htela. Mačka mi je skočila na put," brzo je objasnila, tražeći ubruse da očisti nered.En: "I'm sorry, Nikola, I didn't mean to. A cat ran across my path," she quickly explained, looking for napkins to clean up the mess.Sr: Jovan, videći šta se dogodilo, ustao je i počeo smejati.En: Seeing what had happened, Jovan stood up and started laughing.Sr: "Ha, Nikola, i rakija te voli, vidiš da se ne možeš od nje sakriti!" Sala se prolamala kafanom, a Nikola nije mogao a da se ne osmehne iako je bio mokar.En: "Ha, Nikola, even the brandy loves you! You can't hide from it!" Laughter echoed through the tavern, and although he was wet, Nikola couldn't help but smile.Sr: "Da, da," reče Nikola, "rekli su da rakija čisti sve, pa čak i dušu. Pa, neka čisti moju košulju!"En: "Yes, yes," said Nikola, "they say brandy cleans everything, even the soul. Well, let it clean my shirt!"Sr: Milena mu je pažljivo obrisala košulju ubrusima dok je njihov stari deda Jovan dodao: "U našoj kafani, rakija je lek za sve - za tužne i za veselje!"En: Milena carefully wiped his shirt with the napkins while their old grandfather Jovan added, "In our tavern, brandy is a cure for everything - for sadness and joy!"Sr: Nikola je zagrlivši Milenu rekao: "Sve je u redu, Milena. Samo pripazi sledeći put!"En: Nikola hugged Milena and said, "It's okay, Milena. Just be careful next time!"Sr: Smeh se vratio u kafanu. Tamburaši su nastavili da sviraju, a porodica je pevala i igrala kao da se ništa nije desilo.En: Laughter returned to the tavern. The tambourine players continued to play, and the family sang and danced as if nothing had happened.Sr: Rakija je prospena, ali ljubav i razumevanje bili su razliti još više.En: The brandy was spilled, but love and understanding flowed even more.Sr: Tako je prošao još jedan rođendan u kafani "Zlatni dani", ispunjen pjesmom, plesom i malo prospene rakije, ali pre svega, ispunjen smehom i zajedništvom.En: And so, another birthday passed in the tavern "Golden Days," filled with song, dance, and a little spilled brandy, but above all, filled with laughter and unity.Sr: I Milena i Nikola su naučili da mali incidenti samo začine priču koju će jednom prepričavati unucima.En: Both Milena and Nikola learned that small mishaps only add flavor to the story they would one day tell to their grandchildren. Vocabulary Words:hot: vrućsummer: letnjisun: sunceblazed: sijaloset fire: zapaliroofs: krovovehouses: kućasmall: malivillage: selotavern: kafanaGolden Days: Zlatni danifamily: porodicacelebrate: proslavitibirthday: rođendanold: starigrandfather: dedacarried: nosilatray: pladanjbrandy: rakijaglasses: čašeskipping: preskačućitables: stolovelaughing: smejala setelling: pričalastories: pričesat: sedeowindow: prozorthinking: razmišljaojob: posaocity: grad

Dr. Hilla Ben-Pazi is a co-founder and CEO of Stroke Alert, an Israeli startup that has developed Avertto, a wearable monitoring system that provides an automated alert for strokes to enable early detection and treatment. Avraham sat down with Hilla in the offices of Stroke Alert to discuss the motivation behind Stroke Alert, how Hilla built her team, developed business relationships, got funded and her tips for startup founders. Do you have a great innovation? We'd love to hear from you. Contact us by going to https://jmbdavis.com/startup/contact. Learn more at https://jmbdavis.com and https://jmbdavis.com/startup. Also available at https://soundcloud.com/jmbdavis/stroke-alert. Listen to all of the episodes at https://jmbdavis.com/podcast.

Zelenskis – globālās politikas zvaigzne. Ungārijas īpašā nostāja Krievijas agresijas pret Ukrainu sakarā. Grieķija saglabā politisko kursu. Aktualitātes analizē ārpolitikas eksperti Rinalds Gulbis un Jānis Kapustāns, Nacionalās Aizsardzības akadēmijas pētnieks. Grieķija saglabā politisko kursu Grieķijas labēji centriskajai valdībai ir izdevies iegūt valsts iedzīvotāju nozīmīgas daļas uzticību, un tā arī turpmāk paliks pie varas stūres. To ļauj secināt 21.maijā notikušo vēlēšanu rezultāti, saskaņā ar kuriem līdzšinējā varas partija „Jaunā demokrātija”, viena no vecākajām grieķu partijām, ieguvusi apmēram 41% balsu un, attiecīgi, 146 no 300 Grieķijas parlamenta deputātu vietām. Partijas sniegums ir nedaudz labāks nekā iepriekšējās vēlēšanās 2019. gadā, taču šoreiz ar to ir par maz, lai, kā līdz šim, veidotu vienpartijas vairākuma valdību. Iemesls tāds, ka starplaikā ir stājies spēkā jauns vēlēšanu likums. Agrāk vēlēšanās proporcionāli tika sadalītas 250 deputātu vietas no 300, savukārt atlikušās piecdesmit tika papildus piešķirtas vislabāko rezultātu ieguvušajai partijai. Tagad šāda kārtība ir spēkā tikai tad, ja pēc vēlēšanām koalīciju izveidot neizdodas un tiek rīkotas atkārtotas vēlēšanas. „Jaunās demokrātijas” līderis, premjerministrs Kiriaks Micotakis, jau paziņojis, ka īstenos tieši šādu scenāriju. Parlamenta sastāvs ir tāds, ka viņam šai ziņā ir visas iespējas. Galvenais konkurents, Radikāli kreiso un progresīvo koalīcija jeb SIRIZA, kas bija pie varas līdz 2019. gadam, tikusi vien pie 20% balsu un 71 deputātu mandāta. Šai bijušā premjera Alekša Cipra partijai nav iespēju izveidot vairākuma koalīciju ne kopā ar idejiski tuvo kreisi centrisko aliansi PASOK, kurai ir 41 mandāts, un pat ne piepulcinot galēji kreisos – Grieķijas Komunistisko partiju ar tās 26 mandātiem. Var piebilst, ka grieķu komunistus, kuri joprojām turas pie ortodoksālā marksisma dogmām, no mēreni kreisajiem šķir arī visai liela ideoloģiska plaisa. Piektais spēks, kas iekļuvis parlamentā, ir galēji labējā, ultranacionālistiskā partija „Grieķu risinājums”. Kā SIRIZA veiksmes atslēgu komentētāji min visnotaļ pozitīvo ekonomikas izaugsmi, kas pagājušogad sasniegusi 6%. Premjerministram Micotakim, acīmredzot, ir izdevies pārliecināt vēlētājus, ka viņš ir īstais, kurš spēs arī turpmāk uzturēt šo attīstības tempu. Zelenskis – globālās politikas zvaigzne Viens no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska talantiem, kuram likusi izpausties viņa valsts izmisīgā cīņa pret Krievijas agresiju, ir māka veidot un uzturēt starptautiskos kontaktus. Pateicoties tiem, Ukraina saņem arvien plašāku sabiedroto palīdzību, kas palielina tās cerības uz kara mērķu sasniegšanu. Un laikam gan nav nejaušība, ka tieši šobrīd, kad kuru katru brīdi tiek sagaidīta Ukrainas spēku ofensīva, valsts vadītāja ārpolitiskā aktivitāte sasniegusi vēl nepieredzētus apjomus. Aizpagājušās nedēļas nogalē un pagājušās nedēļas sākumā viņš apmeklēja Romu, arī Vatikānu, Berlīni, Parīzi un Londonu, tiekoties, attiecīgi, ar premjerministri Meloni un prezidentu Matarellu, pāvestu Francisku, kancleru Šolcu, prezidentu Makronu un premjerministru Sunaku. Visos gadījumos galvenais temats bija atbalsts Ukrainai, kas, jo sevišķi Londonā un Berlīnē, ietvēra arī ļoti nozīmīgas ieroču piegādes. Savukārt pagājušajā piektdienā, 19.maijā, Francijas valdības sagādātā lidmašīna nogādāja Zelenski Saūda Arābijas rietumu pilsētā Džidā, kur uz kārtējo samitu bija pulcējušies Arābu valstu līgas vadītāji. Saprotams, šī ierašanās nebija iepriekš izziņota, un sevišķi netīkama tā nepārprotami bija ciešākajam Maskavas sabiedrotajam arābu pasaulē – Sīrijas diktatoram Bašaram Asadam, kurš pēc 12 gadu pārtraukuma atkal ticis pielaists līgas sanāksmē. Starp samita dalībniekiem bija dažs labs, kurš uztur draudzīgas attiecības ar Kremli, un arī pārējie ietur neitrālu nostāju, dažos gadījumos sniedzot humāno atbalstu Ukrainai, taču nepievienojoties sankcijām pret Krieviju. Gluži citāda gaisotne valdīja pasaules septiņu ietekmīgāko brīvā tirgus valstu jeb G7 samitā Japānas pilsētā Hirosimā, kur Zelenskis ieradās sestdien. Arī šajā gadījumā līdz pat nolaišanās brīdim nebija skaidrs, vai Ukrainas līderis pievienosies samita dalībniekiem. Dažas stundas pirms tas notika, Savienotās Valstis paziņoja, ka tās apmācīs ukraiņu pilotus lidošanai ar iznīcinātājiem F-16 un neiebildīs, ja sabiedrotie nodos šos modernos lidaparātus Ukrainai. Tāpat jau pirms Zelenska ierašanās G7 līderi deklarēja apņemšanos izvērst tālākas sankcijas pret Krieviju, lai kavētu tās militāro spēju pieaugumu. Kā atzīst novērotāji, pēc ierašanās Ukrainas vadītājs nepārprotami kļuva par samita zvaigzni, tomēr visa notikuma svarīgākais akcents palika nemainīgs, un tā bija Ķīnas ekspansija reģionāli un globāli. Pieņemtajos dokumentos nosodīta Pekinas tendence izmantot starptautisko tirdzniecību kā ietekmes sviru un pausts nepārprotams atbalsts Taivānas neatkarībai. Ka ierasts, samitā piedalījās arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, kā arī uzaicinātie vairāku citu valstu vadītāji. Kā sevišķi nozīmīga tiek atzīmēta prezidenta Zelenska tikšanās ar Indijas premjerministru Narendru Modi. Īpašie viedokļi Pagājušajās dienās Eiropas politikas degpunktā jau atkal nonākusi Ungārijas un tās premjera Viktora Orbana īpašā nostāja Krievijas agresijas pret Ukrainu sakarā. Ungārija turpina bloķēt kārtējo militārās palīdzības izmaksu Ukrainai piecsimt miljonu apmērā no t.s. Eiropas miera mehānisma – finanšu instrumenta, kas paredzēts Eiropas Savienības partnervalstu aizsardzības spēju stiprināšanai. Tāpat Budapešta atsakās piekrist nākamās savienības sankciju paketes ieviešanai, kuras fokusā ir cīņa pret Krievijas sankciju apiešanu caur trešajām valstīm. Konkrētais iegansts, ko min ungāru puse, ir Ungārijas banka „OTP Bank”, kuru Kijiva iekļāvusi karu atbalstošo institūciju sarakstos. Kā apgalvo Budapešta, šādas apsūdzības esot nepatiesas. Pirmdien notikušajā Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksmē, kur risināti tieši šie jautājumi, kā informējuši anonīmi avoti diplomātu aprindās, esot notikusi diezgan asa viedokļu apmaiņa starp Vācijas ārlietu ministri Annalēnu Bērboku un viņas ungāru kolēģi Pēteru Sījārto. Bez jau minētā konkrētā apstākļa Ungārijas ārlietu resora vadītājs izteica arī vispārīgākus argumentus par to, ka sankcijas pret Krieviju esot bezjēdzīgas un līdz šim nav devušas nekādus rezultātus. Vakar intervijā aģentūrai „Bloomberg” šo tēmu izvērsa arī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans. Paziņojis, ka viņa viedoklis nesakrītot ar „Eiropas meinstrīmu”, viņš postulēja, ka Ukrainai nav izredžu uzvarēt karā pret Krieviju un, attiecīgi, militārs atbalsts tai tikai turpinot asinsizliešanu; vienīgais risinājums esot sēsties pie sarunu galda ar Maskavu. Ungārijas valdības īpašā nostāja, kā zināms, ir bijis pastāvīgs drauds Eiropas Savienības vienotai rīcībai, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Tāpat Ungārija kā NATO dalībvalsts joprojām nav akceptējusi Zviedrijas uzņemšanu aliansē. Šai ziņā Budapešta pievienojusies striktākajai Zviedrijas uzņemšanas pretiniecei – Turcijai. Turcijas ieskatā Stokholma sniedz atbalstu kurdu teroristiem, savukārt Budapeštai netīkot Zviedrijas aizrādījumi par demokrātijas stāvokli Ungārijā, kas, ka zināms, ir jau ilglaicīgs spriedzes moments tās attiecības ar Eiropas Savienību. Visai izplatīts ir ieskats, ka situācija varētu mainīties pēc Turcijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, lai kāds arī būtu tās iznākums. Ankarai mainot savu nostāju, Budapešta negribētu palikt vienīgais autsaiders. Pirms dažām dienām intervijā telekanālam CNN prezidents Erdogans gan vēlreiz uzsvēra, ka Zviedrija neesot labojusies un, attiecīgi, neesot pieņemama Turcijai kā NATO dalībvalsts. Sagatavoja Eduards Liniņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.  

0:00:00 Šibenik mjesto zadnjeg veznog 0:10:20 HNL 0:16:17 Europa 0:23:57 Knjiga Život na Gradskom vrtu 0:27:10 Vijesti s Pampasa 0:31:40 ŽNK 0:33:39 Rijeka

Vrlo ženo, kdo jo najde! Njena vrednost je daleč nad biseri … Vstaja, ko je še noč, in daje hrano svoji družini, obrok svojim deklam … Opasuje z močjo svoje boke in utrjuje svoje lakte … Pazi na poti svoje družine in ne je lenuharskega kruha (Pregovori 31, 10-31).

Vrlo ženo, kdo jo najde! Njena vrednost je daleč nad biseri … Vstaja, ko je še noč, in daje hrano svoji družini, obrok svojim deklam … Opasuje z močjo svoje boke in utrjuje svoje lakte … Pazi na poti svoje družine in ne je lenuharskega kruha (Pregovori 31, 10-31).

Gada noslēgumā, kad trūkst gaismas, jo naktis ir garas un dienas - īsas, ir vērtīgi paskatīties uz sevi un nodzīvoto gadu ar lielāku sapratni, jo tas ļauj noslēgt mieru ar sevi un turpmāk sevi jaudīgāk atbalstīt. Es un Andis veidojām šo sarunu, lai no klausītāju pleciem noņemtu kādu daļu šī gada smaguma un, ja cilvēkam, atskatoties uz savu gadu, kaut kur uzpeldētu sajūta par vilšanos sevī, tad to nomainīt ar interesi būt par sev un citiem foršāku komandu. Tas paver vairāk risinājumu. Mēs runājam par to, ko esam konstatējuši par jaudas pacelšanu apstākļos, kuri to intensīvi tērē, un kā to pārvēršam praktiskā rīcībā, lai situāciju mainītu uz labo pusi.Es un Andis Arnicāns, kopā ar vēl dažiem slēgtas grupas kolēģiem, ar kuriem viens otru atbalstām un iedvesmojam, aprunājamies vismaz reizi nedēļā. Tā mēs konstatējam, kādu attīstību vai bīstamības redzam katrs savā darbā un kādus risinājumus varam izstrādāt, ņemot vērā mūsu katra mērķus.Kad no septembra sākuma līdz pat šim brīdim visi mūsu grupā bija saskārušies ar to, ka sen ieilgušo grūtību apstākļi mūsu apkārtējiem ir nepatīkami samazinājuši viņu jaudu, citiem vārdiem - nosvilinājuši to, es ar Cilvēkjaudas komandu sākām darbu pie risinājuma izveides cilvēku atbalstam.Šajā epizodē es arī iepazīstinu Cilvēkjaudas fanus ar iespēju pievienoties mums ar savu palīdzību, lai Cilvēkjauda arī turpmāk visiem būtu pieejama bez maksas un mūsu komandai būtu iespēja ierakstīt jaunas epizodes, vienlaicīgi sagādājot vēl interesantāku un praktiskāku pieredzi Cilvēkjaudas faniem. Ja redzi, ka PACEL JAUDU ir tev interesanta un dos tev labumu, tad ar savu tagadējo atbalstu vēl šomēness tu mums dosi iespēju saplānot un janvārī ierakstīt nākamās Cilvēkjaudas epizodes.Sarunas epizodes lapa ir šeit.SARUNAS PIETURPUNKTI AR LAIKA NORĀDĒM:01:53 Paziņojums par Cilvēkjaudas nākotnes izšķiršanos, kas saistīta ar Cilvēkjaudas klubu un vēl interesantāku pieredzi par ierastajām epizodēm08:12 Mūsu personīgais atskats uz jaudu pastiprināti tērējošu gadu, kas deva motivāciju izmantot šo pieredzi citu cilvēku ikdienas atvieglošanai11:33 Kāpēc noturēt savus spēkus labā līmenī paliek arvien sarežģītāk pat darbīgiem un pozitīviem cilvēkiem21:03 Kas jaudīgajiem šajā gadā ir bijis grūti25:58 Kāpēc kļūt uzmanīgiem, kad par ticību savām spējām sākt šaubīties arī profesionāļi29:56 Iemesli, kuru dēļ lēmumu pieņemšana ir apgrūtināta un neesi ar mieru tai tērēt spēkus32:32 Ko darīt, ja traucē, ka labo brīžu sajūta palikusi par mazām saliņām ierastā, stabilā pamatā vietā39:22 Kā sev izdevīgi nomainīt skatījumu uz plānu izjukšanu laikā, kad ir tik daudz jāizdara44:17 Kā mēs nonākam situācijās, kad pateikt slodzei “nē” kļūst vēl grūtāk un rezultātā mēs no sevis prasām par daudz50:54 Stratēģija, kā mainīt neadekvātu un traucējošu sevis novērtējumu, kurš piezogas nemanot1:01:05 “Vai tas, ko es tagad daru, darbojas” paņēmiens, kas aktivizē sadarbību ar sevi1:12:29 Kā laicīgi pamanīt un piebremzēt savas labsajūtas lejupslīdi, pirms tā uzņēmusi bīstamu ātrumu, kas citādi novestu pie “noraušanās” un tad vilšanās sevī1:28:49 Trīs marķieri, kuru uzlikšana uz personīgā radara palīdzēs novērtēt pašreizējo dzīves kvalitāti1:33:59 Izpratne par savā dzīvē notiekošajām grūtībām, lai sevi prasmīgāk atbalstītu un iedarbīgāk tiktu ar notikušo galā, nevis dzītu sevi lielākā bedrē1:49:18 Kā palīdzēt sev tad, kad ir sajūta, ka nekam nevari pieķerties, lai arī zini, ka vajag1:59:44 Apkārtējās vides un līdzcilvēku ietekme mūsu jaudas līmeņa uzturēšanā; kā veidot savu atbalsta komandu un rūpēties par savu vērtīgāko resursu - sevi.

Linards Tauns (īstajā vārdā Arnolds Mikus Bērzs-Bērziņš) dzimis 1922. gada 13. oktobrī Ragaciemā piecu bērnu ģimenē. Gadu vēlāk Bērzu-Bērziņu ģimene pārceļas uz Anniņmuižas apkārtni. Tēvs Rīgā strādā dažādus darbus – bijis policijas kārtībnieks, rakstvedis, arī ormanis, dzīvojis Grīziņkalnā. Arnolds Bērzs-Bērziņš viņu tur bieži tur apciemojis un klīdis pa Marijas ielu un pētījis avīzes kioskos. Pirmā nopietnā sastapšanās ar dzeju Arnoldam Bērzam-Bērziņam bijusi 7 gadu vecumā no korāļiem, kas dziedāti svētdienas skolā, sava ietekme bijusi arī tam, ka ar dzeju aizrāvies gan tēvs, gan vecākā māsa.  Linarda Tauna simtgadei veltītajā izstādē "Linards Tauns – mūžīgais mākonis", kas līdz nākamā gada 1. septembrim apskatāma Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē, šo laika posmu Tauna dzīvē reprezentē unikāla viņa jaunības dienu paštaisīta dzejoļu kladīte, kur apkopoti viņa pirmie mēģinājumi dzejā. Vācu okupācijas laikā Arnolds Bērzs-Bērziņš kopā ar brāli Tālivaldi strādā par dzelzceļnieku, šajā laikā viņš dodas arī uz rakstnieku vakariem un jūsmo par Aleksandra Čaka, Erika Ādamsona un Viļa Cedriņa dzeju. Kara noslēgumā kopā ar vācu armiju tiek evakuēti arī dzelzceļa strādnieki, un tā abi Bērzu-Bērziņu brāļi nonāk Vācijā, kur arī aizsākas dzejnieka ceļš. Vācijā Arnolds Bērzs-Bērziņš sastop jaunu meiteni no Latgales Aurēliju Skrindu, kura top par pirmo dzejnieka mūzu. Attiecībām tomēr nebija lemta laimīga nākotne, jo 1948. gada decembrī Aurēlija apprecas ar citu vīrieti. Pēc dzejnieka nāves Aurēlija pārraksta šajā laikā tapušos dzejoļus ar rakstāmmašīnu un nosūta šo manuskriptu Vitautam Kalvem un Gunaram Saliņam, pievienodama datējumu un komentārus. Tā top dzejoļu kopa "Aurēlijas grāmata", kas pirmo reizi publicēta 2011. gadā Kārļa Vērdiņa sakārtotajā dzejoļu krājumā "Linards Tauns. Dzeja" (2011). Visus vēlākos gadus Aurēliju māc vainas apziņa. Vēstulē Linarda Tauna draugam Vitautam Kalvem viņa atzīstas: "Vācijā es Linardu tiešām novedu un atstāju postā. Linards nekad nedzēra. Pirmo reizi viņu piedzērušos redzēju 1948. gada decembra beigās, kad viņš atnāca pie manis divas vai trīs dienas pēc manām laulībām, galīgi piedzēries. Tas bija satriecoši. [..] Iedzēla briesmīga doma, ka Linards varētu kļūt dzērājs. Nekad agrāk man tas nebija ienācis prātā. Biju cerējusi, ka viņa jaunība pārvarēs smago triecienu un vilšanos." Viens no zīmīgākajiem Linarda Tauna dzejoļiem no šī posma ir "Paziņai trimdā": Nu esat svešumā, bet gars klīst dzimtajā pusē, Kas dziļos puteņos un dziļās bēdās klusē. Kā sapnī vienmēr dzirdat: atskan bāru dziesmas, Ko tēvi dziedāja pie ugunskura liesmas. Un domās noglāstāt Jūs biklu bārenīti Un sīku laukziedu, un katru zemes pīti, Kas daļa takām tām, kur skrēja bērna kājas, Kur ezers snauž, zied lini, vidū tēva mājas. Pār zemi svētīto nu sveši soļi staigā, Un ilgi nežūst asras bārenītes vaigā. Sirds, kam tik sapnī vien vairs dzimtā zeme tuva, Nu iemīl zaudēto un to, ko neieguva, Tā, posta skaidrota, nu to, kas postā, mīlē Un zvaigznes izdziestošās jaunu ausmu zīlē. Šajā laika posmā arī rodas dzejnieka pseidonīms. Daudzi uzskata, ka tas radies no angļu valodas vārda Town, jo viņa dzeja cieši saistīta ar pilsētu. Bet patiesībā pseidonīma stāsts ir saistīts ar kādu pavisam mazu ezeriņu Latvijā, kā intervijā Valdemāram Kārkliņam atklāj pats Linards Tauns: "To paņēmu vienkārši no Latvijas kartes. Bija tāda sīka karte, kur redzamas gandrīz katras mājas. Atradu Piebalgā ezeru Taunu, tas likās derīgs. Dzejnieka Antona Austriņa meita Mudīte par izvēli bija sajūsmināta. Ne tāpēc, ka ezers dzejisks, nē, viņa teica, tas esot galīgi nepoētisks. Bet ļoti bagāts zivīm!"

Poslušalka peče rolado na peki papirju, ki ga namasti, a se vseeno prime, zato izdelek ni lep in se drobi. Sestra Nikolina jih je svetovala, naj da rolado peči v vročo pečico, da bo pečena v desetih minutah na klasičen način (brez ventilacije). Pazi naj tudi na količino moke: na 1 jajce pride 1 žlica sladkorja in 1 žlica moke (25 g). Tako je bolj elastična. Koristi tudi, če pečen biskvit pokrijemo z ožeto servieto.

Poslušalka peče rolado na peki papirju, ki ga namasti, a se vseeno prime, zato izdelek ni lep in se drobi. Sestra Nikolina jih je svetovala, naj da rolado peči v vročo pečico, da bo pečena v desetih minutah na klasičen način (brez ventilacije). Pazi naj tudi na količino moke: na 1 jajce pride 1 žlica sladkorja in 1 žlica moke (25 g). Tako je bolj elastična. Koristi tudi, če pečen biskvit pokrijemo z ožeto servieto.

Krievijas pilsoņi paniski izpērk lidojuma biļetes uz Turciju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kā arī stāv rindā pie Somijas robežas, pēc tam, kad Vladimirs Putins ANO starptautiskās miera dienas rītā Krievijā izsludinājis mobilizāciju. Pagaidām daļēju, bet acīmredzami tas ir satricinājis plašu sabiedrību, jo karš vairs neskar tikai attālāku Krievijas reģionu iedzīvotājus, bet nu arī pilsoņus Maskavā un Sanktpēterburgā. Kas tur šobrīd notiek? To šovakar raidījumā "Šodienas jautājums" vaicājām Latvijas vēstniekam Krievijā Mārim Riekstiņam.

Evarist Mapunda ni moja wa makocha wangu wa maisha haya ninayoishi sasa hivi, ananifahamu toka nikiwa na miaka 17 mpaka sasa hivi ingawa hapa katikati baada ya ‘kuwa mkubwa' nilipoteana nae kwenye mahangaiko ya kujitafuta na kutafuta maisha. Ila Mimi na yeye tunajua kila mmoja wetu ni mtu wa aina gani na anamaanisha NINI kwa mwengine. Ukiwauliza watoto na wakubwa wengi wa Upanga watakuambia nini yeye pia anamaanisha kwenye maisha yao, lazima atakua na simulizi kuhusu mwalimu huyu hodari wa basketball na maisha, kama hadithi hiyo itakua haimhusu yeye directly badi itakua inamhusu Ndugu yake au mtoto wake au hata rafiki yake, na kama itakua hana hao wote basi hata ya kusikia atakua nayo. Coach Evarist ni mmoja ya watu ambao wamesaidia kwa kiasi kikubwa mno vijana wa miaka ya 2000 kuwa na HESHIMA ya maisha, Heshima ya kazi na miili yao, kama umepita kwenye mikono yake basi utakua unajua hilo. Na kama ule usemi wa Kiswahili unaosema ‘majuto ni mjukuu' basi ndo faida za yale alotufundisha sisi tunayaona. Tunayaona baada ya kukua maana wakati anatufundisha heshima ya muda na drills ngumu za basketball tulikua tunaona anatuonea sana sana. Binafsi nilikua naona hivyo, nilikua naona kama hanipendi maana kila mara yuko kwenye shingo yangu kuniambia lipi sijafanya vizuri. Sasa hivi nikikaa na kujiuliza kipi hasa kilinifanya nihame Pazi na kwenda kucheza basketball yangu Don Bosco ukiachana na kwamba rafiki zangu wengi walikua kule sasa ndo jibu linakuja kwamba Coach Evarist naye alichangia kwa kiasi kikubwa mimi kuamua hilo. Alikua kijana, mwenye kuujua mchezo na Don Bosco Queens ilikua ni moja ya team BORA zaidi za wasichana kuwahi kutokea miaka hiyo. Wengi wao nilikua aidha nimesoma nao Makongo au nimeenda nao Umiseta mara kadhaa kwahiyo maamuzi yangu hayakua ya kuwaza sana ingawa Pazi ndo ilikua nyumbani kwetu na itaendelea kuwa hivyo. Coach Evarist pia ashawahi kukutana na mitihani kadhaa mikubwa katika maisha yake, ingawa wa yeye kupata ajali mbaya ya gari mwanzoni mwa miaka ya 2000 itaendelea kusimama kuwa mtihani mkubwa zaidi ambao amewahi kukabiliana nao, ukiachana na fainali tele ambazo yeye kama mchezaji au kocha ambazo zilikua dhidi ya timu ngumu na akawahi kushinda, huu ulikua wa aina tofauti sana. Alikua peke yake usiku wa manane wakati anaenda zake nyumbani baada ya kumaliza majukumu yake aliyojiongezea ya basketball ndo mtihani huo ulipomkuta, Coach Evarist anakumbuka idadi ya watu ambao walimzunguka na kumpiga vibaya baada ya ajali hiyo. Mungu pekee ndo anajua alimuokoa okoa vipi katika lile na kwenye operesheni zake zaidi ya kumi na tano ambazo amezifanya mpaka sasa hivi zinamfanya aishi na kwanini haya yote yametokea. Coach Evarist ni muaminifu na mwingi wa imani, mpaka leo hii anaendelea kuishi maisha yake kama hakuna ambalo limemtokea na kubadilisha maisha na muonekano wake kwa maisha yake yote. Yule ambaye anakua na moyo kama ambao Coach Evarist anao pekee ndiye anayeweza kuishi kama ambavyo yeye anaishi. Ndo maana yeye ni wa kipekee sana. Yangu matumaini maongezi yetu juu ya heshima na mustakabali wa mpira wetu wa kikapu na heshima juu ya mambo kadhaa yatakuvutia na kukufunza kitu. Yangu matumaini pia uta enjoy. Love, Salama. --- Support this podcast: https://anchor.fm/yahstonetown/support

11 edycja festiwalu Literacki Sopot literackisopot.pl #literackisopot2022

11 edycja festiwalu Literacki Sopot, literackisopot.pl, #literacki20211

Ispovijedi nakon razočaranja remijem s Istrom. 0:00:00 2668 0:07:08 Istra 0:19:36 Ocjene 0:22:13 HNL 0:28:10 Felcsut 0:48:05 Janjić 0:56:00 Vijesti s Pampasa 1:00:30 Dinamo

Pazi, 1. april je! ;) by Radio City

Głos. Pismo, język. Wprowadzenie do mistyki judaizmu - dr Piotr Paziński Dr Piotr Paziński - dziennikarz, pisarz, eseista, krytyk literacki i tłumacz. Autor dwóch powieści: „Pensjonat”, „Ptasie ulice” Znajdź nas: https://www.facebook.com/WszechnicaFWW1/ https://wszechnica.org.pl/

Czym jest Biblia? - dr Piotr Paziński Uniwersytet Trzeciego Wieku Collegium Civitas zaprasza na wykład dr. Piotra Pazińskiego. Dr Piotr Paziński - dziennikarz, pisarz, eseista, krytyk literacki i tłumacz. Autor dwóch powieści: „Pensjonat”, „Ptasie ulice”. Znajdź nas: https://www.facebook.com/WszechnicaFWW1/

Wędrówki biblijne. Diaspora i Ziemia Izraela - dr Piotr Paziński Dr Piotr Paziński, dziennikarz, pisarz, eseista, krytyk literacki i tłumacz. Autor dwóch powieści: „Pensjonat” „Ptasie ulice” Wykład w ramach Uniwersytetu Trzeciego Wieku Collegium Civitas Znajdź nas: https://www.facebook.com/WszechnicaFWW1/

* Pašvaldībās izmaksu pieaugums par atkritumu apsaimniekošanu atšķiras; saglabājas neziņa par bioloģisko atkritumu pārstrādi * Augstskolās sākusies ziemas uzņemšana; reģionos cer uz studentu skaita pieaugumu * Ukraina cietusi plašā kiberuzbrukumā; Eiropas Savienība aktivizē ātrās reaģēšanas kibervienību* Paziņoti Lielās Mūzikas balvas nominanti

“Vai kopā būšana ir labas arhitektūras pamatvērtība?” jautājums uz kuru atbildi mēģinās rast atvērtā diskusija par arhitektūru. Turpinās Arhitektūras nedēļa, un Kultūras rondo studijā saruna ar Latvijas Arhitektūras gada balvas 2020 godalgotā objekta "Viesturdārza kvartāls" autoru, "RUUME arhitekti" arhitektu Oskaru Vāveri un žūrijas pārstāvi - režisoru Uģi Olti. Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021 svinīgā apbalvošanas ceremonija notiks 27. augustā plkst. 19 Hanzas Peronā, vietā, kas saņēma Latvijas Arhitektūras gada balvu 2020. Ceremonijas laikā tiks paziņots, kuri ir tie objekti un procesi, kas saņēmuši augstākos apbalvojumus Latvijas arhitektūrā. ''Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021'' finālam izvirzīti 11 nominanti. Paziņojot nominantu, žūrija atzīmēja, ka starp visiem šogad saņemtajiem pieteikumiem Latvijas Arhitektūras gada balvai, bija redzami kā nacionālas nozīmes objekti, tā arī prasmīgi izstrādātas privātmājas, unikāli procesi un laikmetam atbilstoši atjaunoti vēsturiski objekti.  

“Būvnieku karteļa” lietā Konkurences padome (KP) konstatēja desmit būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Par šādu konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem piemērots sods kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā. Diskusijā par šo notikumu un tā sekām piedalās: Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.  

“Būvnieku karteļa” lietā Konkurences padome (KP) konstatēja desmit būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā. Par šādu konkurences tiesību pārkāpumu uzņēmumiem piemērots sods kopumā 16,65 miljonu eiro apmērā. Diskusijā par šo notikumu un tā sekām piedalās: Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, Saeimas tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.  

O tym, czego boją się Polacy, czy wampiry są „nasze” i czy Władysław Reymont wywoływał duchy? Przy okazji ukazania się antologii polskich opowiadań grozy Anna Karczewska rozmawia z redaktorem tego zbioru i znawcą horrorów vintage.

Tunisijā prezidentu apsūdz apvērsuma mēģinājumā, ASV turpina samazināt savu klātbūtni Tuvajos Austrumos, Džo Baidens paziņojis par ASV kaujas operāciju oficiālu izbeigšanu Irākā un Bašara Al Asada jaunā prezidentūra. Notikumus komentē politologs  un tvnet žurnālistsToms Rātfelderss un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis. Tunisija. Demokrātijas pārbaude Arābu pavasara kustība, kas satricināja visu Tuvo Austrumu reģionu, 2010. gadā aizsākās ar masu protestiem Tunisijā, un Tunisija līdz šim tika uzlūkota kā Arābu pavasara pozitīvais piemērs, uz likvidētās vienpartijas diktatūras drupām izveidojot demokrātisku iekārtu. Tomēr jaunās demokrātijas pastāvīga problēma bijusi valdību nestabilitāte un diezgan regulāri korupcijas skandāli. Šīs problēmas būtiski saasinājusi globālā pandēmija, smagi skarot Tunisijai ļoti nozīmīgo tūrisma industriju, un valdībai netiekot galā ar pretpandēmijas pasākumiem, kā rezultātā valsts pašreiz piedzīvo vienu no smagākajiem pandēmijas uzliesmojumiem Āfrikā. Sabiedrības neapmierinātība izlauzās masu protestos svētdien, 25. jūlijā, demonstrantiem pieprasot valdības atkāpšanos un parlamenta atlaišanu, uzbrūkot lielākās parlamenta partijas „Atdzimšana” birojiem un iesaistoties sadursmēs ar policiju. Tajā pašā dienā Tunisijas prezidents Kaiss Saids paziņoja par premjerministra Hišema Mešiši atlaišanu un parlamenta darbības apturēšanu uz 30 dienām, pie tam atņemot deputātiem juridisko imunitāti. Pēc šīs ziņas izplatīšanās protesti ielās pārauga svinībās. Šis prezidenta Saida solis ir no konstitucionālā viedokļa apšaubāms, un parlamenta priekšsēdētājs Rašids Ganuši to jau nodēvējis par apvērsumu, aicinot parlamenta atbalstītājus iziet ielās. Tikām armija izpildījusi prezidenta rīkojumu, pārņemot parlamenta ēku savā kontrolē un neielaižot tajā deputātus. Prezidents Saids pārņēmis izpildvaras vadību, atlaižot aizsardzības un tieslietu ministrus, kā arī šorīt no rīta valsts televīzijas vadītāju. Irāka un Afganistāna. Amerikāņi aiziet Pagājušā gada janvārī Irākas parlaments pieņēma rezolūciju, kas uzdeva valdībai rīkoties, lai panāktu visu ārvalstu kaujas spēku izvešanu no Irākas. Ar šiem ārvalstu spēkiem acīmredzami domātas Savienoto Valstu vienības, kuras dislocētas Irākā kopš tās okupācijas 2003. gadā. Pēc rezolūcijas pieņemšanas ASV prezidents Donalds Tramps sākotnēji draudēja Irākai ar sankcijām, taču drīz pēc tam tika paziņots, ka tiks uzsākts dialogs ar Irākas valdību par amerikāņu to sabiedroto spēku kaujas vienību izvešanu, tai pašā laikā intensificējot Irākas drošības spēku apmācību. Līdz šim notikušas vairākas t.s. „stratēģisko sarunu” kārtas, konkretizējot pakāpenisku amerikāņu spēku izvešanas gaitu. Visbeidzot šopirmdien, pēc sarunām ar Irākas premjerministru Mustafu al-Kadimi Vašingtonā, prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienoto Valstu kaujas misija Irākā tiks izbeigta līdz šī gada beigām. Tas gan nenozīmē pilnīgu amerikāņu aiziešanu no Irākas, ciktāl, saskaņā ar prezidenta Baidena teikto, viņi turpinās „apmācīt, atbalstīt, palīdzēt un tikt galā ar Islāma valsti – ja tā uzradīsies”. Tāpat prezidents apstiprināja, ka Savienotās Valstis turpinās sniegt Irākai plašu humāno un diplomātisko atbalstu, t.sk. piegādājot COVID-19 vakcīnas. Paziņojums par kaujas misijas izbeigšanu Irākā nav īpaši pārsteidzošs, ciktāl Savienoto Valstu spēku klātbūtne šai valstī jau šobrīd ir samērā neliela, un lielākā daļa no tiem jau patlaban darbojas kā militārie instruktori. Līdz ar to var cerēt, ka misijas statusa maiņa nenesīs nopietnas izmaiņas Irāka iekšpolitiskajā situācijā. Citāda, kā zināms, ir situācija Afganistānā, kur Savienoto Valstu un to sabiedroto spēku atvilkšana ļāvusi islāma radikāļu organizācijai Taliban izvērst plašu ofensīvu, pārņemot savā kontrolē plašas teritorijas. Afganistānas valdības spēki lielākoties kontrolē tikai provinču galvaspilsētas, stratēģiskos objektus un komunikācijas, kamēr lauku apvidi apmēram pusē valsts ir talibu rokās. Pēdējās nedēļās islāmistiem izdevies sagrābt vairākus nozīmīgus robežpunktus, kas tiem ļauj iekasēt nodevas no preču pārvadātājiem. Pagājušo piektdien Taliban pārstāvis sarunās ar Afganistānas valdību Kataras galvaspilsētā Dohā atkārtoti paziņojis, ka kustība vēlas politisku noregulējumu un cenšas izvairīties no pilsoņu kara. Taču talibu spēku militārās akcijas drīzāk apliecina pretējo. Pēc pēdējām ziņām islāmistu kontroles loks savelkas ap Afganistānas otru lielāko pilsētu Kandahāru. Sīrija. Prezidents joprojām Asads 17. jūlijā Sīrijas prezidenta zvērestu nodeva Bašars al-Asads, pārvēlēts šai amatā 26. maijā. Vēlēšanu oficiālais rezultāts bija, kā ierasts, pārliecinošs – 95% balsu par Asadu – un, kā ierasts, vairums rietumu demokrātiju neatzina šīs vēlēšanas nedz par brīvām, nedz godīgām. Var piebilst, ka tādas Sīrijā īsti nav notikušas nekad kopš 1949. gada, kad valstī pirmoreiz nāca pie vara militāra diktatūra. Asadam šīs ir jau ceturtās vēlēšanas pēc tam, kad viņš 2000. gadā pēc referenduma stājās sava tēva, mūžībā aizgājušā diktatora Hafeza al-Asada vietā. Kā zināms, pēdējā desmitgadē Sīrijas režīms teju izdzīvoja nežēlīgā pilsoņkarā, kas turpinās joprojām, taču ir diezgan skaidrs, ka diktatūra ir izdzīvojusi un šobrīd kontrolē lielāko valsts daļu. Attiecīgi visas valsts teritorijas atgūšana režīma kontrolē un dzīves normalizācija bija galvenie uzdevumi, kurus vadonis piesauca savā inaugurācijas runā. Šobrīd režīms stabili kontrolē valsts rietumus, kamēr plašas teritorijas ziemeļaustrumos joprojām ir kurdu spēku rokās, savukārt rajonu ap Idlibas pilsētu ziemeļrietumos kontrolē Al Qaeda. Mazapdzīvotās tuksnešu teritorijas Sīrijas vidienē uz dienvidos arī nomināli ir valdības kontrolē, taču tur joprojām darbojas t.s. Islāma valsts kaujinieki, kuri no 2014. līdz 2017. gadam šeit bija izveidojuši savu varas bāzi. Plaša josla gar valsts ziemeļu robežu ir Turcijas armijas un tās sabiedroto paramilitāro grupu rokās. Visdrīzāk, piesauktā pilnīgas režīma kontroles atgūšana valstī nebūs tik drīz īstenojama, bet vēl smagāks uzdevums varētu būt valsts ekonomikas stabilizēšana. Šobrīd 80% sīriešu dzīvo trūkumā, apmēram 60% izjūt regulāru pārtikas trūkumu. Valdība nupat bijusi spiesta palielināt cenas degvielai, cukuram, maizei un rīsiem; elektroenerģijas padeve mēdz notikt vien četras stundas diennaktī. Zīmīgi, ka tūlīt pēc inaugurācijas ceremonijas sekoja prezidenta Asada tikšanās ar Ķīnas ārlietu ministru Vanu Jī, apspriežot, cita starpā, Sīrijas iesaisti „Jostas un ceļa” projektā. Sagatavoja Eduards Liniņš

Krievijas prezidents Vladimirs Putins nodevis atklātībai savu komunikāciju par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību. Šī vēstures interpretācija izsaukusi neapmierinātību Ukrainā, kā arī smīnu un skepsi par Putina profesionalitāti akadēmiskajās aprindās un presē. Par ko liecina šāda kārtējā vēstures interpretācija un kādu signālu Putins vēlas sūtīt pasaulei? Moldova spērusi kārtējo soli savas demokrātiskās attīstības ceļā. Parlamenta vēlēšanās uzvarējuši eiropeiski noskaņoto prezidenti Maiju Sandu atbalstošie spēki, kuri tagad iegūst vairākumu parlamentā. Ar kādiem izaicinājumiem var nākties saskarties Moldovai un vai līdz šim pie varas esošie sociālisti un komunisti ir pilnībā padzīti no poliskās skatuves. Televīzijas žurnālista nāve Gruzijā ir izraisījusi plašus protestus un neapmierinātību ar valdību. Vairākas neatkarīgas televīzijas uz laiku apturējušas darbu, aicinot pievērst uzmanību valdības centieniem apspiest medijus. Savukārt valdība uzskata, ka žurnālista nāve tiek politizēta. Vai Gruzija ir kārtējo nemieru priekšā? Aktualitātes komentē Vidzemes augstskolas lektors Jānis Kapustāns un žurnālists Aleksejs Grigorjevs. Moldova turpina pagriezienu uz rietumiem Svētdien, 11.jūlijā, ievēlētā Moldovas Republikas parlamenta sastāvs ir pārsteidzoši kompakts – tajā ir tikai trīs frakcijas. Pārliecinošu vairākumu – 63 no 101 deputāta vietas – ieguvusi pašreizējās Moldovas prezidentes Maijas Sandu 2016. gadā dibinātā partija „Rīcība un solidaritāte”. Tas ir liberālcentrisks spēks, kura programmā ļoti nozīmīga vieta ir korupcijas apkarošanai, ciktāl tas savulaik izauga no protestu kustības pēc bēdīgi slavenās viena miljarda dolāru pazušanas no trīs Moldovas bankām 2014. gadā. 2019. gada vēlēšanās bloks, kuru šī partija izveidoja kopā ar divām citām līdzīgas ievirzes partijām, ieguva 26 vietas, atpaliekot gan no prokremliskās Sociālistu partijas, kuras pārstāvis bija arī toreizējais prezidents Igors Dodons, gan no Demokrātiskās partijas, kas tika uzskatīta par oligarha Vladimira Plahotņuka kabatas partiju. Mokošā procesā, kas teju nenoslēdzās ar ārkārtas vēlēšanām, proeiropeiskie liberāļi vienojās koalīcijā ar sociālistiem, lai nepielaistu varai Plahotņuka cilvēkus. Par premjerministri kļuva Maija Sandu, bet vien uz dažiem mēnešiem, jo jau gada nogalē koalīcija izjuka un tika izveidots kabinets, kurā gan tā vadītājs Jons Kiku, gan vairums ministru bija bezpartejiski. Jauns pavērsiens notika pagājušā gada novembrī, kad Maija Sandu uzvarēja Moldovas prezidenta vēlēšanās. Decembra beigās premjers Kiku demisionēja, savukārt jauna pilnvērtīga kabineta izveidi parlamentā bloķēja prezidenta krēslu zaudējušais Igors Dodons un viņa sociālisti. Pēc diviem negatīviem balsojumiem prezidente, saskaņā ar Moldovas konstitūciju, izsludināja ārkārtas parlamenta vēlēšanas, savukārt parlamenta mēģinājumu tās aizkavēt, izsludinot valstī ārkārtas stāvokli Covid-19 izplatības dēļ, Moldovas Konstitucionālā tiesa atzina par nelikumīgu. Domājams, sociālistu destruktīvā rīcība, pandēmijas apstākļos bremzējot kabineta izveidi, ir viens no iemesliem viņu vājākajam sniegumam vēlēšanās, iegūstot vien 32 vietas. Nelīdzēja nedz bloķēšanās ar kādreizējiem konkurentiem komunistiem, nedz vēlētāju mobilizācija separātiskajā Piedņestras reģionā. Tiek atzīmēts, ka liela nozīme bijusi moldāvu diasporai Eiropas Savienībā, kuras balsis pamatā tikušas partijai „Rīcība un Solidaritāte”. Vēl septiņas balsis ieguvusi eiroskeptiskā oligarha Ilana Šora partija, kuras dibinātājs ir viens no 2014. gada finanšu skandāla galvenajiem figurantiem. Žurnālista nāve satricina Gruziju Mēneša sākumā plānotās seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvju akcijas jeb praidu Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi izjauca nežēlīga vardarbība. 5. jūlijā paredzēto t.s. „Cieņas maršu” rīkotāji atsauca pēc tam, kad satrakots pūlis ielauzās viņu birojā un to izdemolēja. Paziņojumā bija teikts, ka lēmums pieņemts, lai novērstu draudus cilvēku dzīvībai. Kā rādīja tālākie notikumi, šis formulējums nebija pārspīlēts. Agresīvie praida pretinieki masveidīgi uzbruka ne vien domājamajiem seksuālo minoritāšu pārstāvjiem, bet arī notikumu vietās esošajiem žurnālistiem. Tiek minēts, ka uzbrukumus piedzīvojuši apmēram 50 preses pārstāvju, un viens no viņiem – 5. jūlijā smagi piekautais telekanāla “Pirveli” operators Aleksandrs Laškarava – svētdien tika atrasts savās mājās miris; iespējams – no gūtajām traumām. Sekoja protesti pie Gruzijas parlamenta ēkas, pieprasot premjerministra Iraklija Garibašvili un iekšlietu ministra Vahtanga Gomelauri atkāpšanos. Premjers tiek vainots ne vien nepietiekamā situācijas kontrolē, bet arī netiešā huligānu uzkūdīšanā, jo praida priekšvakarā izteicās, ka Gruzijas sabiedrības lielākā daļa to neatbalstot, tas riskējot izraisīt „pilsonisku konfrontāciju” un aiz šiem pasākumiem stāvot viņa politiskais pretinieks, kādreizējais Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili. Arī tagad Garibašvili paziņojis, ka protestētāji esot pret Gruzijas valsti un pareizticīgo baznīcu noskaņotie, kuri mēģinot politizēt žurnālista nāvi. Garibašvili partijai „Gruzijas sapnis” ir vairākums parlamentā. Amatiervēsturnieks Putins Krievijas prezidenta Vladimira Putina aizraušanās ar vēstures interpretācijām Krievijas politisko aktualitāšu mērcē nav nekāds jaunums. 12. jūlijā prezidenta oficiālajā tīmekļa vietnē parādījās viņa publikācija „Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību”. Tas, ka raksta sākumā uzsver autors, ir izvērsums viņa nesen t.s. „Tiešās līnijas” videokonferencē izteiktajai tēzei par to, ka krievi un ukraiņi esot viena tauta. Pamatojuma meklējumus amatiervēsturnieks Putins iesāk ar viduslaikos pastāvējušo Kijevas Krievzemi, apgalvojot, ka tur dzīvojušie slāvu cilšu piederīgie uztvēruši visu šo teritoriju kā savu tēvzemi. Virzoties cauri gadsimtiem uz izzvejojot no vēstures faktoloģijas sev derīgo, raksta autors pamazām veido Ukrainas kā pret Krieviju vērsta Rietumu projekta, „anti-Krievijas” tēlu. Pagātnē to būvējusi Polija un Austroungārija, mūsdienās – ASV un Eiropas Savienība. Tiek arī Padomju Savienībai, kas, Putinaprāt, savulaik veidota nepareizi, dodot savienoto republiku statusu nekrievu nācijām, pie tam „aplaupot Krieviju” – atņemot tai vēsturiski piekritīgas teritorijas. Jo tuvāk mūsdienām, jo briesmīgāki top pāridarījumi, kulminējot ar briesmu stāstiem par krievu grautiņiem, kurus 2014. gadā īstenojuši ukraiņu nacionālisti, un šodienu, kad krieviem Ukrainā mēģinot atņemt viņu etnisko identitāti. Tas esot gluži vai kā masu iznīcināšanas ierocis, jo varot laupīt krievu tautai simtus tūkstošu, pat miljonus piederīgo. Būtībā liedzot ukraiņiem pilnvērtīgas nācijas statusu, Krievijas prezidents tai pat laikā piebārstījis savu tekstu ar brālīgas mīlestības apliecinājumiem. Uz šo retoriku atsaucies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, sakot, ka viņam Krievijas „brālīgums” drīzāk liekot atcerēties Bībeles tēlu Kainu, kurš aiz skaudības nositis savu jaunāko brāli Ābelu. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Ķīnas komunistiskā partija svin simtgadi, Francijā notikušas vietējās pašvaldību vēlēšanas, Baltkrievija izstājas no ES Austrumu partnerības programmas. Studijā - Rīgas Stradiņa Universitātes docents un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns un RSU Ķīnas studiju centra vadītāja Una Aleksandra Bērziņa Čerenkova. Baltkrievija aizcērt durvis Eiropas Savienības Austrumu partnerības programma tika iedibināta 2009. gadā, un tās mērķis ir veidot ciešākas saiknes ar sešām Austrumeiropas valstīm – Ukrainu, Moldovu, Gruziju, Armēniju, Azerbaidžānu un Baltkrieviju. Dalība partnerībā valstīm kalpo kā sagatavojošs posms asociācijas līgumu noslēgšanai ar Eiropas Savienību, un šobrīd tādus līgumus jau noslēgušas Gruzija, Moldova un Ukraina. Programmas ietvaros sniegtais atbalsts veido apmēram ceturto daļu no visa finansējuma, kuru Eiropas Savienība piešķir minētajām valstīm, un tas pamatā vērsts uz atbalstu reformām, reģionu attīstības iniciatīvām, nevienlīdzības mazināšanai un vispārējai šo valstu tuvināšanai Eiropas Savienības standartiem. Baltkrievijas dalība Austrumu Partnerības programmās allaž raisījusi debates, ciktāl Aleksandra Lukašenko autoritārisms nekādi neatbilst Eiropas Savienības vērtīborientieriem, tomēr pagājušajā desmitgadē dominēja viedoklis, ka Minskas piedalīšanās rada papildu iespējas veicināt pozitīvu attīstību un mazināt Kremļa ietekmi Baltkrievijā. Tomēr attīstība kopš pērnā gada vēlēšanu farsa un masu protestiem rāda, ka idejas par Lukašenko diktatūras civilizēšanu šādā veidā ir izrādījušās iluzoras. Tikai loģisks posms pēdējā laika notikumu virknē tāpēc šķiet Baltkrievijas Ārlietu ministrijas paziņojums, ka valsts pārtrauc savu dalību Austrumu partnerības programmā. Paziņojumā teikts, ka šī attiecību pārtraukšana pasliktinās situāciju nelegālās migrācijas un organizētās noziedzības apkarošanas jomā. Ka tie nav tukši vārdi, jau kādu laiku izjūt Lietuva, kur krasi pieaudzis nelegālo imigrantu pieplūdums no Baltkrievijas. Reaģējot uz Minskas pirmdienas lēmumu, Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietu un drošības jautājumos Žuzeps Borels paziņojis, ka Brisele turpinās kopdarbību ar Baltkrievijas tautu (citējot) „lai stiprinātu saiknes, veicinātu reģionālo sadarbību un uzņemtos kopīgos izaicinājumus” (cit. beigas). Grūti gan spriest, kā varētu izpausties šāda sadarbība, ja to praktiski bloķē diktatoriskais režīms. Francijas reģionu vēlēšanas Svētdien vēlēšanu otrajā kārtā tika izraudzīti Francijas reģionu prezidenti, kā arī reģionu padomes nākamajiem sešiem gadiem. Pēc 2015. gada reformas, kad agrākie reģioni tika apvienoti lielākos, Francijas Eiropas daļā tādu ir 13, bez tam ir vēl pieci samērā nelieli aizjūras reģioni kādreizējos Francijas koloniālajos valdījumos. Galvenā vēlēšanu intriga bija reģionu prezidentu posteņi, jo to sadalījums ļauj izteikt prognozes par iespējamo nākamgad gaidāmo Francijas prezidenta vēlēšanu iznākumu, un vairāki no šais vēlēšanās startējušajiem kandidātiem ir potenciāli pretendenti uz valsts galvas amatu nākamgad. Līdz šim vairumā reģionu vara piederēja sociālistiem, liberālkonservatīvajai partijai „Republikāņi”, kā arī mazāku labējo partiju apvienībām. Lielais jautājums bija: vai viņus no šīm pozīcijām izdosies izsist pašreiz pie varas valstī esošajai prezidenta Emanuela Makrona partijai „Uz priekšu, republika!”, vai arī tās pamanāmākajam konkurentam – Marinas Lepēnas labēji radikālajai „Nacionālajai frontei”. Izrādījās, ka – nē un vēlreiz nē. Visi līdzšinējie reģionu prezidenti šais vēlēšanās saglabājuši savus amatus, un tas liek ar zināmu optimismu uz nākotni raudzīties gan sociālistiem, gan mēreni labējiem. Iespējams, ka nākamā gada prezidenta vēlēšanas tomēr nebūs prognozētais duelis starp Makronu un Lepēnu, bet šo scenāriju var būtiski pamainīt vēl kāds. Kā potenciālie kandidāti uz valsts augstāko amatu no pašreizējo reģionu vadītāju vidus tiek minēti mēreni labējie: republikānis Lorāns Vokjē no Overņas-Ronas-Alpiem, partijas „Būsim brīvi” pārstāve Valerī Pekresa no Ildefransas un šobrīd neatkarīgais politiķis Ksavjē Bertrāns no Odefransas.  Ķīnas komunisma apaļā jubileja Pekinā šodien svin. Simts gadi aprit kopš dienas, kad tobrīd vēl mazskaitlīgo ķīniešu komunistu grupu pārstāvji, pulcējušies Šanhajā, nodibināja Ķīnas Komunistisko partiju; to pašu, kas nu jau 72 gadus valda valstī ar pasaulē lielāko iedzīvotāju skaitu. Partijas tapšanas iedvesmotāja un atbalstītāja, protams, bija tobrīd Krievijā varu izkarojusī boļševiku partija un tās ārējās ietekmes instruments – Komunistiskā internacionāle. Sekoja vēl vairākas desmitgades pilsoņu kara un Japānas spēku iebrukuma, līdz 1949. gadā komunisti bija ieguvuši kontroli Ķīnas kontinentālajā daļā un nodibināja Ķīnas Tautas republiku. Ja partijas sākotnējie dibinātāji bija rietumniecisku ideju aizrauti intelektuāļi, tad pilsoņkara cīņās partijas un vēlāk arī komunistiskās lielvalsts priekšgalā izvirzījās nabadzīga zemnieka dēls Mao Dzeduns – nepārprotami izcils taktiķis kā tīri militārā, tā partijas vadības ziņā, bet arī ambiciozs sabiedrības pārveidotājs un cinisks diktators, kura sociālie eksperimenti un varas manevri prasīja Ķīnai, kā lēš, vismaz 40 miljonus dzīvību un neaprēķināmus materiālos un kultūras vērtību zaudējumus. Par to visu klusē simti filmu un raidījumu, kas jubilejas sakarā tiek pārraidīti televīzijas kanālos un demonstrēti kinoteātros. Šai propagandas produkcijai jāapliecina, ka kompartijas vara ir nodrošinājusi Ķīnai vislabāko iespējamo attīstību līdz šim un ir tās gaišās nākotnes ķīla. Attiecīgā toņkārtā bija ieturēta arī prezidenta Sji Dzjiņpina uzruna 70 tūkstošu lielajai auditorijai Pekinas Tjaņaņmeņas laukumā. Kā paziņoja līderis, Ķīnas kompartija sasniegusi savu pirmās simtgades mērķi, uzceļot Ķīnā mēreni pārtikušu sabiedrību un izskaužot galēju nabadzību. Ķīnas sociālisma modelis esot vienīgais, kas varot nodrošināt milzīgās valsts attīstību. Starptautiskajā politikā, kā uzsvēra Sjī, Ķīna tiecoties pēc abpusēji izdevīgas sadarbības un vispārēja miera, citā runas daļā gan neaizmirstot norādīt uz konkrētiem plāniem attīstīt valsts bruņotos spēkus līdz, citējot, „pasaules standartiem”. Nevienam neesot cerību Ķīnu iebiedēt vai piespiest pakļauties. Neiztrūka arī standarta frāžu par nelokāmo apņemšanos pievienot atpakaļ Ķīnai Taivanu, kā arī paziņojuma par, citējot, „stabilitātes nodrošināšanu” Honkongā. Zīmīgas bija arī frāzes, kurās prezidents raksturojas Ķīnas kompartijas 18. kongresu kā jaunas ēras sākumu, jo šis kongress 2012. gadā nodeva varu viņa – Sjī Dzjiņpina – rokās. Tas vēlreiz apliecina, ka visai dinamisks un augošs brīvais tirgus šībrīža Ķīnā joprojām sadzīvo ar klasisku totalitāru diktatūru un vadoņa personības kultu. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Today's learning is sponsored by Sponsor a day's learning (thousands of minutes!) for only $72 click here: https://www.flipcause.com/secure/cause_pdetails/ODUwOTU= Summary They asked of Rabbi Chiya bar Abba: If one heard [hallel] but did not say it, what is the law? Rabbi Chiya bar Abba: Everybody is in agreement that he was yotze. Rabbi Shimon ben Pazi quoting Rabbi Yehoshua ben Levi from Bar Kappara: The principle of shomeia k'oneh is learned from the verse “The words read by the king” but actually Shafan read it to the king. Challenge: Perhaps he read it himself afterwards. Resolution: The other verse states “When you heard”, it means he heard them but did not read them. Rava: One shouldn't pause between “Baruch Haba” and “Bsheim Hashem”. (We don't welcome everyone who comes just to form a crowd, only those who come b'sheim Hashem). [The parenthetical remark in the gemara here should be skipped, its proper place is later]. Rava: One shouldn't pause between “Yehei Shmei Rabbah” and “Mevorach”. Rav Safra: “Moshe! Are you saying correctly?!” (He's talking to Rava, Moshe means “Great man”) In both cases he is merely concluding his phrase*. We learned in the mishna (30.6): “Where the custom is to repeat verses, he should repeat, and where that is not the custom, he should not repeat.” Beraisa: Rebbi Would repeat the Ana Hashems. Rabbi Elazar ben Porta would add more verses. Abayye: He would add from Odcha and on. We learned in the mishna (30.6): “Where it is the custom to recite a bracha he should recite a bracha.” Abayye: This refers to the final bracha [melech mehullal batishbachos] but beforehand one must say a bracha as Rav Yehuda quoted from Shmuel: One must recite a bracha before [the Hebrew word “over”] doing the mitzvos. Question: Where do we find that the word ‘over' means ‘before'? Rav Nachman bar Yitzchok: Vaya'avor es hakushi. Abayye: V'hu avar lifneihem. Or: Vaya'avor malkom lifneihem vaHashem b'rosham. _________ * Tosfos : From the gemara in Sotah it seems that Rava came to accept Rav Safra's opinion.

- Wszystkie opowiadania, które znalazły się w tym tomie, są świetne. One mają swój suspens, mają swój nastrój i czyta się je doskonale - opowiadał Piotr Paziński, autor wyboru i opracowania antologii  "Opowieści niesamowite z języka polskiego".

»Pazi na svoje misli, ker bodo postale besede; pazi na svoje besede, ker bodo postale dejanja; pazi na svoja dejanja, ker bodo postala navade; pazi na svoje navade, ker bodo postale značaj; pazi na svoj značaj, ker bo postal tvoja usoda.« Tako se glasi ena znanih talmudskih modrosti, ki pa v posebnih obdobjih, kot je postni mesec ramadan, še dodatno pridobi težo in pomen. Kajti post v duhovno-eksistencialnem smislu ne pomeni le odpovedovanja hrani, pijači in drugim čutnim potrebam, temveč tudi in zlasti prečiščevanje misli, vnovično izpraševanje vesti, osvobajanje od vsakodnevnih navad in razvad ter preseganje lastnih slabosti. Duhovni post je tako predvsem eksistencialen proces predrugačenja lastne zavesti in značaja ter s tem neposredno – vsaj delno – lastne usode. Post, ki ga na prvi ravni zaznamuje dosledno odpovedovanje vsakršnim čutnim užitkom, dodatno otežuje »socialno odpovedovanje«, pogojeno z na žalost še vedno trajajočo pandemijo. Običajno prevladujoča usmerjenost na zunanji svet se tako še močneje zaobrne v notranji svet. Potrpljenje, zbranost, vztrajnost, ponižnost in vzdržljivost stopijo pri tem v ospredje kot nosilne duhovne vrline. Ramadan ni samo mesec posta, temveč tudi mesec molitve, kontemplacije, krepitev vrlin in duhovnega zorenja. To je čas, v katerem se verniki in vernice ne vzdržijo samo hrane, pijače in drugih čutnih užitkov, temveč se intenzivno osredinjajo na Boga, ali prek recitacije koranskega besedila ali prek razmišljanja o smislu življenja in eshatološki usodi lastne duše. V Koranu beremo: »O, vi, ki verujete! Predpisan vam je post, kakor je bil predpisan tistim pred vami. Morda boste postali bogaboječi« (2:183). Kajti že v Svetem pismu – ki sicer posta ne zapoveduje, a ga vseeno predstavlja kot nekaj koristnega in dobrodejnega – najdemo številne ljudi, ki so se postili, med njimi Mojzes, David, Jezus in Pavel. Post je tako ena izmed temeljnih duhovnih praks in eden izmed načinov, kako okrepiti lastno duhovnost in vero v Boga. Čas, ki ga sicer porabimo za pripravo hrane, med postom porabimo za razmislek o duhovnih rečeh, za meditacijo ali molitev. Potrebo po hrani naj bi tako nadomestilo hrepenenje po Bogu, žejo po pijači pa žeja po spoznanju in čistosti srca. Zgovoren je ta Psalm (63:2): »O, Bog, moj Bog si ti, željno te iščem, po tebi žeja mojo dušo; moje telo medli po tebi na suhi, izčrpani zemlji brez vode.« Ozaveščanje Božjega se ravno prek posta uresničuje na več ravneh človekove biti: na fizično-telesni, na čustveno-duševni in na duhovno-kognitivni ravni. Resnični, celoviti post je tako pot spoznanja, ki je temelj duhovne rasti. Presežna stvarnost posta se uresničuje ravno prek vrline samospoznanja, ki po islamskem izročilu vodi v spoznanje Boga kot Pratemelja naše lastne biti. V tem smislu muslimanski teolog Rešid Havizović dejanje posta označi za »dejanje hermenevtičnega uresničevanja spoznavne kapacitete« v človeku – dejanje, ki nas vodi z obrobja posvetnega, čutno-vidljivega k središču presežnega, duhovno-nevidnega, in nas tako rešuje pred »usodo« tistih, o katerih Koran pravi, da »poznajo le zunanjo plat posvetnega življenja, nemarni pa so do onstranstva« (Koran 30:7). Post se nam tako razkrije v svoji globinski naravi, na katero je opozarjal že prerok Mohamed, ko je dejal: »Prepustite se postu, kajti nič mu ni podobno.«

Firbcologa Maks in Hana sta ena taka mala pretkana modelček in modelčica. Pazi to, mladiča sta Sašotu in Alešu postavila vprašanje: “Kdo ali kaj je Leif Erikson?” in odgovor na to vprašanje sta starca mislila, da vesta ampak ga v resnici nista vedela. Oziroma sta vedela svojo verzijo, ki je tudi pravilna … na svoj […]

Pazi zajca! by Radio City

Vai lielo pavasara mājas tīrīšanu var veikt videi saudzīgi? Var! Tikai ir daži nosacījumi, lai to īstenotu. Par videi draudzīgu mājas uzkopšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Lai pievērstu uzmanību Baltijas jūras piesārņojumam, un tam, kā mēs kā patērētāji varam to mazināt, biedrība “Ekodizaina kompetences centrs” sadarbībā ar Vides pārraudzības valsts biroju rīko sociālo kampaņu “Tīra māja un tīra jūra”. Ekodizaina kompetences centrs eksperte Ilze Neimane skaidro, ka kampaņa tiek rīkota, lai cilvēkus mudinātu aizdomāties par to, ka tīrīšanas līdzekļi, ko izmantojam, atstāj ietekmi uz vidi. Ir iespējams nevis atteikties no ķīmiskajiem tīrīšanas līdzekļiem, bet izmantot videi draudzīgākus un saprātīgāk. Ilze Neimane bilst, ka pilnīgi “zaļu” jeb videi draudzīgu produktu nav, jebkas, kas ir saražots un pārstrādāts, ietekmē vidi. “Bet noteikti varam padomāt, kā šo ietekmi samazināt. Viszaļākā prece ir tā, kas nav nopirkta, viszaļākā lapiņa ir tā, kas palikusi kokā, nevis, kas uzdrukāta uz tīrīšanas līdzekļa pudelītes. Pirmais solis ir pārdomāt, vai tik daudz sadzīves ķīmijas līdzekļu ir vajadzīgs," mudina Ilze Neimane. Videi draudzīgākie ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi ir marķēti ar Eiropas Savienības ekomarķējumu un tie nedrīkst saturēt 18 dažādas vielas, starp tām arī mikroplastmasa, akrīvā hlora savienojumi, fosfāti. Radio Naba raidījuma "Nezāle" vadītāja Sanita Rībena min, ka var pirkt mazāk un rūpīgāk izvēlēties tīrīšanas līdzekļus, nākamais solis izvēlēties tikai ar ekomarķējumu. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktora vietniece Patērētāju uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa norāda, ka PTAC šobrīd vairāk pievērš uzmanību tam, lai patērētājus nemaldinātu ar ekomarķējumiem. “Paziņojumi ir vispārīgi un brīžiem nepasaka neko. Paziņojums uz tīrīšanas līdzekļa, ka tas ir videi draudzīgs vai dabisks, nav pamatots. Tas var maldināt patērētāju Jābūt paskaidrojumam, kāpēc produkts ir videi draudzīgs. Jāskatās arī uz ekomarķējumu,” norāda Ieva Baldiņa. Ekomarķējumus var pārbaudīt internetā. Baldiņa atzīst, ka zaļmaldināšanas tēma ir aktuāla visā pasaulē, aktuāli lieliem un maziem ražotājiem un uz dažādām produktu grupām. “Pārtikas produktiem tas ir diez gan sakārtots, nepārtikas precēm, sevišķi sadzīves ķīmijai nav sakārtots. Arī savā izpētē esam konstatējuši daudzus maldināšanas gadījumus,” atzīst Ieva Baldiņa.

Pazi!park je kulturno-okoljsko društvo, ki ozavešča javnost o pomenu urejenih odprtih prostorv stanovanjskih sosesk. Gosta tokratne epizode sta Urška Krajnc in Luka Vidic, krajinska arhitekta.

America Swahili News wamefanya mahojiano na Atiki Matata moja kwa moja kutoka katika Jiji la London. Mr. Atiki Matata alikuwa mmoja wa Wachezaji wa timu ya Mpira wa Kikapu ya Pazi katika Jiji la Dar-es-salaam.  Mahojiano haya yameletwa na America Swahili News na kushirikiana na Swahili Villa Online News. --- This episode is sponsored by · Anchor: The easiest way to make a podcast. https://anchor.fm/app Support this podcast: https://anchor.fm/patrick-nhigula/support

Tanzania basketball fans, this week we should mourn the lost of dedicated, humbled, and self-determined of our Coach-Abdallah Aboud. --- This episode is sponsored by · Anchor: The easiest way to make a podcast. https://anchor.fm/app Support this podcast: https://anchor.fm/patrick-nhigula/support

Turudi nyuma mwaka 1999 wakati nilipomaliza kidato cha nne kwahiyo nilikua sina mitkasi mingi zaidi ya kumkimbia Mama inapofika mchana ili niende kucheza zangu basketball pale Msasani kiwanja cha Pazi. Nlikua natokea zangu Mbagala Charambe nachukua zangu basi mappa Mbagala Rangi tatu then muunganisho unaendelea mpaka nafika zangu mazoezini, nilifanya urafiki na makonda na madereva weeengi kiasi kwamba nilikua ‘staff' kwenye daladala nyingi, na huwezi kuamini nyingi pia nilikua nikiingia basi radio nlikua namiliki MIMI. Station gani tunaskiliza au tape gani tunaweka ili safari inoge na muziki. Nakumbuka jinsi ambavyo Sugu alikua anaikosha, anakosha nafsi yangu na ya abiria wote ambao walikua wanasafiri nasi basi moja. Chini ya miaka 18 ilikua inaongea na mimi haswam inanifanya nisitake kuwa yule binti ambale Sugu alikua namuongelea ASILAN! Mikononi mwa Polisi… Album kali kama Nje ya Bongo, Millenium, Muziki na Maisha zilifuata na wakati hizi nyengine zinatoka nami tayari nilishaacha kumtia wasiwasi Mama yangu wa kurudi nyumbani usiku na kuwa DJ wa muda ndani ya Daladala za Mbagala Posta au Mbagala Kariakoo na kuweza kupata kazi yangu ya kwanza pale Times FM kabla sijajiunga na EA Radio na TV. Mapenzi yangu kwa Sugu na muziki wake yako wazi na naamini na yeye anajua maana huwa namuambia kila tunapokutana, pia napenda kuwa around na yeye maana confidence yake ni kitu cha kujifunza. Haogopi, anajiamini na uthubutu wake katika mambo yake mengi ni jambo ambalo wengi wetu tunajifunza sana kutoka kwake. Kuanzia jinsi alivyokua anajibeba, mapinduzi ya uandishi na muziki ambayo amefanya na anaendelea kufanya mpaka leo hii ni kitu ambacho kama utakua unamfuatilia kwa karibu basi utakua huna la kufanya zaidi ya kupenda jinsi anavyofanya mambo yake. Siku zote nimekua nikitaka saaana kufanya nae interview lakini kama tujuavyo, Mungu ndo mpangaji wa yote na round hii ilikua ndo wakati muafaka. Nilimcheki naye akakiambia kwamba Mimi ni mtu pekee ambaye angependa aongee naye so mengine yakawa historia tu. Brother alikuja Dar es Salaam malum kabisa kwaajili ya kuongea na sisi na kwa hilo tunamshkuru sana. Mambo ya kisiasa yalikua sio focus yetu hata kidogo na badala yake tulitaka kumfahamu yeye zaidi na pengine mmoja anaweza kujifunza kwa kufuatilia tu nyenendo zake kwenye mitandao. Kaka alishawahi kwenda jela, amempoteza Mama yake kipenzi pia muda si mrefu baada ya yeye kutoka. Sisi tuliongea naye kuhusu mapenzi yake na Mama yake kipenzi Desderia ambaye hata jina la hoteli yake ameipa jina la Mama yake. Nilitaka kujua ukaribu wao huo ulitokana na nini, jinsi ambavyo Mama alimpa support kipindi hicho ambacho muziki ulikua unaonekana kama uhuni tu. Maoni yake kwenye masuala mbali mbali na kuhusu urafiki na mafanikio. Pia nilitaka kujua historia yake ya muziki na njia alizowahi kupita. Mambo mengine ni kuhusu suala la yeye kuwa Baba na mapenzi kwa ujumla. Yangu matumaini una enjoy maongezi haya na Kaka mkubwa na pia confidence yake kwenye masala mbalimbali itakufanya pia ujibebe kuelekea mbele! Tafadhali enjoy. Love, Salama --- Support this podcast: https://anchor.fm/yahstonetown/support

Paziņojam par konkursa rezultātiem un pastāstam par jaunumiem sportā. Šodien raidījumā: - Zelta Dukurs; - Nolaidība Austrijas kamaniņu trasē; - Saudu Arābijā beidzot sieviešu futbola turnīrs; - Divi no latviešiem starp TOP100 labākajiem NBA; - NHL sāksies jaunjā gadā; - Hārdens apmeklē striptīzu treniņnometnes vietā; - F1 komanda ''HAAS'' grib atlaist jauno braucēju; - Serēna Viljamsa izsmej bijušo NBA zvaigzni; - Tiks pārbaudīti visi Soču Olimpiādes dopinga analīzes; - Pārdots Maikla Džordana krekls par 320k; - #TautasNagla

Margareta, pazi na sveče! by Radio City

2019. gadā Latvijā reģistrēti 33195 ceļu satiksmes negadījumi. Nedaudz noapaļojot, 17700 negadījumos iesaistītās puses spēja vienoties paši un aizpildīja saskaņoto paziņojumu, bet 15419 reizes tika saukta ceļu policija. Ir skaidrs, ka policijas iesaisti var vēl krietni samazināt, bet kā to panākt un vai jaunā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja lietotne šeit var palīdzēt, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieks Juris Jančevskis skaidro, ka šogad 10 mēnešos ir reģistrēti gandrīz 15 500 negadījumu, no tiem vairāk vairāk nekā 2900 ir ar cietušajiem. Ir gandrīz 12 000 negadījumu, kur nav cietušo un daļā būtu iespējams izlīdzēties ar saskaņoto paziņojumu. Cilvēki tomēr izvēlas saukt policiju, jo nespēj vienoties savstarpēji. Ir gadījumi, kad nav veikta obligātā apdrošināšana automašīnai vai kāds no vadītājiem ir alkohola reibumā. "Liels skaits, kur varētu sastādīt saskaņot paziņojumu. Tas būtu liels laika ieguvums, nebūtu sastrēgumu, cilvēkam nebūtu sodāmība," uzskata Juris Jančevskis. Šobrīd bieži gadās, ka policija tikai nogādā saskaņoto paziņojumu uz notikuma vietu. Jāņem vērā, ja policija iesaistās negadījuma noformēšanā, vainīgā persona tiek saukta pie atbildības. Juris Jančevskis norāda, ka obligāti jāinformē policija par negadījumu uz ceļa, ja ir cietušie vai bojāgājušie, ir iesaistītas vairāk nekā divi transporta līdzekļi, ir bojāta trešās personas manta. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda, ka ir divas iespējas, lai cilvēki vairāk lietotu saskaņoto paziņojumu, ja noticis ceļu satiksmes negadījums, vadāt līdzi mašīnā paziņojuma veidlapu papīra formātā vai izmantot lietotni. Abāšins atzīst, ka daļa cilvēku ir māņticīgi, kas speciāli veidlapu neņem līdzi ar domu, ka tā var gadīties kaut kas slikts. "Vai nu esat māņticīgi, vai kad būs negadījums, skraidīsiet gar ceļmalu un meklēsiet paziņojumu. Pilsētā varbūt būs vieglāk ar to tikt galā, ja esat Pitraga trīs priedēs, kur tur jūs atradīsiet saskaņoto paziņojumu," situāciju raksturo Jānis Abāšins. Piņķerīgākais un grūtākais aizpildot saskaņoto paziņojumu, ir shēmas zīmēšana. Turklāt tas ir jāveic arī, aizpildot paziņojumu lietotnē elektroniski. Runājot par lietotni, Abāšins atzīst, ka iepriekš tā nav bijusi lietotājam draudzīgākā. Tagad tā uzlabota. Viņš iesaka lietotni turēt telefonā lejuplādētu jau laicīgi, lai tas nebūtu jādara negadījuma brīdi, kad tāpat jau pietiek par ko uztraukties. "Tagad mums ir jauna versija, kas ir vieglāka lietošanai, arī shēmas zīmēšanai vajadzētu būt patīkamākai. Ar lietotni labi, ka daļa datu parādās jau automātiski no datu bāzes," skaidro Jānis Abāšins. "Dati arī automātiski nokļūst pie apdrošinātājiem. Lietotnei ir savs labums." Lietotnes uzlaboto versiju atzinīgi vērtē arī Latvijas Motoklubu asociācijas pārstāvis Arnis Blodons.

Šonedēļ visi lielākie notikumi sporta pasaulē ir par un ap futbolu, bet Andris ar Valdi ir gatavi rakties dziļāk un vēstīt arī par pārējiem jums interesējošajiem notikumiem. Šodien raidījumā: - Hamiltons kļūst par visu laiku ar uzvarām bagātāko F1 pilotu; - #11LatvijasKauss uguņo; - Messi guvis vārtus 16 ČL sezonās pēc kārtas; - PELE 80; - Paziņots basketbola izlases kandidātu saraksts; - Habibs Nurmagomedovs uzvar un noslēdz karjeru; - NBA tiks legalizēta marihuāna; - El-Classico izskatās bēdīgi; - Hipermašīna sasniez 500km/h ātrumu; - Olimpiskie vicečempionu airēšanā; - #TautasNagla

Mūsu pašu veselības un dzīvības dēļ noteiktie ierobežojumi ir jāievēro un ir jābūt gataviem rīkoties vēl stingrāk, lai apturētu Covid-19 izplatību Latvijā, tā uzrunā norāda valsts prezidents Egils Levits.

Kajala Winfrida Masanja ndo jina lake alipopewa na Mama yake kipenzi alipozaliwa. Mama ambaye alikua akilitumikia jeshi la Polisi Tanzania miaka ya nyuma, ambaye alihakikisha binti yake huyu anakua katika maadili yaliyo bora na nidhamu yake iwe ya hali ya juu. So nini haswa kilitokea mpaka akawa si mtoto mzuri yule ambaye Mama alifanya kila aliwezalo kuhakikisha anakua hivyo miaka ya nyuma? Sasa ni Mama na mfanyabiashara anayejielewa tu. Ila yepi haswa ambayo yalishawahi kutokea kwenye maisha yake na ambayo hajivunii hata kidogo? Mimi na K tunafahamiana miaka mingi sana, mara ya kwanza tulikuna kwenye michezo, kwenye uwanja wa basketball wa Pazi pale Drive In enzi hizo, skuizi nadhani panaitwa Ubalozi maana ni mkabala kabisa na ubalozi wa Marekani na uwanja umo ndani ya nyumba za Tanesco na sisi pia tulikua tukipaita hivyo. I remember alikua anakuja kucheza na sisi enzi hizo yeye anasoma Jitegemee nami nasoma Makongo Secondary School, hakua mchezaji mkaaali ila alikua na juhudi, na kwa mujibu wa maongezi yetu haya aliniambia ile pia ilikua ni moja ya njia zake za kutoka nyumbani na kupata kijihewa ivi, kwa kukutana na watu tofauti

Būtiski atkal pieaugusi, spriedze starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju. Ziemeļnieki uzspridzinājuši Sakaru biroju, kas atradās neitrālajā robežas zonā, un piedraudējuši atgriezt pie robežas bruņotos spēks. Kāpēc tā noticis un ko tas nozīmē, ka tālāk?  ASV prezidents Donalds Tramps līdz šim mēģinājis būt Ziemeļkorejai draugs, savukārt ar Rietumeiropu viņi attiecības tikai pasliktinās. Tagad viņš paziņojis, ka izvedīs gandrīz 10000 karavīru no ASV karabāzēm Vācijā. Amerika negribot sildīt Vācijas ekonomiku, kas attiecībās ar viņiem esot negodīga.  Runājam arī par Lielbritānijas un Eiropas Savienības attiecībām. Visas līdzšinējās sarunas par tālāko sadarbību beigušās bez rezultātiem, atkal iezogas bažas par tā saucamo cieto " Brexit", ja tālākai sadarbības līgums līdz gada beigām starp abām pusēm netiks noslēgts. Aktualitātes pasaulē kopā ar raidījuma vadītāju komentē laikraksta "Diena" komentētājs Andis Sedlenieks un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers. Analizējot jautājumus par ASV militāro klātbūtni Vācijā un pieaugošo spriedzi Korejas pussalā, viņiem pievienokas arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš, bet vērtējot "Brexit" sarunas -  Briseles Brīvās universitātes doktorante Diāna Potjomkina.   Spriedze Korejas pussalā Mediju virsrakstos atkal nonākusi Korejas pussala. Spriedze būtiski pieaugusi starp abām Korejām, un izskatās, ka visi iepriekšējie sasniegumi abu valstu attiecībās ir pilnībā nopostīti. Formāli šo situāciju izprovocējuši Dienvidkorejas aktīvisti, kas regulāri pie Ziemeļkorejas robežas laiž gaisā balonus, lai ziemeļu pusē nogādātu skrejlapas, kurās ir pret Ziemeļkorejas režīmu vērsti raksti un saukļi. Tajā pašā laikā nav noslēpums, ka aktīvisti to ir darījuši daudzus gadus. Tādēļ jautājums, kādēļ tieši tagad tas izraisījis tik asu reakciju. Pēdējo nedēļu laikā Phenjana bija uzstājīgi pieprasījusi Dienvikorejas valdībai rīkoties, lai nepieļautu skrejlapu izplatīšanu. 9.jūnijā tā nobloķēja visas sakaru līnijas ar Dienvidkoreju, piedraudēja slēgt sakaru birojus līdzās robežai, kā arī atcelt militāro vienošanos ar Dienvidkoreju. Šajā otrdienā pie robežas atskanēja sprādziens. Gandrīz uzreiz bija skaidrs, ka uzspridzināta abu valstu sakaru biroja ēka. Šī ēka jau ilgāku laiku stāvēja tukša un tajā nekas nenotika. Vēl nedēļas nogalē Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna ietekmīgā māsa Kima Jočuna bija teikusi: "Nebūs pagājis ilgs laiks, kad tiks pieredzēts, ka traģiskā izskata bezjēdzīgais ziemeļu un dienvidu sakaru birojs pilnībā sagrūst."Līdera māsa arī draudējusi ar Ziemeļkorejas atriebību un norādījusi, ka Ziemeļkorejai "pavisam noteikti vajadzētu saraut saites" ar Dienvidkoreju. Spriedze pieaugusi arī militārā ziņā. Ziemeļkoreja paziņojusi, ka grasās atsākt militārās mācības uz robežas un nosūtīt karavīrus uz vietām, kas iepriekš bija kopīgi industriālie un tūrisma objekti. Valsts sūtīšot armiju uz Kesonas kopīgo industriālo zonu un Kumganas kalnu kūrortu, - tā atsaucoties uz armijas vadību, vēstījuši Ziemeļkorejas mediji. Plānots atjaunot arī sardzes posteņus militārajā buferzonā starp abām valstīm. Jāpiebilst, ka Phenjana jau pārtrauca lielu daļu kontaktu ar Seulu pēc tam, kad pagājušā gada februārī cieta neveiksmi Hanojā notikušais ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna sammits par Phenjanas kodolprogrammu. “Brexit” - sarunas, kas nekad nebeidzas Pēc tam, kad Lielbritānija 31.janvārī pameta Eiropas Savienību (ES), sākās sarunas par to, kādas tad abu pušu attiecības izskatīsies pēc pārejas perioda beigām, proti, jau nākamgad. Līdz šim ir notikušas četras sarunu kārtas, bet – bez taustāmiem rezultātiem. ES ir vairākkārt aicinājusi Lielbritāniju izskatīt iespēju pagarināt pārejas periodu, taču Londona šādu iespēju noraidījusi. Pirmdien videokonferences formātā Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ar Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu, Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu un Eiropas Parlamenta prezidentu Dāvidu Sasoli vienojās, ka tuvāko mēnešu laikā sarunas būs intensīvākas un britu premjers Džonsons izteicās, ka neredz iemeslu, lai nepanāktu vienošanos jau nākamajā mēnesī. Cerības abām pusēm ir arī uz Vāciju un tās kancleri Angelu Merkeli, kas 1. jūlijā pārņem ES prezidentūras stafeti. Cerības tiek liktas gan uz Berlīnes vēlmi izvairīties no bez vienošanās scenārija, gan Merkeles pragmatisko pieeju tirdzniecības sarunām. Lai arī Londonai sarunas ar tās galveno tirdzniecības partneri notiek grūti un lēni, tā ir paziņojusi, ka sāk sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi par brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu. Mazāk ASV militārās klātbūtnes Eiropā Jau pāris nedēļas klīda runas, ka ASV vēlas par trešdaļu samazināt savu militāro klātbūtni Vācijā. Pirmdien šīs runas apstiprinājās, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka amerikāņu karavīru dislocēšana Vācijā ASV izmaksā ļoti dārgi un tāpēc tā plāno samazināt militāro klātbūtni Vācijā. Paziņojot par pieņemto lēmumu, prezidents ne tikai kritizēja savus sabiedrotos Berlīnē par nepietiekamiem ieguldījumiem aizsardzībā un miljardiem dolāru lielām parādsaistībām NATO, bet arī par netaisnīgu attieksmi pret ASV tirdzniecības jautājumos. Savukārt, Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa Karenbauere otrdien sacīja, ka “NATO nav tirdzniecības organizācija un drošība nav prece”. Vācijā atrodas vislielākais Eiropā dislocēto ASV karavīru skaits - 34 500 un Tramps plāno to samazināt līdz 25 000. Pagaidām gan nav pieņemts lēmums par to, kad un kā tas tiks darīts, taču vakar NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmē ASV aizsardzības ministrs Marks Espers solīja par šo procesu konsultēties ar sabiedrotajiem. Jāpiebilst, ka pagājušajā nedēļā Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis Polijas radio izteica cerību, ka gadījumā, ja ASV īstenos plānus par savu karavīru izvešanu no Vācijas, daļa no viņiem tiks pārvietoti uz Poliju, vēlāk gan viņš laboja, ka vēlas lielāku ASV spēku klātbūtni savā valstī, taču ne uz Vācijas rēķina. Polijā šobrīd atrodas 4500 ASV karavīru un notiek sarunas par apjomīgu ASV militārās klātbūtnes palielināšanu.

Pēc Latvijas iniciatīvas 130 valstu Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Ņujorkā nāca klajā ar paziņojumu par cīņu pret dezinformāciju jeb “infodēmiju” saistībā ar Covid-19. Paziņojuma mērķis ir atbalstīt zinātnisko pieeju un veicināt kritisku domāšanu, LTV raidījumam “Rīta panorāma” atzina Latvijas vēstnieks ANO Andrejs Pildegovičs.

Long-time friend of MotM, Pazi (Gambia), spoke to Open Encounters via phone from Rome, Italy about racism after weeks of unrest in the US after the murder of George Floyd. We are energized by his voice, his vision, and his audacity to speak of the city around him totally unapologetically, even while he frequently remains the center of grotesque moments of racial discrimination. He will not shrink in the face of it.

30. aprīlī uzzināsim Latviešu Literatūras gada balvas ieguvējus. Protams, šogad Literatūras balvas pasniegšana notiks atšķirīgi nekā citus gadus, kā tas būs, nedaudz atklāj Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas vadītājaa Andra Konste. "Mums patiešām ļoti paveicās, jo jau no sākumā kopā ar “Literatūres” cilvēkiem sākām strādāt. Tas mūs pieveda tuvāk televīzijai. Kad sapratām, ka nebūs tas, ko iecerējām, jo ieceres šogad bija ļoti radošas un neparastas, kā norisinātos gada balva, ja viss būtu labi. Bet tas deva iespēju pārcelt visu uz televīziju," stāsta Andra Konste. LALIGABAs apbalvošanas ceremoniju varēs vērot 30. aprīlī uzreiz pēc ziņu raidījuma "Panorāma" LTV1. Pasākumu vadīs Marta Selecka un Gustavs Terzens. Tikmēr Andras Konstes "Facebook" kontā var lasīt dzīvus un asprātīgus stāstiņus par Ventspils rakstnieku mājas raibi radošo vēsturi. Stāstiņi top no gadu gaitā sakrātām piezīmēm. Jautāta, vai tas varētu rezultēsies grāmatā, viņa bilst, kas to zina, "bet to nerakstu ar domu, ka noteikti jābūt grāmatai, rakstu vienkārši ar priecīgu prātu un saprotu, ka vēl kādam patīk un ir priecīgi lasīt. Tas ir tas, kas man šobrīd liekas svarīgāk.

Šogad grāmatu mākslas konkursam "Zelta ābele 2019" 44 izdevēji pieteikuši 137 grāmatas. Ekspertu komisija lēma, ka pieci nominanti jāizvirza tādās kategorijās kā dzeja, proza, dokumentālā literatūra, uzziņu literatūra, zinātniskā literatūra, māksla, dzeja bērniem un jauniešiem, proza bērniem un jauniešiem. Laureātus un speciālbalvu ieguvējus uzzināsim Latvijas Radio tiešraidē. Ar uzvarētājiem iepazīstina grāmatu mākslas konkursa „Zelta ābele” žūrijas pārstāvis Agris Dzilna. Sazināmies arī ar balvas par mūža ieguldījumu ieguvēju Aiju Reņģi. Konkursa Zelta ābele 2019" uzvarētāji Balva par mūža ieguldījumu grāmatniecībā piešķirta Aijai Reņģei, Smiltenes grāmatnīcas ilggadējai darbiniecei un vadītājai. Viņa nostrādājusi grāmatnīcā 62 gadus un tikai šī gada sākumā devusies pelnītā atpūtā. DZEJA Toms Treibergs. Biezoknis. Māksliniece – Evija Pintāne, ilustrācijas – Evija Pintāne; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – “Neputns”. PROZA Nora Ikstena, Aivars Vilipsōns. Suņa dzīve. Māksliniece – Katrīna Vasiļevska, ilustrācijas – Vilipsōns; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – “Zvaigzne ABC”. DOKUMENTĀLIE IZDEVUMI Sastādītāja Ieva Astahovska. Valdis Āboliņš. Avangards, meilārts, jaunais kreisums un kultūras sakari aukstā kara laikā. Dizains – Aleksejs Muraško; tipogrāfija – “PNB Print”; izdevējs – Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. ZINĀTNISKĀ LITERATŪRA Kristīne Zaļuma. Neredzamā bibliotēka. Latvijas Nacionālās bibliotēkas 14 vēsturiskās kolekcijas. Māksliniece – Tatjana Raičiņeca; fotogrāfijas – Madara Gritāne; tipogrāfija – “IBC Print Baltic”; izdevējs – Latvijas Nacionālā bibliotēka. UZZIŅU LITERATŪRA Aile Moldre, Andris Vilks, Viesturs Zanders, Tomas Petreikis. Baltijas grāmata / 1918-1940. Māksliniece – Tatjana Raičiņeca; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – Latvijas Nacionālā bibliotēka. MĀKSLAS IZDEVUMI Sastādītāja Anna Volkova. Stikla Strenči. Mākslinieks – Aleksejs Muraško; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – “Orbīta”. DZEJA BĒRNIEM UN JAUNIEŠIEM Lote Vilma Vītiņa. Dzejnieks un smarža. Māksliniece – Lote Vilma Vītiņa; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – “Aminori”. PROZA BĒRNIEM UN PUSAUDŽIEM Pēc Edmunda Jansona animācijas filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” motīviem. Runājošie suņi. Dizains – Elīna Brasliņa, Artis Briedis, ilustrācijas – Elīna Brasliņa; tipogrāfija – Jelgavas tipogrāfija; izdevējs – “Liels un mazs”. 2019. gada mākslinieks Aleksejs Muraško “Zelta ābele” galveno balvu iegūst jau otro reizi. Šajā gadā Muraško bija nominētas 7 grāmatas dažādās kategorijās, no kurām divas – “Stikla Strenči” (izdevējs “Orbīta”) un “Valdis Āboliņš. Avangards, meilārts, jaunais kreisums un kultūras sakari aukstā kara laikā” (izdevējs – Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs) arī saņēma gada balvu. Gan gada mākslinieka titula ieguvējs, gan balvas par mūža ieguldījumu grāmatniecībā saņēmēja iegūst naudas balvu no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas. No 25. februāra līdz 24. martam grāmatu lasītāji varēja balsot par skaistākajām grāmatām portālā LSM. Lasītāju balsojumā uzvarēja Sandras Eglītes “Ziemeļzeme Svālbara”  

Šodien, 7. janvārī, preses konferencē paziņoti "Lielās mūzikas balvas 2019" nominanti septiņās kategorijās. Par mūža ieguldījumu godinās komponistus Maiju Einfeldi un Paulu Dambi. "Lielās mūzikas balvas 2019" pasniegšanas ceremonija notiks 25. februārī pulksten 19.00 Latvijas Nacionālajā operā. Tiešraidē ceremoniju piedāvās Latvijas Radio 3 "Klasika" un sabiedrisko mediju portāls LSM.lv, bet vēlāk to varēs vērot arī Latvijas Televīzijā. "Neatliekamajā sarunā" - Marutas Rubezes reportāža no preses konferences! Gada uzvedums Fransisa Pulenka opera “Karmelīšu dialogi” Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Vensāns Busārs (rīkotājs – Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB)) Leonarda Bernsteina mūzikls “Vestsaidas stāsts” Cēsu pils parka estrādē, diriģents Andris Poga, režisors Viesturs Kairišs (rīkotājs – Cēsu Mākslas festivāls) Imanta Kalniņa opera “Spēlēju, dancoju” Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Laura Groza-Ķibere (rīkotājs – LNOB) Gada jaunais mākslinieks Pianists Edgars Cīrulis Dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine Saksofonists Aigars Raumanis Gada koncerts Koncerts “Dialogs ar Mocartu” 18. janvārī Lielajā ģildē – soliste Irina Zaharenkova, Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga” un diriģents Olari Eltss (rīkotājs – “Latvijas Koncerti”) Ērģelnieces Ivetas Apkalnas solokoncerts 27. jūlijā Ventspils koncertzālē “Latvija” (rīkotājs – “Kurzemes filharmonija”) Klavieru kvarteta “Quadra” koncerts “Ķeniņš un Quadra” 30. oktobrī Rīgas Reformātu baznīcā (rīkotājs – Jaunās mūzikas festivāls “Arēna”) Balva par izcilu interpretāciju Dziedātājs Raimonds Bramanis – Tota loma Imanta Kalniņa operas “Spēlēju, dancoju” iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā Diriģents Ainārs Rubiķis – Artura Onegēra Trešās simfonijas (“Liturģiskās”) atskaņojums 15. martā Lielajā ģildē (kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri) Pianists Vestards Šimkus un diriģents Atvars Lakstīgala – Sergeja Rahmaņinova Trešā klavierkoncerta atskaņojums 4. oktobrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” (kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri) Balva par izcilu sniegumu gada garumā Čelliste Gunta Ābele Dziedātājs Rinalds Kandalincevs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Balva par izcilu darbu ansamblī Čellists Ivars Bezprozvanovs Ērģelnieks Aigars Reinis Pianists Mārtiņš Zilberts Gada jaundarbs Andris Dzenītis – “Leaves leaving Leipzig” vijolei un stīginstrumentu orķestrim, pirmatskaņojums 7. septembrī Dzintaru koncertzālē – Gidons Krēmers, “Kremerata Baltica” un diriģents Fuads Ibrahimovs Santa Ratniece – “Pļavas”, pirmatskaņojums 18. novembrī VEF Kultūras pilī - orķestris “Rīga” un diriģents Valdis Butāns Gundega Šmite – “Rītausmas dieve Ēosa”, pirmatskaņojums 20. septembrī Lielajā ģildē – Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga LMB 2019 nominantus paziņoja klātesošie žūrijas locekļi: žūrijas priekšsēdētājs, diriģents, komponists, JVLMA asociētais profesors Andris Vecumnieks; diriģents, mūzikas pedagogs Jānis Erenštreits; muzikoloģe Ināra Jakubone; muzikoloģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras vadītāja Ieva Rozenbaha; muzikoloģe, Latvijas Televīzijas Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle; muzikoloģe, izdevniecības “Musica Baltica” direktore – Solvita Sējāne; muzikologs, žurnālists, publicists Armands Znotiņš.

Pazi na adventne sveče! by Radio City

Najprej opravičilo. Prejšnji teden res, res, reees ni šlo. Ne v Kaliningradu, ne Varšavi, ne... Je pa zato toliko bolj luštno, ko je Ofsajd nazaj, ne? Reprezentanco bomo pa že obdelali po dolgem in počez. Bomo, bomo. Ampak najprej je tu polovica letošnje PLTS. In koliko smeha! In upanja! In napak. In naju! [Foto: Planet TV / TV Slovenija] ***Sodnikov podaljšek*** Če se znajdete v Ofsajdu, ga lahko aktivno podprete na urbani.si/ofsajd. Hvala vsem in vsakomur posebej! Oddajo #Ofsajd o fuzbalu slovenskem snemamo od septembra 2015, skoraj vsak fuzbal sezonski ponedeljek. Pa še kdaj vmes. Hvala! *** OFSAJDI • PLTS • 19/20*** 47 - Maribor 44 - Mura 40 - Celje 37 - Aluminij 36 - Domžale 35 - Rudar 34 - Bravo 32 - CTB Sežana 30 - Triglav 30 - Olimpija

Studijā notikumus komentē Latvijas Ārpolitikas institūra pētniece Elizabete Vizgunova un  portāla "Delfi" žurnālists Andris Kārkluvalks. Operācija „Miera avots” Svētdien Baltais nams paziņoja, ka ASV atvilks savus spēkus Sīrijā no Turcijas robežas un neatbalstīs Ankaras ilgi plānoto operāciju Sīrijā. Paziņojums par karaspēka izvešanu no reģiona izsauca asu kritiku pret ASV, tai skaitā no Trampa sabiedroto puses, kas kritizējuši ASV prezidentu, sakot, ka viņš nodod kurdus, kas Sīrijā ASV vadītajā operācijā pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts" nesuši lielus upurus. Turcijas prezidents Radžeps Tajips Erdogans pirmdien pavēstīja, ka Turcija pēc "zaļās gaismas" saņemšanas no ASV prezidenta Donalda Trampa grasās izvērst militāru operāciju pret kurdiem Sīrijas ziemeļos. ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo vakar publicētā intervijā „PBS NewsHour” noliedza, ka ASV būtu devusi šādu „zaļo gaismu”, taču norādīja, ka Turcijai ir leģitīmas bažas par drošību. Viņš arī uzvēra, ka ASV prioritāte ir aizstāvēt savu valsti no teroristiem, pat ja tas nozīmē neaizstāvēt kurdu vadītos Sīrijas demokrātiskos spēkus, kas bijuši lojāli ASV sabiedrotie. Pompeo sacīja, ka pēc Trampa un Erdogana sarunas bijis skaidrs, ka ASV spēki Sīrijas ziemeļos ir apdraudēti un tie ir atvilkti, lai tos pasargātu. Vakar Turcijas prezidents Twitterī paziņoja , ka sākusies Turcijas bruņoto spēku un Sīrijas Nacionālās armijas operācija „Miera avots” pret kurdu kaujiniekiem Sīrijas ziemeļos.  Kurdu vadīto Sīrijas Demokrātisko spēku koordinācijas un militāro operāciju centrs ziņoja par Turcijas reaktīvo iznīcinātāju veiktu militāro 16 mērķu bombardēšanu plašā pierobežas zonā.  Vakar vēlu vakarā sākta arī sauszemes ofensīva. ASV prezidents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka Turcijas uzbrukums kurdu spēkiem Sīrijā ir "slikta ideja" un viņš neatbalsta šo militāro operāciju. Viņš arī norādīja, ka Turcija tagad ir atbildīga nodrošināt, ka visi gūstā esošie "Islāma valsts" kaujinieki paliek cietumā un ka "Islāma valsts" neatjaunojas nekādā veidā, izskatā vai formā. Eiropas komisijas tapšanas process Briselē tuvojas noslēgumam Eirokomisāru amata kandidātu iztaujāšanas process Eiropas Parlamenta komitejās pirms paredzētā balsojuma par jaunizveidoto komisiju 23. oktobrī. Iztaujāšanas kulminācija bija 8. oktobris, kad uz deputātu jautājumiem atbildēja trīs izpildviceprezidentu kandidāti. Šiem komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas vietniekiem paredzēts īpašs statuss un kompetence, kas iezīmē nākamā komisijas darbības cikla prioritāros politikas virzienus. Eiropas Tautas partijas pārstāvja Valda Dombrovska portfeļa definīcijas latviskojums varētu būt „Ekonomika cilvēkiem”, respektīvi, „Ekonomika, kas darbojas cilvēku labā”. Dāņu sociālliberāle un grupas „Atjaunot Eiropu” pārstāve Margarēte Vestagere atbildēs par „digitālajam laikmetam atbilstošu Eiropu”, kā arī turpinās pārraudzīt konkurences jomu, ar ko nodarbojas arī pašreizējā Eiropas Komisijā. Savukārt nīderlandiešu sociāldemokrāta un Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses pārstāvja Fransa Timmermansa atbildības joma ir „Eiropas zaļā vienošanās”, proti – viss, kas saistīts ar videi draudzīgāku un ilgspējīgāku politiku.  Valda Dombrovska noklausīšanos raksturo kā līdzsvarotu un pārliecinošu, bet bez spilgtuma. Margarēte Vestagere sevi demonstrēja kā potenciālu spēcīgas inovatīvas attīstības virzītāju, savukārt Timmermanss – nenoliedzami harizmātiskākais un pieredzējušākais no vietnieku trijotnes – valdzināja ar oratora prasmi un monolītu skatījumu uz savu atbildības jomu. Tikām vairākiem sākotnēji pieteiktajiem kandidātiem Eiroparlamenta „filtrs” izrādījies par smalku. Juridisko jautājumu komitejas iebildumi bija iemesls Ungārijas tieslietu ministra Lāslo Tročānji un Rumānijas Eirofondu ministres Rovanas Plumbas kandidatūru atsaukšanai. Uz Ungārijas pārstāvim paredzēto Kaimiņvalstu un paplašināšanās komisāra portfeli tagad pretendē diplomāts Olivers Varhelji, savukārt Rumānijai piešķirto transporta komisāra portfeli – eirodeputāts Dans Nika vai Rumānijas Eiropas lietu valsts sekretāre Melānija Gabriela Čota gadījumā, ja komisijas prezidente fon der Leiena uzstās uz dzimumu līdzsvara principa striktu ievērošanu komisijas sastāvā. Abu šo kandidātu iztaujāšana vēl ir priekšā. Tāpat Briselē šodien vēl joprojām tiek iztaujāta Francijas kandidāte industriālās politikas un vienotā digitālā tirgus komisāres amatam Silvija Gulāra. Visos šais gadījumos aizķeršanās iemesli meklējami ne tikai kandidātu personiskajās īpašībās un darbībā, bet arī attiecīgo nacionālo valdību attiecībās ar Eiroparlamentu. Komisāru kandidātu iztaujāšanas procesam būtu jānoslēdzas 17. oktobrī.   Trampa administrācijas nesadarbošanās impīčmenta izmeklēšanā Jau tā saspringtās attiecības starp Balto namu un Kapitoliju kļuvušas vēl sarežģītākas, kad otrdien Valsts Departaments liedza savam padotajam, Savienoto Valstu vēstniekam Eiropas Savienībā Gordonam Saundlendam liecināt Kongresa Trampa impīčmenta izmeklēšanas komitejai. Uz to kongresmeņi atbildēja ar pavēstes nosūtīšanu šim diplomātam, kurš tagad nonācis juridiskās krustugunīs starp vadības pavēli un lukmisko prasību ievērošanu. Pats prezidents Tramps, kura telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski kļuvusi par iemeslu impīčmenta izmeklēšanai, jau nodēvējis to par, angliski sakot, "Kangaroo Court" – politiski motivētu neobjektīvu paraugprāvu. Prezidenta administrācija nosūtījusi Kongresam garu vēstuli, kurā izmeklēšana nodēvēta par nelikumīgu mēģinājumu grozīt 2016. gada vēlēšanu rezultātus un pausta nepieciešamība Kongresam formāli nobalsot par izmeklēšanas uzsākšanu. Likums gan šādu balsojumu neprasa, ko arī norādījusi Kongresa spīkere Nensija Pelosi, raksturojot administrācijas rakstīto kā klaju juridisku nepareizību un faktu slēpšanas mēģinājumu.

Tokratna humoreska p. Karla Gržana nosi naslov: Pazi! 50! Napisal jo je v spomin na filozofa, dramaturga in prijatelja.

“Without people….I cannot go forward, I cannot stand alone.” Pazi (Gambia) has found his pace living in Rome now after almost three years since his rescue and reception on Lampedusa. In this conversation, he speaks with perspective about what he needs to live the life he wants. He pursues it in spite of racial discrimination and false perceptions perpetuated by media, and with the goal of not going it alone. Recorded in May 2019.

Izskatās, ka kārtējo reizi tiks atlikts breksits. Vakar Londonā plosījās kārtējās politiskās kaislības, kurās visvairāk nācās zaudēt premjerministram Borisam Džonsonam. Parlaments viņam liedza tiesības īstenot bezvienošanās breksitu oktobra beigās, arī ārkārtas parlamenta vēlēšanu Lielbritānijā nebūs vismaz 15.oktobrī. Ukrainā liela interese īstenot gūstekņu apmaiņu starp Ukrainu un Krieviju. Gatavošanās tai ir apaugusi ar daudz baumām, tomēr cerības uz apmaiņu ir. Un šī varētu būt cerība ukraiņu režisoram Sencovam tikt brīvībā. Pretrunīgi vērtētas ziņas nāk no Afganistānas. ASV esot vienojušās ar kustību “Taliban”, ka tā savā kontrolētajā teritorijā neļaus darboties teroristiem, savukārt amerikāņi pakāpeniski izvedīs savus spēkus no Afganistānas. Daudzi raizējas, ka šāda vienošanās nesīs nevis mieru, bet jaunus satricinājumus. Notikumus pasaulē komentē Latvijas ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga un politologs Rinalds Gulbis. Nenotikusī gūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu 29. augustā uz savu pirmo sēdi sanāca jūlijā ievēlētais Ukrainas parlaments – Augstākā Rada. Kā zināms, jaunajā likumdevēju sastāvā absolūts vairākums ir prezidenta Volodimira Zelenska partijai „Tautas kalps”, un daudzi pauž bažas, ka parlaments tagad kļuvis par prezidenta un viņa administrācijas „likumu drukājamo mašīnu”. Burtiski dažu stundu laikā tika pieņemts priekšvēlēšanu laikā solītais likums par deputātu imunitātes atcelšanu, kā arī apstiprināts jaunais ministru kabineta sastāvs un iecelts jauns Ukrainas ģenerālprokurors. Tieši viņam – ģenerālprokuroram Ruslanam Rjabošapkam – piekrita izšķirošā loma ažiotāžā, kas 30. augustā izvērtās Kijevā, kad Rjabošapka savā Twitter kontā pārpublicēja nu jau bijušās deputāta palīdzes Annas Islamovas paziņojumu. Islamova vēstīja, ka notikusi gūstekņu apmaiņa starp Ukrainu un Krieviju, un lidmašīna ar Krievijā notiesāto kinorežisoru Oļegu Sencovu, pagājušā gada novembrī sagūstītajiem Ukrainas jūrniekiem un vairākiem citiem gūstekņiem jau drīz nolaidīšoties Kijevā. Vairāki simti žurnālistu steidzās uz abām Ukrainas galvaspilsētas lidostām, taču gaidītais reiss tā arī neieradās. Dienas laikā Ukrainas Drošības dienests un Prezidenta administrācija izplatīja oficiālus paziņojumus par minētās informācijas nepamatotību, pēc tam minētie ieraksti pazuda kā no Rjabošapkas, tā no Islamovas Twitter kontiem. Kā zināms, sarunas par gūstekņu apmaiņu starp Krieviju un Ukrainu tiešām notiek, taču nekādi konkrēti rezultāti pagaidām nav panākti. Ir skaidrs, ka šāda apmaiņa būtu milzīgs ieguvums prezidentam Zelenskim, taču tikpat skaidrs ir arī tas, ka tā notiks tad un ar tādiem noteikumiem, kādus vēlēsies Krievijas vadonis Vladimirs Putins. Medijos tiek plaši apspriestas sociālajos tīklos izplatītas baumas, ka Krievija pieprasot apmaiņas procesa ietvaros izdot tai Vladimiru Cemahu – Austrumukrainas separātistu kaujinieku, kurš komandēja t.s. „Doņeckas tautas republikas” pretgaisa aizsardzības spēkus 2014. gada vasarā, kad virs Donbasa tika notriekta “Malaysia Airlines” pasažieru lidmašīna, nogalinot 298 cilvēkus. Cemahs, kuru šī gada jūnijā Donbasā sagūstīja Ukrainas drošības spēki, varētu būt ļoti nozīmīgs liecinieks tiesas procesā, kuru paredzēts uzsākt nākamā gada martā Hāgas Apgabaltiesā Nīderlandē. Viņš ir Ukrainas pilsonis, līdz ar to viņa izdošanai Krievijai nav juridiska pamata. Paziņojumi un realitāte Afganistānas miera procesā 1. septembrī Zalmajs Halilzads, Savienoto Valstu īpašais pārstāvis miera sarunās ar kustību “Taliban”, savā Twitter kontā publicēja optimistisku ziņu, ka viens solis šķirot sarunu procesu no vienošanās, kas (citējot) „mazinās vardarbību un pavērs durvis afgāņiem, lai tie sēstos pie viena galda un vienotos par cienīgu un noturīgu mieru un vienotu, suverēnu Afganistānu, kas neapdraud Savienotās Valstis, to sabiedrotos, nedz arī kādu citu valsti”. Sarunu priekšmets ir apmēram 14 500 amerikāņu karavīru izvešana no Afganistānas apmaiņā pret “Taliban” garantiju, ka tas neīstenos un neatbalstīs pret citām valstīm vērstu darbību no Afganistānas teritorijas. Radikālā islāma kustība Taliban sagrāba lielāko daļu Afganistānas teritorijas 1996. gadā, nodibinot šeit fundamentāli islāmisko Afganistānas emirātu. Šo periodu izbeidza Savienoto Valstu vadītās koalīcijas invāzija 2001. gadā, taču pilnīgi izspiest talibus no Afganistānas tā arī neizdevās. Vēl vairāk – pēdējos gados viņi tikai palielinājuši savu ietekmi, šobrīd stabili kontrolējot 14,5% valsts teritorijas. NATO spēku atbalstītās prezidenta Ašrafa Gàni valdības stabilā kontrolē tikām ir ne vairāk kā 57%. Dienu pirms Halilzads nāca klajā ar savu tvītu, talibi, demonstrējot spēku, uz vairākām stundām ieņēma nozīmīgo Kundūzas pilsētu valsts ziemeļos. Pašreizējo Savienoto Valstu pieeju miera sarunām jau kritizējuši deviņi kādreizējie Savienot Valstu vēstnieki Afganistānā, norādot, ka sasteigta amerikāņu spēku atvilkšana, kas diezgan neizbēgami nozīmētu arī pārējo NATO spēku aiziešanu, draud ar jaunu pilsoņkara uzliesmojumu. Sarunu procesā līdz šim nav piedalījusies Afganistānas valdība, kuru talibi uzskata par ārvalstu okupācijas spēku marionešu režīmu. Nav nekādas garantijas, ka vispār “Taliban” būs gatavs sarunām ar Kabulas valdību un nemēģinās atgūt pozīcijas bruņotā ceļā. Nav arī zināms, vai dialogam ar “Taliban” būtu gatavi visi tie spēki, kas šobrīd atbalsta prezidentu Gàni, un cik lielā mērā “Taliban” līderi kontrolē dažādas frakcijas kustības iekšienē. Katrā ziņā talibu atgriešanās Afganistānas oficiālajā varas spektrā nesola neko labu sabiedrības grupām, kuru tiesības un brīvības apdraud fundamentālais islāms, pirmām kārtām – afgāņu sievietēm. Tas viss draud no jauna iegrūst Afganistānu, kur karadarbība nerimst kopš padomju invāzijas 1979. gadā, jaunā vardarbības eskalācijā. Tas nozīmētu jaunas bēgļu plūsmas, arī lielākas iespējas šeit izvērsties dažādām islāma teroristu grupām, un, domājams, arī narkotiku ražotājiem. Mistera Džonsona trīskāršā sakāve Vēl pagājušās nedēļas beigās šur tur tīmekļa plašumos varēja atrast teju jūsmīgus komentārus par britu premjera Borisa Džonsona izlēmību un politisko veiklību, aizsūtot Parlamentu ilgstošās brīvdienās, kas, tādējādi, krietni mazina likumdevēju iespējas ietekmēt breksita procesu. Šāda „droša aizmugure” Londonā premjeram varētu būt trumpis sarunās ar Eiropas Savienību, tomēr izkaulējot sev vēlamākus izstāšanās noteikumus. Tomēr mistera Džonsona veiksme izrādījās iluzora, kad Parlaments šonedēļ sanāca savam pēdējam darba cēlienam pirms paredzētā pārtraukuma. Pirmais nepatīkamais pārsteigums nāca otrdien, kad viens no Konservatīvās partijas deputātiem Filips Lī pārgāja opozīcijas rindās, pievienojoties liberāldemokrātu frakcijai. Ar šo vienu „pārbēdzēju” ir diezgan, lai valdībai vairs nebūtu vairākuma Parlamenta Apakšpalātā. Tas gan nenozīmē automātisku valdības krišanu, tomēr faktiski tas ir tikai laika jautājums. Līdz ar to tikai loģisks bija Parlamenta otrdienas lēmums pārņemt savā kontrolē darba dienaskārtību, kuru parasti nosaka valdība. Nelīdzēja premjera draudi izslēgt no Konservatīvās partijas tos, kuri balsos par šo lēmumu – 21 t.s. dumpinieks nostājās opozīcijas pusē, šķiroties no toriju partijas biedra kartēm. Sakāvju sērija turpinājās trešdien, kad Apakšnams pieņēma likumprojektu, kas liek valdībai saņemt Parlamenta apstiprinājumu izstāšanās līgumam, ja tāds tiktu panākts, vai bezvienošanās breksitam, ja vienošanās nebūtu. Ja likumdevēju akcepts netiktu saņemts līdz 19. oktobrim, premjera pienākums būtu vērsties pie Eiropas Savienības ar lūgumu pagarināt izstāšanās termiņu līdz 2020. gada 31. janvārim. Tagad likumprojekts nonācis Lordu palātā, kura jau pēc pusnakts panākusi vienošanos, ka izskatīs to līdz piektdienas vakaram. Vakar vakarā Boriss Džonsons īstenoja vēl vienu piedraudējumu – rosināt ārkārtas vēlēšanas 15. oktobrī. Tomēr šādam lēmumam vajadzīgas divas trešdaļas deputātu balsu, kas, kā jau bija sagaidāms, netika savāktas. Vispārējā opozīcijas nostāja ir: ārkārtas vēlēšanas būs, bet ne tagad. Lai arī opozīcija visnotaļ būtu gatava šīm vēlēšanām, parlamentāriešiem trūkt pārliecības, ka misteram Džonsonam nav padomā kādas manipulācijas, lai paildzinātu priekšvēlēšanu kampaņu un tās laikā īstenotu bezvienošanās breksitu.  

W3C & WHATWG se dogovorili da spasu web. :p Interesantan novi startup Vladimira Prelovca: kagi.ai Apple zakrpio bug iz 1999 :p Alek pomenuo Objective-See konferenciju. VPN Unlimited nudi VPN servere i u Srbiji. Kao i ExpressVPN Izašao Soulver 3 for Mac. WWDC 2019 WWDC bio i prošao, jedan od najinteresantnijih u poslednje vreme. Tidbits ima detaljan pregled svih novosti. MacRumors tradicionalno pravi supercut svih novina u nekoliko minuta. MacStories ima gomilu postova i pregleda: iPadOS, iOS 13, watchOS 6. tvOS 13 ima multi-user podršku, yay! Apple vrhuška je bila vredna i gostovala po podcastima levo i desno. Voice Control je čudesan. Sitnice Miloš Mileusnić o decimalnim zarezima i tačkama. :) Konačno je moguće promeniti wi-fi mrežu iz Control Centra. Optimizovano punjenje baterije u iOS 13. Podrška za miša je dodata, ali u Accessibility delu. Zabavno će to biti. macOS Catalina menja default shell u zsh. Takođe ima i zaseban zoom za svaki monitor. Siri Shortcuts značajno napredao po pitanju programiranja. Safari će sada moći da napravi PDF kompletne strane. watchOS 6 ima kalendar app i James Thompson to nalazi primereno zabavnim. Security & Privacy U aplikacijama namenjenim deci, Apple App Review sada zabranjuje upotrebu 3rd-party monitoringa. Parental control apps sa MDM pristupom će opet pustiti na App Store. App Review guidelines su ažurirane izmenama koje to dozvoljavaju. Pazi samo ko će prvi da se uhvati u mrežu :p Novi Find my servis je vrlo ambiciozno zamišljen. Matthew Green analizira tu priču. Anastasiia Voitova breaks down the major security and privacy announcements from WWDC. Mac Pro Zveeeerrr. Panzarino iz demo sobe. Jabučnjak o novom Mac Pro & Dispay XDR Samo procesori u novom Mac Pro-u koštaju 4-5k dolara. Konkurencija izuva sa cenama. Ekvivalentni PC računari. Lik na redditu napisao čudo nekih tehničkih detalja o Pro Display XDR. Za programere SwiftUI, Combine su potpuno nove i ne baš očekivane stvar za ovaj WWDC. Razvoj nekih od njih je počeo i pre pojave samog Swifta. Catalyst framework. Apps kreirane sa njim neće biti forsirane kroz Mac App Store. Apple ljudi svakako preporučuju SwiftUI za buduće Mac apps, ne Catalyst. Zahvalnice Snimljeno 11.06.2019. Uvodna muzika by Vladimir Tošić, stari sajt je ovde. Logotip by Aleksandra Ilić Artwork epizode Eholokacija / Echolocation 68 x 47 cm ulje / oil on canvas 2014. by Saša Montiljo, njegov kutak na Devianartu.

Pomoč, podpora, krepitev veščin, opolnomočenje. Kadar se znajdemo v stiski in ne znamo razrešiti nastale situacije, se po pomoč lahko obrnemo na nevladne organizacije in se vključimo v njihove programe. »Neverjetna leta«, »Pazi nase in (po)skrbi zase«, »Varni brez nasilja« – to so trije preventivni programi za tri generacije. Otroke, mladostnike, odrasle in starejše odrasle opogumljajo, naj se postavijo zase in se aktivno spopadejo z izzivi. Podrobneje jih bomo predstavili v oddaji Ultrazvok. Z nami bodo Duši Kumer in Urška (Neverjetna leta), Petra Cerinšek (Pazi nase in (po)skrbi zase), Jerneja Šibilja (Varni brez nasilja). Z njimi se je pogovarjal Iztok Konc. Foto: Anemone123/ Pixabay

"Why do you even want to change the world, why would you want to change anything than yourself? Yourself is the only thing you can actually change." - Maria Paz This is Maria Paz - she is a traveller and explorer full of passion to find her inner self and peace, while helping others to find their inner self too. She co-founded Mind Body Soul, a Happiness Centre in Dubai in 2017 a platform to share tools for happiness and positivity in the corporate environment. Her friends call her Pazi and she feels there are no slogans to describe her life and journeys. With this mindset she aims to bridge east and west - Buenos Aires, where she was born, over India, Sri Lanka and finally Dubai. Pazi got 8 Chapters - starting with Chapters 1 called “In a little world” where she shares some childhood memories which proved that she was always more interested in what lies beyond the perceivable. “Unrealized Potential” is Chapter 2, about discovering her own potential while living in Buenos Aires. She reflects on her young age in Argentina like a plant, before the seeds beginning to sprout and see for the first time the daylight. Chapter 3 is about her attempt to study medicine but soon realizing that’s not the path she wants in her life. In fact, after one year she ended up in the US, her first abroad stay with little willing to settle down while keeping a mindset of “keep exploring”. In Chapter 4 she highlights the two phases while living in Sri Lanka, on one side the party life and going to the beach, on the other side the why question, which sparked the curiosity to learn about Buddhism & meditation. Pazi started to meditate and met new like-minded people. After 2 years she moved to Dubai under a slogan “what you resist - persists”. Chapter 5 called “timeless” where, as she said, it’s the “time where the journey begins”. She first went for few months to India, explored the country and travelled free without any strings. Back to the UAE as her home-base, she started to see Dubai with different eyes - That chapter she called “Dreaming”. She joined Wiso and the House of Om family to bring together the local Dubau community around activities such as meditation, yoga, dance, capoeira, beach swimming and more For Pazi freedom is part of her everyday life. No wonder she called the Chapter 7 “One Way ticket”. It’s about going to India with no return ticket, travelling alone and it is where she saw the connection between the dots. The journey was intense and a few months later, back in Dubai, she co-founded Mind Body Soul, a Happiness Centre to connect her passion to bring inner peace to a wider audience. Let’s start with the Chapters Of My Life Podcast Book of Maria Paz called “In the search of Freedom”. —————————————————- CHAPTERS OF MY LIFE PODCAST BOOK TITLE: In the Search of Freedom CHAPTERS: 1 In a little world 2 Unrealized Potential 3 Don’t Settle - Keep Moving 4 Two Phases 5 Timeless 6 Dreaming 7 One Way Ticket 8 Connecting Dots —————

Eiropa – vienotāka vai sašķeltāka? Līdz samērā nesenai pagātnei Eiropas Savienības attīstība tika skatīta kā pastāvīgas izplešanās process, uzņemot savā orbītā arvien jaunas teritorijas un iekļaujot savienības līmeņa vienošanos un regulējumu sistēmā arvien jaunas ekonomiskās un sociālās dzīves jomas dalībvalstīs. Ja 1957. gadā Eiropas Savienību izveidoja sešas dalībvalstis, tad līdz ar Horvātijas uzņemšanu 2013. gadā to skaits sasniedza 28. Vēl nesenā pagātnē arī tādu valstu kā Serbijas, Moldovas un Ukrainas uzņemšana šķita tikai laika jautājums; grūti un ilgi, bet pastāvīgi risinājās iestāšanās sarunas ar Turciju. Daudzos gadījumos pievienošanās Eiropas Savienībai notika pēc tam, kad valstis bija nomainījušas autoritārus vai totalitārus režīmus pret demokrātijām, kas padarīja iestāšanās procesu par sava veida „demokrātijas eksāmenu” un ļāva pārliecināti runāt par Eiropu vienojošām vērtībām un principiem. Lūzums šajā attīstībā iezīmējās līdz ar 2007. gada globālo finanšu krīzi, kad atklājās, ka dalība Eiropas Savienībā nav panaceja pret ekonomiskiem un sociāliem satricinājumiem. Optimisms Eiropas tālākās ģeogrāfiskās paplašināšanās sakarā strauji plaka kā pašā savienībā tā ārpus tās. Par visa šī procesa vaiņagojumu kļuva 2016. gada referendums Lielbritānijā, kas noteica valsts izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Breksitu. Pēc tā savienības nākotne daudziem zīmējās jau gluži drūmās krāsās. Uz šī fona teju vai necerēts cerību stars bija centriskā politiķa Emanuela Makrona uzvara pirms gada notikušajās Francijas prezidenta vēlēšanās. Tramps un Irānas kodolvienošanās Vienošanās par Irānas kodolprogrammu ierobežošanu tika panākta 2015. gadā. Vairākas ietekmīgākās pasaules valstis – ASV, Lielbritānija, Francija, Ķīna, Krievija un Vācija – piekrita atcelt pret Irānu vērstās sankcijas apmaiņā pret pēdējās apņemšanos pārtraukt kodolieročiem piemērota urāna ražošanu un pakāpeniski samazināt jau esošos krājumus. Taču otrdien prezidents Donalds Tramps nāca klajā ar paziņojumu, ka Savienotās Valstis izstājas no minētās vienošanās un atjaunos pret Irānu vērstās sankcijas. Kā apgalvo prezidents, vienošanās ir aplama un neattur Irānu no kodolieroču radīšanas. Studijā biedrības „Eiropas Kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš un LU asociētais profesors Daunis Auers. Telefonintervijā Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Sintija Broka. Armēnija un Krievija Kopš pāris dienām Armēnijai ir jauns premjerministrs – bijušais opozicionārs Nikols Pašinjans ieņēma šo amatu pēc tam, kad ilgstoši un arvien pieaugoši masu protesti piespieda piekāpties valsts parlamentu. Tikām protesti pavadījuši arī pirmdien notikušo Krievijas prezidenta Vladimira Putina inaugurācijas ceremoniju. Telefonintervijā kinorežisors, dzimis Armēnijā, Aiks Karapetjans.   .

Gospa v vnukovih sms sporočilih opaža popačeno slovenščino, nekatere moti napačna raba dvojine, druge neuporaba rodilnika. Kaj pa vas? Profesorica francoščine in literarna komparativistka Nina Gostiša in doktor fizike Anton Gradišek z akcijo Pazi na jezik v okviru organizacije Rotary opozarjata na (ne)pravilno rabo slovenskega jezika v vsakdanji govorici in javni rabi.

Sonja Wunderlin ist Dozentin für Traditionelle Europäische Naturheilkunde und führt als  Naturärztin eine eigene Praxis in Laufenburg (Fricktal). Sie geht seit 10 Jahren mit Interessierten in die Natur, führt durch die "verspeisbare und heilende Landschaft". Unter ihrem Blick verwandelt sich Unkraut in Heilkraut und das wilde Grün wird lebendig. Sie ist auf der Suche nach Zusammenhängen zwischen Pflanze und Mensch und denkt dabei im System der Traditionellen Europäischen Naturheilkunde, den vier Elementen Feuer, Wasser, Luft und Erde. Durch ihre Erfahrung als Bühnenmusikerin und durch be-greifen im wahren Sinne des Wortes werden die Pflanzenwanderungen zu einem persönlichen Erlebnis, das man nicht mehr so schnell vergisst.   Elevator-Pitch: Eine kurze Begegnung in der Du 10 Sek. Zeit hast zu beschreiben was Du machst (in Bezug auf die Natur und Deine Arbeit). Näb der Arbeit in der Praxis isches mir wichtig, dass i sälber weiss, was i de Patziänte verschrib, dass i sälber vill dusse bi, dört wo d Heilpflanze wachse, nöch am Puls vo de Naturzykle.   Was ist Deine ganz persönliche Verbindung mit dem Wald/der Natur? Er bringt mich zu mir.   Was hat Dich dazu bewegt, die Natur/den Wald mit in Dein berufliches Tun einfliessen zu lassen?  ich stell kei Rezäpt us, ohni s Mittel würklich z känne und empfihl au mine Paziänte, ihri Heilmittel go z sueche, oder si dusse go z beobachte. E Beziehig z becho isch s Wichtigschte. D Beziehig und d Eigeverantwortig. Will ich gärn das zum Bruef mach, was mi erfüllt   Welche Personen möchtest Du mit Deinem Angebot ansprechen? Menschen, die sich auf die Natur einlassen wollen.   Was bringt Deine “Klienten“ dazu, sich auf den Wald einzulassen? Sie wänd wüsse, was me ässe cha, wie me's zuebereitet, was e heilendi Würkig het. Sie wänds it imene Buech läse, sondern erfahre be-grife und wüsse. Sie sind mängisch xundheitlich amene Punkt, wo si sich überlegge, was si ändere chönnte oder si hei eifach Freud und Luscht druf.   Was möchtest Du den Personen, die Dich auf Deinen Natur- und Waldgängen begleiten mitgeben, beziehungsweise worin möchtest Du sie unterstützen? Ich bi sehr haptisch und praktisch. Bi mir gohts um persönlichi Erfahrig mit de Natur, de Pflanze und mit eim sälber. Mini Wanderige sind immer au humorvoll.   Wie können wir unsere Gesundheit mit einem Waldbesuch besonders stärken? Göhnd ellei. Suechet euch ei spezielli Pflanze us, grad für de Spaziergang und grad für euch ganz persönlich. Düend si beobachte, überall wo si stoht, wie si wirkt, wie ihri Farbe sind, wo si gärn wachst, was si für eini isch. Nähmet es Stück vo dere Pflanze mit und stellet si wiene koschtbare Schatz uf de Ässtisch. Es wird e ganzi Wält ufgoh.   Welchen allerletzten Tipp kannst Du uns mit auf den Weg geben? Machet's. Göhnd use. Göhnd in Bärlauch, id Tanneschössli, zum erschte Grüen.   Buchempfehlung Christian Küchli: "Auf den Eichen wachsen die besten Schinken" https://amzn.to/2pXah2Z   Hast Du weitere Ressourcenquellen für unsere Hörer? Tom Browns Field Guide, wild edible and medicinal plants,Tom Brown jr. (englisch, vergriffen)   Website von Sonja Wunderlin www.sonjawunderlin.ch   Kontaktdaten von Sonja Wunderlin Sonja Wunderlin Praxis für Naturmedizin Laufenplatz 148 5080 Laufenburg praxis(at)sonjawunderlin(Punkt)ch                        

8.marts kopš padomju laikiem tiek svinēts kā sieviešu diena. Taču ne jau puķu dāvināšana bija tā, par ko sākotnēji domāja sieviešu līdztiesības aizstāvji. Par to, kā aizsākās cīņa par sieviešu līdztiesību un kāpēc tā joprojām raisa tik lielu pretestību, runāsim jaunajā raidījumā „Divas puslodes”. Studijā: LU docente Marita Zitmane un režisore Marta Elīna Martinsone. Vēl viens temats: Lielbritānijā saindēts bijušais Krievijas izlūkdienestu virsnieks Sergejs Skripaļs. Viņš ar meitu atrasts guļam bezsamaņā, un viņu veselības stāvoklis joprojām ir kritisks. Londona jau piedraudējusi - ja notikušajā tiks atrastas Krievijas pēdas, reakcija būs ļoti stingra. Šajā pasaules notikumiem veltītajā jautājumā pārrunāsim arī Krievijas prezidenta paziņojumu, ka Krievija izveidojusi īpaši neatvairāmu ieroci, un nu pasaulei būs vairāk jārēķinās ar Krievijas ietekmi. Šajā kontekstā visi, kas lieto tviteri, Latvijas Radio 1 kontā aicināt balsot par jautājumu: kā jūs vērtējat Krievijas prezidenta paziņojumus par superieroču radīšanu? Vai tiešām tas ir sākums jaunam aukstajam karam un militārai sacensībai, vai arī tas ir tikai paziņojums Krievijas iekšējai lietošanai – lai iespaidotu savus vēlētājus? Vai arī Krievija patiešām uztraukusies par savu drošību un dara visu savai aizsardzībai? Sarunā piedalās arī Andis Sedlenieks no laikraksta "Diena" un Andris Kārkluvalks no portāla "Delfi".

Vrijednost onoga ko pazi na vraćenu kćerku

Jums ir nepieciešama informācija un paziņas.   Ciemos Andris un stāsta par izmaiņām savā dzīvē.   Patīkamu klausīšanos un jauku vakaru vai dienu :) Helmuts Podraide "Tauta"

podraide "Tauta"

In der hier vorgestellten Arbeit wurde gezeigt, daß das weltweit beobachtete Ph¨anomen geringer Intensit¨at der nat¨urlichen remanenten Magnetisierung von etwa 20 Ma alten Ozeanbasalten und das dadurch verursachte Minimum bei den Amplituden der ozeanischen Magnetfeldanomalien auf die Tieftemperaturoxidation der Titanomagnetite zu Titanomaghemiten zur¨uckzuf¨uhren ist. Dazu wurden magnetische und mineralogische Untersuchungen an etwa 100 durch das Deep Sea Drilling Project bzw. Ocean Drilling Program erbohrten Ozeanbasalten durchgef¨uhrt. Die Proben decken einen Altersbereich von 0.6 bis 135 Ma ab und stammen haupts¨achlich aus dem Atlantischen und Pazifischen Ozean. Tr¨ager der Magnetisierung bei den meisten Proben ist je nach Alter der Ozeanbasalte Titanomagnetit oder Titanomaghemit. Um den Oxidationsgrad der Titanomaghemite zu bestimmen, wurden die davon abh¨angigen Parameter Curie-Temperatur und Gitterkonstante gemessen sowie Mikrosonden-Analysen durchgef¨uhrt. Der Oxidationsgrad wird durch den von 0 (nicht oxidiert) bis 1 (vollst¨andig tieftemperaturoxidiert) variierenden Oxidationsparameter beschrieben. Es wurde nachgewiesen, daß die S¨attigungsmagnetisierung der Ozeanbasalte (gemessen bei Raumtemperatur) in gleicher Weise wie die Intensit¨at der nat¨urlichen remanenten Magnetisierung (NRM) mit dem Alter variiert und bei 10 bis 40 Ma alten Ozeanbasalten ein Minimum aufweist. Dieses Ph¨anomen wird durch die fortschreitende Tieftemperaturoxidation der Titanomaghemite verursacht, bei der Fe-Ionen bevorzugt aus den Oktaederpl¨atzen des ferrimagnetischen Gitters auswandern und verbleibende Fe2+-Ionen zu Fe3+-Ionen oxidiert werden. Die S¨attigungsmagnetisierung der ferrimagnetischen Titanomaghemite ist gleich der Untergittermagnetisierung der Fe-Ionen auf Oktaederpl¨atzen abz¨uglich der antiparallelen Untergittermagnetisierung der Fe-Ionen auf Tetraederpl¨atzen und nimmt deshalb mit der Tieftemperaturoxidation ab. Bei 10 bis 40 Ma alten Proben wird f¨ur die Titanomaghemite eine fast vollst¨andige Oxidation beobachtet. Der Oxidationsparameter erreicht hier einen Wert von ≈ 0.8. Bei noch ¨alteren Proben findet vermutlich eine Diffusion der Fe-Ionen aus den Tetraederl ¨ucken in die Oktaederl¨ucken statt. Dies k¨onnte die beobachtete Zunahme der S¨attigungsmagnetisierung im Altersbereich von 40 bis 130 Ma bei ungef¨ahr gleichbleibendem Oxidationsgrad der Titanomaghemite erkl¨aren. Zur weiteren Charakterisierung der Titanomaghemite wurde die Temperaturabh¨angigkeit der S¨attigungsmagnetisierung MS(T) bestimmt. Der Verlauf der MS(T)-Kurven h¨angt von der Zusammensetzung der Titanomaghemite ab und zeigt deshalb eine Abh¨angigkeit vom Alter der Proben. Die MS(T)-Kurven von Ferrimagnetika werden nach N´eel (1948) in verschiedene Typen eingeteilt, die sich jeweils aus dem Unterschied der Temperaturabh¨angigkeiten ihrer Untergittermagnetisierungen ergeben. Proben aus allen Altersbereichen zeigen ein Maximum bei MS(T) oberhalb des absoluten Nullpunktes der Temperatur. Bei einem Teil der 10 bis 40 Ma alten Proben wird außerdem beiT