Podcasts about seli

In today's special end-of-year episode, you'll hear the best insights from Nudge in 2025. Hear from Prof. Gerd Gigerenzer, Richard Shotton, Bas Wouters, Philip Graves, Prof. Matt Johnson and a Behavioural Insights Team director.  ---- Subscribe to the Nudge Vaults: https://www.nudgepodcast.com/vaults Sign up for my newsletter: https://www.nudgepodcast.com/mailing-list Connect on LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/phill-agnew/  Watch Nudge on YouTube: https://www.youtube.com/@nudgepodcast/  ---- Today's Sources:  Beilock, S. L., Bertenthal, B. I., McCoy, A. M., & Carr, T. H. (2004). Haste does not always make waste: Expertise, direction of attention, and speed versus accuracy in performing sensorimotor skills. Psychonomic Bulletin & Review, 11(2), 373–379. Bellaiche, L., Shahi, R., Turpin, M. H., Ragnhildstveit, A., Sprockett, S., Barr, N., & Seli, P. (2023). Humans versus AI: Whether and why we prefer human-created compared to AI-created artwork. Cognitive Research: Principles and Implications, 8(1), 42. Groen, J., & Wouters, B. (2020). Online Influence: Boost your results with proven behavioral science. Amazon Digital Services LLC. Milkman, K. L., Patel, M. S., Gandhi, L., Graci, H. N., Gromet, D. M., Ho, H., Kay, J. S., Lee, T. W., Akinola, M., Beshears, J., Bogard, J. E., Buttenheim, A. M., Chabris, C. F., Chapman, G. B., Duckworth, A. L., Goldstein, N. J., Goren, A., Halpern, S. D., John, L. K., ... & Van den Bulte, C. (2021). A megastudy of text-based nudges encouraging patients to get vaccinated at an upcoming doctor's appointment. Proceedings of the National Academy of Sciences, 118(20), e2101165118. Nisbett, R. E., & Wilson, T. D. (1977). Telling more than we can know: Verbal reports on mental processes. Psychological Review, 84(3), 231–259. van den Broek, E., & den Heijer, T. (2024). The Housefly Effect. Bedford Square Publishers. Vennard, D., Park, T., & Attwood, S. (2019). Encouraging Sustainable Food Consumption By Using More-Appetizing Language.

""Klasika" ir mans mīļākais radio. Vienmēr mašīnā klausos tikai divas radiostacijas, un viena no tām ir jūsu. Pat ja būtu uzaicināts mazgāt grīdas jūsu raidstacijas studijā, būtu atnācis jums palīdzēt! (..) "Klasika" ir tā, kas dzīvo pāri laikam: laiks iet, bet tā dzīvo un eksistē. Jo tā ir klasika. Vai tas ir džezs vai akadēmiska mūzika – tam nav nekādas nozīmes. (..) Ja gribi turēt savu dvēseli pie veselības, mūzika tam ir vislabākās zāles – tā ir Dieva māksla," ir pārliecināts viens no Latvijas viskolorītākajiem režisoriem AIKS KARAPETJANS, kura radošās darbības lauks ir gan opera un teātris, gan kino. Tomēr 8. janvārī viņš debitēs kāda vērienīga koncerta režisora ampluā. Proti, tieši viņš būs Latvijas Radio 3 "Klasika" 30. jubilejas koncerta režisors Latvijas Nacionālajā operā, un viņa veikumu varēsim redzēt ne tika Baltajā namā, bet arī Latvijas Televīzijas tiešraidē. Tomēr saruna rit arī par citām Aika radošajām iecerēm, un tādu nudien viņam netrūkst! Inga Saksone: Mūsu sarunas temats būs priecīgi notikumi, kas gaidāmi pēc Jaunā gada: saistīti gan ar "Klasiku", gan Balto namu. Bet sākumā gribēju jautāt par skolām, kurā esi mācījies: Latvijas Mākslas akadēmiju, Latvijas Kultūras akadēmiju un Parīzes kino skolu. Vai tās viena otru ir papildinājušas? Aiks Karapetjans: Noteikti papildinājušas, jo visas trīs iestādes ir ar savām tradīcijām. Nezinu, kā tagad, bet manos laikos, kad mācījos Mākslas akadēmijā – un tas bija ļoti, ļoti sen – tā tiešām vairāk bija klasiskā, akadēmiskā izglītība. Savukārt Kultūras akadēmija bija tāda dvēseles lieta – tur bija vairāk par kino. Ņemot vērā, ka tolaik vēl nebiju tādu tehnisku iespēju kā tagad – ka studenti var mācīties un veidot filmas, mēs bijām tāds kā eksperimentāls kurss. Tā tehniskā izglītība mums bija diezgan pašvaka, un tas bija viens no iemesliem, kāpēc aizbraucu uz Parīzi, jo tur bija tieši otrādi: tur par radošumu bija mazāk, bet vairāk – tieši par tehniskām lietām, un tur apguvu kinoizglītības tehnisko pusi. Visas trīs izglītības bija ļoti dažādas, neviena no tām neatkārtoja iepriekšējo, un tas man ļoti, ļoti palīdzēja. Mākslas akadēmijā tavs noslēdzošais darbs bija "Nāves tēma latviešu glezniecībā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā". Šī tēma patiešām bija tik ātri un viegli atrodama? Protams... (Smejoties nopūšas.)  Latviešiem to var atrast, ja? Rozentāla simbolisms, ko redzam viņa gleznās, ir viena lieta. Izteiksmīgākā ir viņa glezna "Nāve", kur pļavā sēž jauna sieviete ar zīdainīti klēpī un pie zīdainīša pieliekusies jauna, skaista sieviete baltā tērpā. Liekas – tāda smuka ainava, bet īstenībā tā kompozīcija ir par Nāvi, kas apmeklē bērnu. Bet ir, ir daudz. Pat kluso dabu var atrast ar galvaskausu, ko arī var interpretēt kā nāvi. Tas vienkārši ir jautājums par to, kāda ir semiotika – vairāk pētīju tieši to pusi. Vairs neatceros kādas detaļas, bet tā tēma atnāca pati, pat nezinu, kāpēc – man likās, ka tā ir interesanta tēma, kas varētu būt manam diplomdarbam. (..) Tolaik latviešu glezniecībā bija diezgan dinamiskas pārmaiņas. Ņemot vērā, cik Eiropa bija bagāta ar jauniem virzieniem, sevišķi glezniecībā, tas viss, protams, latviešu gleznotājus arī pārņēma savā varā. Valdīja eklektika: bija gan impresionisms, gan romantisms. Katrs izvēlējās pats savu ietekmes avotu. Līdz ar to nevar teikt, ka, piemēram, no tā līdz tam gadam latviešu glezniecībā bija tāds un tāds virziens. Nu, nebija tā, jo tas bija diezgan eklektisks un bagāts laiks ar pārmaiņām un dažādību. Savu ceļu kino iesāki ar kriminālfilmu, un "Piejūras klimata" raidījums oktobrī bija veltīts tieši kriminālfilmām ar dažādām pazīmēm un raksturiem. Sarunājās sarunājās kinokritiķe Dārta Ceriņa, režisors Jānis Ābele un producents Sergejs Timoņins. Raidījumā izskanēja jautājums, kādēļ režisori par savām debijas filmām tik ļoti bieži izvēlas tieši kriminālfilmu žanru. No kurienes tas rodas? Kāpēc tieši pirmā filma jātaisa par bandītiem, blēžiem? Krimiķi ar jokiem vai bez jokiem? Izskanēja arī varbūtība, ka jaunam režisoram veiksmīgāk ir pirmo filmu veidot kādā konkrētā žanrā, nevis pašam par sevi. Tā ir atbilde? Varbūt, bet ne manā gadījumā. Man tieši otrādi. Tikai pēc savas pirmās filmas pievērsos žanram. Un mana pirmā filma "Cilvēki tur" nebija gluži autobiogrāfiska. Stāsts bija par to, ko biju redzējis, dzirdējis un, protams, piefantazējis klāt. Filmas pamatā bija reāls stāsts. Tie, kas redzējuši šo filmu – realitātē tas notikums bija vēl briesmīgāks un šausmīgāks, nekā filmā. Bet par tām kriminālfilmām… Manuprāt, viens no iemesliem ir tas, ka tā ir brīva zona. Mēs visi – sevišķi jaunībā – augam un ietekmējamies tieši no šī žanra filmām, turklāt ne tikai režisori Latvijā, bet arī pasaulē. Tarantīno, Skorsēze… Varbūt vienīgi Spīlbergs to darījis mazāk nekā citi. Bet vienalga – tas ir žanrs, kas dod tev iespēju izstāstīt ļoti spilgtu, intensīvu un skatītājam interesantu pasauli, kurā ir pilnīgi citi likumi! Protams, mums gribas redzēt un uzzināt vairāk par to, kā cilvēki ignorē sabiedrības normas un dzīvo pēc saviem likumiem. Viņi kaut kādā ziņā ir dumpinieki – saceļas pret normām un netaisnību. Tieši tā, kā Dārta Ceriņa šajā raidījumā stāstīja – tas arī ir par to. Ja cilvēks nevar sasniegt taisnību saskaņā ar likumu, viņš pats pārkāpj likumu, lai taisnību sasniegtu. Un principā visi stāsti ir par to. Cik mēs gribam tos redzēt vai cik varbūt atsaucīgi ir skatītāji uz šo žanru, uz šo tēmu? Tas ir labs jautājums – par atsaucību. Jo tas, ka skatītājiem pirms filmas noskatīšanās tiek solīts, ka tur būs kaut kas tāds, kas piesaistīs uzmanību, ka varoņi pārkāps robežas – tas  uzreiz ir interesanti. Bet mūsu gadījumā, man liekas, Latvijā skatītājam ar ļoti retiem izņēmumiem interesē savi stāsti – lokāli stāsti. Tāpēc arī mums tik ļoti populāras ir patriotiskās filmas, kur skatītājs emocionāli jūtas ļoti komfortabli, jo viņš redz un dzird to, ko viņš grib redzēt un dzirdēt. Neko vairāk. Tāpēc man ir prieks par Oskara Rupenheita filmas lielajiem panākumiem, jo viņš ir uztaisījis diezgan skarbu filmu par 90. gadiem, un esmu labā ziņā pārsteigts, ka skatītājiem patiesi gribējās redzēt tādu filmu, jo biju diezgan skeptisks par to, ka mūsdienās kāds aizies skatīties filmu par 90. gadu bandītiem. Es runāju par filmu "Tumšzilais evaņģēlijs". Tas ir kvalitatīvs darbs, un man prieks, ka šis darbs kļuva par tādu hitu. Kriminālas iezīmes var atrast arī operās, jo ļoti reti tās noslēdzas labi. Bieži atrodami  sižeta pavērsieni, pie kuriem var pieķerties. Tevis veidotajā "Seviļas bārddzinī" bija ļoti laba atsauce uz Franču revolūcijas laiku. Tāpat arī "Hofmaņa stāstos" tā sēņu lietošana arī pārāk legāla tomēr nebija. Kas būs Pjetro Maskanji "Zemnieka godā" un Rudžjēro Leonkavallo "Pajaci" izrādēs, kas tavā režijā būs skatāmas pēc Jaunā gada? Nestāstīšu sīki par to, ko darīsim, bet pamatā tas būs stāsts par lietām, kas mūsdienās skatītājam, iespējams, būs mazliet nesaprotamas, sevišķi mūsu reģionā. Tas ir par atriebību, par godu, par to, ko sabiedrība domā, piemēram, par mani vai par manu sievu. Līdz ar to stāsts ir vairāk par cīņu par savu reputāciju. Cilvēki tādēļ ir gatavi darīt briesmīgas lietas – nogalināt, melot, zagt un tā tālāk. Mūsu gadījumā gribam to visu izveidot mūsu skatītāju sirdīm mazliet tuvāku, lai tas nav par vendetu – jo atriebības tēma ir diezgan primitīvs dramaturģijas gājiens. Man tā kā gribas uztaisīt izrādi drīzāk par varoni, kurš kļūs par pagātnes spoku pārējiem varoņiem. Un kaut kādā ziņā viņš viņus soda par viņu pagātnes grēkiem. Tu domā, ka atriebība ir vienkārši citas kultūras fenomens, ko mums grūti saprast? Saprast var, bet noticēt, uz ko cilvēki ir spējīgi tās dēļ, domāju, ir grūti. Protams, mums atriebības sajūta ir dabiska, un tā ir normāla lieta. Bet ne visi ir gatavi pārkāpt kādus morāles principus vai pat likumu tikai atriebības dēļ. Teiksim, mana sieva bučojas ar citu vīrieti – aiziešu un nogalināšu abus! Noticēt un līdzpārdzīvot tādam stāstam mūsdienās ir diezgan grūti. Tāpēc mans uzdevums kā režisoram ir izdarīt tā, lai skatītājs varētu līdzpārdzīvot, atrast vēl kaut kādu stīgu, kas palīdzētu skatītājam just līdzi vai vismaz noticēt tam visam. Kaut gan tāda izsmalcināta atriebība mūsdienās pastāv diezgan bieži. Ne tieša, bet izsmalcināta. Un šķiet, ka cilvēki to tīri labprāt pielieto. Es ceru, ka ar izsmalcinātību tu nedomā slepkavību! (Smejas.)  Protams, nē! Drīzāk par morālo, statusa atriebību.  Dramaturģiski tas ir ļoti viegli – iedot varonim šādu motivāciju kaut ko darīt, pārkāpt kaut kādas robežas. Bet tieša atriebība, manuprāt, nav labs gājiens, jo tas ir ļoti viegls ceļš. Motivācija varbūt ir, bet pamatojuma reizēm trūkst. Starp citu, Leonkavallo "Pajaci" tavā režijā bija pirms sešiem gadiem. Šis būs cits stāsts?  "Pajaci" paliks tāds pats. Vienkārši toreiz pirmajā daļā bija nevis Maskanji "Zemnieka gods", jo Zigmars Liepiņš vēlējās eksperimentēt, un mēs taisījām Montemeci operu "Burvestība". Ņemot vērā, ka tas bija pirmais šīs operas iestudējums vispār vēsturē, skaidrs, ka atrast dziedātājus, kas atbrauktu un to nodziedātu, bija diezgan liels izaicinājums, kas beidzās ne ar ko, un līdz ar to šo izrādi noņēma no repertuāra. Bet tagad Sandis Voldiņš grib atjaunot "Pajaci" un salikt kopā klasiskajā formātā ar "Zemnieka godu" pirmajā daļā. Tā ka man principā būs jāatjauno "Pajaci" un pilnīgi no jauna jāiestudē "Zemnieka gods". Vai mūzika palīdz atrast tos pagrieziena punktus sižetā? Jā, mūziku klausos ļoti daudz. Manuprāt, ar mūziku režisoram jāstrādā ne mazāk kā ar stāstu. Un ar mūziku ir arī tā: vai nu tu cīnies ar to, vai to pieņem tādu, kāda tā ir, un vienkārši pieliec klāt kādus vizuālus elementus, kas palīdzēs skatītājam gan skatīties, gan klausīties. Un mans uzdevums tāds vienmēr ir bijis, lai abas divas lietas – tas, ko viņi dzird un tas, redz, netraucē viena otrai. Var taisīt kaut ko pilnīgi citu vizuāli, protams, kaut ko negaidītu, bet ir svarīgi, lai tas dotu kaut ko mūzikai. (..) Šobrīd vairāk domāju par to, kā izcelt ļoti "Zemnieka goda" mūziku, ka ir ārkārtīgi salda, melodiska itāļu mūzika. Tagad daudz  skatos itāļu filmas no 50., 60. gadiem – ne tikai neoreālismu, bet arī komēdijas ar Marčello Mastrojāni, piemēram. Tur būs ļoti daudz referenču no kino. Mēs gribam uztaisīt tādu pēckara laika Itāliju, Dino Rīzi vai agrīnā Fellīni komēdijas virzienā. Un "Pajaci" būtu loģisks turpinājums ar tiem pašiem varoņiem, taču pēc 20 vai 30 gadiem, kad viņi nonākuši pansionātā... Tātad periods pēc kara un – astoņdesmitie gadi. Kādā stadijā šobrīd ir iestudējums? Sāksim mēģināt janvārī. Es tagad gatavojos – izpildu mājasdarbus... Bet tagad man tomēr ir lūgums mesties atpakaļ kino pasaulē un doties uz Parīzi, un raidījumā Piejūras klimats, kas izskanēs 13. decembrī, ir arī kāds fragments tieši par filmu skatīšanos Parīzē. Alise Zariņa stāsta par savu pieredzi Parīzē, un raidījuma dalībnieki spriež, ja reakciju, kādu var novērot Francijā, varētu redzēt arī kinoteātros Rīgā. Es teiktu, ka operā vai teātros nekad nekliegs. Atceros, Francijā manis veidotās operas "Karmena" pirmizrādē puse no auditorijas kliedza "Bū!", bet otra puse kliedza "Bravo!" Bija ļoti dīvaina sajūta. Vēl pirms mēģinājuma mani direktore brīdināja: "Aik, atceries, ka nebūs tev tikai aplausi, bet būs arī "Bū!" Šeit ir tāda tradīcija, sevišķi ar "Karmenu", kas frančiem ir svēta lieta. Protams, Latvijā ir tā: ja ir vienkārši aplausi, tas nozīmē, ka izrāde nav sevišķi patikusi. Ja ir aplausi un ceļas kājās, tas ir labi. Bet tagad dažreiz ceļas kājās tikai celšanās pēc – gan filmām, gan izrādēm ir tāda problēma. Atceros, reiz Armēnijā braucu taksī, un tur skanēja kāda briesmīga dziesma. Prasu taksistam: tev patīk tā dziesma? Viņš saka – jā. Es saku – kas tev tajā patīk? Melodija? Viņš saka – nē, viņš dzied par mammām. Kā var nepatikt dziesma, ja tur dzied par mammām?! Un es saprotu, ka šeit tāpat ir ar filmām vai izrādēm: ja tēma ir pareiza un laba, cilvēkam patīk – vienalga, kā tas uztaisīts. Mani tas kaitina un nepatīk. Jo man liekas, ka nav tik svarīgi, par ko, bet kā. Man vienmēr interesē, kā konkrēto tēmu vai stāstu režisors ir interpretējis un parādījis uz skatuves vai uz ekrāna. Bet par to kino vēstures iespēju – Parīzē skatīties senākas un jaunākas filmas: pie mums tā ir ļoti reta iespēja. Vai arī mēs esam pieraduši vairāk skatīties mājās, datorā? Vienkārši mums ir maz cilvēku. Ja mūsu Rīgā būtu četri vai pieci miljoni iedzīvotāju, mums uz lielā ekrāna rādītu arī Bergmana filmas. Bet pēdējos gadus esmu manījis labu tendenci, ka ne tikai "Splendid Palace", bet arī lielajos komerckinoteātros ik pa brīdim rāda klasiku. Piemēram, vakar "Apollo kino" skatījos Kubrika "Mirdzuma" restaurēto versiju. Tas man bija liels piedzīvojums! Tiklīdz rāda kādu klasisko filmu labā kvalitāte, man ir ļoti svarīgi, lai tai būtu laba kvalitāte – gan projekcija, gan pati filmas kopija. Tiklīdz kaut kas tāds notiek, obligāti aizeju un noskatos. Tas vienmēr ir liels prieks. Arī "Splendid Palace" ik pa brīdim rāda klasiskās filmas un redzu, ka cilvēki nāk. Piemēram, vakar uz seansu bija ļoti daudz jauniešu, par ko biju priecīgs. Nezinu, kā viņi to uztvēra un vai viņiem tā patika vai nepatika, bet vienalga – interese bija. Skaidra lieta, ja šī filma būtu repertuārā, zāles būtu tukšas, bet ja ir īpašs seanss – notikums, cilvēki nāk, jo saprot, ka vairs nebūs tādas iespējas. Bet noslēgumā par kādu ļoti būtisku notikumu – par to, kas mūs sagaida 8. Janvārī. Lai arī neko daudz par Latvijas Radio 3 Klasika 30. jubilejas svinībām neatklāsim, mums ir liels prieks par to, ka piekriti būt šī koncerta režisors. Cik tas ir vienkārši – ieraudzīt pārdesmit skaņdarbus un izdomāt, kā tos salikt kopā? Tā būs mana pirmā pieredze... Man ir mazliet bail – vairāk, nekā taisīt operu, jo koncertus nekad neesmu režisējis. Bet, kad man piedāvāja tādu iespēju, negribēju atteikt, jo "Klasika" ir mans mīļākais radio. Vienmēr mašīnā klausos tikai divas radiostacijas, un viena no tām ir jūsu. Pat ja būtu uzaicināts mazgāt grīdas jūsu raidstacijas studijā, būtu atnācis jums palīdzēt! Šobrīd atklāsim to, ka būs krāšņi solisti un orķestri, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Latvijas Radio bigbends, būs arī dažādi kamersastāvi. Vai tas var palīdzēt saprast to, kas tad tā "Klasika" īsti ir? "Klasika" ir tas, kas eksistē un dzīvo pāri laikam: laiks iet, bet tā dzīvo un eksistē. Jo tā ir klasika. Vai tas ir džezs vai akadēmiska mūzika – tam nav nekādas nozīmes. Cauri laikiem tas dzīvo, eksistē, un tas katrā ziņā ir mūžīgs.  Bet koncerta ziņā, protams, mums būs vizuāli elementi , kas apvienos to visu. Tajā pašā laikā, kas ir labi – katrā skaņdarbā mainās garastāvoklis, atmosfēra. Līdz ar to man kā režisoram galvenais uzdevums ir izdomāt pārejas no viena skaņdarba uz otru. Atrisināt tieši šo niansi. Bet baidos, ka tik ļoti baudīšu to koncertu, ka aizmirsīšu par saviem pienākumiem un darbu... (Smejas.)  Šajā koncertā būs mūsu rezidences mākslinieki Aigars Raumanis un Annija Kristiāna Ādamsone. Būs arī Elīna Garanča un Maestro Raimonds Pauls! Bet radoši tehniskajā komandā būs cilvēki, ar kuriem tu darbojies visai bieži – Artis Dzērve, Mārtiņš Vilkārsis. Tev ir svarīgi savi cilvēki, ar kuriem saproties no pusvārda? Protams. Tas ir ne tikai par rezultātu, bet arī par darba procesu. Līdz ar gadiem esmu sapratis, ka vēlos arī baudīt procesu, un procesu var baudīt, tikai pateicoties cilvēkiem, ar kuriem tu strādā! Man negribas ciest, man negribas cīnīties, man gribas vienkārši labi pavadīt laiku un sasniegt labu rezultātu. Tas jau nenozīmē, ka tā sanāks! Bet jāmēģina. Bet, tiklīdz tu izvirzi tādu uzdevu, vismaz uz pusi sanāk. Bet šie cilvēki mani pazīst ļoti ilgu laiku, esam ļoti daudz ko taisījuši kopā, sevišķi ar Arti Dzērvi un Kristīni Pasternaku. Domāju, viss būs interesanti un labi. Vai nav kādas šaubas par to, ka kaut ko var atkārtot? Kaut kas līdzīgs jau ir bijis?  Nē, nē! Neesmu redzējis koncertus. Godīgi sakot, pat nezinu, kā citi ir taisījuši koncertus. Līdz ar to man ir tāda sajūta, ka var darīt jebko. Bet tajā pašā laikā man dots ļoti konkrēts uzdevums no jūsu radio puses – ko jūs vēlaties, kam jābūt, un tas man vienkārši jāsaliek kopā. Man nav jāizdomā izrāde – šis ir mazliet cits uzdevums. 

Petra Meterc se je pogovarjala s Petro Seliškar, režiserko, scenaristko in producentko, avtorico večkrat nagrajenega filma Gora se ne bo premaknila. Petra Seliškar je v gorah Severne Makedonije preživela pet poletij; nastala sta dva filma Gora se ne bo premaknila in Poletne počitnice, ki je namenjen mladim. Ton in montaža Robert Markoč.

Petra Seliška je mednarodno uveljavljena filmska režiserka dokumentarnih filmov, ki živi in ustvarja med Ljubljano, Marseille-jem in Skopljem. Leta 2003 je v Skoplju ustanovila lastno produkcijsko hišo Petra Pan film in festival dokumentarnega filma MAKEDOX FILM FESTIVAL. Njen najnovejši film Gora se ne bo premaknila je na Festivalu slovenskega filma Portorož, prejel kar tri nagrade vesna! Film nas popelje visoko v gore Severne Makedonije, kjer spremljamo tri brate, starih med šest in enaindvajset let, kako se spopadajo z zelo zahtevnim delom in osamljenostjo sredi divje narave. Skrbijo za krdelo ovac, koz, krav in za trop psov, ki jih čuvajo pred volkovi, živali vodijo na pašo, jih hranijo, hkrati pridelujejo tudi domači ovčji sir. Vse se odvija z večstoletno tradicijo planšarstva daleč stran od civilizacije, sicer komunicirajo med seboj z mobiteli, signal pa lahko ulovijo le na določenem mestu, ki je štirideset minut hoje oddaljen od njihovega bivalnega prostora. Mladi fantje se tudi vse bolj ukvarjajo z vprašanji, zakaj so tu, zakaj prav oni to počnejo, ali jih čaka drugačna prihodnost ali so obsojeni, da ostanejo in kaj bi se zgodilo, če bi eden od njih zapustil goro. Delovni naslov je bil najprej Dežela Šarplanincev, pravi režiserka Petra Seliškar: "ker pa nismo snemali na Šarplanini, ampak na gori Solunska glava, smo naslov spremenil"i. Pa tudi sam naslov Gora se ne bo premaknila ima močno metaforo.

Frechheit! - Enxhi Seli-Zacharias (AfD) - Syrer sollte Danke sagen, statt Lügen zu erfinden!Aus dem YouTube-Kanal von AfD-Fraktion NRWhttps://youtu.be/5FUeBZMvEsM?si=xOVhCIYcW-Ihycvg

Im „roten“ Gelsenkirchen muss die SPD in die Stichwahl: Ausgerechnet gegen die AfD. In den Bürgerrat wurden beide Parteien sogar fast gleichauf gewählt, in der Wahl zum Oberbürgermeister trennen die Parteien nur sieben Prozentpunkte. Um diesem Erfolg auf den Grund zu gehen interviewt Maximilian Tichy die AfD-Landtagsabgeordnete und Gelsenkirchener Bürgerrätin Enxhi Seli-Zacharias. Sie will gegen Überfremdung in ihrer Stadt vorgehen, unter anderem, indem die Nutzung arabischer Schriftzeichen in Einkaufsstraßen verboten wird. Doch um Gelsenkirchen ist es auch sonst schlecht bestellt. Die Arbeitslosenquote beträgt 15 Prozent – damit führt Gelsenkirchen in dieser traurigen Statistik. Doch statt ein Konzept zur Reindustrialisierung der Stadt vorzustellen, antwortet die Abgeordnete mit einem Plan, um eine bestimmte Gruppe der Arbeitslosen zum Umzug zu bewegen. Auch über das massive Problem der Clan-Kriminalität spricht Tichy mit der Politikerin. Und sie gehen der Frage nach: Warum siegt die AfD ausgerechnet in den Wahlen für die Integrationsräte, in denen nur Bürger mit Migrationshintergrund wahlberechtigt sind?

Petra Seliškar je o življenju pastirjev v makedonskem gorovju, njihovem vsakdanu in spraševanjih glede prihodnosti, posnela kar dva dokumentarna filma – Poletne počitnice, namenjenega tudi otrokom, in Gora se ne bo premaknila. Režiserka je gostja v oddaji, prav tako se z Živo Emeršič pogovarjamo o poudarkih in vrhuncih letošnje izdaje festivala Miskolc na Madžarskem. Ocenjujemo tankočutni film Jona v Nemčiji živečega režiserja palestinsko-sirskih korenin Ameerja Fakherja Eldina o soočanju s travmami in hrepenenji izseljenca, pod drobnogled smo vzeli še Raj, novi film oskarjevca Rona Howarda.

Most people prefer AI art until they know it's AI-generated.  Today on Nudge, Professor of Consumer Psychology Matt Johnson explains why.  ---  Watch the bonus episode: https://nudge.kit.com/5fa3398dfb   More on Matt's books, work and newsletters: https://www.neuroscienceof.com/ Sign up for my newsletter: https://www.nudgepodcast.com/mailing-list  Connect on LinkedIn: https://www.linkedin.com/in/phill-agnew-22213187/  Watch Nudge on YouTube: https://www.youtube.com/@nudgepodcast/  --- Sources:  Bellaiche, L., Shahi, R., Turpin, M. H., Ragnhildstveit, A., Sprockett, S., Barr, N., & Seli, P. (2023). Humans versus AI: Whether and why we prefer human-created compared to AI-created artwork. Cognitive Research: Principles and Implications, 8(1), 42. Glenn, J., & Walker, R. (Eds.). (2012). Significant objects: 100 extraordinary stories about ordinary things. Fantagraphics. Lecamwasam, K., & Ray Chaudhuri, T. (2025). Exploring listeners' perceptions of AI-generated and human-composed music for functional emotional applications. arXiv preprint arXiv:2506.02856. Oasis. (2002, April 15). Oasis – The Hindu Times (Official Video) [Video]. YouTube. https://youtu.be/Wp5zZ5cdu98 Oasis – Lost In The Clouds (AI Song). (2024, approximate). Oasis – Lost In The Clouds (AI Song) [Video]. YouTube. https://youtu.be/ZmC9RYRitLs

MichnaBeroura_581-01b Seli'hot suite et fin by Shiour Yomi

MichnaBeroura_581-01a Minhag des Seli'hot by Shiour Yomi

Jodellieder zu den verschiedenen Alpenblumen. Bunte Alpenwiesen, der Duft der Bergkräuter und das leuchtende Rot der Alpenrosen: In dieser «Fiirabigmusig» widmen wir uns musikalisch den Alpenblumen – für viele Menschen Symbole für Heimat, Bergwelt und Natur. Zu hören gibt es Lieder wie das zarte «Bärgröseli» von Hans Walter Schneller, das unbekannte «Enzian» von Ernst Märki oder das stimmungsvolle «Alperosezyt» von Hans Aregger. Sie alle erzählen von der Schönheit der Berge und der Blumen, die dort wachsen – und von der Verbundenheit der Menschen mit dieser Welt. Eine musikalische Wanderung durch blühende Bergwiesen – ganz ohne Anstrengung, aber mit viel Jodelgesang.

Slušna pravljica po istoimenski zgodbi, ki je tako rekoč del našega kolektivnega spomina, pripoveduje o dogodivščinah otrok na enem izmed dalmatinskih otokov; rekli so mu tudi Galebji otok. Bolj znana inačica te Seliškarjeve zgodbe je seveda filmska nadaljevanka v režijski upodobitvi Franceta Štiglica iz leta 1970, zvočno upodobitev, ki jo boste slišali danes, pa je podpisal prav tako filmski režiser France Kosmač, in to že leta 1958. Vezalec – Marjan Kralj Ivo – Iztok Klemenčič Ded Just – Aleksander Valič Brazilec – Jože Zupan Delovodja kamnoloma – Slavo Švajger Lorenzo – Dušan Škedl Ante – Maks Bajc Čuvaj – Janko Hočevar Oficir – Stane Česnik Delavec v kamnolomu – Ludvik Pečar Režiser: France Kosmač Tonska mojstrica: Ivica Štrukelj Produkcija Uredništva igranega programa Posneto v studiih Radia Ljubljana oktobra 1958

Endlich kassieren diese Heuchler die Quittung! – Enxhi Seli-Zacharias (AfD) - Aus dem Youtube Kanal von AfD Fraktion NRWhttps://youtu.be/5r_IDF2Bgnk?si=XMiUl2suoeF0sMCB

 Bist du als Führungskraft darauf vorbereitet, wenn plötzlich alles anders läuft? Stell dir vor: Du schaltest morgens die Nachrichten ein und wieder geht es nur um neue Krisen. Wie würdest du in solch angespannten Situationen kommunizieren? In dieser spannenden Podcastfolge beleuchten Arno Fischbacher und sein Gast, der Schweizer Kommunikationsexperte und Autor Stefan Häseli, warum Krisenkommunikation heute wichtiger denn je ist – und was das für dich als Führungskraft bedeutet.Du bekommst unter anderem Einblicke in folgende Fragen:Gibt es heutzutage tatsächlich mehr Krisen – oder ist unsere Wahrnehmung einfach eine andere?Was sind die größten Fehler in der Krisenkommunikation, die dich und dein Unternehmen teuer zu stehen kommen können?Wie präsentierst du dich in einer Krise so, dass du Vertrauen aufbaust – und nicht verlierst?Warum ist mangelnde Transparenz und falsches Timing in der Kommunikation so fatal?Welche Rolle spielen Angst, Reputationsverlust und fehlende Vorbereitung beim Krisenmanagement?Was musst du als Führungskraft unbedingt beachten, wenn plötzlich die Medien vor der Tür stehen?Wie bereitest du dich und dein Team gezielt auf Kommunikations-Notfälle vor?Du erfährst außerdem, wie professionelle Unternehmen Krisenszenarien durchspielen, warum echte Führungsstärke sich in der Krise zeigt und weshalb es entscheidend ist, Zuständigkeiten und Rollen im Vorfeld zu klären. Praktische Fallbeispiele zeigen dir, welche To-Dos und No-Gos in brenzligen Situationen zählen – damit du als Führungspersönlichkeit souverän und glaubwürdig bleibst, auch wenn's brennt.Diese Episode inspiriert dich, deine eigene Krisenkommunikation kritisch zu hinterfragen und gibt dir wertvolle Strategien an die Hand, wie du in turbulenten Zeiten Haltung zeigst und das Beste für dein Team und dein Unternehmen herausholst.Willst du wissen, wie du deine Stimme und Kommunikation als echtes Führungsinstrument nutzt? Dann hör jetzt rein – und mach den entscheidenden Unterschied, wenn es darauf ankommt.Möge die Macht der Stimme mit dir sein! . . . . . . . . . . . . . .Gesprächspartner von Arno Fischbacher ist auch in dieser Episode Andreas K. Giermaier von https://lernenderzukunft.com/Dein Voicecoach Arno Fischbacher begleitet Dich auf Deinem persönlichen Weg von Stimm-Besitzer zum Stimm-Benutzer!✅ Hast Du Fragen? Schreib an podcast@arno-fischbacher.com✅ Du willst mit mir persönlich sprechen? Gern: https://arno-fischbacher.com/espresso

Posvečamo se romantični drami, posvečeni razhajanju para, z naslovom Ravno obratno španskega režiserja Jonasa Truebe, in akcijskemu filmu Nevarni gradbinec. Pogovarjamo se s Petro Seliškar – te dni sta kar dva njena nova dokumentarna filma (Gora se ne bo premaknila in Poletne počitnice, ki se oba posvečata življenju ene od zadnjih planšarskih družin v makedonskem visokogorju) na ogled na dveh festivalih, namreč na ZagrebDox in Visions du reel. Poročamo tudi o nekaj vrhuncih jubilejnega 25. festivala avstrijskega filma Diagonala.

Mit Stefan Häseli saß ich bei einem Kongress zusammen und vom ersten Moment an waren wir stundenlang in Humorgespräche vertieft. Er prägt meine Sicht von Humor im deutschsprachigen Raum. Und bereitet mich intensiv vor, wenn ich im Schweizer Fernsehen zu sehen bin. Natürlich sprechen wir über politischen Humor, über die schweizerisch-deutsche Humorfreundschaft, über Eigensinnigkeit und über sein brandaktuelles Buch: Praxisbuch Krisenkommunikation. Man erfährt, was wir von den Schweizern zur Politik lernen können, und was die Schweizer von den Deutschen über Politik-Satire.

Niewiele ponad 100 lat temu Łotwa po raz pierwszy pojawiła się na mapie Europy. Łotysze zbudowali kraj od podstaw, szukając swojego miejsca w opozycji do niemieckiego i  rosyjskiego żywiołu. II wojna światowa wymusiła na nich wybory, z których żaden nie był optymalny, a szansa na odzyskanie utraconej niepodległości pojawiła się dopiero kilka dekad później. Dzisiaj Łotwa, podobnie do dwóch pozostałych krajów bałtyckich, stoi przed kolejnym zakrętem historii, gdy na szali leży jej wolność i bezpieczeństwo.(00:00:00) Powitanie(00:00:45) Rozmowa(01:02:25) Podziękowania✅ Wspieraj Brzmienie Świata na Patronite:⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠⁠https://patronite.pl/brzmienie-swiata⁠⁠⁠⁠FB:⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠www.facebook.com/brzmienieswiata⁠⁠⁠⁠IG:⁠⁠⁠ ⁠⁠⁠⁠⁠www.instagram.com/brzmienieswiata⁠⁠⁠⁠

KUUNTELE JA VOITA! Tällä viikolla podcastiin on piilotettu piilosana. Bongaa tästä jaksosta maanantain piilosana ja soita Radio Novan studioon numeroon 0 108 0 6000 tiistai aamuna klo 9 jälkeen. Oikealla vastauksella voit voittaa Bluetooth-kuulokkeet!Tänään laitetaan vatsa litteäksi viikossa ja juhlistetaan Alvar Aallon synttäreitä. Jos menet ravintolaan ja tilaat viiniä, niin millä perusteella valitset sen?

V minulem mesecu so lastniki gozdov, ki so se odločili, da bodo z najboljšim lesom iz svojih gozdov sodelovali na tokratni, že 19. dražbi lesa, ki vsako leto v začetku leta poteka v Slovenj Gradcu podirali izbrana drevesa in pazljivo krojili hlodovino, da bi z njo dosegli najboljše cene. Organizatorji dražbe, Društvo lastnikov gozdov Mislinjske doline, Zveza lastnikov gozdov Slovenije in Zavod za gozdove Slovenije pa so že pred prazniki obvestili, da se bo dovoz hlodovine na razstavno msto začel z današnjim dnem, torej 3. januarja 2025.

V minulem mesecu so lastniki gozdov, ki so se odločili, da bodo z najboljšim lesom iz svojih gozdov sodelovali na tokratni, že 19. dražbi lesa, ki vsako leto v začetku leta poteka v Slovenj Gradcu podirali izbrana drevesa in pazljivo krojili hlodovino, da bi z njo dosegli najboljše cene. Organizatorji dražbe, Društvo lastnikov gozdov Mislinjske doline, Zveza lastnikov gozdov Slovenije in Zavod za gozdove Slovenije pa so že pred prazniki obvestili, da se bo dovoz hlodovine na razstavno msto začel z današnjim dnem, torej 3. januarja 2025.

March of Dimes Chief Scientific Advisor Dr. Emre Seli and March of Dimes Senior Director of Research Operations Jonathan Cherry look back on MODCAST since its launch, and look forward to episodes in 2025.

Seli menempati kontrakan yang begitu murah, banyak gangguan yang dialaminya sangat intens setiap harinya. Bahkan Seli dan anaknya mengalami gangguan hingga ke fisik, banyak ahli spiritual yang membantu membersihkan kontrakan tersebut namun beberapa kali gagal, dan ternyata sosok penghuni kontrakan tersebut meminta tumbal. Bagaimana kisah selengkapnya? Simak video berikut, jangan lupa berikan like dan komentarnya Copyright 2024, Lentera Malam --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/lentera-malam8/support

In this episode, we explore the dynamics of relationships and self-love, discussing the importance of healing, the impact of narcissistic behaviors, and setting healthy boundaries. Our guest, counselor Seli, shares insights on therapy, communication, and the significance of individual growth within a union. 00:00:00 - Welcome back and Introduction 00:04:12 - Personal Experiences with Toxic Relationships 00:09:03 - Understanding Self-Love and Narcissistic Behaviors 00:13:08 - The Influence of Upbringing on Relationships 00:18:08 - The Importance of Vulnerability and Healing 00:23:12 - Addressing Trust Issues and Emotional Baggage 00:28:15 - Setting Boundaries with In-Laws and Partner Communication 00:33:20 - Balancing Individuality and Union in Relationships 00:38:30 - Dealing with Jealousy and Trust Issues 00:43:40 - The Benefits of Couples Counselling and Continuous Improvement 00:48:50 - Final Advice and Wrap Up Follow Hanging For More: Instagram TikTok Follow Yasmina: Instagram Follow Maggie: Instagram Produced by Pivotal Conversations: Instagram TikTok Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Feliz kin 251 --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/claudia-cereser/message

In this episode of Hanging for More, we delve deep into the effects of childhood trauma on mental health with our special guest, Seli, a qualified counsellor. Join us as we explore how unprocessed childhood trauma shapes our behaviors, emotional responses, and relationships. Seli shares her personal journey and professional insights, emphasising the importance of healing to break the cycle of trauma for future generations. We also discuss the challenges of parenting, maintaining strong boundaries, and the significance of self-awareness and self-work in overcoming past traumas. Enjoy! 00:00:00 - Coffee Chaos and Moving Mayhem: Our Hectic Morning 00:01:00 - Missing Episodes and Personal Losses: Catching Up 00:05:00 - Welcome, Seli: Introducing Our Guest Counsellor 00:07:00 - Seli's Journey: From Childhood Trauma to Counselling 00:12:00 - The Impact of Childhood Trauma: Long-term Effects 00:16:00 - Identifying Trauma: Signs and Symptoms 00:20:00 - Ethnic Backgrounds and Trauma: Cultural Perspectives 00:24:00 - Healing Journey: Seli's Approach and Techniques 00:28:00 - Parenting Challenges: Breaking the Cycle 00:32:00 - Self-Awareness and Reflection: Key to Healing 00:36:00 - Emotional Regulation and Relationships: Navigating Adult Life 00:40:00 - Handling Toxic Relationships: Setting Boundaries 00:44:00 - Inner Child Work: Healing Through Self-Compassion 00:48:00 - Listener Questions: Addressing Common Concerns 00:52:00 - Final Thoughts: Seli's Advice for Healing 00:56:00 - Wrapping Up: Insights and Takeaways Follow Hanging For More: Instagram TikTok Follow Yasmina: Instagram Follow Maggie: Instagram Produced by Pivotal Conversations: Instagram TikTok Learn more about your ad choices. Visit megaphone.fm/adchoices

Feliz kin 237 da Lua Cristal Giro do Mago Harmônico: Terra Elétrica Vermelha Ativo com o fim de evoluirVinculando a sincronicidadeSelo a matriz da navegaçãoCom o tom Elétrico do serviçoEu sou guiado pelo poder do nascimento "Devo abrir as portas da sabedoria interior para liberar meus questionamentos na Terra." --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/claudia-cereser/message

Cachorro Solar Branco Pulso com o fim de amarRealizando a lealdadeSelo o processo do coraçãoCom o tom Solar da intençãoEu sou guiado pelo poder da morte "Sou leal porque, ao morrer simbolicamente, entrego minhas crenças limitadoras e posso realizar-me." --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/claudia-cereser/message

U posljednjem popisu stanovništva Velike Britanije provedenog 2021. godine je otkriveno da oko 87000 Australaca živi u Ujedinjenom Kraljevstvu, od kojih se većina njih nastanila upravo u Londonu. No, ako se uzmu u obzir povećani troškovi života, loše vremenske prilike i neukusna kava, postavlja se pitanje zašto se toliki broj Australaca odlučuje na preseljenje u London?!

Dokumentarni film je v zadnjih letih v velikem vzponu: vedno pogosteje se pojavlja tako v redni kinematografski distribuciji kot med nagrajenci največjih svetovnih filmskih festivalov. Med imeni, ki so uspešna in prepoznavna v mednarodnem prostoru, so tudi slovenska: Petra Seliškar, Matjaž Ivanišin, Rok Biček, Haidy Kancler, Marija Zidar, Siniša Gačič, v zadnjem času pa tudi številni mladi avtorji in avtorice, ki slovenskemu dokumentarnemu filmu napovedujejo lepo prihodnost. Tina Poglajen je pred mikrofon povabila direktorico Slovenskega filmskega centra, Natašo Bučar, ter dokumentaristko in ustanoviteljico festivala MakeDox, Petro Seliškar. Ta je povedala, da dokumentarne filme na festivalu MakeDox v Severni Makedoniji množično gledajo predvsem mladi; da je tej generaciji dokumentarni film veliko bližje kot fikcija. Morda zato, dodaja Nataša Bučar, ker je bližje vsebinam, ki jih tudi sami spremljajo na družabnih omrežjih. Gre za dokumentarne posnetke, ne igrane, celo fikcija po njenem išče načine, kako postati dokumentaristična. Mlajša generacija, ki odrašča z omrežji, kot je tiktok, in z neskončnim streamanjem, se lahko z dokumentarnimi filmi identificira lažje kot s fikcijo, se strinjata – in škoda bi bilo, da takega razcveta filmske zvrsti pri nas ne bi primerno podprli. Tonska mojstrica Mirta Berlan, urednica oddaje Staša Grahek.

Contact your school and download your app here: https://timelycare.com/

Lua Espectral da Serpente

Organizo com o fim de embelezar Equilibrando a arte Selo o armazém da elegância Com o tom Rítmico da ogualdade Eu sou guiafa pelo meu próprio poder duplicado Sigo o caminho que meu coração indica e abandono as situações que limitam minha harmonia. --- Send in a voice message: https://podcasters.spotify.com/pod/show/claudia-cereser/message

V tokratni oddaji Studio ob 17.00 preverjamo, kakšna smučarska prihodnost čaka štajersko prestolnico. Zlata lisica se vnovič seli v Kranjsko Goro, letos tudi brez mariborskih športnih delavcev. Kaj to pomeni za preživetje smučarskega kluba Branik, kaj za smučarsko dejavnost na Pohorju? Z voditeljem Bratkom Zavrnikom in dopisnico Romano Erjavec preverimo še, kako bo priložnost izkoristila Zgornjesavska dolina.

Režiserka, producentka in scenaristka, soustanoviteljica Petra Pan Film, ki producira predvsem kreativne dokumentarne in dokumentarno-igrane filme. Trenutno deluje in živi med Ljubljano, Skopljem in Marseillom. Njen novi dokumentarni film Telo je prejel nagrado vesna za najboljši dokumentarni film na Festivalu slovenskega filma v Portorožu.V filmu spremljamo protagonistko Urško, ki ji nenadna bolezen postavi ključna vprašanja, kako se vzpostaviti na novo, kako te vidijo drugi in kakšno vlogo odigrata družina in prijateljstvo.

Güvenilir, tarafsız ve kaliteli haberin adresi FOX Haber; podcast yayınlarıyla sizlerle. Çalar Saat, podcast yayınlarıyla sizlerle! FOX Türkiye Resmi Web Sitesi: www.fox.com.tr Facebook: https://www.facebook.com/foxhaber Twitter: http://www.twitter.com/FOXhaber Instagram: https://www.instagram.com/FOXhaber/

Posvečamo se motovunskemu filmskemu festivalu ki se letos po triindvajsetih letih poslavlja od mesteca v Istri in seli na gorsko planino Petehovac nedaleč stran in poročamo iz snemanja novega slovenskega celovečerca, prvenca režiserke Ester Ivakič z naslovom Ida, ki je pela tako grdo, da so še mrtvi vstali od mrtvih in zapeli z njo, sledita pa še oceni romantične komedije Roboti in neapeljskega filma Nostalgija Maria Martoneja.

Novo istraživanje pokazalo je da jedna petina stanovnika Australije želi zamjeniti užurbani gradski stil života za mnogo mirniji, opušteniji stil koji nudi regionalna Australija. Regionalni australski institut je otkrio da su mlađi ljudi posebno privučeni velikim mogućnostima zapošljavanja i razvoja karjera u regionalnoj Australiji.

You Know What It Is Podcast NOW ON PATREON : https://www.patreon.com/user?u=64092626&view_as=patron IF YOU WANT TO STAY UP TO DATE WITH THE PODCAST AND LOCAL ARTIST AROUND THE CITY MAKE SURE TO TAP INTO OUR DISCORD AND JOIN THE CHAT! https://discord.gg/emKDb9ys Subscribe with us for more heat & conversations. We'd love to hear from you! Get more of YOU KNOW WHAT IT IS! Listen on Anchor: https://anchor.fm/you-know Catch Up: youknowwhatitispod.com Follow us on IG: https://www.instagram.com/youknowwhatpodcast/ Follow us on Twitter: https://www.twitter.com/ykwii2/ You Know What it is features upcoming artist interviews, with Javari Newton as our host, with an ever evolving roster of CO-hosts and personalities. Every guest visiting the Las Vegas based Podcast are independent artists and upcoming entrepreneurs trying to usher into the new culture. Come find out what it is on You Know What It Is.

Seli Fakorzi, Director of Mental Health Operations at TimelyCare, and Gaurang Choksi, CEO and Founder of Violet, join me to discuss their partnership to bring comprehensive healthcare to college students from all socioeconomic backgrounds, genders, ethnicities, and physical abilities. Training healthcare providers with the tools to understand different communities allows clinicians to learn new ways to be more inclusive and build trusted relationships with patients. Seli explains, "Providing quality, equitable access to care is a foundational mission for Timely. We are aware that students from underserved and underrepresented populations many times possess unique barriers to care, and that has made seeking help increasingly difficult. Breaking down those barriers in as many areas as possible has been our goal. Forming this relationship and partnership with Violet will help in those areas."  Gaurang elaborates, "I'll briefly share exactly how we get to understand how a clinician is doing, and then I'll share more about how we educate. At Violet, when a clinician joins us, we go through a process called benchmarking their cultural competence. We take a look at five pillars of information, including who is that specific person, what communities their family or they belong to, we look at what are the communities they feel really confident serving. That's a clinical measure called self-efficacy that we've pulled in." "Then we also look at what are the communities they want to work with, the communities they've studied about and the communities they have worked with, using claims data and their voices. Then using all this information, we get to have clarity on is that specific provider doing well working with the BIPOC or LGBQ or TGNC communities." #TimelyCare #JoinViolet #Healthcare #VirtualCare #LGBTQHealth #TGNCHealth #BIPOCHealth #MentalHealth #HealthDisparities #HealthEquity #MinorityMentalHealth timelycare.com       joinviolet.com Download the transcript here              

Seli Fakorzi, Director of Mental Health Operations at TimelyCare, and Gaurang Choksi, CEO and Founder of Violet, join me to discuss their partnership to bring comprehensive healthcare to college students from all socioeconomic backgrounds, genders, ethnicities, and physical abilities. Training healthcare providers with the tools to understand different communities allows clinicians to learn new ways to be more inclusive and build trusted relationships with patients. Seli explains, "Providing quality, equitable access to care is a foundational mission for Timely. We are aware that students from underserved and underrepresented populations many times possess unique barriers to care, and that has made seeking help increasingly difficult. Breaking down those barriers in as many areas as possible has been our goal. Forming this relationship and partnership with Violet will help in those areas."  Gaurang elaborates, "I'll briefly share exactly how we get to understand how a clinician is doing, and then I'll share more about how we educate. At Violet, when a clinician joins us, we go through a process called benchmarking their cultural competence. We take a look at five pillars of information, including who is that specific person, what communities their family or they belong to, we look at what are the communities they feel really confident serving. That's a clinical measure called self-efficacy that we've pulled in." "Then we also look at what are the communities they want to work with, the communities they've studied about and the communities they have worked with, using claims data and their voices. Then using all this information, we get to have clarity on is that specific provider doing well working with the BIPOC or LGBQ or TGNC communities." #TimelyCare #JoinViolet #Healthcare #VirtualCare #LGBTQHealth #TGNCHealth #BIPOCHealth #MentalHealth #HealthDisparities #HealthEquity #MinorityMentalHealth timelycare.com       joinviolet.com Listen to the podcast here              

Í Rokklandi í dag skoðum við lögin sem eru tilnefnd til Óskarsverðlauna í ár, besta lag frumsamið fyrir kvikmynd en Óskarsverðlaunin verða afhent í nótt í Los Angeles. Jakob Frímann Magnússon kemur í heimsókn í seinni hluta þáttarins og segir okkur frá plötunni Jack Magnet sem kom út árið 1981 og hann ætlar að flytja í heild sinni ásamt frábærri hljómsveit í Bæjarbíói 25. mars nk. Og svo er það hljómsveitin Langi Seli og Skuggarnir sem fór næstum alla leið í Eurovison núna um síðustu helgi, lentu í öðru sæti á eftir söngkonunni Dilja sem fer til Liverpool fyrir okkar hönd. Við rifjum upp þegar hljómsveitin heimsótti std 12 árið 2019.

Í Rokklandi í dag skoðum við lögin sem eru tilnefnd til Óskarsverðlauna í ár, besta lag frumsamið fyrir kvikmynd en Óskarsverðlaunin verða afhent í nótt í Los Angeles. Jakob Frímann Magnússon kemur í heimsókn í seinni hluta þáttarins og segir okkur frá plötunni Jack Magnet sem kom út árið 1981 og hann ætlar að flytja í heild sinni ásamt frábærri hljómsveit í Bæjarbíói 25. mars nk. Og svo er það hljómsveitin Langi Seli og Skuggarnir sem fór næstum alla leið í Eurovison núna um síðustu helgi, lentu í öðru sæti á eftir söngkonunni Dilja sem fer til Liverpool fyrir okkar hönd. Við rifjum upp þegar hljómsveitin heimsótti std 12 árið 2019.

"When I Started to Consciously Put it all Together, I was Forging My Own Path and Creating My Own Way of Putting These Elements Together."Our guest for this episode of MFM Speaks Out is Haana. Haana is a violinist, vocalist, electronic music artist, visual performer, and entirely self-contained as a one woman orchestra. She played with Kanye West, Alvin Ailey, as well as festivals such as Joshua Tree Festival and Coachella and others in the US, Canada, UAE, and Australia, and other gigs such as Barack Obama's inaugural ball and at Michael Jordan's wedding. Haana has endorsement deals with Ableton, Native Instruments, Even Headphones (manufactured by Blue Microphones), and Realist Violins. She appeared in ads for Intel, Harvey Nichols, Nike, Ferrari, and Apple Computers. In addition, she's experienced as a film composer, does artist mentorship / marketing, branding, and production consultation, and is an accomplished photographer (and used to be a managing editor for photo.net).  Topics discussed:The topics discussed include Haana's inspiration to become a "one woman orchestra," her studies of contemporary composition at New England Conservatory and electronic music production at Dubspot NYC, the growing trend among many classically trained musicians to combine the European classical tradition with modern electronic music, how she incorporates her improvisational methods and Nordic and Icelandic elements into the context of electronic music / beats, the aesthetic concepts behind her music videos and her use of dancers and other visual elements in her live performances, how the presence of her skills as an instrumentalist are received among EDM audiences, her practice of yoga and meditation, and incorporate this into her musical endeavors including the Deepsonos by Haana project, her work as a film composer for the Heavy Water and The Cold Life projects, her work with Alvin Ailey performing for festivals in the US, Abu Dhabi, Canada, Portugal, Hungary, Australia, Mexico, at festivals such as Joshua Tree Music Fest and Coachella, her performances with Kanye West when he opened for The Rolling Stones at Gillette Stadium, and at Madison Square Garden for MTV, at Michael Jordan's wedding, and at Barack Obama's inaugural ball, her endorsement deals with companies such as Ableton, Native Instruments, and Realist violins, other ways she monetizes what she does, and her ideas on music activism.Music featured in this episode:"Ornate""Seli""Teardrop"  (All compositions by Haana Thiem. "Seli" is a collaboration between Haana and Bison Rouge. Used with permission)

Novi podaci banke Commonwealth i Regionalnog australskog instituta pokazuju rast povećanje migracija iz velikih gradova u regionalna područja. Trend predvodi mlađa generacija, s prosječnom dobi onih koji mijenjaju grad za selo od 33 do 34 godine.

This week we welcome special guest and City representative Seli Mailangi to help preview the first representative game of the year with City taking on Country at Brookvale Oval. As the game continues to expand, the competition for representative jersey's has never been greater. Both teams featuring some of games biggest names, as they fight for selection for the NSW Blues.For Country, legend of our sport Ruan Sims will be coaching the side bringing the side a competitive edge. Country welcome the return of Sam Bremer and will be hoping for improved weather conditions with a backline filled with pace including Rikeya Horne, Teagan Berry, Abbi Church and more. The combination of Olivia Higgins, Jocelyn Kelleher and Olivia Kernick will also be one to watch.For City, they will head into this game confident featuring a forward pack that would put fear into any side. Parramatta Eels stars- Filomina Hanisi, Fatafehi Hanisi, Tommaya Kelly-Sines and Kennedy Cherrington will be leading from the front.  Aliti Namoce and Talei Holmes also head into this game in career best form. The pairing of Emily Curtain and Maddie Studdon will also be on display as Kylie Hilder keeps her eye on potential halves for State of Origin. Who takes this one home, City or Country?~ Dan & Sienna

Turkish Stories for Learner Turkish Dünyayı Kucaklayan Sevgi Seli: Mevlana Sevgide güneş gibi ol, Dostluk ve kardeşlikte akarsu gibi ol, Hataları örtmede gece gibi ol, Tevazuda toprak gibi ol, Öfkede ölü gibi ol, Her ne olursan ol, Ya olduğun gibi görün, Ya göründüğün gibi ol. Kötü yaratılışlı kişiye ilim ve fen öğretmek, yol kesen eşkıyanın eline kılıç vermeye benzer. Nice insanlar gördüm, üzerinde elbisesi yok. Nice elbiseler gördüm, içinde insan yok. Mevlânâ Celaleddin Rumi 13. yüzyılda yaşamış bir âlim olan Mevlânâ Celaleddin Rumi, hoşgörüsü ve insan sevgisi ile tüm insanlığa örnek olmuş, yazdıkları ve söyledikleriyle yüzyıllar ötesine ulaşabilmiştir. O, her dilden, her dinden, her renkten insanı kucaklamasını bilmiş, insanlığın hoşgörü ve sevgi sembolü olmuştur. Bugün hâlâ düşünceleri yaşamakta, insanlığa yol göstermektir. Savaşların yaşandığı 21. yüzyıl dünyasında Mevlânâ hoşgörüsüne tüm dünyanın ihtiyacı vardır. Konya'dan dünyaya asırlar boyu dalga dalga yayılan, ümitsizliğe kapılanlara “Yine de gel... Yine de gel... Ne olursan ol yine de gel!” diyerek sevgiyle seslenen Mevlânâ, bugün özellikle ABD, Kanada, Fransa, Hollanda gibi ülkelerde çok sayıda seveni vardır. İşte insanlığa ahlakı, ilmi, sevgiyi öğreten Mevlânâ'nın hayatından ders alınması gereken bir olay... ŞU ALTINLARI ÇAMURA ATIN Günlerden bir gün dönemin sultanı Mevlânâ'ya bir miktar altın göndermişti. Mevlânâ'nın öğrencilerinden biri altınları alıp Mevlânâ'ya verince, Mevlânâ öğrencisine döndü ve, “Beni gerçekten seviyorsanız bu altınları dışarıdaki çamurun içine atınız!” dedi. Öğrencisi, Mevlânâ'nın bu isteğini hiçbir soru sormadan yerine getirdi. Bu olayı gören bazı kimseler, altınları toplamak için hiç vakit kaybetmeden çamurun içine daldılar. Adamların elbiseleri, yüzleri çamurdan görünmez hâle geldi. Mevlânâ, öğrencilerine onların bu hâllerini göstererek; “Bu altınlar, şu gördüğünüz insanların elbiselerini kirlettiği gibi, bizim de kalbimizi kirletir. Bunun için dikkat edilmesi gereken nokta, hırs yapmadan kanaat üzere bulunmaktır. Gerçek zenginlik ise ilim ve güzel ahlak sahibi olmaktır.” buyurdu.

IVIRMA Global Chief Scientific Officer Dr. Emre Seli on the future of fertility science, from AI to stem cells to gene editing - and beyond. 

Mike and Nana are joined by Enjoyment Mami a Ghanaian content creator to discuss the reasons why you have to find your true fans and how to find them for your brand.    Check out Enjoyment Mami's Instagram > https://www.instagram.com/enjoymentmami_/