Podcasts about luksemburga

Na kolesarski dirki po Sloveniji se bo danes razvnel boj za zeleno majico vodilnega. Pred karavano je najzahtevnejša, kraljevska etapa, ki se bo končala z vzponom na Golte. Slovenska nogometna reprezentanca se vrača domov iz Luksemburga, v katerem je včeraj igrala prijateljsko tekmo. V torek jo čaka še domača proti Bosni in Hercegovini. Ob kolesarstvu in nogometu bodo dopoldanske športne minute namenjene tudi slalomistom na divjih vodah, ki svetovni pokal nadaljujejo v Španiji.

Ten odcinek oficjalnie kończy nasz 3 etapowy, luksemburski maraton. Starałyśmy się, żeby posłużył on jako poradnik dla osób, które mocno rozważają, albo są właśnie w trakcie przeprowadzki do Luksemburga. I właśnie dlatego porozmawiamy o tym jak wygląda szukanie pracy, czemu bez pracy nie ma mieszkania, z jakimi sprawami urzędowymi musicie się uporać w pierwszych dniach Waszego pobytu i o tym jak ma się miejskie życie w godzinach wieczornych. Zapraszamy - jak zawsze - do wysłuchania :) Muzyka wykorzystana w odcinku: Michelle Treacy, "Hustler Baby" License Agreement: The Music Bed, LLC Logo: Chelsea & Nika, we współpracy z Google Open AI

Czy lubicie może formaty typu: "5 rzeczy, o których nigdy wcześniej nie słyszałaś/eś, ale zaraz się wszystkiego dowiesz"? Tak? To idealnie się składa, bo właśnie to chciałybyśmy Wam dziś zaserwować. Przed Wami 5 ciekawostek o Luksemburgu, które mogą Was zainteresować. Będzie o luksemburskiej ochronie ;) zdrowia, urzędach i... paznokciach. Krótko mówiąc, dla każdego coś przykrego XD Muzyka wykorzystana w odcinku: Michelle Treacy, "Hustler Baby" License Agreement: The Music Bed, LLC Logo: Chelsea & Nika, we współpracy z Google Open AI

Več kot 40 udeležencev je letos prišlo na 28. tabor slovenskih otrok po svetu, ki ga je Svetovni slovenski kongres pripravil v domu CŠOD Radenci ob Kolpi. Tabor je bil namenjen poletni osvežitvi slovenskega jezika, spoznavanju kulturnih posebnosti in naravnih lepot Slovenije – tokrat Bele krajine. Največ udeležencev je prišlo iz Italije, kar nekaj iz Avstrije, ZDA in Luksemburga, ostali pa iz Velike Britanije, Nemčije in Francije. Prvič so imeli tudi udeleženko iz Južnoafriške republike. Udeleženci so se v okviru delavnice IKT preizkusili v pripravi in izdelavi kratkega animiranega filma. S pomočjo nabranih materialov so po svoji idejni zasnovi s pomočjo računalniških tablic posneli fotografije, ki jih je nato računalniška aplikacija spremenila v prave kratke mojstrovine. Vse, od idejne osnove do snemanja posameznih posnetkov, je delo udeležencev samih. Vse ustvarjene animacije lahko vidimo na spletni strani in youtube kanalu Svetovnega slovenskega kongresa.

Starptautiskās aktualitātes analizē Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa, Latvijas nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Toms Rostoks un Māršala fonda vecākā pētniece Kristīne Bērziņa. Trauksmainā jubileja Vakar, 9. jūlijā, trīsdesmit divu Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas jeb NATO dalībvalstu delegācijas pulcējās samitā Vašingtonā. NATO samitiem nav regulāra grafika, un alianses pastāvēšanas pirmajā ceturtdaļgadsimtā vispār notika tikai viena šāda augstākā līmeņa tikšanās. Pēc tam samiti notika biežāk, reizēm ar gada, reizēm ar dažu gadu intervālu, reizumis arī divreiz vienā gadā. 2022. gadā notika veseli trīs, no tiem viens, 25. februārī, notika tiešsaistē. Kā zināms, šogad apritēja 75. gadskārta, kopš tobrīd divpadsmit valstis Vašingtonā noslēdza alianses dibināšanas līgumu, un šim jubilejas samitam līdz ar to ir īpaša noskaņa. Frāze „NATO šobrīd ir stipra kā nekad,” pastāvīgi izskan uzrunās un intervijās, un biežuma ziņā to pārspēj vien solījumi aizsardzības budžeta apjoma ziņā un paustā apņemšanās atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju. Kas attiecas uz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta aizsardzības tēriņiem, tad lielākais vairums dalībvalstu šo kritēriju izpilda. Atpalicējos pagaidām ir Spānija, Beļģija, Turcija, Kanāda, Slovēnija un Luksemburga. Skaļie solījumi nodrošināt Ukrainai vairāk pretgaisa aizsardzības līdzekļu izskan kā drūma rezonanse kārtējam raķešu un vadāmo aviobumbu triecienam, kuru agresorvalsts raidīja pret Ukrainu pirmdien, nogalinot vairāk nekā četrdesmit un ievainojot vairāk nekā 170 cilvēkus, tai skaitā daļēji sagraujot valsts lielāko specializēto bērnu slimnīcu Kijivā. Lielais skaits krievu raķešu, kuras šai uzlidojumā sasniedza mērķus, nepārprotami ir rezultāts Ukrainas aizsardzības spēju izsīkumam, pie kura noveda Rietumu, pirmām kārtām amerikāņu palīdzības ilgstošā kavēšanās, Trampa atbalstītājiem bloķējot finansējuma apstiprināšanu Kongresā. Atkārtotās prezidentūras pretendents visai pamanāmi met savu plato ēnu pāri NATO samita norisei. Joprojām trūkst skaidra priekšstata par to, kā viņš varētu rīkoties Ukrainas un visas NATO alianses sakarā, ja novembrī atkal tiks ievēlēts, bet teksti, kurus producējušas Trampam tuvas drošības ekspertu aprindas vedina uz domām, ka Kijivu mēģinātu piespiest sēsties pie sarunu galda un atzīt Krievijas kontroli pār sagrābtajām teritorijām, kā arī atteikties no plāniem drīzā nākotnē iestāties NATO. Prezidenta Baidena uzstāšanos, uzrunājot dalībvalstu vadītājus, prese visai nepārprotami traktēja kā mēģinājumu reabilitēties pēc izgāšanās priekšvēlēšanu debatēs ar Donaldu Trampu. Jāteic, šoreiz Baidenam netrūka spara un stingrības nedz stājā, nedz formulējumos, atgādinot jau zināmās tēzes par karu Ukrainā kā cīņu par demokrātiskās pasaules nākotni. Tomēr, kā vēsta mediji, Demokrātu partijas iekšienē nerimst diskusijas par to, vai esošajam prezidentam vajadzētu turpināt sacīksti par Balto namu. Pirmdien vēl viens prominents demokrātu politiķis, senators no Vašingtonas pavalsts Adams Smits aicinājis Džo Baidenu pārtraukt savu vēlēšanu kampaņu. Miera balodis Viktors Ungārija nule bija sākusi pildīt Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts funkcijas, kad tās premjerministrs Viktors Orbans 2. jūlijā negaidīti ieradās Kijivā, kur, būdams amatā jau četrpadsmit gadus, pēdējoreiz viesojās vairāk nekā pirms desmitgades. Pēc tikšanās ar prezidentu Zelenski viņš paziņoja, ka aicinājis Ukrainas vadītāju apsvērt uguns pārtraukšanu, lai uzsāktu sarunas ar agresoru. Zelenskis šos izteikumus nekomentēja. Nākamajās dienās sekoja paziņojumi no teju visām nozīmīgākajām Eiropas Savienības amatpersonām – norādot, ka Orbanam nav nekāda savienības pilnvarojuma jebkādu sarunu vešanai. Tas nekavēja jaunizšķīlušos miera balodi turpināt lidojumu pa savu trajektoriju, piektdien piezemējoties Kremlī, kur viņa un Krievijas vadoņa publiskajās izpausmēs netrūka savstarpējas labvēlības apliecinājumu. Tai skaitā Putins nodēvēja savu viesi neeksistējošā titulā – par „Eiropas Savienības Padomes prezidentu”. Prezidenta Zelenska administrācija komentējusi, ka Kijivā Orbanam neesot sniegts nekāds jauns vēstījums, kuru viņam vajadzētu nodot Putinam. Savukārt kāds anonīms Eiropas Komisijas pārstāvis paziņojis, ka šī „miera tūre” varētu maksāt Ungārijas līderim agrāk plānoto komisijas vizīti Budapeštā. Taču Orbana pašiecerētajā „miera misijā”, kā izrādās, bija paredzēts vēl viens pieturpunkts: šopirmdien viņš ieradās Pekinā un spieda roku Ķīnas līderim Sjī Dziņpinam. Arī šeit kā viesis, tā namatēvs veltīja dažu labu vispārīgu un nogludinātu frāzi miera centieniem un izcilajai lomai, kuru šai ziņā lemts spēlēt Pekinai. Kāds ir visas šīs tūres „sausais atlikums”? Pēc Orbana Maskavas vizītes Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un pārējie padomes locekļi esot saņēmuši no viņa vēstījumu, kura saturs kļuvis zināms izdevumam „Politico”. Tas licis izdevuma žurnālistiem nodēvēt Ungārijas valdības vadītāju par Kremļa runasvīra Dmitrija Peskova līdzinieku – tik ļoti viņa vēstījums šūts pēc agrsorvalsts mēriem. Krievijas izšķirošais pārsvars kaujas laukā iestāšoties jau tuvākajos mēnešos, tāpēc esot pēdējais brīdis piedabūt Ukrainu pie sarunu galda. Kā izteicies kāds anonīms Briseles diplomāts: „Šeit neatspoguļojas nekas, nu pilnīgi nekas no visiem Eiropadomes pēdējo divarpus gadu centieniem.” Francijai netīk koalīcijas Pēc Francijas parlamenta vēlēšanu otrās kārtas prezidents Makrons var pielaikot Napoleona trijstūreni – viņa riskantais politiskais manevrs, izsludinot šīs vēlēšanas, ir attaisnojies. Ja pēc pirmās kārtas pagājušonedēļ radikāli labējie no Nacionālās apvienības jau juta valdības grožus sev rokā, tad 7. jūlija vakarā šīs cerības izrādījās izkūpējušas vasarīgajās Parīzes debesīs. Marinas Lepēnas un Žordāna Bardellas partijai, par spīti diezgan nozīmīgam pieaugumam, būs vien trešā lielākā frakcija Nacionālajā Asamblejā. Pirmajā vietā ir Jaunā tautas fronte – plašs kreiso bloks ar samērā mērenajiem sociālistiem vienā un jau krietni radikālākajiem komunistiem un partiju „Nelokāmā Francija” otrā spārnā. Prezidenta Makrona pārstāvētais liberāli centriskais bloks „Kopā”, kaut zaudējis apmēram trešdaļu deputātu vietu, tomēr noturējies otrajā pozīcijā. Tāpat apmēram trešdaļu no savas jau tā nelielās frakcijas zaudējusi liberālkonservatīvā Republikāņu partija, Piektās republikas pamatlicēja prezidenta de Golla idejiskā mantiniece. Rezultātā Francijas parlamentā tagad ir trīs apmēram vienāda lieluma frakcijas, kuras šķir visai pamatīgas ideoloģiskās plaisas. Un vispār – koalīcijas valdība, kas šķiet gluži pašsaprotams risinājums vairumā Eiropas valstu, Francijai ir kaut kas teju svešs. Pēc klasiski parlamentārās Ceturtās republikas bēdīgajām beigām smagā politiskā krīzē, Piekto republiku franči būvēja gluži citādu – ar stipru prezidenta varu un vēlēšanu sistēmu, kas gandrīz vienmēr nodrošina viena politiskā spēka noteicošu pārsvaru. Šoreiz ir citādi, un nav īsti skaidrs, kā Francija varētu tikt pie darboties spējīgas valdības. Labākās izredzes veidot kādu plašu koalīciju būtu prezidenta Makrona blokam, kā jau centriskam spēkam. Tomēr šādā koalīcijā grūti iedomāties lielāko daļu no Jaunās tautas frontes, kur pārsvarā ir radikāli kreisie. Ietekmīgais spēks te ir „Nelokāmā Francija” ar tās līderi Žanu Liku Melanšonu priekšgalā. Viņš un viņa līdzgaitnieki jau paziņojuši, ka nesaredz iespēju būt vienā valdībā ar centristiem vai republikāņiem, un saņēmuši pretī līdzīgus izteikumus. Pagaidām visai miglainas izskatās arī perspektīvas uzbūvēt koalīciju ar mēreni kreisajiem sociālistiem un mēreni labējiem republikāņiem; katrā ziņā pret šādu iespēju jau diezgan kategoriski izteicies republikāņu līderis Lorāns Vokjē. Kā izdevumam „The Guardian” izteikusies Francijas Nacionālā zinātniskās izpētes centra eksperte Izabella Ginodū: „Vai nu franču partiju vadītāji iemācīsies vest sarunas un veidot jauna tipa koalīcijas, vai arī mums ir lielas iespējas pieredzēt [..] institucionālu krīzi.” Sagatavoja Eduards Liniņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* ​ * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Rojaki z vzhoda Francije so romali k Mariji v Habsterdick, z njimi so bili tudi rojaki iz Stuttgarta in Luksemburga, v svoji sredi so imeli tudi ljubljanskega nadškofa Stanislava Zoreta. Več nam je povedal župnik v Freyming-Merlebachu in delegat za Francijo Jože Kamin. Rojaki iz Argentine pa so tradicionalno romali v Marijino narodno svetišče v Lujan. Pridigo je imel delegat slovenskih duhovnikov Franci Cukjati [19:43]. V oddaji so bile tudi novice [37:04] in vabila [43:20].

Več kot 70 let rojaki na vzhodu Francije za prvi maj poromajo v Habsterdick. V svetišču je tudi vitraž brezjanske Matere Božje in vsak četrtek je tam tudi slovenska sveta maša. Jutrišnjo slovesnost pa bo vodil ljubljanski nadškof metropolit Stanislav Zore. Župnik in delegat Jože Kamin je še povedal, da bo popoldanski program po tradiciji potekal na sedežu župnije v Freyming-Merlebachu. Omenjeni koncert bo v zahvalo dolgoletnem delegatu slovenskih duhovnikov v Evropi msgr. Janezu Puclju. Pričakujejo tudi rojake iz Stuttgarta in Luksemburga.

Rojaki na vzhodu Francije se pripravljajo na tradicionalno prvomajsko romanje v Habsterdick. Župnik in delegat Jože Kamin je povedal, da je v svetišču tudi vitraž brezjanske Matere Božje in da je tam vsak četrtek tudi slovenska sveta maša. Tokrat pričakujejo tudi romarje iz Stuttgarta in Luksemburga, sveto mašo ob 10. uri bo daroval ljubljanski nadškof metropolit Stanislav Zore, peli bodo štirje pevski zbori. Na romanju se bodi zahvalili dolgoletnem delegatu slovenskih duhovnikov v Evropi msgr. Janezu Puclju. Popoldanski program bo po tradiciji potekal na sedežu župnije v Freyming-Merlebachu.

Piše Majda Travnik Vode, bereta Lidija Hartman in Igor Velše. V uvodniku v prvo številko nekdanjega mesečnika Ampak iz julija 2000 je urednik Niko Grafenauer ob vključevanju Slovenije v Evropsko unijo citiral misel pesnika in esejista Paula Valéryja iz razprave Kriza duha: Vsepovsod, kjer dominira evropski duh, stopa v ospredje maksimum potreb, maksimum dela, maksimum kapitala, maksimum donosnosti, maksimum ambicij, maksimum moči, maksimum zvez in menjave. Ta združba maksimumov tvori Evropo ali sliko Evrope. Ker bomo prvega maja praznovali že dvajsetletnico članstva Slovenije v Evropski uniji, lahko vsak od nas avtonomno premišljuje o Valéryjevi tezi, pri tem pa se lahko opremo tudi na premislek, ki ga prinaša kriminalni roman Mojce Širok Praznina. Napeta zgodba se namreč odvija natanko v obnebju Valéryjevih intuicij, na križišču kapitala, ambicij, moči, zvez in menjave. To križišče ni le teorem, ampak konkreten topos, mesto z imenom in geografsko širino: Bruselj – poleg Luksemburga in Strasbourga najpomembnejše upravno središče Evropske unije, kjer domujejo Evropska komisija, Evropski parlament in Svet Evropske unije, na tej vroči žili utripalki pa deluje tudi nepregledna množica novinarjev, ki skušajo evropski utrip čim bolj verodostojno posredovati domači srenji. V ta profil sodi tudi Mojca Širok, ki je bila trinajst let dopisnica nacionalne televizije iz Rima in Vatikana, od leta 2019 pa je dopisnica RTV iz Bruslja. Po štirih publicističnih knjigah o vladavini Silvia Berlusconija, mafiji in papežih Benediktu XVI. In Frančišku je leta 2018 izdala še romaneskni prvenec Pogodba, prvi del trilogije Rim–Ljubljana–Bruselj. Roman Pogodba očara s svojim strastnim notranjim temperamentom, razkošno tapiserijo sodobne rimske politične, mafijske, medijske, policijske in druge mestne aristokracije ter napeto fabulo, ki v notranje zaokroženih, skrbno doziranih in na kar največji učinek preračunanih sekvencah nenehno stopnjuje dogajanje in uspešno poplesuje okrog vreliščne točke, vse do presenetljivega konca. Pogodba prepriča tudi, ker trdno drži fokus: je in hoče biti kriminalni roman in nič drugega. Kljub temu iz knjige veje avtoričino osupljivo poznavanje notranjega zgradbe italijanske družbe, ki še vedno doživlja globoke premike po atentatih na tožilca Giovannija Falconeja in pol leta zatem še na Paola Borsellinija leta 1992 na Siciliji v eksploziji 500-kilogramske bombe, ki so jo zaznali celo seizmologi ob vulkanu Etna na drugi strani otoka. Po tem dogodku so se italijanske oblasti domnevno začele tajno pogajati: mafija bo prenehala s smrtonosnimi atentati, če bo država v zameno omilila protimafijsko gonjo, razveljavila nekatere procese in zrahljala kazensko zakonodajo. Avtorica pod krinko napete kriminalne preiskave od blizu pokaže toksično zbliževanje in spreplet mafijskih in državnih struktur, ki se je najprej zgodil na jugu Italije, se nato razširil do Rima, zdaj pa hobotničine lovke segajo že do Milana in daleč prek državnih meja, tudi v Slovenijo, o čemer govori avtoričin drugi roman. Evidenca, drugi del trilogije, se tako kot Pogodba začne z mafijskim umorom, le da za njim tokrat ne stoji mafija, ampak visoki funkcionarji nekdanje jugoslovanske službe državne varnosti, ki iz ozadja še vedno nadzirajo in upravljajo slovensko državo. Mojca Širok je domnevno sodelovanje med SDV in sicilijansko mafijo v slovenskih obmejnih igralnicah v prvih poosamosvojitvenih letih raziskovala za tednik Mladina, v Evidenci pa piše o veliki denacionalizacijski goljufiji in polastitvi zlovešče in dragocene arhivske evidence službe državne varnosti. Tako kot Pogodba se tudi Evidenca konča resignirano, že skorajda stoično in v znamenju nekakšne ne povsem popolne deziluzije: nekaj negativcev je odstranjenih, a kardinalni krivci, sive udbovske eminence, ostajajo maskirane v globoki senci, vsemogočna oblast brez obraza. Prav avtoričina stoična drža, resignacija in deziluzija, v katerih izzvenijo vsa tri besedila, pa pritegnejo pozornost bralca in zgodi se nenaden obrat; vprašamo se, ali vse tri zgodbe (tudi Praznina) rastejo iz realnega družbenega tkiva, ali niso romani zgolj zrcala ali metafore resničnega stanja. Ta preklop na realno se zgodi popolnoma spontano in nevsiljivo, saj avtorica v vseh treh romanih disciplinirano ostaja v okvirih žanra in nikjer ne pretendira na izrecno družbeno kritiko. Drugače kot pri Pogodbi in Evidenci romana Praznina ne odpre najdeno truplo, temveč eksplozija. Toda ne kakršna koli, saj poči na sedežu Nata v Bruslju. Terorizem ali provokacija, se sprašujejo mediji. Z reševanjem nezaslišanega dogodka se začneta ukvarjati mlada ambiciozna slovenska novinarka Karla Pavlin in policija, kjer kot uslužbenec Europola deluje tudi ljubljanski kriminalist David Valenti, eden osrednjih likov Evidence. Prav novinarki Karla in njena nadrejena kolegica Silvana s svojo neuničljivo zagnanostjo in vratolomnim pogumom, mreženjem in povezovanjem široko razsejanih indicev postaneta gonilni sili preiskave, ki dobiva vse bolj neslutene razsežnosti. Njuna preiskava narekuje tudi dramaturgijo romana: kolikor daleč prodreta, za toliko korakov napreduje tudi fabula. V zvezi z zgradbo romanov je treba omeniti, da trilogijo poleg posamičnih likov, ki prehajajo iz prejšnjega v naslednji roman, in enotne teme – razkrivanja družbenega podzemlja – povezuje v sklenjeno celoto tudi popolnoma enovita gradnja. V vseh treh romanih je dogajanje zgoščeno v tri dni, vsak dan pa je razdeljen na 17 podpoglavij. Ta se nato porazdelijo med posamične protagoniste in njihove zgodbe, tako da zgodba vsakega protagonista predstavlja enega od poganjkov, ki nato po svoji liniji prispeva svoj logični delež v končno sestavljanko. Kljub enaki zunanji strukturi pa Praznina pusti povsem drugačen okus in vtis kot Pogodba. Prvenec je napisan strastno, gostobesedno, z zastranitvami, opisi in pojasnili, Praznina pa, kot da res udarja po nečem votlem, praznem. Ponarejeno, prazno, preračunljivo in izdajalsko odzvanjajo zlasti medosebni odnosi, kar slednjič rezultira v največjem številu trupel v vsej trilogiji. O stopnji odtujenosti morda še najbolj zgovorno priča odnos ene od protagonistk do lastnega otroka. Hladna in stroga kot vojaški škorenj je tudi skladnja: povedi so pretežno kratke, odsekani, za večjo udarnost je v eni vrstici pogosto ena sama. Uvodi v poglavja so skicirani v zgolj eni ali dveh povedih, ki najpogosteje opisujeta vreme, seveda večinoma dežuje. Dež je skoraj eden od protagonistov, kar je že stara konvencija kriminalnih romanov, dovolj je pomisliti na primer na Veliki spanec Raymonda Chandlerja. In, da: eksplozija na Natu je bila samo slepilni manever za nekaj veliko večjega in veliko bolj ciničnega: umazane mafijske posle v samem vrhu Evropske komisije, ki se neopazno procesirajo, urejajo in perejo skozi uradno dokumentacijo. Denarni zastavki so primerni vrhovom, kjer se sučejo: gre za milijarde evrov. Še en maksimum, bi najbrž rekel modri Paul Valéry. Mojca Širok v trilogiji Rim–Ljubljana–Bruselj riše srhljiv zemljevid, ki prikazuje širjenje mafije z juga Italije v Rim, Milano, Slovenijo, zdaj pa je jasno, da njene lovke segajo že na sever Evrope. O največjem belgijskem pristanišču eden od likov hladnokrvno ugotovi: Antwerpen je novi Palermo. Dovršeno organizirani kriminal pa je severna Evropa pričakala popolnoma nepripravljena, čeprav je italijanska policija ostalo Evropo dolgo svarila in predlagala preventivo. Tako ni čudno, da se Praznina konča še dosti bolj črnogledo kot Pogodba in Evidenca: prodorna novinarka sicer razkrinka krivce in ozadja, a (zaenkrat) ostaja povsem nemočna. Če bi šla na policijo, ki je obtičala nekje na pol poti, ali če bi resnico objavila v svojem časopisu, ji namreč grozi profesionalno uničenje in zelo verjetno tudi smrt. Da je grožnja še kako stvarna, dokazuje dolga vrsto trupel, ki jih je za seboj kot svoj podpis – tudi v Bruslju – pustila vsemogočna oblast brez obraza.

Gost ovog Radio karantina je Tibor Jona, Pančevac koji živi u Nemačkoj a radi u Luksemburgu. Razgovaramo o životu u rodnom mestu Karla Marksa, o malom i bogatom Luksemburgu, o nemačkim pravilima, ali i o kineskim turistima.

Šoreiz raidījumā par Eiropas Savienības un NATO dibinātājvalsti Luksemburgu. Valsts oficiālais nosaukums ir Luksemburgas Lielhercogiste un tā ir parlamentāra, konstitucionāla monarhija. Un jāņem vērā, ka tā ir vienīgā lielhercogiste pasaulē. To 1815. gadā izveidoja slavenā Vīnes kongresa laikā, kura rezultāti faktiski ir noteikuši pasaules kārtību pēdējos divsimt gadus. Kopš 2000. gada Luksemburgas valsts galva ir Lielhercogs Henrijs no Luksemburgas-Nasau nama. Iedzīvotāju skaits gan valstī ir vien tāds pats kā Rīgā – 660 tūkstoši cilvēku. Un – arī līdzīgi kā Rīgā – vairāki simti tūkstošu arī katru dienu brauc uz Luksemburgu strādāt, jo paši dzīvo ārpus nelielā valstiņas teritorijas. Luksemburgas dzīves un īpašumu dārdzība ir bēdīgi slavena. Viens kvadrātmetrs dzīvojamās platības maksā 8500 eiro. Arī valsts galvaspilsēta – Luksemburgas pilsēta ir burvīga – kalni un tilti, kalni un tilti viscaur. Un vēl arī daudzi jo daudzi gadsimtiem seni cietokšņi. Viens no šiem cietokšņiem Luksemburgai arī 10. gadsimta beigās deva nosaukumu. Un vispār zem pilsētas ir atrodami 17 kilometrus gari tuneļi, kas veido „Bock” un „Pétrusse” kazemātus. Sāka šo UNESCO mantojumu būvēt vēl tālajā 1644. gadā. Luksemburgas politiskie un ekonomiskie stāsti ir pagalam savdabīgi. Luksemburgas kā valsts rašanās un eksistence ir bijusi atkarīga no politiskās veiklības un izveicības. Kopš 19. gadsimta sākuma teritoriju ir mēģinājuši uz visiem laikiem inkorporēt gan Beļģijā, gan Nīderlandē. Skumjākā pieredze, protams, luksemburgiešiem bija Pirmais un Otrais pasaules karš, kad valsts deklarētā neitralitāte netika respektēta un abos gadījumos Vācija, lai uzbruktu Francijai, gāja caur Beniluksa valstu teritorijām, tās pakļaujot. Šī neveiksmīgā pieredze arī noveda pie tā, ka uzreiz pēc Otrā Pasaules kara beigām Luksemburga izvēlējās meklēt citu valstu atbalstu, izveidot Beniluksa Muitas savienību, vēlāk Eiropas Savienību un piedalīties NATO alianses radīšanā. Mazām valstīm neitralitātes politikas īstenošanai ir nepieciešami resursi – finanšu, militārie, ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Luksemburga  arī pieder tā saucamajām Beniluksa valstīm, ko veido Beļģija, Nīderlande un Luksemburga un kas reizēm ir apspriestas arī kā piemērs Baltijas valstu sadarbībai. Luksemburga savu nelielo resursu dēļ bieži ir uzticējusi lielākajām valstīm – Nīderlandei vai Beļģijai, savu interešu aizstāvēšanu starptautiskajās attiecībās. Piemēram, kad Luksemburga ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā, tā nevada visas darba grupas, kā tai pienāktos. Luksemburga uztic Nīderlandei daudzu vadīšanu savā vietā. Prakse, ko Baltijai arī resursu efektīvākais lietošanas dēļ būtu jāapspriež ne tikai Eiropas Savienības ietvaros. Kopējās vēstniecības pasaules valstīs un reģionos ir pēc Vīnes konvencijām pieļaujama un absolūti normāla prakse. Tas ļautu nedublēt vēstniecības vai pat vēstniekus. Netērēt naudu, ko var ietaupīt. Luksemburga ir visnotaļ īpaša ar to, ka valsts iedzīvotāji ir trilingvāli. Valsts oficiālā valoda ir luksemburgiešu. Tās izcelsme ir augšvācu valodas sajaukums ar franču dialektu. Vienlaicīgi Luksemburgas iedzīvotāji jau skolā mācās gan vācu, gan franču valodu, kas arī tiek lietota valsts administrācijā. Papildus vēl vidusskolā apgūst arī angļu valodu, kas tos faktiski padara kvadrilingvālus. Luksemburgā parlamenta darba valoda ir luksemburgiešu, bet likumi tiek rakstīti franču valodā. Un vēl interesantāk ir tas, ka valsts etniskajā sastāvā 53 procenti ir luksemburgiešu, nepilni 15 % ir portugāļi, nepilni 8 % - francūži, kam seko itāļi, beļģi un tikai divi procenti ir vācieši. Savdabīgs fakts, ņemot vērā ka vācu valoda ir viena no lielajām valstī lietotajām valodām. Un šeit, protams, dabisks ir jautājums, kā luksemburgiešiem izdodas saglabāt savu unikālo valodu un kultūru apstākļos, ka divas lielas un populāras valodas eksistē ne tikai blakus valstīs, bet arī pašu mājās un arī Eiropas Savienības institūcijās? Valdības plāns ir sekojošs: pirmkārt, luksemburgiešu valodas nozīmīguma izpratnes palielināšana sabiedrībā, luksemburgiešu valodas standartizēšana un aktīvāka lietošana; luksemburgiešu valodas apmācības un Luksemburgas kultūras veicināšana citu etnisko grupu vidū, kā arī Luksemburgas kultūras izplatīšana tieši luksemburgiešu valodā. Jau atkal ir acīmredzamas līdzības ar latviešiem un visām trim Baltijas valstu pamatnācijām, kas cenšas saglabāt savu kultūru un valodu sarežģītos starptautiskajos un pašmāju apstākļos. Eiropas Savienība ir bijusi viens no kodoliem Luksemburgas pēckara attīstībai, ārpolitikai un politiskajām izvēlēm. Luksemburgas pilsēta ir viena no pilsētām, kurā atrodas Eiropas Savienības institūcijas. Tur ir arī trešā Eiropas Parlamenta sēdvieta (pamatā gan tur  un strādā tulki un plenārsēdes nenotiek). Tur atrodama Eiropas Investīciju Banka, kas gan nav Eiropas Savienības institūcija pati par sevi, bet ļoti nozīmīga ES funkcionēšanai.Luksemburgā var atrast arī Eiropas Stabilitātes mehānismu, kuru tieši Luksemburgā izvietoja tādēļ, ka juridiski varēja vienas dienas laikā piereģistrēt. Un tur arī atrodama arī Eiropas Savienības Tiesa. Un visas institūcijas ir blakus viena otrai un atrodas uz Džona Kenedija avēnijas. Luksemburgieši kopumā ir bijuši ļoti Eiropas integrāciju atbalstoši. Viņi ne tikai saprot, ka labākais veids, kā mazām valstīm miermīlīgi nodrošināt savu aizsardzību, ir sasiet lielās valstis ar starptautiskajām tiesībām un institūcijām, bet arī prot izmantot Eiropas Savienības funkcionēšanu savā labā. Divi redzami piemēri – Luksemburga, būdama Eiropas Savienības bagātākā valsts, ir neto saņēmējvalsts no Eiropas Savienības budžeta. Pārsteidzoši, bet tieši ES institūciju uzturēšana ļauj Luksemburgai saņemt no ES budžeta vairāk nekā iemaksāt. Un otra lieta ir lielais skaits luksemburgiešu, kuri bijuši augstos Eiropas Savienības amatos. Un tas, kā varat iedomāties, arī var atstāt iespaidu uz mazas valsts kā nācijas pašlepnumu. Par to stāsta Roberts Šūmaņa Eiropas pētījumu centra direktors Žans Marija Maheruss.

Hude poplave v Libiji naj bi po nekaterih navedbah zahtevale najmanj 5 tisoč smrtnih žrtev, najhuje je v mestu Derna, kjer sta popustila dva jezova, sproščena voda pa je preplavila mesto. Kot je povedal predstavnik Združenih narodov Stephane Dujarric, ekipe Združenih narodov pomagajo prizadetim in skušajo prebivalcem čimprej priskrbeti pompo. To po državi sicer otežuje tudi razdeljenost države po dolgoletni državljanski vojni. Druge teme: - Vse manj možnosti, da bi našli preživele po potresu v Maroku - Premierja Slovenije in Luksemburga poudarila pomen prostega gibanja ljudi in blaga v Uniji - Civilna iniciativa Glas ljudstva v državni zbor prinesla svoje predloge za izboljšanje zdravstva

Utworzone w lutym 1940 roku łódzkie getto było w czasie wojny drugim, po warszawskim, pod względem liczebności skupiskiem ludności żydowskiej w Polsce, a największym na ziemiach wcielonych do III Rzeszy. Łącznie przeszło przez nie około 200 tysięcy osób. Ponad 160 tysięcy stanowili mieszkańcy Łodzi; ponadto Niemcy przesiedlili tam Żydów z Austrii, Czech, Luksemburga i Niemiec oraz z innych, wcześniej likwidowanych gett na terenie Polski. 29 sierpnia każdego roku Miasto Łódź wraz z Łódzką Gminą Żydowską uroczyście obchodzą rocznicę likwidacji łódzkiego getta. W 2004 roku, przy okazji 60. rocznicy, w mieście założono Park Ocalałych. Rosną w nim drzewa dedykowane osobom, które przetrwały koszmar Litzmannstadt Getto. 

W 2010 roku IPN nabył od Wiesława Skiby z Luksemburga kolekcję unikatowych fotografii z lat 1939–1941. Część zdjęć ukazuje wkraczające do Warszawy oddziały Schutzpolizei i Wehrmachtu, ich wyposażenie i uzbrojenie. Inne przedstawiają życie codzienne czasu okupacji z perspektywy najeźdźców.

Poročila o potrjenih primerih nove različice koronavirusa omikron prihajajo iz vseh koncev Evrope; med zadnjimi iz Luksemburga, Madžarske in tudi iz Slovenije. Podatki kažejo, da se okužba za zdaj najhitreje širi na Norveškem, Danskem in v Veliki Britaniji, kjer v Londonu omikron predstavlja že več kot polovico vseh novih primerov. Zanimalo nas je, kaj o nevarnosti omikrona kažejo njihovi podatki. Prof. Stephen Bustin, strokovnjak za molekularno medicino, ki poučuje in raziskuje na Univerzi Anglia Ruskin v Cambridgeu, pravi, da še ne moremo reči, ali omikron povzroča težji ali blažji potek covida:

Następny odcinek podcastu #2historykow1mikrofon pt. "Wspomnienie odcieni szarości" jest już dostępny online. Nie będzie chyba dużego zaskoczenia. Od tego tematu nie mogliśmy uciec. 40. rocznica wprowadzenia stanu wojennego stała się dla nas okazją do przypomnienia wydarzeń w kraju, ale i zwrócenia uwagi na zagraniczne reakcje. Przytoczyliśmy wyniki badań ankietowych, mówiliśmy dużo o pamięci i obchodzeniu się z nią. Na koniec wspomnieliśmy o uroczystości uniwersyteckiej, która odbędzie się 14 grudnia. Podczas niej po raz pierwszy wręczone będą odznaki pamiątkowe „Wrocławska Wolność” tym członkom naszej wspólnoty akademickiej, którzy przed 1989 rokiem podejmowali działania na rzecz praw człowieka, wolności i demokracji. Było też, jak zawsze, dużo o lekturach. Zapraszamy do słuchania i komentowania. Pełny tekst opisu zamieściliśmy na stronie internetowej naszego projektu: http://2historykow1mikrofon.pl/wspomnienie-odcieni-szarosci/ Wymienione w czasie audycji publikacje i materiały: - Mit August Macke durch Bonn ... eine Stadtführer - damals und heute, Bonn 2017. - Arbeiten und Leben bei Miele. Erinnerungen und Anekdoten, hrsg. vom Miele-Senioren-Kreis aus Anlass seines 50-jährigen Bestehens, Spangenberg 2014. - Polskie Dokumenty Dyplomatyczne (1981 styczeń-czerwiec), pod red. Piotra Długołęckiego, Warszawa: PISM 2021. - CBOS: niespełna połowa dorosłych Polaków pamięta dokładną datę wprowadzenia stanu wojennego, "Dzieje", 9.12. 2021, https://dzieje.pl/wiadomosci/cbos-niespelna-polowa-doroslych-polakow-pamieta-dokladna-date-wprowadzenia-stanu (ostatni dostęp: 13.12.2021) - Stan wojenny i polityka zagraniczna PRL. Kryzys polski 1980-1982 w międzynarodowej perspektywie, https://pism.pl/konferencje/stan-wojenny-i-polityka-zagraniczna-prl-kryzys-polski-1980-1982-w-miedzynarodowej-perspektywie (ostatni dostęp: 13.12.2021). - Andrzej Paczkowski, Wojna polsko-jaruzelska Stan wojenny czyli kontrrewolucja generałów, Warszawa 2021, https://wielkalitera.pl/sklep/historia/wojna-polsko-jaruzelska-stan-wojenny-czyli-kontrrewolucja-generalow-ksiazka/ (ostatni dostęp: 13.12.2021). - Bartosz Wielinski, Solidarność w tygrysiej klatce, https://wyborcza.pl/duzyformat/1,127290,16329097,Solidarnosc_w_tygrysiej_klatce.html (ostatni dostęp: 13.12.2021). - Tomasz Palak, Internet a prawo - jak się nie potknąć? Poradnik dla marketerów, blogerów i youtuberów, Gliwice: OnePress, 2021. - Piotr Kantorowski, Prawne aspekty podcastingu i innej twórczości internetowej, https://prawodlabiznesu.eu/ebook-pap.pdf (ostatni dostęp: 13.12.2021). - 100 years of diplomatic relation between Luxembourg and Poland from A to Z” / 100 lat stosunków dyplomatycznych między Luksemburgiem i Polską od A do Z, Ambasada Wielkiego Księstwa Luksemburga w Warszawie, Warszawa 2021, https://varsovie.mae.lu/en/Home/Publication-of-the-brochure-on-the-centenary-of-bilateral-diplomatic-relations-Publikacja-broszury-powstalej-z-okazji-stulecia-dwustronnych-stosunkow-dyplomatycznych (ostani dostęp: 13.12.2021). - Wincenty Lutosławski, Jak tanio podróżować? Wędrówki iberyjskie, wyd. Piotr Sawicki, Drozdowo: Fundacja Sztuk i Dialogu, 2021. - Antoni Dudek, Stan wojenny zrujnował Polskę, Rzeczpospolita. Plus Minus, 10-12.12.2021, https://www.rp.pl/plus-minus/art19183731-prof-dudek-stan-wojenny-zrujnowal-polske (ostatni dostęp: 13.12.2021). - Wrocławska wolność, https://uni.wroc.pl/wroclawska-wolnosc/ (ostatni dostęp: 13.12.2021). #2historyków1mikrofon Krzysztof Ruchniewicz Blog: www.krzysztofruchniewicz.eu Facebook: Instagram: www.instagram.com/ruchpho/ Twitter: twitter.com/krzyruch YouTube: www.youtube.com/channel/UCT23Rwyk…iew_as=subscriber Przemysław Wiszewski Blog: www.przemysławwiszewski.pl Facebook: www.facebook.com/przemyslaw.wiszewski Instagram: www.instagram.com/przewisz/ Twitter: twitter.com/wiszewski YuoTube: www.youtube.com/channel/UCuq6q08E…iew_as=subscriber Do nagrania intro i outro wykorzystaliśmy utwór RogerThat'a pt. „Retro 70s Metal” (licencja nr JAM-WEB-2020-0010041).

Świat obserwował uważnie w ubiegłym tygodniu rzymski szczyt przywódców dwudziestu największych państw świata oraz rozpoczęcie dwutygodniowej konferencji klimatycznej w Glasgow, w której uczestniczą przedstawiciele prawie 200 krajów i która ma doprowadzić do wzmocnienia obrony przed globalnym ociepleniem – ale zapewne nie doprowadzi. Emocje towarzyszyły też rewelacjom, że algorytm Facebooka, firmy, dzięki której jedna trzecia ludzkości komunikuje się i zdobywa informacje, świadomie promuje nienawistne treści, by zwiększyć ruch na swojej platformie. Michał Broniatowski i Adam Jasser omawiają te sprawy w podcaście "O świecie w Onecie", zaczynają jednak od dalszego ciągu sporów Polski z instytucjami Unii Europejskiej, jakim tym razem okazał się kolejny cios ze strony Trybunału Sprawiedliwości UE. Trybunał nałożył na Warszawę karę 1 mln euro za każdy dzień opóźnienia w wykonaniu jego wyroku, nakazującego zamknięcie Izby Dyscyplinarnej Sądu Najwyższego, a wątpliwy zaszczyt polega na tym, że to najwyższa grzywna, jaką kiedykolwiek zaaplikował Trybunał z Luksemburga.

Deroča voda in zemeljski plazovi so na zahodu Evrope zahtevali že skoraj 160 življenj, reševalci še vedno iščejo pogrešane. Posnetki iz Nemčije, Belgije, pa tudi Nizozemske, Francije, Švice in Luksemburga kažejo opustošenje. Ob tem so vse glasnejša opozorila, da bodo tovrstne ujme ob stopnjevanju podnebnih sprememb postale stalnica. Drugi poudarki oddaje: - Počitnice + spremenjen režim na mejah = dolge kolone pločevine - Novosti v prometu; višje kazni za uporabo mobilnega telefona med vožnjo, nižje za prehitro vožnjo - V Pogačarjevi Komendi že zbrani navijači pred preizkušnjo na kronometru

25 lutego 1912 roku Maria Adelajda została wielką księżną Luksemburga. O Marii Adelajdzie historycy często pisali, bo jej biografia nadal ciekawi i wywołuje kontrowersje.

Tomasz Rowiński mówi, że przekładające się na sytuację polityczną różnice ideowe w Unii Europejskiej każą zastanowić się nad przyszłością Polski jako kraju członkowskiego. Jako kraj najbardziej odległy światopoglądowy od Polski publicysta wskazuje Holandię. Jak ocenia gość "Popołudnia WNET", tzw. "stare" kraje unijne do dzisiaj chcą traktować państw, które dołączyły do UE po 2004 r., jak uczniów. Dodatkowo, Unia chętnie przyjmuje najbardziej skrajne pomysły lewicy. Rozmówca Łukasza Jankowskiego zwraca uwagę na to, że liderzy największych państw nie strofują osobiście Polski czy Węgier, chętnie delegując takie zadania na polityków z Holandii, Belgii czy Luksemburga. Jak dodaje, Bruksela coraz więcej decyzji podejmuje z pominięciem regulacji traktatowych. --- Send in a voice message: https://anchor.fm/radiownet/message

Po trzęsieniu jest tomem poetyckim poświęconym tragicznemu w skutkach trzęsieniu ziemi, które 6 kwietnia 2009 roku zniszczyło L’Aquilę i okolicę, w tym San Demetrio: miejscowość, z której wyemigrowali do Luksemburga rodzice autora niedługo przed jego urodzeniem. Jak mówi tłumacz Wawrzyniec Brzozowski, francuski w poezji Jeana Portante to „język wieloryb”: „Na oko francuski, ale trochę jakby inny – na podobnej zasadzie jak wieloryb, wieczny wędrowiec, ssak, który opuścił ziemię, wybierając oceany, podobny jest do ryby. Język jego poezji oddycha – jak sam mówi – włoskim i innymi językami, wśród których dorastał w Luksemburgu”. Jak pisze Jean Portante: „Kiedy 6 kwietnia 2009 roku w miejscu mego pochodzenia, moich korzeni, rozpadały się domy, zatrząsł się też ów język w języku. Domy w większości stoją, ale nie da się w nich mieszkać. Domy bez duszy. Domy-duchy. Cienie samych siebie. Od tamtej pory wpatrują się one w inne domy – otaczające wioskę domy z drewna, które oglądają je z zewnątrz. To tam schroniła się dusza. Po trzęsieniu pozostał język opuszczony przez język. Obnażone, obdarte korzenie, wpatrzone w miejsce, gdzie mieszkały tak długo”. Tom Po trzęsieniu został nominowany do Nagrody Literackiej Miasta Gdańska „Europejski Poeta Wolności” w 2020 roku. Wawrzyniec Brzozowski opowiada o późnej karierze tłumacza, żarłoczności neofity, wielojęzyczności Luksemburga, podwójnych przynależnościach, ukrytym kodzie poezji i odnowie języka przez tych, którzy przychodzą z zewnątrz. Odcinek jest niewielką częścią wystawy "Portrety przekładu" przygotowanej na Międzynarodowy Dzień Tłumacza 2020. Więcej materiałów można znaleźć na stronie - portrecie. "Na przekład" jest podcastem Stowarzyszenia Tłumaczy Literatury, organizacji, która od 2009 roku zrzesza tłumaczy i tłumaczki książek, działając na rzecz lepszej widoczności zawodu, godziwych warunków pracy i życia oraz przyjaznych kontaktów między tłumaczami książek w Polsce i na świecie.   Na stronie Stowarzyszenia (stl.org.pl) można znaleźć dużą bazę ogólnodostępnej wiedzy dla osób zainteresowanych pracą tłumacza literackiego, a także kontakty do tłumaczy i tłumaczek zrzeszonych w STL.   Jeszcze więcej danych i informacji na temat aspektów finansowych, prawnych i organizacyjnych dostępnych jest dla zalogowanych członków.   Muzyka wykorzystana w czołówce i zakończeniu odcinka pochodzi z utworu "Mystery Sax" (Kevin MacLeod, Creative Commons License). Grafika w nagłówku strony podcastu: JT Davis (Black Background) na Flickr.com (licencja CC).   © Autorem fotografii Wawrzyńca Brzozowskiego jest Norbert Piwowarczyk. W nagraniu wykorzystano utwór dostępny na licencji Creative Commons: Vadim Derepa, Abstraction (link).   Chętnie wysłuchamy Waszych uwag i sugestii pod adresem podcast@stl.org.pl

Že leta se vleče spor o tem, ali smejo tudi hrvaški pridelovalci vina uporabljati besedo teran. Evropska komisija jim je to – pod določenimi pogoji - dovolila, čeprav je po zaščiteni označbi porekla teran vino iz grozdja sorte refošk, pridelanega na slovenskem Krasu. Očitali so ji, da je Hrvaški izjemo odobrila zaradi političnih zavezništev in da je s tem ogrozila ves sistem geografskih označb. Slovenija jo je zaradi tega postavila pred Sodišče Evropske unije in zdaj je razsodba znana. O odzivih na neuspeh Slovenije in posledicah z voditeljico Jernejko Drolec, naša dopisnica Mojco Širok iz Luksemburga, predsednik Konzorcija kraških pridelovalcev Terana Marjan Colja in strokovnjak za intelektualno lastnino dr. Bojan Pretnar. Predstavljamo tudi stališča pravnikov dr. Petre Weingerl iz Maribora in dr. Matija Damjana iz Ljubljane ter odzive politike.

"Nie dopuszczam możliwości podnoszenia podatków ani ograniczenia 500+" – mówił w Popołudniowej rozmowie w RMF FM kandydat w wyborach prezydenckich Mirosław Piotrowski. Podkreślił, że jego zdaniem trzeba obniżyć podatki do 15 proc. "Jeśli chodzi o przedsiębiorców, to chciałbym iść drogą Luksemburga, gdzie duże firmy płacą 1-2 proc. podatku" – dodał. Pytany o służbę zdrowia stwierdził, że należy „zalegalizować stan faktyczny” i kazać pacjentom dopłacać za wizyty u lekarza. "W konstytucji jest zapisane, że mamy bezpłatną służbę zdrowia, ale to jest jak z Yeti - wszyscy wiedzą, że jest, ale nikt nie widział" – powiedział.

30. odcinek z cyklu "Polacy na świecie", w którym pytamy, jak wygląda codzienność w państwie liczącym 625 tysięcy ludzi. Jakie restrykcje wprowadził gabinet premiera Bettela i jak szykowany jest "powrót do normalności"? Jak wygląda sytuacja służby zdrowia i szpitale w tym państwie? Czy władca Luksemburga, wielki książę Henryk, udziela się w walce z pandemią koronawirusa? I na koniec, co Polonia mieszkająca w Luksemburgu mówi o wyborach prezydenckich, które mają się w maju odbyć się korespondencyjnie? Michał Nogaś rozmawia z pisarką Sylwią Zientek, która żyje i tworzy w Luksemburgu. Więcej odcinków na https://wyborcza.pl/podcast

19 wierszy o planecie. Usłysz głos poetek i poetów. Czwarta edycja międzynarodowej akcji „Wiersze w mieście” 19 poetyckich głosów z całej Europy przemawia w jednej sprawie. Dzięki akcji „Wiersze w mieście” artystyczne spojrzenie na kwestię ekologii, troskę o planetę i jej stan, który jest efektem działań człowieka może być tej wiosny wyraźniej słyszalne niż przemówienia aktywistów. Tegoroczna odsłona „Wierszy w mieście” jest wyjątkowa z uwagi na sytuację, w jakiej znalazł się cały świat z powodu pandemii. Akcja w przestrzeni wirtualnej wystartuje już 15 kwietnia i potrwa miesiąc. „Natchnienie, czymkolwiek ono jest, rodzi się z bezustannego nie wiem”. Zdanie, które wybitna poetka Wisława Szymborska wypowiedziała w swoim noblowskim odczycie w grudniu 1996 roku, ma teraz szczególny wydźwięk. „Nie wiem” to dwa słowa, które nie tylko poeci, ale i duża część mieszkańców globu powtarza dziś wyjątkowo często. Nie wiemy, jak będzie wyglądał świat po pandemii. Nie wiemy też, jak będzie się rysować przyszłość Ziemi i jej mieszkańców w dobie postępujących zmian klimatycznych i globalnego ekologicznego kryzysu. Twórcom „Wierszy w mieście” zależy, by w 2020 roku artystyczny głos poetek i poetów z 19 europejskich krajów przekroczył nie tylko te prawdziwe, ale też wirtualne granice i dotarł do publiczności w każdej polskiej miejscowości. Poezja wybrzmi pełną mocą, m. in. za pośrednictwem internetowych kanałów oraz mediów społecznościowych. Przez cały miesiąc od 15 kwietnia do 15 maja, w całym kraju będzie można przeczytać usłyszeć wiersze autorek i autorów pochodzących z: Austrii, Danii, Estonii, Flandrii, Hiszpanii, Irlandii, Luksemburga, Republiki Malty, Republiki Czeskiej, Niemiec, Polski, Republiki Mołdawii, Portugalii, Rumunii, Słowacji, Turcji, Ukrainy, Wielkiej Brytanii oraz Włoch. Wiersze w mieście, 15 kwietnia–15 maja 2020 Więcej informacji: www.wierszewmiescie.eu ORGANIZATORZY PROJEKTU Europejskie instytuty kultury i działy kulturalne ambasad zrzeszone w EUNIC Warszawa: Austriackie Forum Kultury w Warszawie, British Council, Instituto Camões, Instytut Cervantesa w Warszawie, Czeskie Centrum, Duński Instytut Kultury, Ambasada Estonii, Przedstawicielstwo Generalne Rządu Flandrii przy Ambasadzie Belgii, Goethe-Institut, Ambasada Irlandii, Ambasada Republiki Malty, Ambasada Luksemburga, Rumuński Instytut Kultury, Instytut Słowacki, Włoski Instytut Kultury, Yunus Emre Enstitüsü PROJEKT WSPÓŁORGANIZOWANY PRZEZ Miasto Stołeczne Warszawa PARTNERZY PROJEKTU Przedstawicielstwo Komisji Europejskiej w Polsce Stowarzyszenie Tłumaczy Literatury Teatr Polski im. Arnolda Szyfmana w Warszawie

Sytuacja frankowiczów przed polskimi sądami po wyroku Luksemburga ws. państwa Dziubaków. See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

Jakie jest najbardziej tajemnicze i niedostępne miejsce na Kopcu Kościuszki? Wiecie, co ważnego dla RMF FM wydarzyło się 30 października 1992 roku? I dlaczego Marcin Jędrych nie poprowadził programu, tylko pojechał do Luksemburga? Posłuchajcie już piątego odcinka Zakazanej historii Radia!

Wiadomości dnia w Radio RAMPA – dzisiaj jest 4 dzień października 2019 roku:Polonia: trwa miesiąc polskiego dziedzictwa narodowego. Na naszej stronie, relacja zdjęciowa z Polskiej Nocy w Ratuszu Miasta Nowy Jork. Wczoraj wieczorem, podobna uroczystość miejsce miała w ratuszu dzielnicy Queens. A już w najbliższą niedzielę, 82. Parada pułaskiego – słuchajcie nas jutro na fali 620 AM, po godz. 3 p.m., gdzie naszym gościem będzie między innymi Richard Zawisny, prezes Komitetu Głównego Parady Pułaskiego.NYC: do 18 października wstrzymany został zakaz sprzedaży e-papierosów smakowych w Nowym Jorku. Jest to wynikiem pozwów sądowych, złożonych przez producentów e-papierosów smakowych, przeciwko nowemu rozporządzeniu. 18 października obie strony spotkają się ponownie w sądzie. Jak podało Centrum Kontroli i Prewencji Chorób, w USA zanotowano już ponad 1000 przypadków zachorowań związanych z paleniem e-papierosów. Potwierdzono również 18 przypadków śmiertelnych. / Uber oferuje przemieszczanie się z Manhattanu... helikopterem – chopper podstawiony będze na lądowisku na Manhattanie w zaledwie 8 minut. Cena startowa to nieco ponad 200 dolarów. Helikopter zamówić można przez aplikację Uber na telefony komórkowe.USA: Prezydent Donald Trump rozmawiał o Joe Biden i Elizabeth Warren, z prezydentem Chin. Do rozmowy miało dojść w czerwcu. Wczoraj, przed wyjazdem na Florydę, Prezydent podkreślił, że uważa, że i Chiny i Ukraina powinny wszcząć śledztwo w sprawie syna Bidena.ŚWIAT: Istotne orzeczenie unijnego Trybunału Sprawiedliwości dla osób posiadających kredyt we frankach. Sędziowie z Luksemburga dali zielone światło dla unieważnienia umów w związku z nieuczciwymi klauzulami dotyczącymi powiązania kredytów z obcą walutą, której kurs ustala bank. To orzeczenie otwiera frankowiczom drogę do składania pozwów w polskich sądach. Frankowicze i ich pełnomocnicy z zadowoleniem przyjęli to orzeczenie, ale niektórzy adwokaci ostrzegali. (IAR)Polska: W sali kolumnowej Sejmu odbędzie się uroczystość wystawienia trumny z ciałem Kornela Morawieckiego. Wezmą w niej udział najważniejsi urzędnicy państwowi. Od godziny trzynastej do godziny dziewiętnastej przy trumnie będzie pełniona warta honorowa. Szef Centrum Informacyjnego Sejmu Andrzej Grzegrzółka mówi, że zaproszone są wszystkie osoby, które chcą pożegnać marszałka seniora. Pogrzeb Kornela Morawieckiego odbędzie się w sobotę. Marszałek senior zostanie pochowany na Cmentarzu Wojskowym na Powązkach. Kornel Morawiecki był założycielem Solidarności Walczącej, kawalerem Orderu Orła Białego, posłem i marszałkiem seniorem Sejmu VIII kadencji, ojcem urzędującego premiera. Zmarł w poniedziałek po ciężkiej chorobie w wieku 78 lat. (IAR)

Waldemar Gontarski o o zakresie kompetencji Luksemburga w sprawach sądownictwa krajowego.Gościem programu Marka Domagalskiego jest profesor Waldemar Gontarski, pełnomocnik rządu polskiego przed TSUE. See acast.com/privacy for privacy and opt-out information.

Wiadomości dnia w Radio RAMPA – dzisiaj jest 20 września 2019 roku 1)Polonia: W Konsulacie Generalnym RP w Nowym Jorku odbyło się w czwartek wydarzenie, uapmiętniające 80-rocznicę wybuchu II Wojny Światowej. Pokazano relację Julien Bryan’a, jedynego amerykańskiego dziennikarza, jaki przebywał w Warszawie w trakcie wybuchu II Wojny Światowej. Correspondent Bryan, to dokument, który powinien zobaczyć każdy. Relacja w wydarzenia, w którym udział wzięła między innymi Rita Cosby, amerykańska dzienikarka polskiego pochodzenia, córka Powstańca Warszawskiego – już wkrótce na naszej stronie, ale najpierw jutro na fali 620 AM po godz. 3 p.m. Dzisiaj w Konsulacie kolejne wydarzenie – plebiscyt „Ambasador Polski 2019”, w trakcie którego wyróżnieni zostaną Linda i Robert Ollis, rodzice amerykańskiego sierżanta Michaela Ollisa, który podczas walk w Afganistanie, oddał swoje życie za polskieg żołnierza Karola Cierpicę. Wyróżnienie przyznawane jest osobom, które przyczyniają się do budowania pozytywnego wizerunku Polski na świecie. 2)NYC: burmistrz Bill de Blasio wycofał się z kampanii prezydenckiej. Burmistrz nie zakwalifikował się już do ostatniej debaty demokratów. Prezydent Trump skomentował wiadomość, pisząc na Twitterze, że „Nowy Jork jest załamany,” bo de Blasio wraca. / Mężczyzna z Morristown w New Jersey został aresztowany i mają mu zostać postawione zarzuty dokonywania działań na tle terrorystycznym, po tym jak wykryto, że planował on wykonać ataki w Nowym Jorku i innych miastach, między innymi w Turcji, w imieniu Hezbollahu. 42-letni Alexei Saab miał pracować z Hezbollahem od 1996 roku. Był trenowany do budowania bomb i gromadzenia materiałów wywiadowczych. 3)USA: W Stanach Zjednoczonych trwa batalia o ujawnienie zeznań anonimowego przedstawiciela służb wywiadowczych, który twierdzi, że prezydent Donald Trump złożył zagranicznemu przywódcy niedopuszczalne obietnice. Szczegóły sprawy nie są znane. Amerykańskie media informują, że sprawa dotyczy Ukrainy. (IAR) / Obfite opady deszczu w Texasie, Arkansas i Louisianie, doprowadziły do dużych zniszczeń. Zwłaszcza w południowo-wschodniej części Teksasu, gdzie doszło do poważnych powodzi – w Houston setki samochodów zostało porzuconych, a woda uczyniła drogi nieprzejezdnymi. Na Atlantyku panuje wyjątkowo aktywny sezon huraganów – kolejny, Jerry, jako obecnie huragan 1 kategorii, przesuwa się w kierunku Puerto Rico i Bahamów. A dzisiaj, na całym świecie, organizowane są masowe protesty przeciwko zmianom klimatycznym – ludzie nie idą do pracy, uczniowie opuszczą szkołę, aby domagać się reakcji władz co do kryzysu klimatycznego – zapowiadane są największe demonstracje w historii. W Nowym Jorku, 1,1 milionów uczniów, dostało już usprawiedliwienie za nieobecność w szkole, tak aby mogli wziąć udział w protestach. W Nowym Jorku rozpoczyna się bowiem zjazd Organizacji Narodów Zjednoczonych. 4)ŚWIAT: 3 października unijny Trybunał Sprawiedliwości ogłosi orzeczenie dotyczące kredytów frankowych. Jako pierwszy informację podał Dziennik Gazeta Prawna. Kilka miesięcy temu opinię w tej sprawie wydał rzecznik generalny Trybunału. Była ona korzystna dla frankowiczów i może oznaczać duże kłopoty dla banków. Sędziowie z Luksemburga mogą wziąć pod uwagę tę opinię, i tak dzieje się w większości przypadków, ale nie muszą.(IAR) / Wciąż nie wiadomo, kto będzie rządził w Izraelu – mówi się o tym, że być może konieczne będą trzecie wybory. 5)Polska: już jutro do Nowego Jorku przylatuje prezydent Polski Andrzej Duda. W niedzielę spotka się z Polonią w New Britain, Connecticut, a od poniedziałku będzie brał udział w spotkaniach Zgromadzenia Ogólnego, Organizacji Narodów Zjednoczonych. Prezydent powiedział, że polskie przesłanie na nowojorski szczyt klimatyczny ONZ to "Sprawiedliwa transformacja". Szczyt ONZ na rzecz Działań Klimatycznych odbędzie się w poniedziałek. Spotkanie światowych przywódców, przedsiębiorców i organizacji pozarządowych w Nowym Jorku ma przyspieszyć działania klimatyczne i zintensyfikować realizację porozumienia paryskiego. To pierwsza w historii międzynarodowa umowa, która zobowiązuje wszystkie państwa świata do działań na rzecz ochrony klimatu. (IAR)

Wiadomości dnia w Radio RAMPA – dzisiaj jest 11 września 2019 roku:1)Polonia: mija 18 lat od niewyjaśnionej do dzisiaj śmierci Polaka, Henryka Siwiaka w Nowym Jorku. Jest to jedyne morderstwo popełnione 11 września 2001 roku w naszym mieście, nie związane z zamachami terrorystycznymi na World Trade Center. Jak podaje policja nowojorska, Henryk Siwiak przez pomyłkę znalazł się w dzielnicy Bedford-Stuyvesant na Brooklynie, gdzie został zamordowany. Był niewinnym człowiekiem. Do dzisiaj poszukiwany jest sprawca. Więcej szczegółów jeszcze dzisiaj na stronie Radio RAMPA.2)NYC: Nowy Jork oddaje hołd poległym w zamachu terrorystycznym na World Trade Center 11 września 2001 roku. W trakcie uroczystości rocznicowych na dolnym Manhattanie, odczytane są imiona prawie 3000 osób które zginęły w World Trade Center, Pentagonie i locie linii United Airlines 93. Tego dnia odczytuje się również nazwiska tych, którzy zginęli w ataku bombowym na World Trade Center w 1993 roku. Ceremonia otwarta jest tylko dla rodzin zmarłych, ale wszyscy na żywo mogą oglądać ją w telewizji. W trakcie uroczystości jest sześć momentów ciszy – dwa aby zaznaczyć moment kiedy samolot uderzył w World Trade Center, dwa aby zaznaczyć moment kiedy zawaliły się wierze i dwa kolejne aby zaznaczyć moment uderzenia w Pentagonu i lot 93. W zamachach zginęli również Polacy. Wielu też przeżyło, jak Pan Przemysław Błaziak, który pracował na 50. Piętrze wierzy Północnej. Wywiad z nim na naszej stronie www.RadioRAMPA.com 3)USA – Prezydent Donald Trump ogłosił na Twitterze, że poprosił o rezygnację Johna Boltona, doradcę do spraw bezpieczeństwa narodowego. Prezydent wytłumaczył, że nie zgadzał się z wieloma sugestiami Boltona, tak jak i inne osoby w administracji. Zastępcę Jhona Boltona poznamy w przyszłym tygodniu. Bolton stwierdził, że to on był tym, który pierwszy zaoferował, że odejdzie ze swojego stanowiska. 4)ŚWIAT Hong Kong chce kupić giełdę londyńską za 37 miliardów dolarów. Jeżeli zakończona pomyślnie, tranzakcja umocniłaby pozycję HongKongu pomiędzy Chinami, Azją a resztą świata,a także zmieniłaby rynek światowy na nadchodzące dekady. / Chiny, po raz pierwszy od rozpoczęcia wojny handlowej z USA, zniosły taryfy importowe na 16 amerykańskich produktów, wśród nich krewetki, mięso rybie i lekarstwa do walki z rakiem. Ustępstwa będą obowiązywały od 17 września i potrwają przez rok. 5)Polska: Polska wygrała z Komisją w Sądzie Unii Europejskiej w sprawie gazociągu Opal, lądowej odnogi Nord Stream. Sędziowie z Luksemburga unieważnili decyzję Brukseli z 2016 roku, zezwalającą na większe wykorzystanie przepustowości rurociągu przez rosyjski Gazprom. Tę decyzję Polska zaskarżyła w ubiegłym roku. Dziś sędziowie z Luksemburga przyznali jej rację. Uznali, że decyzja Komisji Europejskiej została wydana z naruszeniem zasady solidarności energetycznej. (IAR)

Zapraszam Cię serdecznie do podcastu z Szymonem Maleckim, który nie tylko jest na co dzień liderem, ale również pomaga łączyć liderów z firmami, poprzez firmę executive search, której jest właścicielem. Szymon jest również Konsulem Honorowym Wielkiego Księstwa Luksemburga w Krakowie. W tym podcaście rozmawialiśmy o tym co zrobić gdy oczekiwania Twojego szefa są nierealistyczne, jak i również co zrobić gdy jesteś takim szefem, którego oczekiwania mogą wydawać się innym niemożliwe do osiągnięcia. Blog: https://nowoczesnylider.pl/podcast-25-jak-zarzadzac-nierealistycznymi-oczekiwaniami/ Muzyka: https://soundcloud.com/nomyn

Studijā notikumus komentē biedrības „Eiropas Kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš un  vēsturniels Edgars Engīzers. Telefonintervijā - filoloģe Aiste Brusokaite.   Eiropas diena Šodien tiek atzīmēta Eiropas diena, kas veltīta mieram un vienotībai Eiropā. Tās pirmsākumi meklējami 1950. gadā, piecus gadus pēc 2. pasaules kara beigām, kad Eiropa joprojām cīnījās ar kara atstātajām sekām.  1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans Parīzē parakstīja deklarāciju, kurā ierosināja Eiropā ieviest jaunu politiskās sadarbības veidu, kas padarītu karu starp Eiropas valstīm neiedomājamu. Deklarācijā viņš raksta: Eiropu neizveidos uzreiz vai saskaņā ar vienotu plānu. To veidos konkrēti sasniegumi, kas pirmām kārtām radīs de facto solidaritāti. Eiropas tautu apvienošanās labad ir jāizbeidz gadiem ilgušais Francijas un Vācijas pretnostatījums. Jebkuram veicamajam pasākumam ir vispirms jāattiecas uz šīm divām valstīm.  Viņš ierosināja izveidot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, kuras dalībnieki apvienotu savu akmeņogļu un tērauda ražošanu. Šāda kopiena apvienotu Vāciju un Franciju, un tai brīvi varētu pievienoties arī citas valstis. Eiropas Ogļu un tērauda kopienu 1951. gadā, nepilnu gadu pēc Šūmaņa deklarācijas, dibināja  Francija, Rietumvācija, Itālija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga, un tā bija pirmā no pārnacionālajām Eiropas institūcijām un arī pirmais solis uz Eiropas Savienību. Par atzīmējamu dienu 9. maijs kļuva 1985. gadā, līdz tam Eiropas diena atzīmēta Eiropas Padomes dibināšanas dienā- 5.maijā.   Stambulas vēlēšanas Tas, kas uzvar Stambulā, uzvar Turcijā, - šos vārdus nereti izmantojis Turcijas prezidents Redžeps Erdogans. Martā notikušajās Stambulas mēra vēlēšanās prezidenta partija „Taisnīgums un attīstība”, kas pilsētu vadījusi kopš 1994.gada, zaudēja opoziocnāram Ekremam Imamoglu ar aptuveni 15 000 balsu starpību. Rezultāti tika apstrīdēti, un šonedēļ Turcijas vēlēšanu komisija paziņoja, ka jūnijā Stambulā tiks rīkotas jaunas vēlēšanas. Oficiāli atkārtotu vēlēšanu sarīkošana tiek pamatota ar dažādiem pārkāpumiem. Proti, ne visi vēlēšanu iecirkņu darbinieki ir bijuši ierēdņi, un atsevišķi balsu skaitīšanas protokoli neesot bijuši parakstīti. Tāpat uzsvērts, ka 15 000 balsu pārsvars tik lielā pilsētā kā Stambula esot pārāk mazs, lai varētu nešaubīgi noteikt uzvarētāju. Šeit jāpiebilst, ka pašvaldību vēlēšanas pats prezidents nodēvēja par valsts un viņa partijas izdzīvošanas jautājumu. Tās notika laikā, kad Turcija piedzīvo ekonomisko lejupslīdi, tādēļ vēlēšanas tika uztvertas arī kā sava veida uzticības balsojums Erdogana vadībai. Lai gan lielākajā daļā pašvaldību prezidenta partija uzvarēja, politiski lielākais zaudējums bija galvaspilsētā Ankarā un Stambulā. Tiesa, rezultāti apstrīdēti tikai Stambulā. Šobrīd ar prognozēm atkārtotajām vēlēšanām analītiķi ir piesardzīgi. No vienas puses – šāds lēmums, kas neuzlabo Turcijas ekonomisko stāvokli, jo pastiprina neziņu, var dot labumu opozīcijai un palīdzēt tai mobilizēt vēlētājus. No otras puses - Erdogans jau iepriekš ir riskējis un iznācis kā uzvarētājs. Lietuvas vēlēšanas Ekonomiskā izaugsme ir galvenais jautājums svētdien Lietuvā gaidāmo prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Par prezidenta krēslu cīnās deviņi kandidāti: sociāldemokrāts, Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisārs, bijušais veselības ministrs Vītenis Andrjukaitis; filozofs un viens no Lietuvas  tautas atmodas kustības "Sajūdis" dibinātājiem Arvīds Juozaitis; Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Valentīns Mazuronis; Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas - Kristīgo ģimeņu savienības" vadītājs Valdemārs Tomaševskis; Seima deputāti Mindaugs Puidoks un Naglis Puteiķis, tiesa Puteiķis vakar izteicies par iespēju izstāties no cīņas; premjerministrs Sauļus Skvernelis; Seima deputāte, bijusī finanšu ministre Ingrīda Šimonīte; Un ekonomists Gitans Nausēda; Pēdējie trīs - Nausēda, Šimonīte un Skvernelis ir populārākie kandidāti. Lai uzvaras laurus plūktu jau pirmajā kārtā, vēlēšanās ir jāpiedalās vismaz pusei balsstiesīgo, no kuriem vismaz pusei jāatbalsta viens kandidāts vai, ja piedalās mazāk nekā puse balsstiesīgo, tad uzvar tas kandidāts, kas saņem ne mazāk kā trešdaļu balsu. Šī brīža prognozes gan sliecas uz vēlēšanu otro kārtu, kur sacentīsies divi spēcīgākie kandidāti, visticamāk, ekonomists Gitans Nausēda un Seima deputāte Ingrīda Šimonīte. Sociologi norāda, ka šādā divcīņā, visticamāk, uzvarētu Nausēda. Jāpiebilst, ka Lietuvā prezidentam ir plašākas pilnvaras, nekā pie mums. Piemēram, prezidents ir tas, kurš nosaka ārpolitikas kursu un kopā ar valdību pie tās strādā.

Skater iz Luksemburga, ki mu najbolj ustreza površina pred evropskim parlamentom v Bruslju. Tja se je preselil, da bi študiral kinematografijo. V oddaji pove, zakaj nikoli več ne bo šel na volitve. Na YouTube kanalu Vala 202 poglej Mikov skok čez stopnice!

W tym odcinku EduGadek rozmawiamy z Sabiną Pilat, nauczycielką edukacji zintegrowanej pracującej obecnie w Szkole Europejskiej w Luksemburgu. Sabina jest autorką bloga edukacyjnego "W mojej klasie" oraz podróżniczego bloga saabway.blogspot.com.  Należy do społeczności Superbelfrzy RP. Wcześniej pracowała jako nauczycielka klas I-III w Warszawskich szkołach, była lektorką języka angielskiego w Hiszpanii i była wicedyrektorką SP nr 234 w Warszawie. Ma na swoim koncie także doświadczenie w pracy dziennikarskiej w warszawskim wydaniu Gazety Stołecznej. Jak sama o sobie pisze: "Swoją pracę opiera na metodach projektowych i problemowych, działaniu i ruchu. Stara się, aby uczniowie, nawet ci najmłodsi, przejmowali współodpowiedzialność za proces uczenia się. W swojej pracy wychodzi z założenia, że jej podstawowym obowiązkiem jako nauczyciela jest zainspirować uczniów do pracy, dać im narzędzia do zdobywania wiedzy i pomóc pokochać nawet nie tyle szkołę, co naukę."  O czym będzie nasza rozmowa? * Jaka była dotychczasowa droga zawodowa naszej rozmówczyni? * Co ma wspólnego hodowanie fasolek z programowaniem? * W jaki sposób Sabina znalazła się w szkole w Luksemburgu? * Jak wygląda typowy dzień w luksemburskiej szkole europejskiej? * Jak wygląda struktura systemu edukacji w Luksemburgu? * Jakie rozwiązanie edukacyjne można by przenieść z Luksemburga do Polski? * Jak można uczyć matematyki w oparciu o zadania praktyczne? * Na czym polega europejska wieża Babel? * Kto jeszcze uczy przy użyciu kredy i małych tabliczek? * Co daje podglądanie innych nauczycieli? * Jak wygląda czas przedświąteczny w szkole Sabiny? * Jak można uczniów z innych kultur do tego, żeby poszerzać uczniowskie horyzonty? Wszystkie linki [na stronie odcinka](http://edugadki.pl/?p=663&preview=true)

Eiropas Savienības sešas dibinātājvalstis – Beļģija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande un Luksemburga – pagājušā nedēļā nāca klajā ar vizionāru paziņojumu, ka atbalstīšot "divu ātrumu" Eiropas attīstību, jo saprot, ka ne visām Eiropas 28 valstīm ir pa prātam aizvien ciešāka integrācija. Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā par divu ātrumu Eiropas izdevīgumu vai neizdevīgumu, stāstīs Eiropas kustības Latvijā prezidentu Andris Gobiņš, kā arī noskaidrosim, kādi varētu būt Krievijas slēptie motīvi, iesaistoties Sīrijas pilsoņu karā un šībrīža pamiera meklējumos. Rubrika "Komentārs". Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers stāsta, kā, gatavojoties Olimpiskajām spēlēm Brazīlijā, Latvijas sportisti tie “apbruņoti” ar informāciju par A un B hepatītu un Zikas vīrusa apdraudējumiem.     Migrantu krīze: Vai tā ir izdevīga Krievijai? Marta sākumā apritēs pieci gadi, kopš Sīriju plosa pilsoņu karš. Tas ir gandrīz iznīcinājis valsts nacionālās bagātības un infrastruktūru. Jaunākajā Sīrijas politikas izpētes centra pētījumā norādīts, ka kopš kara sākuma nogalināti jau 470 000 cilvēku, bet pamest savas mājas karš licis jau aptuveni 11 miljoniem cilvēku. Teju puse no viņiem ir devusies bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm un Eiropas Savienību. Turcija, Jordānija un Lībija kopā uzņēmušas lielāko daļu, vairāk nekā četrus miljonus patvēruma meklētāju no Sīrijas. Pagājušā gada 30. septembrī karā ar gaisa uzbrukumiem iesaistījusies arī Krievija. Pēc Krimas aneksijas Putina režīmam vairs nebija palikuši daudz sabiedrotie, viens no tiem –Sīrijas prezidents Bašārs al Asads. Vēl septembra vidū Asadam veicās gaužām slikti: valdība kontrolēja vien sesto daļu Sīrijas teritorijas. Krievijas mediji ziņu par tās bumbvedēju uzlidojumiem Sīrijai pasniedza kā varonīgu rīcību cīņā ar teroristiem. Krievijas mediji tik aktīvi sekoja līdzi krievu lidmašīnām, ka pat laika ziņās Krievijas iedzīvotājiem stāstīja par to, vai laika apstākļi Sīrijā  ir gaisa uzlidojumiem labvēlīgi. Lai gan sākotnēji Krievija teicās, ka uzbruks teroristu organizācijai „Daīš”, tomēr lielākā daļa bumbu ir kritušas uz Sīrijas prezidenta Bašāra al Asada opozicionāru pozīcijām. Februāra sākumā Pentagona pārstāvis Stīvs Vorens ziņoja, ka vien desmitā daļa krievu bumbu ir trāpījušas „Daīš” teroristu pozīcijām un, lai gan Asada spēki un „Daīš” nav vienā pusē, tomēr karalaukā tie ir centušies izvairīties viens no otra. Kremlis, iesaistoties karā, paziņoja, ka viņu mērķis ir apturēt „Daīš” un ierobežot bēgļu plūsmu uz Eiropu. Tas gan Krievijas un Asada spēkiem netraucēja janvāra beigās apšaudīt bēgļu nometni Sīrijas ziemeļos, netālu no Turcijas robežas. Turciju, kura jau uzņēmusi aptuveni 2,7 miljonus Sīrijas bēgļu, uztrauc šī brīža krievu un Asada spēku militārā ofensīva pret lielāko Sīrijas pilsētu Alepo, kas atrodas Turcijas robežas tuvumā un kuru līdz šim kontrolēja Sīrijas mērenā opozīcija. Krievu bumbvedēju un Sīrijas prezidenta Bašāra al Asada armijas kopīgo uzbrukumu rezultātā pie Turcijas robežas pulcējas jau 35 000 cilvēku, bet, turpinoties uzbrukumiem Alepo pilsētai, to skaits varētu sasniegt  pat 600 000. Par Krievijas motīviem, iesaistoties vēl vienā karā, runā jau gandrīz pusgadu un minējumu ir daudz. Jau sākoties uzlidojumiem, amerikāņu vēsturnieks Timotijs Snaiders žurnālā „Time” ironiski vaicāja: esat apmulsuši par Krievijas manevriem? Paskatieties uz Ukrainu. Kremlim svarīgs ir publiskais viedoklis. Snaiders Krieviju sauc par “televīzijas kultūru” un pēc izgāšanās Ukrainā, Kremlim bija vajadzīga uzvara savas tautas priekšā, ko Krievijas iedzīvotāji var vērot pie televizoru ekrāniem un, kas nenestu līdzi vēl plašākas ekonomiskās sankcijas. Jāpiebilst, ka līdz ar ekonomiskajām sankcijām, Krievija pēc Krimas aneksijas nokļuva starptautiskā izolācijā. Bet sākot mest bumbas uz sīriešu galvām, Krievija atgriezusies apritē, lai vismaz skata pēc censtos samilzušo krīzi risināt.

Illégal (Ilegalna) je drugi dugometražni film Oliviera Masset-Depassea, belgijskog redatelja rođenog u Charleroiu 1971. g. Film je koprodukcija između Belgije, Francuske i Luksemburga s ukupnim... More The post Illégal (2010) appeared first on Fred Croatian Channel » FRED Croatian Podcast. Illégal (2010) was first posted on March 2, 2015 at 8:51 pm.©2015 "Fred Croatian Channel". Use of this feed is for personal non-commercial use only. If you are not reading this article in your feed reader, then the site is guilty of copyright infringement. Please contact me at radio@fred.fm

Raidījumā „Septiņas dienas Eiropā” runāsim par to, kāda būs Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējo sankciju nākotne. Ko sankcijas un to sekas nozīmējušas mums līdz šim un kā tās varētu ietekmēt Latvijas ekonomiku 2015. gadā? Viesi studijā: Ārlietu ministrijas Divpusējo attiecību direkcijas vadītājs Einars Semanis un Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs. Atskatā par aizgājušo nedēļu: Pekinā noslēgusies Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības organizācijas līderu tikšanās, informējam arī par ES tiesas lēmumu attiecībā uz sociālo pabalstu shēmu Vācijā un ES pilsoņiem. ES valstīm nav vienotas attieksmes par sankcijām pret Krieviju Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju, kas ieviestas, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, netiks atceltas – novembra sākumā Briselē notikušajās sarunās bija vienojušies dalībvalstu vēstnieki. Lai arī oktobra beigās kādā Krievijas laikrakstā, analizējot situāciju, tika pieļauta iespēja par sankciju daļēju atcelšanu jau 2015. gadā. Sankciju ietekmi gan pret Krievijas, gan citu iesaistīto valstu ekonomiku turpina pārskatīt un iztirzāt mediji. Izdevums „The Wall Street Journal”, atsaucoties uz Eiropas Komisijas veiktu analīzi, rakstīja, ka Eiropas Savienības pret Maskavu noteiktās sankcijas palēninās Krievijas ekonomisko izaugsmi par 0,6 procentiem 2014. gadā un 1,1 procentu 2015. gadā. Savukārt Krievijas laikraksts „Komersant” oktobra beigās, analizējot tā brīža sankcijas pret Krieviju, kas vienbalsīgi tika pieņemtas ES dalībvalstu pastāvīgo pārstāvju komitejas sēdē 12. septembrī un noteiktas līdz 2015. gada 15. martam, norādīja, lai sankcijas paliktu spēkā arī pēc 15. marta, nepieciešams jauns komitejas lēmums – visu ES dalībvalstu piekrišana. Un te „Komersant” akcentēja, ka vienotu lēmumu panākt  būšot gandrīz neiespējami, ja vien Ukrainā neatjaunosies karadarbība. Tostarp Krievijas laikraksts norādīja, ka atsevišķas ES dalībvalstis (arī pašlaik prezidējošā Itālija), ir izteikušas piesardzīgus aicinājumus mīkstināt pret Krieviju noteiktās sankcijas. Kā argumentus nosaucot vairāk vai mazāk stabilo situāciju Ukrainā un sankciju radītos būtiskos zaudējumus to ekonomikām. Austrija, Bulgārija, Grieķija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Slovākija, Somija un Ungārija varētu būt valstis, kas, iespējams, neatbalstīs pilna apjoma sankciju saglabāšanu, uzskata „Komersant”. Bet to, ka Eiropas Savienība neplāno plašas jaunas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, pagājušā nedēļā Berlīnē paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele. Tomēr viņa atzina, ka var tikt paplašināts starptautiskajām sankcijām pakļauto indivīdu loks: Par situāciju un procesiem attiecībā uz Krievijai noteiktajām sankcijām sanāksmē Briselē gatavi apspriesties ES ārlietu ministri, tā pagājušā otrdienā norādīja Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogernīni. Savu pozīciju augstā pārstāve pauda jau pirms pāris nedēļām preses konferencē. „Galvenajam diskusiju tematam vajadzētu būt par to, kas ir Ukrainā. Kas ir tas, kas palīdzētu mums rast konflikta risinājumu? Sankcijas var būt instruments, tās var būt efektīvs instruments, bet var būt arī mazāk efektīvs instruments. Atkarībā no piemērota laika izvēlēšanās un no vienotības ap šiem pasākumiem. Bet tam jāpaliek, kā politiska spiediena formai, instrumenta formai, nevis pašmērķim. Pašmērķim ir jābūt krīzes risinājuma meklējumam,” komentēja Mogernīni. Par Somijas pozīciju jau paziņojis Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs, norādot, ka Eiropas Savienībai ir noteikti jāpārskata iespēja pastiprināt sankcijas pret Krieviju, jo tas ir pats efektīvākais iedarbības veids pret šo valsti – tā kādā rīta programmā Somijas TV pagājušonedēļ sacījis Stubs. Premjerministrs raidījumā teicis , ka „nauda ir labākais vidutājs miera noslēgšanā”. „Tā ir vienīgā metode - mīksta, bet vienlaikus arī stingra, kas mums ir jāizmanto. [..]. Mums jāatceras, ka šobrīd Krievijas ekonomika grimst, rublis pavājinās, naftas cenas krītas un starptautiskie investori pamet Krieviju. Pēdējās dienās situācija Ukrainā atkal ir saasinājusies – atsākušās sīvas kaujas. Drošības situācija Somijā radikāli nav mainījusies, bet situācija uz Ukrainas robežas noteikti ir satraucoša,” savu nostāju skaidroja Stubs. Tikmēr, kā raksta aģentūra „Reuters”, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons norādījis, ka arī Lielbritānija ir gatava sankcijas pret Krieviju pastiprināt, taču nevēlas jaunu auksto karu. To, ka pasaule atrodas uz jauna aukstā kara sliekšņa, šajās dienās minējis bijušais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs. Savukārt ASV Baltais nams novembra sākumā izplatīja paziņojumu, ja Maskava turpmāk ignorēs vienošanās, ko tā apņēmās pildīt Minskā, un turpinās destabilizēt situāciju Austrumukrainā – „cena par šīm darbībām Krievijai tikai pieaugs”. Ekonomisko sankciju rezultātā Krievijas kopējie zaudējumi var sasniegt pat simtus miljardus dolāru. Bet Eiropas zaudējumi precīzi aprēķināti nav. Analītiķi lēš, ka arī tie, lai arī sadalīti uz vairākām valstīm, nebūs mazāki par Krievijas zaudējumiem. Lauku putnu kļūst mazāk Ekseteras universitāte Lielbritānijā nākusi klajā ar apjomīgu un satraucošu pētījumu par lauku putnu populācijas samazināšanos Eiropā pēdējos trīsdesmit gados. Šo tendenci komentē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Ainārs Auniņš. "Fakts, ka lauku putnu populācija samazinās, nav nekas jauns. Šī populāciju samazināšanās ir konstatēta galvenokārt Rietumeiropā. Galvenais populāciju kritums ir sākot no 70. gadu vidus, turpinoties līdz pat 90. gadiem. Šajā laikā tiešām ir nozīmīgas lauku putnu populācijas pazaudētas. Tas lielā mērā saistīts ar Eiropas Savienības – tolaik vēl ES priekšteces Eiropas ekonomiskās kopienas – īstenoto kopējo lauku politiku, kur akcents bija uz ražošanas intensifikāciju, kā rezultātā lauku vide ļoti daudzām putnu sugām kļuva neapdzīvojama. Rietumeiropas lauki piedzīvoja tādu kā ekoloģisko katastrofu, izzuda pat pašas parastākās sugas, tai skaitā, lauku cīrulis, ber kura mēs savu lauku ainavu Latvijā nevaram iedomāties. Populāciju kritums ir noticis galvenokārt Rietumeiropā. Austrumeiropa gāja mazliet atšķirīgu ceļu. Lai arī Austrumeiropā šajā laika periodā pakāpeniski notika ražošanas intensifikācija, tā nebija tik strauja kā Rietumeiropā. Intensifikācijas līmenis ievērojami atpalika, līdz ar to lauku putnu populācijas tik daudz necieta. Jāpatur prātā gan ir tas, ka no Austrumeiropas ir ļoti maz šādu standartizēti ievāktu datu, kādi ir par Rietumeiropu. Līdz ar to šis laika periods nav īsti labi atspoguļots. Vairāk ir tādas kā netiešas liecības par sugu sastopamību. Kas attiecas uz Latviju, tad mums tendence saistībā lauku putnu sugu samazināšanos ir bijusi nedaudz citāda. Mums ievērojamas pārmaiņas bija saistītas ar neatkarības atgūšanu, ar ekonomiskās sistēmas maiņu, kad lauksaimnieciskā ražošana piedzīvoja panīkumu. Šajā laikā ļoti daudzas lauksaimniecības zemes tika pamestas. Tam bija divējāds efekts. Bija sugas, kas no tā ieguva, bija daļa sugu, kas no tā cieta. Kopumā bioloģiskā daudzveidība šajā laikā nedaudz palielinājās. Tanī pat laikā bija ļoti lieli riski, turpinoties šādai aizaugšanai, arī tādām sugām, kas sākotnēji no tā ieguva. Aizaugot ar krūmiem šīs zemes kļūst nepiemērotas un samazinās arī tās, kuras kopš 90. gadu vidus pamazām lauksaimnieciskā ražošana sāka atkal palielināties. Daudzām putnu sugām kopumā Latvijā klājas labi, izņemot zālāju sugas, kuras cietušas ievērojamu kritumus. Mums, diemžēl, standartizēti ievākti dati ir tikai kopš 1995. gada, tādēļ precīzāk var runāt par šo laika periodu."

Ar 2015. gada janvāri latviešiem būs iespēja Eiropai un pasaule atgādināt un apliecināt, ka Latvijas nav nekāda pelēka pierobežas zona vai lielās kaimiņvalsts guberņa, bet moderna un attīstīta un eiropeiska valsts. Ko Latvijas prezidentūra ES padomē nozīmē, kas no tā mainīsies un kādu atbildību tā uzliek mums un mūsu tikko ievēlētajam parlamentam. Analizējam arī to, cik un kā pēcvēlēšanu posmā jaunās Saeimas un valdības sastāvs varētu ietekmēt prezidentūras politisko kursu vai prioritātes. Viesi studijā: Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs  un  LU profesore, politoloģe Žaneta Ozoliņa. Prezidentūra ES padomē - Latvijas vārds izskan krietni citādā līmenī Prezidentūra Eiropas Savienības (ES) padomē ir labi sagatavots un atbildīgs posms katras valsts ikdienā. Rotācijas kārtībā, katra ES dalībvalsts uz sešiem mēnešiem iegūst tiesības vadīt prezidentūru, kas nozīmē iespēju ietekmēt ES dienaskārtību un organizēt vairākus tūkstošus ļoti svarīgu un atbildīgu tikšanos. Mēdz minēt, ka prezidentūra ES padomē rada arī labu ietekmi uz valsts ekonomiku, jo pusgada laikā valstī apmeklē ap 25 tūkstošiem viesu, kas labprāt atgriežas arī pēc prezidentūras beigām. Vispirms par politisko. ES padome ir svarīgs instruments, kas lemj par visa bloka valstu interesēm. Padomē tiek spriests par dažādiem tiesību aktiem vai budžeta jautājumiem, kas skar jebkuru darbības jomu. Tā var būt lauksaimniecība, transports, ekonomika vai arī izglītība. Prezidentūra nozīmē, ka vismaz trīs dalībvalstis 18 mēnešus strādā kopā, lai pāreja starp dažādām prezidentūrām būtu veikla un efektīva. Latvijas prezidentūra seko Itālijai, kamēr Luksemburga sekos Latvijai. Šīs grupas galvenais mērķis ir nodarbinātība un ekonomiskās krīzes pārvarēšana Eiropā. Bet atsevišķi katra valsts pievērš uzmanību arī sev svarīgām jomām. Itālijai tā ir migrācija, kamēr Latvija izvēlējusies konkurētspējas sekmēšanu, digitālā potenciāla izmantošanu un ES lomas stiprināšanu visā pasaulē. "Protams mērķi ir ļoti vispārīgi definēti, jo daudz plašāk mērķus atspoguļos prezidentūras programmā, pie kuras šobrīd tiek strādāts un kura dienasgaismu ieraudzīs gada nogalē. Visu laiku darbs pie dažādiem jautājumiem notiek Eiropas Savienībā, tāpat arī turpinās procesi pasaulē, un tie vēl ietekmēs jautājumus ar kuriem tieši strādās Latvijas prezidentūra. Tāpēc virzieni ir nosprausti, bet konkrēti instrumenti un rīki būs zināmi tikai gada beigās, norāda Latvijas prezidentūras ES padomē sekretariāta direktore Kristīne Pommere. To, ka nav vērts sasolīt daudz pirms savas prezidentūras intervijā Latvijas Radio ziņu dienestam atzina arī Lietuvas Ārlietu ministrijas pārstāvis Nerijus Aleksiejūns. Lietuvas prezidentūras pašā sākumā attīstījās Snoudena spiegošanas skandāls un nevienu vairs neinteresēja, ko Lietuva vēlas sasniegt savas prezidentūras pusgada laikā. Visus interesēja, kāda būs ES nostāja un Lietuvai, kā prezidējošajai valstij, tas bija jāskaidro. Kādi tad ir Eiropas Savienības padomes prezidentūras mērķi un būtība? „Viens no prezidentūras galvenajiem uzdevumiem ir virzīt ES darbu un būt par godīgo sarunu vedēju starp dažādām pusēm. Protams, tas ir atkarīgs no katra profesionalitātes un meistarības, kā šo aspektu mēs mākam realizēt un ietērpt tajā visā kaut ko no tā, ko paši gribam realizēt. Bet protams, primāri galvenais ir būt par godīgu sarunu vedēju un panākt visām valstīm un visai Eiropai nepieciešamos lēmumus, lai turpinātos Eiropas attīstība,” bilst Pommere. Pašu spējas un profesionalitāte, iespējams, ir galvenais apstāklis, ja meklējam izdevīgumu no vairāku desmitu miljonu eiro tēriņiem kopējās Eiropas mērķu vārdā. Viens no ieguvumiem ir ļoti lielā pieredze, ko iegūst prezidentūrā strādājošie. Pusgada laikā var iemācīties daudz, lai vēlāk veikli pārstāvētu valsts intereses jau citu prezidentūru laikā. Nerijus Aleksiejūns arī uzsver, nevajag kautrēties, mazām valstīm ir vieglāk pārsteigt ar savām prasmēm. Lietuvas prezidentūra tiek uzskatīta par diezgan labi aizvadītu. Lai arī Lietuvas mediji nedaudz gaudās, ka sākotnēji mērķi netika sasniegti, Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš uzsver, prezidentūras ietekmi var izjust jau pirms pašas prezidentūras. „Latvijas vārds izskan krietni citādā līmenī. Jau pēdējā gada laikā visu Eiropas valstu interese par Latvijas prioritātēm ir krietni lielākā un ieklausīšanās Latvijas lēmumu pieņēmējos un ierēdņos ir krietni lielāka, jo tuvojas prezidentūra. Tās efekts ir krietni ilgāks nekā tikai seši mēneši. Kad es runāju ar kolēģiem Briselē, daudz uzmanīgāk klausās, jo tikko kā dzird, ka kāds temats Latvijai ir svarīgs, tam jau ir cita nozīme,” atzīst Andris Gobiņš. Bieži vien, īpaši pēc krīzes, pieņemts skaitīt izdevīgumu tikai un vienīgi naudā. Sarunā ar Latvijas prezidentūras sekretariātu, Eiropas ideju kustību pārstāvjiem un arī interesējoties par citu valstu pieredzi, krietni svarīgāka tomēr ir izcelta iegūtā pieredze. Andris Gobiņš to sauc pat par pieaugšanas stāvokli, kad kļūstam nobriedušāki, zinošāki un atbildīgāki. Pasaules sabiedrību satrauc Ebola vīrusa izplatība Āfrika no Latvijas ir tālu, un pat, ja Ebola vīruss līdz šejienei nokļūtu, mūsu klimatiskajos apstākļos tas visticamāk neizdzīvotu. Tomēr pasaulē šis letālais vīruss arvien turpina izplatīties. „Situācija attiecībā uz Ebola vīrusu joprojām ir ļoti nopietna, un tai ir pievērsta ļoti nopietna un plaša sabiedrības uzmanība. Pasaules politiķi un sabiedrība ir satraukusies. Inficēto skaits jau ir pārsniedzis 7000 cilvēku, bet mirušo skaits – vairāk nekā 3000,” skaidro Pasaules Veselības organizācijas pārstāve Latvijā Aiga Rūrāne. „Šo epidēmiju bīstamāku dara tas, ka tā izvēršas ļoti plaši pilsētās. Ja agrāk mēs redzējām atsevišķus gadījumus lauku reģionos un ar tiem bija vieglāk cīnīties. Tagad tas ir lielo pilsētu fenomens. Tās ir 8-10 Rietumāfrikas reģiona valstis, kur ir gan izplatība, gan robežvalstis, gan atsevišķi gadījumi. Tie ir apmēram 20 miljonu iedzīvotāju,  viņu blīvums, darbība un kustība, ir intensīva. Robežas starp šīm valstīm ir visai nosacītas, tādēļ ir milzīgie riski, ka tik daudzus mēnešus pēc epidēmijas uzliesmojuma joprojām runājam par jaunajiem gadījumiem, kurus nav iespējams atrast un atbilstoši rūpēties par tiem. Būtiski arī, ka šī statistika ir visai nosacīta, eksperti lēš, ka patiesais inficēto un mirušo skaits varētu būt lielāks nekā mēs zinām. Situācija ir ļoti nopietna. Tas ko PVO ģenerāldirektore daktere Margarita Čana ir vairākkārt uzsvērusi sarunās ar politiķiem un pasaules līderiem, ka nav runa par parastu slimības uzliesmojumu, un šeit nav runa par sabiedrības veselības krīzi, te ir runa par globālu krīzi. Par humanitāru, sociālu, politisku un ekonomisku krīzi ne tikai skartajās valstīs, tas iet ārpus skarto valstu robežām. Eiropas Savienība arī ir aktīvu iesaistās – ar cilvēku resursu, laboratoriju, epidemologu, loģistikas, komunikatoru u.c. virkne palīdzību. Pasaules sabiedrība ir aptvērusi un sapratusi, ka tas ir ļoti nopietns jautājums, kas apdraud ne tikai Āfrikas reģionu, bet apdraud mūsu visu drošību."