Podcasts about stikla

Margrét Erla Maack og Hulda Geirsdóttir skiptu með sér Popplandinu í dag og buðu upp á fjölbreytta blöndu tónlistar. Lagalisti: Emilíana Torrini - Big Jumps. Stuðmenn - Ofboðslega Frægur. Emmsjé Gauti og Króli - 10 Þúsund. Uppáhellingarnir - Vor í Reykjavík. Inspector Spacetime - Dansa og Bánsa. Elton John - I'm still standing. Miriam Makeba- Pata Pata. Chappell Roan - The Giver. Amy Winehouse - Will You Still Love Me Tomorrow. Silja Rós Ragnarsdóttir - The way u... - Kynning Plata vikunnar 2025 19. vika. Silja Rós Ragnarsdóttir - The way u.... The Turtles - Happy together. Laufey - Silver Lining. Barbra Streisand - Woman In Love. CMAT - Running/Planning. Wet Leg - Catch These Fists. Stereolab - Aerial Troubles. Billy Joel - Uptown girl. Muse - New born. BECK - Tropicalia. Jalen Ngonda - Just as Long as We're Together. The Kinks - All day and all of the night. Daði Freyr - I don't wanna talk. Caribou - Odessa. GDRN, Friðrik Dór, Moses Hightower og Stórsveit Reykjavíkur - Springur út. Wings - Live And Let Die. Ásdís - Touch Me. Grace Jones - I've seen that face before. Árnason og Co., Unnsteinn Manuel Stefánsson - Sprettur. Mumford and sons - I Will Wait. Damiano David - Born With A Broken Heart. Run DMC & Aerosmith - Walk This Way. Warmland - The Very End of the End (The Beginning of Something Great). Jón Jónsson Tónlistarm., Una Torfadóttir - Vertu hjá mér. Lana del Rey- Henry, come on. Silja Rós Ragnarsdóttir, Bergrós Halla Gunnarsdóttir - Love & Affirmation - Kynning Plata vikunnar 2025 19. vika. Silja Rós Ragnarsdóttir, Bergrós Halla Gunnarsdóttir - Love & Affirmation. Páll Óskar Hjálmtýsson, Benni Hemm Hemm - Allt í lagi. Pulp - Spike Island. Marvin Gaye - I Heard It Through The Grapewine. Cake - Never there. Steinunn Jónsdóttir - Stiklað á stóru. Wallen, Morgan - Love Somebody. Lenny Kravitz - The Chamber. Adele - Rolling In The Deep. Ellen Kristjánsdóttir og Mannakorn - Litla Systir. My Morning Jacket - Time Waited. CMAT - Running/Planning. Krummi - Stories To Tell. Simply Red - Stars.

Ljúfur mánudagur í Popplandi. Margrét var svo slök að hún spilaði næstum jólalag. Geirfuglar eiga plötu vikunnar, Snú snú í gröfinni. Við spilum eitt Bítlalag á klukkutíma fyrir Boga Ágústsson sem les sinn síðasta fréttatíma í kvöld. EGILL ÓLAFSSON - Að hika (Hann virðist á nálum). RIHANNA - Diamonds. Bubbi Morthens - Dansaðu. Lizzo - Still Bad. David, Damiano - Born With A Broken Heart. BRYAN ADAMS - Summer Of '69. Bríet, GDRN, Magnús Jóhann Ragnarsson - Veðrið er herfilegt. Miley Cyrus - Wrecking ball. Geirfuglarnir - Tæknimál - kynning plata vikunnar 2025 18. vika. Geirfuglarnir - Tæknimál. BONEY M, BONEY M - Daddy cool. GDRN - Þú sagðir. Pulp - Spike Island. THE BEATLES - Get Back. KYLIE MINOGUE - Can?t Get You Out Of My Head. HELGI JÚLÍUS & VALDIMAR GUÐMUNDSSON - Þú ert mín. MIKA - Grace Kelly. Una Torfadóttir, Elín Hall - Bankastræti. EMILÍANA TORRINI - To Be Free. DUA LIPA - Dance The Night. THE WHITE STRIPES - The Denial Twist. METRONOMY - The Look. AMPOP - My Delusions. Laufey - Silver Lining. DURAN DURAN - Ordinary World. MANNAKORN - Á Rauðu Ljósi. MIIKE SNOW - Animal. THE BEATLES - Let It Be. Daði Freyr Pétursson - I don't wanna talk. DÚKKULÍSUR - Svarthvíta hetjan mín. Páll Óskar Hjálmtýsson, Benni Hemm Hemm - Allt í lagi. R.E.M. - Man On The Moon. HJÁLMAR - Taktu þessa trommu. Steinunn Jónsdóttir - Stiklað á stóru. THE KINKS - Sunny Afternoon. Geirfuglarnir - Út um gluggann - kynning plata vikunnar 2025 18. vika. Geirfuglarnir - Út um gluggann. KATE BUSH - Wuthering Heights. Supersport! - Gráta smá. THE BEATLES - Something. FRIÐRIK DÓR - Bleikur og blár. Árnason og Co., Unnsteinn Manuel Stefánsson - Sprettur. ÞÓRUNN ANTONÍA - Too late. Chappell Roan - The Giver. TRAIN - Drops of Jupiter. Ásdís - Touch Me. The Ting Tings - That's Not My Name.

Inese Zandere lasa Gramatiku no savas „Stikla burtnīcas”, par kuru Litaratūras gada balvas eksperti sacījuši: “Stikla burtnīca” šķiet skarbs un personisks Zanderes krājums, tam it kā nolobījusies mākoņa sidraba maliņa, mazliet vairāk satumsis pie kultūras mantojuma piederīgās porcelāna krūzītes zelta krāsojums, vedot vēl dziļāk krēslainu pirmssaprotamu atmiņu dzīlēs. Mēs esam ieaicināti Zanderes sapņos.”  

Andrea Jóns og Arnar Eggert fara yfir plötu vikunnar, Brb Babe með Amor Vincit Omnia og Salóme Katrín sendir in póstkort með nýju lagi. BJARNI ARASON - Það Stendur Ekki Á Mér. EMILÍANA TORRINI - Me And Armini. NEIL DIAMOND - Sweet Caroline. Sia, Paul, Sean - Cheap thrills. THE WHITE STRIPES - Seven Nation Army. Steinunn Jónsdóttir - Stiklað á stóru. KIM CARNES - Bette Davis Eyes. Warmland - The Very End of the End (The Beginning of Something Great). THE SMASHING PUMPKINS - Bullet with Butterfly Wings. OASIS - Wonderwall. RADIOHEAD - Planet Telex. FOO FIGHTERS - This is a call. ALANIS MORISSETTE - You oughta know. PULP - Disco 2000. Nýdönsk - Fyrsta skiptið. Amor Vincit Omnia - Do You. AMY WINEHOUSE - Back To Black. Ágúst Þór Brynjarsson - Eins og þú. Steinunn Ólína Þorsteinsdóttir - Barnagælur. KALEO, KALEO - Glass House (Live - Aldrei fór ég suður 2014). MUGISON - Gúanóstelpan (Live - Aldrei fór ég suður 2014). HELGI BJÖRNS & STÓRSVEIT VESTFJARÐA - Halló ég elska þig (Live - Aldrei fór ég suður 2014). ÍRAFÁR - Fingur. Salóme Katrín - Always and forever. PULP - Common People '96. SIGRID - A Driver Saved My Night. Sigur Rós - Hoppipolla. Uppáhellingarnir - Vor í Reykjavík. Daði Freyr Pétursson - I don't wanna talk. GORILLAZ - Feel Good Inc.. Amor Vincit Omnia - Amor Vincit Omnia. Ragnheiður Gröndal & Jesus Christ Superstar Tribute - I Don't Know How To Love Him (Stúdíó 12 - 27.03.2015). ACE OF BASE - All That She Wants. Páll Óskar Hjálmtýsson, Benni Hemm Hemm - Allt í lagi. HIPSUMHAPS - Góðir hlutir gerast hææægt. Mono Town - The Wolf. ETTA JAMES - I Just Want To Make Love To You. BONNIE TYLER - Total eclipse of the heart. KALEO - Glass House (Live - Aldrei fór ég suður 2014). MUGISON - Gúanóstelpan (Live - Aldrei fór ég suður 2014). Steinunn Ólína Þorsteinsdóttir - Barnagælur. HELGI BJÖRNS & STÓRSVEIT VESTFJARÐA - Halló ég elska þig (Live - Aldrei fór ég suður 2014). KALEO - Glass House (Live - Aldrei fór ég suður 2014). Moses Hightower - Bílalest út úr bænum. RAGGI BJARNA OG MILLJÓNAMÆRINGARNIR - Smells Like Teen Spirit. THE SMASHING PUMPKINS - Bullet with Butterfly Wings. OASIS - Wonderwall. RADIOHEAD - Planet Telex. FOO FIGHTERS - This is a call. ALANIS MORISSETTE - You oughta know. PULP - Disco 2000. BLUR - Country House. Emmsjé Gauti, Króli - 10 Þúsund. GUS GUS - Ladyshave. THE SOURCE ft. CANDY STATON - You Got The Love (New Voyager Radio Edit). VALDIMAR - Yfirgefinn. Wilder, M., MATTHEW WILDER - Break My Stride (80). Wuh Oh, Ellis-Bextor, Sophie - Hypnotized (bonus track wav). Snorri Helgason - Ein alveg. Lizzo - Still Bad. Mugison, Rúna Esradóttir - Gúanó stelpan.

Kalli, Maggi, Jóli og Matti fóru yfir það sem þeim fannst best og verst eftir free agency. Stiklað á stóru og það helsta rætt. Allt saman í Podcast stúdíói Podcaststöðvarinnar.

"Klasikā" tiekamies ar stikla mākslinieci Andu Munkevicu, kuras darbi ir pazīstami gan Latvijā, gan Eiropā, gan Amerikā, bet pirms nedēļas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā durvis vērusi Baltijas mūsdienu stikla izstāde "Slāņi", kurā skatāms arī Andas darbs "Iztaisno muguru!" ("Spine"). Inta Zēgnere: Tāds neparasts nosaukums šim darbam. Ko īsti ar to vēlējies pateikt? Par ko ir šis darbs? Anda Munkevica: Tā ir šodiena. Katrā no mums tam vajadzētu būt kā bauslim... Darbu veidoju, domājot un veltot to ukraiņu gara stiprumam un pasaules notikumiem šodienas kontekstā. Vienmēr esmu domājusi par to, kā ir tiem cilvēkiem, kuri atrodas mājās, kad viņus bombardē. Kā viņi jūtas, kā viņi saslēdzas. Un, neskatoties ne uz ko, nākamajā rītā noslauka pelnus un putekļus, iztaisno muguru un iet tālāk. Dzīvo tālāk. Tā patiesībā ir arī mūsu atbildība par to, ko darām ikdienā, kāpēc esam piedzimuši. Šie mūžīgie jautājumi: kādus darbus savā dzīvē darām? Kādas ir mūsu attiecības ar apkārtējiem – arī ar dabu. Tas arī ir šis te "Iztaisno muguru!" jeb dvēseles mugurkauls, kas patiesībā ir tas svarīgākais mūsu dzīvē. Šo mugurkaulu esmu veidojusi no dažādu paaudžu kopā saliktām rociņām… Tās veido mugurkaulu un faktiski arī ribāju. Mēs, cilvēki, esam savienoti vienotā asinsrites sistēmā, vienotā nervu sistēmā. Un kaut kur, kaut kādā ziņā mēs esam brāļi. To, starp citu, arī Arvo Perts saka savos darbos. Brāļi. Un tad ir jautājums: kāpēc viens brālis nosveras agresijas, varas, naudaskāras pusē, bet otrs – mīlestības, ģimenes, harmonijas un sirdsapziņas pusē? Kur ir tā robeža, kas viņus nošķir? Par tām rokām. Tās nav tādas abstraktas rokas, bet gan konkrētu cilvēku rokas, kas šo mugurkaulu satur kopā. Vai tu atšifrēsi nedaudz?  Rokas es izvēlējos, jo tās aug no sirds. Ja skatāmies uz to anatomiski, tās ir kā mūsu dvēseles antenas, un visus darbus, ko darām, mēs darām ar rokām. Cilvēki, kuru rokas es izvēlējos, ir ļoti konkrēti. Apakšā šo skulptūru satur kopā tāds kā kodols, saknes. Apakšā ir vecajie, gudrajie, kas ir mana mammīte un augstskolas profesors. Tālāk seko mūsu aizstāvji, sarga ukraiņu karavīru rokas, un tālāk uz augšu: vīrs un es, un mani dēli, jaunas sievietes rokas ar cerību uz nākotni pie jaunākiem bērniem, un pašā augšgalā – desmitgadīga puikas rokas, kas ir skats uz nākotni, vērsts uz visu jauno. Ar cerību.  Vairāk – ierakstā. ***  

"Klasikā" tiekamies ar stikla mākslinieci Andu Munkevicu, kuras darbi ir pazīstami gan Latvijā, gan Eiropā, gan Amerikā, bet pirms nedēļas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā durvis vērusi Baltijas mūsdienu stikla izstāde "Slāņi", kurā skatāms arī Andas darbs "Iztaisno muguru!" ("Spine"). Inta Zēgnere: Tāds neparasts nosaukums šim darbam. Ko īsti ar to vēlējies pateikt? Par ko ir šis darbs? Anda Munkevica: Tā ir šodiena. Katrā no mums tam vajadzētu būt kā bauslim... Darbu veidoju, domājot un veltot to ukraiņu gara stiprumam un pasaules notikumiem šodienas kontekstā. Vienmēr esmu domājusi par to, kā ir tiem cilvēkiem, kuri atrodas mājās, kad viņus bombardē. Kā viņi jūtas, kā viņi saslēdzas. Un, neskatoties ne uz ko, nākamajā rītā noslauka pelnus un putekļus, iztaisno muguru un iet tālāk. Dzīvo tālāk. Tā patiesībā ir arī mūsu atbildība par to, ko darām ikdienā, kāpēc esam piedzimuši. Šie mūžīgie jautājumi: kādus darbus savā dzīvē darām? Kādas ir mūsu attiecības ar apkārtējiem – arī ar dabu. Tas arī ir šis te "Iztaisno muguru!" jeb dvēseles mugurkauls, kas patiesībā ir tas svarīgākais mūsu dzīvē. Šo mugurkaulu esmu veidojusi no dažādu paaudžu kopā saliktām rociņām… Tās veido mugurkaulu un faktiski arī ribāju. Mēs, cilvēki, esam savienoti vienotā asinsrites sistēmā, vienotā nervu sistēmā. Un kaut kur, kaut kādā ziņā mēs esam brāļi. To, starp citu, arī Arvo Perts saka savos darbos. Brāļi. Un tad ir jautājums: kāpēc viens brālis nosveras agresijas, varas, naudaskāras pusē, bet otrs – mīlestības, ģimenes, harmonijas un sirdsapziņas pusē? Kur ir tā robeža, kas viņus nošķir? Par tām rokām. Tās nav tādas abstraktas rokas, bet gan konkrētu cilvēku rokas, kas šo mugurkaulu satur kopā. Vai tu atšifrēsi nedaudz?  Rokas es izvēlējos, jo tās aug no sirds. Ja skatāmies uz to anatomiski, tās ir kā mūsu dvēseles antenas, un visus darbus, ko darām, mēs darām ar rokām. Cilvēki, kuru rokas es izvēlējos, ir ļoti konkrēti. Apakšā šo skulptūru satur kopā tāds kā kodols, saknes. Apakšā ir vecajie, gudrajie, kas ir mana mammīte un augstskolas profesors. Tālāk seko mūsu aizstāvji, sarga ukraiņu karavīru rokas, un tālāk uz augšu: vīrs un es, un mani dēli, jaunas sievietes rokas ar cerību uz nākotni pie jaunākiem bērniem, un pašā augšgalā – desmitgadīga puikas rokas, kas ir skats uz nākotni, vērsts uz visu jauno. Ar cerību.  Vairāk – ierakstā. ***  

Stikls ir intriģējošs materiāls – vienlaikus trausls un smags, vēss un karsts, robusts un vijīgs. Ar savu daudzveidību tas apbūris māksliniekus visā pasaulē, kuri atrod arvien jaunus veidus, kā stiklu apstrādāt, locīt, piesūcināt, slāņot, ar to gleznot... Stikla uznāciens Baltijas laikmetīgajā mākslā pašlaik skatāms Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kur tikko durvis vērusi Baltijas valstu aktīvāko nozares mākslinieku izstāde “Slāņi”. “Šī izstāde tiešām parāda, ka stikla mākslā robežu nav,” Tā saka Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska, pirmos skatītājus sagaidot jau muzeja vestibilā. Iemesls tam ir līdzās esošais Kārļa Bogustova darbs “Stikls un skeitbords” no metāla un kausēta slāņotā stikla, kas ievada jauno stikla mākslas izstādi. Bogustovs ir arī skeitbordistu iecienītās stikla rampas pie Nacionālā mākslas muzeja autors. Bet izstāde “Slāņi” nav veltīta funkcionāliem stikla objektiem, kā nereti esam raduši domāt par stiklu – te nav ne vāžu, ne bļodu vai lustru, bet gan monumentāli, trausli un jēdzieniski blīvi laikmetīgās mākslas darbi, kas parāda Baltijas stikla mākslas daudzveidīgo ainavu. Tāpēc arī izstādes nosaukums ir “Slāņi”, paskaidro kuratores un mākslinieces Bārbala Gulbe un Marta Ģibiete. Izstādes iecere izauga no Eiropas Stikla mākslas festivāla Polijā 2022.gadā, kur akcents bija tieši uz Baltijas valstu stikla mākslu. Bet māksliniekus vieno daudz senāka draudzība. Kuratore un māksliniece no Lietuvas Daļa Truskaite (Dalia Truskaitė) atceras, ka divtūkstošo gadu sākumā Lietuvā tapa izstāde “Vitrum Balticum”, kas vēlāk izauga par festivālu; bijušas ceļojošas Baltijas mākslinieku izstādes. Baltijas mūsdienu stikla izstāde „Slāņi” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma līdz 18.maijam.

Valur, Matti og Maggi fóru yfir sögulínur í kringum öll liðin eftir leiki helgarinnar þegar það eru þrjár uferðir fram að úrslitakeppni NFL. Allt í boði Lengjunnar og Arena Gaming!

Hlustaðu á þáttinn í fullri lengd inni á www.patreon.com/skodanabraedur Friðrik Rafnsson er þýðandi tveggja minna uppáhalds rithöfunda Milan Kundera og Michel Houellebecq. Í þessum þætti förum við yfir ítarlega yfir þessa tvo menn og Friðrik segir okkur frá hugmyndum þeirra, bókum og persónuleikum. Hann hitti Kundera oft og hefur þýtt hverja einustu bók hans. Houellebecq hitti hann líka þegar hann kom til Íslands árið 2012. Fyrri hluti þáttarins fjallar um Kundera og síðan skiptum við yfir í Houellebecq um miðbik. Þetta var dásamlegt að taka upp. Takk fyrir mig og Guð blessi ykkur kæra bræðralag.

Á laugardag fer fram bikarúrslitaleikur KA og Víkings á Laugardalsvelli; annað árið í röð mætast liðin í úrslitaleiknum. Í tilefni af því var KA-maðurinn Haukur Heiðar Hauksson fenginn til að hita aðeins upp fyrir leikinn. Haukur lagði skóna á hilluna eftir tímabilið 2021. Hann er uppalinn hjá KA, varð svo Íslands- og bikareistari með KR áður en hann tók skrefið út í atvinnumennsku og varð sænskur meistari með AIK. Stiklað er á stóru á ferli Hauks, í viðtalinu er rætt um Dean Martin, Alexander Isak, tilboð frá Leeds, EM 2016 og meiðslin sem settu strik í reikninginn.

Par trauslumu un sargāšanu, par to, kas paslēpts, par to, kas sapņos un īstenībā – saruna ar dzejnieci Inesi Zanderi, atverot viņas jauno dzejas un prozas grāmatu “Stikla burtnīca”. "Labākais, ko ar šo grāmatu darīt, ir viņu aptaustīt. Tas ir tāds īpašs žanrs, ko Anta Pence piekopj, taustāmie vāki. Šeit, saudzējot to stiklu, ir lietots matēts, maigs materiāls, kurš iekļauj trauslo," stāstījumu par jauno grāmatu iesāk Inese Zandere. "Protams, ka tur nav nekādas skaidrības ar tiem žanriem. Vārds dzejproza, attiecināts uz maniem tekstiem, neliekas piemērots. Es tos stāstiņus rakstīju kā stāstiņus, bet ir pilnīgi skaidrs, ka tie ir stāstiņi, kurus uzrakstījis kāds, kurš parasti raksta dzejoļus. Tās pašas metodes, kuras lieto, rakstot dzejoļus, tos pašus paņēmienus un tos tēlu veidošanas paņēmienus lieto, rakstot prozas tekstu. Tāpēc drīzāk tā ir dzejnieku proza, nevis dzejproza," atzīst Inese Zandere. Grāmatas atvēršanas svētki paredzēti kādā neparastā vietā. Ineses Zanderes jaunākā krājuma "Stikla burtnīca" atvēršanas svētkus svinēs 30. maijā plkst. 18.00 Baldones ielas 4 pagalmā ar Pagalma lasījumiem, kuros piedalīsies dzejniece Inese Zandere, aktrise Guna Zariņa, redaktore Ieva Lešinska, māksliniece Anta Pence un citi Baldones ielas 4 mājas iedzīvotāji un kaimiņi. Šajā pagalmā tapusi Žaklīnes Zāberes-Gāgas filma "Nāc āra!".

Stiklað á stóru í nýafstöðnum og komandi tónleikum. Plata þáttarins er hin stórfína safnplata Suðurlandsskjálftinn frá 1993. Rokkóskalög rokkþystra hlustenda. Lagalisti Dys hljómsveit - Ísland brennur Bleeding volcano - Clean Vítissóti! - Ég var á leiðinni heim Hor - Bolli bu (af plötu þáttarins) HAM - Sanity Vampíra - Synd (hálft, læf á Músiktilraunum) Mannveira - Vítiskvalir Vitundar Bleeding volcano - Straightahead Skepna - Láttu ekki helvítin ná þér The Ramones - Blitzkrieg bop Æla - Pirringur 200 - Tað stóra bankaránið Hylur - Disaster Chernobyl Jazz Club - Jazzklúbburinn Idles - Gift Horse The Stooges- Dirt Pavement - Stereo Sonic Youth - Stereo Sanctity Bacchus - Solution (af plötu þáttarins) Forgarður helvítis - Mannleg grimmd (af plötu þáttarins) Stripshow - Psychodrama Metallica - Master Of Puppets Marillion - Easter Dio - Don't Talk to Strangers Dan Van Dango - Sjómaðurinn Pat Benatar - Hell is for Children Iron Maiden - Seventh Son of a Seventh Son

Atskats aizgājušajā janvārī ir ieskats patiesajā sevī – ar nokavētu sērijas publicēšanas laiku, ar izgāzušos lasīšanas projektu, bet ar sajūtu – varbūt tomēr te kaut kas var sanākt. Jaunākajā sērijā ar Zani, Sandru un Aiju klausieties pārskatu par 2024. gada janvāri un piedzīvojumiem lappusēs.  Seko Zanei Instagram https://www.instagram.com/mom.who.reads.a.lot/Seko Sandrai Instagram https://www.instagram.com/pielasit_sirdi/Seko Aijai Instagram https://www.instagram.com/piedzivot/Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju https://www.patreon.com/PiedzivotSarunā minētie autori un grāmatas*Rute Kārkliņa “Ellīgi skaisti noslēpumi”*Edijs Džeiku “Laimīgākais cilvēks uz zemes”*Emīlijas Henrija “Tie, ko satiekam brīvdienās”*Šarlote Brontē ”Džeina Eira”*Viktorije Hanišova Sēņotāja"*Kristīne Hanna ”Baltā nekuriene”*Ēlina Kullhēda “Eiforija”*Jana Egle “Dzimšanas diena”*Bonija Gārmesa "Ķīmijas stundas”*Vintra Vilcāne "Saķemmē matus!"*Zane Eniņa "Pārziemot Āzijā"*Pjērs Jaravāns "Paliek tikai ciedri"*Delfīne de Vigāna "Balstīts patiesos notikumos"*Anna Sofija Žuano "Deja, mīla, Parīze"*Māra Upmane-Holšteine "Piezīmes uz šaubu malām"*Jū Nesbe "Asinsmēness"*Žaume Kabrē "Es atzīstos"*Heidena Errera "Frīda. Frīdas Kālo biogrāfija"*Andra Manfelde "Poēma ar mammu"*Wildfire by Hannah Grace*Roberts Galbraits*Valērija Perēna "Svaigs ūdens puķēm"*Marta Hola Kellija "Ceriņu meitenes"*Dace Rukšāne "Krieva āda"*Zane Zusta "Nepieradināts putns"*Hanja Janagihara "Mazliet dzīvības"*Džena Andersone "Dadži"*Kristina Sabaļauskaite "Silva Rerum"*Džo Dispenza "Smadzeņu evolūcija"*Edīte Egere “Dāvana”*Džena Sinsero "Sasodīti lieliski ieradumi"*Mela Robinsa “Ieradums “Dod 5!”, “Piecu sekunžu likums”*Pols Ardēns “Lai ko tu domā, domā citādi”*The One Hundred Years of Lenni and Margot by Marianne Cronin*Silvija Plāta “Stikla kupols”*Džeimss Holiss “Viduspārēja”*John Marss*Katri Kirkopelto "Mollis"*Marī Ventrasa "Sniegavētra"*Katarīna Kucbelova “Aube”*Evita Hofmane "Simulacra"

„Šo bildi es redzu pirmo reizi …, izcilas bildes,” – tā daudzreiz izsauksies režisore Māra Ķimele. Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā skatāma izstāde „Režisore Māra Ķimele Laimoņa Stīpnieka portretējumos”, kas veltīta režisores un profesores 80.dzimšanas dienai. Fotogrāfs daudzu gadu garumā bija sekojis Māras Ķimeles radošajai darbībai, savukārt jubilejas reizē fotogrāfijas rosina sarunu par režisorei svarīgiem cilvēkiem un iestudējumiem. Kopā ar režisori Māru Ķimeli cauri muzeja telpām esam nonākušas izstāžu zālē,  un mūs pavada Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš. Ekspozīciju veido liela izmēra Laimoņa Stīpnieka fotogrāfijas, kurās dzīves un radošo procesu fiksējums, kā arī nozīmīgi režisores iestudējumi fotogrāfijās. Bet ekrānā Mārītes Balodes TV raidījumu fragmenti. „Šādu bildi es arī neesmu redzējusi,” tā vairakkārt Māra Ķimele izsauksies sarunas laikā, ka šo fotogrāfiju gan redz pirmo reizi. Interesanti, kā fotogrāfija spēj atritināt laiku, uzburt krāsainu notikumu virkni, atdzīvināt sen notikušu iestudējumu, radot sajūtu, ka tas skatīts nesen. Pie foto sienas, kur attēlos mirkļi no izrādēm, vairums ir Valmieras Drāmas teātrī tapuši darbi, arī Paula Putniņa „Pusdūša” ar Jāni Zariņu un Ņinu Leimani galvenajās lomās. Īpaša vieta izstādē ierādīta Laimoņa Stīpnieka foto sērijai, kas veltīta Deika Vosermana „Kur dzeguze ligzdu vij” iestudējumam Valmieras Drāmas teātrī 1984.gadā. Esam atgriezušās pie Laimoņa Stīpnieka šoruden Jānim Siliņam atsūtītās idejas, kā veidot Māras Ķimeles portretējumus, veltītus režisores jubilejai gada nogalē. Pats fotogrāfs šo laiku vairs nesagaidīja, tāpat kā Māras dēls Pēteris Ķimelis... Starp portretiem arī  Māra tēvs Vilis Ķimelis, kustību mākslinieks Ansis Rūtentāls un režisors Oļģerts Kroders. Krāsainā un tādā pat melnbaltā fotogrāfijā redzams pirmais aktieru kurss, ar kuru strādāja Māra Ķimele, vecuma ziņā viņu gan grūti atšķirt no topošajiem aktieriem. Tāpat kā fotogrāfijas, kas nav hronoloģiski rindotas, arī mēs sarunā ceļojam pa dažādām teritorijām. Pirmais Māras Ķimeles režijas darbs „Stikla zvērnīca” noticis Liepājas teātrī 1969.gada 8. februārī. Šogad (2024.gadā) 8.februārī apritēs 55 gadi kopš Māra Ķimele strādā teātrī, tāpēc Teātra muzejā būs šim notikumam veltīta tikšanās. Savukārt izstāde „Režisore Māra Ķimele foto mākslinieka Laimoņa Stīpnieka portretējumos” būs skatāma līdz martam.

2003. gada 2. decembrī durvis vēra Līvānu Stikla un amatniecības centrs. Nu tas svin jau 20. gadskārtu, un tas ir lielisks iemesls, lai "Klasikā" satiktos ar centra vadītāju Ilzi Griezāni. Runājam gan par Līvānu stikla fabrikas kolekciju un zināmo un nezināmo tās daļu, par stikla pūšanas dzīvo tradīciju kultūrmantojuma sarakstā, par leģendāro meistaru Aleksandru Logvinu, kā arī spriežam par Venēcijas stikla mākslas tehnikām. Vēl pārrunājam jubilejas kolekciju un pieminam nākotnes grāmatu. *** Kur skrējienā vienojas upes veidojas dabīga pussala, kur tālajā 1533. gadā barons Līvens bija izveidojis muižu un nosaucis to savā vārdā, - par Līvenhofu. Muižas centrā bijusi divstāvu balta mūra dzīvojamā ēka – pils, bet blakus tai – klēts, saimniecības ēkas, staļļi, kalpu mājas. Pēc 1. Pasaules kara no muižas ēkas pāri bija palikušas tikai drupas. Līdz mūsdienām tika saglabāts vien 16. gs. velvju pagrabiņš, 19. gs. vēsturiskā muižas laukakmeņu klēts un skanīgais pilsētas nosaukums Līvāni, kas pilsētai tika piešķirts 1926. gadā kā apliecinājums nozīmīgajiem vēsturiskajiem notikumiem. Ilgu laiku senā muižas klēts ēka grima dziļā vientulībā un mazdārziņu aizsegā, līdz Līvānu novada dome rada iespēju, ar Eiropas Savienības projekta atbalstu, senās muižas vietā izveidot unikālu kompleksu – Latgales mākslas un amatniecības centru, pirmo amatnieku centru Latvijā. Atdzima no drupām!, tā var teikt par skaisto, 19. gadsimtā no laukakmeņiem veidoto klēts ēku, kas tagad kalpo par apbrīnas vērtu objektu ikvienam Latgales mākslas un amatniecības centra apmeklētājam vai garāmgājējam. Gadsimtiem apgarotajā klētī apskatāma ekspozīcija “Amatnieki Latgalē 19. – 20. gs.”, kas stāsta par cilvēkiem ar “zelta rokām” – amatniekiem. Ar laiku ekspozīcijā tika eksponēta apbrīnas vērtā, garākā josta Latvijā. Pateicoties 13 atsaucīgām Līvānu novada audējām, pusgada laikā darināja īpašu, neatkārtojamu, vēl nebijušu dāvanu – tautisko jostu, kā dāvanu Līvānu pilsētai 80 gadu jubilejā. Jostas garums ir 94 metri jeb 296 pēdas jeb 174 olektis un tā ir garākā tautiskā josta visā Latvijā. Tāpat kā Daugava savus viļņu rakstus un plūdumu maina ikvienu dienu, arī audējas tautiskajā jostā ir ievijušas daudzveidīgas rakstu zīmes, kas spēj cilvēku nomierināt, sasildīt un darīt stiprāku. Vēsturiskā ēka saplūst  ar moderno daļu, kurā izvietota izstāžu zāle ar ikmēneša mākslinieku un amatnieku darbu izstādēm, radošās stikla un keramikas darbnīcas ar iespēju līdzdarboties, kā arī aprīkota izīrējama konferenču zāle ar skatu uz mūžīgi mainīgo upi Daugavu. 2013. gadā, speciāli uzbūvētā ēkas daļā, tika atklāta vēsturiskā Līvānu stikla muzeja ekspozīcija ar vairākiem tūkstošiem visās varavīksnes krāsās zaigojošiem stikla izstrādājumiem. Līvānu stikla un amatniecības centra atrašanās vieta, vēsturiskā un mūsdienīgā gaisotne, seno amatnieku darbarīku enerģija, unikālie stikla fabrikas izstrādājumi un amatniecības centra personāla viesmīlība rada īpaši labo auru, kuru izjūt ikviens tā viesis un apmeklētājs.  Kopš 2021. gada Latgales mākslas un amatniecības centrs ir mainījis nosaukumu un tagad atpazīstams kā Līvānu stikla un amatniecības centrs. (Teksts no livanustikls.lv)

Latvijas stikla mākslas perspektīva mūsdienās. Atziņas, skatoties izstādi “Stikla mākslas 60 gadi Latvijas Mākslas akadēmijā”. Kultūras rondo studijā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītāja profesore Vineta Groza un māksliniece LMA docente Ilze Dūdiņa. Latvijas Mākslas akadēmijas aulā aplūkojama starptautiska stikla mākslai veltīta konceptuāla izstāde “Stikla mākslas 60 gadi Latvijas Mākslas akadēmijā”, kurā apskatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas un starptautisko sadarbības partneraugstskolu pasniedzēju un praktizējošo stikla mākslinieku radītie darbi. Izstāde atspoguļo stikla mākslas daudzveidību un bagātību, izmantojot to kā mediju skulpturāliem objektiem un instalācijām. Izstādē apkopoti mākslinieku eksperimenti ar dažādām plaknēm un dimensijām, liekot stiklu galvenā varoņa lomā.

Stāsta stikla māksliniece Laura Šmideberga Vēl līdz šim Igaunijā ir saglabājusies tradīcija, ka mazam bērniņam krustvecāki uz kūmībām dāvina stikla krellīšu rotu, kas mūža gaitā tiek papildināta. Tā tiek valkāta cieši ap kaklu un netiek noņemta pat ikdienā. Šādu stikla pērlīšu rotu sauc par kakla krellītēm, un tās senos laikos slēpa pat zem krekla apkakles un nevienam nerādīja, bet bija cieša pārliecība, ka šādas krellītes pasargā no ļauna.  Stikla krelles bijušas klātesošas arī latviešu tradīcijās: šādus atradumus varam redzēt Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja fondos, taču Igaunijā šādu atradumu ir daudz, daudz vairāk. Iemesls tam ir tāds, ka Igaunijā šīm krellēm tika piedēvēta īpaša nozīme. Piemēram, arī no topošā līgavaiņa tika sagaidīts, lai viņš savai līgavai dāvinātu kreļļu rotu – reizēm ne tikai no stikla, bet izrotātu arī ar īpašiem sudraba piekariņiem. Igauņu valodā šādām krellēm un rotām ir pat īpaši nosaukumi. Interesanti, ka īpaši maģiskas īpašības tika piedēvētas melnām pērlītēm ar rieviņām – ļaudis uzskatīja, ka tās ir īpaši spējīgas aizsargāt pret ļaunu. Spriežot pēc tā, uz kādiem materiāliem uzvērtas dažas atrastās arheoloģiskās krelles Latvijas teritorijā, arī mēs varam domāt, ka šo rotu valkātājas ticējušas – šīm pērlēm ir kāda maģiska nozīme. Piemēram, atrastas pērles, kas uzvērtas uz smalki sapīta sarkana dzīpara, kas liecina par maģisku izpratni. Pārsvarā pērles tika vērtas uz lina diega, reizēm arī uz dzīvnieku zarnām vai cīpslām. Taču tieši sarkanais dzīpars liecina par to, ka tās valkātāja ticējusi, ka pērles viņu sargās jo īpaši. Interesanti, ka ļoti reti atrastas vairāk nekā četras stikla pērles vīriešu apbedījumos. Stikla pērles visizplatītākās mūsu reģionā bijušas vikingu laikos: tās bijušas kārtīga vikingu tērpa obligāta sastāvdaļa. Ja Latvijas teritorijā līvu sievietēm bija raksturīgas bruņurupuču saktas, kuras savieno garas bronzas ķēžu virtenes, tad Skandināvijas sievietēm – garas stikla kreļļu virtenes. Izskatās, ka tieši sievietes un bērni bijuši tie, kuri valkājuši stikla krelles, bet ir reti izņēmumi, kad stikla kreļļu rotiņas vai, piemēram, pogas no stikla pērlēm atrastas arī vīriešu apbedījumos.  Vēl interesanti, ka patiešām lielas un masīvas stikla pērles rotājušas vikingu vīriešu zobenu galus! Tās tieši tā arī sauca – par zobena pērlēm. Savulaik lielas pērles kalpojušas arī kā vērpjamās vārpstiņas atsvars. Ļoti nozīmīga loma stikla pērlēm ir Āfrikas vēsturē: vēl līdz 19. gadsimtam tika izgatavotas īpašas tirdzniecības pērles, kas tika sūtītas uz Āfriku, jo arī tur cilvēki ticēja, ka šīm pērlēm un krellēm piemīt maģiska aizsardzības funkcija, un līdz pat 19. gadsimtam notika tirdzniecība, kurā vietējās ciltis bija gatavas samainīt savus dārgumus pret stikla krellēm. Ļoti interesanta stikla kreļļu vēsture ir Ganā, kur stikla pērles joprojām tiek kausētas no stikla putekļiem – stikla apstrādes atkritumiem, kas tiek sakausēti pērlēs un tad ar īpašām krāsām ar roku apgleznotas, cenšoties atdarināt krāšņās "millefiori" pērles, kādas savulaik Āfrikā ieceļoja no Venēcijas.

Stāsta stikla māksliniece Laura Šmideberga Šo tehniku sauc par "lampwork" jeb lampas tehniku jau no tiem laikiem, kad stikla kausēšanai tika izmantotas eļļas vai spirta lampas. Pašas pirmās pērles tika kausētas mazos tīģelīšos, un tad izkausētajā stiklā vidū tika iesprausts metāla iesmiņš, kas izveidoja caurumiņu. Stikla pērļu tapšanā visvairāk savulaik izmantoja tās stikla detaļas, kas bija palikušas pāri no mozaīku veidošanas, tādi mazi stikla kubiciņi. Mūsdienās mēs izmantojam speciālus stikla māksliniekiem sagatavotus stikla stienīšus. "Lampwork" tehnikā pats galvenais ir ļoti spēcīgs deglis: manā deglī deg divi degļi - skābeklis un propāns, kas rada pietiekami augstu temperatūru un ļoti koncentrētu liesmu, kurā varu kausēt stikla stienīti. Pati pērle top, tiekot uzsēdināta uz tērauda iesmiņa, kura gals ir iemērkts speciālā separatorā - tas ir materiāls, kas vēlāk izšķīst ūdenī, bet kurš ir karstumizturīgs. Uz šīs serdītes uzsēdinu savu pērli un veidoju tās dizainu atkarībā no savas ieceres. Izmantojot šo pašu degli, varu pērles veidot dažādās tehnikās. Varu izpūst nelielas vāzītes vai Ziemassvētku rotājumus, vai kādas pērles, kas ir lielas, masīvas, bet ar tukšu vidu. Varu veidot mazas figūriņas, varu manipulēt ar stiklu ar īpašiem instrumentiem, kuriem jābūt no izturīgiem materiāliem. Ierastākais materiāls, kas var tikt galā ar stiklu, ir nerūsējošais tērauds, bet man ir arī misiņa un grafīta speciālie instrumenti. Ir mākslinieki, kas izmanto īpašas formas, kurās izkausēt pērles pēc precīziem parametriem. Visizplatītākais materiāls, ko izmanto stikla pērļu rotāšanā, ir tā saucamā stikla stīga, kas rodas no tā, ka izkausēta stikla stienīša gabalu izvelkam ar standziņām tievā un smalkā stīdziņā, kas tiek vēlāk atdzesēta un ar tās palīdzību uz stikla var izveidot gan dažādus rakstus - gan pumpiņas, gan valnīšus, gan kādus citus elementus, ko mākslinieks iecerējis. Pats svarīgākais "lampwork" tehnikā ir noturēt pērli gana siltu, lai tā nesasprāgst no temperatūras šoka un gana vēsu, lai tā nemainītu savu formu pretēji tai, kā tu esi to iecerējis. Un noteikti tā īstajā laikā ir arī pareizi jāatdzesē. Bet pirms atdzesēšanas tā ir jānorūda. Pērle jāievieto īpašā krāsnī, kura ir noregulēta uz apmēram 510 grādiem, un šajā krāsnī katra stikla pērlītes molekula var harmonizēties jeb norūdīties. Jo katra stikla pērlītes daļa vairāk vai mazāk ir saskārusies ar karstāku vai vēsāku liesmu: daļa no pērles ir siltāka, daļa ir aukstāka, un tas rada pērlītē spriedzi. Taču ievietojot pērles krāsnī ar 510 grādu temperatūru, visas stikla molekulas sāk vibrēt vienā un tajā pašā frekvencē, līdz ar to nodrošinot to, lai pērles būtu gana stipras arī pēc tam, kad tās būs atdzisušas. Šādi norūdītu pērli nav bail nomest zemē un nav jāraizējas, ka tā piedzīvos temperatūras svārstības. 510 grādi ir temperatūra, kurā stikls ir pietiekami silts - lai tas nebūtu vēl pavisam sastindzis, bet pietiekami mīksts, lai molekulas savā starpā varētu saskaņotie.  

Stāsta stikla māksliniece Laura Šmideberga Vienu no šādiem veidiem sauc par izvilkšanu: tiek sakarsēts liels gabals stikla, tajā tiek iepūsts gaisa burbulis, un tad īpaši meistari izvelk šo burbuli tievā, šaurā stienītī. Kad stikls atdzisis, tas tiek sagriezts mazos gabaliņos, no kā izveidojas pērles. Pēc tam tās tiek smiltīs vai tiek nopulētas ar kādu citu abrazīvu materiālu, lai nebūtu aso malu. Slavenās Bohēmijas stikla pērles Čehijā tiek veidotas ar presēšanu. Stikls tiek izkausēts, ieklāts speciālā formā, kas piedod pērlei vajadzīgo apveidu un īpaša adata pērlē izdur caurumiņu, lai to varētu uzvērt. Vēl sastopamas millefiori pērles, kuras top ļoti sarežģīti. Visvairāk tās var redzēt arvien slavenajā Murano salā. Vispirms, sakausējot dažādu krāsu stikla stienīšus kopā, tiek izveidots īpašs zīmējums, lai izvelkot un sagriežot to gabaliņos, [atkal] izveidotos zīmējums – līdzīgi karamelēm ar zīmējumu vidū. Pēc šāda principa stiklā var veidot dažādus zīmējumu. Tad šādus stikla gabaliņus piekausē pie stikla serdītes un top tā sauktās millefiori jeb tūkstoš ziedu puķes, kas arvien ir sarežģītākās stikla pērles pasaulē. Veids, kādā strādāju es, ir viens no laikietilpīgākajiem un mākslinieciskajiem veidiem – Lampwork tehnika jeb stikla veidošana liesmā. Izkausēts stikls atvērtā liesmā tiek uzkausēts uz ar īpašu pārklājumu pārklātas metāla serdītes; stikls tiek veidots, tam pievienojot rotājumus un pēc vajadzības mainot tā formu: rezultātā top pērle. Strādājot ar Lampwork tehniku, var arī izpūst stikla pērles. Daudzi noteikti atpazīst arī mazās sēkliņpērlītes. Tās izmanto, lai izšūtu uz auduma, adītu maučus vai veidotu rotas. Mūsu senči izšuva krāšņus pērļu vainagus ar stikla zīlītēm. Bet Norvēģijā mazās stikla pērlītes, ar ko rotā krāsainos norvēģu tautas tērpus, top tā, ka karstais stikls tiek uzklāts uz nostieptiem zirga astriem. No karstā stikla zirga astrs sadega un pērlītē palika tikai mazais caurumiņš. Tās noteikti ir vērts apskatīts kādā muzejā, jo šīs pērles burtiski tiek veidotas uz matiem.

Stāsta stikla māksliniece Laura Šmideberga Stikla pērles – krellītes, kādas varam iegādāties šodien veikalā, agrāk šeit bija reta vērtība un mūsu platuma grādos ieceļoja no austrumzemju tirgotājiem un tika mainītas pret mūsu dārgumiem – dzelzsrūdu, vaska rituļiem, medu u. c. lietām, kas bija mūsu zemes galvenās vērtības. Tāpēc arheoloģiskajos izrakumos, īpaši līvu apbedījumos Daugavas ielejā, vēl varam arvien redzēt ļoti daudz greznu stikla pērļu rotu. Ir grūti iedomāties, cik vērtīga toreiz bija šāda pērļu virtene. Igaunijas Vēstures muzejā glabājas īpaša tabula, kurā norādītas, kāda bija stikla kreļļu vērtība apmaiņā pret mums šodien saprotamiem priekšmetiem. Astoņas stikla pērles bija vērtas veselu govi, par vienu stikla pērlīti varēja iegādāties aitu vai kazu. Lai savā īpašumā gūtu zobenu, vajadzēja šķirties no apmēram 100 stikla krellēm, bet pats vērtīgākais priekšmets šajā tabulā ir bruņukrekls, kas veidots no tūkstošiem mazu smalku metāla riņķīšu. Lai iegādātos tādu, bija nepieciešamas 360 stikla pērles. Tolaik pasaulē stikla pērles veidoja vien dažās vietās pasaulē, tamdēļ to vērtība, nonākot Baltijas teritorijā, bija daudzreizes augusi. Mazās, krāsainās stikla pērles šķita kaut kas īpašs un vērtīgs, un, piemēram, indiāņu kultūrā krāsains tika uzskatīts par vērtīgāku nekā zelta. Pēc stikla krellēm varam izsekot, no kuras vietas pasaulē tās atceļojušas pie mums. Viena no slavenākajām vietām, kur joprojām stikla pērles top, ir Venēcija. Arī no tās puses pērles mēdza atceļot no mums, bet daudzas bija arī no tā sauktās Romas impērijas. Pati senākā kreļļu rota, kas atrasta Latvijā, ja nekļūdās Igaunijas vēstures zinātnieki, datējama ar 3.-4. gs., kad Kapsēdē, netālu no Grobiņas tika atrasta rota ar daudz krāsainām interesantām pērlēm. Tamdēļ var secināt, ka stikla pērles šeit ir bijušas vērtē diezgan ilgu laiku. Latvijas teritorijā tirdzniecība ar pērlēm turpinājās līdz 16.-17. gs. Bet ap 14. gs. Latvijā tiek veidotas mazas dzeltenas stikla pērlītes, kas aizstāja bronzas spirāles un riņķus, ar kuriem rotāja greznos sēļu, latgaļu vai līvu tērpus. No tā laika arī aizsākās ar pērlēm rotāti meitu vainagi.  

Stāsta rakstniece Inga Gaile Vai zini, ka Māras Ķimeles pirmā izrāde bija Tenesija Viljamsa lugas "Stikla zvērnīca" iestudējums Liepājas teātrī 1969. gadā? Tas bija laikā, kad Māra Ķimele vēl mācījas Vissavienības teātra institūtā trešajā kursā. Izrādes scenogrāfs bija Andris Freibergs, bet komponists - Imants Kalniņš.  Liepājas laikrakstā "Komunists" žurnālists jaunajai režisorei Mārai Ķimelei jautā, kāpēc viņa izvēlējusies tieši šo autoru un viņa darbu. Māra Ķimele atbild: "Te maz darbojošos personu, taču katra replika, katrs vārds psiholoģiski piesātināts." Tas tiek teikts pirms 54 gadiem, Padomju Latvijas laikrakstā "Komunists", tomēr tas ir kaut kas tāds, ko režisore varētu teikt arī tagad. Kā toreiz, tā tagad ir apbrīnojams Māras tiešums un īstums, kuru neietekmē bailes no režīma vai valdošās ideoloģijas.  Māra Ķimele ir iestudējusi daudz izrāžu Liepājas, Valmieras, Nacionālajā, Jaunajā Rīgas teātrī. Viljama Šekspīra, Čehova, Raiņa, Henrika Ibsena, Augusta Strindberga, Leldes Stumbres, Ingas Ābeles un citu dramaturgu lugas.  Man visspilgtākā atmiņā ir viņas iestudētais "Karalis Līrs" un "Rutes grāmata." Izrādi "Karalis Līrs" kopā ar savu draudzeni Irbi Treili noskatījos kopumā vismaz desmit reizes. Māras Ķimeles darbs ar aktieriem, tekstu, kustībām un scenogrāfiju šajā izrādē bija kaut kas vienreizējs. Ar baltajām bumbiņām Māra Ķimele un aktieri uz Mazās zāles tukšās skatuves uzbūra visu "Karalim Līram" nepieciešamo scenogrāfiju un atmosfēru. Bumbiņas bija gan vētra, gan acis, gan sniegs, tās varēja kļūt par ķermeņa daļām vai emociju izpausmi. Un aktieri spēlēja ļoti aizrautīgi un emocionāli. Man tā bija neaizmirstama teātra pieredze. Arī daudzas citas Māras iestudētās izrādes man šķitušas ļoti nozīmīgas un īpašas. Man šķiet, ka Māra Ķimele ir viena no labākajām Latvijas teātra režisoru saimē. Māra audzinājusi un izaudzinājusi daudzus spožus mūsu aktierus un režisorus. Un viņa to turpina darīt. Pēc pāris mēnešiem, 2023. gada 20. decembrī, Māra svinēs astoņdesmit. Un viņa joprojām ir viena no labākajām mūsu teātra māksliniecēm un pasniedzējām.

Hver er Karl 3. Bretakonungur? Stiklað á stóru um lífshlaup hans, allt frá litlum prins til manns á eftirlaunaaldri, einkalífið, áhugamálin, starfið sem prinsinn af Wales. Hefði hann verið ráðinn í starf konungs ef það hefði verið auglýst? Rætt er við fólk víða að og leitast við að svara spurningunni: Hvað hefur mótað manninn og hver er maðurinn? Umsjón: Anna Lilja Þórisdóttir.

„Dauderos” pašlaik skatāma stikla mākslinieces Andas Munkevicas un dizaina studijas „AM Studio” vitrāžu un stikla skulptūru izstāde „Attēla gaisma”. Stikla skulptūras, bet jo īpaši vitrāžas sasaucas ar paša nama interjeru. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa rīko arī tematisko lekciju ciklu par „Dauderu” nama arhitektūru, interjeru, dārzu un parku. Dienā, kad muzejā notika arhitekta Jāņa Krastiņa lekcija par Dauderu savrupnamu Latvijas 19. gadsimta arhitektūras kopainā, muzejā viesojās Laima Slava. Viņai tā bija iespaidiem bagāta diena. Ir brīvdiena, un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa apmeklētājiem piedāvā gan ēkas apskati, gan stikla mākslas izstādi, gan profesora Jāņa Krastiņa lekciju. Kā uzzinu no Dauderu nodaļas vadītājas Olgas Mihelovičas, līdz ar atjaunoto ekspozīciju Dauderos tiek rīkots  pasākumu cikls, kurā gan tematiskās ekskursijas, lekcijas, gan mainīgās izstādes. Pašlaik te Andas Munkevicas vitrāžas un stikla skulptūras. Stikla mākslinieces Andas Munkevicas darbi koncentrēti vienā telpā Dauderu savrupnama salonā, bet pirms gada mākslinieces  plaša personālizstāde bija sarīkota Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.  Mērogi citi, bet Anda uzsver, ka nevar atraut darbu no telpas vai tā ir daba, vai baznīca, vai izstāžu zāle. Andas Munkevicas izstāde „Attēla gaisma” Dauderos būs skatāma līdz 18.jūnijam. Pēc tam sekos gleznu izstāde, saistīta ar tēmu - Glezna kā mājas interjers. Visas izstādes šogad sasaucas ar mājas vēsturi, ar tās interjera elementiem vai mājas saimniekiem. Tā profesora Jāņa Krastiņa lekcija saistīta ar nama arhitektūru. Dauderu savrupnams celts 1897.gadā un  ir pārdzīvojis laikmetu maiņu. Jāņa Krastiņa lekcija par Dauderu savrupnamu Latvijas 19.gadsimta arhitektūras kopainā sniedza plašāku skatu uz laikmetu un arhitektūras stiliem, taču pieskārās arī konkrētiem savrupnama  interjera elementiem. Ar šo lekciju tiek atjaunots pagājušajā gadā aizsāktais tematiskais lekciju cikls par Dauderu nama arhitektūru, interjeru, dārzu un parku, kā arī nama saimnieku likteņiem. Lekcijas turpmāk notiks reizi ceturksnī. Un kā atzīst Dauderu nodaļas vadītāja, vairākumam apmeklētāju Dauderu nams ir liels pārsteigums - industriālajā apkaimē uzmeklēt Sarkandaugavas pērli.    

Kas ir stikla aukle plastmasas vākos? Šo Adriana Kuzņecova un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Jākobsonu ģimene Tukumā: mamma Santa (pianiste), tētis Mārcis (IT speciālists) ar bērniem Gustavu (19 gadi), Matīsu (8 gadi), Pēteri (7 gadi) un Krišjāni (5 gadi).

Šajā sērijā esam dziļi iekšā poētiskās, skaisti skumjās un skumji skaistās lappusēs.Janas Egles dzejas krājums "Ledus debesis" ir himna nobriedušas sievietes sirdij.Tikmēr Agnese Rutkēviča eseju grāmatā "Skumjais laikmets" apdzied aizgājušo laikmetu, PIRMS pasaule mainījās.Noteikti aicinām baudīt šīs lappuses.Seko Sandrai Instagram https://www.instagram.com/pielasit_sirdi/Seko Zanei Instagram https://www.instagram.com/mom.who.reads.a.lot/Seko Aijai Instagram https://www.instagram.com/piedzivot/Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju https://www.patreon.com/PiedzivotRaidierakstā minētie autori un grāmatas.*Jana Egle "Ledus debesis"*Agnese Rutkēviča "Skumjais laikmets"*Tommi Kinnunens "Stikla upe"*Marija Parra "Vafeļu sirdis"*Trīnu Lāna "Skeleta Juhana gaitas"*Fredriks Bakmans "Vīrs, vārdā Ūve"*Serhijs Žadans "Internāts"*Inka "Savējās"*Alesandro Bariko*Jā Džasi "Mājupiešana"*Bernhards Šlinks "Priekšlasītājs"*Igne Zarambaite "Melndzelmji"*Jevgēņija Ņekrasova "Katja un Kikimora"*Dēlija Ouensa "Kur vēži dzied"*Žanete Lazdovska "Neatskaties"*Pāvels Sanajevs "Apglabājiet mani aiz grīdlīstes"*A Dowry of Blood by S. T. Gibson*Slavomirs Ravičs "Ilgais gājiens"

„Stiklotā svētnīca” ir režisores Martas Elīnas Martinsones veidota izrāde par teātra dzīves aizkulisēm, bet ne tikai. Arī par neatrisinātām problēmām citam ar citu un ar savām mammām. Izrādes ceļš pie skatītājiem bijis garš, aizsācies jau 2020.gadā sadarbībā ar „Willa teātri”, tagad savu skatuvi radis „Ģertrūdes ielas teātrī”.  Darbs nav bieži rādīts, jo aktieri gluži tāpat kā izrādes varoņi ir no dažādiem teātriem. Taču pavisam drīz 31.janvārī izrāde atkal tiks rādīta Ģertrūdes ielas teātrī. Nevalstiskā teātra telpās satiekas trīs aktieri un režisora asistente, un slavenais režisors tur iestudēs amerikāņu dramaturga Tenesija Viljamsa atmiņu drāmu „Stikla zvērnīca”. Tā būs izcila izrāde, ja vien pašiem izrādes veidotājiem nebūti tik daudz neatrisinātu problēmu, arī ar savām mātēm. Pērn oktobrī Ģertrūdes ielas teātrī pirmizrādi piedzīvoja dramaturģes Anetes Konstes un režisores Martas Elīnas Martinsones veidotais iestudējums „Stiklotā svētnīca”. Par izrādes ieceri un vēstījumu, iztaujāju režisori. Aktrise Daiga Kažociņa par iestudējuma galveno veiksmi uzskata spēju pasmieties pašiem par sevi. Aktieri Anta Aizupe, Inese Pudža un Edgars Samītis vienojas, ka šajā iestudējumā dominē spēles prieks. Kino ir svarīgs režisores darbības lauks, tā arī izrāde tapusi vienlaikus ar Martas Elīnas Martinsones veidoto kinokomēdiju „Tizlenes”. Pēc pirmizrādes uzklausīju teātra kritiķi Ati Rozentālu. Tīmekļa vietnē  „Kroders.lv” var lasīt Gunas Zeltiņas recenziju par izrādi „Stāsti par mammām un viņu lomām, bet ne tikai”,  uzsverot, ka „ ironija un pašironija par vecā un jaunā teātra štampiem un pretenciozitāti, kas caurvij izrādi, ir neapšaubāma iestudējuma pievienotā vērtība”.  

Jaunākajā raidieraksta sērijā atkal sēžām uz grāmatnieku dīvāniņa, uz kura šoreiz arī divas grāmatu blogeres un aizrautīgas lasītājas – Ieva @mrs.lasitaja un Inese @lasitnaskis.Šajā sērijā traki daudz grāmatu ieteikumu un, protams, palīdzība diviem izmisušiem grāmatniekiem, kuri 1)vēlas skaistu, bet ne salkanu mīlas romānu un 2)motivējošu biogrāfiju.Seko Inesei Instagram Inese Poriņa (@lasitnaskis) • Instagram photos and videosSeko Ievai Instagram Ieva • grāmatu atsauksmes • (@mrs.lasitaja) • Instagram photos and videosSeko Aijai Instagram Aija Bremšmite (@piedzivot) • Instagram photos and videosKļūsti par raidieraksta atbalstītāju Piedzīvot | creating Raidieraksts "Piedzīvot lappuses" | PatreonSarunā pieminētie autori un grāmatas.*Mērija Elizabete Kalniņa*Dzintra Geka "Mātes Sibīrijā"*Atslēgas*Guntis Berelis "Rakstīt..."*Dzintra Geka "Sibīrijas bērni"*Deivs Grols "Stāstnieks"*Mišela Obama "Izaugt"*Aleksejs Saļņikovs "Petrovi ar gripu"*Mišela Ričmonda "Brīnumu tests"*Guntis Tālers "Grēksūdzes noslēpums", "Monstra rotaļu laukums", "Pēdējais klients"*Lūsija Folija "Apartamenti Parīzē"*Džeisons Rekulaks "Slēptie zīmējumi"*Dzintars Tilaks "Zlatas ceļš"*Tommi Kunnunens "Nožēlu neizteica", "Stikla upe", "Četru ceļu krustojums"*Valsis Klišāns "Pieauguša puikas atmiņu klade"*Silēna Edgāra, Pols Beorns "Mūru dāma"*Igne Zarambaite "Melndzelmji"*Māris Zanders "Padomju laiku Latvija"*Jurģis Liepnieks "Mans nabaga pirāts"*Danuta Butrima "Vilkezers"*Jennija Fāgelunda "24 labie darbi"*Havjērs Hariss "Iemīlēšanās"*F. S. Ficdžeralds "Lielais Getsbijs"*Kristīne Hana "Lakstīgala", "Baltā nekuriene", "Četri vēji", "Winter Garden"*Fredriks Bakmans "Omce sūta sveicienus un atvainojas"*Linda Īstenā "Perspektīvā"*Serhijs Žadans "Internāts"*Jā Džasi "Mājupiešana"*I'm Glad My Mom Died by Jenette McCurdy  *The Push by Ashley Audrin*Elizabete Keita Rasela "Mana tumšā Vanesa"*Abigeila Dīna "Meitene A"*Inga Grencberga "Sestā sieva"*Dēlija Ouensa "Kur vēži dzied"*Korina Bomane "Mēnesgaismas dārzs"*Gunita Lagzdiņa "Pareizs laiks"*Šarlote Betsa "Garšvielu tirgotāja sieva"*Margareta Mičela "Vējiem līdzi"*Vera Volkēviča "Pļauka"*Inese Dreimane "Vēstule ar pielikumu"*The Seven Husbands of Evelyn Hugo by Taylor Jenkins Reid*Kārena Vaita "Pēdējā naksts Londonā. Pārradīšana"*Benedikts Velss "Vientulības gals"*Dace Rukšāne "Krieva āda"*Valērija Pērēna "Svaigs ūdens puķēm"*Haruki Murakami "Par ko es runāju, kad runāju par skriešanu"*Edīte Eigere "Izvēle", "Dāvana. 13 mācību stundas, kā izglābt savu dzīvi"*Roberts Aigers "Brauciens mūža garumā"

Aktuālas stikla mākslas tendences Baltijā – par stikla mākslas festivālu, kas atklāts Polijā, Kultūras rondo saruna ar festivāla mākslas programmu veidotājām no Latvijas – stikla māksliniecēm Martu Ģibieti un Bārbalu Gulbi. Polijas pilsētā Vroclovā atklāts astotais starptautiski atzītais stikla mākslas festivāls „European Glass Festival”, kurā šogad uzmanības centrā mūsdienu stikla māksla no Latvijas. Mākslas festivāla programmā iekļautas 11 dažāda mēroga izstādes, semināri un citi ar stiklu saistīti notikumi, kuros piedalās 36 dažādu paaudžu stikla mākslinieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Iveta Troalika, žurnāliste un žurnāla "Santa" galvenā redaktore, 2021. gadā pārsteigusi lasītājus ar romānu "Tūlīt paliks labāk". Romāns par vardarbīgām attiecībām trāpījis ar aktualitāti, un autore tajā precīzi pratusi atklāt toksisko attiecību postošo spēku.Bet ko lasa pati Iveta? Kas ir viņas mīļākās lappuses un  kas ir šausmīgākā no pēdējā laikā lasītajām grāmatām? To klausies šajā sarunā.Sarunā minētie autori un grāmatas.*Larss Keplers "Hipnotizētājs", "Paganīni līgums"*Ērihs Marija Remarks "Trīs draugi"*Aleksandrs Dimā "Grāfs Monte-Kristo"*Margareta Mičela "Vējiem līdzi"*Kolīna Makkalova "Dziedoņi ērkšķu krūmā"*Ernests Hemingvejs*Margareta Atvuda*Astrida Lindgrēna "Grāmata par Pepiju Garzeķi", "Ronja – laupītāja meita"*Tūve Jansone "Trollīši Mumini"*Fredriks Bakmans "Omce sūta sveicienus un atvainojas"*Silcija Brice "Baigās piezīmes"*Inga Pizāne "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm"*Džeralds Darels*Tamāra Horiha Zerņa "Meitiņa"*Rejs Bredberijs "Pieneņu vīns"*Haruki Murakami*Hermanis Hese "Stikla pērlīšu spēle"*Pauls Bankovskis "Čeka, bumba, rokenrols"*Jurģis Liepnieks "Nāve – tās nav beigas", "Mans nabaga pirāts"

UNESCO 2022. gadu pasludinājusi par Starptautisko stikla gadu. Tāpēc šajā raidījumā aplūkojam stiklu kā materiālu, ko plaši izmanto gan dizainā, gan mākslā. Runājam par spēju atklāt un saskatīt stikla apslēpto šarmu, vērtējam trauslo robežu starp stikla dizainu un stikla mākslu. Tostarp pievēršamies arī nozīmīgam notikumam stikla mākslas un dizaina pasaulē. Šajā rudenī jau astoto reizi notiek starptautiskais stikla mākslas festivāls “European Glass Festival”, kas šogad norisinās Polijā. Galvenajā festivāla izstādē, ko atklās 17. oktobrī, uzmanības centrā būs skatāma tieši Baltijas reģiona laikmetīgā stikla māksla. Pastāstīt par šo projektu un dalīties pieredzē par strādāšanu ar stiklu ikdienā raidījumā Kāpēc dizains? aicinājām stikla mākslinieces, dizaineres un gaidāmā “Eiropas stikla mākslas festivāla” kuratores Martu Ģibieti un Bārbalu Gulbi.

Līdz ar septembri raidieraksts "Piedzīvot lappuses" atgriežas ierastajā ritmā. Mums ir patronu sērijas vienu reizi mēnesī, un mums ir arī mēneša grāmatu pļāpas.Šajā sērijā ieskrienamies jaunajai lasīšanas sezonai, atskatāmies uz septembrī izlasīto, dalāmies ar rudens sākuma mīļākajām grāmatām un beidzot atkal izvēlamies mēneša grāmatu.Viss, kā jau ierasts, jūsu mīļākajā sastāvā. Pie mikrofoniem Zane (@mom.who.reads.a.lot), Sandra (@pielasit_sirdi) un Aija (@piedzivot).Tiekamies lappusēs.Sarunā minētie autori un grāmatas.*Valērija Perēna "Svaigs ūdens puķēm"*Inga Pizāne "Tas pats izmisums, tikai ar puķēm"*Lūsija Folija "Apartamenti Parīzē"*Hetera Morisa "Trīs māsas"*Serhijs Žadans "Internāts"*The Boy Who Was Raised as a Dog by Bruce D. Perry, Maia Szalavitz*What Happened to You by Bruce D. Perry, Oprah Winfrey*A River in Darkness by Masaji Ishikawa*Alekss Maiklīdess "Jaunava"*Dace Vīgante "Romantiķis"*Viktors Frankls "... tomēr teikt dzīvei jā. Psihologs pārdzīvo koncentrācijas nometni"*Madara Gruntmane "Aizmīlestība"*Inguna Bauere "Soļi rītausmā"*Tara Vestovera "Izglītotā"*Luīze Pastore "Raiņa ielas cirks"*Mīkaels Niemi "Kā nomedīt lāci"*Marija Parra "Vārtsargs un jūra"*Tommi Kinnunens "Stikla upe"*Klēra Norta "Un parādās Cerība" – OKTOBRA grāmata

Stāsta stikla māksliniece Anda Munkevica Vai zini, ka stikls ir materiāls, kuram jāparedz visi desmit vai simts un vairāk soļu uz priekšu, lai panāktu iedomāto rezultātu? Vai zini, ka visas formas, zīmējumi un liekumi, pat burti stikla skulptūrā vai cilnī ir jāraksta ačgārni? Tas nozīmē, ka daudzu gadu garumā strādājot ar šo materiālu, arī smadzenes sāk darboties reversā. Brīžam „pa labi” - ir „pa kreisi” un „ pozitīvs” - ir „negatīvs”, un grāmatu sāc lasīt no apakšas uz augšu, no aizmugures uz priekšu, un - nekas nav tieši tā, kā izskatās. Tāda ir iemiesotās, ieslēgtās, maģiskās gaismas - stikla skulptūras tēla radīšana. Jau izsenis cilvēku ir vilinājusi iespēja ieskatīties otrā pusē. Ieskatīties tur, kur prāts kā racionāla uztveres vienība vairs īsti nedarbojas. Pavērt durvis uz nezināmo - gan spoguļa atspulgā, gan caur dažādiem rituāliem ar stikla piramīdām un lodēm, gan alegoriju meklējumos kā „Stikla pērlīšu spēle”, „Alise brīnumzemē” vai Stikla kalns, kurā jāuzjāj Antiņam. Gaismas pils latvietim ir stipra metafora. Tiekšanās uz ideālismu, līdzsvaru, labā un skaistā modināšana. Tās ir drosmīgas, simboliskas un pārlaicīgas kultūras mantojuma un gadsimtu zināšanas, kas jāatmodina sevī. Priekšmets, kas apvīts ar maģiju, ir spogulis, kas ir tas pats stikls, tikai pārklāts ar plānu metāla kārtiņu. Ar to saistās ticējumi, teikas. Spogulī skatoties, mēs it kā redzam sevi - mūsu spogulis rāda dubultnieku. Spogulis ir katra otrā puse - cilvēka reverss. Tikai ar spoguļa plašu pieejamību cilvēks sevi sāka apzināties kā individuālu būtni. Atklājumi par spoguli un teleskopisko stikla objektīvu izgudrošana ienes jaunu ēru kosmosa noslēpumu pētīšanā. Fiziķi ir atraduši paņēmienu, kā ar gaismas stara palīdzību tuvināt objektus, kas ir simtiem kilometru attālumā, un līdz ar to - tālās un neizpētītās planētas kļūst daudz tuvākas. Konstrukcijas pamatā ir stingri noteiktā secībā izkārtota spoguļu sistēma, kas daudzkārt reižu palielina pievilkšanās stara jaudu. Kas vēl slēpjas otrpus atstarojošām spoguļu virsmām? Kā jau nereti gadās ar lietām, kuras cilvēki nevar līdz galam izprast, pastāv vairākas interpretācijas un ideālu meklējumi. Runā, ka aizgājusī dvēsele uz visiem laikiem var iestrēgt spoguļa koridorā starp divām pasaulēm un, ka spoguļa aizklāšana pasargā no paralēlo pasauļu nelabvēlīgās ietekmes. Austrumos tic, ka ar atstarojošās virsmas palīdzību savu māju var aizsargāt no ienaidniekiem. Tāpēc senāk milzīgus spoguļus novietoja aiz mājas loga, bet mazus lika kabatā kā sava veida amuletu. „Alise Brīnumzemē” ir stāsts par Aizspoguliju, kas ir cita realitāte, kurā iekļūt iespējams tikai caur spoguli, kas ir attēla simbols, tātad - apziņas simbols. Grāmatā tas atspoguļo pasaules daudzveidību, smadzeņu ilūzijas, soli nezināmajā - tur, kur robeža starp dzīvību un nāvi tiek dzēsta. Hermaņa Heses “Stikla pērlīšu spēle” ir visu estētisko mākslu un jebkuru zinātņu sintēze. Tajās var vilkt paralēles, savienojumus starp nesaistītām lietām, piemēram, starp mūziku un matemātiku vai ķīniešu arhitektūru. Simboliski spēle attiecas uz veidiem, kā cilvēki konstruē savas realitātes. Lai saprastu realitāti, ir jāizprot daudz un dažādas lietas, sfēras, jautājumi, un jāspēj tie sasaistīt cēloņos un sekās. Piemēram, katrs nākamais amats nav vis pakāpiens pretī brīvībai, bet gan jauna atkarība. Jo augstāks amats, jo lielāka atkarība. Jo lielāka amata vara, jo smagāka kalpība. Jo stiprāka personība, jo vairāk nosodāma patvaļa. Gļēvulis un nodevējs ir arī tas, kurš gara dzīves principus noliedz materiālu interešu vārdā. "Stikla pērlīšu spēle" ir dilemma starp gara un reālo pasauli, tikai abu pasauļu savienošana sniedz pilnvērtīgu dzīvi. Novēlu katram atrast savu stikla pērli, kurā spoguļoties un pievārēt savu stikla kalnu. Novēlu pavērt apziņu, paraudzīties uz pasauli caur citu skatu prizmu, no dažādiem skatu punktiem - ne tikai no ārēji redzamajiem, jo īpaši šodienas pasaules notikumu kontekstā. Tagad ir rīcības krustceles, kad saskaramies ar eksistenciāliem izaicinājumiem, un nekādi ārēji marķieri nepalīdz tajos orientēties.

Stāsta stikla māksliniece Anda Munkevica No vēstures: stikla izstrādājumus Latvijas teritorijā ražoja jau 17. gadsimtā Kurzemes hercogistē. Lielākā manufaktūra bija vietā, ko tagad sauc par Stikliem, Puzes pagastā. Tur ražoja stikla traukus, logu stiklus un spoguļus, ko eksportēja uz Eiropu. Apkārtējie meži un smilšu pieejamība bija tie priekšnosacījumi, kas attīstīja stikla ražošanu arī Latvijas teritorijā. Visas augstās temperatūras ražošanas vajadzībām tika nodrošinātas, dedzinot apkārtējos kokus. Rīgā viena no pirmajām ir 1884. gadā dibinātā stikla fabrika Iļģuciemā, kur ražoja lieliskus traukus, vēlāk krāsainus un ar dziļiem gravējumiem. Trīs gadus vēlāk tika izveidota arī Līvānu stikla rūpnīca, sākotnēji – Līvenhofas stikla fabrika, kur ražoja stikla pudeles, traukus, lampas, gaismekļus, arī gaismas plafonus vilcieniem, tramvajiem, dažādus medicīniskus un tehniskus stiklus. Tieši Līvānu stikla fabrika ir tā, kur ir izgatavoti speciāli, prizmveidīgi ciļņi, no tonēta zaļā stikla, kas ievietoti vertikāli visa Brīvības pieminekļa vertikālās būves garumā. Tie lauž un veido mūžīgo gaismas strēli virzienā uz augšu, un priecē mūs vēl šodien. 1927. gadā darbu sāka Grīziņkalna stikla rūpnīca, tās sākotnējais nosaukums „Fēnikss”. Te ražoja piena un alkoholisko dzērienu pudeles, vēlāk produkcijas sortiments paplašinājās, te sāla ražot glāzes, īpaši estētiski skaisti bija gaismas plafoni, radīti pagājušā gadsimta beigās. Pēc II Pasaules kara tika atjaunota un modernizēta Iļģuciema fabrika,tās nosaukums mainīts uz „Rīgas stikls”. 60. gados tika izveidota Rīgas stikla un spoguļu rūpnīca, kur ražoja dažāda veida spoguļus un eglīšu rotājumus. Lielākais stikla taras ražotājs bija ražošanas apvienība „Latvijas stikls”, kur ražoja arī stikla traukus, parfimērijas flakonus, abažūrus. Tā sāka darboties pagājušā gs. 70. gados un atšķīrās no citām fabrikām ar to, ka gandrīz visu produkciju ražoja ar automatizētas mehānikas palīdzību. Pagājušajā gadsimtā milzīgu daļu uzņēmumiem nepieciešamo izejmateriālu ieveda no citām Padomju Savienības republikām, uz kurām arī eksportēja lielāko daļu no saražotā. Un, protams, krāšņu darbības nodrošināšanai vairs netika izmantota koksne. Taču šo energoresursu cenu, kā arī globalizācijas – lēto Ķīnas izstrādājumu konkurences dēļ – viena aiz otras stikla ražotnes bankrotēja un tika aizvērtas. Līdz ar fabriku aizvēršanos, diemžēl, arī tiek pazaudētas amatnieciskās prakses. Šobrīd par vareno Līvānu stikla rūpnīcu liecina Līvānu stikla un amatniecības centrā 2013.gadā izvietotā vēsturiskā Līvānu stikla muzeja ekspozīcija. Tur arī iekārtota neliela stikla pūšanas darbnīca, kur apmeklētājs var vērot senās stikla pūšanas tradīcijas. Te ir iespēja ielūkoties, kā stikla pūtēju rokās top stikla izstrādājumi, uzzināt stikla izstrādes tehnoloģijas noslēpumus. Šobrīd Latvijā ir vairāki ar stikla dizainu saistīti uzņēmumi, kas ražo mākslinieciski augstvērtīgus stikla produktus, bet – nelielā apjomā.

Í sumar munum við endurflytja 5 þætti um kínverska tónlist sem Arnþór Helgason gerði fyrir Ríkisútvarpið fyrir um 20 árum síðan. Við fengum góðfúslegt leyfi Arnþórs og Ríkisútvarpsins til að endurflytja þessa þætti og þökkum við kærlega fyrir það. Þáttastjórnenda þarf vart að kynna fyrir þeim sem þekkja eitthvað til Kína. Arnþór Helgason varð snemma hugfanginn af kínverskri tónlist og án efa má fullyrða að hann sé sá Íslendingur sem þekkir best til tónlistar þar austur frá.

Gleznotājs Kaspars Zariņš uz sarunu aicinājis mākslinieces-tēlnieces Olgu Šilovu un Brigitu Zelču- Aispuri, kuru tēlniecības objekti ar sievišķīgu enerģiju rotā Rīgu. Tiek runāts par mākslu, kas iezīmē citu skatu uz dzīvi un garīguma materializāciju, par bezgalīgu rakursu daudzumu skulptūrās un mijiedarbību ar skatītāju. Raidījumā izskan arī mākslinieču atšķirīgie uzskati Uzvaras pieminekļa kontekstā. Brigita Zelča-Aispure (1986) ir tēlniece, kuras poētikā savijas dabas un kultūras sasniegumi un kļūmes, atsevišķu parādību apoloģija un to daudzpusības izcēlums. Ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla nodaļā (2010) un maģistra grādu vizuālajā komunikācijā (2012). Zināma ar savām lielformāta publiskajām skulptūrām – “Villendorfas Venera 21. gs.” (2010) pie Latvijas Mākslas akadēmijas galvenās ieejas, “Klusā daba” (2014, kopā ar Sandi Aispuru) Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā, “Mala” (2015) Viesturdārzā, u.c.  Olga Šilova (1966)  piesaista ar savu cilvēciskumu un vienkāršību, smalku nu jūtīgu virsmu, kas līdzinās elpojošai ādai, jo ievērojama daļa enerģijas veidošanas vai kalšanas procesā tiek atdota virsmas apstrādei. Varbūt tieši tāpēc, viņas darbi prasās vidē - ārtelpā, interjerā, lai to klātbūtne piešķirtu telpai gan emocionālo siltumu, gan sava veida stāju, kļūstot par telpas kamertoni. Beigusi Latvijas mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu (Humanitāro zinātņu maģistra grāds vizuāli plastiskajā mākslā, 1991).Apgūta Daugavpils Universitātes profesionālās pilnveides programma Inovācijas augstākās izglītības sistēmā(2003). "Rīgas torņu skaitītājs " (2006/2007) no Swedbank mūsdienu mākslas kolekcijas ir atpazīstamākā Olgas Šilovas skulptūra Rīgas pilsēttelpā. Jaunākie O.Šilovas darbi publiskajā telpā: vides objekts Stāvēju dziedāju augstajā kalnā, Mellužu parks ( 2021), piemiņas bareljefs  Brāļi Imants un Gido Kokari,  Mežaparka estrādes Dziesmu un Deju svētku ekspozīcijas telpa ( 2021), vides objekts Aspazija kāpās, Dubulti ( 2020), pilsētvides skulptūra Šūpoles, Rīga ( 2020) u.c.

Stāsta dārznieks Aivars Lukevics Vai zini, kas ir pteridomānija? Tā ir aizraušanās ar papardēm Viktorijas laikmetā Anglijā! Akmeņogļu gabalus kā gliemežvākus varēja salasīt jūras krastā, kur viļņi bija atseguši Anglijas krastu iežus. Kurināja, un no cepļiem un pavardiem izvējoja ogļu degšanas sīvo slimo gaisu – Miasmu. Kad Džeims Vats 1769. gadā izgudroja universālo tvaika dzinēju, nu varēja nebeidzami izsūknēt ūdeni no ogļu raktuvēm, piekļūt ogļu slāņiem arvien dziļāk un dziļāk, bet ogles ļāva cilvēku smagākos darbus pārcelt uz tvaika mašīnu pleciem. Akmeņogles kļuva apbrīnotas un cildinātas, kā sveicieni no sena laikmeta paparžu mežiem – kā Ēdenes dārzs, kas izgaist, sadedzinot akmeņogles gabaliņu. Ogles ir senas papardes - dārzeņi, kas īsti nav dārzeņi. Noslēpumainās papardes, kam nav ne ziedu, ne sēklu; augi, kurus pētniekiem līdz šim nebija izdevies pavairot, bet nu ar ogļu dzinēju tvaikoņiem tika vesti no Britu impērijas jaunajām zemēm. Vienlaikus, aizvien plašāks kļuva ļaužu loks, kuri varēja  nodoties dabas pētīšanai un dārzkopībai savu pilsētas māju skaistuma pagalmos. Taču apbrīnotie augi pilsētās cieta no ogļu un petrolejas lampu kvēpiem. Kad ārsts Nataniels Vards tauriņu kolekcijas kūniņas centās pasargāt aizlīmētā stikla pudelē, viņš drīz atklāja, ka vienā paraugā uz mitrās kūniņas noslēgtajā pudelē ir izaugusi maza papardīte. Viņš vēroja, kā no dīgsta izelpotā mitruma pudele noraso, tad mitrums notek, un paparde no jauna to uzņem. Vards izmēģināja kā dažādas papardes aug lielākos stikla traukos, un drīz jaunais audzēšanas veids bija katrā paparžu aprakstu izdevumā. Agrākās caurumotās dēļu kastes augu transportēšanai kuģos nu tika izoderētas ar stikla loksnēm, un nosauktas par Varda lādēm. Viktorijas laika Anglijā bija pārliecība, ka dabas likumību izzināšana vedīs augšup pie Lielā Dabas Dieva. Paparžu izpētes grāmatas izdeva garīdznieki un Kristīgo zināšanu biedrības. Ilustrētu paparžu katalogu izdošana kļuva par sieviešu aizraušanos, atbildībā pret svarīgāko, ar ko jāiepazīstina citas sievietes. Avīžraksti mudināja doties vākt papardes vismaz dažas stundas nedēļā, uzsverot dabas pastaigu morāles stiprināšanas nozīmi. Skārda kastītēs tirgoja paparžu rokamo lāpstiņu komplektus ar pamācībām, kā papardes nebojātas izrakt, vai izvilkt no akmeņu spraugām. Kaislībām turējās līdzi izdevniecības – tās veidoja albumus ar biežāk sastopamo paparžu nosaukumiem un paraugiem, bet atvēruma apakšpusē atstāja vietu atmiņu piierakstiem par paparžu meklēšanā lieliski pavadīto dienu kopā ar labākajiem draugiem. Drīz varēja iegādāties arī dāvināmus herbārijus  tiem, kuri dabā nedevās nekad. Jauno dzelzceļa līniju attālās stacijās paparžu medniekus sagaidīja lauku bērni, nopelnot kabatas naudu par ceļa rādīšanu līdz populārākajām paparžu vietām, un rūpīgi slēpjot neparastāko paparžu atradnes. Jūsmojošie ceļotāji mēdza papardes nest pilniem groziem, kaut arī mājupceļā lielākā daļa kļuva par siena klēpi. Uzplauka paparžu pasūtīšanas pakalpojumi kā no dabas, tā arī no aizvien jaunām audzētavām paparžu novados. Vienlaikus - varas iestādes steidza rakstīt jaunus likumus, sargājot paparžu vietas no neprātīgas postīšanas. Papardes bija jebkurā dzīves jomā. Smalki un detalizēti paparžu silueti rotāja jaunu namu fasādes, papardes bija uz trauku servīzēm, uz mēbelēm, matu lentām, pat  zobu birstēm. Populāri kļuva arī “spoku pušķi” stikla kupolos no paparžu lapu izbalinātiem dzīslu skeletiem. Paparžu audzētavu katalogos stādu ilustrācijas mijās ar vinješu ieskautiem daudzveidīgiem Varda  lādes paraugiem, nostiprinot priekšstatu, ka papardes un Varda lādes pastāv nešķirami kopā. Stikla kupoli un Varda augu lādes istabās kļuva par izsmalcinātu formu ‘kristāla pilīm' uz grezni kaltām kājām un porcelāna pamatnēm. Augus apsildīja petrolejas lampas vai karsta ūdens skārda spilveni. Novietoti viesistabās vai slimnieku palātās, augi parasti nonāca sieviešu rūpju lokā. 20. gadsimta sākumā dārzkopības mode pārcēlās uz atvērtām lodžijām ar svaigu gaisu un papardes kļuva par daļu no jaunas aizraušanās ar japāņu sūnu dārziem. Bet pirmā Pasaules kara laikā bija zudušas paparžu audzēšanas prasmes , arī paši dārznieki. Paparžu mājas palika novārtā, pamazām tās izzuda, un interese par papardēm bija niecīga līdz pat 20. gadsimta vidum. Bet gadsimta beigās angļu dārzus pārņēma jauns  kokveida eksotisko paparžu stādīšanas vilnis, atjaunojās interese par vietējo paparžu audzēšanu un Varda lādēm modernajos interjeros.  

Stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece Kristiāna Ābele 1901. un 1902. gadā Vilhelma Purvīša gleznas intensīvi ceļoja gan pa lielizstādēm Vācijā, Austrijā un Francijā, gan personālizstāžu turnejā Vācijā, autoram izpelnoties gan vairākas tautiešu un novadnieku lepnumam glaimojošas lielizstāžu medaļas, gan – jo svarīgāk – atzinīgus kritiķu vērtējumus, kuros īpaši cildināta viņa meistarība sniega gleznošanā. Divi no visvairāk atzinības guvušajiem darbiem – “Ziemeļu nakts” un “Marta vakars” – atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā. Jau 1899. gada decembrī kolēģis Frīdrihs Morics Rīgas Mākslas biedrības salona eksponātu iespaidā pauda pārliecību, ka Purvītis pieder pie Krievijas labākajiem “sniega gleznotājiem”, un paredzēja, ka arī ārzemēs reti kurš spēj viņam līdzināties. Vācijas un Austrijas preses atsauksmes 1901. un 1902. gadā liecina, ka šis viedoklis tolaik nebija lokālpatriotisks pārspīlējums. Purvīša izcilību šajā nozarē daudzināja ne tikai Berlīnes baltietis Jūliuss Nordens, īstajā uzvārdā Haselblats, kas viņa gleznas pieskaitīja pie labākajiem  ziemeļu ziemas attēlojumiem, kādi jelkad redzēti. Ludvigs Pīčs Berlīnē atzīmēja, ka sniegs gan gaismā, gan ēnā ir gleznots tik patiesos toņos, kas neatpaliek no norvēģa Frica Teulova sasniegumiem. Frics fon Ostīni Minhenē norādīja, ka abas rīdzinieka Purvīša ziemas ainavas pieder pie “izcilākajiem dabasskatiem visā Stikla pilī”. XII Vīnes Secesijas izstādes apskatā laikrakstā Wiener Zeitung Purvītis bija nodēvēts par “krievu Fjestadu” un viņa darbi aplūkoti starptautiskā Ziemeļeiropas kopainas pietuvinājumā: “Zviedru, krievu un somu ledus un sniega ainavisti – Fjestads, Purvītis, Gallens – kā īsti glezniecības dzejnieki iegremdējas visās savas ziemeļu dzimtenes noskaņās un ar dziļu izjūtu atveido tās sniegoto, mēnessgaismas apspīdēto ziemas nakšu lielo, klusējošo mieru.” Vēstulē no Berlīnes žurnālā Kunstchronik par Purvīti rakstīja, ka savā jomā – sniega glezniecībā – viņam gandrīz nav konkurentu: “Viņš vienlīdz meistarīgi glezno savas dzimtenes balto ziemas ietērpu visās stadijās: kā plānu, gaišu rudens uzklātu lakatu, kā biezu, pūkainu un mīkstu vilnas segu, kas metra biezumā guļ pār zemi, un kā jaunavīgās marta zemes vieglo līgavas kleitiņu, pirms saulainais pavasaris šo kautrīgo segacīti ir apņēmīgi ieslēdzis savās skavās.”

Ik dienas stikls ir ap mums – logi, detaļas interjerā, starpsienas, arī griesti un grīdas, ūdens glāze vai skaists dekoratīvs interjera priekšmets. Dzidrs, ar faktūru, krāsains un dažādu formu. Lielu izmēru mākslas darbi vidē un ēkām un nelielas formas darbi. Pie tā ik dienu strādā Anda Munkevica pašas dibinātā uzņēmumā "AM studio", bet stikls viņas un viņas komandas rokās pārtop arī mākslas darbos. Lai gan jaunu mērķu noteikšanai dzīvē nav nepieciešama tieši gadu mija, izstāde "Pārmijas" Dekoratīvās mākslas un muzejā ir atklāta gada sākumā, un tajā var saklausīt dažādas noskaņas. Izstādes scenogrāfijā nozīmīga loma ir gaismai, attēlam, un, lai gan stiklam, kā minēja Anda, ir jāklusē, arī skaņai. Pie tās un projekcijām strādājis režisors un producents Artūrs Hnikins. Māksliniece un dizainere savas domas stiklā iekausējusi arī Zolitūdes traģēdijas piemineklī un Barikāžu laikam veltītā vitrāžā Doma baznīcas Marijas kapelas logos. Projektā mans doms arī man bija iespēja vērot kā Andas veiktie Latvijas dižkoku atspiedumi pārtapa vitrāžas faktūrās, gan kā krāsnīs dzima vitrāžas daļas ar trīs zvaigznēm. Veidot pašai savu studiju bija Andas izvēle pēc Latvijas mākslas akadēmijas beigšanas. Andas Munkevicas darbi ir astoņu muzeju publiskās kolekcijās visā pasaulē, vairāki no kuriem ir stikla muzeji, kā Japānā, ASV, Beļģijā un Vācijā. Šajā reizē līdz 3.aprīlim mums ir iespēja skatīt viņas pausto vēlmi atklāt stikla iekšējo struktūru kā attiecības starp cilvēkiem. Raidījumā, izstādei Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja telpās vēl topot, saruna ar Andu Munkevicu un Dekoratīvās mākslas un muzeja vadītāju Inesi Baranovsku.

Kādas stikla īpašības māksliniece izmanto savos darbos, kā top vērienīgas telpiskās instalācijas un kas raksturīgs darbiem, kurus redzēsim izstādē, Kultūras rondo iztaujā stikla mākslinieci Andu Munkevicu, kuras  personālizstāde “Pārmijas” no 15. janvāra būs apskatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. "Caur šo materiālu, ar kuru strādāju, aicinu mazliet pārdomāt. Tāpēc ir nosaukums "Pārmijas", jo manā latviskā filozofiskā sajūtā tas ir virziens, kustība un šajā kustībā jāizvēlas. Tās ir kā vērtību pārmijas," skaidro māksliniece Anda Munkevica. Mākslinieces monumentālie darbi ir pat vairākus simtus kilogramus smagi.  "Bet tas ir materiāls, kas nekad nepiedod kļūdas, pārāk ciets, trausls, smags, arī elitārs un dārgs apstrādē. Šis nav materiāls, kurā var strādāt viens, ir nepieciešama komanda, atzīst Anda Munkevica. "Darbi, kas ir līdz 30 kg, es viņus saucu par auskariņiem, varu pacelt pati. Man nav vajadzīga komanda." Viena skulptūra var paņemt trīs mēnešus. "Sauc jau mani par traku, kam tev tas vajadzīgs, kurš to novērtēs. Tā ir, es to saprotu, bet tu nevari savādāk, tas ir kā dziedātājam vajag dziedāt un trompetistam jāspēlē trompete, un futbolistam bumba," uzskata Anda Munkevica. Anda Munkevica ir vadošā stikla māksliniece Latvijā, kura ar šo mediju strādā jau vairāk nekā trīsdesmit gadus. Alegoriskos un simboliskos tēlos viņa iemieso eksistenciālas pārdomas un risina ētiskas dilemmas. Autores vērienīgajām telpiskajām instalācijām un izvērstajiem darbu cikliem raksturīgs filozofisks apcerīgums. Māksliniece brīvi pārvalda plašu stikla tehnoloģiskās apstrādes spektru. Stikls tiek tonēts, kausēts, liekts, būvēts, griezts, plēsts, pulēts, gravēts un apstrādāts vēl daudzos citos veidos, ietiecoties autortehnikas laukā. Ar apbrīnojamu meistarību Anda Munkevica izmanto materiāla plastiskās un vizuālās īpašības, komponē krāsas un gaismas saspēli, radot savdabīgu, stiklam vien piemītošu jutekliskumu. Tēlnieks Gļebs Panteļejevs uzskata, ka “viņas skulptūrās spilgti atklājas tēlnieciski būtiskais”. Andas Munkevicas personālizstādē “Pārmijas” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāmas pēdējos piecos gados tapušās kompozīcijas. Lielāko daļu darbu māksliniece radījusi tieši šai izstādei. Projekta tematiskais vadmotīvs ir pārejas brīdis, krustceles. Tās ir laika krustceles un rīcības krustceles, kad saskaries ar eksistenciāliem izaicinājumiem un nekādi ārēji marķieri nepalīdz tajos orientēties – nākas ieskatīties sevī, uzdot jautājumus savai sirdsapziņai, izdarīt izvēles un atrast gaismu tālākam ceļam. “Pārmiju” tēmu izstādē izspēlē divas galvenās kompozīcijas. Tās ir instalācija “Identitātes taka” un kopa “Laika varā”, kas sastāv no trim cikliem: “Melnie zirgi”, “Baltie zirgi” un “Zilie zirgi”. T.s. Zirgu ciklā tiek pretnostatīts miers, samierināšana, erotika un līdzsvarojošs maigums iepretim radošajam, urdošajam garam, spēkam un iznīcībai. Tās ir alegoriskas kompozīcijas, kuras iemieso pilnu dzīves gājumu ar tā stabilajiem un kontrastējošajiem punktiem – dzīves kardiogrammu. Savukārt “Identitātes taka” ir kā šķīstītava – tā rituāli izved cauri likteņa triecienu pieredzei, kas sākotnēji pazemo, bet tad, soli pa solim, rosina atdzimt un pacelties pāri. Savukārt “Sabiedrība”, “Sīzifi”, “Novērotāji” un citi darbi paplašina izstādes tēmu, ļaujot to sajūgt ar konkrētu sociālās realitātes dimensiju vai arī mudina interpretēt izstādē redzamo pārlaicīgās kategorijās.

Stāsta muzeja "Rīgas Jūgendstila centrs" direktore Agrita Tipāne Kopš pirmās eglītes rotāšanas pagājuši jau četri gadu simteņi. Pirmie rotājumi bija saistīti ar reliģisku simboliku. Viens no šādiem simboliem bija ābols, kas simbolizēja augli no paradīzes dārza. Eglīte uz Ziemassvētkiem tika rotāta ar sarkaniem āboliem. Bet kā  āboli pārtapa par stikla bumbām? Ir saglabājusies leģenda par to, ka Tīringā, kur atradās daudz mazu stikla pūšamās darbnīcu, 1848. gadā bija ļoti slikta ābolu raža. Visi āboli uz Ziemassvētkiem jau bija apēsti, un stikla pūtēji nolēma, ka izgatavos stikla bumbas, kas aizstās īstos ābolus... Un tad šie pilsētiņas stikla pūtēji nolēma – ja nav īsto ābolu, var taču no stikla izpūst sarkanas stikla bumbas, kas simbolizē ābolus!  Un negaidīti visas izgatavotās stikla bumbas tika izpirktas ļoti ātrā laikā, un no šī brīža stikla rotājums kļuva par vienu no raksturīgākajiem eglītes rotājumiem. Sākotnēji tās bija sarkanā stikla bumbas, bet, pakāpeniski attīstoties stikla liešanas iemaņām, sāka veidot arī dažnedažādas figūras. Būtībā stikla rotājumi lielā mērā sekoja visiem svarīgākajiem notikumiem, kas notika pasaulē vai arī kādas konkrētas valsts dzīvē. Bijusi pat vesela stikla rotājumu mode. Cilvēki, kas šos rotājumus krāj, veido veselas kolekcijas, kur šīs aktualitātes tiek attēlotas. Pakāpeniski āboli tika papildināti ar dažādiem augļiem, sāka veidot eksotisku augļu rotājumus – zemenes un avenes, kas nebija Ziemassvētku laikā pieejamas. Sāka attīstīties arī kristīgā tēma – katrā egles galā jau no vissenākajiem laikiem bija noteikti jāsprauž Betlēmes zvaigzne ar eņģeli. Pārsvarā tā bija zīmēta, gatavota no papīra, bet tagad, kad attīstījās stikla liešanas tradīcijas, šīs zvaigznes jau sāka veidot stiklā un atkal sāka veidoties kolekcijas ar eņģeļiem, ar Kristus atveidu, ar Dievmātes atveidu un, protams, Svēto Nikolaju. Savukārt saistībā ar tehnikas attīstību 20. gadsimta sākumā, kad rodas pirmie vilcieni un pirmās automašīnas, šādas figūriņas sāk stiklā liet arī eglīšu rotāšanas vajadzībām. 20. gadsimts ienesa ļoti daudzas korekcijas, un eglīšu mantiņu fabrikas bijušas gandrīz katrā valstī, katrā pilsētā, tai skaitā arī Rīgā. 60. gados cilvēce atklāj kosmosu, un parādās arī kosmonautu figūriņas. Vēl daudzi Latvijā no savas bērnības atcerēsies raķetes – ar tādām figūriņām tika rotātas egles. Stikla figūriņas sekoja līdzi laikmetam! Mūsdienās Eiropā saglabājies maz šādu fabriku, kur tiek ražoti eglīšu rotājumi, bet joprojām tomēr ir, un Ziemassvētku tirdziņos daudzās Eiropas pilsētās mēs joprojām varam tās iegādāties un veidot savas kolekcijas. 20. gadsimta beigas nāk ar plastmasas uzvaru, un arī šādi rotājumi mums ir ļoti labi pazīstami – ar tiem mēs tikpat labi kā ar stikla mantiņām varam rotāt savas Ziemassvētku eglītes.

Stikla úr Sjóvá spjalli við Guðmund Sigurðsson, prófessor við lagadeild Háskólans í Reykjavík, þar sem rætt er um kostnað ökutækjatrygginga. 

Es vēlētos, lai šajā aprakstā es varētu sarakstīt kādus maģiskus vārdus, kas liktu jums piespiest podziņu 'play' un noklausīties šo sarunu. Ticiet man, saruna ar Sandu Dejus jums atgādinās to, cik lasīšana var būt skaista. Pieņemu gan, ka raidieraksta pastāvīgie klausītāji to zina tāpat, tāpēc aizsūtiet šo sarunu paklausīties arī tiem, kas grāmatu burvību mazliet piemirsuši.Sarunā ar Sandu Dejus ir viss - aizkustinājums, humors un daudz grāmatu, protams. Daudz klasikas, daudz Bariko, daudz emociju un daudz prieka, tāda, ko var gūt tikai lasot. Seko Sandai Instagram https://www.instagram.com/sandadejus/Seko raidierakstam "Piedzīvot lappuses" Instagram https://www.instagram.com/piedzivot/Kļūsti par raidieraksta atbalstītāju https://www.patreon.com/PiedzivotSarunā minētie autori un grāmatas.*Anšlavs Eglītis "Pēdējais mohikānis", "Līgavu mednieki", "Homo Novus", "Pansija pilī", "Saimnieks", "Ģīmetne" (ZGS)*Margareta Mičela "Vējiem līdzi"*Nora Ikstena "Mātes piens"*Andra Manfelde "Vilcēni"*Andris Zeibots "Krauklis"*Melānija Vanaga "Veļupes krastā"*Mihails Bulgakovs "Teātra romāns", "Meistars un Margarita", "Liktenīgās olas"*Džons Grejs "Vīrieši ir no Marsa, sievietes - no Veneras"*Alesandro Bariko "Jaunā līgava", "Zīds", "Stikla pils", "Misters Gvins", "Tūkstoš deviņsimt"*Horhe Luiss Borhess "Smilšu grāmata"*Iļja Ilfs, Jevgēņijs Petrovs "Zelta teļš", ''Divpadsmit krēsli"*"Mīlu Tevi". Gleznotāja Jāņa Pauļuka vēstules māksliniecei Felicitai Pauļukai*Inta Blūma "Latvietes karma. Sievišķā enerģija tuvplānā"*Mišela Marlī "Koko. Mīlestības smarža"*Vizma Belševica*Džeroms K. Džeroms "Trīs vīri laivā"*Regīna Ezera*Erihs Marija Remarks*Kurts Vonnegūts "Cilvēks bez balss", "Kaķa šūpulis", "mehāniskās klavieres"*D. H. Lorenss "Lēdijas Čaterlejas mīļākais"*Imants Ziedonis "Epifānijas"*Ojārs Vācietis*Džodžo Moja "Zvaigžņu dāvātāja"*Zane Zusta "Tarakāni manā galvā"*Klāvs Elsbergs*Jānis Elsbergs

Ja esi izlēmis ko ziedot, tad ziedo atbildīgi, jo lietas, kas maina īpašnieku un pārceļo, nav atkritums. Kā uzlabot ziedošanas kultūru Latvijā un ar kādām problēmām saskaras labdarības organizācijas, kuras vāc ziedojumus, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. "Regulāri 15% no saziedotā ir lietas, kas nonāk atkritumos," atklāj biedrības "Labdarības lapa" pārstāve Līna Lubova, runājot par ziedošanas kultūru. Protams, cilvēki ziedo arī labas lietas, bet tas, ka ir arī daudz neizmantojamu lietu, kas rada papildus darbu, izdevumus un problēmas. "Cilvēkiem nereti ir sajūta, ka labdarībai var atdot visu, kas pašam nav vajadzīgs, bet arī tas, kas arī nav izmantojams. To, ko pašam neceļas roka izmest konteinerā, viņš ieliek maisiņā, varbūt pat piecos dažādos maisiņos, kas arī rada papildus atkritumus un atnes mums uz noliktavu. Tas tiešām kļūst par apgrūtinājumu," stāsta Lība Lubova. Viņa atzīst, ka nederīgo mantu noliktavā sakrājies daudz. Viņa kā piemēru min sadzīves tehniku, kas nedarbojas, kas vienkārši nolikta pie durvīm. Tāpat tā var būt dēļu čupiņa ar skrūvēm un nav zināms, kāda gulta tā ir. Tāpat regulāri biedrība saņem apavus bez zolēm. Lai arī "Labdarības lapas" darbinieces aicina cilvēkus pārdomāt, ko ziedot, bieži tad nākas saņemt komentāros pārmetumus. "Cilvēkiem, kam neklājas viegli, tā nav viegli lūgt palīdzību, tad saņemt lietas, kas nav lietojamas, nav ētiski," noradā Līva Lubova. Labdarības veikala "Pūne" Ķegumā īpašniece Aiga Zeltiņa vērtē, ka Ķegumā situācija ir labāka, lai arī veikals saņem nederīgas lietas. Viņa vērtē, ka Rīgā daudz lielāka anonimitāte ziedotājiem, lielāka aprite, līdz ar to lielāka iespēja atnest maisu ar sapelējušām lietām. Bet reģionā ziedojot, cilvēki, iespējams, vairāk domā, ka tas ir savējiem.  Otrs iemesls, kāpēc šobrīd ziedotās lietas ir kvalitatīvākas, cilvēki kļūst izglītotāki ziedošanas jautājumos un saprot labdarības organizāciju principus. Arī viņa atgādina, ka labdarības veikals pieņem labas, tīras, nesaplēstas mantas, kuras var tūlīt lietot. ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis iepazīstina ar akciju “Ottreiz modē” - septembrī  ZAAO darbības reģionā eko laukumos notiks lietošanai vēl derīgu apavu, apģērbu un tekstila vākšanas akcija. Vides pakalpojumu uzņēmuma “Clean R” valdes loceklis Guntars Levics apliecina, ka atkritumu ar katru gadu kļūst vairāk, tāpēc arvien aktuālāks ir jautājums par atkritumu šķirošanu. Stikla un iepakojuma šķirošana ir jau saprotama un pieņemta, jaunāka ir bioloģisko atkritumu, kā arī tekstila šķirošana, lai varētu veikt pārstrādi. Kā problēmu Guntars Levics min, ka bieži cilvēki gan nezināšanas dēļ, gan arī ļaunprātīgi met šķiroto atkritumu konteineros nepiemērotas lietas, lai vienkārši atbrīvotos no nevajadzīgām lietām.

"Smiļģis". "Degunradži". "Piekrišana". Ar vērienīgiem iestudējumiem, kas bija sagatavoti un savas pirmizrādes piedzīvoja bez skatītājiem, kā arī jaunu zāli un pārveidotu lielo zāli sezonu piesaka Dailes teātris. Kultūras rondo studijā režisors un Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs un un viens no smiļģiem – aktieris Toms Veličko. Dailes teātrī tagad ir arī "Stikla zāle". Viesturs Kairišs atklāj, ka tā bija nepieciešama, jo divus gadus teātrī mājos ar Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Teātra arhitekts Reinis Liepiņš ir paredzējis šo stikla sienu un skatītāji varēs arī redzēt, kā orķestris strādā. Pagaidām tur notiek Mazās zāles izrādes, jo, veicot Mazās zāles pārbūvi, teātrī top Jaunā zāle. Tas prasīs vēl kādu gadu? Protams, teātris vēlētos veidot iestudējumu kopā ar LNSO, ja reiz teātrī dzīvos arī orķestris. Veiktas izmaiņas arī teātra Lielajā zālē. Piemēram, jaunā skaņu sistēma ļauj sekot aktierim, uzlabota arī gaismu sistēma. "Es joprojām nesaprotu gadsimtu vaimanas par slikto zāli," komentē Viesturs Kairišs. "Te var tā realizēt idejas!" Skatītāji ir atgriezušies teātrī un nav tikai tā, ka skatītājiem ir vajadzīgs teātris, arī aktieriem ir vajadzīgi skatītāji un ne tikai kā patērētāji. Toms Veličko atklāj, ka viņš pēdējā laikā ir piedalījies izrādēs, kur tieši aktieri aplaudē skatītājiem pateicībā, ka viņi ir atgriezušies teātrī. "Tajā brīdī, kad skatītājs ierodas, pati izrāde nostājas savās vietās, maina ritmu, tempu, sajūtu lielumu. Aktieri spēlē ar citu atdevi. Tas ir neaprakstāmi. Sajūtas ir grūti izteikt, vienkārši - milzīgs paldies, ka beidzot tā ir," gandarīts aktieris.  

"Stikla upe" ir trīs dienu un trīs marginālu cilvēku romāns, kura darbība notiek pagājušā gadsimta 40. un 50. gados kādas stikla fabrikas ēnā. Autors ir somu rakstnieks Tommi Kinnunens, kuru pazīstam no romāna "Četru ceļu krustojums". "Stikla upe", iespējams, radīs melnbalta foto sajūtu, kāda rodas, šķirstot vecu albumu. No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga. Izdevusi "Zvaigzne ABC". Raidījumu atbalsta:

Zemes atmosfēru veido skābeklis, slāpeklis un citas gāzes. Ogļskābā gāze, metāns, ūdens tvaiki darbojas līdzīgi kā siltumnīcas stikls - tās laiž cauri saules starojumu un aiztur no Zemes virsmas atstaroto siltumu.   Ņemot vērā iedarbības efektu, šīs gāzes sauc par siltumnīcefekta gāzēm. CO2 (oglekļa dioksīds) veido lielāko daļu no tām un ir primārais globālas sasilšanas un klimata pārmaiņu cēlonis. Tāpēc globāli valda vienprātība, ka oglekļa izmeši ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk un krasāk. Šoreiz Tērējam Gudri podkāstā runājam ar viesiem, kas atgādinās 6.klases dabas mācības saturu un izskaidros arī citas lietas, lai mēs saprastu, kas ar oglekli notiek dabā un kāpēc CO2 no nozīmīga spēlētāja dabas procesos kļūst par arvien nozīmīgāku arī ekonomiskajos un sadzīves lēmumos. Sarunā piedalās: Jānis Brizga - Dr.geogr., biedrības Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs, emisiju mērīšanas rīka NotHot līdzautors Kristaps Kovaļevskis, KPMG Baltics vecākais konsultants      

Aktuālas sociālas un politiskas tēmas piedāvās starptautiskā mākslas izstāde „Stikla balss. Sadarbība”. 12 stikla mākslinieki radījuši kopīgu izstādi, kurā svarīgs bijis process un sadarbība ar visdažādāko jomu pārstāvjiem. Izstāde sagatavota mākslas muzejā „Rīgas Birža” un tiks atvērta publikai, kolīdz tas būs iespējams. „Tā ir vesela kustība,” – tā par starptautisku mākslinieku sadarbību, kura šoreiz atspoguļojas izstādē, kas ir iekārtota Rīgas Biržas Lielajā izstāžu zālē, uzsver projekta vadītāja, mākslas muzeja Rīgas Birža izstāžu kuratore Vita Birzaka. Atklājot arī to, kā Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas profesore Inguna Audere un menedžmenta pārstāve Ieva Zemīte pirms diviem gadiem piedāvājušas muzejam šo projektu. Kā izvēlēti māksliniekus līdzdalībai izstādē, atklāj viena no izstādes kuratorēm Inguna Audere. Otrs izstādes kurators ir ASV mākslinieks Maikls Rodžers no Ročesteras Tehnoloģiju institūta, kopā ar viņu aplūkojam Ingunas Auderes un Maikla Rodžera kopdarbu „Saruna”. Maikls Rodžers atzīst, ka ir laimīgs būt šeit un iegūt speciālu atļauju kā kuratoram, veidojot izstādi Rīgas Biržā. Viņš būs šeit līdz izstādes beigām, kas gan vēl nav īsti skaidrs. Maikls ir daudzus gadus strādājis Japānā. Viņš stāsta, ka pirmais darbs kā universitātes pasniedzējam bijis Japānā, kur pavadījis 11 gadus. Un kopš tā laika viņš zina mākslinieku Džinu Hongo, kura stikla darbi ir redzami šajā izstādē. Tā ir sadarbība, jo šajā instalācijā iesaistīti dažādi mākslas žanri – performanču māksla, dziedāšana, koris, pat filozofiskas un zinātniskas idejas. Un tas ir savā ziņā unikāli, piebilst kurators. Starptautiskā mākslas izstāde „Stikla balss. Sadarbība” ir iekārtota un gaida skatītājus. Un tā būs skatāma mākslas muzejā „Rīgas Birža”.  

Kultūras Rondo turpina jautāt, kā jūtas un ko dara radoši cilvēki jaunā gada pirmajā mēnesī. Šoreiz zvans uz Somiju tulkotājai Maimai Grīnbergai. "Janvāris ir sācies drusku nervozi, man jau sen vajadzēja nodot aktuālo tulkojumu un te parādās Covid ietekme manā dzīvē," atklāj Maima Grīnberga, piebilstot, ka vienmēr viss atkarīgs no konteksta. "Es nevaru aizbraukt uz Latviju un izdarīt dažas lietas, lai varētu veiksmīgi savu tulkojumu pabeigt. Līdz ar to esmu atkarīga no citiem cilvēkiem, viņu laipnības un tas mazliet nervozē." Runa ir par somu autora Tommi Kinnunena romānu "Stikla upe". Tulkotāja atklāj, ka vajadzētu aiziet uz Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, kur izstāde par Iļģuciema stiklu. Bet to nevar izdarīt. Protams, var lūgt citu palīdzību, bet viņa atzīst, ka patīk pašai visu izdarīt - pasēdēt arhīvā vai aiziet uz muzeju. Maima Grīnberga šobrīd atrodas Somijā, Covid maz skartā reģionā. Maima Grīnberga iepazīstina ar vēl diviem tulkojumiem, kurus iecerējusi tūlīt pēc tam, kad būs pabeigusi darbu pie "Stikla upes" tulkojuma.  Uz Latviju viņa grasās atbraukt tiklīdz būsim atgriezušies daudzmaz normālā dzīvē.

Stiklað á stóru í ævi og verkum bandaríska ljóðskáldsins Louise Glück, sem á síðasta ári hlotnuðust bókmenntaverðlaun Nóbels fyrir „einstaka, ljóðræna rödd sem á íburðarlausan hátt umbreytir persónulegri reynslu í almenna“. Óhætt er að segja að ýmislegt í ævi Glück hafi ekki verið neinn dans á rósum. En í stað þess að vísa með beinum hætti til einstakra voðaatburða eða tiltekinna áfalla, byggir hún trúnaðarsamtal sitt og lesanda fremur á því sem slíkar þrautir hafa kennt henni. Umsjón: Magnús Sigurðsson.

Stiklað á stóru í ævi og verkum bandaríska ljóðskáldsins Louise Glück, sem á síðasta ári hlotnuðust bókmenntaverðlaun Nóbels fyrir „einstaka, ljóðræna rödd sem á íburðarlausan hátt umbreytir persónulegri reynslu í almenna“. Óhætt er að segja að ýmislegt í ævi Glück hafi ekki verið neinn dans á rósum. En í stað þess að vísa með beinum hætti til einstakra voðaatburða eða tiltekinna áfalla, byggir hún trúnaðarsamtal sitt og lesanda fremur á því sem slíkar þrautir hafa kennt henni. Umsjón: Magnús Sigurðsson.

Un Inesei ir pieredze ar mehānisko zirgu!

Un Inesei ir pieredze ar mehānisko zirgu!

Stikla un polikarbonāta siltumnīcu īpašnieki ir priviliģētāki, jo tajās siltumu naktīs ir vieglāk uzturēt. Naktis arvien ir bargas. Mīnus grādi mūsu siltumnīcas kultūrām – tomātiem, gurķiem, paprikai – nav pieņemami, norāda dārzniecības „Neslinko” vadītāja Elga Bražūna, ar kuru apspriežam tuvāko dienu un nedēļu darbus, kas būtu jāpaveic siltumnīcā. Elga Bražūna iesaka: Var sagatavot augsni, var dezinficēt siltumnīcu konstrukcijas. Koka un plastmasas konstrukcijas var dezinficēt ar sēru. To var darīt, ja siltumnīcā nav iesēti redīsi vai salāti. Var kūpināt kadiķus siltumnīcā. Var arī konstrukcijas mazgāt ar ziepjūdeni un videi draudzīgiem mazgāšanas līdzekļiem. Stādu stiepšanos var kontrolēt ar temperatūras maiņu. Var arī sākt stādus rūdīt – nest ārā, bet jābūt uzmanīgiem, stādu pieradinot pie citiem apstākļiem. Istabā loloto stādu var iznīcināt dažu stundu laikā, iznesot ārā tiešos saules staros. Augsni sagatavojot, svarīgi ievērot skābuma līmeni. Dārzeņiem, ko stāda siltumnīcā ph līmenim jābūt 6 – 6,8. Lai zinātu, kā augsni sagatavot, jāizmēra ph līmenis augsnē, mērītāju var iegādāties dārzkopības veikalā. Ja līmenis nav atbilstošs, augsni vajag kaļķot, ja ir atbilstošs, var domāt par mēslošanu. Var izmantot pašu gatavotu kompostu, kūtsmēslus vai slieku humusu. Ja izvēlas strādāt ar minerālmēsliem, dod starta minerālmēslus, tad piebaro ar ūdenī šķīstošo mēslojumu. Augu piebarošana sākas ne ātrāk kā mēnesi pēc iestādīšanas. Var augsni bagātināt ar zivju miltiem, kaulu miltiem, pelniem, tikai saprāta robežās. Vienu karoti zivju miltu, vienu karoti kaulu miltu un apmēram puslitru pelnu var tērēt uz kvadrātmetru. Ne vairāk! Var sasmalcinātas olu čaumalas izkaisīt. Var divas, apmēram sprīdi garas reņģītes ierakt zemē blakus tomāta saknei apmēram 10 cm dziļumā.

Stiklað á stóru eftir 10. umferð úrvalsdeildar karla. Hrafn Kristjánsson þjálfari Álftanes og fyrrverandi Íslandsmeistari með KR og bikarmeistari með bæði KR og Stjörnunni kemur til okkar og rýnir í stöðuna og gefur okkur Bud Light speki vikunnar! Nýr styrktaraðilli kynntur til leiks fyrir heilsueflingu Endalínunnar, Whitefox! Stjarnan að styrkjast, KR og Valur ekki að heilla og var eitthvað athugavert við leik ÍR og Tindastóls? Alltaf nóg að gera á Endalínunni! #Podcaststodin #Endalinan #Korfubolti #BudLight #Whitefox

Stikls ietver sevī vairākus slāņus, patīk, ja stiklu nevar atpazīt kā stiklu, atzīst izstādes „BAMA1K” veidotāji. Mencendorfa namā atklāta jauno stikla mākslinieku darbu izstāde. Tajā aplūkojami gan Latvijas  Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nozares studentu, gan diplomandu darbi. Izstādē redzami laikmetīgi un konceptuāli, idejās ietilpīgi un daudznozīmīgi stikla darbi.  Turklāt vienā no zālēm savu pirmo personālizstādi sarīkojusi studente no Rumānijas Alīna Marija Dobrica. Mākslas akadēmijas Stikla mākslas katedras vadītāja Vineta Groza iepazīstinot, sauc visus jaunos un topošos stikla māksliniekus, kuru darbi šeit eksponēti. Viens no viņiem - diplomands Kārlis Bogustovs. "Šis ir tikai fragments no maģistra darba, diemžēl tas nav pabaigts," ar savu darbu iepazīstina Kārlis Bogustovs. "Gribēju novietot pie Mākslas muzeja skeitbordam paredzētus vides objektus. Valdība vēl lemj, vai vajag vai nevajag to atbalstīt. Man bija jāsaskaņo šis projekts ar septiņām  institūcijām, un viens cilvēks iebilda, neteikšu, kurš tikās, vēl gaidu." Mencendorfa namā ir izstādītas soliņa stikla detaļas, savukārt uz ekrāna var sekot ieceres attīstībai kopš 2014. gada. Kārlis Bogustovs par arī ir skeitbordists, tāpēc vēlējies palīdzēt savējiem. Stikla mākslas katedras vadītāja Vineta Groza iepazīstina vēl ar kādu jaunu stikla mākslinieci. "Šī izstāde nav tikai mūsu nodaļas izstāde, bet teri arī Alīnas Marijas Dobricas personālizstāde. Viņa bija pie musm  Mākslas akadēmijā "Erasmus+" programmā un pārstāv Runāniju.Darbi, ko viņa veidojusi Rīgā, ir eksponēti izstādē, " bilst Vineta Groza. Vineta Groza Alīnas darbos saskata Rumānijas skolai raksturīgos grafējumus, savukārt no Rīgas jaunā māksliniece paņēmusi konceptuālo pieskaņu. "Nokļūšana šeit man bija lielas pārmaiņas. Protams, jauna pieredze, jauni cilvēki, cita tehnika, jauns veids, kā skatīties uz lietām, dažādi skatu punkti. Turklāt daudz pedagogu, jo Rumānijā mēs strādājam kopā tikai ar vienu skolotāju. Mani izstādes  darbi atspoguļo  milzīgu cilvēku skaitu un pieredzi, kas šeit gūta," atklāj Alīna Marija Dobrica. "Te jūs redzat darbu, kas atgādina zīmējumu, bet ir mana dienasgrāmata, tas ir kā logs, kolāža ar mirkļiem un vietām, kur es esmu bijusi. Daudzi darbi šeit ir tapuši kā eksperimenti. Konkrēti šis eksperiments ir tapis litogrāfijas tehnikā, drukājot no stikla tieši uz papīra. Jā, tas izdevās." Alīna strādājusi pie stikla mākslinieka Ernesta Vītiņa un palīdzējusi viņa personālizstādes tapšanā. Alīna plāno atgriezīsies Rumānijā, Bukarestē, un smejoties teic, ka tagad no asistentes kļuvusi par pilntiesīgu mākslinieci. Stikla mākslas izstādes Mencendorfa namā apskatāmas līdz 31.jūlijam.

Tónlistarmaðurinn Floni vakti fyrst athygli innan hiphop og rappsenunnar með útgáfu fyrstu breiðskífu sinnar árið 2017. Í síðustu viku gaf hann út aðra breiðskífu sína, Floni 2. Lestin kynnir sér plötuna nánar í þætti dagsins - Floni tekur sér far með Lestinni og leyfir hlustendum að skyggnast inn í hugarheim sinn og tónlistarsköpun. Marta Sigríður Pétursdóttir fjallar um opnunarmynd Franskrar kvikmyndahátíðar, Le Grand Bain, Að synda eða sökkva, gamanmynd sem fjallar um átta miðaldra karlmenn í tilvistarkreppu sem stunda samhæfða sundfimi og stefna á heimsmeistaramót. Marta fjallar einnig um kvikmyndina Vice eftir leikstjóra kvikmyndarinnar The Big Short, Adam McKay, mynd sem fjallar um ævi og störf valdamesta varaforseta Bandaríkjanna, Dick Cheney. Bandaríski upptökustjórinn, taktsmiðurinn og rapparinn J Dilla hefði orðið 45 ára á dögunum en hann lést árið 2006. Dilla hefur verið kallaður Mozart rappsins en aðdáendur hans og fylgjendur fagna svokölluðum Dilla degi þann 6. febrúar. Stiklað verður á stóru um feril J Dilla og rætt við Magnús Tryggvason Eliassen, trommara í Dillalude, íslenskri hljómsveit sem tileinkuð er meistaranum. Og Karl Ólafur Hallbjörnsson fjallar í pistli dagsins um mörk lýðræðishugtaksins og hvort unnt sé að víkka þau út og gera hið efnahagslega að hinu pólitíska. Umsjón: Anna Gyða Sigurgísladóttir og Eiríkur Guðmundsson

Efni Lestarinnar í dag: Pete Shelley, höfuðpaur bresku hljómsveitarinnar Buzzcocks andaðist í byrjun desembermánaðar, 63ja ára að aldri. Buzzcocks var ein aðal pönksveitin á gullöld stefnunnar í Bretlandi en sveitin var þekkt fyrir einlæga og skemmtilega tónlist. Stiklað verður á stóru í þættinum dag um feril þessa merka söngvara, Pete Shelley, og rætt við Einar Örn Benediktsson tónlistarmann, sem þekkti vel til Shelley og ólst upp við tónlist hans. Marta Sigríður Pétursdóttir rýnir í kvikmyndirnar Spiderman: Into the Spiderverse, nýjustu aðlögunina á ævintýrum köngulóarmannsins, og First Reformed, sálfræðitrylli eftir leikstjórann og handritshöfundinn Paul Schrader með Ethan Hawke í aðalhlutverki. Karl Ólafur Hallbjörnsson fjallar í pistli sínum í dag um ferðalög og útþrá íslensku þjóðarinnar. Og tunglið kemur við sögu í þættinum í dag, að gefnu tilefni. Umsjón: Eiríkur Guðmundsson

Í Ver­ald­­ar­varp­inu er farið yfir liðna viku í erlendum frétt­­­um. Í þætti vikunnar er rætt um niðurstöðu sveitarstjórnarkosninganna í Póllandi en þjóðernisflokkurinn Lög og réttur tókst ekki að tryggja sér borgarstjóraembætti í stærstu borgum landsins. Einnig er framhaldið umræðu um morðið á Khashoggi. Þá er rætt um afvopnunarsamning Bandaríkjanna og Rússlands sem Bandaríkjaforseti hyggst rifta. Um fjögur þúsund flóttamenn eru nú við landamæri Gvatemala og Mexíkó en hópurinn ætlar að komast til Bandaríkjanna. Rætt er um möguleika þeirra á að komast alla leið og um viðbrögð Trump. Stiklað er á stóru um bandarísku þingkosningarnar. Hagvöxtur í Kína og fyrirhugað fjárlagafrumvarp ítölsku ríkisstjórnarinnar sem framkvæmdastjórn Evrópusambandsins hafnaði gert að umræðuefni. Í lok þáttarins er hitað upp fyrir brasilísku forsetakosningarnar. Umsjónarmenn þáttarins eru Ingvar Þór Björnsson og Ísak Kári Kárason. Kjarn­inn í sam­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­starfi við Storytel bíður þér að hlusta frítt á þús­undir hljóð­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­bóka í sím­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­anum þínum í 30 daga. Það eina sem þú þarft að gera er að skrá þig á www.­­­­­­­­­­­­­­­­storyt­el.is/kjarn­inn og byrja að njóta. Storyt­el.is, þús­undir hljóð­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­bóka í sím­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­anum þín­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­­um.

Cikls "Radio darbinieki stāsta savas mīļākās vakara pasakas". LR1 raidījuma Kultūras rondo vadītāja Ingvilda Strautmane stāsta latviešu tautas pasaku "Princese stikla kalnā". "Latviešu tautas pasakā "Princese stikla kalnā" ir daudzi algoritmi, kuri vēlāk parādās gan citās pasakās, gan lugās. Gan tas, ka kāds, kurš sākumā izskatījies kā muļķītis, patiesībā ir visgudrākais un lādzīgākais. Gan tas, ka bailes nav labākais sabiedrotais. Gan tas - ka neatlaidība un doma nevis par algu, bet par kalna virsotni ved uz īstajām virsotnēm. Tāpēc arī izvēlējos šo pasaku," stāsta Ingvilda Strautmane.