Podcasts about piektdien

Kamēr Latvijā uzmanības lokā pašvaldību vēlēšanas, pasaules medijos pirmajās rindās ir ziņas par Amerikas Savienotajām Valstīm. Turpinām kolēģu aizsākto sarunu par Kaļiņingradu, runājot par drošības situāciju un apgabalu kopumā. Nedaudz to aplūkojam Ukrainā notiekošā kara kontekstā. Aktualitātes analizē politologs Veiko Spolītis un ārpolitikas pētnieks Rinalds Gulbis. Par Kaļiņingradas apgabalu saruna ar politologu, politiķi no Ukrainas Ihoru Ždanovu, viņš ir fonda „Atklātā politika” projekta vadītājs, bijis arī Ukrainas Jaunatnes un sporta lietu ministrs. Donalds Bargais Protesti Losandželosā uzliesmoja 6. jūnijā pēc tam, kad ASV Imigrācijas un muitas policijas darbinieki veica reidus pilsētas tirdzniecības vietās, arestējot apmēram simtu tur strādājošo, kuri, iespējams, uzturas valstī nelegāli. Protesti sākās pie aizturēšanas centra ēkas, kur policija aizturēja 44 cilvēkus. Cita starpā tika arestēts Starptautiskās apkalpošanas sfēras darbinieku asociācijas Kalifornijas nodaļas prezidents Deivids Uerta, kurš it kā kavējis automašīnas pārvietošanos. Tiek ziņots, ka viņš guvis salīdzinoši vieglu traumu; pirmdien viņš tika atbrīvots pret drošības naudu. Jau tajā pašā dienā notika sadursmes starp protestētājiem un policiju, kur protestētāji esot metuši dažādus priekšmetus, kamēr policija izmantojusi asaru gāzi, piparu aerosolu, žilbinošās granātas, bet vakarpusē likumsargiem bija atļauts lietot arī neletālu munīciju. Brīvdienās protesti vērsās plašumā, pie kam notika vairāki mēģinājumi bloķēt ielas, atsevišķu automašīnu aizdedzināšana, daži vandālisma un veikalu aplaupīšanas gadījumi. Protestētāji apmētāja policistus un policijas auto ar dažādiem priekšmetiem, daži policisti, protestētāji un arī protestus atspoguļojošie žurnālisti guva vieglus ievainojumus. Tomēr daudzviet protesti notika mierīgi, un situācija pilsētā, pēc visa spriežot, nebija tāda, lai ar to netiktu galā vietējie policijas spēki. Taču jau 7. jūnijā Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps izdeva rīkojumu nosūtīt uz Losandželosu 2100 Nacionālās gvardes karavīru. Pie tam viņš to darīja, nesaskaņojot ar Kalifornijas pavalsts gubernatoru, Demokrātu partijas pārstāvi Gevinu Ņūsomu. Kaut prezidentam ir tādas pilnvaras, šādi Savienoto Valstu vadītājs pēdējoreiz rīkojies 1965. gadā. Tāpat tika ziņots, ka gatavībā nosūtīšanai uz pilsētu esot septiņi simti jūras kājnieku. Jau drīz pēc tam, kad šīs ziņas parādījās atklātībā, prezidenta rīcības adekvātums tika apšaubīts. Pirmdien, 9. jūnijā, gubernators Ņūsoms iesniedza prasību tiesā, pieprasot atzīt Trampa pavēli par Nacionālās gvardes izmantošanu par nelikumīgu; attiecīgā sēde paredzēta 12. jūnijā. Tikām gan prezidents Tramps, gan citi Baltā nama pārstāvji izvērsa agresīvu retoriku, gānot un vainojot protestu uzliesmošanā gubernatoru, kā arī Losandželosas mēri Karenu Basu. Viens no spilgtākajiem prezidenta citātiem bija: „Ja viņi spļaus, mēs sitīsim.” Proti, viņš vainoja demonstrantus, ka tie spļaujot uz likumsargiem, un attiecīgi piedraudēja, ka protestētāji tikšot sisti tā, kā nekad agrāk. Nu jau nacionālo gvardu skaits Losandželosā pārsniedzis četrus simtus, un vakar, kā ziņo, tur ieradušies arī solītie jūras kājnieki. Militārpersonas gan lielākoties bez kāda pielietojuma uzturoties federālo institūciju ēkās. Par spīti aizliegumiem ļaudis pirmdien un otrdien turpināja pulcēties protestos, kuri gan ātri tika izklīdināti. Daudzi uzlūko Trampa administrācijas rīcību Losandželosā kā paraugu varas spiediena politikai.   Divu vīru kaismīga šķiršanās Par to, ka divām tik spēcīgām un ambiciozām personām kā Donalds Tramps un Īlons Masks nenāksies viegli sastrādāties, runāja jau teju kopš pasaules bagātākais cilvēks kļuva par pusoficiālu Baltā nama darbinieku. Šie signāli kļuva intensīvāki pagājušā mēneša laikā, Maskam paziņojot, ka viņš distancēsies no administrācijas un turpmāk mazāk ziedos līdzekļus politikas atbalstam. Taču otrdien ārup izlauzās acīmredzot ilgi slāpēta nepatika, kad multimiljardieris izteica atklātu un skarbu kritiku par šobrīd Kongresā virzīto Trampa administrācijas budžeta projektu, nodēvēdams to par „pretīgu draņķību”. Tā viņš pievienojās daudzo prezidenta kritizētāju pulkam, kuri pamatoti norāda, ka projekts paredz nodokļu atlaides bagātajiem, tajā pašā laikā liedzot daudziem maznodrošinātajiem līdzšinējo valsts apmaksāto pieeju medicīnas pakalpojumiem. Nākamajās dienās eskalācija tikai vērsās plašumā, iesaistoties ļaudīm gan no prezidenta, gan finanšu magnāta puses. Tramps piedraudēja, ka varētu atņemt Maska uzņēmumiem valdības kontraktus un subsīdijas. Sevišķi sāpīgi tas būtu kosmosa izpētes programmai „Space X”, kas lielā mērā balstās valdības finansējumā. Bet Masks nepalika atbildi parādā, norādot, ka bez viņa nodrošinātās tehnikas valdībai būs problemātiski, piemēram, nodrošināt astronautu nogādāšanu uz Starptautisko kosmosa staciju un atpakaļ. Draudi pārtraukt šo tehnisko atbalstu gan tika drīz atsaukti, taču turpinājumā multimiljardieris paziņoja, ka prezidents esot minēts 2019. gadā cietumā mirušā uzņēmēja un bērnu seksuālā izmantotāja Džefrija Epsteina lietas materiālos. Tā bija abu dižvīru konflikta kulminācija, kas tika sasniegta 5. jūnijā. Piektdien, 6. jūnijā, Masks paziņoja, ka varētu nodibināt jaunu politisku partiju, kas kļūtu par trešo spēku starp demokrātiem un republikāņiem. Tikām viņa konflikts ar Baltā nama saimnieku sāka iespaidot Maska finanšu stāvokli, kompānijas „Tesla” akcijām noslīdot par 15% procentiem, respektīvi, zaudējot apmēram 150 miljardus savas vērtības. Kopš pagājušās nedēļas nogales procesā gan iestājies zināms atslābums. Pirmais, kurš no eskalācijas pārgāja uz remdenāku toni, bija prezidents, izsakoties, ka neņemot ļaunā privāti vērstos uzbrukumus, tikai nožēlojot, ka  Īlons nav praties ātrāk atbrīvoties no administratīvā darba sloga. Šīs nedēļas sākumā preses virsraksti jau vēsta par konflikta pierimšanu, lai gan no agrākās divu diževīru draudzības maz kas palicis pāri.

Vai tiesa, ka stresu dažkārt veicina ne tikai mūsu psiholoģiskie pārdzīvojumi, bet arī fizioloģiskas izmaiņas organismā? Kur rodas stresa hormoni – kortizols un adrenalīns – un kas notiek, ja tie sāk pārņemt mūsu organismu nekontrolēti? Par to studijā iztaujāsim Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāju, Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori Ilzi Konrādi. * Zinātnes ziņas Megalodona izmēri varētu būt bijuši lielāki, nekā līdz šim pieņemts. Pirms dažiem gadiem uz ekrāniem bija skatāma asa sižeta filma par megalodonu – gigantisku haizivi. Varbūt toreiz kādi skatītāji domāja, vai tas ir izdomājums, vai arī šāds radījums okeānos patiešām kādreiz dzīvojis. Un atbilde ir – jā. Megalodons ir reāla suga, kas kādreiz mitusi, un tādas vietnes kā “Live Science” un “Science Daily” tai veltījušas plašākus izklāstus. Zinātnieki visai ilgi uzskatījuši, ka megalodoni izskatījās kā lielas baltās haizivis, taču jaunākais pētījums liecina, ka megalodons bijis vairāk nekā 24 metrus garš dzīvnieks, un tas ir vairāk nekā uzrādījuši līdzšinējie aprēķini. Salīdzinājumam – baltās haizivs mātītes ķermeņa garums var būt aptuveni pieci metri. Tā ka redzams atšķirība ir visai liela – pieci metri vai 24 metri.  Bet milzenis megalodons mūsdienās sastopams vairs nav, tas ir dzīvojis jūrās laika nogrieznī pirms 20 miljoniem gadu līdz 3,6 miljoniem gadu. Pilnīgi megalodonu skeleti atrasti nekad nav, tāpēc mūsu zināšanas balstās un arī avoti, no kuriem zinātnieki var gūt datus, nāk no fosilijām - zvīņu un zobu fosilijām. Lai iegūtu jaunākos datus par megalodona izmēru, zinātnieki no Kalifornijas un Riversaidas universitātes, kā arī citām pasaules vietām megalodonu fosilijas salīdzinājuši ar vairāk nekā 150 dzīvām un izmirušām haizivju sugām, iegūstot pēc iespējas precīzāku megalodonu galvas, ķermeņa un astes proporciju. Vēl pētnieki atklājuši, ka megalodons varētu būt dzemdējis dzīvus mazuļus, un arī to garums varētu būt bijis līdz pat četriem metriem. Tas, par ko pētnieku vidū nav vienprātības, – kādai mūsdienu sugai megalodons ir līdzinājies. Kā piemēru jau minējām balto haizivi, tomēr ir zinātnieki, pēc kuru domām, megalodona ķermenis pēc formas daudz tuvāks bijis citronhaizivij vai pat lielam valim.  Pirmais Mēness aptumsums šogad – 14. martā. Bet par kādu citu dabas brīnumu. Piektdien, 14. martā, gaidāms šī gada pirmais Mēness aptumsums, un par to vietnē “Scientific American”. Precīzāk izsakoties, aptumsums būs 13. marta naktī un 14. marta agrās rīta stundās, un tas būs pilns Mēness aptumsums pēc trīs gadu pārtraukuma. Tiesa gan, mūsu platuma grādos šis notikums ies secen. Pilnu Mēness aptumsumu varēs vērot tikai paši Eiropas rietumi – Spānija, Īrija un Lielbritānija. Toties viskrāšņāko un pilnāko aptumsumu varēs skatīt tie, kuri dzīvo Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Ja klausāties Latvijas Radio, būdami šajās vietās, tad ziniet, ka jums tāda iespēja ir, un to patiešām nevajag laist garām. Bet Latvijā neskumstiet, jo naktī no 7. uz 8. septembri eiropieši redzēs Mēness aptumsumu, un tad to neredzēs Amerika.  Ar ko Mēness aptumsums ir interesants? Atšķirībā no strauja Saules aptumsuma, Mēness aptumsums ir lēns un majestātisks, un, lai to redzētu, nav nepieciešans īpašs aprīkojums vai optisks palīglīdzeklis.  Mēness, Saule, Zeme – šo triju ķermeņu attiecības nosaka Mēness aptumsuma veidošanos, detalizētāk, kā tas notiek, aprakstīts vietnē, bet tur arī piedāvāts tāds vienkāršots skaidrojums. Proti, iedomājieties, ka jūs atrodaties uz Mēness, skatoties uz Zemi un Sauli. No šī skatupunkta šķiet, ka Zeme lēnām virzās Saules priekšā. Sākumā jūs redzat, ka Zeme pavisam nedaudz bloķē Sauli, un gaismas daudzums, kas pie Jums nonāk, samazinās, bet mazliet. Laika gaitā Zeme bloķē Sauli arvien vairāk, un apgaismojums vēl vairāk samazinās. Pēc aptuveni stundas Zeme pilnībā nobloķē Sauli, Jūs atrodaties Zemes ēnā, un visapkārt ir tumšs. Attiecīgi, kad Zeme atkal atklāj Saules seju, aptumsums ir beidzies. Tik tālu par Mēness skatupunktu, bet Mēness aptumsumu mēs vērojam no Zemes, un te nākamais interesantais fakts. Brīdī, kad Saule attiecībā pret Mēnesi ir nobloķēta, mēs uz Zemes redzam nevis vienkārši tumšu, blāvu Mēness disku, bet Mēness seja kļūst “asiņaina”, un to arī sauc par “asiņaino Mēnesi”. Skaidrojumam palīdz fizika. Mēness aptumsuma laikā Saule izgaismo Zemi, tāpēc visa Saules gaisma, kas krīt uz Mēness virsmu, iziet cauri mūsu atmosfēras biezākajai daļai, iekrāsojot Mēnesi sārtā mirdzumā. Izskatās diezgan biedējoši, bet skaisti.  "Zinātnieki netiks apklusināti": tūkstošiem cilvēku protestē pret Donalda Trampa administrācijas politiku. Tūkstošiem pētnieku ASV pilsētās un arī Eiropā mītiņos ar saukli “Stand Up for Science”(jeb “Iestājieties par zinātni”) pauž protestu ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas darbībām, lai samazinātu zinātnisko darbaspēku un izdevumus pētniecībai.  Kopš stāšanās amatā janvārī Tramps un viņa komanda ir atlaiduši un dažos gadījumos mēģinājuši pieņemt atpakaļ darbā tūkstošiem darbinieku ASV zinātnes aģentūrās, kuru darbs bija saistīts ar kodoldrošību, putnu gripas uzraudzību, ekstrēmu laikapstākļu prognozēšanu un citiem jautājumiem. Administrācija ir arī mēģinājusi iesaldēt pētniecības dotācijas zinātnes finansēšanas aģentūrās, tostarp ASV Nacionālajā zinātnes fondā.  Vieni paši mītiņi gan izmaiņas neietekmēs, to jau pierādījuši protesti pagātnē, piemēram, 2017. gadā, kad pētnieki protestēja Trampa pirmā prezidentūras termiņa laikā. Taču svarīgi ir neklusēt, jo, kā norādījusi neirozinātniece Nensija Kanvišere: “Jūs nevarat vienkārši atlaist visus un pēc tam viņus atkal pieņemt darbā, kad tie ir nepieciešami. Zinātnieku paaudze būs zaudēta.” Par šī brīža protestiem plašāk vietnē “Nature”. Vai Latvijā ir retzemju metāli?  Visbeidzot, ja vēl par ģeopolitiku un zinātni, tad aicinām pašmāju portālā “Delfi” iepazīties ar rakstu par retzemju metāliem. Tieši Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska iespējamais darījums par retzemju metāliem pēdējā laikā ir daudz figurējis ziņu virsrakstos, un “Delfu” rakstā labu skaidrojumu sniedzis ģeologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis. Viņš norāda, ka ne viss, kas ir reti sastopams, automātiski ir retzemju elementi. Tie ir pavisam konkrēti 17 elementi no Mendeļejeva periodiskās tabulas apakšējās daļas, piemēram, skandijs, itrijs, lantāns un citi, tiem ir augsta vērtība un praktiskais pielietojums, piemēram, elektronikā un militārajā jomā. Ukrainā tie ir pieejami, Latvijā par šo 17 elementu klātbūtni pierādījumu nav, bet mums ir ļoti daudz citu vērtīgu dabas resursu, piemēram, dzelzrūda. Par tās un citu atradņu nozīmi plašāk rakstā.

Piektdien, 14. jūnijā, startēs mēnesi ilgs futbola festivāls – Eiropas čempionāts jeb "Euro 2024". 24 komandas cīnīsies par tiesībām 14. jūlijā Berlīnē aizvadīt izšķirošo cīņu. Ciemos "Go3 Sport" komentētājs Arkādijs Birjuks un Sportacentrs.com futbola apskatnieks Agris Suveizda. Eksperti prognozēs melnos zirdziņus, rezultatīvākos spēlētājus un čempionus. Abi pareģo vienādu finālu.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas tuvojas finiša taisnei un KNAB sarēķinājis, ka partijas līdz šim tām iztērējušas turpat divus miljonus eiro. Aizvadītās nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālists Raimonds Rudzāts, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle. Piektdienās Krustpunktā atskatāmies uz aizvadītās nedēļas svarīgākajiem notikumiem. Nedēļa ir bijusi diezgan mierīga, protams, ir nedaudz jūtama priekšvēlēšanu noskaņa, par to mazliet arī runāsim šodien, bet plašākas diskusijas mums par to būs nākamnedēļ, kad vēlēšanas notiks. Vakar, 30. maijā, prokuratūra nāca klajā ar paziņojumu saistībā ar iespējamu iejaukšanos 2014.gada vēlēšanās – tāda neesot bijusi iespējama. Apspriežam arī citus jautājumus, gan vietējas nozīmes, gan saistībā ar Ukrainu, kurai rietumvalstis neļauj to piešķirtos ieročus izmantot Krievijas teritorijā.  Runājam arī par bijušā ASV prezidenta  Donalda Tramps krimināllietu, kurā viņš atzīts par vainīgu visās apsūdzības.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas tuvojas finiša taisnei un KNAB sarēķinājis, ka partijas līdz šim tām iztērējušas turpat divus miljonus eiro. Aizvadītās nedēļas aktualitātes Krustpunktā analizē žurnālists Raimonds Rudzāts, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle. Piektdienās Krustpunktā atskatāmies uz aizvadītās nedēļas svarīgākajiem notikumiem. Nedēļa ir bijusi diezgan mierīga, protams, ir nedaudz jūtama priekšvēlēšanu noskaņa, par to mazliet arī runāsim šodien, bet plašākas diskusijas mums par to būs nākamnedēļ, kad vēlēšanas notiks. Vakar, 30. maijā, prokuratūra nāca klajā ar paziņojumu saistībā ar iespējamu iejaukšanos 2014.gada vēlēšanās – tāda neesot bijusi iespējama. Apspriežam arī citus jautājumus, gan vietējas nozīmes, gan saistībā ar Ukrainu, kurai rietumvalstis neļauj to piešķirtos ieročus izmantot Krievijas teritorijā.  Runājam arī par bijušā ASV prezidenta  Donalda Tramps krimināllietu, kurā viņš atzīts par vainīgu visās apsūdzības.

Ar diriģentu Normundu Šne saruna par kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" sadarbību ar altistu Maksimu Risanovu, ar kuru kopā orķestris noslēgs šo sezonu. Piektdien, 24. maijā, plkst. 19.00 Lielajā ģildē 18. koncertsezonu noslēgs Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga". Kā ierasts, orķestra mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē parūpējies par noskaņās daudzveidīgu muzikālo programmu, kurā mūsdienu skaņuraksti veidos dialogu ar romantisma laikmeta liriku. Koncerta īpašais viesis - harismātiskais ukraiņu altists Maksims Risanovs. Viņa sniegumā dzirdēsim mūsdienu bulgāru komponistes Dobrinkas Tabakovas veltījumu Francim Šūbertam - “Fantasy Homage to Schubert”, kā arī Koncertu altam un orķestrim. Orķestra sniegumā izskanēs paša Šūberta vitālas enerģijas caurstrāvotā Otrā simfonija, kā arī lietuviešu komponistes Justes Janulītes skaņdarbs “Apnea”. “Classic FM Gramophone” balvas “Gada jaunais mākslinieks” laureāts Maksims Risanovs uzskatāms par vienu no pasaules spožākajiem un aizrautīgākajiem altistiem. Laikraksts American Record Guide, raksturo mākslinieku kā “mūziķi, kurš arī telefongrāmatu spētu pārvērst mūzikā un padarīt to aizraujošu”.  Dzimis Ukrainā, alta spēli mācījies Londonas Gildholas Mūzikas un teātra skolā pie Džona Glikmena. Turpat Londonā apguvis diriģēšanu pie Alena Heizeldaina, apmeklējis arī Genādija Roždestvenska un Jormas Panulas meistarklases. Šobrīd savu altista un diriģenta karjeru mūziķis attīsta vienā no Centrāleiropas mūzikas citadelēm – Budapeštā, sniedzot koncertus nozīmīgos festivālos un koncertzālēs visā pasaulē.

Šoreiz pie Lauras I'mperfekt Piektdienā latviešu meksikānis Raimonds Gudrups. Kāpēc latviešu meksikānis? Noklausies! Parunājām par to, kā Raimonds nokļuva Meksikā un ko tā viņam nozīmē, par to, kā bez apgaismojuma ar vabolīti naktī braukt pa serpentīna ceļu, par maijiem, par ceļošanu vienatnē un par to, kāpēc Meksikā vēl ir “īstuma” piegarša.

Sestdienas rīta programmas "Atspere" viesis - diriģents Aigars Meri, Latvijas Nacionālās operas kora, Ventspils kamerorķestra un Jelgavas kamerorķestra līderis, jauktā kora "Ventspils" vadītājs un Ventspils valstpilsētas un Ventspils novada virsdiriģents. 2023. gadā Aigars debitēja Dziesmu un deju svētkos kā kopkora virsdiriģents, lielkoncertā "Tīrums. Dziesmas ceļš" atskaņojot Raimonda Paula "Tautasdziesmu", bet šī gada janvārī saņēma Kormūzikas balvu kategorijā "Gada kora vadītājs". Sarunā - par radošo darbošanos trijās Latvijas pilsētās, domubiedrību mūzikā, Latvijā līdz šim neatskaņotu partitūru meklēšanu un atskaņošanu, patiku pret futbolu un gaidāmajiem koncertiem: Lielās Piektdienas koncertu Jelgavas Sv. Annas baznīcā, kur, iespējams, pirmoreiz izskanēs Alesandro Skarlati «Stabat Mater», kā arī Artura Maskata Salve Regina , kā arī "Pavasara koncertu" 26. aprīlī Ventspils koncertzālē "Latvija". Tajā Mārtiņš Zilberts būs solists Alfrēda Šnitkes Koncertā klavierēm un stīgām, Aigars Reinis būs pie ērģelēm un Kaspars Zemītis ar ģitāru Marģera Zariņa Koncertā ērģelēm un kamerorķestrim "Concerto triptichon"   Jauktā kora "Ventspils" priekšnesumā skanēs arī Antona Bruknera, Fēliksa Mendelszona un Alfrēda Šnitkes sakrālā mūzika. Ar kādām emocijām šobrīd atskaties uz Kormūzikas balvas saņemšanu? Es uz to skatos kā uz jauku notikumu ļoti senā, tālā pagātnē (smejas), esmu to jau krietni piemirsis. Protams, ieguvu gan apsveikumus, gan saltus skatus un ignoranci, klusēšanu un smīnus, bet es tam biju gatavs. Arī sportā ne vienmēr uzvar favorīts, citreiz var būt arī pārsteigums, man tas bija nenormāls pārsteigums (smejas). Šis notikums ir kā motivējošs un virzošs mirklis, bet tas bija tik sen, nevis vakar, bet jau aizaizaizaizvakar (smejas). Nē, esmu ļoti priecīgs. Cilvēki žūrijā, protams, vērtēja arī iepriekšējo gadu, bet es domāju, ka tas bija arī tāds, kā Andris Veismanis teica, “mūža ieguldījums”. Ir ļoti jauki, ka mana un manu domubiedru rosīšanās tika ievērota. Savā runā, balvu saņemot, skaisti teici - “kas gan ir kora vadītājs, diriģents, bez sava kora, bez sava instrumenta?”. Un visupirms teici “paldies” gan saviem koristiem, gan saviem diriģentiem, gan savām “labajām” un “kreisajām rokām”, kuru tev ir daudz, un tās visas ir patiešām atbalstošas. Jūtos izredzēts par sadarbību ar komponistiem-laikabiedriem un kopdarbu ar saviem kolēģiem - gan Astru Plostnieci Ventspilī, gan Andri Pujātu Latvijas Nacionālajā operā, gan visiem orķestru koncertmeistariem un kordziedātājiem. Protams, ikdienā iet, kā iet, ir labākas un ne tik labas dienas, bet, kopumā… Cieņa un respekts. Kā sadali savu nedēļu? Kā paspēj būt Rīgā, Ventspilī un vēl Jelgavā? Pirmdiena un trešdiena, kā minimums, ir Ventspils dienas, otrdiena un ceturtdiena - Jelgavas dienas, bet Jelgava ir tuvu un to ir iespējams apvienot ar Operu, kad var būt gan rīta, gan vakara izsaukums. Piektdien, sestdien, svētdien - Opera. Tad, ja kādā piektdienā/sestdienā/svētdienā ir kāds brīvs mirklis, tas tiek aizpildīts ar vai nu (smejas) Ventspils kora Rīgas frakcijas mēģinājumiem, vai individuālo darbu un tā tālāk. Un tad ir tā saucamās “projektu nedēļas”, kad tuvojas kāds koncerts, un tad fokuss ir vairāk uz kādu no virzieniem - vai Jelgavas, vai Ventspils, vai operas. Turpinājums - raidījumā...

Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījuma centra direktors Māris Cepurītis un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Rihards Plūme. Portugāles vēlēšanas stabilitāti nevairo Svētdien, 10. martā, notikušās Portugāles parlamenta – Republikas Asamblejas – vēlēšanas bija jau otrās ārkārtas vēlēšanas pēc kārtas. Iepriekšējās tika sarīkotas 2022. gada janvārī, un tajās negaidīti spožus panākumus guva Sociālistiskā partija. Ar absolūto vairākumu parlamentā premjers Antoniu Košta, kurš ir pie varas kopš 2015. gada, izveidoja savu trešo kabinetu. Pagājušajos divos gados Portugāle piedzīvojusi pozitīvu ekonomikas izaugsmi, kam tomēr īsti netiek līdzi labklājības rādītāji, daudzu iedzīvotāju algām augot lēnāk nekā cenām. Tomēr tas vien nebūtu iemesls Koštas kabineta beigām, ja ne smags korupcijas skandāls, kas to satricināja pagājušā gada novembrī. Procesā, kurā tiek izmeklēta iespējama korupcija un amatpersonu ļaunprātīga rīcība, viens no apsūdzētajiem ir premjera biroja vadītājs, un arī paša Antoniu Koštas darbību izvērtē Portugāles Augstākā tiesa. Valdības demisijai un konsultācijām ar politiskajiem spēkiem sekoja prezidenta Marselu Rebelu de Souzas lēmums izsludināt jaunas parlamenta vēlēšanas. Svētdienas balsojums nesa paredzamu kritumu sociālistiem, kuri zaudēja 43 mandātus jeb vairāk nekā trešdaļu no agrākā skaita un palika otrajā vietā aiz līdzšinējiem opozicionāriem – Sociāldemokrātiskās partijas. Šī partija, par spīti nosaukumam, ir labēji centrisks spēks, kas kopā ar divām vēl labējākām sīkpartijām veido bloku Demokrātiskā alianse. Tomēr šie labējie centristi maz ieguvuši uz savu kreiso kolēģu rēķina, jo, pēc visa spriežot, abu lielāko partiju politisko kapitālu pamatīgi paplucinājis trešais spēks – labēji radikālpopulistiskā partija ar nosaukumu „Chega!” tulkojumā – „Pietiek!”. Nopietni sevi pieteikusi iepriekšējās vēlēšanās, „Chega!” tagad četrkāršojusi mandātu skaitu, un tās līderis Andrē Ventura triumfējoši paziņojis, ka beidzot izdevies salauzt valstij tik ļoti kaitējušo divpartiju sistēmu. Šobrīd sadalīti 226 no 230 Republikas Asamblejas deputātu mandātiem, vēl četriem tuvākajās dienās jāienākas no ārzemju vēlēšanu iecirkņiem. Demokrātiskajai aliansei ir 79, Sociālistiskajai partijai – 77, „Chega!”– 48 mandāti. Vēl 22 vietas sadalījušas dažādas mazās partijas, sākot ar „Liberālo iniciatīvu”, beidzot ar komunistu un zaļo koalīciju. Sociālistu līderis Pedru Nunu Santušs jau paziņojis, ka viņa partija darbosies opozīcijā, savukārt Demokrātiskās alianses līderis Luīšs Montenegru deklarējis, ka neslēgšot nekādas vienošanās ar radikālo „Chega!”. Saskaņā ar Portugāles likumdošanu valdības apstiprināšanai nav nepieciešams parlamenta vairākums, respektīvi – valdība tiek apstiprināta, ja vairākums no deputātiem nenobalso pret šo apstiprināšanu. Sociālisti un „Chega!” ir devuši mājienus, ka varētu ļaut labēji centriskajai valdībai nākt pie varas, bet īstā tirgošanās sāktos pie valsts budžeta apstiprināšanas rudenī. Kā izteicies kādreizējais Sociāldemokrātu partijas līderis Luīšs Markešs Mendešs, nākamgada sākumā Portugāli, domājams, gaidot vēl vienas vēlēšanas. Ukrainas liktenis vārdu vējos Pēdējās nedēļas nesušas Ukrainai ne vien jaunus un jaunus slepkavnieciskus Krievijas raķešu un lidrobotu triecienus, bet arī verbālus „uzlidojumus”. Pagājušās nedēļas nogalē mediji un sociālie tīkli pildījās ar karikatūrām, kuru varonis bija pāvests Francisks. Iemesls bija sestdien daļēji publicētā pontifika intervija Šveices raidsabiedrībai „Radio Télévision Suisse, kas pilnībā tikšot publicēta 20. martā. Cita starpā izskanēja pāvesta izteikums, ka, viņaprāt, stiprākais esot tas, kuram ir drosme pacelt balto karogu, vest sarunas. Tas izraisīja sašutuma vētru Ukrainā, kur teiktais tika uztverts kā mudinājums kapitulēt. No Vatikāna vēlāk publicētā intervijas atšifrējuma gan redzams, ka pirmais balto karogu piesaucis intervētājs, savukārt pāvests Francisks to patiešām domājis nevis kā kapitulācijas simbolu, bet gan uz sarunām ar ienaidnieku sūtītu parlamentāriešu zīmi. Daudz nepārprotamāk izskanēja tas, ko intervijā Ungārijas valsts telekanālam M1 pauda premjers Viktors Orbans, daloties iespaidos par savu vizīti Savienotajās Valstīs. Piektdien, 8. martā, viņš viesojās pie eksprezidenta Trampa viņa Floridas īpašumā, pie tam netiekoties ar esošās administrācijas pārstāvjiem. Eksprezidenta teikto Orbans atstāstīja šādi: „Pirmkārt, viņš nedos ne santīma Ukrainas-Krievijas karam. Tāpēc šis karš beigsies, jo ir skaidrs, ka uz savām kājām Ukraina noturēties nevar. Ja amerikāņi un eiropieši nedos naudu un ieročus, tad karam beigas. Un, ja amerikāņi nedod naudu, eiropieši vieni paši šo karu finansēt nevar. Un tad karam ir beigas.” Pats Donalds Tramps publiski tik nepārprotami nekad nav izteicies, bet viens no viņa kaismīgākajiem atbalstītājiem, senators Lindsijs Grehems, taujāts studijas intervijā telekanālam „NBC News”, aicināja šai ziņā skatīties uz eksprezidenta darbiem, proti, ne Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā, ne „Hamās” iebrukums Izraēlā, ne talibu uzkundzēšanās Afganistānā neesot notikuši Trampa varas periodā. Tikām Eiropas gatavību balstīt Ukrainu pēdējā laikā, kā zināms, sevišķi aktīvi apliecina Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņa vizīte Kijivā tomēr jau vairakkārt pārcelta, nupat vēl par pāris nedēļām. Elizejas pils noliedz, ka iemesls ir bažas par drošību. Pagājušotrešdien, tieši tad, kad Odesā prezidents Zelenskis tikās ar Grieķijas premjerministru Kirjaku Micotaki, pilsēta saņēma vēl vienu Krievijas raķešu triecienu. Kā izdevumam „Politico” anonīmi paudis kāds franču diplomāts, prezidents Makrons vēloties pamatīgāk konsultēties ar sabiedrotajiem, lai ierastos Ukrainā ar kādu taustāmāku rezultātu. Šai nolūkā pagājušonedēļ Elizejas pils saimnieks apmeklēja Prāgu, kur tikās ar Čehijas prezidentu Petru Pavelu un premjerministru Petru Fialu. Čehija, kā zināms, ir uzņēmusies iniciatīvu sagādāt Ukrainai nepieciešamos artilērijas šāviņus, iepērkot tos ārpus Eiropas. Vizītes laikā, tiekoties ar franču diasporas pārstāvjiem, Makrons izteicās, ka Eiropai nāksies nebūt gļēvai. Šis izteikums jūtīgi uztverts Vācijā. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, tiekoties ar žurnālistiem pēc sarunām ar savu zviedru kolēģi Polu Jonsonu, paziņojis, ka runāšana par karaspēka sūtīšanu vai drosmes esamību vai neesamību nekādi nepalīdzot sniegt konkrētu atbalstu Ukrainai. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Piektdien, 1. martā, mūzikas namā "Daile" notiks koncerts "Metamorfozes laikmetam, "Gaudeamus" vīru dziesmas ar "Jakob Noiman festival band"". Koncerta programmā apvienota abu ansambļu repertuāru klasika, to svaigas kombinācijas un jaundarbi, kas iecerēti kā prieka un lepnuma sajūtas veicinātāji par krāšņo vīru kora klasikas repertuāru un tā negaidīti iespējamo mainību. Programmā skanēs Jēkaba Nīmaņa oriģināldarbi, kā arī klasiķu darbu aranžijas, kurām īpašu nokrāsu piešķirs “Jakob Noiman Festival Band” noslīpētais stils. Par koncerta programmu un šo sadarbību Klasikas studijā iztaujājam diriģentu Ivaru Cinkusu. Ar ko saistītas šīs pārvērtības – ar kori vai mūziku? Un kurš bija šo pārvērtību motors? Varbūt Ivars pats arī stāsies koristu rindās un cik liels būs dziedošo vīru pulks? Ivars Cinkuss stāsta arī par kora koncertiem Austrijā – Vīnē un Zalcburgā, kur kopā ar ērģelnieci Ilzi Dūmiņu tika atskaņots Jāņa Lūsēna "Magnificat". Bet sarunas noslēgumā neliels ieskats kora 65. jubilejas gada norisēs. 

Vēlēšanu rezultāti Taivānā. Vai Ungārijai varētu atņemt balstiesības Eiropadomē? Tramps triumfē priekšvēlēšanu cīņā Aiovas štatā. Aktualitātes analizē TvNet žurnālists Arturs Bikovs, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un valodu students, Taivānas vērotājs un "Taiwanese tailes" bloga autors Aleksandrs Gross. Savaldīt Orbānu Decembra vidū Eiropadomes samitā notika divas svarīgas lietas – 26 Eiropas valstu līderi bez Ungārijas premjera Viktora Orbāna klātbūtnes vienojās sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu. Un Ungārijas veto bloķēja Eiropas Savienības dalībvalstu līderu vienošanos par finansiāla atbalsta paketi Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā. Kopš decembra Briselē spriests par to, kā apiet Ungārijas veto un nodrošināt Ukrainai ļoti būtisko finansējumu. Piektdien, 12.janvārī, 120 Eiropas Parlamenta deputāti pieprasīja apturēt Ungārijas balsstiesības Eiropadomē, ņemot vērā Eiropas Savienības 7.pantu. Pants nosaka, ka  Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt attiecīgai dalībvalstij uz laiku atņemt dažas tiesības, (..) tostarp šīs dalībvalsts valdības pārstāvja balsstiesības Padomē. Ja lēmumu pieņems, tā būs pirmā reize ES vēsturē, kad šis pants tiek piemērots un eiroparlamentārieši norāda, ka tas būs spēcīgs signāls visām dalībvalstīm, ka tiesiskuma un valstu sadarbības apdraudēšana netiks tolerēta. Nākamā Eiropadomes tikšanās plānota 1.februārī. Trampa triumfs Aiovas štats parasti ir pirmais, kur reizi četros gados iesākas priekšvēlēšanu cīņa, lai noteiktu, kas gada beigās sacentīsies par saimnieka krēslu Baltajā namā. Arī šoreiz nedēļa iesākās ar cīņu par nomināciju Republikāņu partijā, un tajā ļoti pārliecinošu uzvaru svinējis eksprezidents Donalds Tramps. Viņu atbalstījusi puse no visiem republikāņu vēlētājiem. Tas gan nav nekāds pārsteigums, jo Trampa uzvaru prognozēja visas socioloģiskās aptaujas. Intriga bija par to, kurš varētu ieņemt otro vietu. Un to izdevās izraut Floridas gubernatoram Ronam De Santesam, tomēr turpat līdzās ir arī bijusī ASV vēstniece ANO Nikija Heilija. Ļoti bieži pēc pirmajām vēlēšanām no tālākas cīņas izstājas visnepopulārākie kandidāti, un pirmais par to paziņoja uzņēmējs Vimeks Ramasvami, kurš palika ceturtajā vietā. Viņš teica, ka turpmāk pilnībā atbalstīs Donaldu Trampu. Kaut arī Nikija Heilija palikusi trešajā vietā, viņa pagaidām no cīņas negrasās izstāties. Heilija lielāko uzsvaru liek uz citiem aptauju rezultātiem. Pašreizējais vēlētāju noskaņojums rāda, ka Trampa un Baidena cīņā rezultātu vēl grūti prognozēt. Tur abiem kandidātiem būtu līdzīgs atbalsts. Bet ja cīņa būtu starp Heiliju un Baidenu, Heilija pārliecinoši uzvarētu ar 17 procentu lielu pārsvaru. Tādā gadījumā par Heiliju balsotu arī daudzi demokrātu vēlētāji, par spīti viņas pārliecībai, piemēram, abortu jautājumos. Taivāna turpina skatīties ASV virzienā Taivānā nedēļas nogalē notika prezidenta vēlēšanas, un tām rūpīgi sekoja līdzi visa pasaule. Pieaug bažas, ka Taivāna var kļūt par vēl vienu starptautiskās spriedzes epicentru. Kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi. Taču Pekina uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un arvien uzstājīgāk sola panākt valsts atkalapvienošanu.  Šajās vēlēšanās līdzšinējais viceprezidents Lai Cjinde no Demokrātiskās progresīvās partijas sacentās ar opozīcijā esošās Ķīnas Nacionālistu partijas kandidātu Hou Jouji, kurš solīja uzlabot attiecības ar Pekinu. Bija arī trešais kandidāts no Taivānas Tautas partijas, kas teicās atrast vidusceļu un saglabāt ciešas attiecības gan ar Vašingtonu, gan būt pielaidīgāks pret lielo Ķīnu. Ņemot vērā, ka tā ir jauna partija, vairāk nekā 26 procentu vēlētāju atbalsts ir uzskatāms par ļoti labu. Tomēr pāri par 40 procentiem vēlētāju atbalstīja līdzšinējo viceprezidentu, un tas nozīmē, ka Taivāna turpinās līdzšinējo politisko kursu, iestājoties par ciešākām attiecībām ar Savienotajām valstīm. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pēc rezultātu paziņošanas apsveica jauno prezidentu, šādi izpelnoties asu Ķīnas nosodījumu. Pekina nekavējās ar paziņojumu, ka tā nemainīs savu politisko apņemšanos, un patīk tas citiem vai nē, bet Taivāna būs daļa no lielās Ķīnas.  Sagatavoja Aidis Tomsons un Ieva Zeiza.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Piektdien, 20. oktobrī, Rīgas Domā izskanēs Rīgas Doma meiteņu kora TIARA un diriģentes Airas Birziņas koncerts “Spēka dziesmas”, kas veltīts Kanādā dzīvojošā latviešu komponista Imanta Ramiņa 80. gadskārtai. Koncertā piedalīsies arī dziedātāja Jolanta Strikaite un ērģelniece Kristīne Adamaite Koncerta programmā: Missa brevis soprānam, korim un ērģelēm, motete Ave verum corpus, kas tapusi kā veltījums komponista mātei Almai Ramiņai,“Prelūdija” ērģelēm (1992) un divas daļas no vokālās kamermūzikas cikla “Of Mothers and Children” (”Par mātēm un bērniem”, 1993). Programmā līdzās I. Ramiņa mūzikai būs iespēja dzirdēt latviešu komponistu ērģeļmūziku – Pētera Vaska skaņdarbu Canto di forza (2006) un trīs daļas no Renātes Stivriņas cikla “Astoņas kalna svētības” (2009). Gan iestudējot bērnu opera "Lakstīgala", gan arī jau agrāk meiteņu korim TIARA ir bijusi saskarsme ar Imanta Ramiņa mūziku. Jā. Kopš strādāju meiteņu korī, un tas tiešām jau ir diezgan sen, atceros, ka Imanta Ramiņa Ave verum bija viens no pirmajiem skaņdarbiem, kuru kā vienu no programmas skaistiem virsotnes skaņdarbiem dziedājām ārzemju koncertbraucienos jau 2000. gadu sākumā. Arī Missa brevis ir diezgan ilgus gadus dziedāta dažādos sastāvos, jo, kā var nojaust, skolas kora sastāvs katru gadu ir citādāks. Rīgas Domā mesu esam dziedājušas kādas divas, trīs reizes jau iepriekš. Šogad gribējās Imanta Ramiņa dzimšanas dienu darīt dzirdamu Latvijas klausītājiem. Man personīgi ir vēl vairāk mīļa kļuvusi Ramiņa mūzika, un tāpēc jo svarīgi likās, ka arī mēs varētu dot kādu pienesumu ar TIARA koncertu, komponista jubileju atzīmējot. Jā, es domāju, ka pašam Imantam Ramiņam arī ir svarīgi, ka šeit, Latvijā, viņas dzimšanas dienā skan viņa mūzika. Vai tagad notiek sazināšanās vai sarakste? Jā, viņš bija ļoti iepriecināts dzirdēt, ka dziedāsim koncertu Rīgas Domā. Pats viņš Latvijā būs nedaudz vēlāk, novembrī, un ir jau arī rakstījis, ka labprāt satiksies ar meitenēm, tāpēc ceru, ka Rīgas Doma kora skolā mums būs tikšanās novembra sākumā, kad viņš ieradīsies uz jubilejas koncertu, ko veido Valsts akadēmiskais koris "Latvija". Kā tu raksturotu viņu kā cilvēku? No kaut kurienes taču nāk šis gaišums viņa mūzikā. Es laikam teiktu, ka viņš ir introverts un kluss cilvēks, iekšēji vērsts. Viņš ir ne tikai mūziķis, bet viņu interesē arī visa lielā pasaules kārtība – ģeogrāfija, ģeoloģija, astronomija un tās zinātnes, kas pastāsta vairāk par pasaules uzbūvi. Reizēm, kad viņš pats saka, ka mēs esam tādi mazi elementi pasaules sastāvā, šķiet, tas neattiecas uz lieliem, skaistiem darbiem, kas ir radīti. Domāju, ka pieticība un vienkāršība ir lietas, kas viņu ļoti raksturo. Kad Imants iepriekšējās reizes bija Latvijā un viņš vienreiz arī pie manis uzturējās, mums bija daudz sirsnīgākas un atvērtākas sarunas par viņa mūziku. Mēs klausījāmies ierakstus, ko viņš bija paņēmis līdzi, runājāmies par interpretācijām, skaņdarbiem, saturu, kā tas domāts, kā tas tapis, jo man bija ļoti interesanti dzirdēt dziesmusvētkos Kanādā kamerorķestra izpildījumā gan pazīstamo "Pūt, vējiņi", gan arī citas daļas no šī skaņdarba, kas man toreiz bija patīkams jaunums. Tiešām brīnišķīgs ir bijis tas laiks, kad 80.gadu beigās es vēl biju studente, un atbrauca Vankūveras koris un "Pūt, vējiņi" pirmoreiz parādīja Mūzikas akadēmijas zālē. Tas bija tik iespaidīgi, ka to nevaru aizmirst. Pēc tam Ave verum notis bija pieejamas, un mēs dziedājām dažādos sastāvos, tā ka pamazām tika atklāts Imants Ramiņš līdz pat operai "Lakstīgala". Tas ir ļoti, ļoti skaisti, iedvesmojoši, un interesanti. Nekad nevar būt divas vienādas viņa darbu interpretācijas no koncerta uz koncertu, vai tas būtu Ave verum vai Missa brevis . Tur ir daudz jauku, radošu vietu, kurās diriģents var ieguldīt arī savu muzikālo ideju, pievienojot komponista jau iecerētajām.

Portugāles galvaspilsētā Lisabonā tupinās Pasaules Jauniešu dienas - lielākais masu pasākums Baznīcā. Klausies katehēzes un reportāžas no Lisabonas 10:00 no rīta17:00 vai arhīvā šeit: https://rml.lv/pasaules-jauniesu-dienas-lisabona-2023/ Tiešraides no Portugāles RML ēterā:

Portugāles galvaspilsētā Lisabonā tupinās Pasaules Jauniešu dienas - lielākais masu pasākums Baznīcā. Klausies katehēzes un reportāžas no Lisabonas 10:00 no rīta17:00 vai arhīvā šeit: https://rml.lv/pasaules-jauniesu-dienas-lisabona-2023/ Tiešraides no Portugāles RML ēterā:

Piektdien, 21. jūlijā, pulksten 19.00 Piltenes evaņģēliski luteriskājā baznīcā izskanēs VII vēsturisko ērģeļu svētku "Latvija – ērģeļu zeme" koncerts "Debesu harmonijas". Skaniskais notikums, kuru veido ērģelniece Ilona Birģele un ansamblis "Schola Cantorum Vox lubilantis", ir veltījums Piltenes baznīcas ērģelēm – koncertā tiks vākti ziedojumi senā instrumenta atjaunošanai.  "Nupat poļu eksperts Kšištofs Urbanjaks, kurš ir piesaistīts Piltenes ērģeļu restaurācijā, arhīvos ir atradis vairākus dokumentus, kas aizvien vairāk nostiprina mūsu pārliecību, ka šīs ērģeles ir būvējis izcilais Kēnigsbergas ērģeļbūvētājs Johans Jozua Mozengels (Johann Josua Mosengel). Viņš ir ārkārtīgi svarīga figūra ērģeļbūvē. Viņa rokai pieder Kēnigsbergas Doma ērģeles, kuras diemžēl ir izpostītas, un daudzi citi instrumenti. To, kāds ir Kēnigsbergas liktenis, mēs visi labi zinām, un tāpēc viņa instrumenti ir gājuši bojā. Tādā kārtā Piltenes instruments ir vienīgās šī meistara ērģeles, kuras ir saglabājušās līdz mūsdienām," pirms Vēsturisko ērģeļu svētku koncerta Piltenē par izzināto steidz vēstīt ērģeļbūvētājs Jānis Kalniņš.  Vaicāts, ar ko Piltenes ērģelēs atšķiras no citiem instrumentiem, Kalniņš Latvijas Radio raidījumā "Pa ceļam ar "Klasiku"" atbild: "Mēs varam runāt par specifiskām ērģeļu lietām – par dispozīciju, kas ir ļoti tipiski Mozengelam un tam laikam, par to, ka instruments ir radīts tieši korāļu pavadīšanai –, bet interesantākais ir šī instrumenta vēsture. Man ir izdevies arhīvos atrast materiālus, ka Liepājas ērģeļbūvētājs Karls Hermans 19. gadsimta vidū ir piedāvājis Piltenē būvēt jaunas ērģeles ar jaunu dispozīciju, bet laimīgā kārtā šis projekts nav realizēts. [..] Jāpieņem, ka finanšu iemeslu dēļ netika realizēti daudzi iecerētie pārbūves projekti. Tā ir milzīga laime, ka tas nav noticis un  šis instruments ir saglabājies oriģinālā veidā. Protams, ļoti daudzu stabuļu trūkst, ir bijušas kaut kādas pārbūves, bet ne tik daudz, lai nebūtu iespējama stipri vien autentiska rekonstrukcija." Tādu zīmju, kas būtu atstātas uz Piltenes evaņģēliski luteriskās baznīcas instrumenta un vēstītu par tā mūžu, īsti nav. Uz ērģelēm sānu malā ir tikai viens gadskaitļa ieskrāpējums – 1722 –, bet par datējumu to īsti nevar uzskatīt, saka Jānis Kalniņš. Ērģeļbūvētājs cer, ka restaurācijas procesā, kad būs pamatīgāka ērģeļu izjaukšana, to iekšpusē kaut ko izdosies atrast. Kas attiecas uz reģistru nosaukumiem – tie ir saglabājušies no tiem laikiem. "Visa dispozīcija ir oriģināla. Ir oriģinālie reģistru uzraksti, kas rakstīti ar roku," viņš piebilst. Barokālā instrumenta stāvoklis pašreiz esot ļoti bēdīgs. "Ja tā ļoti veikli, veiksmīgi mēģina spēlēt, tad kaut ko var nospēlēt, bet katrā ziņā instrumenta stāvoklis būtu apzīmējams kā – nelietojams instruments," uzsver Kalniņš. "Ērģelēm vislabāk var palīdzēt, savācot nepieciešamo summu. Instrumenta profesionāla restaurācija ir aptuveni 60 000 eiro, kā mēs esam sarēķinājuši. Pirmais darbs ir konservācija: visas detaļas vajag notīrīt, konservēt, stabules ir jāsašķiro. Tad saskaņā ar restaurācijas programmu ir jāveic restaurācijas darbi: jāsaved kārtībā vējlādes, koka stabules, jāizgatavo trūkstošās stabules, un tā solīti pa solītim, līdz instruments atdzimtu savā sākotnējā veidolā."  Piltenes luterāņu baznīcas ērģeles Ilona Birģele ir apraudzījusi vairākkārt, un pēdējā reize bijusi pavisam nesen. Iemēģinot instrumentu, viņa konstatējusi, ka uz tā ir iespējams spēlēt arī skaņdarbus ērģelēm solo. "Ērģelēm šobrīd pieci no deviņiem reģistriem ir skanoši. Protams, ne tuvu tam, kā tiem vajadzētu skanēt, bet es domāju, ka klausītāji to senatnīgo priekštatu noteikti saņems. [..] Uz šīm ērģelēm seno mūziku ir ļoti ērti spēlēt, jo tās ļoti labi pakļaujas artikulācijai; pareizāk sakot – tā senatnīgā skaņā veidojas dabīgi," stāsta Birģele. "Tas ērģelniekiem būtu ļoti liels pluss, ja Latvijā būtu vēl otrs barokāls instruments, uz kura viņi var spēlēt tieši senos skaņdarbus ērģelēm. Mūzikas akadēmijā kā studenti mēs, protams, mācījāmies seno mūziku, bet realitātē to īsto garšu var sajust tikai uz autentiskajiem instrumentiem. Bieži vien man ārzemēs jautā, uz kā tad mēs spēlējam seno mūziku, viņi nevar saprast, ka mēs spēlējam uz romantiskajiem instrumentiem. Protams, uz pneimatiskās traktūras nemaz nav iespējams atspoguļot senās mūzikas skanējumu." Koncertam "Debesu harmonijas" Ilona Birģele ir izraudzījusi dažādu tautību komponistu darbus – skanēs Jana Pītersena Svēlinka, Džirolamo Freskobaldi un Johana Sebastiana Baha mūzika, kā arī nezināmu autoru kompozīcijas no Anglijas un Spānijas. Savukārt vokālais ansamblis "Schola Cantorum Vox lubilantis" un tā vadītāja Laine Tabora atskaņos pārsvarā viduslaiku repertuāru, bet arī dažādus sakrālās mūzikas žanrus. Pirms muzicēšanas ērģeļbūvētājs Jānis Kalniņš teiks ievadvārdus par restaurējamo instrumentu. Ieeja koncertā par ziedojumu Piltenes ērģeļu restaurācijai.  Uz koncertu tiek organizēts autobuss no Rīgas uz Pilteni un atpakaļ. Vairāk informācijas par koncertu "Debesu harmonijas" un citiem vēsturisko ērģeļu svētku "Latvija – ērģeļu zeme" koncertiem var rast notikuma "Facebook" lapā. ***      

I'mperfekt Piektdienā pie Lauras producente, režisore un I'mperfekt autore Aija Strazdiņa-Ratinska. Šoreiz saruna par televīzijas raidījumu aizkulisēm, par prāta izslēgšanu, par milzīgo darbu pie projektiem, par rakstīšanu, dzīves līdzsvaru un par to, ka bez mērķiem cilvēks kļūst par vertikālu peļķi.

Piektdien, 26. maijā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā pasniegšanas ceremonijā Purvīša balvu 2023 saņēma māksliniece Ance Eikena. Tiekamies ar mākslinieci Anci Eikenu un un mākslas zinātnieci Astrīdu Roguli, kura ir LNMM Laikmetīgās mākslas krājuma glabātāja  un strādāja starptautiskajā  žūrijā, Kultūras rondo studijā. Ance Eikena balvu saņēma par personālizstādi "Dievs Tēvs Debesīs", kas bija skatāma mākslas telpā "Brīvība". Ierakstā uzklausām tekstilmākslinieci Edīti Pauls-Vīgneri, kurai pasniegta balva par mūža ieguldījumu mākslā. Uz Purvīša balvu 2023 pretendēja seši mākslinieki un mākslinieku apvienības: Evelīna Deičmane ar personālizstādi "Dejorgāns / Tanzorgan", Ance Eikena ar personālizstādi "Dievs Tēvs Debesīs", Kristaps Epners ar darbs "Maslova", Daiga Grantiņa ar personālizstādi "Lauka telpa", Darja Meļņikova ar personālizstādi "The Anticipation" un Evita Vasiļjeva un Kaspars Groševs ar izstādi "Zilā līča māja". Līdz ar apbalvojumu Purvīša balvas 2023 laureāts iegūst naudas balvu 28 500 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas). Savukārt lēmumu par to, kuram māksliniekam piešķirt mūža ieguldījuma balvu (ar finansiālo apjomu 10 000 eiro, neieskaitot nodokļus), pieņem Purvīša balvas organizācijas komiteja.

Mācītāja Ilāra Plūmes sprediķis par Jāņa evaņģēliju (18:1-19:42)

Meistars prot un var, un rāda! Ko prot meistars, varbūt arī var iemācīties? Kā un kur varēs satikt sava amata un lietu pratējus, paaudžu prasmju mantotājus un īpašo lietu zinātājus, pētīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. No 31. marta līdz 2. aprīlim visā Latvijā norisināsies pasākums „Satiec savu meistaru!”. Vairāk nekā 250 meistari 223 norises vietās aicinās interesentus apmeklēt un iesaistīties meistarklasēs, praktiskajās nodarbībās, lekcijās, lai veicinātu interesi, izpratni un sabiedrības līdzdalību Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā. Par šī gada pasākuma "Satiec savu meistaru!" norisi stāsta Latvijas Nacionālās kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena un vēsturnieks Artūrs Tomsons, kurš 2. aprīlī iepazīstinās ar krama apstrādes pamatiem Latvijas Arheokluba dārzā Lucavsalā. Sazināmies ar meistari Solvitu Zarupsku, kura dzīvo Itālijā un attālinātā nodarbībā piedāvā 31. marta vakarā apgūt latviešu cimdu rakstus. Savukārt kolēģe Daina Zalamane tikās ar Inetu Zviedri, kura 2. aprīlī pulksten 12 Ogres novada Ogresgala tautas namā vadīs sklandraušu un raušu cepšanas meistarklasi, kā arī ar audējām Variešu pagastā. 31. martā no plkst. 14 līdz 19 Jēkabpils novada Vīpes Amatniecības centrā būs iespēja izmēģināt spēkus gan paklājiņu aušanā, gan arī mezglot makramē tehnikā. "Piektdien aktivitātes un nodarbības vairāk domātas skolēnu grupām, sestdien – ģimenēm ar bērniem. Par meistaru neviens nekļūs, bet pirmās iemaņas apgūt var," atzīst Linda Rubena. Kad izvēlēta nodarbe un meistars, noteikti ir iepriekš jāpiesakās.

Šajā nedēļā mēs ļoti daudz runāsim par to, kas ir noticis pēdējā gada laikā, kā tas mūs ir ietekmējis un mainījis un kāda tam būs arī nozīme tālākajos notikumos. Piektdien, 24. februārī, apritēs gads, kopš mēs pamodāmies ar tām briesmīgajām ziņām, ka Eiropa atkal ir sācies karš. Tas, kam daudzi nespēja noticēt, bija noticis - Krievija bija uzbrukusi Ukrainai. 24. februārī visi pieplaka pie ekrāniem, radioaparātiem vai citiem informācijas nesējiem. Tajā laikā daudzi arī viņu iepazina - cilvēku, par kuru iepriekš Latvijā daudzi nebija dzirdējuši. Viņa iedrošinošā pārliecība, ka ukraiņi spēj un kā ukraiņi aizsargās savu valsti, gandrīz vai nomierināja. Vēlāk gan viņš kādā brīdī atzina, ka pats nemaz tik ļoti pārliecināts par savu teikto nebija, bet tajā brīdī tas bija ļoti vajadzīgs un kopš tā laika daudz viņi ir klausījušies un klausās joprojām. Runa ir par tolaik Ukrainas prezidenta biroja padomnieku Oleksiju Arestoviču. Šogad gan viņam nācās iesniegt atlūgumu, un viņš prezidenta komandā vairs nav. Bet šodien viņš Krustpunktā Lielās intervijas viesis.    Saruna ar Oleksiju Arestoviču oriģinālvalodā.   Plašāk un padzilināti par notikumiem un procesiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju Ukrainā, un to, kā notiekošais ietekmē Latvijas drošības situāciju, klausies raidierakstā Drošinātājs.

Piektdien, 16. decembrī, RIXC galerijā, Lenču ielā 2 norisināsies Līgas Dubrovskas izstādes  “Vērojot troksni” atklāšana. Vērojot šo darbu, skatītājs pārceļas no mūsdienām uz industriālās revolūcijas uzplaukuma laiku, kad pilsētvidē mašīnu un fabriku trokšņi sāka dominēt pār citām skaņām, aktualizējot jautājumu par trokšņu klātbūtni ikdienas vidē un tā nozīmi cilvēka psihoemocionālajā telpā. Šajā raidījumā klausies sarunu ar jauno mākslinieci Līgu Dubrovsku. Līga Dubrovska ir māksliniece, kas 2022. gadā ieguvusi humanitāro bakalaura grādu Audiovizuālajā un mediju mākslā Vizuālās komunikācijas apakšnozarē Latvijas Mākslas akadēmijā. Savos darbos māksliniece meklē eksperimentālus veidus kā integrēt laikmetīgas tehnoloģijas un zinātnes paņēmienus. Mākslas darbā autorei ir svarīga satura daudzslāņainība un asociāciju bagātība, tiecoties uz tādu darba formu, kas spēj raisīt skatītājā emocijas un pārdomas nepastarpināti no autora interpretācijas.

Piektdien, 25. novembrī, plkst. 19.00 Rīgas Vāgnera namā, Riharda Vāgnera ielā 4, norisināsies mākslinieču Mejas Sarmītes Kalniņas un Simonas Orinskas veidotās performances "Valkīru dialogs", kurā skatītājiem tiks dota iespēja "piedzīvot mākslas pirmatnējos, dzīvinošos, ķermeniskos bezapziņas aspektus, reflektējot par femīnās enerģijas, zaudējumu un autoritātes attiecībām. Bet jau šodien ar mākslinieci Simonu Orinsku tiekamies "Klasikas" studijā. Performances "Valkīru dialogs" vienu no sarunām veidos Mejas Sarmītes Kalniņas radītā "Klātneesamības esamība" ("The Presence of Absence"). Kā norādīja performances īstenotāji, tā "ir vizuāli iespaidīgs, barokāls ceļojums, kas ieved zaudējumu teritorijā, kur kopīgā rituālā darbībā saplūst individuālā un kolektīvā apziņa". Sarunu turpinās Simonas Orinskas performance "Tur viņa nāk, mana brīnišķīgā pasaule" ("There She Goes My Beautiful World"), kas "ataino virzību no ārējās autoritātes uz iekšējo autoritāti, kas ir sarežģīts daudzpakāpju process jebkura indivīda, sabiedrības un arī valsts attīstībā". Performancē piedalīsies arī skaņu mākslinieks Arvis Kantiševs un dziedātāja Anta Eņģele. Tāpat peformancē tiks izmantoti arī Ligitas Embrektes austā Lielvārdes josta, Brigitas Strodas radītais kronis un Ineses Gibeiko veidots tērps. Mejas Sarmītes Kalniņas radītās performances "Klātneesamības esamība" pirmizrāde norisinājās Starptautiskajā Performances mākslas festivālā "Starptelpa" 2022. gada jūnijā. Tā tapusi, māksliniecei sadarbojoties ar butō performances mākslinieku grupu. Simonas Orinskas solo pirmizrāde "Tur viņa nāk, mana brīnišķīgā pasaule" notika Ņujorkā, "Grace Gallery", 2022. gada septembrī, Baltijas mākslas festivāla ietvaros, kopā ar Latvijas Performances mākslas centra  mākslinieku grupu. Performance norisināsies Rīgas Vāgnera namā, skatītājiem būs izdevība ielūkoties ēkas iekšienē pirms rekonstrukcijas un restaurācijas darbu uzsākšanas, kas plānota jau nākamā gada vidū. Ieeja no pulksten 18.00.

Piektdien, 11. novembrī, nacionālā pirmizrāde Viestura Kairiša režisētajai filmai „Janvāris”, kura pēc pasaules pirmizrādes Traibekas festivālā Ņujorkā saņēma galveno balvu, bet Romā starptautiskā žūrija piešķīrusi filmai „Janvāris” trīs svarīgākās balvas – labākā filma,  labākā režija un labākais aktieris (balva – Kārlim Arnoldam Avotam). „Individuāla cilvēka pieredze ir svarīgāka par to, ko piedzīvo nācija”, ar šādu, stingri virzītu viedokli Latvijas Radio studijā par jaunāko veikumu – filmu „Janvāris” saka tās režisors Viesturs Kairišs. Spēlfilma "Janvāris" ir stāsts par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos. Stāsts par mīlestību. Kultūras rondo studijā – aktieri Alise Dzene un Kārlis Arnolds Avots un režisors Viesturs Kairišs.

Piektdien, 30. septembrī, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestris (LNSO) 97. sezonas atklāšanas koncertā sezonas atklāšanā muzicēs savas galvenās viesdiriģentes Kristīnas Poskas (Igaunija) vadībā. Jaunajā sezonā par LNSO rezidējošo komponistu ir izvēlēts Krists Auznieks, un šajā koncertā skanēs viņa darbs "Crossing". Kultūras rondo par sadarbību, iecerētajiem koncertiem un palikšanu Lielajā ģildē saruna ar LNSO direktori Indru Lūkinu un rezidējošo komponistu Kristu Auznieku. Auznieka darbs "Crossing", kas ir piepildīts ar amerikāņu minimālismam raksturīgu jaudu un vienlaikus – teju pastorālām un gaišām noskaņām. Volfganga Amadeja Mocarta "Sinfonia concertante" atskaņojumā orķestrim pievienosies Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra altu grupas koncertmeistare Santa Vižine un Tallinas kamerorķestra pirmo vijoļu grupas mūziķis Roberts Traksmans. Par vakara kulmināciju kļūs Antona Bruknera Septītās simfonijas izpildījums. Šajā sezonā par LNSO māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu kļuvis talantīgais soms Tarmo Peltokoski. Pirmais koncerts orķestrim kopā ar jauno māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Tarmo Peltokoski būs 19. novembrī koncertzālē “Cēsis”. Programmā iekļauts Krista Auznieka skaņdarbs “Grace”, Žana Sibēliusa Piektā simfonija un Ralfa Vona-Viljama Piektā simfonija.  

Ar ko īpaša solās būt Valsts kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” jaunā sezona, atgriežoties Lielajā ģildē? Par sadarbību ar viesmāksliniekiem un koncertiem ārpus Latvijas Kultūras rondo studijā pārrunājam ar kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” māksliniecisko vadītāju un diriģentu Normundu Šnē un mūziķiem Agnesi Kanniņu un Ivaru Brīnumu. Piektdien, 23. septembrī, plkst. 19.00 Lielajā ģildē savu 17. koncertsezonu uzsāks diriģenta Normunda Šnē vadītais kamerorķestris „Sinfonietta Rīga”. Sezonas atklāšanas koncertā uzmirdzēs arī izcilā latviešu vijolniece Vineta Sareika. Viņas sniegumā dzirdēsim Johannesa Brāmsa Vijolkoncertu, savukārt orķestra lasījumā klausītājiem būs iespēja kavēties romantisma laikmeta jutekliskā skaņraža Roberta Šūmaņa Pirmās simfonijas dzīvi apliecinošajos motīvos. Šajā koncertsezonā „Sinfonietta Rīga” atkal atgriežas vēsturiskajā Amatu ielas namā. Domājot par saviem uzticamajiem klausītājiem ir sagatavotas daudzas aizraujošas koncertprogrammas, kurās kopā ar kamerorķestra mūziķiem uz Lielās ģildes skatuves dēļiem kāps izcilas mūzikas personības, norisināsies jau tradicionāli un publikas iecienīti festivāli. Jau pavisam drīz pēc kamerorķestra koncertsezonas atklāšanas 23. septembrī sekos vēl kāds nozīmīgs sākums - ikgadējā Rudens kamermūzikas festivāla atklāšanas koncerts 7. oktobrī, kurā uz Lielās ģildes skatuves „Sinfonietta Rīga” mūziķi tiksies ar spožo franču čellistu Žanu Gijēnu Keirasu. Nežēlīgā kara gadā kā patiesas solidaritātes žests ukraiņu tautai iecerēta nākamā koncertprogramma - “Bēthovena Septītā un Silvestrova Serenāde” 4. novembrī, kad pie orķestra diriģenta pults stāsies Kijevas Valsts filharmonijas diriģente Natālija Ponomarčuka. Šajā koncertā izdzīvosim ne tikai Ludviga van Bēthovena emocionāli piesātinātās septītās simfonijas cerību, prieka un dramatisma pilnās lappuses, bet arī vairāku redzamāko ukraiņu mūslaiku skaņražu darbus.    Novembra beigās kamerorķestra mūziķi posīsies uz Amsterdamu, kur kopā ar Karaliskā Concertgebouw orķestra pirmo oboju Alekseju Ogrinčuku sniegs koncertu pasaulslavenajā koncertnamā. Jau decembrī „Sinfonietta Rīga” atkal priecēs latviešu publiku, piedāvājot ekskluzīvu tikšanos ar jauno, bet teju jau par leģendu tapušo amerikāņu kontrtenoru un atzītu baroka mūzikas lietpratēju Bedžunu Metu.

Piektdien, 26. augustā plkst. 19:00 Rīgas Domā ērģelnieks Aivars Kalējs sniegs īpašu koncertprogrammu "Dievs radīja cilvēku, bet ko cilvēki", kas veidota jūtīgi reaģējot uz šobrīd pasaulē notiekošo. Par Ukrainu, cilvēka empātiju pret cilvēkiem un mūziku runāsim ar koncertprogrammas autoru un atskaņotāju, ērģelnieku Aivaru Kalēju: "Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla. (1.Mozus 1:27). Tātad arī cilvēks ir radītājs, ir radošs. Tas izpaužas mūsu  skaņražu-vecmeistaru daiļradē: Romualds Jermaks sacer 91 gada vecumā, Pauls Dambis - 86. Savukārt Krievijas iebrucējiem Ukrainā viņu nežēlībā un varmācībā, ar domu graut un iznīcināt, nav nekāda līdzība ar Radītāja tēlu. Mums nav jāattēlo necilvēki, bet jāpauž mīlestība un līdzjūtība." AMB: Šī nav pirmā reize, kad veltāt koncertu Ukraina – Rīgas Domā spēlējāt jūlija sākumā. Vai šī pusotra mēneša laikā sajūtās kaut kas ir mainījies? AK: 6.jūlija koncerts pilnībā bija veltīts Ukrainai un tajā skanēja septiņas ļoti skaistas ukraiņu tautasdziesmas, kuras par plaši izvērstām apdarēm jau 1981. gadā izveidojis Romualds Jermaks, kā arī divi mani veltījumi Ukrainai. Šādi darbi netop kampaņveidīgi, es domāju, pārdzīvoju un tad paralēli pēkšņi dzirdu mūziku, saprotu, kam tas ir domāts un tad to pierakstu. Cieņa pret ukraiņiem man ir ļoti liela, pret viņu varonību, apņēmību, gribu un izturību. Katrā koncertā, kur man būs dota iespēja spēlēt, īpaši jau solokoncertā, es ar kādu skaņdarbu atgādināšu klausītājiem, ka nav nekas beidzies, viss turpinās un uz to ārprātu, kas darās, vienkārši nevar neatsaukties. AMB: Šī arī nav pirmā reize, kad ar mūzikas starpniecību runājat par vardarbīgiem notikumiem pasaulē. Vai šādi to darīt ir vienkāršāk, vieglāk nekā ar vārdiem? AK:  Jā, neesmu ne politiķis, ne vēsturnieks, ne daiļrunātājs. Es esmu mūziķis un vislabākais, kā varu izteikt, ir mūzika. Mūzikai ir ļoti liela emocionāla iedarbība. Iepriekšējo koncertu apmeklēja apmēram 80 ukraiņu un viņi bijuši aizkustināti par dzirdēto, tādēļ ir vērts to darīt. AMB: Ja jums būtu jāizvēlas trīs vārdi, kas šīs piektdienas koncertu visprecīzāk atmosfēriski aprakstītu, kādi tie būtu? AK:  Ticība, cerība, mīlestība, jo mēs ticam, stāvam un krītam par ukraiņiem. Koncerta programmā:  J.S. Bahs Sinfonija Remažorā  BWV 29 S. Franks Andantino  solminorā A.Kalējs Sēru maršs Ukrainas tautai - kara upuru piemiņai R. Jermaks Ukraiņu tautas melodija "Melnās uzacis","Чорнii брови", Divas latviešu kara dainas (pirmatskaņojums) P. Dambis Passion (pirmatskaņojums) E. Elgars "Nakts dziesma" op.15 nr.1 R. Vons-Viljamss Prelūdija par Velsas garīgo himnu "Rhosymedre" H. Perijs Fināls

Liepājas Karosta pazīstama ir arī ar savu festivālu, kurā mākslinieki pulcējas plenērā un atvērtas dažādas radošās darbnīcas. Šogad festivāla moto – kad maskas krīt. Kā festivāla rīkotāji iecerējuši festivāla norisi uzzināsim sarunā ar Montu Krafti. Šogad Karostas festivāls norisināsies no 6. līdz 12. jūnijam. Tas sāksies ar mākslinieku plenēru un atvērtajām darbnīcām. Karostas ūdenstornī šogad darbosies tēlnieks Egons Peršēvics un mākslinieki Reinis Liepa un Veronika Frolova. Karostas ūdenstornis atkal pārtaps par atvērtām mākslinieku darbnīcām, kur apmeklētājiem visas vasaras garumā būs iespēja sekot līdzi radošajam procesam. Savukārt Redanā strādās Kirils Panteļejevs, kurš veidos apjomīgu instalāciju, spāņu mākslinieku grupa SERGARE no Burgosas un igauņu māksliniece Reelika Tooming, kas veidos sienu gleznojumus. Instalāciju veidos arī karostnieks Igors Ničajs. Karostas mākslinieks Element-ton veidos lielformāta gleznu uz nama sienas Atmodas bulvārī 21. Karostas cietumā spāniete Clara Cabrera, kas patlaban dzīvo Liepājā, un Luis Guevara no Venecuēlas uz kameru sienām zīmēs apmeklētāju un darbinieku portretus. Savukārt karostniece Aija Vīdnere veidos instalāciju “Zaudētā paradīze”. Šogad Karostas festivālā “tiks atklāts” vēl viens jauns Karostas objekts – Arsenāls, pamestais cara laika pulvera pagrabs – milzīgs pazemes angārs Karostas mežā, kurā Ritvars Embrekts veidos instalāciju SHELTER. Tā būs apskatāma piektdien, sestdien un svētdien. Piektdien, 10. jūnijā, pulksten 15 tiks atklāti mākslas darbi Karostas ūdenstornī, Arsenālā un Element-ton sienas gleznojums Atmodas bulvārī 21. Sestdienas, 11.jūnija, pasākumu programma sāksies ar jau tradicionālo publisko diskusiju Karostas cietuma pagalmā. Tā sāksies pulksten 11 un tiks translēta Karostas cietuma Facebook kontā. Diskusijas tēma “Karosta – Liepājā, Latvijā, pasaulē”. Sestdien Karostas cietumā notiks masku mākslinieka no Lielbritānijas Huge Sillytoe radošā darbnīca un performance. Mākslinieka radošā izpausme ir saistīta ar brīvības sajūtas, ko priekšnesumā var sniegt maska, izpēti. Viņš veidos jaunu priekšnesumu, kurā pētīs ieslodzījuma, emancipācijas, būru, bēgšanas un identitātes tēmas. Visu dienu Karostas cietumā darbosies vintage tirdziņš. Sestdien Karostā pulcēsies senie spēkrati. Svētdien, 12. jūnijā pasākumi notiks Redanā.

Mācītāja Ilāra Plūmes sprediķis Jāņa evaņģēliju (19:28-30)

Valdis Valters uz sarunu aicinājis Latvijas futbola visszini- Edmundu Novicki! Piektdien ar spēli starp FK ''Liepāja'' un Salaspils ''Super Nova'' vienībām sāksies 31. Latvijas futbola virslīgas sezona!

Piektdien tiks dots starts jaunajai Latvijas futbola Virslīgas sezonai. Jurijs Žigajevs un Kristians Kareļins Virslīgas ceļveža otrajā epizodē apskatīja FK “Spartaks”, FK “Liepāja”, “Valmiera” FC, “Riga” un RFS, tās mērķus un izredzes šajā sezonā!

Valdis Valters uz sarunu aicinājis LBS ģenerālsekretāru- Kasparu Ciprusu. Piektdien, 25. februārī un 28. februārī Latvijas izlase tiksies ar Beļģijas valstsvienību Pasaules kausa kvalifikācijas 2. posma spēlēs. Kaspars sarunā ar Valdi runā par izlases sastāva izvēli, spēlētāju un treneru atlasi jauniešu izlasēm un LJBL situāciju pēc pandēmijas. Kaspars arī atbildēs uz jautājumu vai 3x3 izlasei ir vajadzīga sava federācija!

Ierasts, ka sakrālo dziedājumu programmās notiek saruna starp dažādu laikmetu komponistu darbiem. Piektdien, 18. februārī, koncertā Kaspara Putniņa vadībā Rīgas Svētā Jāņa baznīcā Latvijas Radio koris būvēs tiltus starp 16. gadsimtu, vācu romantismu, mūsdienu latviešu un angļu komponistu mūziku. Koncerta centrā būs renesanses ģēnija Džovanni Pjerluidži da Palestrīnas “Pāvesta Marčello mesa” (Missa Papae Marcelli), kas izglāba polifonas, oriģnāli komponētas mūzikas klātbūtni Rietumu baznīcā.  Ar Palestrīnas mesas daļām sabalsosies Johannesa Brāmsa cēlsvinīgais trīs motešu cikls ar Bībeles pantiem „Fest und Gedenksprüche”, kurā dzirdamas atblāzmas no 16. gadsimta Venēcijas polifonijas skolas rakstības, kā arī pazīstamā angļu muzikologa,  žurnāla „Gramophone” apskatnieka, diriģenta un komponista Aivena Mūdija sakrālie kora darbi. Sagaidāms arī pirmatskaņojums – komponista Krista Auznieka opuss „Sensus”, kurš uzsvērs jēgu tām lietām un notikumiem, kas mūs pārvērš, atjauno prātu, ienes gaismu mūsu dzīvē. Gatavojoties koncerta norisei, saruna ar Latvijas Radiokora diriģentu Kasparu Putniņu un komponistu Kristu Auznieku. Lavijas Radiokora „Sakrālo dziedājumu” koncerts piektdien, Svētā Jāņa baznīcā Rīgā.

Šodien (Piektdien, 8.oktobrī) Rīgas “Dinamo” Kontinentālās hokeja līgas (KHL) izbrauku,a spēļu sērija turpinās ar Latvijas aizsarga Jāņa Jaka pārstāvēto “Sochi”. Mačs sāksies plkst.19.30, tiešraide FaceOff 22.30, kur Kaspars Dvinskis un Toms Prāmnieks izrunās, kas tik tikko notika! Un citas diskusijas!

Termins „Prima Vista” apzīmē situāciju, kurā mūziķis spēlē sev piešķirto partitūru pirmoreiz, bez iepriekšējas iepazīšanās ar to. Tā nosaukts arī viens no Igaunijas lielākajiem literatūras festivāliem, kurš jau 17. reizi pulcē gan Baltijas, gan ārzemju autorus, lai nedēļas garumā iepazīstinātu ar jaunāko, kas paveikts Eiropas literatūrā. Festivālu atklāja 20. septembrī Tartu un tas norisināsies visu atlikušo nedēļu. Kultūras rondo saruna ar festivāla programmas direktori Mārju Untu par to, kā ar kultūras pasākumu organizēšanu šajos nebūt ne vienkāršajos apstākļos klājas mūsu kaimiņiem. Kā jebkuru sabiedrisku norisi, arī festivālu “Prima Vista” ietekmē pandēmijas ierobežošanai paredzētie drošības pasākumi - festivāls jau otro gadu ir spiests mainīt savu norises laiku no vasaras uz rudeni. Taču, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad ierasties varēja tikai viens ārzemju autors no Somijas, šogad situācija ir cerīgāka – nu viņu jau nedaudz vairāk par 10. Festivāla devīze ir “Mazā pasaule”, un tieši par šo idejisko nostādni iesākam mūsu sarunu ar festivāla programmas direktori Mārju Untu. Piektdien, 24. septembrī, pulksten 18.30 Tartu Lodjakodas kuģu parkā ar savu lasījumu literatūras festivālā „Prima Vista” uzstāsies rakstnieks un publicists Rvīns Varde, kura grāmatu “Kas te notiek” igauņu valodā tulkojusi Ilze Tālberga.

No 13. – 15.augustam klātienē Susējā vai digitālajā vidē varēsim sekot līdzi astotajam alternatīvās kamermūzikas festivālam "Sansusī". "Klasikā" uz sarunu aicinām festivāla saimnieku Armandu Siliņu un kādu noslēpumainu viesi...

Piektdienās Krustpunktā atskatāmies uz svarīgākajiem aizvadītās nedēļas notikumiem. Šī bija varen īsa darba nedēļa, jo aizvadīti maija svētki, bet par ko runāt būs. Valsts prezidents Egils Levits parlamenta lēmumu pretēji valdībā lemtajam no šodienas ļaut darboties restorānu un kafejnīcu āra terasēm mūsu raidījumā nodevēja par parlamentāro negadījumu, ko valdība gribēja pielabot, neatļaujot tur lietot alkoholu, tomēr šāds ierobežojums galu galā netika pieņemts. Tikmēr ar bažām un brīdinājumiem nepulcēties tiek gaidīts 9.maijs, kurā pie pieminekļa Uzvaras parkā tradicionāli sanāk ļoti daudz cilvēku. Pagājušajā gadā policija saņēma daudz kritikas par neiejaukšanos, bet epidemioloģiskā situācija toreiz bija nesalīdzināmi labāka. Par to un citiem notikumiem runāsim ar žurnālistiem. Aktualitātes vērtē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, Latvijas TV žurnāliste Odita Kronberga un žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks.  

Piektdienās Krustpunktā atskatāmies uz svarīgākajiem aizvadītās nedēļas notikumiem. Šī bija varen īsa darba nedēļa, jo aizvadīti maija svētki, bet par ko runāt būs. Valsts prezidents Egils Levits parlamenta lēmumu pretēji valdībā lemtajam no šodienas ļaut darboties restorānu un kafejnīcu āra terasēm mūsu raidījumā nodevēja par parlamentāro negadījumu, ko valdība gribēja pielabot, neatļaujot tur lietot alkoholu, tomēr šāds ierobežojums galu galā netika pieņemts. Tikmēr ar bažām un brīdinājumiem nepulcēties tiek gaidīts 9.maijs, kurā pie pieminekļa Uzvaras parkā tradicionāli sanāk ļoti daudz cilvēku. Pagājušajā gadā policija saņēma daudz kritikas par neiejaukšanos, bet epidemioloģiskā situācija toreiz bija nesalīdzināmi labāka. Par to un citiem notikumiem runāsim ar žurnālistiem. Aktualitātes vērtē TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, Latvijas TV žurnāliste Odita Kronberga un žurnāla "Dienas Bizness" galvenais redaktors Romāns Meļņiks.  

Par kalpošanu un mīlestības ceļu mūzikā saruna ar komponistu Pēteri Vasku, gaidot viņa 75. jubileju un tai veltītos koncertus. Piektdien, 16. aprīlī, Pētera Vaska 75. dzimšanas dienā, tiešraidē no koncertzāles “Cēsis” izskanēs komponista jubilejai veltīts koncerts “Klātbūtne". Plkst. 19.00 tas skanēs Latvijas Radio 3 “Klasika” ēterā, bet plkst 21.15 būs skatāms Latvijas Televīzijas 1. kanālā. Arī Latvijas Radio koris gatavo koncertierakstu „Pēteris Vasks un domubiedri”, kas tiešsaistē būs pieejams 17. aprīlī. Runājot par mūziku, Pēteris Vasks atzīst, ka radošais process ir lēnāks un nesteidzīgāks, bet tas turpinās. "Covid sākuma gadā visu laiku dzīvoju ar savu 2.vijoļkoncertu “Vakara gaismā”. (..) Tas bija mana dzīves jēga un galvenais motīvs pagājušajā gadā," atklāj Pēteris Vasks Bija domāts jubilejas nedēļā pasaules pirmatskaņojums Cēsīs Pētera Vaska mūzikas festivālā šajās dienās, tas šobrīd ir atlikts. Tagad gaidāms atskaņojums Zviedrijā, nākotnē arī Latvijā. "Lēni diedzēju, audzēju asniņus, kas parādījušies, tad jau izaugs jauni skaņdarbi," bilst Pēteris Vasks. Raksturojot dzīvi šobrīd, Pēteris Vasks bilst, ka ir jāpieņem jaunā situācija, un viņš arvien vairāk skaistuma atrod savā dzimtajā zemē. "Var dzīvot bagātu un interesantu dzīvi, galvenais nelaist iekša sevī tās negācijas, tās murgainās idejas par kaut kādu sazvērestību, kas izpaužas pošu formā. Mēs esam izauguši, mūs visus potēja pret visādām kaitēm, kurā brīdī pēkšņi cilvēki nezin kāpēc sāk radīt baisu ažiotāžu," analizē Pēteris Vasks. Komponists mudina šajā laikā apstāties un ieskatīties sevī, kā arī vakarā iziet un paskatīties uz zvaigznēm. "Un tad jūs redzēsiet, cik neiedomājams brīnums ir dzīvība, ko mēs katrs nesam, darām to ar cieņu un pateicību radītājam. Mīlestības pilni. Lai mīlestības potenciāls atraisītos, nevis naids un konflikti," mudina Pēteris Vasks.  

Mācītāja Ilāra Plūmes sprediķis Jāņa evaņģēliju (19:17-42)

Radio Marija ir klausītāju veidots radio, kas nes Dieva Vārdu pasaulē. Radio Marija balss skan 24 stundas diennaktī. Šajos raidījumos klausītājiem kā saviem draugiem neatkarīgi no viņu reliģiskās pārliecības cenšamies sniegt Kristus Labo Vēsti – Evaņģēliju, skaidru katoliskās Baznīcas mācību. Cenšamies vairot lūgšanas pieredzi un sniegt iespēju ielūkoties visas cilvēces kultūras daudzveidībā. Radio Marija visā pasaulē darbojas uz brīvprātīgo kalpošanas pamata. Labprātīga savu talantu un laika ziedošana Dieva godam un jaunās evaņģelizācijas labā ir daļa no Radio Marija harizmas. Tā ir lieliska iespēja ikvienam īstenot savus talantus Evaņģēlija pasludināšanas darbā, piedzīvojot kalpošanas prieku. Ticam, ka Dievs īpaši lietos ikvienu cilvēku, kurš atsauksies šai kalpošanai, lai ar Radio Marija starpniecību paveiktu Latvijā lielas lietas. Radio Marija ir arī ģimene, kas vieno dažādu vecumu, dažādu konfesiju, dažādu sociālo slāņu cilvēkus, ļaujot katram būt iederīgam un sniegt savu pienesumu Dieva Vārda pasludināšanā, kā arī kopīgā lūgšanas pieredzē. "Patvērums Dievā 24 stundas diennaktī", - tā ir Radio Marija Latvija devīze. RML var uztvert Rīgā 97.3, Liepājā 97.1, Krāslavā 97.0, Valkā 93.2, kā arī ar [satelītuztvērēja palīdzību un interneta aplikācijās](http://www.rml.lv/klausies/).

Honkonga Ķīnas totalitārisma spīlēs. Spriedzes kāpums Armēnijā. Mjanmas hunta kļūst asiņaina Aktualitātes pasaulē vērtē Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova Rīgas Stradiņa universitātes Ķīnas studiju centra vadītāja un režisors Aiks Karapetjans. Honkonga Ķīnas totalitārisma spīlēs Pirmdien, 1. martā, Honkonga pieredzēja pirmo masu protestu kopš pagājušā gada oktobra, kad vairāk nekā pusotru gadu ilgusī protestu kustība totalitārās Ķīnas joprojām daļēji demokrātiskajā autonomijā apsīka pēc pandēmijas ierobežojumiem un drakoniskā Nacionālās drošības likuma spēkā stāšanās. Tagad apmēram tūkstotis cilvēku bija pulcējušies pie tiesas ēkas, kur bija nogādāti 47 demokrātiskās kustības aktīvisti, kurus varas iestādes arestēja plašā policijas akcijā 28. februārī. Viņus apsūdz mēģinājumā gāzt pastāvošo varu, kas, saskaņā ar minēto Nacionālās drošības likumu, draud pat ar mūža ieslodzījumu. Apsūdzības pamatā ir neoficiālas priekšvēlēšanas, kuras Honkongas demokrātiskā opozīcija sarīkoja pagājušā gada jūnijā, vēloties izvirzīt spēcīgākos kandidātus septembrī paredzētajās autonomijas parlamenta vēlēšanās. Vēlēšanas tika atliktas uz gadu, pamatojot to ar pandēmijas situāciju, taču neoficiālo priekšvēlēšanu rīkošanu Pekinai pakļāvīgā vietējā vara traktē kā daļu no plāna, kas itin kā paredzējis „paralizēt” autonomijas varu, iegūstot vairākumu likumdevējā institūcijā un tad bloķējot budžeta pieņemšanu un spiežot atkāpties Honkongas izpildvaras vadītāju Keriju Lamu. Nacionālās drošības likuma pieņemšanas laikā no Pekinas skanēja solījumi, ka tas tikšot piemērots tikai nepārprotamos pretvalstiskas darbības gadījumos, taču šīs apsūdzības liecina tieši pretējo. Tiesas sēde pirmdien ilga desmit stundas, tās turpinājums otrdien – astoņas stundas. Pēc sēdes otrdien četri arestētie nogādāti slimnīcā, jo ilgās stundas tiesas zālē izrādījušās pārāk mokošas. Nosodījumu procesam, kurā smagas apsūdzības tiek izvirzītas par demokrātisku darbību, jau paudusi Eiropas Savienība, Lielbritānija un ASV. Kā tiek lēsts, šobrīd visi daudz maz pamanāmie Honkongas demokrātiskās opozīcijas līderi un aktīvisti ir vai nu apcietināti, vai apsūdzēto statusā, vai arī devušies trimdā. Spriedzes kāpums Armēnijā Iekšpolitiskā spriedze, kas Armēnijā valda kopš sakāves militārajā konfliktā ar Azerbaidžānu pagājušā gada rudenī, februāra nogalē strauji pieauga. Eskalāciju ievadīja neglaimojoši izteikumi, kurus Armēnijas premjerministram Nikolam Pašinjanam veltīja armijas galvenā štāba priekšnieka vietnieks Tigrans Hačatrjans. Sekoja valdības vadītāja rīkojums par ģenerāļa atbrīvošanu no amata, bet tam – armijas vadības 25. februāra paziņojums, ka esošās valdības kļūmīgā un nekompetentā rīcība novedusi valsti pie sabrukuma robežas un armija tāpēc pieprasa Pašinjana kabineta demisiju. Uz to premjerministrs reaģēja ar paziņojumu, ka šāds armijas demaršs uzskatāms par militāra apvērsuma mēģinājumu, un izdeva rīkojumu par galvenā štāba priekšnieka Onika Gasparjana atbrīvošanu no amata. Šādam valdības lēmumam nepieciešams valsts prezidenta formāls apstiprinājums, un to prezidents Armens Sarkisjans atteicies dot arī pēc atkārtota premjerministra pieprasījuma. Saskaņā ar likumu šādā situācijā prezidentam trīs dienu laikā jānodod lēmums konstitucionālās tiesas izvērtējumam, vai arī tas stājas spēkā. Tikām Erevānas ielās mītiņos pulcējas kā opozīcijas, tā premjerministra atbalstītāji. Pirmdien daži opozīcijas mītiņotāji iekļuva ministru kabineta ēkas vestibilā un izkliedza prasības par valdības atkāpšanos. Opozīcija, kuras centrā ir nesen izveidotais politiskais bloks „Kustība par dzimtenes glābšanu”, pieprasa valdības demisiju un pagaidu valdības izveidi periodā līdz ārkārtas parlamenta vēlēšanām. Kā domājamo pagaidu valdības vadītāju opozīcija izvirzījusi Armēnijas politikas veterānu, kādreizējo aizsardzības ministru Vazgenu Manukjanu, kuram nule kā izvirzītas apsūdzības musināšanā uz bruņotu varas sagrābšanu. Savukārt premjerministrs, pirmdien uzrunājot savu atbalstītāju mītiņa dalībniekus, izteica gatavību organizēt ārkārtas parlamenta vēlēšanas un referendumu par izmaiņām konstitūcijā. Tajā paša mītiņā viņš apsūdzēja ģenerāli Gasparjanu pakalpošanā bijušā prezidenta Serža Sargsjana interesēm. Sargjans zaudēja varu 2018. gadā, kad plašu protestu rezultātā pie varas nāca bloks „Mans solis” ar Pašinjanu priekšgalā. Mjanmas hunta kļūst asiņaina Militārā hunta, kas 1. februārī sagrāba varu Mjanmā, sākotnēji atturējās lietot kaujas ieročus pret protestētājiem, kuri prasīja demokrātijas atjaunošanu. Taču pēdējā nedēļa šai ziņā nesusi traģiskas pārmaiņas. Tagad armijnieki laiž darbā šaujamieročus, un upuru skaits jau pārsniedzis pussimtu, t.sk. 38 cilvēki nogalināti vakar, kad uz demonstrantiem šauts valsts lielākajā pilsētā Jangonā, tāpat Mandalajā, Mounšvā un citur. Daudzi simti demonstrantu arestēti. Šobrīd apcietinājumā atrodas apmēram 1300 cilvēku, t.sk. apvērsumā gāztais prezidents Vins Mjins un valsts padomniece, Nobela miera prēmijas laureāte Auna Sana Su Či, kuriem izvirzītas vairākas, acīmredzami sadomātas apsūdzības. Šķiet, ka protestu mērogs pēc apvērsuma bijis huntai negaidīts, ciktāl Mjanmā pēc atbrīvošanās no britu koloniālās virskundzības 1948. gadā pie varas lielākoties bijuši represīvi totalitāri režīmi, un sabiedrībai, militāristuprāt, vajadzētu būt pieradušai pie šādas valdīšanas. Piektdien situāciju Mjanmā paredzēts apspriest slēgtā sanāksmē Apvienoto Nāciju Drošības padomē, kuras sasaukta pēc Lielbritānijas pieprasījuma. Tomēr praktiski nav cerību, ka ANO pieņems kādas vienotas sankcijas pret Mjanmas huntu, kuru visai konsekventi atbalsta Drošības padomes pastāvīgās locekles Ķīna un Krievija.

Un tika svinēta PIEKTDIENĀĀĀĀĀĀ

Un tika svinēta PIEKTDIENĀĀĀĀĀĀ

Piektdienās Krustpunktā kopā ar žurnālistiem atskatāmies uz aizvadītās nedēļas notikumiem. Covid-19 Latvijā neatkāpjas un valdība domā par ārkārtas stāvokļa ieviešanu. Tikmēr atklājies, ka daudzas medicīnas iestādes ir saņēmušas aizsargmaskas, kuras neko gandrīz neaizsargā – tās jau daudzviet izlietotas. Mēs runāsim arī par Latvijas Televīzijas raidījumā „Aizliegtais paņēmiens” atklāto kādā Rīgas bērnudārzā, kas acīmredzot ir sistēmiska problēma daudzviet, – tās ir vardarbīgas mācību un audzināšanas metodes. Pievērsīsimies arī joprojām asajām diskusijām saistībā ar nodokļu reformu – sociālie darbinieki, kuriem grib uzlikt pienākumu pārbaudīt tos, kuri nepelna pietiekami, lai veiktu minimālās sociālās iemaksas, prasa labklājības ministres demisiju. Un viņi nav vienīgie neapmierinātie. Notikumus vērtē Madara Fridrihsone no portāla "Delfi", Ivo Leitāns no Latvijas Televīzijas, Māris Antonevičs no "Latvijas Avīzes".

Piektdienās Krustpunktā kopā ar žurnālistiem atskatāmies uz aizvadītās nedēļas notikumiem. Covid-19 Latvijā neatkāpjas un valdība domā par ārkārtas stāvokļa ieviešanu. Tikmēr atklājies, ka daudzas medicīnas iestādes ir saņēmušas aizsargmaskas, kuras neko gandrīz neaizsargā – tās jau daudzviet izlietotas. Mēs runāsim arī par Latvijas Televīzijas raidījumā „Aizliegtais paņēmiens” atklāto kādā Rīgas bērnudārzā, kas acīmredzot ir sistēmiska problēma daudzviet, – tās ir vardarbīgas mācību un audzināšanas metodes. Pievērsīsimies arī joprojām asajām diskusijām saistībā ar nodokļu reformu – sociālie darbinieki, kuriem grib uzlikt pienākumu pārbaudīt tos, kuri nepelna pietiekami, lai veiktu minimālās sociālās iemaksas, prasa labklājības ministres demisiju. Un viņi nav vienīgie neapmierinātie. Notikumus vērtē Madara Fridrihsone no portāla "Delfi", Ivo Leitāns no Latvijas Televīzijas, Māris Antonevičs no "Latvijas Avīzes".

Beidzot klāt PIEKTDIENĀĀĀĀĀĀĀ!!!

Beidzot klāt PIEKTDIENĀĀĀĀĀĀĀ!!!

Piektdien, 10. jūlijā, pl.19.00 Rīgas Domā izcilu interpretu izpildījumā izskanēs ģeniālā Johana Sebastiana Baha mūzika – baroka čelliste Ilze Grudule, ērģelniece Vita Kalnciema un soprāns Viktorija Pakalniece, ar kuru jau šobrīd tiekamies "Neatliekamajā sarunā". "Baha mākslas fenomenu, liekas, nav iespējams ietērpt ne īsos, ne garos vārdos. Šī ģēnija mūzika, pārdzīvojusi trīs gadsimtus, aizvien turpina atklāt savu nemainīgo virsvērtību miljoniem klausītāju visā pasaulē. Zinām, ka Bahs bija dievbijīgs, pazemīgs un strādīgs.Tik vienkārši! Katra darba sākumā rakstot Jesu, juva! ("Jēzu, palīdzi!") un darba nobeigumā – Soli Deo gloria! ("Vienīgi Dievam slava!"), viņš atstājis mums mantojumā ne vien ģeniālu mūziku, bet arī stipru ticību Dievam. Iespējams,tieši tādēļ Baha mūziku varam uzskatīt kā pārlaicīgu – tādu, kas spēj stāvētpāri laikmetu vai iekārtu mainīgajām sīkvērtībām. Raugoties pasaulē ar Dieva acīm, Bahs ir kļuvis par varbūt visu laiku ievērojamāko teologu mūzikā," atzīmē Vita Kalnciema. Programmā ietverts gan visslavenākais Baha skaņdarbs – Tokāta un fūga reminorā, gan arī apjomīgā Pasakalja ērģelēm solo, soprāna ārijas no kantātēm, kā arī čella solo skaņdarbi no svītām un sonātēm. Ģeniāla mūzika, izcila akustika un ērģeles -  brīnišķīgās interpretes atklās jums Baha mūzikas burvību! *** Ieva Zeidmane: Latvijas Mūzikas akadēmiju pabeidzāt pirms gada, esat jau paspējusi arī uz Latvijas Nacionālās operas skatuves dziedāt. Kāds jums kopumā ir bijis šis gads? Vai  ir tāds kārtīgs ieskrējiens mūzikas dzīvē? Viktorija Pakalniece: Jums pilnīga taisnība! Tas tiešām bija ieskrējiens, kas sākās pagājušā gada rudenī. Patiesībā ieskrējiens sākās ar Jāzepa Vītola kordiriģēšanas konkursu, kurā tiku dziedāt kopā ar Mihailu Čuļpajevu, un interesantā kārtā tieši konkursants, pie kura mēs dziedājām, arī uzvarēja. Tam sekoja debija uz Operas skatuves, pēc tam dziedāju arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simtgades koncertā Lielajā ģildē. Viss bija tā ieskrējies līdz vienam "skaistam" brīdim... Šis koncerts bija ieplānots divas dienas pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas Latvijā. Tieši šādā pašā sastāvā, tikai ar citu programmu. Jā, ieskrējos diezgan pamatīgi un nekas - skrējiens turpināsies! Tas nozīmē, ka šos mēnešus izmantojāt, lai veidotu jauno programmu? Daļēji jā, bet ir arī daudzi citi projekti, kuriem esmu pievērsusies, un šobrīd tas ir saistībā ar dažādiem ierakstiem un dažādiem ārzemju pasūtījumiem, jo Latvijā kultūras nozare šobrīd drusciņ stagnē. Programma, ko piektdien atskaņosim, bija paredzēta nedaudz citā sastāvā un nedaudz vēlāk. Bija plāns to atskaņot augustā, bet dzīve ievieš savas korekcijas un mēs pielāgojamies. Jūs vienkārši gribētu atgriezties pie klausītājiem pēc iespējas ātrāk... Par to vispār nevar būt ne runas! Katra mākslinieka dziļākā vēlme ir būt uz skatuves, un, kā teica mans sens draugs, nu jau aizsaulē esošais Uģis Brikmanis - "es nevaru nedarīt". Un tas ir tas, kas mani vienmēr pavada dziedot, un protams, ka es uz to ļoti tiecos, tāpat kā vairums citu dziedātāju. Siguldas Opermūzikas svētki, Operas lielā skatuve, Rīgas Doma akustika - ir kāda atšķirība, kur dziedāt, vai arī katrai vietai ir savi plusi un savi mīnusi? Protams, ka ir atšķirība. Ja mēs runājam par Siguldu, tad tā vienmēr ir atvērta vide, un jāsaka godīgi, ka tad, kad man bija tā iespēja pirmo reizi nokļūt uz Gala koncerta lielās skatuves, man bija ārkārtīgi liels telpisks pārsteigums par to, cik ārkārtīgi plaša ir tā vide, jo pēkšņi tev vairs nav sienu, tev nav robežu. Protams, ka balss tiek apskaņota un laista cauri mikrofoniem un apskaņošanas aparatūrām, tā sajūta, tur esot, ir tāda, ka tu dziedi un skaņa lido līdz pat Rīgai. Domam savukārt ir ārkārtīgi interesanta akustika, jo es vienmēr esmu nedaudz baidījusies no dziedāšanas Domā, jo vienmēr bijusi tā sajūta, ka tas ir jāpiedzied. Lai gan mana skolotāja Aira Rūrāne vienmēr ir teikusi, lai dziedu tikai uz tuvāko kolonnu, ka nevajag visu piedziedāt, un viņai ir taisnība, jo balss lido pati no sevis, tieši pateicoties lielajām velvēm un milzīgajai telpai, kurai, atšķirībā no Siguldas, ir robežas. Bet jebkurā gadījumā - balss vienkārši plūst, un tas nozīmē, ka tu vari atkal būt pats ar sevi, pats pie sevis, tev nekas nav jāspiež, nav jāgrib balsi dabūt līdz galam. Savukārt Operas skatuve - tas bija kaut kas unikāls... Esmu dzirdējusi dažādus māksliniekus izsakāmies par operas akustiku, arī pati esmu diezgan daudz bijusi skatītāju pusē, ne tik daudz uz skatuves, bet šī izrāde bija viens ļoti liels brīnums manā dzīvē, jo, esot uz skatuves, pazaudēju vispār jebkādu laika izjūtu. Viss, kas man tajā brīdī eksistēja, bija loma, diriģents un mūzika, kas apkārt. Brīdī, kad viss beidzās, man likās - kā, nupat taču sākās, nu, nevar jau būt beigas! Līdz ar to man ir ļoti grūti spriest un pateikt, kāda ir akustika, kādi ir plusi vai mīnusi, jo es izbaudu katru reizi, kad esmu uz jebkuras no šīm skatuvēm. Uz Operas skatuves jūs dziedājāt Leldes lomu Imanta Kalniņa operā "Spēlēju, dancoju". Bet vai Rīgas Domā ir kādas nianses, kas soprāna balss īpašniecei ir jātur prātā, tur dziedot? Nav atšķirības un nozīmes, kādā akustikā tieši tu dziedi, ja vien tu saglabā sevi pašu. Tas ir tas, kas man ir mācīts, un pie kā arī cenšos pieturēties, jo balss ir jāveido tāda, kāda tā ir - pēc iespējas dabiskāka, nevis paļaujoties uz to, kāda būs akustika, bet uz to, kāds tu tajā brīdī esi. Un mans šībrīža mērķis, pie kā strādāju - lai balss būtu viegla. Lai nebūtu spiesta, lai nebūtu uzstrādāta, jo tikai caur vieglumu mēs varam nodot tās patiesās emocijas, lai arī kāda veida šī mūzika nebūtu - vai tas ir Bahs, vai tā ir Lelde Imanta Kalniņa operā, vai jebkas cits mūsdienīgs. Jā, mans šībrīža uzstādījums ir vieglums, arī spilgtums, un Doma baznīca ļoti paģēr to, lai balss skanētu pāri milzīgajām senajām romantisma laikmeta ērģelēm, jo šis instruments ir ārkārtīgi skaists... Atsaucoties uz manu skolotāju Vitu Kalnciemu, kura piedalīsies koncertā un uz saviem pleciem to arī iznesīs, šīs ērģeles ir romantisma laikmeta ērģeles, un uz tām Bahu spēlēt ir diezgan liels izaicinājums. Un tieši tāpēc, manuprāt, balsij ir jābūt spilgtai, skaidrai un ļoti precīzai. Ļoti precīzi jāmāk nodot emocijas. Vairāk un plašāk - ierakstā.  

Piektdien, 3. jūlijā, pulksten 19.00 Rīgas Doms aicina uz koncertu "Džeza noskaņās", kurā muzicēs saksofonists Aigars Raumanis, sitaminstrumentālists Ernests Mediņš un ērģelnieks Aigars Reinis. Programmā - Džordža Gēršvina, Fila Vuda, Platona Buravicka un vēl citu autoru mūzika. Plašāk par šo koncertu otrdienas "Neatliekamajā sarunā" vēsta Aigars Raumanis un Aigars Reinis.

Šī ir viena no tām nedēļām, kad pasaules notikumi aizņēmuši vairāk uzmanības Latvijā nekā pašmāju. ASV notiekošie protesti pēc Džordža Floida nogalināšanas izvērsušas diskusijas par rasismu it visur pasaulē. Jaunas emocijas raisījis arī kādas ārstes stāsts Feisbukā par vienu puisīti, kurš nomiris, jo nebija potējies pret difteriju. Tas izprovocējis kārtējās kaislības par vakcinēšanos. Ir arī aktualitātes tepat Latvijā – valdība sadalījusi miljonus, kā pārvarēt COVID krīzi, un politiķi spējuši vienoties. Beidzot varēs nedoties karantīnā, ja būs jāatgriežas no virknes Eiropas valstīm. Piektdienās nedēļas notikumus komentē žurnālisti. Šoreiz kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu raidījumā piedalās Kārlis Streips no TV24, Atis Rozentāls no laikraksta "Diena", Sanita Upleja no portāla "Delfi" un Iļja Kozins no portāla "Tvnet.lv".

Šī ir viena no tām nedēļām, kad pasaules notikumi aizņēmuši vairāk uzmanības Latvijā nekā pašmāju. ASV notiekošie protesti pēc Džordža Floida nogalināšanas izvērsušas diskusijas par rasismu it visur pasaulē. Jaunas emocijas raisījis arī kādas ārstes stāsts Feisbukā par vienu puisīti, kurš nomiris, jo nebija potējies pret difteriju. Tas izprovocējis kārtējās kaislības par vakcinēšanos. Ir arī aktualitātes tepat Latvijā – valdība sadalījusi miljonus, kā pārvarēt COVID krīzi, un politiķi spējuši vienoties. Beidzot varēs nedoties karantīnā, ja būs jāatgriežas no virknes Eiropas valstīm. Piektdienās nedēļas notikumus komentē žurnālisti. Šoreiz kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu raidījumā piedalās Kārlis Streips no TV24, Atis Rozentāls no laikraksta "Diena", Sanita Upleja no portāla "Delfi" un Iļja Kozins no portāla "Tvnet.lv".

Notikumus pasaulē komentē RSU asociētais profesors, TV3 žurnālists Edijs Bošs un žurnāla "Ir" komentētājs Pauls Raudseps. Nemieri ASV – daudzkārt pieredzēts scenārijs Masu protesti un nekārtības, kuru cēlonis ir nāves gadījumi policistu rīcības rezultātā, Savienotajās Valstīs ir relatīvi bieža parādība. Vietējo un arī pasaules mediju uzmanību ik pa laikam piesaista notikumi ASV, kuriem praktiski visiem ir viens un tas pats scenārijs: bojāgājušais ir melnādainais vai latīņamerikāņu izcelsmes, attiecīgi, policistu rīcībā tiek saskatīti rasistiski motīvi. Šie notikumi ierosina protestus, un tie nereti izvēršas masu nekārtībās ar demolēšanu, laupīšanu un uzbrukumiem kārtības sargiem. Šādos notikumos novērota arī policijas brutalitāte, no kuras cietuši ne vien vandāļi un kārtības pārkāpēji, bet arī mierīgi protestētāji, nejauši garāmgājēji un žurnālisti. Viss šis negāciju komplekts ir klātesošs arī pašreizējos protestos un nekārtībās, kas uzliesmoja Savienotajās Valstīs pēc tam, kad 25. maijā Mineapolisā gāja bojā policijas aizturētais melnādainais amerikānis Džordžs Floids. Incidents tika fiksēts vairākos videoierakstos, kuros redzams, kā policists Dereks Čovins teju deviņas minūtes tur celi uz zemē nogāztā Floida kakla par spīti aizturētā atkāroti teiktajam, ka viņam trūkst elpas. Drīz pēc notikušā tika konstatēta Floida nāve. Čovins un vēl vairāki notikumā iesaistītie nekavējoties atlaisti no darba un vēlāk viņiem izvirzītas apsūdzības slepkavībā. Protesti Mineapolisā sākās tūdaļ pēc uzņemto video nonākšanas sociālajos tīklos, un nākamajās dienās ieguva nepieredzētu vērienu, aptverot ne vien katru ASV štatu, bet arī vairākas pilsētas Kanādā, Eiropā, Latīņamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Izraēlā un Japānā. Diemžēl jau sākotnēji mierīgos protestus daudzviet ASV pavadīja arī masu nekārtības ar demolēšanu, veikalu izlaupīšanu, dedzināšanu un uzbrukumiem policijai. Prezidents Donalds Tramps nodēvējis Džordža Floida nāvi par traģēdiju, kurai nevajadzēja notikt, un paudis izpratni par protestētāju motīviem, taču strikti vērsies pret nekārtību dalībniekiem, otrdien piedraudot iesaistīt armijas spēkus, ja vietējā vara nespēs nodrošināt kārtību. Vakar nemieri pierimuši pēc tam, kad vairākās pilsētās izsludināta komandanta stunda, kā arī tika paziņots par apsūdzības izvirzīšanu vēl trim Floida aizturēšanā iesaistītajiem policistiem. Armija kārtības uzturēšanai Savienotajās Valstīs pēdējoreiz piesaistīta 1992. gadā, kad nemieru cēlonis arī bija melnādainā amerikāņa Rodnija Kinga bojāeja policijas darbības rezultātā. Tramps pret Tviteri Sociālajiem tīkliem, un jo sevišķi Twitter, bijusi ārkārtīgi nozīmīga vieta prezidenta Donalda Trampa politiskajā karjerā. Pašreizējā prezidenta Twitter kontam ir vairāk nekā 80 miljonu sekotāju, un tie kalpojuši elektorāta piesaistei un konsolidācijai kā nekad agrāk, tajā pat laikā izraisot pastāvīgus protestus par apšaubāmas un nepārprotami nepatiesas informācijas izplatīšanu, naidu kurinošiem un sabiedrību šķeļošiem viedokļiem. Gadiem Twitter saņēmis neskaitāmus šādus pārmetumus, taču 26. maijā sociālā tīkla administratori pirmoreiz kaut ko darīja šai sakarā. Proti, Donalda Trampa tvītam, kurā viņš apgalvo, ka Kalifornijā plānotā balsošana pa pastu būšot nekas cits kā „būtiski krāpnieciska”, tika pievienots teksts „Iegūstiet informāciju par balsošanu pa pastu” ar saiti uz komentāru, kurā vietnes administrācija, atsaucoties uz vairākiem medijiem, norāda, ka šis apgalvojums nav patiess. Prezidents reaģējis ar kaismīgiem pārmetumiem par „cenzūru”, „vārda brīvības žņaugšanu” un „iejaukšanos 2020. gada prezidenta vēlēšanās”. 28. maijā prezidents parakstīja izpildrīkojumu, kurā valsts galva pilnvaro attiecīgās izpildstruktūras ieviest regulējumu un sankcijas pret sociālajiem tīkliem, kuri savā darbībā atkāpjas no neitrālas attieksmes pret lietotāju ievietotu saturu. Šādiem resursiem, kā teikts dokumentā, „jāzaudē likumā noteiktais ierobežotās atbildības aizsargs” un „jātiek pakļautiem tādai pat atbildībai kā ikvienai tradicionālai redakcijai un publikācijai, kas nav tīmekļa satura piegādātājs”. Kā norādījuši kritiķi, pirmkārt, prezidenta rīkojums ir ar apšaubāmu tiesisko segumu, un, otrkārt, tas nozīmētu beigas tai izteikumu brīvībai, kuru pats Donalds Tramps tik aizrautīgi līdz šim izmantojis. Piektdien pretstāve starp prezidentu un sociālo tīklu gigantu ieguva jaunu paātrinājumu, kad pieeja Trampa tvīts Mineapolisas nemieru sakarā – „Kad sākas laupīšana, sākas šaušana” – kļuva iespējama tikai caur saiti, kas norāda, ka šis tvīts slavina vardarbību.   G7 – prezidenta Trampa viesu saraksts Kārtējais G7 samits – septiņu ekonomiski nozīmīgāko pasaules demokrātiju vadītāju tikšanās – sākotnēji tika plānots no 10. līdz 12. jūnijam Savienotajās Valstīs. Pēc apmēram gadu ilgas neskaidrības par norises vietu, namatēvam Donaldam Trampam mēģinot sarīkot pasākumu sev piederošajā Dorelas golfa klubā Floridā, tika izsludināts, ka augstie viesi tiks uzņemti ASV prezidentu pastāvīgajā atpūtas rezidencē Kempdeividā, kur tas jau notika 2012. gadā. Vācijas kanclere Angela Merkele bija pirmā, kas, sākoties koronavīrusa pandēmijai, paziņoja, ka nav gatava ierasties uz tikšanos jūnijā, un drīz pēc tam Francijas prezidents Emanuels Makrons telefoniski paziņoja Donaldam Trampam, ka samits varētu notikt tikai kā visu dalībnieku klātienes tikšanās. 31. maijā Baltā nama saimnieks darīja zināmu, ka pasākums atlikts vismaz līdz šī gada septembrim.  Uzņemošajai valstij ir tiesības uz G7 samitiem uzaicināt arī formātā neietilpstošu valstu galvas, un Donalda Trampa piesauktie viesi ir Austrālijas, Dienvidkorejas, Indijas un arī Krievijas līderi. Krievija piedalījās formātā no 1997. gada, padarot to par G8, taču tika izslēgta 2014.gadā pēc agresijas pret Ukrainu un Krimas aneksijas. Šāda Vladimira Putina „ievešana pa sētas durvīm” jau izraisījusi vairāku dalībvalstu nepārprotamu noliegumu.                                                                                                      Sagatavoja Eduards Liniņš  

Piektdienās Krustpunktā atskatāmies uz svarīgākajiem nedēļas notikumiem. Ārkārtējais stāvoklis valstī pagarināts līdz  9.jūnijam, bet valdība lēmusi par dažu ierobežojumu mīkstināšanu un papildus nosacījumu ieviešanu, piemēram, ļaut pulcēties līdz 25 cilvēkiem, bet sabiedriskajā transportā lietot sejas aizsegus. Tikmēr vairākas dienas turpinājās pazudušā drona sāga – tā meklējumi arvien beigusies bez rezultātiem. Bija arī citas norises, bet plašāk par to runājam kopā ar žurnālistiem pēc ziņām vienos. Kopā ar mums attālināti žurnālisti: Ilze Veģe no portāla NRA.lv, Ivo Butkevičs no TV3 ziņām, žurnāliste Baiba Strautmane un žurnālists Atis Rozentāls no laikraksta „Diena”.

Piektdienās žurnālisti komentē un vērtē, kas nedēļas laikā ir noticis, un tā tas ir arī šodien. Runājam gan par plāniem pamazām mīkstināt karantīnu, gan gatavību piemēroties jaunajai situācijai darbā, pārrunājam eksāmenu rīkošanu skolās. Pārmaiņas notikušas arī Rīgā – tur no amata atbrīvots Rīgas būvvaldes vadītājs. Kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu notikumus komentē Sanita Upleja (Delfi), žurnāla IR komentētājs Pauls Rauseps, Imants Frederiks Ozols un Arnis Krauze (TV3).

Piektdienās Krustpunktā atskatāmies uz svarīgākajiem nedēļas notikumiem. Kā jau pēdējos pāris mēnešos, arī šoreiz jārunā par aktualitātēm saistībā ar Covid19, gan par atbalstu krīzē cietušajiem ekonomisko problēmu dēļ, gan citiem lēmumiem, piemēram daļēju ambulatoro pakalpojumu atjaunošanu, kā arī medicīnisko masku iepirkumu. Tomēr ir arī citas aktualitātes lietās, kas šķita piemirsušās koronavīrusa dēļ. Tā piemēram, Kristīnes Misānes atbrīvošana no apcietinājuma. Par šiem un citiem notikumiem runājam ar žurnālistiem. Attālināti mūsu studijā: Madara Fridrihsone no portāla „Delfi”, Māra Libeka no Latvijas avīzes, Iļja Kozins no portāla TVNET un Kārlis Streips no kanāla TV24.

Mācītāja Ilara Plūmes sprediķis par Marka evaņģēlija 15: 33-47

Piektdienās atskatāmies uz svarīgākajiem nedēļas notikumiem. Svarīga, bet varbūt ne tik pārsteidzoša ziņa, ka parādījušies neizsekojami saslimšanas gadījumi ar jauno koronavīrusu. Ziņa ar skandāla pieskaņu – Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa saslimšana ar koronavīrusu un tas, ka viņš neesot pašizolējies pēc kontakta ar koronavīrusa slimnieku. Tikmēr valdība lēmusi gan par jauniem pasākumiem epidēmijas ierobežošanai, gan par atbalstu uzņēmējiem. Par to visu sarunā ar žurnālistiem – joprojām attālināti – kopā ar mums: Anita Daukšte, tāpat arī Jānis Kincis no Latvijas Radio Ziņu dienesta un žurnāla IR komentētājs Pauls Raudseps.

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNBO) sākot no 20. marta, aicina uz “Piektdienas un sestdienas vakaru Operā”. Turpmākās četras nedēļas katru piektdienas un sestdienas vakaru LMT Viedtelevīzijā un LMT Straumē varēs skatīties kādu operas vai baleta iestudējuma ierakstu, kas būs pieejams 48 stundas. Pie katras pārraides būs pieejams arī operas vēsturnieka Mikus Čežes video komentārs par gaidāmo izrādi. Piektdien, 20. martā, no plkst. 19.00 LMT Viedtelevīzijā, lietotnē LMT Straume un internetā straume.lmt.lv būs skatāma Džakomo Pučīni opera “Manona Lesko” ar pasaulslaveno lietuviešu soprānu Asmiku Grirgorjanu titullomā un Sergeju Poļakovu de Grijē lomā, Manonas brāļa lomā – Jānis Apeinis, Žeronta lomā – Krišjānis Norvelis. Sestdien, 21. martā, no plkst. 19.00 piedāvājam Žorža Bizē operu “Karmena”. Šajā iestudējumā titullomu atveido Ramona Zaharija, kas 2020./2021. gada sezonā Karmenas lomu interpretēs Metropolitēna operā.  

Piektdienās mēs Krustpunktā apspriežam svarīgākos nedēļas notikumus. Lai arī nedēļas sākumā ziņu lentēs augšgalā bija jaunumi par jaunā koronavīrusa draudiem, tomēr vakar tos nopietni izkonkurēja ziņas par administratīvi teritoriālās reformas apspriešanu Saeimā, kas notika vērienīgas protesta akcijas fonā. Par to un arī citiem notikumiem, tajā skaitā arvien neizsīkstošiem jaunumiem saistībā ar gaidāmajām Rīgas domes vēlēšanām, diskutējam ar žurnālistiem. Studijā: Latvijas Avīzes žurnālists Māris Antonevičs, žurnāla „Ir” komentētājs Aivars Ozoliņš un portāla "DELFI" žurnālists Filips Lastovskis.

Pirmā pusstunda Krustpunktā piektdienās būs citāda nekā ierasts. Ir laba ziņa tiem, kuri sūdzas, ka Brīvajam mikrofonam atvēlētais laiks ir pārāk īss. Piektdienās tas būs visu pirmo pusstundu no pusvieniem līdz ziņām vienos. Jaunums ir arī tas, ka klausītāju zvanus un vēstules uzklausa un sarunā iesaistās ne tikai raidījuma vadītājs, bet arī kāds īpaši aicināts viesis, un šoreiz tas ir komiķis Jānis Skutelis.

Piektdien Lielajā Ģildē kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” 14. sezonas atklāšanas koncerts. Programmā Jozefa Haidna 102. Simfonija Sibemolmažorā , Volfganga Amadeja Mocarta Koncerts flautai, arfai un orķestrim Domažorā, Kloda Debisī “Mazā svīta” un igauņu komponista Lepo Sumera „Musica Profana” stīginstrumentu orķestrim. Raidījumā Latvijas Radio 3 „Klasika” žurnālistes Ilzes Mednes saruna ar orķestra māksliniecisko vadītāju, diriģentu Normundu Šnē. Ilzes Mednes sarunu ar Normundu Šnē par šo piektdien gaidāmo kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” sezonas atklāšanas koncertu pilnā apjomā klausieties šodien, 17.30 Latvijas Radio 3 „Klasika”. 

Piektdien raidījumā „Krustpunktā” žurnālisti pārrunā pēdējo nedēļu aktualitātes. Rīgas Domē tapusi jauna koalīcija. Kāda tai būs nākotne? Latvijas Universitātes bijušais rektors Indriķis Muižnieks iesūdzējis valdību tiesā, pieprasa atgriezt sevi amatā. Savukārt bijusī Veselības ministre Anda Čakša iestājusies partijā Vienotība. Ir arī citi interesanti temati. Studijā kopā ar raidījuma vadītāju Aidi Tomsonu - laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" galvenā redaktore Anita Daukšte, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un Latvijas Avīzes žurnālists Māris Antonēvičs.

Piektdien raidījumā Krustpunktā joprojām runājam par Rīgā notiekošo. Rīgas mēram Nilam Ušakovam līdz ceturtdienas vakaram bija dots laiks sniegt paskaidrojumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par Rīgas Satiksmes un Rīgas domes darbu. Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pieprasījis Valsts policijas priekšniekam pārbaudīt, kā policija reaģē uz publiski izskanējušām ziņām par iespējamu valsts interešu aizskārumu Rīgas pašvaldības uzņēmumos. Tikmēr Rīgas dome nobalsojusi par azartspēļu vietu aizslēgšanu visur pilsētā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Runājam arī par citām norisēm. Saeimā spriež par skaidras naudas darījumu ierobežošanu. Izskatās, ka deputāti atkāpjas no valdības sākotnējā stingrā uzstādījuma, un jauni ierobežojumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem, proti, skaidrā naudā tos nevarēs pirkt un pārdot. Tikmēr pedagogi uzsāk streika procedūru, jo nav guvuši pārliecību, ka valdība pildīs algu paaugstināšanas grafiku. Mēs runājam arī par Zāļu valsts aģentūras veiktajām pārbaudēm pretvēža medikamentam „Rigvir”, kas uzrādījušas sliktu rezultātu. Ja izrādīsies, ka šādi rezultāti ir ne tikai vienai partijai, bet arī citām, medikamentam draud izslēgšana no kompensējamo zāļu saraksta un aizliegums pārdošanai Latvijā. Studijā līdz ar Māru Jansoni un Aidi Tomsonu arī Māris Zanders, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele un Ivo Leitāns no LTV raidījuma "De Fakto".

3 domas šajā brīnišķīgajā piektdienā. Jauku, jauku tev dienu :) Helmuts

3 domas šajā brīnišķīgajā piektdienā. Jauku, jauku tev dienu :) Helmuts

Jau trīspadsmito reizi septembra nogalē ikvienam būs iespēja ielūkoties zinātnieka darbā, apmeklējot Zinātnieku nakts pasākumus. Eiropas Zinātnieku nakts ir kļuvusi par stabilu tradīciju ik septembri arī Latvijā un savā ziņā arī par gada zinātnes svētkiem. 28. septembrī durvis vaļā vērs augstskolas, universitātes, zinātniskie institūti un laboratorijas, aicinot ikvienu ielūkoties zinātnes virtuvē. Šogad Zinātnieku nakts tēma ir “Zinātne veido mūs” un ikviens aicināts vērot, kā zinātne ietekmē mūs - sākot no sīkākās šūnas līdz pat lietām, kas maina mūsu visu dzīvi uz šīs planētas. Raidījumā Zināmais nezināmajā par šī gada Zinātnieku nakts norisēm stāsta Valsts Izglītības attīstības aģentūras Zinātnes, pētniecības un inovāciju politikas atbalsta departamenta Pētniecības starptautisko programmu nodaļas vadītāja Maija Bundule, Vides Risinājuma institūta komunikācijas speciāliste Guna Dātava, Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektora vietnieks Gatis Bažbauers un RTU Zinātnieku nakts organizētāja Elīna Karaseva. 126  grāmatas ar ķēdēm – tāds mantojums ir saglabājies no 15. un 16. gadsimta Rīgas bibliotēkām un stāstu par pieķēdētām grāmatām varēs uzzināt Zinātnieku naktī. Ar kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu šajā Zinātnieku naktī saistīta ir Latvijas Universitātes akadēmiskajā bibliotēkā, tajā būs stāsts par aizslēgtām un slēdzamām grāmatām un to stāstīs bibliotēkas rokrakstu un reto grāmatas nodaļas vadītāja Aija Taimiņa. Savukārt  LU Humanitāro zinātņu fakultātē runās par kustību. Ieskatu šajā programmā sniedz  šīs fakultātes profesore  Ausma Cimdiņa. Zinātnieku nakts pasākumi gaidāmi daudzviet Latvijā, kā Rīgā, tā lielākajās Latvijas pilsētās un reģionos. Rīgas Stradiņa universitātes anatomikumā ikviens varēs pārbaudīt to, cik laba ir viņa stāja un cik vesels mugurkauls, kā arī dzirdēt sociālantropologu stāstus par viņu pētījumiem, turpretī Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā ikviens aicināts iepazīt savas emocijas un noteikt savu personības tipu. Savukārt Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā būs iespēja paša rokām atdzīvināt simulācijas manekenu, iejusties ķirurga ādā simulētā operāciju zālē. Latvijas Lauksaimniecības universitāte šogad programmā īpaši uzsvērusi zinātnes vēsturi, ļaujot apmeklētājiem iepazīt to, kā zinātne vakar ļāvusi mums piedzīvot zinātni šodien. Būs iespēja virtuāli ceļot laikā, vērot mākslu, kas rodas no datortehnikas, iepazīt pasaulē vecākos un jaunākos maksāšanas līdzekļus, uzzināt modernos augsnes auglības noslēpumus, kā arī iepazīt elektromotorus, kas nākotnē vadīs mūsu auto. Valmierā Vidzemes augstskola šoreiz zinātni vārda tiešā nozīmē iznesusi ielās un, respektējot Valmieras kā gadsimtiem senas tirgotāju un Hanzas pilsētas vēsturi, Valmieras tirgus paviljona ēkā tiks “tirgots” intelekts un zināšanas un “iesaiņots” padoms katram pasākuma apmeklētājam. No plkst. 19 līdz 21 zinātnieki iejutīsies tirgotāju lomā, demonstrējot savus sasniegumus sabiedrībai viegli uztveramā un atraktīvā veidā. Tāpat ikvienam interesentam būs iespēja nonākt papildinātās realitātes  pasaulē un izpalīdzēt valmierietim, komponistam Jāzepam Vītolam. Daugavpils Universitāte piedāvās apmeklētājiem gan ķīmijas, gan fizikas paraugdemonstrējumus, gan ļaus ielūkoties ģenētiķa ikdienas dzīvē. Tāpat līdzās dažādām aktivitātēm Daugavpils universitāte aicina ikvienu vairāk iepazīt  Latvijas un ne tikai Latvijas dabu - vaboļpētnieku laboratorijā būs iespēja paviesoties Filipīnās, klausoties biologu stāstos par piedzīvoto ekspedīcijā Minda-nao salas džungļos. Taču tie, kuriem īpaši tuva ir tehnika, varēs aplūkot industriāli ražotos robotus. Tāpat zinātnieku nakts  pasākumi būs piedzīvojami dažādos zinātniskos institūtos, tostarp Koksnes ķīmijas institūtā, BIOR, Organiskās sintēzes institūtā un citviet. Eiropas Zinātnieku nakts pasākumi notiks piektdien, 28. septembrī, visā Latvijā un tā aicina atklāt, kā zinātne veido mūs. Eiropas Zinātnieku nakts pasākumi notiks 15 Latvijas pilsētās un novados: Rīgā, Baldonē, Cēsīs, Daugavpilī, Dižstendē, Dobelē, Engurē, Jelgavā, Liepājā, Papē, Priekuļos, Rēzeknē, Salaspilī, Valmierā un Ventspilī. Pasākumu programma: zinatniekunakts.lv.

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par korupcijas apkarošanu Austrumeiropā. Skaidrosim, vai, piemēram, Ukrainas ierēdniecība ir gatava veikt nepieciešamās reformas un apkarot sistēmisko korupciju, lai izpelnītos iespēju iekļauties rietumizpratnes un vērtību kopienā. Viesis studijā: Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas vadītāja, asociētā profesore Iveta Reinholde. Rubrikā "Viedokļi": Pirmo reizi Eiropas Savienības vēsturē iedarbināts Lisabonas līguma 42. pants jeb solidaritātes pants, kas paredz pārējo dalībvalstu palīdzību jebkuriem līdzekļiem, ja dalībvalsts kļūst par upuri bruņotai agresijai tās teritorijā. Taču, kā tas izskatīties un ko Francija lūgs - vēl nav zināms. Terors turpinās. Piektdien, 20. novembrī, Francijas bijušajā Āfrikas kolonijā Mali divdesmit septiņi cilvēki tika nogalināti, kad islāmistu teroristi, bruņojušies ar ieročiem un pašnāvnieku vestēm, iebruka un saņēma gūstekņus kādā starp rietumniekiem populārā viesnīcā. Sestdien, 21. novembrī, Beļģijas galvaspilsētā Briselē terora draudu līmenis tika paaugstināts līdz augstākajam līmenim un pilsēta tika slēgta. Sporta spēles un koncertus atcēla, veikalus slēdza, sabiedriskais transports nekursēja un cilvēkus mudināja palikt mājās, kamēr armijas vienības patrulēja ielās, jo uzskatīja, ka pastāv "nopietni un nenovēršami draudi", ka varētu tikt veikts Parīzes tipa terora uzbrukums. Tālab nav pārsteigums, ka pēc Parīzes „Melnās piektdienas” uzbrukumu virknes, Francija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības dalībvalsti bloka vēsturē, kas ir iedarbinājusi Lisabonas līguma solidaritātes pantu. Tas paredz- ja dalībvalsts kļūst par upuri bruņotai agresijai tās teritorijā, pārējām dalībvalstīm ir pienākums palīdzēt ar visiem līdzekļiem, kas ir to rīcībā. Šī panta iedarbināšana nāca kā pārsteigums. Iepriekšējās diskusijas galvenokārt koncentrējās uz NATO piektā panta iedarbināšanu, kas ir alternatīva šai Eiropas klauzulai. Tiesa, tas ir daudzkārt spēcīgāks un paredz smago resursu iedarbināšanu, taču Francijas aizsardzības ministrs Žans Īvs Ledriāns vairāk kārt uzsvēra, ka vēlas spert tikai politisku soli: “Pirmkārt, tas ir politisks lēmums. Mēs to pieņemam pirmo reizi. Es gribu, lai tas visiem būtu skaidrs. Kā tas strādās? Tas var būt gan atbalsts Francijai gaisa triecienos Sīrijā un Irākā, gan arī atbalsts Francijai citās operācijās. Gribu uzsvērt saviem kolēģiem, ka Francija nevar visu paveikt viena." Cīņa ar valsts nozagšanu Ukrainā Par korupciju jau senajos laikos paredzēja bargus sodus. Tā pastāv laikam visās sabiedrībās, tāpēc pilnīgi brīva no korupcijas nav neviena valsts. Arī visās bijušajās PSRS republikās, kas tagad ir neatkarīgas valstis, pēc neatkarības atjaunošanas ir bijis izaicinošs mērķis apkarot korupciju. Īpašus centienus pirms vairāk nekā desmit gadiem demonstrēja Baltijas valstis, tagad ļoti aktīvi ar korupcijas lietām strādā Moldovā un ar valsts nozagšanu aktīvi cīnās arī Ukrainā. Lai arī bieži vien korupcijas apkarotāju politiskie aizstāvji paši ir ar to saistīti. Informatīvā saspringuma laikā krievu valodā vēstošie mediji aktīvi atgādina par to, ka Ukrainā pati valdība ir viens no lielākajiem korupcijas perēkļiem. Skaidrs, ka pilnīgi tīrs nav neviens, šādus secinājumus pauž arī vairāki Latvijas pētnieki, kas bijuši Ukrainā, lai sniegtu savu redzējumu par korupcijas apmēriem. Bijusī „Sabiedrības par atklātību Delna” vadītāja Inese Voika salīdzina Ukrainas korupciju ar mums labāk izprotamo Latvijas līmeni. "Viens veids, kā saprast korupcijas apjomu Ukrainā, ir pēc korupcijas uztveres indeksa. Latvijai no 100 ballēm ir 55, tātad mēs esam tikuši pāri pusei, dažas problēmas atrisinājuši, savukārt Ukrainai šis vērtējums ir 26 balles, kas ir divas reizes mazāks vērtējums. Ukrainā korupcija ir attīstījusies dažādos līmeņos dažādā veidā, bet valsts attīstībai traucējošais noteikti ir tas, ko mēs saucam par valsts nozagšanu. Korupcija varas augstākajā līmenī, varas struktūru savstarpējā sadarbība, atbalsts konkrētam biznesa interesēm. Tās ir ieilgušas tradīcijas, kā ukraiņi pārvalda savu valsti," skaidro Voika. Ukrainā šobrīd tāpat risinās karš ar separātistiem, tomēr liela daļa iedzīvotāju ir vīlušies. Ne jau tāpēc, ka valsts atrodas kara stāvoklī, bet gan tāpēc, ka lielākā prasība – samazināt oligarhu ietekmi uz valsts pārvaldi, nav notikusi. Žurnālisti Ukrainā ir šokējuši ar materiāliem, kas atklāja, ka noteiktu preču grupām ir jau iepriekš noteikti izvešanas muitas tarifi. Šajā gadījumā tie būtu liekami pēdiņās, jo „tarifi” nav oficiālie valsts muitas tarifi.  Nelikumīgās nodevas piemēro negodīgu ierēdņu grupējumi. Ukraina, piemēram, ir liels valriekstu eksportētājs, bet, lai izvestu uz ārzemēm kravu šādu riekstu, vietējai pārvaldes amatpersonai jāsamaksā no 8-12 tūkstošiem eiro. Ko tad vēl runāt par darījumiem, kur iesaistīt nafta, gāze vai derīgie izrakteņi. Šobrīd ukraiņi ir gatavi braukt uz ārzemēm, mācīties, kā labāk apkarot korupciju, jautājums tikai, vai Ukrainā cilvēki ir gatavi mainīt paši savus paradumus.