Podcasts about kukai

Šogad maijs mūs ar laikapstākļiem nav lutinājis - tad salnas, tad lietavas. Bieži nākas dzirdēt, ka ir neparasti laikapstākļi. Taču auksts, lietains un salnas maijā nav nekas neparasts, bet tieši pirms 20 gadiem - 2005. gada maijs Latgalē bija tiešām katastrofāls. Var teikt, ka tajā gadā laikapstākļi bija "mazliet izgājuši no rāmjiem". 2005. gada maija sākums bija vēss un slapjš. Tad no 8. līdz 18. maijam ļoti slapjš. Īpaši Latgalē, kur dažās dienās nolija vairāk nekā 100 milimetri lietus, bet visā lietus periodā kopā Daugavpilī – 184 mm, Jēkabpilī un Dagdā – mazliet virs 160 mm, Rēzeknē – ap 140 mm. Lai vieglāk saprast apjomu – maijā visa mēneša klimatiskā norma ir ap 60 milimetriem. Tātad desmit dienu laikā reģionā nolija 2-3 mēneša normas. Togad pavasaris kopumā bija gana vēls, lauki bija mitri vēl no sniega kušanas, upēs ūdens līmenis arī gana augsts, tāpēc ilgstošo lietavu atnestajiem ūdeņiem īsti nebija kur likties, kā vien kāpināt līmeni upēs un appludināt krastus. Tādās lietavās applūst arī zemākās vietas tālu prom no upēm. Vai ir skaidrojums, kas toreiz izraisīja tik pamatīgas lietavas? Situācija atmosfērā bija itin līdzīga tai, ko piedzīvojam aizvadītās nedēļas nogalē – ir vēsa arktiskā gaisa masa un mazkustīgs ciklons. Pagājušajā nedēļā tās nokrišņu zonas vismaz mazliet bija kustīgākas apstaigāja Baltijas reģionā diezgan plašus apvidus, bet 2005. gada sakritība bija Latgalei nelabvēlīgāka, jo 2005. gadā visas stiprākās nokrišņu zonas izlija tieši virs Latgales un tuvējo kaimiņvalstu – Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas reģioniem. Kad plūdi bija pārdzīvoti, strauji ieradās karstums. Ūdeņi vēl nebija tā pa īstam atkāpušies, kad jau 24. maijā Latgalē temperatūra sasniedza 28 grādus, dažas dienas vēlāk arī 30 grādus, ļoti siltas bija arī naktis. Un tas radīja Latvijā ļoti neierastu situāciju: ūdens pilnajās upēs, ezeros, dīķos un grāvjos, ūdens lāmās, kas joprojām bija uz laukiem, strauji savairojās dažāda veida knišļi. Atgādinām, ka tam, cik daudz vasarā ir odu, vairāk ir saikne, nevis ar to, cik barga ziema bijusi un vai tie ir izsaluši, bet kādi apstākļi ir pavasarī un vasaras sākumā. Odi vairojas slapjās vietās, ūdenī. Jo vairāk ir ūdens un siltāks ir laiks, jo tie ātrāk var savairoties. Oliņu izšķilšanās ātrums atkarīgs no gaisa temperatūras. Un 2005. gada maijā radās tam perfekti apstākļi. Knišļu bija tik daudz, ka tie apsēda lopus ganībās burtiski kārtām. No knišļu kodumiem mājlopi gāja bojā. Arī 1998. gadā bijis knišļu uzbrukums lopiem, toreiz gāja bojā daži desmiti lopu, 2005. gadā – vairāki simti. Vai šī gada situāciju laikapstākļu ziņā var salīdzināt ar 2005. gadu? Šogad nokrišņu daudzums ir bijis ievērojami mazāks, un ūdens līmenis upēs un ezeros bija zemāks, līdz ar to ūdens varēja brīvāk noplūst un tik pārmirkuši vai applūduši lauki nav. Tālāk jāseko, cik strauji kāps gaisa temperatūra, jo ir mitrāks nekā citus pavasarus, turklāt šīs nedēļas otrajā pusē varētu būt vēl dažas ļoti lietainas dienas. Ja mēneša beigās ieradīsies straujš siltums, tad diezgan drīz jārēķinās ar lieliem odu bariem. Kukaiņu pētnieki 2005. gadā lielo knišļu savairošanos skaidroja ne tika daudz ar plūdiem, bet neveiksmīgu temperatūras svārstību režīmu, proti, vēsajā maija pirmajā pusē knišļu sadētās oliņas attīstījās lēni, varētu teikt, ka uzkrājās vairāki dējumi un tad pēkšņā siltumā visi šķīlās vienlaicīgi. Šajā ziņā šogad ir līdzība ar 2005. gadu. Ja šogad laikapstākļi šķiet nebijuši, tad vēsture liecina, ka ir bijis vēl nepatīkamāk. No gaišās puses raugoties – dažos iepriekšējos gados pavasarī un vasaras sākumā Latvijā agri iestājās sausums, no tā cieta arī lauksaimniecības kultūras. Ja šogad maija beigās, jūnija sākumā laikapstākļi normalizēsies un lietus periodi būs beigušies, tad tas, kas nenosala, augs griezdamies, jo mitruma uz kādu laiku būs gana.

Bright on Buddhism - Shōji Jissō GiJoin us as we read and discuss the Hakeda Yoshito translation of the Shōji Jissō Gi by Kūkai in its entirety. Resources: Clipston, Janice (2000). Sokushin-jōbutsu-gi: Attaining Enlightenment in This Very Existence, Buddhist Studies Reviews 17 (2), 207-220; Giebel, Rolf W.; Todaro, Dale A.; trans. (2004). Shingon texts, Berkeley, Calif.: Numata Center for Buddhist Translation and Research; Green, Ronald S. (2003). "Kūkai, Founder of Japanese Shingon Buddhism: Portraits of His Life." Ph.D. dissertation, University of Wisconsin-Madison.; Hakeda Yoshito. 1972. Kūkai – Major Works. New York, USA: Columbia University Press.; Inagaki Hisao (1972). "Kukai's Sokushin-Jobutsu-Gi" (Principle of Attaining Buddhahood with the Present Body), Asia Major (New Series) 17 (2), 190-215; Skilton, A. 1994. A Concise History of Buddhism. Birmingham: Windhorse Publications.; Wayman, A and Tajima, R. 1998 The Enlightenment of Vairocana. Delhi: Motilal Barnasidass [includes Study of the Vairocanābhisambodhitantra (Wayman) and Study of the Mahāvairocana-Sūtra (Tajima)].; White, Kenneth R. 2005. The Role of Bodhicitta in Buddhist Enlightenment. New York: The Edwin Mellen Press (includes Bodhicitta-śāstra, Benkenmitsu-nikyōron, Sanmaya-kaijō); Ryūichi Abe (2000). The Weaving of Mantra: Kūkai and the Construction of Esoteric Buddhist Discourse. Columbia University Press. pp. 3, 113–4, 391–3. ISBN 978-0-231-11287-1.; Hakeda, Yoshito S. (1972). Kūkai and His Major Works. Columbia University Press. ISBN 978-0-231-05933-6.Do you have a question about Buddhism that you'd like us to discuss? Let us know by finding us on email or social media! https://linktr.ee/brightonbuddhismCredits:Nick Bright: Script, Cover Art, Music, Voice of Hearer, Co-HostProven Paradox: Editing, mixing and mastering, social media, Voice of Hermit, Co-Host

Kas ir buča, ko var dzert? Šo Viļa Ozoliņa un pārējās pagājušā gada ģimeņu izvirzītās mīļmīkliņas Griezajos ratos min bērnu studijas "Kukaiņi" dziedātājas Rēzija Strazdiņa, Alise Svarinska, Anna Kleščenkova, Keita Alksnīte un bērnu studijas vadītāja - "kukaiņu mamma" Baiba Jankovska. Mīļmīkliņas uzdod: Alīna Arāja, Miķelis Sīpols, Ulla Kļaviņa, Rasa Sofija Grimma, Olivers Oļševskis, Kate Andersone, Ināra Pumpase, Mudīte Reinholde, Kristīne Maka, Biruta Pāvilsone, Ingems Flamingems, Keita Stupele un Vilis Ozoliņš.  

Gaur etxea Burlatan badu ere, bihar Donostian izango du. Edo batek daki Euskal Herriko zein herritan. Mobilhome batean bizi da, eta zaila da asmatzen bertan nola kabitzen zaizkion bere amets eta proiektu guztiak. Haur motxiladuna izan zen, baina, motxila soinean darama harrotasunez. Kukai dantza taldeko partaide da, aktorea ere bai, besteak beste, "Irabazi arte" telesailean eta Gure Zirkuan akrobaziak egiten ditu oihal luze batetik zintzilik. Bere karabanako ateak zabaldu dizkigu.  

Gaur etxea Burlatan badu ere, bihar Donostian izango du. Edo batek daki Euskal Herriko zein herritan. Mobilhome batean bizi da, eta zaila da asmatzen bertan nola kabitzen zaizkion bere amets eta proiektu guztiak. Haur motxiladuna izan zen, baina, motxila soinean darama harrotasunez. Kukai dantza taldeko partaide da, aktorea ere bai, besteak beste, "Irabazi arte" telesailean eta Gure Zirkuan akrobaziak egiten ditu oihal luze batetik zintzilik. Bere karabanako ateak zabaldu dizkigu.  

Zhen Yu, CEO & Co-Founder, Web3Auth   Zhen Yu Yong is the CEO and co-founder of Web3Auth, the leading non-custodial auth infrastructure that enables Web3 wallets and applications to provide a seamless user login experience to both mainstream and native Web3 users. Prior to Web3Auth, Zhen worked on various Ethereum Foundation projects as a researcher for off-chain scalability — where he built one of the first cross-chain bridges called The Peace Bridge, between ETH and ETC.  He met Vitalik Buterin face-to-face in 2016 and then decided a “decentralized computer” made sense. He was previously a Firefighter in the Singapore army and started learning programming on his days off. He studied finance at Singapore Management University.  Twitter | LinkedIn About Web3auth Web3Auth is the leading Wallet-as-a-Service (WaaS) provider that empowers every user to manage a non-custodial wallet intuitively. It leverages on enterprise-grade Multi-Party Computation and Account Abstraction tooling, alongside social logins, biometrics, OIDC, FIDO for a familiar yet seamless user experience. Web3Auth works with Fortune 500 brands (including NBCUniversal, Fox.com, McDonald's), leading Asia conglomerates (SK Planet, Square Enix) and Web3 pioneers like Trust Wallet, Metamask, Sky Mavis, Kukai, Skyweaver among others. To date, it is proud to be supporting thousands of Web3 projects with more than 20 million monthly users. The organization is growing beyond Series A, and backed by Sequoia Capital, Union Square Ventures, Binance, and more.
 Website | Twitter | Discord | Blog | Docs | Github --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/crypto-hipster-podcast/support

Pour ce 20ème jour de marche sur le Pèlerinage de Shikoku, François nous parle de son future livre et de quelques enseignements qu'il a eu lors de ces autres passages sur le chemin. Et on va vous expliquer le nom de Kukai.

Kādi ir kukaiņu kodumi un to sekas? Un kā no tiem visveiksmīgāk izvairīties? Ar ko atšķiras kukaiņu kodumi un dzēlieni? Kāda ir normāla ādas reakcija uz kukaiņu dzēlienu? Kad jāmeklē neatliekamā medicīniskā palīdzība? Ko darīt kukaiņu kodumu vai dzēlienu gadījumā? Par to interesēsimies raidījumā, kad studijā viesos būs farmaceite Ieva Virza un ģimenes ārste Linda Šauriņa. Sazināmies ar dermatologu Raimondu Karlu, kurš stāsta, kā rīkoties, ja iekodusi lapsene un ir sākusies kāda alerģiska reakcija. Bieži cilvēki kukaiņu atbaidīšanai iegādājas repelentus (dabīgas vai ķīmiski sintezētas vielas, ko izmanto galvenokārt asinssūcēju divspārņu un ērču atbaidīšanai). Ieva Virza norāda, ka repelenti ar ķīmisku sastāvu pēc savas formulas ir atļautie pesticīdi, tā darbības ilgums ir atkarīgs no konkrētā līdzekļa koncentrācijas. Jāpievērš uzmanība, cik ilgi katrs konkrētais līdzeklis darbojas un vai drīkst lietot maziem bērniem, grūtniecēm un pusaudžiem. "Bieži bērniem domātus repelentus drīkst lietot 1 - 2 reizes dienā, tātad salīdzinoši reti, norāda Ieva Virza. "Dabiskā vēlme ir atjaunot vēl un vēl, jo gan odi, gan citi kukaiņi atkal lido riņķī arvien uzmācīgāk. Tajos brīžos noteikti jāatceras, ka tas ir pesticīds. Pirmkārt, daļēji var uzsūkties, īpaši caur bērna ādu. Tāpēc jāievēro ražotāja instrukcija. Ja ražotājs ir norādījis reizi dienā, pie tā jāpieturas, nevis ik pa stundai papūst un appūst pusi ķermeņa bērnam. Repelents ir atbaidītājs. Nebūs tā, ka uzpūš repelentu un odu 3 - 4 metru attālumā vairs nav. Nē, viņi būs dezorientēti, neatpazīs mūs kā iekārojamu objektu, bet būs visu laiku apkārt. Nevēlēsies iekost." Dabiskie repelenti pārsvarā satur citronzāli, tos arī atkarībā no koncentrācijas var lietot arī bērniem jau zīdaiņa vecumā, kā arī grūtnieces. Tāpat Ieva Virza norāda, ka nedrīkst nopūst ķermeni ar repelentu un uzvilkt apģērbu.  "Ja dodamies staigāt pa mežu vai sēņot, zem apģērba pūst nevajadzētu. Vai nu pūšam uz apģērba vai atklātas ādas, lai āda varētu elpot," atzīst Ieva Virza. "Otrais noteikums, īpaši, ja vēlamies arī seju appūst, izvairoties no acīm un mutes tuvuma, kad atnākam no garākas pastaigas, kur esam vienu, divas, pieaugušie pat vairākas reizes pūtuši šo repelentu, būtu ieteicams nomazgāties, noskaloties, ieiet dušā, jo repelnets nekur nepazūd."  

Ar jauniem teātra valodas, tēmu un arī vides meklējumiem turpina iepriecināt neatkarīgā teātra trupa „Kvadrifrons”, kas vasaras sezonas sākumā iestudējusi gadalaikam labi piegulošu izrādi „Ērces”, kas „Kvadrifrona” dauzonīgajā garā pievērsīsies ērču encefalīta ienākšanas vēsturei Latvijā. Neparasta šī izrāde ir ne vien ar galveno varoņu un tēmas izvēli, bet arī ar to, ka „Ērces” tiek pieteikta kā „kukaiņu OPERA” (jā, ērces nav kukaiņi, bet zirnekļveidīgie, un izrādes autori to zina). Turklāt tā notiks brīvā dabā – Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Vēl pirms dodos uz izrādes „Ērces” mēģinājumu, e-pastā saņemu organizatoru padomus, kā sagatavoties izrādei. Skatos video, kur teātra trupas „Kvadrifrons” pazīstamais konferansjē – Vienradzis – aicina izvēlēties gaišu apģērbu, bāzt bikses zeķēs un lietot pretinsektu līdzekli, lai kukaiņu operas apmeklējumā ērces paliktu tikai uz skatuves, nevis pie paša ādas. Zoodārzā ierodos, kad pilnā sparā rit izrādes mēģinājums. Vieta ir neparasta: meža pļaviņa aiz Tropu mājas, kur ikdienā apmeklētājs nemaz nevar nokļūt. Pļaviņas ielokā iekārtota neliela skatuve mūziķiem, līdzās uz milzīga, zemē iegrimuša lego klucīša stāv slieku koris, citur mētājas gigantiska banāna miza, bet diriģenta postaments iekārtojies uz nomestas sūkājamās konfektes ar kociņu. Šī ir pasaule no kukaiņu un ērču skatupunkta.

Dans cet épisode, je vous amène marcher avec moi sur les traces du moine Kukai, dans ce pèlerinage des 88 temples sur l'île de Shikoku au Japon. Je vous raconte cette marche méditative et cette rencontre du Japon rural et authentique au travers de la légende d'Emon Saburō. Laissez-vous porter par le vent avec moi.

Kā skudra zina, kur tai mājas, un vai vientuļa vabole var apmaldīties? Kā putns zina ceļu mājup, un vai visi citi dzīvnieki orientējas dabā tāpat kā cilvēki - pēc ceļiem, pēc ēkām un dabas objektiem? Vai dzīvniekiem prātā ir kartes, vai arī tie mājupceļu atrod tikai pēc "deguna"? Nu jau ļoti siltās pavasara dienās, kad kukaiņu un citu dzīvnieku aktivitāte ir jūtama, pievēršamies jautājumiem par dzīvnieku telpas uztveri un orientēšanos telpā. Sarunājamies ar Latvijas Universitātes profesoru, biologu, Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošo pētnieku Indriķi Kramu bioloģijas zinātņu doktoru, Britu dabas muzeja entomologu, Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieku un Daugavpils universitātes vadošo pētnieku Dmitriju Teļnovu. “Nekur nav tik labi kā mājās” - tā skan kādā bieži dzirdētā dziesmā, un mēs raidījumā mēģinām saprast, vai šis teiciens būtu attiecināms arī uz kukaiņiem un putniem. Saruna par došanos tālos ceļos, atgriešanos mājās un mazliet arī par partnera atrašanu.  

Garš tārps uz koka kājām - no ciema uz ciemu, no mājas uz mājām. Šo Rasas Sofijas Grimmas un klausītāju atsūtītās mīklas Griezajos ratos min Kukaiņu ģimene Ulbrokā: mamma Inese un tētis Toms ar bērniem Evu (9 gadi) un Eduardu (7 gadi).

Stāsta animatore, Latvijas Animācijas asociācijas vadītāja Anna Zača 20. gadsimta sākumā Ladislass Starēvičs (Wladyslaw Starewicz, 1882-1965) par "kukaiņu dresētāju" un magu tika nodēvēts pēc viņa pirmo filmu iznākšanas uz ekrāniem. Tas notika, meklējot paskaidrojumus tam, kā vienam no pirmajiem leļļu animācijas meistariem pasaulē izdevies uz ekrāna atdzīvināt briežvaboles. Sajūsminātā publika un kino apskatnieki izvirzīja teoriju par to, ka šie dzīvnieki bija dresēti. Patiesībā Ladislasa Starēviča filmas ir divu viņa kaislību apvienojums. Mīlestība pret dabu un mākslu bijusi Ladislasa lielās ģimenes pamata vērtības. Viņa bērnības mājas bijis patvērums dažādiem savvaļas dzīvniekiem. Ģimenes mājās mitinājušies maziņš stirnēns, žagata, grieze, strazds un citi zvēri. Katrs ģimenes loceklis radoši izpaudies mūzikā vai vizuālajā mākslā. Ladislass gleznojis, pētījis kukaiņus un aizrāvies ar tā laika jaunajiem medijiem – kino un foto. Savas animatora prasmes viņš sācis attīstīt jau agrā bērnībā, veidojot pāršķiramās grāmatiņas un pat maģisko laternu, ar ko izklaidējis ģimnāzijas biedrus. Savu kaislību pret kukaiņu pētniecību un kino Ladislass pirmo reizi apvienoja, strādājot Kauņas dabas muzejā. Sākotnēji viņš mēģinājis nofilmēt divu briežvaboļu cīņu, taču katru reizi, kad ieslēgtas muzeja gaismas, vaboles šokā pārtraukušas kautiņu. Tā radusies ideja izmantot mirušu vaboļu ķermenīšus un tos atdzīvināt ar stiepļu un kameras palīdzību.  Starēviča pirmās filmas "Briežvaboļu cīņa" (The Battle of the Stag Beetles, 1910) un "Skaistā Lukandija" (The Beautiful Lukanida, 1910) tapušas Kauņā, mājas studijā. Pēcāk režisors turpinājis darbu Krievijā un Francijā, kopumā radot vairāk nekā 70 animācijas filmu. Tostarp arī savu meistardarbu, pilnmetrāžas filmu "Lapsas stāsts" (The Tale of the Fox, 1930), kas veidota desmit gadu garumā. Savā radošajā procesā mākslinieks iesaistījis visu ģimeni. Viņa sieva, cepuru meistare Anna, veidojusi tērpus tēliem, un viņa meitas palīdzējušas filmēšanas procesā. Viena no meitām, Irēna, palīdzējusi rakstīt arī filmu scenārijus. Starēvičs saņēmis aicinājumus veidot filmas pat Holivudā, taču viņš palicis pie nosacījuma, ka visu procesu vada un izpilda viņš pats, savās filmās būdams gan animators un leļļu mākslinieks, gan režisors un operators.  "Kukaiņu dresētāja" animācijas filmas iegājušas kino vēsturē ar to nepārspēto detalizētību un precizitāti un tās vēl joprojām uzrunā mūsdienu autorus. Šodien daļa no Ladislasa Starēviča darbiem atrodama tiešsaistē, savukārt viņa veidotās lelles dažādu pasaules muzeju kolekcijās. Daudzi kino autori, tostarp arī Terijs Giljams un Vess Andersons, atzīst Starēviču par savu filmu iedvesmas avotu.  Avoti: https://www.awn.com/animationworld/entomology-and-animation-portrait-early-master-ladislaw-starewicz  https://silentology.wordpress.com/2019/08/20/animated-insects-and-animal-tales-the-art-of-ladislas-starevich/https://culture.pl/en/artist/wladyslaw-starewicz https://storiesfromthemuseumfloor.wordpress.com/2021/02/12/back-from-the-dead-entomology-taxidermy-and-the-birth-of-a-new-genre-part-i/

My goodness, this feels like a dream. This episode feels like we're welcoming Hyper Assistant Scott, remembering Angels and Elements, flexing while wasted, playing with toys too hard, vibrating the water, shaking off premonitions, preventing gnosis incursion, blooming Luty's flower, sliding down a roof, turning city sectors into people puzzles, presuming cats have innocent souls, getting in the robot, losing to a boss over and over, and settling a dispute between The Professor and Assistant Scott. I thought I was going to die in the trash. 00:00 Godzilla | 01:35 Intro | 03:10 Kukai Foundation | 04:51 Robot Academy Episode III | 07:36 Allen You Piece Of Shit | 09:19 Albedo's Playlist |18:07 Durandal NPCs | 22:29 Kukai Foundation NPCs | 25:23 City Sector 26 Rescue | 32:28 Sector 27 Rescue | 37:55 Gigas | 47:18 Robot Academy Episode IV |51:25 Real Net | 57:16 Outro Get more Retrograde Amnesia: Support us on Patreon at patreon.com/retroam. Join the community and get early access, ad-free episodes, bonus episodes, miniseries, and access to the RealNet.  Twitter: @retroamnesiapod Cohost: cohost.org/retroam E-Mail: podcast@retrogradeamnesia.com Website: www.retrogradeamnesia.com  

What defines Shingon Esoteric Buddhism? How do its teachings diverge from exoteric Buddhist practices? What are the experiences of spiritual retreats like Mount Koya? And what is the significance of initiation rites such as kanjō? This video investigates the tradition's key practices and philosophical tenets, providing a scholarly overview of this profound path to enlightenment. Discover the teachings of Kukai, the ritualistic intricacies of Ajikan meditation and the Goma fire ritual, and the doctrine of sokushin jobutsu, which advocates for attaining Buddhahood within one's own life. A concise guide to the Mahavairocana Sutra is offered, explaining its role in Shingon's meditative and ritual framework, alongside an explanation of the sacred mantras and mudras. CONNECT & SUPPORT

Well, it looks like we all managed to make it back. Now we're relentlessly drawing a connection to Xenoblade 2, laughing through illusory worlds, existing in the subconscious, fighting energy with energy, vaporizing a gas giant, issuing the many worlds theory, pasting in a picture of space, disarming subconscious domain protection, denying a hug, earning a three-way, crying in a graveyard, giving Allen exclusive access to the future, passing out after the sex, showing feet, monologuing in bed, and reaching new depths of pity for Allen. This is Realians, let's go. 00:00 Comics Zone | 02:54 Intro | 05:03 Green Tree Zone | 17:53 Space Theories | 22:20 Crucifixion | 26:44 KOSMOS Wakes Up | 29:46 Lapis' Evidence | 33:00 Allen x Chaos | 39:44 Gaignun's Office | 41:14 Shion Emotion | 44:31 Durandal Exploration | 52:55 Real Net | 01:00:06 Outro Get more Retrograde Amnesia: Support us on Patreon at patreon.com/retroam. Join the community and get early access, ad-free episodes, bonus episodes, miniseries, and access to the RealNet.  Twitter: @retroamnesiapod Cohost: cohost.org/retroam E-Mail: podcast@retrogradeamnesia.com Website: www.retrogradeamnesia.com  

This place permeates some kind of fondness for the past. Permeate your present by answering trivia questions from a kiosk, vibrating with kinky excitement, learning dream fragments are robot parts, demanding a lady's measurements, introducing new sunglasses guys, equating the Y Data to a McGuffin, lore diving for Simeon and Nephilim, sharing perverse tastes, exposing songs that drive us to madness, binding a wallet chain to a bullet, showcasing an ominous auditorium, arguing over government funding and artifacts, suffering a farce crime, and getting arrested by a lady with a cool haircut. A man's dream is a giant robot. 00:00 Miniseries 5 | 02:26 Intro | 03:24 AWGS Hangar | 08:00 Giant Robot Training Hall | 16:31 Launch Pad | 18:25 Dock Colony Check In | 19:18 Durandal as Junior | 22:24 Pleroma | 29:31 Albedo Interlude | 39:52 Allen KOSMOS Shion | 42:07 Jr's Gift | 44:39 Federation Intimidation | 45:15 Parliament Argument | 53:31 Frame Job | 01:01:11 Real Net 01:05:28 Outro Get more Retrograde Amnesia: Support us on Patreon at patreon.com/retroam. Join the community and get early access, ad-free episodes, bonus episodes, miniseries, and access to the RealNet.  Twitter: @retroamnesiapod Cohost: cohost.org/retroam E-Mail: podcast@retrogradeamnesia.com Website: www.retrogradeamnesia.com  

Mom doesn't understand how a man feels. But we feel like revisiting the world map concept, observing the global hum, cranking off, reading the signs of an obvious dungeon, getting high off of explosions, dumpster diving, loading a bar with fuckheads, assigning virtue to Purple Hunchman, understanding King to be a farce, chatting up Pink Bug, extracting the fish detector, engaging in work-related familial conflict, thinking of expensive books, and spawning an Allen ghost head. I'm always telling the kids in the city: if you're a man, become a man like me. 00:00 Explaining Suikoden To Normal People Tease | 03:17 Intro | 05:03 World Map | 07:16 City Sector 26 | 17:14 Iron Man Bar | 24:57 Our Treasure | 26:29 Sector 27 | 32:45 King's Hideout | 39:17 Lavare | 43:54 Rooftops | 50:48 Fish Detection | 51:43 Real Net | 57:51 Outro Get more Retrograde Amnesia: Support us on Patreon at patreon.com/retroam. Join the community and get early access, ad-free episodes, bonus episodes, miniseries, and access to the RealNet.  Twitter: @retroamnesiapod Cohost: cohost.org/retroam E-Mail: podcast@retrogradeamnesia.com Website: www.retrogradeamnesia.com  

Hey, who's an illegitimate son? Maybe it's us, maybe it's you, maybe we're inserting the Durandal in the bottom hole, wondering of space flower cities are common, as you know'ing to oblivion, finding another palm tattoo guy, A-posing like an asshole, hinting at an anime ability, debating beach anxiety, admiring a soviet pistol, failing to comfort Shion, proposing a chaotic chaos theory, brining a screen to the beach, challenging DNA, freaking out at thunder, and wondering if the madman made more emulators. Fuck it, I guess. 00:00 All the Downloadin' | 01:53 Intro | 04:13 Approaching Kukai Foundation | 09:09 Gaignun Kukai | 16:25 Gaigun + Jr Office Chat | 25:13 Sad Sack Shion | 28:17 Launch Pad | 30:32 Beach Day | 33:41 Kevin Dissociation | 35:38 Beach Bastards | 46:35 Gaignun Calls Helmer | 54:08 Goodbye Beach | 56:26 Real Net | 01:00:55 Outro Get more Retrograde Amnesia: Support us on Patreon at patreon.com/retroam. Join the community and get early access, ad-free episodes, bonus episodes, miniseries, and access to the RealNet.  Twitter: @retroamnesiapod Cohost: cohost.org/retroam E-Mail: podcast@retrogradeamnesia.com Website: www.retrogradeamnesia.com  

In this episode, we welcome back Professor Steve McCarty to discuss the book KUKAI THE UNIVERSAL by Ryotaro Shiba, translated by Akiko Takemoto.Steve McCarty was born in Boston and specialized in Japan at the University of Hawaii for an MA degree in Asian religions. He has been a full Professor for 22 years of his 40 years in Japan. He currently lectures for Osaka Jogakuin University and the government foreign aid agency JICA, briefing officials from around the world on Japanese People and society. He publishes on Japan, Asian studies, Buddhist syncretism, Japanese-English bilingualism, language teaching, and online education. See links to publications on Japan and to previous Deep in Japan podcasts at his website: Japanned.The outro was "Over the Mountain" by former podcast guest, ordained monk, and Buddhist hip-hop artist, Gomyo Kevin Seperic. If you would like to support Gomyo and his work, you can purchase his album or contribute to his wife's GoFundMe page. Got something to say? You can reach me at the following:www.facebook.com/groups/deepinjapan/ deep.in.japan.podcast@gmail.comAnd as always, thanks for listening!

In this Episode, Padmasagara explores the concluding line of a famous zen saying: "Seeing into one's own true nature, realising Buddhahood.” Drawing from a 9th-century Japanese monk, Kukai's poem, Padmasagara delves into themes of impermanence and beauty expressed through vivid nature and human imagery. Linking the verses to meditation, he discusses its role in clarifying perception by transcending thought worlds and embracing the truth of impermanence. He encourages us to embark on a shared journey of self-exploration, inviting us to fathom the true nature of both ourselves and the world around us. Through this collective exploration, the potential for an enduring sense of joy that transcends boundaries may be gained.

Subconscious Realms Episode 239 - The Wisdom Kings (Fudo Myo-o; Aizen-Myo-o) - Threshold Saints & Jigoku. Ladies & Gentlemen, on this Episode of Subconscious Realms we welcome back Jin The Ninja & our Extraordinary Esteemed Guest - Jigoku to discuss; "The Wisdom Kings" (Fudo Myo-o; Aizen-Myo-o)... “ The Wisdom Kings”  An exclusive series on Japanese Esoteric Buddhism

"Pasaki man, ko tu ēd, un es pateikšu, kas tu esi!" Tā savulaik rakstījis franču politiķis, tiesnesis un rakstnieks Antelms Brijā-Savarēns (1755-1826) savā darbā "Garšas fizioloģija". Var teikt, ka dizaineriem piemīt izsmalcināta garšas izjūta attiecībā pret detaļām. Šoreiz pievēršamies kādam izplatītam garšas avotam – pārtikai, tās niansēm un iespējām. Kā ierasts, aplūkojam to dizaina kontekstā. Meklējam jaunas alternatīvas pārtikas nozarē un spriežam, kā tās var palīdzēt risināt ekoloģiskas problēmas. Noskaidrojam, kas ir jaunā pārtika un kādi maz iepazīti produkti tajā ietilpst. Lai izprastu šos un citus jautājumus, studijā viesojas pārtikas pētniece un zinātniece Ilga Gedrovica.

Welcome to the Instant Trivia podcast episode 925, where we ask the best trivia on the Internet. Round 1. Category: note-able women 1: In 1999 this singer who once tore up the Pope's picture was ordained the first female priest in the Latin Tridentine Church. Sinead O'Connor. 2: Emily Watson earned an Oscar nomination for playing cellist Jacqueline du Pre in this 1998 film. Hilary and Jackie. 3: She sang on Broadway in "Damn Yankees" and "Bells Are Ringing" before playing TV's screechy-voiced Edith Bunker. Jean Stapleton. 4: The violin virtuoso known by the single name Midori was born in this country in 1971. Japan. 5: Patti Page played Sister Rachel in this Burt Lancaster film based on a Sinclair Lewis novel. Elmer Gantry. Round 2. Category: art and artists 1: This "American Gothic" artist was an asst. professor of fine arts at the Univ. of Iowa in 1934. Grant Wood. 2: This Spanish surrealist collaborated on 2 films with Luis Bunuel, "Un Chien Andalou" and "L'Age D'Or". Salvador Dali. 3: A Canaletto view of this square shows the Doge's palace and the Loggia of Sansovino. Saint Mark's Square. 4: Otto Dix did several of this type of portrait, including one "As a Soldier" and one as the war god Mars. self-portrait. 5: Though the Spanish court painter, he portrayed the vulgarity of the family of Charles IV. Francisco Goya. Round 3. Category: esoterica 1: This Poe poem has a scholar seeking solace in ancient, esoteric writings, but he's disturbed by a "rapping at my chamber door". "The Raven". 2: The Pleistocene Epoch was the last time about 1/3 of the Earth's land surface was covered by these. glaciers. 3: Kukai, also known as Kobo Daishi, brought esoteric Shingon Buddhism to this country. Japan. 4: For Louis XV from 1769 to 1774 it was Marie DuBarry. mistress. 5: Pemba, one of the world's leading suppliers of clove oil, is an island near Zanzibar in this ocean. Indian Ocean. Round 4. Category: the world of lounge 1: Much lounging is done on this vinyl-covered fabric named for Naugatuck, Connecticut. Naugahyde. 2: The primo cocktail of the cocktail nation is this one favored by James Bond. a martini. 3: You can't go wrong if you make this man your model of style and demeanour:"The last thing I need is a dame around me who says she's my wife. You know how I operate.". Dean Martin. 4: 1996 film that popularized lines like "You're money, baby". Swingers. 5: With hits like "Somewhere My Love", this bandleader brought a "Ray" of light to '60s lounge. Ray Conniff. Round 5. Category: "n"veloped 1: The only word in "The Pledge of Allegiance" that starts and ends with "N". nation. 2: It's the first age you reach when you're surrounded by "N"s. nineteen. 3: This "Dance" by the Pointer Sisters was featured in the film "Beverly Hills Cop". "The Neutron Dance". 4: A black widow spider's venom is classified as this 10-letter type of poison. a neurotoxin. 5: A webcam on this university's School of Communications is pointed at Lake Michigan. Northwestern. Thanks for listening! Come back tomorrow for more exciting trivia! Special thanks to https://blog.feedspot.com/trivia_podcasts/

Klimata pārmaiņas, karš Ukrainā, cilvēku veselības problēmas, piemēram, aptaukošanās ir daži no iemesliem, kāpēc zinātnieki un uzņēmēji domā par inovācijām pārtikas tehnoloģijās. Raidījumā pievēršamies jautājumiem, kas saistīti par un ap pārtiku - ko mēs ēdam, ko varētu ēst un kāpēc nepieciešams radīt jaunus risinājumus pārtikas tehnoloģijās. Latvijā šobrīd darbojas vairāki jaunuzņēmumi, kas veido produktus par labu cilvēka un kopējai vides veselībai. Drošība, veselība, ilgtspēja ir tie aspekti, par kuriem aizvien tiek domāts, radot pārmaiņas pārtikas sistēmā. Kā Latvijai kopumā sokas pārtikas inovāciju radīšanā un kas tika pārspriests šiem jautājumiem veltītā starptautiskā pasākumā Rīgā jūnija beigās, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro uztura speciālists un topošo uztura zinātnieks Ņikita Fomins un Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta zināšanu un inovāciju kopienas jeb "EIT Food" Latvijas vadītāja Alīna Dolmate. Ir trīs lieli virzieni, kuros jauni risinājumi tiek meklēti:  domāt par pārtiku kā rīku veselības veicināšanai;  nozares ilgtspēja un emisiju samazināšana, kur vairāk domā par ilgtspējīgas lauksaimniecības praksi, sākot ar augsni, līdz pārtika nonāk uz mūsu galda;  trešais bloks - pārtikas drošības aspekts visā pārtikas piegāde ķēdē, tās pārskatāmība - no kurienes nāk pārtika, kas ir tās sastāvā, kā veicinām izsekojamību, ka ēdam un patērējam kvalitatīvu ēdienu. Aizvien vairāk cilvēku vēlas zināt pārtikas izcelsmes avotu. Kukaiņi nav vienīgais alternatīvais proteīna avots. Arī aļģu kultivēšana, zirņu proteīns, kas ir ļoti vērtīgs un tiek izmantots jau šobrīd jaunos produktos. "Mums nāksies pielāgoties. Par spīti tam, ko cilvēki sagaida, es arī dzirdēju tādus viedokļus, ka visas Eiropas Savienības vīzija ir pilnīgi izņemt gaļu no mūsu patēriņa. Tagad liegsim cilvēkiem ēst gaļu. Tā gluži nav. Eiropas kontekstā tieši tiek runāts par avotu dažādošanu un kā mēs varam kombinēt un padarīt jaunos produktus par uzturvērtībā bagātākiem, veselīgākiem un arī ilgtspējīgākiem," analizē Alīna Dolmate. "Viens no virzieniem, ko mēs arī Rīgas Tehniskajā universitātē pētām kopā ar Latvijas ražotāju "Milzu", kā uztaisīt jaunu "mix" produktu, kas būtu tas, ko patērētāji būtu gatavi patērēt un kādā veidā viņi būtu to gatavi patērēt, kas sastāvētu gan no gaļas, gan alternatīvā proteīnu avota. Mēs redzam, ka gaļas cenas pieaug un cilvēkiem nāksies pielāgoties un balsot ar savu maciņu. Iespējams, nav nemaz tik negaršīgs vai neinteresants produkts, kas ir mix, piemēram, sastāvā no 30 % gaļas un 70% cita ļoti laba proteīnu avota kā zirņu proteīns." Pieaugot pasaules iedzīvotāju skaitam, aizvien tiek runāts par to, kā nākotnē cilvēkus būs iespējams paēdināt. Dzīvojot klimata pārmaiņu diktētā pasaulē, vairāk jādomā par jauniem resursiem, kurus varētu izmantot pārtikā, piemēram, liela sausuma un karstuma apstākļos. Dažkārt jaunais ir labi aizmirsts vecais, bet skaidrs ir tas, ka tehnoloģijas var uzlabot mūsu pārtiku, padarīt veselīgāku mūsu dzīvesveidu un galu galā saprast, ka varbūt ēdams ir arī kaut kas tāds, ko esam uzskatījuši par neēdamu.

Como los episodios de peregrinaciones funcionaron bien, en nuestra comunidad de Discord (abierta a todos y gratis) nos pidieron hacer más episodios específicos, así que hoy hablamos de la ruta de peregrinación por los 88 templos de Shikoku o Shikoku Henro. Te contamos los orígenes históricos y hablamos de la figura de Kukai (o Kobo Daishi), te contamos cómo es la etiqueta para visitar un templo, y cómo hacerla, además de muchos otros consejos para disfrutar de esta preciosa ruta que recorre las cuatro prefecturas de la cuarta isla en tamaño de Japón. Luego, en Japonismo mini, hablamos de un par de trenes turísticos que van a a circular por Shikoku, precisamente, además de los datos de natalidad en Japón, que aunque bajos, están sobredimensionados. Te contamos el motivo en el episodio. Tras esto, además de recoger comentarios de la comunidad, en la palabra japonesa, explicamos las dos maneras de decir "peregrinación", como no podía ser de otra forma. ¡Mata ne! ¿Quieres colaborar con el programa? - Colabora en Patreon - Únete a la Comunidad Japonismo - Reserva hoteles en Japón (y en todo el mundo) - Consigue seguro de viajes (¡no sólo para Japón!) - Busca los mejores vuelos - Lleva Internet (pocket wifi o SIM) - JR Pass para viajes ilimitados en tren ---- Continúa la conversación en: - Web: https://japonismo.com - Discord: https://discord.gg/hZrSa57 - Facebook: https://facebook.com/japonismo - Twitter: https://twitter.com/japonismo - Instagram: https://instagram.com/japonismo - Pinterest: https://pinterest.com/japonismo - Newsletter semanal: http://eepurl.com/di60Xn

Čakls kā bite, darbīgs kā bite, tipina kā skudra - šie tēlainie epiteti, kurus izmantojam sadzīvē, kaut ko pastāsta arī par pašiem kukaiņiem. Raidījumā iepazīstam rosību bišu stropos un skudru pūžņos. Latvijas Dabas muzejs aicina iesūtīt fotogrāfijas ar lielākajiem skudru pūžņiem Latvijā. Šīs unikālās skudru metropoles var sniegties arī vairāku metru dziļumā zem zemes. Kā tas tiek radīts, kāda ir sadzīve šajā mudžeklī un kāpēc pūžņi skudrām vajadzīgi, skaidro Latvijas Nacionālā Dabas muzeja entomologa Jānis Dreimanis. Kā top bišu stropi? Mūsdienās bišu stropus veido arī no plastmasas, un kukaiņi pret šādu materiālu neiebilst, taču tradicionālākais stropa materiāls ir priedes koka dēļi. Kā cēla bišu mājas agrāk un tagad un cik daudz šīs mājas apkopj pašas iemītnieces, cik - biškopji,saruna ar Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētāju Juri Šteiseli. Strops ir tāds veidojums, ko cilvēks ir izbūvējis, domājot par savām vajadzībām nevis  par bišu ērtībām, atzīst Juris Šteiselis. Taču ja kukaiņiem šādas mājas nepatiktu, tad diezin vai spiets uzturētos šādā miteklī. Biškopis atklāj, ka pūkainās medus nesējas mēdz iemājot gan mucās, gan skursteņos. Bet skatot uz cilvēka  celtajām agrīnajām bišu mājām, vispirms iepazīsim  dori – kokā izdobtu mājokli bitēm, un auli – dobtu veidojumu spieta ķeršanai. Latvijas teritorijā pāreja no bluķu stropiem uz tagadējiem stropiem notika 20. gadsimta sākumā, kad dravnieki sāka gatavot koka mājas, kas sastāv no vairākiem korpusiem, kurus korekti būtu jāsauc par apkāru stropiem, tas nozīmē, ka apkāre ir koka daļa jeb rāmītis, kas ietver bišu kāres jeb ar medu pildītās šūnas,skaidro Juris Šteiselis un turpinājumā stāsta, kāda izmēra un kāpēc tiek būvēti šie apkāru stropi.

In this episode, we welcome back Professor Steve McCarty to discuss the book KUKAI THE UNIVERSAL by Ryotaro Shiba, translated by Akiko Takemoto. Steve McCarty was born in Boston and specialized in Japan at the University of Hawaii for an MA degree in Asian religions. He has been a full Professor for 22 years of his 40 years in Japan. He currently lectures for Osaka Jogakuin University and the government foreign aid agency JICA, briefing officials from around the world on Japanese People and society. He publishes on Japan, Asian studies, Buddhist syncretism, Japanese-English bilingualism, language teaching, and online education. See links to publications on Japan and to previous Deep in Japan podcasts at his website: Japanned. The outro was "Over the Mountain" by former podcast guest, ordained monk, and Buddhist hip-hop artist, Gomyo Kevin Seperic. If you would like to support Gomyo and his work, you can purchase his album or contribute to his wife's GoFundMe page. Got something to say? You can reach me at the following:www.facebook.com/groups/deepinjapan/ deep.in.japan.podcast@gmail.comAnd as always, thanks for listening! Support the show

Kukaiņu pasaules pārstāvji šobrīd dabā rosās pilnā sparā. Ja kukaiņu pasauli pietuvinātu tuvplānā, tā būtu izcils iedvesmas avots šausmu filmu scenārijiem - visai nežēlīga var šķist kukaiņu savstarpējā sadzīve, taču arī kukaiņu daudzveidīgajā pasaulē valda dažādas attiecības. Kā kukaiņi sazinās savā starpā, kā tiek kārtoti savstarpējie rēķini un kā brīdina cits citu, kā meklē partneri un cik lielā mērā starp kukaiņiem vērojama mierīga kopā sadzīvošana un konkurence, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns. Kādas asinis garšo odiem? Mēģinot saprast, kāpēc odi vairāk uzmācas vienam un mazāk kādam citam cilvēkam, ir radīti dažādi stāsti un varbūt pat mīti par to, kādas asinis garšo odiem. Vai odi vadās pēc cilvēka asiņu ķīmiskā sastāva? Vai odus varētu pievilināt kādas smaržas un atbaidīt smēķētāji? Patiesības graudus atklāj bioloģijas doktors Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors, kukaiņu pētnieks Voldemārs Spuņģis. No daudziem cilvēkam netīkamiem radījumiem tie kaitinošākie ir odi. Arī blusas var pieskaitīt tiem negantniekiem, kas, ja ieviesušās mūsu tuvumā, spēj mūs padarīt visai nervozus.  Sīkāk par šo abu kukaiņu „uzbrukuma metodēm” stāsta Voldemārs Spuņģis. Latvijā ir 30 dzēlējodu sugas, un kā ik gadu, ar siltā laika iestāšanos šie kukaiņi, vai, pareizāk sakot šo kukaiņu mātītes, lai spētu pasaulē laist pēc iespējas vairāk pēcnācēju, meklē barības vielas, ko satur asinis. Un nav tā ka, šiem kukaiņiem labāk garšo tā vai cita asins grupa. Odi vadās pēc citiem parametriem. Sviedru smaka, ķermeņa siltums, izelpotais gaiss, vai, pareizāk sakot, ogļskābā gāze ir tie parametri, kas piesaista odus. Savukārt blusas Latvijā ir vairāki desmiti sugu un teju katrai siltasiņu dzīvnieku dzimtai ir pa savai blusai. Tāpēc ziemas salā sastindzis cilvēks blusai nešķitīs iekārojams, bet, protams, cīņā  ar šiem dzīvniekiem atceramies, galvenais turēt tīru mājokli, ar  veterinārajās aptiekās nopērkamiem līdzekļiem vajadzības gadījumā pasargājam  savu suni vai kaķi no blusām un attiecībā uz odiem atceramies – tos pievilina sviedri, alkohols, bet ne konkrēta asinsgrupa.

Kukai

No maza dīgsta līdz lielam ziedam vai smagai rudzu vārpai. Augu pasaulē augšanas process ir labi iepazīts, tomēr aizvien nebeidz pārsteigt cilvēkus. Kā no sīksīkas sēkliņas spēj izaugt tīrumi ar labību, meži un ziedoši košumkrūmi, tas ir cilvēka acīm slēpts un unikāls process. Savā mazdārziņā, audzējot pārtiku un dekoratīvos augus, zinām, ka tiem vajadzīgs mēslojums. Taču, cik daudz, kad un kas tieši? Kā agronomi un botāniķi zina, kas konkrēti vajadzīgs augam un kā apstākļi augsnē ietekmē nātres vai rožu krūma dzīvi? Kā augi barojas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanas laboratorijas darbinieces Anita Osvalde un Gunta Čekstere. Kukaiņēdāji augi Latvijas dabā Šo raidījumu veltām augu barošanās jautājumiem un augsnes faktoriem, kas ietekmē augu dzīvi, bet dažkārt augs izsalkumu daudz labāk remdē nevis ar to, kas ir augsnē, bet sagremojot kādu kukaini. Gan Latvijā, gan visā pasaulē ir vairāki simti kukaiņēdāju augu sugu, kas izveidojušas pielāgojumus, lai kukaini satvertu un to apēstu. Skaidrojam, ko no šīs lielās sugu dažādības varam meklēt Latvijas dabā un ar ko interesenti var iepazīties Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā? Pasaulē ir aptuveni 720 kukaiņēdāju augu sugu, un aizvien tiek atklātas jaunas sugas. Bet, ja runājam par Latviju, tad botānikas mācību grāmatās, sadaļā par augu barošanos, gluži kā skaitāmpantiņā norādīti mūsu kukaiņēdājaugi - pūslenes, kreimules, rasenes. Mēs šoreiz mazliet plašāk pavērsim šo uzskaitījumu, lai galvenokārt saprastu, kur tieši aug Latvijā sastopamās sugas, cik nozīmīgi ir kukaiņi augu barošanās procesā un kā kukaiņi tiek apēsti. Stāstu par pūslenēm, kreimulēm un rasenēm turpina Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Tropu un subtropu augu laboratorijas vadītāja Ingūna Gudrupa. Alpu kreimules vienīgā atradne Latvijā uz Staburaga klints iznīcināta 1965. gadā, izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi. Tiek gan uzskatīts, ka Alpu kreimule no Daugavas Staburaga jau pagājušā gadsimta 40.gados pārstādīta līdzīgā augšanas vietā - uz šūnakmens kraujas Raunas upes krastā - Raunas Staburaga - un tur veiksmīgi augusi vairākus gadu desmitus. Bet saskaņā ar tīmekļa vietnē latvijasdaba.lv pieejamo informāciju, latvāņu izplatība un nomīdīšana, tūristiem apmeklējot Raunas ieleju, apdraudējusi Alpu kreimuli, un šobrīd suga tiek uzskatīta par izzudušu. Tomēr, iespējams, ar Nacionālā Botāniskā dārza Salaspilī speciālistu pūliņiem Alpu kreimule varētu atgriezties Latvijas dabā, pateicoties Igaunijā ievāktām un Latvijā izdiedzētām sēklām.

Visi kaķu saimnieki ir redzējuši savu mīluļu zaļās acis, kas spīd tumsā, bet suņu īpašnieki lieliski zina, ka suņa deguns pamana gardumu daudz tālāk nekā acis. Dzīvnieku redze tiešām ir unikāla un ir grūti iztēloties, kā pasauli sev apkārt redz dzīvnieki. Kā pasauli redz kaķi, suņi, zirgi un citi dzīvnieki - šo jautājumu uzdevuši neviens vien pētnieks. Skaidrojam dzīvnieku redzes īpatnības un interesējamies, ar kādām acu kaitēm nākas saskarties mājdzīvniekiem. Skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta profesore un vadošā pētniece Līga Kovaļčuka. Kukaiņi redzes īpatnības Kukaiņu pasaules iemītniekiem pārsvarā ir saliktās acis, kas sastāv no tūkstošiem "mazu acu" jeb redzes elementu. Tikpat daudzveidīgi, cik ir kukaiņi, ir viņu redze. Ir pavisam akli alās mītoši insekti un tādi kā spāres, ko var dēvēt par kukaiņu redzes čempioniem. Kā var noteikt kukaiņu krāsu redzi un kāpēc aklo dunduru, kurš nemaz nav akls, tā dēvē? Pārsvarā  tiem kukaiņiem, kuri ir redzīgi, evolūcijas gaitā ir izveidojušās vairākas acis. Saliktās jeb fasetacis, kas kukainim sniedz mozaīkveida attēlu, un starp saliktajām acīm  var būt 1-3 sīkas vienkāršās acis jeb actiņas. Daļa kukaiņu spēj atšķirt krāsas. Un atšķirībā no cilvēkiem, kukaiņi redz arī gaismas spektra ultravioleto un infrasarkano daļu. Uz šķietami neatbildamo jautājumu, kas būut jājautā pašiem kukaiņiem – kā viņi redz pasauli, atbildi sniedz kukaiņu pētnieks Latvijas Nacionālā dabas muzeja  vecākais entomologs Uģis Piterāns.

Bizitza bidegurutzeak dira. Bide zidorrak eta bide luzeak batzutan. Erabakiak funtsean. Jon Mayak futbolaren eta dantzaren artean dantza aukeratu zuen. Egunkariaren itxieraren ostean Kazetaria da ikasketaz, Berriaren erredakzioa utzi eta Kukai dantza taldea sortu zuen mende hasieran. Euskal dantza tradizionala abiapuntua izan da berarentzat, dantza garaikidea sortzeko. Eta nazioartean errekonozimendu eta sari asko jaso ditu. Oreretako bere etxeko atea zabaldu digu.

Bizitza bidegurutzeak dira. Bide zidorrak eta bide luzeak batzutan. Erabakiak funtsean. Jon Mayak futbolaren eta dantzaren artean dantza aukeratu zuen. Egunkariaren itxieraren ostean Kazetaria da ikasketaz, Berriaren erredakzioa utzi eta Kukai dantza taldea sortu zuen mende hasieran. Euskal dantza tradizionala abiapuntua izan da berarentzat, dantza garaikidea sortzeko. Eta nazioartean errekonozimendu eta sari asko jaso ditu. Oreretako bere etxeko atea zabaldu digu.

Bizitza bidegurutzeak dira. Bide zidorrak eta bide luzeak batzutan. Erabakiak funtsean. Jon Mayak futbolaren eta dantzaren artean dantza aukeratu zuen. Egunkariaren itxieraren ostean Kazetaria da ikasketaz, Berriaren erredakzioa utzi eta Kukai dantza taldea sortu zuen mende hasieran. Euskal dantza tradizionala abiapuntua izan da berarentzat, dantza garaikidea sortzeko. Eta nazioartean errekonozimendu eta sari asko jaso ditu. Oreretako bere etxeko atea zabaldu digu.

This week on Krewe of Japan Podcast... don your henro gear, grab your walking stick, & journey to Shikoku for an 800 mile, thousand year old 88 temple pilgrimage with Todd Wassel, author of the travel memoir Walking in Circles! The Krewe & Todd explore the history behind the pilgrimage, personal experiences traversing the island, some can't-miss tips for preparation, and just a general appreciation of the natural beauty of Shikoku as a whole. You don't want to miss this one! ------ About the Krewe ------The Krewe of Japan Podcast is a weekly episodic podcast sponsored by the Japan Society of New Orleans. Check them out every Friday afternoon around noon CST on Apple, Google, Spotify, Amazon, Stitcher, or wherever you get your podcasts.  Want to share your experiences with the Krewe? Or perhaps you have ideas for episodes, feedback, comments, or questions? Let the Krewe know by e-mail at kreweofjapanpodcast@gmail.com or on social media (Twitter: @kreweofjapan, Instagram: @kreweofjapanpodcast, Facebook: Krewe of Japan Podcast Page, TikTok: @kreweofjapanpodcast, & the Krewe of Japan Youtube Channel). Until next time, enjoy!------ More Info on Todd Wassel ------Todd's WebsiteWalking in Circles (Amazon)Todd on TwitterTodd on InstagramShikoku Pilgrimage WebsiteProof Doug Actually did this (Ehime Prefecture Blog)

Gaurkoan ekitaldi berezi baten inguruan hitz egingo dizuegu. Uztailaren 8an, San Telmo Museoan, Kukai dantza taldeko Jon Maya, eta Maite Larburu musikaria arituko dira, Oteiza eta Chillidaren inguruko erakusketan baitan. Guk Jon Maya dantzariarekin hitz egiteko aukera izan dugu. Horrez gain, asteartero zinemarekin hitzordua izaten dugu Trueban, Kresala zineklubeko lagunekin, 'Eskamak Kentzen' sekzioan. Paul Ormaetxea etorri da gaurkoan, Aki Kaurismäki zine zuzendari finlandiarraren inguruan hitz egiteko. Amaitzeko, Jon Gartziak musika berritasunez agurtu du gaurko saioa. Jantzi kaskoak eta adi!

Furigana and English scripts are on my website: https://www.nihongoforyou.com/episodes/nvuqw8zxrtti9dpuh8pvxv9nziyx29[Japanese script]「弘法も筆の誤り」。この言葉を聞いたことがありますか？書に優れている弘法であっても字を間違えることもあるということから、たとえその道の名人と呼ばれるような人間であっても、失敗をすることはあるという意味。この弘法という人、本名は弘法大師空海といって、日本で真言密教を広めた重要人物なんです。日本の子どもたちは、歴史の授業で必ずそれについて勉強します。さて、この空海、密教を広めるために中国に行ったり、サンスクリット語を翻訳したりと、語学でもかなり才能を発揮していたそう。なんと、中国語はネイティブレベル、サンスクリット語も流暢に書いたり話したりできたんですって。現代ほど勉強するための道具がない時代に、どうやって身につけたのでしょうか？空海の語学上達の理由は、どうやら語学そのものへの情熱ではなかったようです。当時の日本では、朝鮮半島の人たちによって翻訳された仏典が出回っていました。翻訳されたものでは仏典の真意がつかめないと感じた空海は、仏典に書かれた真意を探るべくもとの言語で書かれた文献を読み漁ったのだそうです。彼の中の宗教家としての使命感が、そうさせたのかもしれません。そうやって原著にあたる中で、外国語を理解するために空海が編み出した方法があります。それが、単語を、その成り立ちから考えること。英語を例にとって説明しましょう。例えば、「University」。大学という意味ですが、これを空海ならどう考えるでしょうか？この単語は、実は3つの要素から成っています。「一つ」を表す「uni」、「文章の行」を表す「verse」、性質を表す「ty」。これらが合わさって「university」という単語になったんです。日本語なら、漢字を勉強するときにこの方法が使えそうですね。空海から学ぶ、語学上達の秘訣は2つ。一つは、好きなジャンルならたくさん原著を読んでみること。もう一つは、単語の成り立ちを考えてみることです。空海のようにマルチリンガルになれるように、一緒にがんばりましょう！=======================================

En Kultura Punto Eus charlamos con el errenteriarra Jon Maia Sein, dantzari, coreógrafo y director de la compañía de danza Kukai Dantza Taldea......

Bright on Buddhism Episode 24 - What is the meaning of the word mantra? What are the different understandings of this word in Buddhism? What are some of the most famous mantras and their function? Resources: Kevin Trainor: Buddhism: An Illustrated Guide; Donald Lopez: Norton Anthology of World Religions: Buddhism; Chan Master Sheng Yen: Orthodox Chinese Buddhism; Nagarjuna: Verses of The Middle Way (The Madhyamakarika); Conze, Edward, trans. The Perfection of Wisdom in Eight Thousand Lines and Its Verse Summary. Bolinas, CA: Four Seasons Foundation, 1973.; The Bodhisattva Vow: A Practical Guide to Helping Others, page 1, Tharpa Publications (2nd. ed., 1995) ISBN 978-0-948006-50-0; Flanagan, Owen (2011-08-12). The Bodhisattva's Brain: Buddhism Naturalized. MIT Press. p. 107. ISBN 978-0-262-29723-3.; Williams, Paul, Mahayana Buddhism: The Doctrinal Foundations, Routledge, 2008, pp. 195–196.; Abe, Ryūichi (1999), The weaving of mantra: Kukai and the construction of esoteric Buddhist discourse, New York: Columbia University Press, ISBN 978-0231112864; Conze, Edward (2003), Buddhism: Its Essence and Development, Dover Publications, ISBN 978-0486430959; Durgananda, Swami. Meditation Revolution. (Agama Press, 1997). ISBN 0-9654096-0-0; Vishnu-Devananda, Swami (1981), Meditation and Mantras, Motilal Banarsidass Publishers, ISBN 81-208-1615-3 Do you have a question about Buddhism that you'd like us to discuss? Let us know by tweeting to us @BrightBuddhism, emailing us at Bright.On.Buddhism@gmail.com, or joining us on our discord server, Hidden Sangha https://discord.gg/tEwcVpu! Credits: Nick Bright: Script, Cover Art, Music, Voice of Hearer, Co-Host Proven Paradox: Editing, mixing and mastering, social media, Voice of Hermit, Co-Host

Link to article: https://bit.ly/3F69O43Ubisoft just announced Ubisoft Quartz, an NFT initiative which allows people to buy artificially scarce digital items using cryptocurrency. This announcement represents the AAA-industry's first real foray into NFTs, which a lot of people absolutely hate because they are a massive scam. Other major publishers like Square Enix and Sega have stated explicit interest in the technology, but Ubisoft is the first to actually release a product, albeit a kind of shitty one.Ubisoft Quartz allows players to purchase “Digits.” Digits are in-game weapons, vehicles, and cosmetics, which players can acquire in limited drops and sell freely via crypto wallets. The program relies on Tezos, a proof-of-stake currency which claims to be energy efficient. Ubisoft plans to launch Quartz in Tom Clancy's Ghost Recon Breakpoint on December 9, 2021. The first three of these limited-time Digit drops will be free to players who sign up via the company's app.The idea is that Ubisoft's “Digits” will allow players to have “unique” customizations and ownership over their in-game items. How unique these customizations and gear actually are remains to be seen. In its announcement video, the company claims that each Digit will be marked with a readily visible serial number (using the most grimdark mask I've ever seen as its prime example). The company's first three Digits, which release on December 9, 12, and 15, (dis)respectfully, only require one to sign up for the app and connect a supported crypto wallet (Ubisoft shows Kukai and Temple in its example graphics).Support the show (https://bit.ly/2XdAlJC)

Dienas ir kļuvušas pavisam īsas un pirmās ziemas prognozes no jauna atgādina, ka nepielūdzami nāk aukstākais un dabā arī klusākais laiks. Šodien raidījumā skaidrojam, kas ziemā notiek ar tiem dzīvniekiem, kuri nevar lepoties ar bieziem kažokiem vai iespēju migrēt uz siltajām zemēm. Par kukaiņiem ziemā stāsta entomologs Voldemārs Spuņģis.

Today something new, a topic recommended by the Professor himself. We look into the life of the Buddhist Monk known as Kūkai, and his devotion to the Shingon Sect. And from Heather today, we have an amusing senryu. ~~ Review us over on: Podchaser. Check out our growing database on Japanese History over at historyofjapan.co.uk Twitter: @japanarchives Instagram: @nexus_travels Facebook: @japanarchives ~~ Intro and Outro music Ocha by Harris Heller. ~~ Written by Thomas and Heather.

For this investigation of the question, "what is a Buddha?" we will look into the Sutras and Shastras, or the words of the Buddha and the commentaries from his disciples, to find definitive answers for our own well-fare and the well-fare of others.  We look into the Avatamsaka Sutra with commentary by Master Hsuan Hua, the Vimalakirit Sutra, the Amitabha Sutra, Master Nagarjuna's Prajanaparamita Shastra and Dharmadhatu stava with commentary by Ranjung Dorje, The Uttaratantra Shastra by Maitreya with commentary by Jamgon Kongtrul Lodro Taye, Dignaga's Pramanasamuccaya with commentary by Geshe Kelsang Wangmo, Bodhidharma's Bloodstream Sermon, the Platform Sutra with commentary by Master Hsuan Hua, Kobodaishi Kukai's The Meaning of Becoming Buddha in This Very Body, Dogen's Shobogenzo, the 100,000 Songs of Milarepa, and Longchenpa's Finding Rest in the Nature of Mind with his own auto-commentary. Buddhaversepodcast.cominstagram.com/harddrive

Follow Black Belt travel writer Paul Barach as he treks the 750-mile Shikoku Pilgrimage in Japan. Dedicated to the 8thcentury Buddhist Holy Man, Kukai, Shikoku is the wildest of Japan's four main islands filled with steep mountains, thousand-year-old temples and thick cedar forests. Walked for more than 1,200 years, this is one of the hardest Buddhist pilgrimages in the world and Paul will be doing it all on foot, staying in traditional villages and camping out along the way.But this is more than just a trek. A black belt in bare-fisted full contact Kyokushin karate, Paul had dreamed of coming to Japan since he was a small boy. He had trained hard for this moment. He had dreams of fighting monks on hilltop temples, dodging ninjas or perhaps even meeting a wizened old man on the path who would give him a samurai sword and say: “You're ready.”What he didn't prepare for was the trek. At all. He arrived in Shikoku during the worst heat wave in over 100 years with shoes that didn't fit, a map he couldn't read and no ability to speak Japanese. He survived, but only just.He fought off wild boars and heat stroke. He struggled to find food, water and places to sleep. He was nearly arrested, broke a temple and ended up in hospital. But through that struggle, for fleeting moments, he also caught glimpses of the enlightenment and wisdom he sought. And let's just say all that kung fu training wasn't for nothing either …Highlights include:·      Find out about the 1,200-year-old Shikoku pilgrimage, one of the hardest but also most beautiful pilgrimages in the world·      Join Paul on his many misadventures: wild boar attacks, temple catastrophes, hiding from security guards, hospitalization and more·      Hear about the wisdom and enlightenment Paul found along the way, and how you can benefit from that in your own life too·      See if Paul's dreams of fighting monks on mountain top temples comes true … Paul's book is called ‘Fighting Monks and Burning Mountains: Misadventures on a Buddhist Pilgrimage' and his Instagram is @barachoutdoors … connect with him, he's an awesome guy!Thank you to Wondrium for sponsoring this episode! This is the new name for The Great Courses Plus, but it's now loads more content from documentaries and expert courses to world cinema and more. It's awesome and we've got a deal for you – just go to www.wondrium.com/armchair to get 1 month of content absolutely free. No obligations, just check it out for free. It's a great way to support the show!Check out Armchair Explorer (www.armchair-explorer.com) for background videos, photos and more on each episode. And please hit that follow button to support the show!Follow @armchairexplorerpodcast across Instagram and Facebook

Šī vasara ir īpaši karsta, kukaiņiem tas ir pa prātam un tie ir īpaši aktīvi, tomēr tas var izrādīties ļoti bīstami. Kā izvairīties no dzēlieniem, kā rīkoties, ja kāds ir ticis sadzelts, un kā sadzīvot ar lapsenēm, bitēm un citiem kaimiņiem mājā, dārzā un pļavā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kukaiņu pētnieks jeb entomologs un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis vērtē, ka vismaz dzēlējodu un ērču Latvijā ir tikpat daudz kā citus gadus, nekas nav mainījies, tikai atsevišķās vietās kukaiņu varētu būt vairāk. Latvijā asinssūcēji kukaiņi, kas cilvēkam varētu uzbrukt, ir ap 200 sugu: dzēlējodi, dunduri, knišļi, migeles un sīvā muša.  "Komplektiņš diezgan bagātīgs," atzīst Voldemārs Spunģis. "Dzēlējodi vien Latvijā ir 33 sugas." Vistuvāk cilvēkam no asinssūcējiem kukaiņiem dzīvo gultas blakts un blusa. Bet lapseņu Latvijā ir kāds ducis sugu, lielākā lapsene ir irsis jeb sirsenis. "Ar lapsenēm jābūt uzmanīgiem. Parastam cilvēkam, ja iekož, sāpīgi, protams, bet alerģiskiem cilvēkiem tas ir cits stāsts," norāda Voldemārs Spuņģis. Alergoloģe, pneimoloģe Ieva Cīrule atzīst, ka alerģiskiem cilvēkiem lapsenes dzēliens var būt pat liktenīgs. "Ja lapsene ir iedzēlusi mutē vai mēlē arī cilvēkam, kuram nav spēcīga reakcija, ja mēle sāk tūkt, ļoti būtiski ir dabūt kaut ko aukstu - aukstu ūdeni iedzert vai kādu ledus gabaliņu turēt mutē. Tas tūsku mazina. Piesardzība ir ļoti svarīga,"  norāda Ieva Cīrule. Tad jāsauc neatliekamā palīdzība. "Tagad tuvojas lapseņu laiks. Ja ir pikniks ārā un cilvēki dzer sulas jeb kaut ko saldu, vienmēr jāskatās glāzē. Iedzert lapseni ir ārkārtīgi bīstami, jo var sadzelt mutes gļotādas. Var sākties tūska, elpošanas grūtības," skaidro Voldemārs Spuņģis. "Nevajag lapsenēm uzmākties, viņas vienkārši var atgaiņāt. Nevajag spiest un mēģināt viņas ielenkt. Viņām cilvēks neinteresē, viņām interesē tas, kas atrodas uz galda, tā ir gaļa, kas viņām garšo, arī saldie, smaržīgie dzērieni." Ja mājās ir lapseņu pūznis, ligzdu vajadzētu novākt, bet tas ir sarežģīti. Vajadzētu bitenieka tērpu, pūzni ielikt maisā un aiznest prom. Nevajag dedzināt un indēt, jo lapsenes ir derīgie kukaiņi. "Otrs variants ir nedarīt neko, īpaši, ja mājās ir sirseņi, viņi cilvēkam ir draudzīgi, viņi izlūko, bet speciāli neuzbrūk, izņemot gadījumus, ja ligzdu aiztiek. Ir daudz gadījumu, ka cilvēki ar iršiem sadzīvo," atklāj Voldemārs Spuņģis. Izmantojot indes, noindējam darba lapsenes, bet karaliene, kas ligzdā, paliek un turpina dēt oliņas. "Pievilināt lapsenes var ar rūgstošu sulu. Paņem pet pudeli, nogriež "galviņu", to apgriež otrādi, lai izveidotos piltuve, pa kuru lapsenes ielien, netiek ārā un noslīkst tajā šķidrumā," atklāj Voldemārs Spuņģis. Fitoterapeits Artūrs Tereško, dodoties mežā, iesaka "mednieku metodi": atrod mežā skudru pūzni, uzklāj tam drāniņu, mazliet skudras pakužina. Skudra to drāniņu uzskata par ienaidnieku un sadzeļ. Tad ar šo drāniņu apsmērē sev apģērbu un galvassegu. Dažādi kukaiņi no tā baidās. Vēl var sajaukt vienādās daļās saulespuķu eļļu, etiķi un šampūnu. Ar to nedaudz ieziež ādu. Tas atbaida kukaiņu. Savukārt  dunduriem nepatīk tabakas un biškrēsliņa smarža. Tāpēc var izmazgāt kreklu un skalojama ūdenim pievienot biškrēsliņa novārījumu. Izžuvis krekls to saglabā un dunduri nenāk klāt. Tabaku var ielikt kabatā. Var arī ar vērmeles un ķiploka novārījumu rīkoties, bet ķiploku aromāts varētu atbaidīt ne tikai kukaiņus.

Stāsta LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns, Pārtikas un vides higiēnas institūta vadošais pētnieks, profesors Kaspars Kovaļenko Dzirde lielākajai daļai mums zināmo mugurkaulnieku ir svarīgs aizsardzības un komunikācijas līdzeklis. Dzīvniekiem uztveramo skaņas frekvenču diapazons būtiski atšķiras. Kā zināms, cilvēki dzird diapazonā no 64Hz līdz 23kHz. Protams, ar vecumu dzirde pasliktinās un augstākas frekvences kļūst arvien grūtāk uztveramas. Cilvēku tuvākie radinieki, šimpanzes, dzird aptuveni līdz 30kHz, un cilvēks, salīdzinot ar citiem cilvēkpērtiķiem, dzird vissliktāk. Ar salīdzinoši šauru dzirdes spektru ir apveltītas zivis un abinieki - piemēram, tunči dzird 50Hz līdz 1100Hz, zelta zivtiņas no 20 līdz 3000Hz, bet kokvardes no 50Hz līdz 4000Hz. Arī vairums putnu nevar lepoties ar plašu dzirdes spektru, un tie praktiski nedzird frekvences virs 8000HZ. Ir gan atsevišķi izņēmumi. Putnu dzirdes spektrs atbilst dziedātājputnu dziesmas frekvencēm. Putni negūst evolucionāras priekšrocības, dzirdot ultraskaņas, tādēļ to dzirde vairāku miljonu gadu laikā nav būtiski uzlabojusies. Saistībā ar putniem, cilvēkus fascinē putnu spēja atdarināt skaņas - vai tās ir dažādas tehniskas skaņas vai cilvēka runa, un iemesli šai skaņu atdarināšanai ir dažādi. Piemēram, cilvēka runu putni atdarina sociālu motīvu vadīti, lai iekļautos barā, jo cilvēku tie var uzskatīt par bara locekli, it īpaši, ja putnēns tiek uzaudzināts starp cilvēkiem. Citas skaņas putni atdarina, lai aizsargātu teritoriju vai barību. No Latvijā ligzdojošiem putniem skaņas atdarina mājas strazdi un vairāki vārnu dzimtas putni, bet pasaulē šādu sugu ir daudz. Vidējs dzirdamo frekvenču spektrs ir novērojams ziloņiem 16Hz-12kHz, tie vairāk uztver zemfrekvenču skaņas. Suņu dzirdes spektrs ir līdz 45kHz, bet kaķiem līdz 64kHz. Salīdzinot ar cilvēku, divreiz plašāku spektru dzird truši, bet žurkas un citi grauzēji dzird pat astoņas reizes plašāku spektru, piemēram, peles dzird līdz pat 91kHz. Vieni no dzirdes spektra rekordistiem ir sikspārņi, kas principā pasauli tver ar dzirdi, tie lieto dzirdi un pašu radītās skaņas, lai orientētos telpā un noķertu medījumu. Sikspārņi vislabāk dzird augstfrekvenču skaņas, kas cilvēka ausij faktiski nav uztveramas. Bērni un jauni cilvēki dzird sikspārņu eholokācijas radīto skaņu apakšējās frekvences, bet patiesais sikspārņu radītais skaņu spektrs ir stipri plašāks 20-140kHz. Cik zināms, no visiem zīdītājiem visplašākais dzirdes spektrs ir novērojams vaļveidīgajiem, it īpaši cūkdelfīniem, kas var sadzirdēt ļoti augstas skaņas skaņas, līdz pat 180kHz. No bezmugurkaulniekiem dzirde ir attīstījusies tikai vairākām posmkāju sugām, galvenokārt kukaiņiem. Zirnekļiem nav ausu, gaisa vibrācijas tie spēj uztvert ar matiņiem, kas klāj to ķermeni, it īpaši kājas. Dažādi dzirdes orgāni kukaiņos ir evolūcijas gaitā attīstījušies vairākkārt, un to uzbūve un funkcijas mēdz ļoti būtiski atšķirties. Piemēram, sienāžiem dzirde ir attīstījusies apmēram pirms 60 miljoniem gadu kā adaptācija, lai izvairītos no kukaiņēdājām ķirzakām. Kukaiņiem tā saucamās "ausis" ir atrodams uz vēdera, muguras, kājām, spārniem un citur, variācijas ir ļoti plašas. Iespējams, sākotnēji dzirde kukaiņos attīstījusies, lai pildītu aizsardzības funkcijas, bet vēlāk dzirde ir pielāgojusies arī partnera meklēšanai, kā to novēro circeņiem, cikādēm un vairākām vaboļu sugām. Uztveramo frekvenču spektrs arī ir ļoti dažāds, bet vairums kukaiņu dzird šauru skaņu spektru, lai neapjuktu lielajā skaņu mudžeklī, kas novērojams dabā. Kā izņēmums šeit jāpiemin Vaska kodes, kas ir absolūtie dzirdes spektra rekordisti dzīvnieku valstī, jo dzird skaņas no aptuveni 20Hz līdz pat vairāk kā 300kHz. Saprotot to, ka dzīvnieku radīto skaņu diapazons ir ļoti plašs, mums ir jābūt priecīgiem, ka dzirdam vien ierobežotu skaņas spektru, līdz 20kHz, pretējā gadījumā būtu grūti dzīvot un sazināties plašajā skaņu jūrā.

Deviņpadsmitā podkāsta "Eiropas diena" sērijā padziļināti pievēršamies diviem tematiem – Eiropas Komisijas nule dotajai atļaujai pārtikas veikalu plauktos parādīties pirmajiem kukaiņiem, kā arī Igaunijas finanšu ministres mudinājumam valstij nesekot citu valstu piemēram, bet Eiropas Savienības fondu līdzekļus tērēt pašai pēc sava modeļa. Vēl podkāstā apskatām ES ekonomikas atveseļošanās prognozes, Lielbritānijā dzīvojošo ES dalībvalstu pilsoņu attieksmi pret Apvienotās Karalistes valdību un iestādēm, gaidāmās sankcijas pret Libānu, kā arī ierosinājumu atcelt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību uz Covid-19 vakcīnām.

Kāpēc izmirst bites, un kas notiks, ja tās pazudīs pavisam? Kuri kukaiņi ir kaitēkļi, un kāpēc Latvijā ir tik daudz mizgraužu? Vai ir kāda jēga no ērcēm? Kā no tām izsargāties? Cik Latvijā ir tauriņu sugu, un cik kilogrami kukaiņu pasaulē ir uz vienu iedzīvotāju? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild entomologs Uģis Piterāns. Ar viņu sarunājas Eva Johansone un Rvīns Varde.  Šis podkāsts ir daļa no vides raidījuma "Zaļgalvis", ko "Satori" veido kopā ar "Vides Filmu Studiju". Katrā sērijā rakstnieks un dabas vērotājs Rvīns Varde dodas tiksies ar kādu dabas pazinēju, mākslinieku vai sabiedrībā zināmu cilvēku, lai uzdotu jautājumus par vidi, dalītos stāstos un saprastu, kā dzīvot dabai draudzīgāk. Raidījums skatāms LTV1 svētdienās plkst. 18.15, kā arī "Vides Filmu Studijas" Vimeo profilā. Raidījuma režisors ir Uģis Olte. Projekts top ar "Latvijas vides aizsardzības fonda" finansiālu atbalstu.

Tagesausflüge von OsakaNaraGroßer Buddha im Todai-ji Tempel Horyu-ji Tempel Kasuga Taisha Schrein Nigatsu-dō NaraRehe im Nara-ParkFahrzeit mit Shinkansen: keine VerbindungFahrzeit ohne Shinkansen: ca. 1 hOkayamaKurashiki Kanaldistrikt StadtSchwarze BurgKoraku-en (japanischer Garten)Fahrzeit mit Shinkansen: ca. 45 MinutenFahrzeit ohne Shinkansen: ca. 2h 30 MinutenBiwa-See Hikone CastleNagahamaOmi HachimanShirahige Schrein Fahrzeit mit Shinkansen: keine VerbindungFahrzeit ohne Shinkansen: ca. 1h 15 Minuten (nach Hikone)Hiroshima Miyajima Insel Peace Memorial Park mit dem A-Bomb Dome und MuseumBurg HiroshimaShukkei-en (japanischer Garten)Fahrzeit mit Shinkansen: ca. 1h 30 Minutenalle 20 Minuten von 6-22 UhrFahrzeit ohne Shinkansen: ca. 6h 15 MinutenKōya-san (Präfektur Wakayama)Daimon TorDanjō-garan TempelanlageOkuno-in (Friedhof mit Ruhestätte des berühmten Mönchs Kobo Daishi, auch als Kukai bekannt)Fahrzeit mit Shinkansen: keine VerbindungFahrzeit ohne Shinkansen: ca. 1h 45 MinutenFahrzeit mit Auto: 1h 40 MinutenNachisanSeigantoji TempleNachi FallsKumano Nachi Taisha ShrineFahrzeit mit Auto: 3h 40 MinutenKumano Hongu TaishaOoyunoharaFahrzeit mit Auto: ca. 2h 50 MinutenShirahama beachFahrzeit mit Auto: 2h 30 MinutenWollt ihr hallo sagen?Dari: https://twitter.com/rettungsratteEla: https://www.instagram.com/faenor_/oder:insomniajapanpodcast@gmail.comFalls euch der Podcast gefällt, freuen wir uns sehr über eine Bewertung bei Apple Podcast, oder wo ihr den Podcast hört! See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

Snake Eyes, known off trail as Paul Barach, has hiked a few trails in his day but the Shikoku Pilgrimage Trail is where it all started. A 750 mile trail visiting 88 temples, it encircles Shikoku Island in Japan and follows the travels of Kukai, an 8th century Shingon Buddhist monk. In his book “Fighting Monks and Burning Mountains”, Paul tells the story of his 2010 pilgrimage. After reading his book, the Shikoku Trail is definitely on my bucket list!! In this episode, we talk about the struggle to “Be Here Now”, not defining your journey while you’re still on it, the weight of history, and Kit Kat’s.** Trigger warning: during the conversation, we talk about the suicide of Paul’s friend during his hike. **

In this episode we revisit the Kukai Foundation now under attack by the Gnosis and do our damndest to save the civilians. Support Us On Patreon (http://tentacle.pro) to hear Chris and Ryan's FF14 podcast! Listen to Ryan's band at Cannon & DeVaron (https://cannondevaron.bandcamp.com/releases) and their solo work as Catastrophizer (https://soundcloud.com/catastrophizer). Listen to John stack rank pokemon on Magmar Sucks (https://podcasts.apple.com/us/podcast/magmar-sucks/id1125767902)! Special Guest: John Dickendasher.

Baltmugurdzenis, dižraibais dzenis, mazais dzenis, vidējais dzenis, melnā dzilna, trīspirkstu dzenis un pelēkā dzilna - šīm visām putnu sugām nu tiks pievērsta īpaša uzmanība, jo ir tapis dzeņu aizsardzības plāns. Balstoties uz bioloģiskās daudzveidības monitoringa datiem, Dabas aizsardzības pārvalde jau iepriekš vēstīja, ka dzeņu populācija Latvijā samazinās. Kāpēc tieši šiem putniem nepieciešama īpaša uzmanība un vai varam prognozēt, ka šo meža putnu skaits nākotnē atkal palielināsies, vērtē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Priednieks un ornitologs Madars Bergmanis. Dabas daudzveidības neesamība un mežsaimniecības intensitātes pieaugums nodara kaitējumu dzeņiem. Pētnieki cer, ka īstejnojot izstrādāto plānu, dzeņu skaits vismaz nesamazināsies, nevis palielināsies. Dzeņiem vajadzīgi resnāki koki, nekā jau šobrīd drīkst cirst. "Jo mazāk dzeņu, jo iespēja savairoties dažādām kukaiņu sugām, kas apdraud meža ekosistēmu un arī mežsaimnieciskos mērķus," norāda Jānis Priednieks. Viens no dzeņu aizsardzības plāna punktiem iesaka necirst kokus ligzdošanas sezonas laikā. Tāpat, izstrādājot plānu, domāts, kā padarīt mežsaimniecības ietekmi mazāk jūtamu. "Varbūt tas liekas daudz – palielināt ekoloģisko koku skaitu vai vairāk atstāt mirušos kokus, bet no dzeņa viedokļa kailcirtē nepaliek nekas," norāda Madars Bergmanis. Kas notiktu, ja dzeņu dabā nebūtu? "Kukaiņu savaldīšanas problēmas pilnībā būtu cilvēka ziņā," norāda Madars Bergmanis "Otra dzeņa loma ir dobumu kalšāna. Ir daudz citu putnu un dzīvnieku, kas izmanto dobumus, un dabisku dobumu mežā nav daudz. Dzeņu kaltos dobumos var ligzdot zīlītes, mušķērāji. Vesela sugu grupa atkarīga no dzeņu kaltiem dobumiem, ja tādu nebūtu arī vairāki desmiti citu sugu izzustu." Jānis Priednieks pieblist, ka arī mūsu varenā eksporta nozare - kokrūpniecība - varētu sabrukt īsā laikā. Aicina līdzdarboties Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta tapšanā Raidījumā Zināmais nezināmajā pagājušā gada pavasarī runājām par Eiropas un Latvijas putnu atlantiem, un šobrīd iespējams palūkoties, kā šis process virzījies tālāk. Finišu ir sasniedzis Eiropas ligzdojošo putnu atlants un sekmīgi ir noritējis darbs pie Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta. Kādu informāciju piedāvā Eiropas atlants un kā šobrīd ziemā sabiedrība var līdzdarboties Latvijas atlanta tapšanā, stāsta ornitologs, ligzdojošo putnu atlantu koordinators Andris Dekants. Labs papildinājums ikvienam cilvēkam mājās, arī tad, ja nav tiešas saistības ar putnu pētniecību, tā par nesen iznākušo otro Eiropas ligzdojošo putnu atlantu stāsta ornitologs Andris Dekants. Atlants ir bieza grāmata, iegādājama internetā, tā patiks ikvienam, kam ir interese par dabu un putniem, un to papildina ilustrācijas, ko veidojuši 46 mākslinieki. Andris Dekants stāsta, kāda informācija atlantā apkopota un kam tā vēl varētu būt noderīga. Savukārt šī gada februārī ir iecerēts izdot vēl kādu grāmatu - “Ligzdojošo putnu atlantu”, kurā būtu apkopoti četri līdz šim realizēti atlanti kopš 1980. gada gan Latvijā, gan Eiropā. Latvijā līdz šim atsevišķi īstenoti divi atlanti, un kopš 2020. gada sācies trešais. Atšķirībā no Eiropas atlanta Latvijas līmenī, protams, ir interese daudz smalkāk aplūkot putnu sugu izplatību un daudzveidību. Latvijā šāds atlants tiek īstenots ik pa 20 gadiem, dati tiek vākti piecu gadu garumā, un pašreizējais turpināsies līdz 2024. gada beigām.

In this episode we watch a lot of cutscenes and debate wether the Durandal is a butt plug. Support Us On Patreon (http://tentacle.pro) to hear Chris and Ryan's FF14 podcast! Visit Hellscaper (http://hellscaper.com/) to find out what other awful shit Fletcher does with his life. Listen to Ryan's band at Cannon & DeVaron (https://cannondevaron.bandcamp.com/releases) and their solo work as Catastrophizer (https://soundcloud.com/catastrophizer).

Hosted by filmmaker Yujiro Seki, Carving the Divine TV Podcast is a series of Q&A sessions with Buddhist scholars and practitioners. These Q&A sessions explore the basic concepts of Buddhism and the history of Buddhism so that when listeners finally watch the documentary film "Carving the Divine - Buddhist Sculptors of Japan" they will get the maximum value of the documentary. In this special episode, we will have a Shingon Buddhist priest, Rev. Ryuzen Hayashi at the Koyasan Beikoku Betsuin temple in Los Angeles to discuss the basic concept of Shingon Buddhism.We will ask important questions such as:1. What is Shingon Buddhism? What is the core teaching of Shingon Buddhism?2. How is Shingon Buddhism related to Tibetan Buddhism? 3. Who is Kukai?4. What is Koyasan?5. What is Dainichi Nyorai (Sanskrit: Mahāvairocana Buddha) ?6. What is Okyo (Sutra)? What is Dainichi Kyo?7. What is Goma Ritual?8. What is Fudo Myoo?9. Why is Shingon Buddhism is called esoteric Buddhism? What is so esoteric about it?10. Why does Shingon have different kinds of Buddhist statues?Rev. Ryuzen Hayashi is a Shingon Buddhist priest at the Koyasan Beikoku Betsuin temple in Los Angeles. Born in Kyusyu, Japan, he graduated from Shu-chi-in University, the oldest university in Japan. In Koyasan, Japan, Rev. Hayashi studied to become a Shingon esoteric Buddhist priest. Rev. Hayashi joined the Los Angeles Koyasan in 2012, the temple’s centennial anniversary.Support the show (https://www.patreon.com/carvingthedivine)

Aizvien biežāk arī raidījuma Zināmais nezināmajā ēterā runājam par dabas daudzveidības samazināšanos un to, kādas sugas mūsu dabā vairs nav sastopamas. Tomēr dabas pētnieki aizvien atrod arī ko jaunu un līdz šim Latvijā neredzētu. Par atklājumiem dabā stāsta Latvijas dabas muzeja pārstāvji - vecākais entomologs Uģis Piterāns un vecākā mikoloģe Inita Dāniele.   Ezerrieksta daba un untumi Pirms vairākiem tūkstošiem gadu peldošais ezerrieksts bija izplatīts visā Latvijā, un cilvēki to labprāt lietoja uzturā. Gan klimata pārmaiņu, gan cilvēka darbības rezultātā šobrīd ezerriekstu iespējams atrast vien četrās vietās Latvijā, taču pavisam nesen zinātniska darba rezultātā pētniekiem jaunatklājums bijusi ezerrieksta fosilija Saukas ezerā. Ezerrieksta dabu un untumus skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece Linda Uzule. Peldošais ezerrieksts ir relikta auga suga. Ko tas nozīmē? Dabā tas saglabājies no seniem laikiem, un šādas reliktas augu sugas Latvijā ir vairākas. Ezerrieksts ir augs ar neparastas formas augli, izvēlīgs attiecībā uz dzīves vidi, un, lai gan tā ziedu laiki jau sen beigušies un Latvijā ir vien dažas ezerrieksta atradnes, augs pētniekiem mēdz sagādāt pārsteigumus arī mūsdienās. Par ezerrieksta izmantošanu pārtikā senatnē var spriest pēc arheoloģiskajiem izrakumiem un paleobotāniskajiem pētījumiem, kuros ezeru krastos kopā ar oglītēm atrastas ezerriekstu makroskopiskās atliekas vai arī ezerrieksta klātbūtni var novērot putekšņu analīzēs. Iespējams, ezerriekstus vārīja vai kādā citā veidā termiski apstrādāja. Turklāt mūsu senčiem ragaino augļu zvejošana no ūdens lielas problēmas visticamāk nesagādāja – ezerrieksts neauga dziļāk par vienu līdz diviem metriem, un tas ir tiešā veidā saistīts ar to, ka auglim nepieciešamas augstas temperatūras. Nesen Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas pētnieki, veicot ikmēneša braucienu uz Saukas ezeru Viesītes novadā un ievācot gruntī un uz tās mītošo bezmugurkaulnieku paraugus, no ūdens izcēluši negaidītu atradumu - ezerrieksta fosiliju. No vienas puses, nevarētu teikt, ka pilnīgi nejaušs atradums, jo Saukas ezers pētīts apzināti projekta "LIFE GOODWATER" ietvaros, lai Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vadībā uzlabotu ūdens kvalitāti visos Latvijas upju baseinu apgabalos. Bet, no otras puses, izzvejotā fosilā forma ir pārsteigums, jo projekta mērķis nav bijuši tieši ezerrieksta meklējumi. Šobrīd tas ļauj secināt – ezerrieksts Latvijā kādreiz audzis Saukas ezerā. Arī Saukas ezers ir aizsargājama teritorija, un, tā kā ezerā ieplūst pārāk daudz fosfora, kas ir augu barības viela un veicina aizaugšanu, tad arī veikta konkrētā apsekošana.

ESpacio Por amor al arte con Kukai Danza y la Asociación Navarra empresarial por el Baile

Par to, ka no ērcēm ir jāuzmanās, šaubās vairs tikai retais. Ērču encefalīts un Laima slimība ir pietiekami nopietnas saslimšanas, lai pievērstu tam uzmanību. Tomēr ērces ir daudz un dažādas, un Latvijā tiek atklātas aizvien jaunas šo zirnekļveidīgo sugas. Kādas tās ir un kā tad ērces ietekmē cilvēka nervu sistēmu, skaidro entomologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Voldemārs Spuņģis un neirologs, Rīgas Stradiņa Universitātes docētājs Andrejs Kostiks. Voldemārs Spuņģis atgādina, ka Latvijā ir ap 2000 ērču sugu. Cilvēkam ir bīstamas divas ganību ērču sugas - suņu un taigas ērce. Pēdējos gados krietni savairojusies ornamentētā pļavērce, kas strauji izplatās pa visu Latviju. Ornamentēto pļavērci pēta kopš 2013. gada, kad to konstatēja dažās vietās Latvijā, tagad viņa ir pārņēmusi teju visu Latviju, izņemot Vidzemi un Ziemeļlatgali. Biežāk tās ir sastopamas tur, kur ir aizaugušas pļavas un arī izcirtumos, kur lieliem zvēriem ir labāki barošanās apstākļi. Voldemārs Spuņģis atgādina, ka ērces pārsvarā pārnēsā tieši lielie dzīvnieki. "Pļavērce ir krietni lielāka, ātrāka un krāsaināka. Cilvēkiem uzbrūk tikai pieaugušas ērces, turklāt cilvēks viņām īpaši nepatīk, jo šīm ērcēm patīk mataini dzīvnieki. Ja cilvēkiem piesūcas, tad tikai galvas matos," skaidro Voldemārs Spuņģis. Encefalītu vai Laima slimību pārnēsā visas trīs minētās ērču sugas. "Ērce sūc asinis 3 reizes, ja pirmajā vai otrajā reizē viņa no dzīvnieka ir saņēmusi encefalīta vīrusu, tas nonāk viņas siekalās, ja pēc tam sūc cilvēku, vīruss nonāk cilvēka asinīs," skaidro Voldemārs Spuņģis. "Man ir aizdomas, ka tās ērces, kuras ir inficētas ar encefalītu, viņas ir aktīvākas, viņām ir mainīta uzvedība, jo vīrusam arī gribas dzīvot, gribas, lai ērce ir aktīvāka un uzbruktu cilvēkiem un dzīvniekiem." Ar encefalītu slimo mazie dzīvnieki strupastes, eži, zaķi. Lielie dzīvnieki no encefalīta necieš. Andrejs Kostiks norāda, ka Latvijā ir vairāk izplatīts Eiropas ērču encefalīta tips. Tas izpaužas ar divu viļnu gaitu. "Pirmais vilnis ir ar lielu temperatūru un gripai līdzīgiem simptomiem. (..) Tad vīruss izplatās pa organismu un kad šie simptomi ir pazuduši, var sākties otrais vilnis. Tas raksturojas ar to, ka iesaistās nervu sistēma vai tās daļas. Primāri iesaista smadzeņu apvalkus, līdz ar to ir meningīts - smadzeņu apvalka iekaisums, kas ir visbiežāk saslimšanas forma," skaidro Andrejs Kostiks. Nākamā forma ir meningoencefalīts. Visbīstamākais ir variants, kad vīruss izplatās nervu sistēmā, tad jau tiek iesaistītas muguras smadzenes. Kukaiņi uzbrūk jeb kodēji un dzēlēji Kodēji un dzēlēji – tā mēs varam iedalīt kukaiņus, atkarībā, ar kuru galu tie vai nu uzbrūk, vai aizsargājas, vai barojas. Kurš kukainis kož, kurš dzeļ un vai arī tādi miermīlīgi kukaiņi kā tauriņi mēdz kost, skaidro Latvijas dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns. Ne viss ir tā, kas tas izskatās – var pilnīgi droši teikt par dabā esošajiem kukaiņiem un to košanas vai dzelšanas paradumiem. Ja paskatāmies, piemēram, uz karalisko dižspāri, kuras ķermenis ir aptuveni 10 centimetrus garš un kura kā medniece ir apveltīta ar lieliem žokļiem, tās kodums cilvēkam ir krietni nekaitīgāks, salīdzinot ar biti, kuras dzēliens satur indi, kas var cilvēkam ar alerģisku reakciju izraisīt nopietnus veselības traucējumus. Atgādinām, ka tie lielākie dzēlēji vai asinssūcēji ir mātītes un bitēm un lapsenēm tie dzeloņi ir pārveidoti dējekļi- Uģis Pietrāns radā pie sienas pie liktu zīmējumu, kur skaidri redzams, kā atšķirt lapseņu tēviņu no mātītes. Par mušām runājot, parasti saka, ka mušas augustā kļūst niknas un kodīgas, bet te ir runa par dažādām mušu sugām un tā negantā, kas parādās vasaras otrā pusē, ir sīvā muša, kura ļoti pēc izskata līdzīga ir istabas mušai, tikai šai sīvajai ir garš snuķītis, ar ko tā sūc asinis. Skatot vēl uz citiem cilvēka tuvumā dzīvojošiem kukaiņiem, jāmin blusas un blaktis. Kā zināms, mūsu platuma grādos bīstamākais ir nevis kāds kukainis, bet pareizi runājot bezmugurkaulnieks, ir ērce, tās mutes orgāni ir ļoti atskabargaini un tāpēc vajadzīga prasme pareizi to noņemt, ja ērce ir piesūkusies un bīstamība slēpjas ne pašā dzīvniekā, bet slimībās, ko tā pārnēsā. Bet Uģis Piterāns vēl stāsta par spārēm plēsīgiem kukaiņiem ar lieliem žokļiem.

Árið 806 sneri munkurinn Kukai aftur úr námi í Kína með þekkingu í farteskinu sem átti eftir að umbreyta búddisma í Japan. Á næstu áratugum átti hann eftir að kynnast pólitík við hirðina, umbreyta trúarlegu landslagi Japans, reisa stíflur, vegi og hof á eyjunni sem hann hafði alist upp á, og stofna klaustur við Koya-fjall, sem stendur enn þann dag í dag og er upphafspunktur árlegrar pílagrímsferðar fylgjenda hans. Þessi þáttur er annar af tveimur um ævi Kukai.

Árið 835 fastaði og hugleiddi munkur við klaustrið á Koya-fjalli þar til hann umbreyttist í múmíu og er þar enn þann dag í dag í sömu hugleiðslustöðu að bíða komu Maitreya (Búdda framtíðarinnar). Þessi munkur, maður sem gengur undir ýmsum nöfnum en er best þekktur sem Kukai, hafði gífurleg áhrif á japanskt samfélag og menningu. Honum er þökkuð uppfinning Kana-stafrófsins sem japanska er skrifuð með í dag, udon-núðlusúpunnar og innflutningur búddískra hugmynda sem stuðluðu að samruna Shinto og búddisma. Þetta er fyrri hluti af tveimur um líf Kukai.

Charlamos con el coreógrafo Jon Maya sobre el retorno a los escenarios de su compañía Kukai. Buceamos en la vida y la obra de la editora Cristina Pineda de Tres Hermanas. Y Javier Corral, Jerry, nos trae desde 1970 la música de Neil Young. ...

If you can't go to a far off island right now, then why not learn about two instead? The ladies double down on East Asia this episode, as Johanna breaks down the controversy around Taiwan status as a country(?), while Olivia introduces you to an extraordinary 88-stop pilgrimage you can do on Shikoku, Japan. Air Castles is a cultural anthropology podcast where Semi-Qualified Hosts/World Travelers/Best Friends Johanna Schöllauf and Olivia Schmitz try to learn more about world cultures one topic at a time. Questions/Comments/Compliments/Corrections? Email us at aircastlespodcast@gmail.com or reach out to us on Twitter @aircastlespod Johanna: All information was taken from my lectures at Kansai Gaidai University, Osaka. Olivia: This is the website to my pilgrimage professor, Dr. John Shultz: http://www.japanjohn.com “No right way to complete Shikoku's 88-temple pilgrimage”: https://www.japantimes.co.jp/life/2018/03/23/travel/no-right-way-complete-shikokus-88-temple-pilgrimage/ Shokoku Henro page on Shikoku's Tourism Website: https://shikoku-tourism.com/en/shikoku-henro/shikoku-henro “Kukai”: https://www.ancient.eu/Kukai/ “Shingon Buddhism”: https://www.britannica.com/topic/Shingon

Šis pavasaris vismaz kukaiņu pētniekiem Latvijā sācies ražīgi. Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns jau paguvis atrast vairākas vēl līdz šim Latvijā nereģistrētas blakšu sugas un arī Eiropā mazāko vaboli - spalvspārnīti. Ko jaunie atklājumi nozīmē un vai tie norāda uz izmaiņām Latvijas vidē un dabā? Skaidrojam, kādi ir mūsu kukaiņu pasaules jaunpienācēji un meklējam atbildes uz jautājumu, kāpēc, atšķirībā, piemēram, no augiem, kukaiņu pasaulē vēl daudz iespēju jaunatklājumiem. Stāsta Latvijas Dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns (attēlā). Latvijā arvien vairāk savvaļā pieaug brūno lāču skaits Pēdējo nedēļu laikā savvaļā arvien vairāk manīti brūnie lāči. To sekmējis arī fakts, ka pašizolācijas laikā cilvēki vairāk uzturas pie dabas un lāčus var biežāk novērot. Tomēr lāču skaita pieaugums sācies jau iepriekšējos gados, un šobrīd gan ar novērošanas kameru, gan laboratorisku izmeklējumu palīdzību pētnieki ieguvuši gana precīzu informāciju par Latvijā sastopamo lāču skaitu. Kā notiek lāču uzskaite un ko par lāčiem Latvijā zinātnieki vēl cenšas saprast, skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš. Ierakstā var dzīrdēt, kā rēc brūnais lācis, un zoologs Jānis Ozoliņš norāda, ka viņam līdz šim nav nācies mežā sastapties ar lielo ķepaini, bet ļoti to vēlētos. Skaidrs ir tas, ka Latvijā lāči ir, un to skaits pieaudzis gan pēdējo nedēļu, gan pēdējo gadu laikā. Kāpēc tā un kur tad lāci Latvijā var sastapt?

Satori podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis būs kāds Latvijas zinātnieks.  Šī raidījuma viešņa Ilga Gedrovica ir pārtikas tehnoloģe, aizstāvējusi inženierzinātņu doktora grādu Latvijas Lauksaimniecības universitātē un pašlaik ir tās docente un vadošā pētniece. Latvijas veikalos var nopirkt ar Ilgas Gedrovicas palīdzību tapušas graudaugu pārslas, sausmaizītes, augļu, ogu un dārzeņu uzkodas un pat bišu maizes pastilas. Viņa ir pētījusi arī neparastākas pārtikas piedevas, piemēram, topinambūru miltus. Tomēr visneparastākā zinātnieces darba daļa saistīta ar tādu uzturlīdzekļu pētījumiem, kuri varbūt nākotnē palīdzēs risināt globālās pārtikas problēmas. Tie ir olbaltumvielām un šķiedrvielām bagāti produkti no sliekām, kukaiņu kāpuriem un circeņiem. Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".

A well read poem can help us deepen our understanding of Buddhist principles. Achala shares his practice of reflecting on impermanence through poetry. In this Dharmabyte we hear two poems. The first is entitled “Life” by Sangharakshita, the second entitled “Letter to a Nobleman in Kyoto” by Kukai, (774-835 CE), Japanese poet, scholar, painter, engineer, and great Buddhist teacher. Translated into Marathi by Amitayush. Excerpted from the talk entitled Poems On Impermanence given at Bordoran Retreat Centre, 2012. The English version were changed from their original rendition to enable easier translation. Although the poems do not purport to convey the exact meaning of their original English renditions, I think they still work well as poetry. *** Subscribe to our Free Buddhist Audio podcast - a full Dharma talk every week! Follow our blog for news and new Dharma FBA on Twitter FBA on Facebook FBA on Soundcloud

Laukos un mežos šobrīd san dažādi kukaiņi, un dažbrīd šķiet, ka no odiem nav glābiņa. Taču vienlaikus arī zinātnieki pasaulē ceļ trauksmi - kukaiņu skaits pasaulē samazinās. Šī gada aprīlī Austrālijas zinātnieki publicēja apskatu par kukaiņu populācijas izmaiņām visā pasaulē, kur apkopoti vairāk nekā 70 pētījumu secinājumi. Viņu slēdziens - kukaiņi iznīkst astoņas reizes ātrāk nekā zīdītāji, putni un abinieki. Ja tā turpināsies, gadsimta laikā kukaiņi varētu izzust pilnībā. Savukārt šī gada sākumā mūs sasniedza ziņa, ka Puertoriko lietus mežos pēdējo 35 gadu laikā izzuduši 98 % uz zemes mītošo kukaiņu. Kāda ir situācija Latvijā, vai te varam novērot līdzīgas tendences un kā pētnieki iegūst dažādus datus [ar kukaiņu populāciju, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro entomologi Voldemārs Spuņģis un Uģis Piterāns.  Kādi pļavu ziedi pēdējos gados vairs Latvijā nav manīti Aizvien  retāk pļavās var ieraudzīt  tādus augus kā pļavas dedestiņu,  luciņsmilgu, ziepenīti, spulgnagleni, divmāju kaķpēdiņu. Šo sarakstu varētu vēl turpināt ar citiem pļavas floras pārstāvjiem, kuri,  samazinoties un iznīkstot  to mītnes vietām, arī izzūd no dabas. Par  to, kāds šobrīd ir pļavu stāvoklis mūsu zemē,  stāsta pļavu pētniece un eksperte Latvijas Universitātes asociētā profesore, ģeogrāfijas zinātņu doktore Solvita Rūsiņa. Dabiskās pļavas un ganības, kas turpina samazināties, ir ļoti nozīmīga dzīves vide augu sugām, kas  jau sen ir ierakstītas Latvijas Sarkanajā  grāmatā, un sarežģīts ir jautājums ne tikai par pļavu  augu stāvokli šobrīd Latvijā, bet arī par ilgstošie un nopietniem pētījumiem un ekspertiem, kuri tos veic. Tieši šobrīd vēl tiek vākti dati pa pļavu augu stāvokli un rudens sākumā būs zināms konkrētāk, kā tieši jūtas augi 1,7% dabisko zālāju platību, kas klāj  Latvijas  teritoriju. Bet ir arī kāda laba ziņa par pļavu augu valstību – ir vietas, kur var redzēt dabisko augu sugu atgriešanos.  

In questo episodio Via Narrante sale alle pendici di Koyasan, in Giappone, il Monte Sacro per il Buddismo Shingon e ti parla di suoni, statue e di un incontro speciale. Buon ascolto!

Saulainās pavasara brīvdienas mudina cilvēkus aktīvāk doties dabā un arī aktīvāk rosīties sāk ērces. Zirnekļveidīgs sīkaliņš ar skaļu un negantu slavu - tā varētu nodēvēt ērces Latvijā. Lai arī tās cilvēkiem ir nevēlams dzīvnieks, jo pārnēsā bīstamas slimības, Latvijā, izrādās, ir dažādas ērču sugas un ne visas mēs pazīstam vaigā. Skaidrs ir viens - ērce ir viltīgs dzīvnieks, kuram par barību kalpo visdažādākie avoti. Kādas ir ērces, kā tās ienākušas Latvijas teritorijā un vai tām ir sava īpaša loma dabā, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis, entomologs Voldemārs Spuņģis. Ērces ir aktīvas, ja gaisa temperatūra pārsniedz +5-7 grādus. Tad viņas sāk čāpot. Ja gaisa temperatūra ir +5 grādi, augsne sasilst daudz vairāk, augsnes temperatūra tad jau ir +15 grādu. Ērcēm, kas dzīvo mūsu apstākļos optimālā temperatūra ir +20-25 grādi. „Ērču daudzveidība Latvijā ir liela, sugu skaits ir mērāms tūkstošos. Daudzas ērču sugas ir augu parazīti, daudz ērču sugu dzīvo augsnē un pārstrādā augu atliekas. Liela grupa ir parazītiskās un plēsīgās ērces. No parazītiskajām mēs zinām ganību ērces, no plēsīgajām ir tādas, kas uzbrūk dažādiem sīkiem dzīvnieciņiem. Tāpat ir ērces, ko izmanto augu aizsardzībā, cīņā pret augēdājērcēm,” skaidro Voldemārs Spuņģis. Ganību ērces Latvijā ir astoņas sugas un divas no tām uzbrūk cilvēkiem. Ir sugas, kuras barojas ar sīkajiem zīdītājiem – strupastēm, kurmjiem, ir sugas, kas barojas ar putniem, piemēram, čurkstēm. Cilvēkiem uzbrūk suņu ērce un taigas ērce, abas novērotas visā Latvijā. Atšķirt tās var tikai speciālists. Tās barojas uz visiem siltasiņu dzīvniekiem. Ērces pārnēsā ne tikai Laima slimību un encefalītu, bet arī citas slimības. Cilvēkam pieķeras mātītes vai jauni tēviņi. Agrais pavasaris nav aktīvākais laiks ērcēm, lielākais ērču aktivitātes laiks ir maijs, jūnijs, jūlijs. No dienvidiem pie mums ienāk jaunas ērču sugas. Portālā dabasdati.lv ir atrodama plašāka informācija par jaunajām ērču sugām. Maza varbūtība sastapt ērces ir jūras kāpās un purvos, mazāka iespēja sastapt ērces ir sausos priežu mežos, bet vislielākā varbūtība sastapt ērces ir aizaugušos lapu koku mežos. Ērces nevar sastapt lauksaimniecības zemēs – rudzu laukā, rapšu laukā. Dabā bez ērcēm nevar iztikt, ja nebūtu ērču un citu augsnes dzīvnieciņu, lapas nesatrūdētu un koki badotos. Ar ērcēm barojas citi kukaiņi un dzīvnieki. Ērces ir visos kontinentos, ieskaitot Antarktīdu. Kukaiņu pasaules milži Kukaiņi ir tie, kas  pasaulē izceļas ar vislielāko sugu daudzveidību -  to sugu  skaits ir lēšams no 6-10 miljoniem un šajā daudzumā, protams, ir vairāki, kas lepojas ar smagākā, lielākā un garākā kukaiņa titulu. Rīgas zooloģiska dārza tropu mājā arī daži  kukaiņu pasaules milzeņi ir sastopami. Pirms kāda laika presē parādījās ziņa par Rīgas  Zooloģiskā dārza Tropu mājas kukaiņu ekspozīcijas jaunpienācējiem – koši zaļiem milzeņiem – sienāžiem, kuru mītnes zeme ir Papua Jangvineja, un šo  kukaiņu  spārnu izplētums ir  līdz 25 cm, bet  ķermeņa garums ar sakļautiem spārniem 13 cm. Par šiem un citiem brangākajiem kukaiņiem stāsta  Rīgas Zooloģiskā dārza speciālists Māris Lielkalns.

Rāpojoši, lienoši, lidojoši - kukaiņi ir mums visapkārt un tomēr to skaits pasaulē sarūk. Jau pirms vairākiem gadiem entomologi ziņoja, ka Eiropā mazinājusies kukaiņu daudzveidība. Viens no veidiem, kā varam palīdzēt dažādām kukaiņu sugām, ir radīt tiem piemērotus mājokļus jeb tā dēvētās kukaiņu viesnīcas. Kādas ir šo dzīvnieku dabiskās un cilvēka radītās mājvietas un kādas tendences ir vērojamas kukaiņu sugu daudzveidībā tepat Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis, entomologs Voldemārs Spuņģis. Pavasarī pirms kukaiņi mostas, ir īstais laiks būvēt kukaiņu mājas. „Kukaiņu mājai jābūt kompromisam starp to, kas cilvēku interesē, un ievērojot kukaiņu intereses. Cilvēki vairāk domā mājas vizuālo tēlu, mazāk jautā kukaiņiem, kādas ir viņu intereses,” skaidro Voldemārs Spuņģis. Dabasdati lv. Ir vieta, kur var paskatīties labākos kukaiņu māju paraugus. „Ar kukaiņu mājām situāciju pasaulē diez ko neuzlabosim, bet kukaiņu māju būvēšanai ir svarīga loma cilvēku audzināšanā, veidojot viņu attieksmi pret dabu," atzīst Spuņģis. Lai kukaiņi justos labi un situāciju dabā Latvijā nedaudz uzlabotu, būtu svarīgi saglabāt ziedošas pļavas, vairāk vecus kokus un mežus, kā arī vajadzētu padomāt par ūdens attīrīšanas iekārtu labu darbību ūdens.   Kamenes palīdz iegūt ogu, augļu un dārzeņu ražu Lai augiem veidotos augļi, būtisks process ir apputeksnēšana un, kā zināms, biežākie apputeksnētāji ir kukaiņi, putni, vējš. Šoreiz  lūkojam, kā tieši kukaiņi un konkrēti – kamenes – palīdz  apputeksnēt augus. Kamenes nav tik prasīgas un nelido tik tālu kā medusbites, un  ar savu ķermeni spēj ievibrēt tomātu ziedus, lai paņemtu no tā putekšņus, tāpēc jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem kamenes izmanto kā lauksaimniecībā derīgus dzīvniekus, kas palīdz iegūt  dažādu ogu, augļu un dārzeņu ražu. Kā  šādas kamenes audzē un  kāda ir to dzīve siltumnīcā, stāsta Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis. Latvijā  vieni no zināmākajiem kameņu izmantotājiem tomātu dēstu apputeksnēšanā ir uzņēmums ”Getliņi”, kur tomātu siltumnīcās  rosās kameņu saimes, kuras ieved no Francijas, uz citām saimniecībām Eiropā kamenes ceļo no Beļģijas un Nīderlandes. Runājot par  kameņu slimībām, Juris Šteiselis kā parastāko min kameņu caureju, bet, runājot par tādiem parazītiem, kā ērces, ko  nereti var manīt kameņu kažokā, biškopis teic, ka tās nav kaitīgas  šiem apaļajiem, dūcošajiem kukaiņiem.

This week: one of Japan's most famous Buddhist masters, Kukai, takes center stage!

featuring: Forest Whitaker reciting a quote from the Hagakure in Ghost Dog: Way of the Samurai, discussing the central tenet of the Hannya Shingyo / Heart Sutra that form is emptiness and emptiness is form. Field recordings from walking the 88 Temple Shikoku pilgrimage One of my favourite tracks that I ever made with my friend Koichi Yuasa, a tea farmer, as shinekosei Field recordings from Tom Swindell and Akinobu Tatsumi from the film they are currently shooting about the aftermath of the earthquake in the Kumamoto region A new track from TA2MI| Akinobu Tatsumi A recording of the Buddhist Nenbutsu chant at Tatsumi's temple Shosanji, as appears in the film KanZeOn. Part of the soundtrack for KanZeOn created out of field recordings by ManOne A rapped hagiography of the 8th century Esoteric Buddhist polymath Kukai, by GMC, over a remix of the KanZeOn soundtrack by shinekosei, featuring Eri Fujii. Finishing with a recording of shomyo chanting at Kongobuji temple on Mount Koya. Thanks to Elizabeth Tinsley on these last two tracks.

What role do images play in the enlightenment experience? Can Buddha images, calligraphy, mandalas, and portraits function as nodes of access for a practitioner's experience of enlightenment? Or are these visual representations a distraction from what ultimately matters? Pamela D. Winfield‘s recent award-winning monograph, Icons and Iconoclasm in Japanese Buddhism: Kukai and Dogen on the Art of Enlightenment (Oxford University Press, 2013), explores these major Japanese Buddhist figures artistic and textual productions in order to answer these questions. Bringing together her expertise in the fields of art history and Buddhist studies, Winfield guides the reader to more nuanced understandings of Kukai as a promoter of icons and Dogen's seemingly iconoclastic stance. In addition, she offers a model for bridging textual studies and studies of material cultures that opens paths for further explorations of the relationship of practice, text, and image.

What role do images play in the enlightenment experience? Can Buddha images, calligraphy, mandalas, and portraits function as nodes of access for a practitioner’s experience of enlightenment? Or are these visual representations a distraction from what ultimately matters? Pamela D. Winfield‘s recent award-winning monograph, Icons and Iconoclasm in Japanese Buddhism: Kukai and Dogen on the Art of Enlightenment (Oxford University Press, 2013), explores these major Japanese Buddhist figures artistic and textual productions in order to answer these questions. Bringing together her expertise in the fields of art history and Buddhist studies, Winfield guides the reader to more nuanced understandings of Kukai as a promoter of icons and Dogen’s seemingly iconoclastic stance. In addition, she offers a model for bridging textual studies and studies of material cultures that opens paths for further explorations of the relationship of practice, text, and image. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

What role do images play in the enlightenment experience? Can Buddha images, calligraphy, mandalas, and portraits function as nodes of access for a practitioner’s experience of enlightenment? Or are these visual representations a distraction from what ultimately matters? Pamela D. Winfield‘s recent award-winning monograph, Icons and Iconoclasm in Japanese Buddhism: Kukai and Dogen on the Art of Enlightenment (Oxford University Press, 2013), explores these major Japanese Buddhist figures artistic and textual productions in order to answer these questions. Bringing together her expertise in the fields of art history and Buddhist studies, Winfield guides the reader to more nuanced understandings of Kukai as a promoter of icons and Dogen’s seemingly iconoclastic stance. In addition, she offers a model for bridging textual studies and studies of material cultures that opens paths for further explorations of the relationship of practice, text, and image. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

What role do images play in the enlightenment experience? Can Buddha images, calligraphy, mandalas, and portraits function as nodes of access for a practitioner’s experience of enlightenment? Or are these visual representations a distraction from what ultimately matters? Pamela D. Winfield‘s recent award-winning monograph, Icons and Iconoclasm in Japanese Buddhism: Kukai and Dogen on the Art of Enlightenment (Oxford University Press, 2013), explores these major Japanese Buddhist figures artistic and textual productions in order to answer these questions. Bringing together her expertise in the fields of art history and Buddhist studies, Winfield guides the reader to more nuanced understandings of Kukai as a promoter of icons and Dogen’s seemingly iconoclastic stance. In addition, she offers a model for bridging textual studies and studies of material cultures that opens paths for further explorations of the relationship of practice, text, and image. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

What role do images play in the enlightenment experience? Can Buddha images, calligraphy, mandalas, and portraits function as nodes of access for a practitioner’s experience of enlightenment? Or are these visual representations a distraction from what ultimately matters? Pamela D. Winfield‘s recent award-winning monograph, Icons and Iconoclasm in Japanese Buddhism: Kukai and Dogen on the Art of Enlightenment (Oxford University Press, 2013), explores these major Japanese Buddhist figures artistic and textual productions in order to answer these questions. Bringing together her expertise in the fields of art history and Buddhist studies, Winfield guides the reader to more nuanced understandings of Kukai as a promoter of icons and Dogen’s seemingly iconoclastic stance. In addition, she offers a model for bridging textual studies and studies of material cultures that opens paths for further explorations of the relationship of practice, text, and image. Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

In this episode we are joined by one of our favorite Buddhist Geeks, Hokai Sobol. Hokai who is a teacher in the Shingon Buddhist tradition–a form of Vajrayana found in Japan–joins us today to speak about the Shingon school. Hokai shares with us a brief history of Shingon tradition and its main teacher Kukai, the artistic dimension of Shingon, and also begins to explain the basic teachings and practices of the lineage. Similar to the Tibetan Vajrayana approaches Shingon harnesses things like mudras (gestures), mantras (sounds), and mandalas (visualizations)–which lines up with the three-fold Body, Speech, & Mind. Speaking about mantras specifically Hokai brings us through the three distinct dimensions of mantra practices and shows us how we can understand and practice with the basic mantra of “om”-“ah”-“hum.” This is part 1 of a two-part series. Listen to part 2, Vajrayana in Plain English. Episode Links: Hokai.info

Today’s FBA Podcast, “Why Read the Sutta Nipata?”, by Suriyavamsa, is a thorough and engaging exploration of the why and what of suttas, how they were traditionally passed on through the ages and Kukai’s description of how a sutta works on the rational, imaginative and cosmic-mythological levels. Includes beautiful readings on the themes of: skillful speech, grief and fearing death, humility, pleasure, avoiding arguments and worldly desire, finishing with the much loved ‘Pingiya’s Praises of the Way to the Beyond.’

Lecture by David Gardiner Dr. Gardiner, of Colorado College, discusses Kukai's Shingon philosophy. Originally recorded May 8, 2007 © 2007, David Gardiner