Podcasts about fiks

Fiks en buss

På Sjøskogen barneskule var dei ikkje nøgde med leseresultata og motivasjonen til elevane for å lese. Det førte til eit radikalt utviklingsarbeid i alle fag. I denne episoden av «Læring» fortel Cathrine von Porat, rektor, og Mari Bjørnsdotter Vinjar, seniorrådgivar ved eininga FIKS, om korleis det gjekk med utviklingsarbeidet. Programleiar er Magnus Heie. Research: Ananya Mishra og Magnus Heie. Produsentar: Shane Colvin og Monica Bjermeland.    

Ne vienā vien valstī pēdējā laikā cilvēki ir izgājuši ielās, paužot savu attieksmi pret valdošo varu un valstī notiekošo. Vācija, Serbija, Gruzija un Slovākija. Vietumis protesti ir devuši kādus rezultātus, vietumis, šķiet, pagaidām nē. Tomēr jebkura neapmierinātība valdošo varu uztrauc. Kāpēc vienā valstī ar protestiem kaut ko var panākt, citā - nē? Raidījumā Divas puslodes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes loceklis, pētnieks Mārcis Balodis un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Uldis Ķezberis. Gruzija – nervu un izturības cīņa Partija „Gruzijas sapnis” pirmoreiz nāca pie varas 2012. gadā, toreiz koalīcijas sastāvā un pozicionējot sevi kā kreisi centrisku, proeiropeisku spēku. Kopš 2016. gada tā ir vienīgā valdošā partija ar vairākumu Gruzijas parlamentā un šobrīd kontrolē arī teju visas pašvaldības. Partijas dibinātājs un kādreizējais premjerministrs Bidzina Ivanišvili oficiāli ieņem „Gruzijas sapņa” goda priekšsēdētāja amatu, taču tiek pamatoti uzskatīts par faktisko partijas un lielā mērā arī valsts vadītāju. Pamazām partijas politikā iezīmējās arvien pamanāmāka tendence tuvināt Gruziju Kremlim, kam līdztekus notika varas koncentrēšanas process. Kā spilgts indikators bija t.s. Ārvalstu aģentu likums – attiecīgā Krievijas likumdošanas akta līdzinieks, kuru valdošā partija, par spīti sabiedrības protestiem un valsts prezidentes Salomes Zurabišvili opozīcijai, tomēr izdabūja līdz likuma statusam 2024. gada maijā. Pagājušā gada oktobrī Gruzijā notika kārtējās parlamenta vēlēšanas, kurās „Gruzijas sapnis”, saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem, ieguva vairākumu. Opozīcijas partijas, liela daļa sabiedrības un prezidente Zurabišvili attiecās atzīt vēlēšanu rezultātus, norādot uz daudziem pārkāpumiem. Ļaudis izgāja ielās, pieprasot atkārtotas, starptautiski novērotas vēlēšanas. Vara vērsa pret protestētājiem policijas spēkus, kuru rīcība ar laiku kļuva arvien brutālāka. Fiksēti simtiem aizturēto piekaušanas, spīdzināšanas un aplaupīšanas gadījumu. Sākotnēji protestu kustības centrā bija prezidente, taču viņas pilnvaru termiņš beidzās gada nogalē, un viņas vietā stājās valdošās konjunktūras ieliktenis, agrākais futbolists Miheils Kavelašvili. Atbildot uz Eiroparlamenta rezolūciju, kas pieprasīja atkārtotu vēlēšanu sarīkošanu, premjers Kobahidze paziņoja, ka Gruzija pārtrauc sarunu procesu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Neskatoties uz varas arvien pieaugošo brutalitāti, protesti turpinās joprojām. Pēdējais valdošā režīma solis ir jauna likumu pakete, kas paredz daudz stingrākus ierobežojumus un bargākus sodus masu protestu dalībniekiem, piemēram, administratīvās aizturēšanas termiņa pagarināšana no 15 līdz 60 diennaktīm un privātas informācijas izplatīšanas pielīdzināšana protesta organizēšanai. Serbija – sabiedrība pieprasa atbildību Pagājušā gada 1. novembrī Serbijas pilsētā Novi Sadā notika traģisks negadījums: nogāžoties nesen renovētas dzelzceļa stacijas betona nojumei tika nogalināti 15 un smagi ievainoti divi cilvēki. Masu pulcēšanās, kas aizsākās kā bojāgājušo piemiņas mītiņi, pamazām pārauga pret varu vērstās demonstrācijās, saistot notikušo ar vispārējo korupcijas un varas funkciju nepildīšanas situāciju. Serbijas Progresīvā partija ir pie varas kopš 2012. gada, sākotnēji kā viena no valdošās koalīcijas, bet kopš 2014. gada kā parlamentārā vairākuma partija. Kopš 2017. gada tās līderis Aleksandrs Vučičs ir valsts prezidenta amatā. Daudzi kā Serbijā, tā ārvalstīs uzskata, ka valstī ir izveidota faktiska vienpartijas nomenklatūra, kas ļauj pie varas esošajiem un tiem pietuvinātajiem nodrošināt sev labumus uz pārējās sabiedrības rēķina. Protesti pret varu notikuši vairākkārt, taču pašreizējie ir ar vēl nebijušu mērogu. To dzinējspēks ir jaunatne, sevišķi jau studenti, kuriem tagad pievienojušies citi, t.sk. zemnieki un motociklistu klubu dalībnieki, kuri ar savu tehniku un braucamrīkiem piedalās automaģistrāļu bloķēšanā. Pie varas esošie šai situācijā izvēlējušies lavierēšanas taktiku, upurējot dažus grēkāžus. Kā pirmais novembra nogalē demisionēja celtniecības ministrs Gorans Vesičs, kurš vēlāk pat uz dažām dienām tika arestēts. Sekoja vēl pāris ministru atkāpšanās, līdz 29. janvārī par savu demisiju paziņoja premjerministrs Milošs Vučevičs. Tas ir pēdējais prezidenta Vučiča upuris cerībā pielabināt sadusmoto sabiedrību. Tāpat viņš solījis publiskot visus ar Novi Sadas nelaimi saistītos materiālus un nevajāt protestu dalībniekus. Tiek atzīmēts, ka šī ir pirmā reize, kad Serbijas līderis šādi piekāpjas protestētājiem. Tajā pašā laikā viņš nācis klajā arī ar biedinošiem paziņojumiem, piemēram, ka viņa partijā ir septiņpadsmit tūkstošus liela lojālistu frakcija, kas devusi slepenu zvērestu līdz pēdējam aizstāvēt savu līderi. Slovākija – prokremlisko spēlīšu rezultāts Protesti Slovākijā sākās pēc tam, kad premjerministrs Roberts Fico 2024. gada nogalē pēkšņi apmeklēja Maskavu, kur tikās ar agresorvalsts vadoni Putinu. Šī tuvināšanās notika paralēli spriedzes pieaugumam starp Slovākijas un Ukrainas valdībām, Fico pārmetot Ukrainai Krievijas gāzes tranzīta pārtraukšanu un pieprasot to atjaunot. Desmitus tūkstošu protestētāju, kuri ap gadumiju izgāja Bratislavas, Košices un citu pilsētu ielās, tikai vēl vairāk saniknoja premjera apgalvojumi, ka, saskaņā ar Slovākijas izlūkdienesta ziņām, viņus organizējot no ārvalstīm. Faktiski kustības vadības centrs ir organizācija „Mieru Ukrainai”. Protesti joprojām ir mierīgi, taču lozungi nepārprotami prasa valdības demisiju. Aptaujas rāda, ka turpinās varas partiju – Fico pārstāvētās „Virziens – sociāldemokrātija” un pašreizējā valsts prezidenta Petera Pelegrini partijas „Balss – sociāldemokrātija” reitingu kritums. Jau pāris mēnešus populārākā partija Slovākijā ir liberālais opozīcijas spēks „Progresīvā Slovākija”. Nesen, četriem pozīcijas deputātiem pārtraucot darbību varas frakcijā, valdošā koalīcija zaudēja parlamenta vairākumu. Vācija – radikāli labējiem nē! Kā apgalvo Vācijas prese, protestētāju skaits, kuri pagājušajā nedēļā izgāja Vācijas pilsētu ielās un laukumos, esot pārsteidzis pat pašus to organizētājus. Organizētāji apgalvo, ka Minhenē varētu būt sapulcējušies līdz pat 320 000 cilvēku, un neatkarīgi avoti vērtē pūļa lielumu uz vismaz 200 000. Tāpat desmitos tūkstošu mērāmas demonstrācijas pēdējās nedēļās notikušas Hannoverē, Rostokā, Berlīnē, Ķelnē, Hamburgā, Leipcigā un citur. Sanākušie pauž sašutumu par galēji labējās partijas „Alternatīva Vācijai” ietekmes pieaugumu, kas sola tai otro labāko rezultātu 23. februārī paredzētajās Bundestāga vēlēšanās. Sava daļa nepatikas tikusi arī šobrīd populārākā spēka – Vācijas kristīgo demokrātu – līderim Frīdriham Mercam, ciktāl partija bija iesniegusi Bundestāgā migrācijas likumdošanas grozījumu priekšlikumus, kurus atbalstījusi „Alternatīva Vācijai”, taču Bundestāgs ar nelielu balsu pārsvaru noraidījis. Kā pauž protestētāji, Mercs pārkāpis pēckara Vācijas politikas nerakstīto likumu – nekad neizmantot galēji labējo politisku atbalstu. Tomēr stingrāki imigrācijas noteikumi ir lielas vācu sabiedrības daļas prasība, un Mercs uz pārmetumiem atbildējis, ka nekādā ziņā nav gatavs sadarboties ar radikāļiem valdības veidošanā. Kā zināms, „Alternatīva Vācijai” nokļuva Bundestāgā 2017. gadā uz sabiedrības noskaņojuma viļņa, kuru izraisīja kancleres Angelas Merkeles nepārdomātā migrācijas politika. Pati „Alternatīva” gan cītīgi noliedz, ka tā būtu rasistiska, kur nu vēl neonacistiska partija, norādot, ka tās rindās netrūkst imigrantu pēcteču. Sagatavoja Eduards Liniņš.

Dix ans après la sortie de son premier album, 19h07, il se pourrait bien que le natif des Abymes, en Guadeloupe, ait envie de ressortir de sa tanière… Pour finir de convaincre celui qui est aussi producteur, compositeur et ingénieur du son, on s'y est invité ! Si JP Manova est né en Guadeloupe, c'est dans l'hexagone qu'il a grandi et dans le 18è arrondissement de Paris qu'il a affiné sa plume et son flow.Dans les années 2000, à chaque fois qu'il a posé un couplet, JP Manova a laissé une trace. Que ce soit aux côtés d'Ekoué de la Rumeur, de Flynt ou de Rocé.Puis, disons qu'il a pris le temps de trouver « sa formule ». De choisir son heure. 19h07 c'est le titre de son premier effort livré, en 2015, à l'âge à 37 ans.L'écriture est fine sans être trop léchée, l'esprit est critique mais pas démago, les beats ciselés : si ce disque devait avoir un slogan, ce serait sans conteste « la mode passe, mais la qualité reste ».Dix ans et quelques apparitions plus tard, il se pourrait bien que celui qui est aussi producteur, compositeur et ingénieur du son ait envie de ressortir de sa tanière : le Purple Studio, à Cachan, dans le sud de Paris. Pour finir de le convaincre, on s'y est invité !Pour suivre JP ManovaYouTube / Instagram/ FacebookTitres diffusésSingles : "Le coin des Amen"(2024) ; "Stockholm" feat Fiks' Navio et Rocé (2023)Extraits de l'album 19h07 + Bonus Edition (Synth-Axe / Modulor – 2016) : "Pour la musique svp" ; "Une voix dans ma tête" ; "Intro (à la Dizzy)" : "Dans mes veines" feat Supa & RocéExtraits de l'album 19h07 (Synth-Axe / Modulor – 2015) : "La Spirale" feat Rocé ; "Longueur d'onde" ; "Pas de Bol" ; "Is Everything Right" ; "Sankara" ; "La Barbe de Morgan Freeman" ; "Skinhead aux Cheveux Longs" ; "Tous les 25 ans" ; "Capoeira Verbal "; "À Quel point (libre)"Extrait de la compilation Explicit DixHuit : La Réunion Des MC's Du XVIIIème Arrondissement (Mkm Prod – 2003) : "Aux disparus : outro"Extrait de la compilation Liaisons Dangereuses (Virgin - 1998) : "Janis" par MC Jean Gab'1 x JP Manova x Pitchou Et aussi :"Dans ma ruche" par Arsenik x JP Manova ; "1 pour la plume (version équipe)" par  Flynt x Ekoue x JP Mapaula x Mokless ; "Barbes" par FFF ; "Gangster Moderne" et "Bouge de là" par MC Solaar ; "Actuel" par Rocé x JP Manova ; "Rap sé on spò" par Tar JeeJournaliste : Hortense VolleRéalisation : Benjamin SarraliéMixage 3D en Dolby ATMOS pour une écoute immersive au casque : Jérémie BessetResponsable d'unité de production FMM – RFI Labo : Xavier Gibert  

47,282 of you aren't very cool. Co-Founder and President of Media1, John Fiksdal joins the show to break down the voter turnout and share some views. Congrats to Tony and HOOOTT Goss for being crowned the Election Calcutta Champs. Schoenbeck pronunciations. Lower turnout than expected in SD. Tight District races. Lt Gov Schoenbeck?! @Fiks, @JakeSchoenbeck, @DakotaTowhHall (Recorded 11-7-24) Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Ca po ndodh ne kishen ortodokse? Fiks fare solli historine e nje prifti qe megjithes me grua ne shtepi, kishte gjetur nje dashnore. Tani dashnorja qe shkaterroi familjene e saj per priftin, shkoi te fiksi per te shkaterruar familjen e priftit dhe karrieren e tij prifterore shume vjecare. Lushnja nuk e meriton kete skandal pas ngritjes se emrit te qytetit qe i beri ronaldo dhe Kiara. Komentuam edhe disa video qe sdo donit te vdisnit pa i degjuar.Ti vetem degjo podcastin dhe na mbeshtet ne Patreon. Duke na qerasur me nje kafe ne muaj ju siguroni vazhdimesine e ketij podcasti. Parate do shkojne per te ndihmuar kishen ortodokse qe edhe kesaj here nuk mundi dot te fshehe nje skandal.

Stāsta Latvijas piļu un muižu asociācijas prezidents Roberts Grinbergs  Mūsdienās bieži vien mēs vārdu “muiža” asociējam tikai ar vienu ēku – muižnieka dzīvojamo māju jeb kungu māju, vai citkārt sauktu par pili. Bet patiesībā muiža ir administratīvi saimnieciska un teritoriāla vienība, kas sevī ietver īpašumā esošās zemes un mežus, ļaudis un ēkas. Muižas centrālajā apbūvē, apkārt kungu mājai parasti bija izvietotas saimniecības ēkas – staļļi un ratnīca, kur par zirgu labsajūtu gādāja zirgu puiši ar pienākumu uzturēt kārtībā arī ratus un kamanas. Līdzās bija arī kalpu dzīvojamā māja, klēts un kūtis govīm un sīklopiem. Lielākajās muižās bija atsevišķas dzīvojamās ēkas arī dienestniekiem –  muižas pārvaldnieka māja, ārsta māja, dārznieka māja un kalēja māja. Saimniecības ēku pudurī bija siernīcas un smēde. Mūsdienām šķietami eksotiskas būves, kas tobrīd bija pašsaprotamas – oranžērija, fazānu māja, teātra māja, medību suņu stallis un hipodroms. Muižās nereti notika arī rūpnieciskā ražošana, ko nodrošināja papīrfabrikas, sīrupfabrikas, spirta un alus brūži, kā arī zāģu dzirnavas kokmateriālu apstrādei. Kā garīgās pasaules stiprinātāji bija dievnami un zemnieku skolas, bet laicīgās dzīves remdinātāji bija krogi, kas muižās bija pat vairāki.  Muižu saimniecības ērtākai pārvaldīšanai teritorija tika dalīta mazākās vienībās tās iedalot pusmuižās, kas bija autonomas lielsaimniecības ar zemi, apbūvi un cilvēkiem. Mežiem bagātos apvidos veidoja atsevišķas meža muižas, kur sava saimniecība bija mežkungam, kura pakļautībā bija mežsargi, kas pārraudzīja muižas mežus. Tāpat arī mācītājam bija sava atsevišķa saimniecība, ko dēvēja par mācītājmuižu.   Pēc teritorijas platības Baltijā lielākā muiža bijusi Dundaga ar četrām draudzes baznīcām, ko no vienas puses ieskāva Baltijas jūra, bet iekšzemē – plašie meži un purvi. Muižas saimniecība bija sadalīta vienpadsmit pusmuižās, bet ceļmalās slējās astoņi krogi. 18. gadsimta sākumā redzams, ka daļa muižnieku dzīvojamās mājas vēl līdzinās zemnieku celtajām koka guļbūvēm. Līdz mūsdienām no tām saglabājušās gan tikai dažas, jo tās modernizējot tika nojauktas vai radikāli pārbūvētas, kā tas noticis, piemēram, Bērvircavas muižas gadījumā. Un tikai līdz ar Kurzemes hercoga galma nestajām Eiropas līmeņa idejām mākslā un arhitektūrā, muižnieki sāka tiekties pēc līdzvērtīgas greznības, būvējot savas rezidences. Starp masīvajām viduslaiku mūra būvēm un nelielajām koka ēkām kā rets izņēmums 18. gadsimta sākumā ar Eiropas līmenim atbilstošu barokālu apbūvi izceļama ir fon Bēru dzimtas būvētā Zlēku muiža. Kurzemes hercogu Bīronu būvētā Jelgavas un Rundāles pils neapšaubāmi ir ierindojamas starp Eiropas izcilākajiem arhitektūras un mākslas sasniegumiem piļu un muižu arhitektūrā. Turklāt Jelgavas pils arī sava izmēra dēļ ir ierindojama starp Eiropas lielākajam rezidencēm. Pēc nemitīgiem gadsimtu satricinājumiem, 19. gadsimta beigas Latvijas teritoriju iezīmē kā precīzi sadalītu un ainaviski izcili veidotu, bet tad postošā 1905. gada revolūcija iznīcināja 117 muižu kungu mājas un pilis, kas jau bija kā pirmais gadsimta sākuma trieciens, kad zuda izcilas mākslas vērtības no muižnieku dzimtu kolekcijām. Lai arī dažas no izpostītajām kungu mājām dažu gadu laikā tika atjaunotas vai uzbūvētas no jauna, tomēr to mūžs nebija ilgs, jo drīz vien tās izpostīja Pirmais pasaules karš, kas kultūras mantojumam Latvijas teritorijā nesa lielākos postījumus Eiropā. Tad sekoja agrārā reforma, kas muižas pakārtoja citai funkcionalitātei, līdz Padomju okupācija tās iznīcināja pavisam. Fiksējot 19. un 20. gadsimta miju, skaitliski tiek vērtēts, ka Kurzemē un Zemgalē kopā bija 324, Vidzemē 934 un Latgalē 232 muižu saimniecības. Šodien no tā saglabājusies tikai arhitektoniska čaula, kuru sargājam kā paraugu un piepildām ar jaunu saturu.

Çdo mëngjes zgjohuni me “Wake Up”, programi i njëkohshëm radio-televiziv i “Top Channel” e “Top Albania Radio”, në thelb ka përcjelljen e informacionit më të nevojshëm për mëngjesin. Në “Wake Up” gjeni leximin e gazetave, analiza të ndryshme, informacione utilitare, këmbimin valuator, parashikimin e motit, biseda me të ftuarit në studio për tema të aktualitetit, nga jeta e përditshme urbane e deri tek arti dhe spektakli si dhe personazhe interesantë. Zgjimi në “Wake Up” është ritmik dhe me buzëqeshje. Gjatë tri orëve të transmetimit, na shoqëron edhe muzika më e mirë, e huaj dhe shqiptare. 

AM 1390

Ik los de lente wel op. Ik fiks de dagen van wintertrui. // Tekst, stem, edit: Jonna ter Veer. // Muziek: Louis Island - Cloud 9. Leader: Scootie Wob - No Dub.

Du har sikkert rutiner for vårpuss i hus og heim. Hvorfor ikke ta med deg rutinene på ditt eget nettsted også?Du er sikkert enig i at et godt vedlikeholdt hjem er viktig, og at vårpussen er en viktig rutine som hjelper deg å holde det du har godt i stand. Men visste du at det kan være nyttig å gjøre en vårrengjøring av nettsiden din også?I denne podcasten får du fem tips til vårrengjøringsrutiner av nettstedet ditt.Lyst på flere smarte tips og gode råd etter å ha hørt på denne episoden av podcasten? Sjekk ut fagbloggen RAUS.Som vanlig: har du ønsker eller tips om tema du synes vi bør snakke om i podcasten - send oss en dm på Instagram.HausPodden er en del av konseptet RAUS, der fagfolka i Haus Byrå gir deg smarte tips og gode råd om hvordan du kan bruke design, teknologi og innhold for å nå små og store mål for bedriften du jobber i.Vi snakker blant annet om hvordan du kan bruke design smart, gir deg generelle markedsføringstips, forteller hvilke grep du kan ta for å få en god nettside, og gir deg tips om hvordan du kan bruke ulike former for digital markedsføring for å få flere kunder. Med jevne mellomrom får du også høre historier fra bedrifter som deler raust av sine erfaringer på veien fram mot de målene akkurat de har satt seg.Vertskap for dagens podcastepisode er Tormod Sperstad, som sammen med gode kollegaer i Haus Byrå skaper verdi for deg som kunde med design, rådgivning, teknologi og innhold. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

Kunstig intelligens er i vinden som aldri før, og omsider har den blitt implementert i helsetjenestene. I dag har vi besøk av Betina Gallis og Line Tveiten fra Vestre Viken og prosjektet “kunstig intelligens i bildediagnostikk”. I august 2023 rullet de ut KI-løsningen til ordinær klinisk drift. For pasientene vil det bety raskere og mer effektive pasientforløp, og for de ansatte betyr det at ressurser frigjøres, og det blir bedre kapasitet på legevakt og akuttmottak. Men hvordan fikk de implementert KI så fort? Hvor går "KI-toget" og hva har Line og Betina å si om deres nye KI-leger?

Kāda būs jaunā stacija? Vai no tās vispār varēs aizbraukt uz Viļņu, Tallinu vai Berlīni? Ko viņi tur tik ilgi ceļ? Tik daudz jautājumu, tik maz iespēju kaut ko saskatīt aiz žoga, kas ieskauj būvlaukumu un sastatņu meža. Un arī topošās stacijas aprises nepārtraukti mainās. Un drīz te būs tuneļi, kur dienasgaisma vairs neiespīdēs nekad. Tieši tāpēc paši cēlēji katru vakaru būvlaukumu pārlido ar dronu. Fiksējot mirkļus, kas mainās. Katru stundu. Katru dienu.

Të ftuara në emisionin “Pardon My French” kanë qenë velinat e Fiks Fare, Marinela Bici dhe Kejsi Kokeri. Bukuroshet kanë zbuluar më shumë rreth eksperiencës së tyre në emisionin investigativ dhe kanë zbuluar më shumë detaje në lidhje me jetën e tyre personale dhe jo vetëm…

Wersja wideo dostępna na YouTube Powered by Firstory Hosting

Norsk skole har tradisjonelt vært gode på å ivareta fellesskapet. Hvordan kan vi ta vare på fellesskapet i teknologirike omgivelser? Hvordan differensierer vi godt? Lærerne Kristian og Merete kommer innom. Kristian underviser i engelsk og samfunnsfag på 10. trinn Haugjordet ungdomsskole, mens Merete underviser i norsk og naturfag på 9. trinn på Landøya skole i Asker. Professor Øystein Gilje er professor og blant annet faglig leder i FIKS. Become a member at https://plus.acast.com/s/et-bedre-skole-norge. Hosted on Acast. See acast.com/privacy for more information.

396b Vita Dei Woordskool

Laatst kreeg ik de vraag hoe ik om ging met productiviteit en uitstelgedrag. Want hoe kan het toch dat we de ene dag ON FIRE zijn en niet willen stoppen met werken, terwijl we de andere dag liever niks doen en gaan Netflixen.Je hoor het allemaal in deze podcastaflevering.Wil je meer van me horen? Volg me op Instagram: https://www.instagram.com/dutchdigitalnomad.nl/ 

Musik som fiksérbillede - det bliver kaldt et og alligevel er noget andet. En mazurka med en helt anden tone, en milonga man ikke kan danse til og hårde fødselsveer, som bliver til den klareste klang. En mand, der lyder både som mand og kvinde, og sæsonmusik, der kan spilles året rundt. Vært: Katrine Ring. www.dr.dk/p2

See omnystudio.com/listener for privacy information.

Selv lærere må lære, det vil si holde seg faglig oppdatert. Men når og hvordan gjør de det? Og hvordan manøvrer de i overfloden av informasjon som finnes der ute? I denne episoden hører du Eli Tronsmo, postdoktor ved Institutt for lærerutdanning og skoleforskning (ILS) og Siv Jacobsen, tidligere skoleleder og nå seniorrådgiver i enheten Forskning, innovasjon og kompetanseheving i skolen (FIKS), begge fra Universitetet i Oslo. Programleder er Monica Bjermeland, produsent Shane Colvin og researcher Vilde Bjørnødegård.

Deze aflevering verbazen we ons over het fenomeen van parkeerplaatsen voor vrouwen en bizar slechte plannen waarbij algoritmes bepalen of je voor een normale prijs een huis mag huren of niet. Het is The Matrix gone wrong. Verder verschillen we van mening als het gaat om recensies schrijven maar vinden we elkaar weer bij het concept van discussiëren op de socials: gênant. Wat is LinkedIn voor app en is dit de plek om werk en privé te laten samenkomen? Gelukkig zijn er nog mooie verfraaiingen in Utrecht om de mood te verlichten en sluiten we af met een knaller van een Landmassa zomerhit. Na deze aflevering zal jouw Spotify afspeellijst nooit meer hetzelfde zijn. Shownotes Vrouwenparkeerplaatsen, Wikipedia: https://de.wikipedia.org/wiki/Frauenparkplatz Ook starter kan straks in de Houthavens wonen, maar eerst bepaalt een algoritme wie je huisgenoot wordt, Het Parool: https://www.parool.nl/amsterdam/ook-starter-kan-straks-in-de-houthavens-wonen-maar-eerst-bepaalt-een-algoritme-wie-je-huisgenoot-wordt~b62968b9/?utm_source=link&utm_medium=app&utm_campaign=shared%20content&utm_content=free AD over City Canvas, muurschilderingen in Utrecht: https://www.ad.nl/utrecht/de-stad-als-canvas-utrechtse-kunstenaars-vrolijken-wijken-op-met-kleurrijke-werken~afefaf9ff/ Bernard Hulsman over het Jaarboek in NRC: https://www.nrc.nl/nieuws/2022/07/19/redactie-van-jaarboek-architectuur-kiest-voor-eigen-werk-dat-hoort-ondenkbaar-te-zijn-a4136832 Instagram-pagina Ministerie van VROM: https://www.instagram.com/ministerie_van_vrom/ Paul Sinha, Nieuwbouwwijk, Spotify: https://open.spotify.com/track/5OLNztR9U46QzuLoZVFka3?si=212c75795c6e4484

ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi ierašanās Taivānā ir izprovocējusi pamatīgu spriedzi Savienoto Valstu un Ķīnas attiecībās. Ķīnas armija solījusi veikt mērķtiecīgas militārās darbības. Baltais nams brīdinājis, ka provokāciju gadījumā nepaliks atbildi parādā. Starptautiskie analītiķi saka, ka šobrīd ir grūti prognozēt visas iespējamās šīs vizītes sekas. Par Ķīnu pēdējā laikā esam mazāk runājuši, bet ir vērts runāt gan par ekonomisko situāciju valstī, gan arī par politisko spriedzi, jo būtībā arī Ķīnā ir gaidāmas vēlēšanas, ja to tā varētu nosaukt. Arī Ukrainas kara kontekstā Ķīnu ir vērts pieminēt. Aktualitātes komentē Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja Una Aleksandra Bērziņa Čerenkova un politologs Andis Kudors. Tomēr. Nensija Pelosi apmeklē Taivānu Taivāna kā „de facto” neatkarīga valsts izveidojās 1949. gadā, kad uz šo salu pēc zaudējuma pilsoņkarā pārcēlās Ķīnas nacionālistu, respektīvi, nekomunistiskā valdība. Kamēr kontinentālajā Ķīnā uzvarējušie komunisti izveidoja Ķīnas Tautas republiku, Taivāna pirmajās aukstā kara desmitgadēs turpināja oficiāli pārstāvēt ķīniešu nāciju Apvienoto Nāciju organizācijā un uzturēt diplomātiskās attiecības ar vairumu pasaules valstu. Tomēr stāvoklis mainījās 1971. gadā, kad ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, kas vietu organizācijā nodeva Pekinas komunistiskajai valdībai, savukārt Taivāna zaudēja jebkādu statusu šai organizācijā. Tāpat arī praktiski visās citās starptautiskajās organizācijās Taipejas valdībai nav oficiāla statusa, un Ķīnas Tautas republika pastāvīgi asi reaģē uz jebkādiem mēģinājumiem iedibināt oficiālas attiecības ar Taipeju. Arī Savienotās Valstis 1979. gadā atzina Pekinas valdību par oficiālo Ķīnas valsts varu un Taivānu – par Ķīnas sastāvdaļu, pārtraucot oficiālas diplomātiskās attiecības ar Taipeju. Tomēr ASV neatzīst Pekinas suverenitāti pār Taivānu, un īpašs likums nosaka Amerikas pienākumu atbalstīt Taivānas aizsardzību. Tas gan, savukārt, nenozīmē militārās iesaistes garantijas gadījumā, ja Ķīna uzsāktu iebrukumu. Savienotās Valstis šai ziņā piekopj t.s. „stratēģiskās divdomības” politiku, uzturot spēkā militārās iejaukšanās iespēju. Jebkuru oficiālu vizīti Taivānā Ķīna uztver kā savas suverenitātes pārkāpumu, tāpēc kad pirms apmēram mēneša izpaudās ziņas, ka Savienoto Valstu Kongresa apakšpalātas priekšsēdētāja Nensija Pelosi savas Austrumāzijas tūres laikā varētu apmeklēt Taivānu, Pekina reaģēja ļoti asi. Oficiālā līmenī tika piesaukta Ķīnas militāro spēku gatavība valsts suverenitātes aizstāvēšanai, savukārt presē un sociālajos tīklos izskanēja atklāti aicinājumi notriekt lidmašīnu, ar kuru Nensija Pelosi mēģinātu ierasties Taivānā. Tuvojoties iespējamajam vizītes datumam, Savienoto Valstu prezidentam Džo Baidenam bija vairāk nekā divas stundas ilga telefonsaruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu. Oficiāli publicētajā Nensijas Pelosi brauciena grafikā Taivāna nebija iekļauta, tāpēc līdz pēdējam brīdim turpinājās minējumi, vai vizīte notiks, un kā uz to reaģēs Ķīna. Uz pirmo jautājumu tika atbildēts vakar vakarā, kad lidmašīna ar augsto ASV amatpersonu nolaidās Taipejas lidostā. Šodien, 3. augustā, Nensija Pelosi vispirms tikusies ar Taivānas parlamenta vicespīkeru Cai Čīčenu, bet pēc tam ar valsts galvu – prezidenti Cai Inveņu, no kuras rokām saņēmusi augstāko Taivānas valsts apbalvojumu – Labvēlīgo Padebešu ordeni. Kas attiecas uz Pekinas reakciju, tad tā pagaidām izpaužas kā skarba retorika un militārās mācības, kuras sarīkotas visās Taivānai pieguļošajās jūrās un Ķīnas cietzemē iepretim salai. Fiksēta Ķīnas gaisa spēku iznīcinātāju ielidošana Taivānas gaisa kontroles zonā. Ķīna un Savienotās Valstis globālajā pretstāvē un sasaistē Savienoto Valstu Kongresa apakšpalātas priekšsēdētājas Nensijas Pelosi šodienas vizīte Taivānā radījusi jaunas bažās par iespējamo konfrontācijas saasināšanos starp ASV un Ķīnas Tautas republiku. Šīs attiecības jau tā nav spožas, ciktāl pēdējās desmitgadēs, pieaugot Ķīnas ekonomiskajai un arī militārajai jaudai, tās ietekmei starptautiskajā arēnā, arvien biežāk izskan pieļāvumi, ka pasaulē veidojas jauna aukstā kara situācija, kur Pekina un Vašingtona kļūs par pretēju naidīgu nometņu centrālajām asīm. Šāds scenārijs nepārprotami šķiet ļoti iedvesmojošs Krievijā, kura jau steigusies paust savu nosodījumu Nensijas Pelosi vizītei. Prezidenta Donalda Trampa administrācijas tarifu politika noveda pie tirdzniecības kara situācijas starp abām lielākajām planētas ekonomikām. To gan nedaudz mīkstināja 2020. gada janvārī parakstītā tirdzniecības vienošanās, taču pandēmijas situācijas dēļ Ķīna tā arī nav izpildījusi šīs vienošanās paredzēto amerikāņu preču importa palielinājumu. Tajā pat laikā pēdējos gados strauji audzis Ķīnas un Krievijas tirdzniecības un investīciju apjoms. Pērngad vien tirdzniecības apgrozījums starp abām valstīm palielinājies apmēram par trešdaļu, tuvojoties 150 miljardiem dolāru. Domājams ka šogad, kad liela daļa Krievijas energoresursu eksporta tiek pārorientēta uz Āzijas tirgu, šis kāpums turpināsies. No otras puses, Krievija šai ziņā vēl tālu atpaliek no Savienotajām Valstīm, kuru tirdzniecības kopapjoms ar Ķīnu pērngad pārsniedza 650 miljardus dolāru, praktiski sasniedzot līmeni pirms prezidenta Trampa uzsāktā tarifu kara. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā šogad aktualizējis arī jautājumu par iespējamo Ķīnas un Krievijas militāro sadarbību. Šāda sadarbība pastāv jau kopš pagājušā gadsimta nogales, un sākotnēji Ķīna šais attiecībās bija „jaunākā partnera” lomā, iegūstot no Krievijas padomju militārās tehnoloģijas. Pagājušajās desmitgadēs abu valstu militāri tehnoloģiskās iespējas lielā mērā izlīdzinājušās, un tagad galvenais jautājums ir – vai Ķīna nevar kļūt par mūsdienīgākas militārās tehnikas piegādātāju Krievijai. Kā atklājusi karadarbība Ukrainā, Krievijas mūsdienīga bruņojuma resursi nav īpaši lieli. Tomēr ir skaidrs, ka ja atklātos šāds Pekinas atbalsts Kremlim, pret Ķīnu tiktu vērstas nopietnas rietumvalstu sankcijas. Kā zināms, baidoties tikt pakļauti Rietumu sankcijām, daudzi Ķīnas finanšu uzņēmumi līdz šim vairījušies pārkāpt Krievijai noteiktos ierobežojumus. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Kenneth & Patricias ærlige podcasts. Har du et problem, så fiks det. I stedet for at gå og klynke over at du har modstand på resultatet af dine handlinger. Træd ind i din power! En dårlig strategi er i hvert fald at gå og fortælle sig selv hvor svært det er at få et andet resultat - det gør ingenting nemmere. Slut fred med dine valg - eller fiks det. (med fare for at Patricia bliver en lille smule skrap i dag)

Læring foregår i både formelle og uformelle situasjoner og på tvers. Begge er like viktig for elevenes læring. Men hva er egentlig læringsidentitet - og hvordan utvikles den? Øystein Gilje er professor i pedagogikk ved Universitetet i Oslo og faglig leder av FIKS. Nå er han aktuell med boka "Læringsidentitet" (Universitetsforlaget, 2022). Hva er pedagogikk? Trenger begrepet en utvidelse for å favne den tiden vi lever i nå? Hva er det som definerer formell utdanning og læring? Hva er læringsidentitet? Hva er frihetsgrader?Dette er spørsmål vi forsøker å besvare i ukens episode av Rekk opp hånda.

Hvordan får man til en endring med 500 lærere på ett år? Det får du vite i denne episoden. I Larvik samarbeidet FIKS og Larviksskolen om å skape et opplegg for å øke lærernes digitale kompetanse. 35 digitalpedagoger utviklet spennende workshops som lærerne kunne melde seg på etter eget ønske. Etter workshopsene var gjennomført, delte lærerne erfaringer innad på egen skolen. En undersøkelse i etterkant av opplegget viser at 93 % av alle lærerne opplever å ha fått oppdatert sin kompetanse. Det kan se ut som om det er mulig å gjøre store kvalitetsforbedringer på kortere tid enn vi er vant til i Skole-Norge. Become a member at https://plus.acast.com/s/et-bedre-skole-norge. Our GDPR privacy policy was updated on August 8, 2022. Visit acast.com/privacy for more information.

Ukens barmeny: Hvordan påvirker Russlands invasjon av Ukraina energiomstillingen i Europa? Og hvilken betydning vil det få for energistormakten Norge? Dette hyperaktuelle temaet er hovedretten på barmenyen når Fornybaren får besøk av Sverre Alvik, som er forskningsleder for energiomstilling i DNV (tidligere kjent som Det Norske Veritas). Hvert år lanserer DNV rapporten "Energy Transition Outlook" - og nylig har Sverre & co lansert en tilleggsrapport om hvordan krigen i Ukraina vil påvirke energiomstillingen i Europa.I tillegg har Aslak med seg nyheter fra det sagnomsuste energibyrået Acer, som nylig har analysert det europeiske kraftmarkedet.Strømsnadder: Fiks din egen forbrukerelektronikk! See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

Conversamos con Axel, quien compone, produce, escribe y canta sus canciones. En el show del Lolla va a subirse su tío Lisandro Fiks a tocar el contrabajo --- Send in a voice message: https://anchor.fm/urbanaplayfm/message

Žurnālists Ģirts Salmgriezis ilgus gadus ir strādājis dažādos medijos, kopš 2007. gada viņš strādā Eiropas Parlamentā, ir sarakstījis grāmatu „Briseles pastkartes”. Grāmata ir arī viņa sajūtu fiksācija aizvērtā un pusatvērtā pasaulē. Saruna ar Ģirtu Salmgriezi par Briseli un Auci, drukātā vārda burvību, pandēmijas un ģeopolitiskās situācijas radīto neziņas sajūtu, izjūtu kokteili un uzticēšanos profesionāļiem, veidojot „Briseles pastkaršu” izdevumu. "Tas sākās gandrīz pirms diviem gadiem, kad mūsu ierastās dzīves reāli pārtrūka. Es sāku atkal rakstīt," stāstu par grāmatas tapšanu sāk Ģirts Salmgriezis. Pēc žurnālista gaitu noslēguma darbā Eiropas Parlamentā Briselē teksti vairāk saistīti ar darbu, ar likumdošanu.  "Tad vienā brīdī izdomāju, ka jāsāk vairāk rakstīt," turpina Ģirts Salmgriezis. "Situācija bija tāda, ka draugi man uzdāvināja iespēju izgatavot sev tīkamas smaržas vienā laboratorijā Briselē. Izdarīju. Biju sajūsmināts par procesu, kā tas notika. Laikam jau ir tā, ka vairākiem rakstniekiem ir nepieciešamas bohēmas naktis, dārgi franču vīni, labi cigāri, man, lai sāktu rakstīt, pietika iesmaržoties ar labām smaržām. Nejauši šo piedzīvojumu ieklabināju "sejas grāmatā" jeb "Facebook" un tā aizsākās šī rakstīšana katru nedēļu." Cilvēki mudināja uzrakstīto likt grāmatā un ja jau "Facebook" saka, tā arī ir jādara. Fragmentus no „Briseles pastkartēm” varēs dzirdēt raidījumā Radio mazā lasītava.  

Hva mener vi med digitalisering? Hva innebærer det for skolen? Er digitalsering en "usynlig" skolereform? Fører digitalisering til bedre læring? GrunnDig er et nytt forskningsprosjekt som skal besvare spørsmålet "hva vet vi om digitalisering skolen - og hvor skal vi?" Forskningsprosjekt skal gi lærere, skoleeiere og beslutningstakere svar på hvor vi står og hva som er veien videre i digitalisering i den norske grunnopplæringen. Øystein Gilje er professor i pedagogikk og fagleder ved FIKS (forskning, innovasjon og kompetanseutvikling i skolen) ved Universitetet i Oslo. Debatten om digitalisering fortsetter i Rehh opp hånda!

JULESPESIAL! Vi har kneppa på oss finstasen og inviterer til juleavslutning :) Nissen kommer også selvfølgelig, men hvem skjuler seg bak maska? Det blir både gammel og ny Nintendoaction i årets siste episode, da vi snakker om Balloon fight og Mario Party Superstars. Vi har også sett filmen 8-bit Christmas. Fiks deg en gløgg og noen pepperkakker, å bli med på juleavslutningen til Retrotimen. Podkasten for deg som trenger en pause fra voksenlivet!Støtt oss på Patreon: https://www.patreon.com/retrotimenFølg oss på Spotify: https://open.spotify.com/show/5zGwZLI4M6OVUzzMuu3Qqk...Bli med på vår discord server: https://discord.gg/CKPw9KRmDFSupport this show http://supporter.acast.com/retrotimen. See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

Stāsta literatūrzinātnieks, LU emeritētais profesors un grāmatizdevējs Viesturs Vecgrāvis Vai zini, ka Jānis Poruks bija viens no pirmajiem latviešu literātiem, kuri pieslēdzās pasaules literatūras procesiem un savā laikā nofiksēja to, par ko rakstīja tādi pasaules slaveni autori kā Knuts Hamsuns, Moriss Māterlinks un galvenokārt Francs Kafka - proti, kas notiek ar cilvēku pārmaiņu laikos?

Viena no atziņām, ko DIENA PĒC | VESELĪBA autors Kaspars Vendelis paņēma no sarunas ar psiholoģi un seksualitātes pētnieci Kristīni Balodi, ir tā, ka mēs esam mainīgi, ar mums notiek transformācijas, un, tā kā mēs esam apzinātas būtnes, mēs varam piedzīvot šis transformācijas ļoti apzināti un nodoties tām. Un būs tikai labāk, ja mēs šīs izmaiņas atpazīsim, dzīvosim tām līdzi, cienīsim tās, un dzīvosim saskaņā ar dabas likumiem. Šajā sērijā runā par seksu. Daudz.Support the show (http://www.dienapec.lv)

Axel Fiks publicó Amante Moderno, su álbum debut, y además de escucharlo, disfrutarlo y charlar al respecto, le preguntamos al artista todas las dudas que teníamos sobre el disco y nos recolectamos bocha de data. Lara91k lanzó 'Pegaita', un reggeaton marihuano que anticipa su primer disco, y nos dejamos llevar por este temazo que estará polulando todas nuestras playlist de primavera. Cajú es un músico y productor para prestarle atención. Recomendamos su primer álbum y nos adentramos en 'Floto', su nueva propuesta que también anticipa un nuevo trabajo de estudio editado por Indie Folks. TRACKLIST COMPLETO DEL PROGRAMA: Lara91k - 'Pegaita'Axel Fiks - Amante Moderno (2021)Cajú - 'Floto' LINKS DATEROS: Videoclip Lara91k 'Pegaita'Axel Fiks - Idilio (2018) mixtapeCajú - Astrology Went Stupid (2018) Seguinos y escuchanos en Spotify: NUESTRA PLAYLIST CON LO QUE SUENA EN EL PROGRAMA Conecta con Rocktails en Instagram. Escucha nuestros podcasts.

Jevgenij Fiks se narodil v Moskvě v roce 1972 a od roku 1994 žije a pracuje v New Yorku. Ve své tvorbě se věnuje post-sovětskému dialogu a problematice LGBTQ+. Výstava „Plješka-Birobidžan“, která je k vidění v galerii Artivist Lab propojuje historický koncept Židovské autonomní oblasti s fiktivním příběhem skupiny sovětských homosexuálů, kteří v roce 1934 cestovali z Moskvy do Birobidžanu. Tato výstava reflektuje opětovnou kriminalizaci homosexuality v Sovětském svazu a vznikla u příležitosti Prague Pride. Součástí výstavy je Sovětský moskevský jidiš-gay slovník, který vydalo nakladatelství Cicada Press. Tento podcast je v angličtině. Autoři: Shlomi Yaffe a Tamara Moyzes, Artivist Lab Nahráno ve studiu Mr. Wombat Postprodukce: Roman Štětina Produkce, dramaturgie: Pavlína Šulcová

Fiksão sientifika? Robo? Filozofia?! Na epizodie de aoje no te fala dis y mut maj ma noj konvidada especial Catia Neto (Podcast Xintada) y filme de se vida "Blade Runner 2049". Imajina, noj e 3 kriol na 3 kontinente diferente y te fala de cinema na noj lingua! Katen koza maj sab! Entra y bo partilha es moment ma noj!!!!!!EDIÇÃO: XTORIA XTORIA PODCAST Y MULTIMIDIAPa kualker dika y sugestão bo pode manda um e-mail pa 2Kriolnahollywood@gmail.comSigi nox na Facebook: https://www.facebook.com/2kriolnahollywood y na Instagram: https://www.instagram.com/2kriolnahollywood/

This is the first test Podcast for the Sickness on the road. Having the beginning taken over by Terry who does a great job on a Sunday ride out, the second half is a snippet of the surprise birthday ride out for Fik organised by his wife Zeli. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/sportstersicknesspodcast/message

Hvilke forventninger stilles til ledere i skolen og hvordan kan man legge til rette for utvikling av ulike profesjonsfellesskap? I denne episoden møter du Kjell Evensen fra Senter for livslang læring i samtale med Eli Tronsmo. Hun deler sine betraktninger rundt disse spørsmålene. Eli arbeider som postdoktor i enheten FIKS ved  Universitetet i Oslo, hvor hun har forsket på læreres profesjonsfellesskap. Podkasten er produsert av Senter for livslang læring, fakultet for lærerutdanning og pedagogikk ved Høgskolen i Innlandet. 

Malin, le producteur spécialisé en rap, et Fycks, le rappeur jeune mais expérimenté, sont les deux membres du Palace Wang avec lesquels Olipage a enregistré le single "Spacelove". Ils discutent de comment Spacelove a été crée et comment le Palace Wang enregistre ses chansons : sous effet dans une garde-robe.

“Chica Acuario”, “Ojitos de md” y los comienzos de Axel en la música. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/urbanaplayfm/message

Hellow Gen Mudaa, Kali ini akan ada Savana dan Acha yang bakal ngobrol bareng sama kalian dan ngomongin tentang kenapa si banyak lagu tentang cinta ? Fiks si pasti penasaran bangett kaann, yuu simakkk podcastnyaaa, gogogogo Announcer : P. Savana & Acha | Producer : Debora Karyoko | Editor : Zahwa Amalia --- Send in a voice message: https://anchor.fm/rumah-tuan-cerak/message

Mentalità positiva con Mario Furlan e Fiks

KSP Moeldoko tak bisa berkelit lagi atas keterlibatannya dalam kudeta Partai Demokrat. KLB di kesenyapan The Hill, Sibolangit, Sumut menjadi saksi terpilihnya mantan Panglima TNI sebagai Ketum. DPP Demokrat pimpinan AHY menyebutnya sebagai KLB ilegal dan inkonstitusional, bahkan abal-abal, karena melanggar AD-ART. Yang jelas, ini KLB grasa-grusu alias buru-buru. Apa yang dikejar Moeldoko?

I mange år mente man, at der var en mystisk planet, der kredsede tæt om solen. Flere astronomer påstod at have set den, og planeten fik navnet Vulcan. Men da Albert Einstein kom på banen med relativitetsteorien, en ny radikal teori om tid, rum og tyngdekraft, forsvandt Vulcan med et puf, og verden blev aldrig den samme igen.   Dette er afsnit 6 af Informations serie, hvor vi fortæller naturvidenskaben forfra. Du kan også læse serien her. Du kan læse og høre serien i den rækkefølge, du foretrækker. 

Ons almal besef dit is nou die tyd om ons immuniteit op te bou, en dat maskers en sosiale distansie nie genoeg is om Covid 19 te voorkom nie. Geestelike fiksheid is 'n waardevolle en betekenisvolle manier om jouself te pantser teen veelvoudige siektes. Besoek gerus ons webtuiste vir volledige preek notas by https://hrco.co.za/preke/7-maniere-om-geestelik-fiks-te-bly/

Fiksér dit fokus på Jesus

Denne nissen har et godt tips til dere som ønsker dere snille barn til jul: Fiks det sjøl!

Trener przygotowania motorycznego Tomasz Fiks opowiada o specyfice treningu z koszykarzami oraz jak wygląda jego współpraca z Jarosławem Zyskowskim .Reprezentant polski oraz zawodnik hiszpańskiej ligi ACB RETAbet Bilbao Basket powie nam jak sie szykował do gry w Hiszpanii oraz co u niego słychać.

I denne epsioden snakker vi om elevaktivitet, elvemedvirkning og elevidentitet. Bjørn Bolstad er seniorrådgiver ved FIKS på Universitetet i Oslo. FIKS står for forskning, innovasjon og kompetanseutvikling i skolen. Han har tidligere vært rektor på Ringstabekk ungdomsskole i Bærum og gjest i tidligere episoder og snakket om både skoleutvikling og dybdelæring.

Lucí­a Tacchetti publicó su disco ELETÉ, quedamos fascinados y le preguntamos sobre este altísimo momento de su carrera. También recorrimos el álbum en búsqueda de detalles y los elementos que más nos llamaron la atención. Nunca pensamos que íbamos a escuchar a los Locoplaya en modo nostalgia, descubrimos "El Paisaje" y nos adentramos en el videoclip de la mano de Álvar Alonso, su director. Descorchamos un vinito en honor a lo nuevo de Axel Fiks: "Niño Amor", y nos metimos con algunas referencias de la canción y una versión anterior de la misma. Nos fuimos de gira con Duki en "Sold Out Dates", nos dieron muchas ganas de amontonamiento y situación de show en vivo, y compartimos una joyita: Modo Diablo de tour por la Argentina profunda a comienzos de 2018, con muchos menos tatuajes -y escenarios- encima que ahora. También descubrimos la música de Eli Almic con "No Era Una Pavada", una artista uruguaya increíble que nos conquistó desde el primer momento que la escuchamos. Beat jazzero, scratches y más. TRACKLIST COMPLETO DEL PROGRAMA: Lucía Tacchetti - ApagónEli Almic - No Era Una Pavada Duki - Sold Out DatesAxel Fiks - Niño AmorLocoplaya - El Paisaje LINKS DATEROS: NUESTRA PLAYLIST CON LO QUE SUENA EN EL PROGRAMA

Ketua DPC Gerindra kab Sukabumi, Yudha Sukmagara, " ....takut amat sih pasangan AMAN maju Pilkada......" detikNews, Rabu, 9 September 2020 ] backsound : Ryu kittamiti news, Heroes Reborn, Alex Rufre --- This episode is sponsored by · Anchor: The easiest way to make a podcast. https://anchor.fm/app --- Send in a voice message: https://anchor.fm/cecep-zafar/message Support this podcast: https://anchor.fm/cecep-zafar/support

Pēteris Pildegovičs grāmatu "Mans Ķīnas stāsts" uzrakstījis dienasgrāmatas formā, viņš dalās ar saviem vērojumiem, kas radušies, gan strādājot par diplomātu Ķīnā, gan "Sjiņhua" aģentūrā, gan daudzajos ceļojumos pa Ķīnu, gan veidojot Lielo ķīniešu-latviešu vārdnīcu kopā ar sievu Gaļinu. Grāmatu "Mans Ķīnas stāsts" izdevis LU Akadēmiskais apgāds. Raidījumu atbalsta:

El cantante y compositor Axel Fiks charló con Moira Memma al aire de #OktubreFM (89.1) y le contó sobre el lanzamiento de 'Fiks Tape', lo que lo inspira artísticamente y todo lo que se viene.

Skattepakka til oljenæringa er rausere enn det vi selv gikk inn for, sier oljeselskap. - Når bransjen selv sier dette, må Arbeiderpartiet og Høyre forstå at skattepakka er det mest uansvarlige vi har sett i norsk politikk, sier Sv. Norge er vannlandet som gikk over bekken etter vind, mener professor som spør hvorfor vi ikke satser mer på vannkraft Landbruksminister Olaug Bollestad ber lokalpolitikere stanse nedbyggingen av landbruksjord. - Fiks det selv, svarer Senterpartiet - Bankene sitter igjen med for mye gevinst fra rentekuttet som skulle komme forbrukerne til gode, mener programleder i Luksusfellen Hallgeir Kvadsheim. - Vi vet ikke fasiten før i 2021, svarer Finans Norge.

Koronakrisen, stengte skoler, hjemmeundervisning via internett har preget denne denne våren og må ha vært et eldorado for skoleforskere. Nylig publiserte FIKS en artikkel med overskriften “Hva har vi lært om hjemmeskolen?” Det skal vi snakke om i denne episoden.Øystein Gilje er faglig leder av FIKS (Forskning, innovasjon og kompetanseutvikling i skolen) og professor i pedagogikk ved Universitetet i Oslo. Han har fulgt skolen under koronakrisen med argusøyne. Hva vet vi og hva vet vi ikke.

Pēdējos mēnešos daudz runā, kā koronavīruss un tā izraisītā slimība Covid-19 ietekmē cilvēkus, kā tas mainās, inficē citus un iet bojā. Ir konstatēta arī vīrusa klātbūtne dzīvnieku organismos, raidījuma uzmanības lokā Covid-19 klātbūtne apkārtējā vidē. Latvijas zinātnieki izstrādājuši metodi, kas palīdz noteikt koronavīrusa Covid-19 klātbūtni notekūdeņos un izplatību vidē. Ko tad var noteikt, kādu ainu atkāj pirmie dati un ko vēl par sabiedrību varam uzzināt, analizējot vielas, kas atrodamas notekūdeņos, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadītājs Tālis Juhna, Latvijas biomedicības pētījumu un studija centra vadošaia pētnieks Dāvis Frīdmanis un zinātniskā institūta "BIOR" vadītājs Aivars Bērziņš.   Bioekonomikas aktuālie jautājumi Viens no lielākajiem izaicinājumiem pasaulē ir, kā apmierināt pieprasījumu pēc pārtikas, enerģijas un ūdens, bet tajā pašā laikā radīt pēc iespējas mazāku ietekmi uz apkārtējo vidi. Paredzams, ka arī nākotnē šis uzdevums nekļūs mazāk aktuāls un pieprasījums tikai pieaugs, taču labi zinām, ka dabas resursi nav neizsmeļami. Te talkā nāk bioekonomika - mērķtiecīga zinātnieku un uzņēmēju sadarbība, lai daudz prasmīgāk izmantotu dabas dotos krājumus un nenodarītu kaitējumu videi. Stāsta Vides risinājumu institūta direktore Inese Suija-Markova.

Kultūrtelpa “Hanzas perons” un laikmetīgo skatuves mākslas notikumu sērija “Pārmija” aizsāk jaunu starpdisciplināru mākslas projektu “Turpinājums”, kura mērķis ir jaundarbu tapšana, bet to rezultāti skatītājiem būs novērtējami tad, kad situācija būs piemērotāka klātienes notikumiem. Kā uzskata projekta veidotāji, šis periods, kurā mēs turpinām dzīvot citādākā ikdienas modelī, ir vēsturisks ne tikai visai pasaulei, bet arī individuāli katram no mums. Tāpēc ikviens ir aicināts to fiksēt, lai vēlāk, esot jau nākamajā dzīves posmā, uz to varētu atskatīties un saprast, kam esam izgājuši cauri un kāds varētu būt turpinājums. Mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo bērniem līdz 10 gadu vecumam uzdos jautājumu “Kas ir skaistākais, ar ko esi saskāries?”, aicinot bērnus un vecākus sūtīt atbildes video un audio formātos. Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks un lektors Mārtiņš Daugulis meklēs atbildes uz jautājumu “Ko šodien uzskatām par normālu?”, sociālo mediju eksperte Agnija Grigule aicinās vienaudžus dalīties attiecību pieredzē sociālo tīklu laikmetā. Arhitekts Reinis Liepiņš meklēs atbildes par tēmu “Divi pasaules”, kur vienu pasauli veido budžeta turētāji, proti, valsts un pašvaldību darbinieki un otru,- budžeta pildītāji - privātuzņēmēji un darba ņēmēji. Klāvs Mellis, teātra apvienības “Kvadrifrons” režisors un aktieris, pētīs komunikācijas iespēju robežas Skype, Messenger un Zoom sarunās un sarakstēs. Māksliniece un scenogrāfe Katrīna Neiburga koncentrēsies uz bailēm un ieteikumiem, kā ar tām tikt galā. Savukārt komiķe, apvienības “Sieviešu stendaps” dalībniece Džemma Sudraba meklēs atbildi, kas ir mājas, jo, kā uzskata māksliniece, “šobrīd cilvēkiem ir nācies iepazīt telpu, kurā iepriekš viņi ir pavadījuši mazāko savas dzīves daļu, un to pašu – guļot.” Viena no projekta idejas autorēm un šībrīža vadītājām Ļena Fenstere stāsta, starpdisciplinārais projekts “Turpinājums” radās kā impulsīvs risinājums apstāklim, ka pandēmijas periods neļāva uzsākt iecerētās cikla “Pārmija” izrāžu sērijas, kuras bija ieplānots izrādīt martā un aprīlī. Tīmekļa vietnē Turpinajums.lv atrodama plašāka informācija par projekta gaitu un norisi. Savukārt, ja arī jūs uzrunā kāda no kuratoru pieteiktajām tēmām, atliek rakstīt vai sūtīt savu video vai audioierakstu uz adresi turpinajums@turpinajums.lv. Automātisku dalību projektā tas nenozīmēs, bet, varbūt tieši jūsu stāsts uzrunās kādu no piesaistītajiem kuratoriem.

Dog et forsinka skrap-opptak fra april. Uansett serveres en svart cabaret, hvor ingen namn på stortinget blir skjemt. Vi slår klubbeslag for kjerringbøker, Boing, og brevvenner. Fiks kingbolt og slingringsdyse, så spår vi mai for dere.

Latvijas pētnieki pirmoreiz pasaulē fiksējuši baktēriju šūnas sastāvdaļas – mikronodalījumu, kuram tālāk varētu būt plašs pielietojums jaunu vielu sintēzei vai toksisku vielu noārdīšanā. Ar šādu paziņojumu nesen kā klajā nāca Latvijas Universitāte. Kas ir šis mikronodalījums un ko šis atklājums nozīmē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Gints Kalniņš.   Baktēriju dzīvesstāsts Sīkas, ar aci neredzamas, kas atrodas it visur. Pieder pie prokariotiem jeb vienšūnas organismiem. Baktērijas var mums gan kaitēt, ja ierosina kādu infekciju, gan arī darboties mūsu labā, piemēram, pienskābās baktērijas. Kad baktērijas atklāja, kā tās iedalās, kā izskatās un vairojas stāsta Latvijas Universitātes  Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedras asociētā profesore Vizma Nikolajeva Pirmo reizi baktērijas atklāja 17. gs. 70. gados nīderlandietis Antonijs van Lēvenhuks, kurš tas nodēvēja par animacules – jeb maziem radījumiem, terminu baktērija 1828. gadā ieviesa vācu dabas pētnieks Kristiāns Gotfrīds Ērenbergs, atvasinot to no sengrieķu vārda bacteria – maza nūjiņa. Jā, minētie organismi izskatās gan kā nūjiņas, gan arī ir lodveida, gan ķekaros. Runājot par baktēriju dzīvības ilgumu, tās tāpat kā citi dzīvie organismi ir jūtīgas pret gaismu, temperatūru, mitrumu, un tieši tāpēc tās arī iet bojā atkarībā no to sugas, citas iznīdē saules gaisma, citas iet bojā karstumā vai aukstumā, citas nonāvē pārāk liels sausums.

Año 1971. Argentina era gobernada por el presidente de facto Alejandro Lanusse. La Sociedad Argentina de Autores y Compositores, conocida por todos como SADAIC, tomaba un examen a los músicos. Un examen que los acreditaba como miembro de la institución con derecho a cobrar por sus obras. Un día, se acercó un tal Luis Alberto Spinetta para rendir esa ridícula y burocrática evaluación de creatividad musical. En ese momento, tenía 21 años. El fundador de Almendra y autor de Muchacha ojos de papel reprobó el examen. Esta fue su respuesta al jurado de la evaluación. Lee el actor, director y músico Lisandro Fiks. ****** Al jurado de examen para la inscripción de socios de SADAIC. Estimados Rectores: ¡Quién de ustedes llora el sufrimiento eterno! ¿Qué sutileza irreal envuelve sus oídos gastados? Las circunstancias se redondean al conocerse los daños, pero nunca, desde mi hermoso corazón, al escupir sobre las músicas. Los días, es cierto, pasaron desde mi examen, los sonetos letrinosos con los que se pretendía la formalidad armónica de una canción original, que pudiese ser calificada por un jurado de eliminación, ni siquiera hubieran servido para un silencio ad libitum. ¿Qué pretende la mente corrompida cuando seduce a la inspiración profunda sólo para exhalar flatos onánicos desde el trono de un juicio musical? ¿Es que este tipo de úlceras van siendo ciertas a medida de sus respectivas esclavitudes, señores empleados de la música? Mi cerebro está totalmente intacto, puedo asegurarlo con mi risa. Cuando el viento rasga las equilibradas hojas de los paraísos de Buenos Aires, no hay quien disponga de compases, de puntillos milimétricos o de progresiones armónicas aptas para esa música. Ustedes deben destapar sus oídos, para destapar sus cerebros, cualquier revólver llegaría inexorablemente tarde. Luis Alberto Spinetta.

”Og de levede lykkeligt til deres dages ende.” Du kender den klassiske outtro, der markerer slutningen på et godt eventyr. Men eventyret er blot en af genrerne i den ældgamle historiefortællertradition. I dagens podcast genopliver vi fortællerkunsten og bevæger os over i den moderne disciplin: Storytelling. Storytelling en helt særlig type kommunikation og budskabsformidling. Så særlig, at vi tilegner den sin helt egen podcastepisode, hvor vi kaster disciplinen under lup – og gransker den fra det høje, strategiske helikopterperspektiv og helt ned i det mørke maskinrum. Og til at hjælpe os med genoplivningen har vi inviteret Thomas Rydahl i studiet. Han er nemlig en vaskeægte bestsellerforfatter, og han inviterer dig med ind i forfatterens skrivehjørne. Hvad får du ud af at lytte til episoden? Der er 3 gode grunde til, at du skal investere 43 minutter af dit liv på at lytte til denne podcast: FOR DET FØRSTE … … besvarer Thomas storytellingens tre vigtigste hv-spørgsmål: Hvad er storytelling (og hvad er en fortælling)? Hvad skal du med den? Og hvordan storytell'er du egentlig? FOR DET ANDET … … dykker vi ned i den kommercielle side af storytelling. For hvordan kan en organisation bruge storytelling strategisk? Det giver Thomas sit svar på – og så har han også taget et par eksempler med på gode og mindre gode virksomhedsfortællinger. FOR DET TREDJE … … får du en række værktøjer til at gå ud og arbejde med storytelling lige nu. Hvis vi skal afsløre nogle af dem, så glæd dig til at lære The Hollywood Method, hjemme-ude-hjemme-finten og opskriften på Storyshowing. For de travle: podcasten i overskrifter Har du kun tid til den korte overskriftsversion? Så skidt da. Men tag lige og giv podcasten et lyt senere så: #1 Storytelling er et fix Du er en god storytell'er, når din historie gør noget ved din modtager som menneske. Du kender det sikkert selv. Du ved, den suppevarme følelse du får i maven, når den grimme ælling vokser sig til en majestætisk svane i det klassiske H.C. Andersen-eventyr. For storytelling aktiverer modtagernes følelsesregister og forestillingsevne, og når det er rigtig godt, formår det faktisk at skabe oxytocin – et stof vores hjerne udskiller. Det er det, der gør, at du er villig til at bruge 10, 20, måske 30 timer på at læse en bog. Og det er det samme, der får dig til at tænke ”bare liiiige et afsnit mere”, når du er godt i gang med en ny Netflix-serie. Storytelling er et fix. #2 Show it, don't tell it ”De færreste benytter sig reelt af storytelling i deres kommunikation.” Sådan lyder dommen fem minutter og 47 sekunder inde i dagens podcast. Mange organisationer har en tendens til at fortælle om alle deres gode intentioner – men formår ikke at vise det i praksis. Derfor giver Thomas en kærlig opsang til alle organisationer: Din kernefortælling må ikke være en hul skal, for ellers bliver det en ufuldstændig fortælling. Derfor skal du som organisation ud og identificere alle de små historier, der florerer i alle medarbejderled. Og det gælder også de eksterne historier, fx ude hos kunderne eller hos leverandørerne. Hvis du fortæller noget, skal du også kunne vise det. I en tidligere podcast-episode kan du også høre mere om kernefortællingens betydning.   #3 Lille spejl i hjernen dér På en eller anden sær måde forbinder storytelling mennesker. Som afsender kan du skabe en så umiddelbar intimitet med modtageren, så vedkommende nærmest føler, at hun eller han er i skoene på den person, du skriver om. Thomas kalder også denne ud af kroppen-oplevelse for en avatar-oplevelse. I forskningens verden kaldes det for spejlneuroner, og det gør, at vi kan genkende de følelser, vi får beskrevet. Helt konkret, så spejler hjernen andres adfærd. Derfor kan det være en vigtig teknik at sørge for, at din modtager kan spejle sig i den adfærd, du beskriver – og det er i alt fra de historier, du fortæller dine kolleger, men også i de narrativer, virksomheder fortæller gennem præsentationer, taler og kvartalsrapporter. Og så får du heller ikke mere for den 25-øre. Du kan lytte dig til resten, ka' du.

Di suatu malam, sambil goleran kita ngobrolin, “apa sih obrolan orang dewasa?” bingung kaaan?!! Di umur segini apa obrolannya harus serius terus? Jadi dewasa rasanya kok gak seru yak. Fiks bener sih kata orang2, “Don’t grow up, it’s a trap!” Mau gamau beban emang makin banyak, kalo segitu terus mah bonsai. Selamat mendengarkan, semoga kita selalu menyenangkan.

Dopinga kontrole, sportistu fiziskās sagatavotības progress un optimālās slodzes noteikšana. Tāpat arī gluži gluži ikdienišķa sekošana līdzi savām fiziskajām aktivitātēm. Par to, ka sportā precīzi jāmēra sacensību rezutlāti šaubu nav. To pašu var teikt arī par treniņa procesu. Tā vien liekas, ka nu jau mūsu rīcībā ir mērierīces, ar kurām iespējams noteikt teju visu - cik ātri skrienam  un elpojam, vai sirdsdarbība slodzes laikā ir sasniegusi maksimumu, kā arī, cik tad procenti mūsos ir muskuļu un cik tauku. Sporta medicīna mūsdienās ļauj fiksēt daudz un dažādus datus, izmantojot īpašas mērierīces. Kā tās strādā un ko sporta laboratorijā ir iespējams uzzināt par savu ķermeni, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Olimpiskās vienības ārsts Jānis Kaupe un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Sporta laboratorijas vadītājs Edgars Bernāns. Senākie dopinga līdzekļiem sporta vēsturē Kopš senatnes cilvēki ir lietojuši stimulatorus, lai samazinātu nogurumu, bet līdz pagājušā gadsimta vidum tā netika uzskatīta par ko sliktu un aizliegtu praksi. Līdz 1968. gada Olimpiskajās spēlēs pirmo reizi notika sportistu dopinga kontrole. Vairāk par dopinga vēsturi sportā stāsta sporta ārsts Andris Vāvere. Amfetamīnu kā efektīvas zāles, kas uzlabo fizisko izturību Otrā pasaules kara laikā izmatoja britu, vācu, japāņu un amerikāņu kareivji. Pagājušā gadsimta 50. gados šo vielu kā līdzekli, kas samazina nogurumu fiziskās slodzes laikā, iepazina arī sportisti – itāļu riteņbraucēji to devēja par bumbu, bet nīderlandiešu velosipēdisti par – atomu. Taču jau kopš sirmas senatnes cilvēce ir meklējusi līdzekļus, kas veicina fizisko izturību. Sertificēts sporta ārsts Andris Vāvere atzīst, ka jau antīko grieķu olimpisko spēļu atlēti lietojuši brendija un vīna kokteili, halucinogēnas sēnes un strihnīnu, skandināvu karotāji – muskarīnu saturošas sēnes, Andu kalnu iedzīvotāji Dienvidamerikā zelēja kokas lapas, bet meksikāņi no kaktusa Peyote ieguva strihnīna efektu. Starptautiskā Olimpiskā Komiteja pirmo obligāto dopinga kontroli ieviesa ziemas olimpiskajās spēlēs Grenoblē 1968. gadā un tā paša gada vasaras olimpiskajās spēlēs Mehiko. Interesanti, ka no 86 dopinga testiem, kas tika veikti 1968. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Grenoblē, Francijā, neviena sportista analīzēs šīs vielas neatrada, savukārt Mehiko tika veikti 667 dopinga testi, un vienam atlētam šīs aizliegtas vielas konstatēja. Kā viens no skumjajiem stāstiem par dopinga postošo ietekmi uz sportisku veselību ir zināms kā bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas lodes grūdējas Heidi Krīgeres gadījums. Viņa jau kopš 16 gadu vecuma lietojusi anaboliskos steroīdus tik lielā daudzumā, ka jaunās meitenes ķermenī notika pamatīgas hormonālas izmaiņas. Jāpiebilst, ka jaunietei pati nezināja, ka viņai tiek doti šie aizliegtie līdzekļi. Muskuļu masa pieauga, treniņi notika līdz pilnīgam spēku izsīkumam. 1986. gadā Krīgere kļuva par Eiropas čempioni, 1991. gada izstājās no lielā sporta, veica dzimuma maiņas operāciju un tagad zināma kā Andreass Krīigers, un atklāti runā par savu pieredzi dopinga lietošanā.

Axel nos visitó para contarnos sobre su actualidad, sus formas de componer y algunas de las cosas que se vienen en una charla super íntima. Escuchá @Secuenciaespacial todos los viernes de 23 a 01 hs. por Radiocolmena.com

En el marco del #10J-Día de la Afirmación de los Derechos argentinos sobre las Malvinas, Islas y Sector Antártico recibimos al historiador teatral, músico, dramaturgo, crítico y traductor Ricardo Dubatti y al actor, director, dramaturgo y docente Lisandro Fiks para discutir sobre Malvinas y sus representaciones en el teatro. Ricardo nos dijo: "La Guerra es un hito más dentro de la Causa Malvinas, pero se inserta en una historia muy compleja que remite casi a la colonización de América". Lisandro nos planteó: "Existe una contradicción entre homenajear a ex combatientes que fueron colimbas, a los que eran militares de carrera, y los que fueron golpistas. Con esto me encontré y eso quise contar en la obra: ése cuestionamiento a 'Lo Nacional'". Dubatti agregó: "Hay muchas omisiones que refuerzan las contradicciones. Por ejemplo, muchos ex combatientes reconocen en Aldo Rico a una figura notable durante la guerra. y Rico tiene un pasado que en el mejor de los casos es turbio". Y trajo una cifra difícil de asimilar: "hay otra guerra que empieza cuando termina la guerra. Argentina tiene casi tantos ex combatientes suicidados como caídos en batalla". Lisandro cerró enlazando la pieza teatral con el conflicto histórico: "En la obra hay una guerra que es un detonante, un fanatismo que no termina bien que nunca puede terminar bien. estamos en un momento en que las polarizaciones siguen vigentes, no estamos a salvo."

Hva er egentlig skoleutvikling? Vi får besøk av Øystein Gilje og Bjørn Bolstad fra Universitetet i Oslo for å snakke om FIKS. Det står for forskning, innovasjon og kompetanseutvikling i skolen. Det handler om forskning, formidling, etterutdanning og skoleutvikling i denne episoden av Rekk opp hånda. Hør episoden her:

Born into a Jewish family in Moscow in 1971, Yevgeniy Fiks moved to New York in 1994. His conceptual art reacts to amnesia about the USSR in the post-Soviet space, resisting nostalgia and commodification in favour of recovering repressed histories, especially those of LGBT and Jewish people; he also looks at the relationship with the USSR and the USA before and during the Cold War, and at histories of the American left, suppressed since the McCarthy witch-hunts. In this Suite (212) Extra, Juliet talks to Yevgeniy about his exhibition Mother Tongue at London’s Pushkin House from March-May 2019, dealing with the underground slang spoken by Russian gay men in the 1970s and 80s, and his wider practice. SELECTED REFERENCES PROJECTS BY YEVGENIY FIKS (https://yevgeniyfiks.com/) Song of Russia (2005-7) Lenin for Your Library (2007) Monitoring Lenin’s Sales on Amazon.com (2007) Communist Party USA (2007) The Communist Guide to New York City (2008) American Cold War Veterans’ Association (2009) A Gift to Birobidzhan (2009) Homosexuality is Stalin’s Atom Bomb to Destroy America (2012) Landscapes of the Jewish Autonomous Region (2012-16) Monument to Cold War Victory (2012-14) Anatoly (2014) Sovetish Kosmos, Yiddish Cosmos (2016) Soviet Moscow’s Yiddish-Gay Dictionary (2016) In Edenia, A City of the Future (2017) Mother Tongue (2018) Guy Burgess FRIEDRICH ENGELS, The Origin of the Family, Private Property and the State (1884) – https://www.marxists.org/archive/marx/works/1884/origin-family/index.htm Gay Laboratory Masha Gessen Kama Ginkas – https://en.wikipedia.org/wiki/Kama_Ginkas Zinaida Gippius – https://www.rbth.com/literature/2014/11/20/a_life_unshackled_remembering_the_symbolist_poet_zinaida_gippius_41541.html Harry Hay – https://www.jacobinmag.com/2017/04/harry-hay-communist-mattachine-society-lgbtq DAN HEALEY, Homosexual Desire in Revolutionary Russia (2001) – https://www.history.ac.uk/reviews/review/307 Magnus Hirschfeld – https://minorliteratures.com/2018/05/17/berlins-third-sex Langston Hughes Nikita Kadan – http://nikitakadan.com Yevgeni Kharitonov – https://en.wikipedia.org/wiki/Yevgeny_Kharitonov_(poet) Vladimir Koslovsky – https://www.academia.edu/2074803/Between_lavender_and_light_blue_Negotiating_transnational_and_local_gay_identities_in_Russian MIKHAIL KUZMIN, Wings (1906) – http://chromajournal.blogspot.com/2007/09/review-wings-by-mikhail-kuzmin.html V. I. LENIN, Imperialism: The Highest Stage of Capitalism (1916) – https://www.marxists.org/archive/lenin/works/1916/imp-hsc/index.htm Georgy Mamedov - https://soundcloud.com/suite-212/against-simple-answers-art-sexuality-and-society-in-kyrgyzstan Vladislav Mamyshev Monroe – https://www.calvertjournal.com/articles/show/2849/vlad-mamyshev-monroe-new-exhibition-marilyn Dmitri Merezhkovsky – https://en.wikipedia.org/wiki/Dmitry_Merezhkovsky Sergei Paradjanov – https://www.theguardian.com/film/2010/mar/13/sergei-paradjanov-films-gulag Queer in Space: Kollontai Communist Archive (dir. ShTAB, 2015) – http://www.frieze.info/article/juliet-jacques-school-theory-and-activisms-queer-space Rainbow Association (Moscow) Restricted Sensation (dir. Deimantas Narkevičius, 2011) – https://lux.org.uk/work/restricted-sensation Mykola Ridnyi – http://www.mykolaridnyi.com/ Paul Robeson SHEILA SAMPATH (ed.), Letters Lived: Radical Reflections, Revolutionary Paths (2013) – http://sheilasampath.ca/letters-lived-blog/2013/12/1/letters-lived-contributor-sheila-sampath Seekers of Happiness (dir. Vladimir Korsh, 1936) – https://www.imdb.com/title/tt0026119/ GENNADI TRIFONOV, ‘Letter from Prison’ (1978) – https://www.nybooks.com/articles/1986/04/10/the-case-of-gennady-trifonov/ Harry Whyte – https://www.marxist.com/letter-to-stalin-can-a-homosexual-be-in-the-communist-party.htm Aleksandr Zaremba – http://andrejkoymasky.com/liv/fam/bioz1/zaremba01.html KALMAN ZINGMAN, Edenia (1918) – https://www.calvertjournal.com/articles/show/8498/edenia-lost-yiddish-utopia-ukraine-afterlife-modern-day-kharkiv

Det har vært mange satsningsområder og -prosjekter for å forbedre norsk skole, og gjøre den bedre for enkelte elevgrupper. Vi har testet ut enda mer i lokale forhold. Hva vet vi egentlig om disse prosjektene? Hvordan skal vi utvikle kompetansen om disse prosjektene? Hvordan utvider vi kompetansen til lærere, skoler, og skoleledere der ute? Jeg snakker med faglig leder ved FIKS og førsteamanuensis ved Universitetet i Oslo nettopp for å snakke om forskning, innovasjon og, kompetanseutvikling i skolen.

El director de la obra "Un enemigo del pueblo", ganadora de 3 premios ACE entre ellos el de oro, habló del desafío de dirigir a Juan Leyrado y un elenco destacado de actores. Además, nos contó de la exitosa gira por el país y la prometedora temporada de verano en Mar del Plata. También reflexionó sobre su pasión por el teatro, la música y la astrología.

Med Jon Morten Melhus, Morten Eriksen-Deinoff og Martin Roppestad.Forfatterne Melhus og Eriksen-Deinoff har snakket med 42 norske fotballedere og -trenere over fire år. Resultatet har blitt boken "Fiks fotballen". Hva er hemmeligheten til klubber som Ranheim og Sarpsborg 08? Hva er galt med ledelsen i Rosenborg, Fredrikstad og Moss? Hva skjer med suksessfulle næringslivsledere når de går inn i en fotballklubb? Hvem er den mest effektive treneren? Pedagogen eller hårføneren?

Med Jon Morten Melhus, Morten Eriksen-Deinoff og Martin Roppestad.Forfatterne Melhus og Eriksen-Deinoff har snakket med 42 norske fotballedere og -trenere over fire år. Resultatet har blitt boken "Fiks fotballen". Hva er hemmeligheten til klubber som Ranheim og Sarpsborg 08? Hva er galt med ledelsen i Rosenborg, Fredrikstad og Moss? Hva skjer med suksessfulle næringslivsledere når de går inn i en fotballklubb? Hvem er den mest effektive treneren? Pedagogen eller hårføneren?

I dagens episode er studioet fullt av folk! Martine Vold kommer innom og forteller om FIKS sitt arrangement om psykisk helse, og Anne Marie Lund om Velferdstingets nyeste samarbeidsavtale. Men hvor ble Thomas av? I tillegg forteller Daniel om sin far, Trine blir quizet om Sola og Gunvald har nerdet. Lytt da vel, eller ikke! FIKS sitt arrangement (22. mai): https://www.facebook.com/events/401314976998971/ 

Hvorfor fikser du ikke det sykkelgiret? Nå står jo sykkelen bare der. Hva er det som holder deg tilbake fra å lime på den hanken, på en kopp du egentlig likte så godt? Og du kasta TVen. Det var jo bare den ene lille høyttaleren som var ødelagt. I ekko idag; er det du som er tiltaksløs, kunnskapsløs, finner ikke limet? Joa. Men det er noen andre skyld også, at du ikke reparerer tingene dine.

Word fiks op die trampoelien