Podcasts about starptautisko

Kamēr Latvijā uzmanības lokā pašvaldību vēlēšanas, pasaules medijos pirmajās rindās ir ziņas par Amerikas Savienotajām Valstīm. Turpinām kolēģu aizsākto sarunu par Kaļiņingradu, runājot par drošības situāciju un apgabalu kopumā. Nedaudz to aplūkojam Ukrainā notiekošā kara kontekstā. Aktualitātes analizē politologs Veiko Spolītis un ārpolitikas pētnieks Rinalds Gulbis. Par Kaļiņingradas apgabalu saruna ar politologu, politiķi no Ukrainas Ihoru Ždanovu, viņš ir fonda „Atklātā politika” projekta vadītājs, bijis arī Ukrainas Jaunatnes un sporta lietu ministrs. Donalds Bargais Protesti Losandželosā uzliesmoja 6. jūnijā pēc tam, kad ASV Imigrācijas un muitas policijas darbinieki veica reidus pilsētas tirdzniecības vietās, arestējot apmēram simtu tur strādājošo, kuri, iespējams, uzturas valstī nelegāli. Protesti sākās pie aizturēšanas centra ēkas, kur policija aizturēja 44 cilvēkus. Cita starpā tika arestēts Starptautiskās apkalpošanas sfēras darbinieku asociācijas Kalifornijas nodaļas prezidents Deivids Uerta, kurš it kā kavējis automašīnas pārvietošanos. Tiek ziņots, ka viņš guvis salīdzinoši vieglu traumu; pirmdien viņš tika atbrīvots pret drošības naudu. Jau tajā pašā dienā notika sadursmes starp protestētājiem un policiju, kur protestētāji esot metuši dažādus priekšmetus, kamēr policija izmantojusi asaru gāzi, piparu aerosolu, žilbinošās granātas, bet vakarpusē likumsargiem bija atļauts lietot arī neletālu munīciju. Brīvdienās protesti vērsās plašumā, pie kam notika vairāki mēģinājumi bloķēt ielas, atsevišķu automašīnu aizdedzināšana, daži vandālisma un veikalu aplaupīšanas gadījumi. Protestētāji apmētāja policistus un policijas auto ar dažādiem priekšmetiem, daži policisti, protestētāji un arī protestus atspoguļojošie žurnālisti guva vieglus ievainojumus. Tomēr daudzviet protesti notika mierīgi, un situācija pilsētā, pēc visa spriežot, nebija tāda, lai ar to netiktu galā vietējie policijas spēki. Taču jau 7. jūnijā Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps izdeva rīkojumu nosūtīt uz Losandželosu 2100 Nacionālās gvardes karavīru. Pie tam viņš to darīja, nesaskaņojot ar Kalifornijas pavalsts gubernatoru, Demokrātu partijas pārstāvi Gevinu Ņūsomu. Kaut prezidentam ir tādas pilnvaras, šādi Savienoto Valstu vadītājs pēdējoreiz rīkojies 1965. gadā. Tāpat tika ziņots, ka gatavībā nosūtīšanai uz pilsētu esot septiņi simti jūras kājnieku. Jau drīz pēc tam, kad šīs ziņas parādījās atklātībā, prezidenta rīcības adekvātums tika apšaubīts. Pirmdien, 9. jūnijā, gubernators Ņūsoms iesniedza prasību tiesā, pieprasot atzīt Trampa pavēli par Nacionālās gvardes izmantošanu par nelikumīgu; attiecīgā sēde paredzēta 12. jūnijā. Tikām gan prezidents Tramps, gan citi Baltā nama pārstāvji izvērsa agresīvu retoriku, gānot un vainojot protestu uzliesmošanā gubernatoru, kā arī Losandželosas mēri Karenu Basu. Viens no spilgtākajiem prezidenta citātiem bija: „Ja viņi spļaus, mēs sitīsim.” Proti, viņš vainoja demonstrantus, ka tie spļaujot uz likumsargiem, un attiecīgi piedraudēja, ka protestētāji tikšot sisti tā, kā nekad agrāk. Nu jau nacionālo gvardu skaits Losandželosā pārsniedzis četrus simtus, un vakar, kā ziņo, tur ieradušies arī solītie jūras kājnieki. Militārpersonas gan lielākoties bez kāda pielietojuma uzturoties federālo institūciju ēkās. Par spīti aizliegumiem ļaudis pirmdien un otrdien turpināja pulcēties protestos, kuri gan ātri tika izklīdināti. Daudzi uzlūko Trampa administrācijas rīcību Losandželosā kā paraugu varas spiediena politikai.   Divu vīru kaismīga šķiršanās Par to, ka divām tik spēcīgām un ambiciozām personām kā Donalds Tramps un Īlons Masks nenāksies viegli sastrādāties, runāja jau teju kopš pasaules bagātākais cilvēks kļuva par pusoficiālu Baltā nama darbinieku. Šie signāli kļuva intensīvāki pagājušā mēneša laikā, Maskam paziņojot, ka viņš distancēsies no administrācijas un turpmāk mazāk ziedos līdzekļus politikas atbalstam. Taču otrdien ārup izlauzās acīmredzot ilgi slāpēta nepatika, kad multimiljardieris izteica atklātu un skarbu kritiku par šobrīd Kongresā virzīto Trampa administrācijas budžeta projektu, nodēvēdams to par „pretīgu draņķību”. Tā viņš pievienojās daudzo prezidenta kritizētāju pulkam, kuri pamatoti norāda, ka projekts paredz nodokļu atlaides bagātajiem, tajā pašā laikā liedzot daudziem maznodrošinātajiem līdzšinējo valsts apmaksāto pieeju medicīnas pakalpojumiem. Nākamajās dienās eskalācija tikai vērsās plašumā, iesaistoties ļaudīm gan no prezidenta, gan finanšu magnāta puses. Tramps piedraudēja, ka varētu atņemt Maska uzņēmumiem valdības kontraktus un subsīdijas. Sevišķi sāpīgi tas būtu kosmosa izpētes programmai „Space X”, kas lielā mērā balstās valdības finansējumā. Bet Masks nepalika atbildi parādā, norādot, ka bez viņa nodrošinātās tehnikas valdībai būs problemātiski, piemēram, nodrošināt astronautu nogādāšanu uz Starptautisko kosmosa staciju un atpakaļ. Draudi pārtraukt šo tehnisko atbalstu gan tika drīz atsaukti, taču turpinājumā multimiljardieris paziņoja, ka prezidents esot minēts 2019. gadā cietumā mirušā uzņēmēja un bērnu seksuālā izmantotāja Džefrija Epsteina lietas materiālos. Tā bija abu dižvīru konflikta kulminācija, kas tika sasniegta 5. jūnijā. Piektdien, 6. jūnijā, Masks paziņoja, ka varētu nodibināt jaunu politisku partiju, kas kļūtu par trešo spēku starp demokrātiem un republikāņiem. Tikām viņa konflikts ar Baltā nama saimnieku sāka iespaidot Maska finanšu stāvokli, kompānijas „Tesla” akcijām noslīdot par 15% procentiem, respektīvi, zaudējot apmēram 150 miljardus savas vērtības. Kopš pagājušās nedēļas nogales procesā gan iestājies zināms atslābums. Pirmais, kurš no eskalācijas pārgāja uz remdenāku toni, bija prezidents, izsakoties, ka neņemot ļaunā privāti vērstos uzbrukumus, tikai nožēlojot, ka  Īlons nav praties ātrāk atbrīvoties no administratīvā darba sloga. Šīs nedēļas sākumā preses virsraksti jau vēsta par konflikta pierimšanu, lai gan no agrākās divu diževīru draudzības maz kas palicis pāri.

Jau labu laiku analītiķi, politiķi, žurnālisti un faktiski jebkurš interesents sekojis līdzi tam, kā attīstās situācija Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Donalda Trampa atkārtotās ievēlēšanas prezidenta amatā. Jaunās pilnvaras Trampam ļāvušas sevi spilgti apliecināt gan ārpolitikā, gan momentāni iedarbināt virkni procesu iekšpolitikā, par ko daļa priecājas, bet daļa ir ārkārtīgi satraukusies. Šo satraukto prātu vidū ir arī zinātnieki. Visai drīz pēc ASV prezidenta Donalda Trampa atkārtotas stāšanās amatā tūkstošiem pētnieku ASV pilsētās un arī Eiropā tikušies mītiņos ar saukli "Stand Up for Science" ("Iestājieties par zinātni"). Viņi pauduši protestu ASV administrācijas darbībām, samazinot zinātnisko darbaspēku un izdevumus pētniecībai. Vai ASV administrācija baidās no zinātniekiem un kuras zinātņu nozares varētu ciest visvairāk? Vai tas varētu sekmēt to, ka zinātnieki pamet ASV? Un cik liela zinātnes un akadēmiskā brīvība ir tepat Eiropā? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu pētniecības centra vadītāja Ieva Puzo, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, Delavēras universitātes doktorants Toms Rātfelders un Latvijas Universitātes pēcdoktorants, starpdisciplinārs matemātiķis, Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētnieks Jānis Lazovskis. Dienā, kad skan raidījums, kļuva zināms, ka ASV varas iestādes apturējušas studentu vīzu noformēšanu. Visiem trim sarunas dalībniekiem ir pieredze saistībā ar darbu vai mācībām ASV. Ieva Puzo ir ieguvusi maģistra grādu Kalifornijas universitātē Berklijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un pēc tam arī doktora grādu Pitsburgas universitātē. 2017. gadā viņa atgriezās Latvijā un uzsāka darbu Rīgas Stradiņa universitātē. "Sajūtas ir ļoti dažādas šobrīd, bet galvenokārt milzīga nožēla par to potenciālo, tām trakajām lietām, kas jau ir sākušās un kas vēl varētu arī notikt zinātnes vidē Amerikas Savienotajās Valstīs. Arī tāpēc, ka Pitsburgas universitāte, kur ieguvu doktora grādu, bija pirmā, kas šī gada sākumā paziņoja, ka šogad neuzņems doktorantūras studentus. Tai sekoja vēl citas. Bet tā bija tāda pirmā skaļāka zīme arī man, kas parādīja, kā procesi mainās, universitātes ļoti sāks pielāgoties. Tās lietas, ko mēs iepriekš tvērām kā pašsaprotamas, domājot par akadēmisko brīvību visdažādākajās tās izpratnēs, par kaut kādu institūciju attiecībām ar štatiem, ar federālo varu ASV, ka tās patiešām ļoti krasi mainīsies un noteikti ietekmēs arī to, kā vispār zināšanas tiek radītas ASV un citviet pasaulē," vērtē Ieva Puzo. "Es vairāk kā politologs skatos. Redzu, ka zinātne kā tāda arī ir viens no ASV varas eksportiem pasaulē, jo daudzi cilvēki dodas uz ASV ar mērķi iegūt zināšanas, jo ASV ir labs finansējums, viss ļoti ērti, infrastruktūra, var iegūt labas zināšanas, programmas ļoti kvalitatīvas, un pēc tam cilvēki aizbrauc atpakaļ uz savām mītnes zemēm ar labu iespaidu par Amerikas Savienotajām Valstīm kopumā. Bieži šie cilvēki veido eliti šajās valstīs, kas attiecīgi nāk ar pozitīvu noskaņojumu pret Amerikas Savienotajām Valstīm, kas savukārt nozīmē: ja Amerikai, teiksim, kaut ko vajag panākt starptautiskajā vidē, to var izdarīt daudz vieglāk, jo Amerikai uzreiz ir sabiedrotie, cilvēki, kas ir pozitīvi noskaņoti pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Ja šāds finansējums zūd, tad šāds eksports mazinās, attiecīgi tas arī mazina ASV spēku starptautiskajā sistēmā," analizē Toms Rātfelders. Jānis Lazovskis ir ieguvis doktora grādu ASV Čikāgā un piekrīt kolēģu teiktajam. Šobrīd ASV strādā un mācās vairāki viņam pazīstami cilvēki. Kad minējis viņiem, ka būs šāda diskusija, un lūdzis komentārus, vairāki lūguši neminēt vārdus, jo viņiem ir satraukums, ka var vērsties pret starptautiskajiem studentiem. "Līdz šim tas ir bijis balstīts tajā, ja izsaka atbalstu Palestīnai, bet kopumā ir sajūta, ja kaut ko pateiks, kas valdībai nepatiks, tad var ļoti viegli studentus izspert ārā no valsts," bilst Jānis Lazovskis. "Tas ir, no vienas puses, neaptverami, kā tāds slikts sapnis, ko gaidām, kad tas beigsies. Protams, no ārpuses ir viegli to tā uztvert. Tiem, kuri dzīvo un strādā Amerikā, tā ir ikdiena, un tas ir noteikti daudz, daudz grūtāk." '"Mums pirms diviem mēnešiem izraidīja no universitātes astoņus studentus. Nebija nekād paziņojuma, vienkārši universitātes Starptautisko lietu departaments skatījās tā saucamos "service record", respektīvi, kur ir informācija par studentu failiem, un ierauga, ka vīza ir atņemta. Principā students ir nostādīts fakta priekšā," stāsta Toms Rātfelders. "Mums universitātes vadība teica: ja kaut ko tādu ierauga, mēģināsim ātri ziņot, mēģināsim ātri monitorēt, lai mēs nebraucam uzreiz projām, jo ir iespēja dabūt universitātes apmaksātu juridisko pakalpojumu. Tā ir realitāte, ar ko jāsaskara, ja tu vēlies palikt ASV, ja tu vēlies savu akadēmisko karjeru saistīt ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Ļoti ātri viss var mainīties un tev var vienā brīdī vienkārši nākties samainīt visus dzīves plānus." Tas neattiecas tikai uz studentiem, bet arī uz universitāšu darbiniekiem, norāda Ieva Puzo. Kāpēc Amerika sāka šādi uzvesties pret saviem zinātniekiem un studentiem? Toms Rātfelders norāda, ka jāņem vērā politiskais konteksts saistībā ar Izraēlas - Palestīnas konfliktu, bet laika gaitā tas jau ir attīstījies, ja sāc kaut ko publiski teikt, rakstīt, uzstāties, kas ir pretrunā ar ASV valdības oficiālo nostāju ne tikai Palestīnas jautājumā, arī citos jautājumos, automātiski valdība var pateikt, ka tu esi nevēlams cilvēks šai valstī un tev ir jādodas projām. Tāpēc tev ir jābūt ļoti uzmanīgam. Kuras zinātņu nozares varētu ciest vairāk?  "Viens no uzbrukuma pirmajiem upuriem ir, protams, visas tās jomas vai tie zinātnieki, kas darbojās virzienā, lai veidotu iekļaujošāku sabiedrību, lai mēs veidotu, piemēram, veselības pakalpojumus, kas pieejami visdažādākajām cilvēku grupām. Šīs jomas arī ātri vien kļuva par uzbrukumu upuri un ātri vien parādījās šie 40 vārdi, ko pētnieki nedrīkst iekļaut savos Nacionālā zinātnes fonda un Nacionālā veselības institūta projektu pieteikumos. Šo vārdu saraksts iekļauj, piemēram, tādus vārdus kā sievietes. Tad mēs saprotam, kas ir tas, pret ko notiek šī vēršanās," komentē Ieva Puzo. "Jā, tas vairāk skar noteiktas sociālās zinātnes, humanitārās zinātnes, tomēr tas tiešām skar visdažādākās zinātnes nozares, milzīgas pētnieku grupas. Mani ļoti pārsteidza, ka tajā brīdī, kad šis 40 vārdu saraksts izskanēja, es novēroju kaut kādās "Facebook" grupās, kur pētnieki pulcējas un apspriežas, ka pirmā reakcija bija - hei, mums ir nevis jāprotestē, bet mums ir jāpielāgo savi pētījumu pieteikumi, mums ir jāizņem šie vārdi un tie ir jāaizstāj ar citiem. Un tā ir bīstama tendence, manuprāt, ko es, šķiet, negaidīju no ASV kolēģiem, no vienas puses. No otras puses, tas man tikai nostiprināja pārliecību, ka tas, kas notiek tagad, ir kaut kāda iepriekšējo procesu intensificēšanās un pastiprināšanās. Kā ik trešdienu piedāvājam ielūkoties kādā iedomātā grāmatu plauktā. Šoreiz kādu pērli no Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja plaukta ir gatava izcelt muzeja vadītāja Ieva Lībiete. Viņa stāsta par grāmatu, kas visvairāk ietekmējis to, kā pati saprot medicīnas vēstures gaitu. Tā arī grāmata, kas ietekmējusi veidu, kā medicīnas vēsturi viņa pasniedz studentiem. Tā ir kanādiešu autores - ārstes-hematoloģies, medicīnas vēsturnieces un medicīnas vēstures profesores Žaklinas Dafinas grāmata "Medicīnas vēsture: skandalozi īsa iepazīstināšana" (Jacalyn Duffin. History of Medicine: A Scandalously Short Introduction).  

Aprīļa pēdējā nedēļā pasaulē atzīmēja Starptautisko pacientu pieredzes nedēļu. Latvijā termins pacientu pieredze ieviests samērā nesen. Kā pacientu pieredze tiek izmantota, lai sasniegtu labākus rezultātus un kā ir mainījusies veselības aprūpe, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Latvijas Pacientu pieredzes asociācijas valdes priekšsēdētāja Vita Šteina, veselības komunikācijas speciāliste un ģimenes ārste Linda Šauriņa, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes pilnveides nodaļas vadītāja Irisa Zīle-Velika. "Lai pacients laikā, kad saņem veselības aprūpes pakalpojumus, justos mierpilni, saprastu, ko viņam saka, lai viņam nesāpētu, lai nebūtu satraukums un bailes, lai būtu paēdis, kas nozīmē, ka ēdienam ir jāgaršo. Lai viņš saprastu informāciju, kad izrakstās no ārstniecības iestādēs. Šīs ir jomas, ko mēra, lai raksturotu pacientu pieredzi," norāda Vita Šteina. Latvijā šī joma attīstās arvien plašāk, pateicoties SPKC iesaistei. Pagaidām var runām par pirmo soli, iegūstot atgriezenisko saiti no pacientiem. Atsevišķas slimnīcas ir uzsākušas arī pieredzes uzlabošanu, bet būtiska kustība šajā jomā nav. Labā ziņa - arvien vairāk veselības iestādes izvēlas iesaistīt darbā pacientu pieredzes speciālistu. Apmēram puse Latvijas slimnīcu mēra pacientu pieredzi pēc vienotiem standartiem. "Latvijā vislabāk novērtētā kategorija ir cieņpilna attieksme, ar to mums viss ir kārtībā. Savukārt divas sliktāk novērtētākās kategorijas ir ēdināšana un medikamentu un blakņu izskaidrošana. Tās ir sliktāk novērtētākās kategorijas praktiski visās slimnīcās, un tas nozīmē, ka tā ir valstiska problēma. Ja būtu kādas slimnīcas, kur šīs kategorijas ir augstāk novērtētas, varētu runāt, ka tas ir atkarīgs no personāla vai vadības, bet šajā gadījumā tās ir valstiskas problēmas," norāda Vita Šteina. "Ja runājam par medikamentu izskaidrošanu un blakņu izskaidrošanu, mums valstī ļoti trūkst un nav sakārtota klīnisko farmaceitu pietiekama pieejamība slimnīcās. Un, ja runājam par ēdināšanu, tad ir ļoti labi redzams, tajā gadā, apmēram pusotru gadu atpakaļ, kad tika kaut nedaudz palielināts tarifs ēdināšanai valsts publiskajā sektorā slimnīcām, par 10% uzlabojās novērtējums. Tam ir tieša ietekme: jo vairāk mēs investējam, valsts palīdz atrisināt šīs problēmas, tam tiešām ir pozitīvas sekas." "Pagaidām pacientu pieredze Latvijā tiek īstenota kā atsevišķa komponente, bet nav nacionāli iekļauta kopējā stratēģijā," skaidro Vita Šteina. Notiek diskusijas ar Veselības ministriju par nepieciešamību izveidot šādu stratēģiju, lai visām veselības iestādēm būtu vienotas prasības, kā mērīt veselības aprūpe kvalitātes radītājus kopumā.  "Problēmas sākas tad, kad ir jau atklātas kādas nozīmīgas veselības problēmas, kas ir no jauna, varbūt pat liels pārsteigums, vai arī tās hroniskās slimības ir tik ļoti ielaistas, ka tās prasa milzu resursus gan no paša pacienta, gan no radiniekiem, kur ir ļoti garš saraksts ar medikamentiem," vērtē Linda Šauriņa. "Arī no komunikācijas viedokļa pacients jaunas informācijas uztveršanā piekūst pie trešā medikamenta. Lai cik labi ārsti nesagatavotu savu sarunu par medikamentiem vai blaknēm, pacientam nav vienkārši kapacitātes. Tas nav pārmetums pacientiem, vienkārši cilvēcisks faktors. Tāpēc vienmēr saku, ja ir nozīmīgas vizītes pie speciālistiem, ir jāņem līdzi atbalsta persona, ir jābūt izrakstam. No stacionāra mums izraksti ir brīnišķīgi, bet tur, kur mums valstiski pieklibo šī lieta, tā ir sekundārā veselības aprūpe, kur ir speciālisti, kur pacients gaida varbūt mēnešiem kaut kādu izmeklējumu, kaut kādu konsultāciju, un tad, kad viņš atnāk atpakaļ pie manis, jo es tam speciālisti mums uzdos kaut kādus konkrētus jautājumus, nav šī te papīra, nav pacientam kur ieskatīties. Papīrs jau nav tikai man, tas papīrs ir arī pacientam, un tad pacients saka - bet es nezinu, es neatceros... (..) Tajā brīdī pacients it kā iesprūst: es biju uz vizīti, es gaidīju 3-4 mēnešus, un tas rezultāts ir tāds, kāds viņš ir." Uzklausām arī kādas pacientes pieredzes stāstu. Inesei Lūsiņai veselības apdrošināšanas nav, jo darba vieta to nevar atļauties, tāpēc būtiski ir pietiekties uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem. Vispirms ar valsts speciālista izdotu nosūtījumu viņa uz magnētisko rezonansi rokas locītavai un ultrasonogrāfiju rokas mīkstajiem audiem mēģināja pieteikties elektroniskajās vietnēs internetā - eveselibapunkts.lv un rindapiearsta.lv.

Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls 2ANNAS šogad norisinās jau 29. reizi un, kā ierasts, piedāvās skatītājiem oriģinālas, inovatīvas, izaicinošas, kā arī sociāli aktīvas īsfilmas un vidēja garuma filmas. 2ANNAS eksistē kontekstā, kurā īsfilmas formāts ir nevis tikai pakāpiens uz pirmo pilnmetrāžas darbu, bet gan apzināta, konsekventa izvēle, kuras rezultāts ir augstvērtīgs mākslas fakts. Tāpat festivāls pazīstams ar trakām ballītēm neierastās vietās, brīvu atmosfēru un radošām izpausmēm ne tikai kino formā. 2ANNAS ik gadus piedāvā četras konkursa programmas: Starptautisko īsfilmu konkursu, Baltijas īsfilmu konkursu, Starptautisko vidēja garuma filmu konkursu, kā arī konkursu bērniem un jauniešiem paredzētām filmām. 2024.gadā festivāls norisināsies gan klātienē, gan arī tiešsaistē. Ar festivāla programmas direktori Laimu Graždanoviču un Industrijas dienu vadītāju Diānu Tropi runājam par īsfilmu žanra specifiskaajām iezīmēm, īsfilmu pieejamību, Industrijas programmas notikumiem, iziešanu ārpus kino teātra, kā arī bērnu un jauniešu programmu.

Šodien, 27. martā, Starptautiskajā teātra dienā, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā vairāki notikumi: Smiļģa kabinetā risināsies sarunas ar Latvijas Nacionālā teātra aktieriem Lauru un Uldi Siliņiem, kā arī  tiks atklātas divas izstādes. Muzejā un dārzā būs apskatāma  izstāde „Latviešu teātra personības un izrādes Eiženijas Annas Freimanes fotogrāfijās”, kā arī „Skatuves mākslinieku šarži”.

Pieminot starptautisko Sieviešu dienu, stāsts par pirmajām Latvijas sociāli aktīvajām sievietēm. Latvijā sievietes apvienoties sabiedriskās organizācijās sāka pēc Pirmā pasaules kara, kad bija spiestas pārņemt karā zaudēto vīriešu pienākumus, un secīgi arī uzstāt uz savām tiesībām. Vēsturnieces Ineta Lipša un Aiga Bērziņa-Kite šobrīd gatavo Latvijas  Sieviešu organizāciju padomes dibināšanas simtgadei veltītu izdevumu Latvijas Nacionālajā arhīva avotu sērijā. Grāmatā būs apkopoti gan tā laika sieviešu organizāciju protokoli, gan arī tiek veidota biogrāfiska vārdnīca par tajos minētajām sievietēm.  Sieviešu dienu svinēt sāka Amerikas Savienotajās valstīs, 1909. gadā tolaik Amerikas sociālistiskā partija izsludināja februāra pēdējo svētdienu par Nacionālo sieviešu dienu. Gadu vēlāk, jau Otrās internacionāles VIII kongresa ietvaros Kopenhāgenā notikušajā Starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē vācu sociāliste Klāra Cetkina ierosināja sākt svinēt starptautisku sieviešu solidaritātes dienu. Latvijā starptautisko sociālistisko sieviešu dienu sāka svinēt 1924. gadā, to svinēja marta beigās, nenosakot konkrētu datumu. Šai dienā tika rīkotas sieviešu masu sapulces, kuras organizēja Latvijas Sociāldemokrātu un strādnieku partijas sieviešu centrs ar Klāru Kalniņu priekšgalā. Iedibinātā tradīcija turpinājās līdz 1935. - 40. gadam, kad pamazām visas partijas Latvijā tika aizliegtas, un secīgi – arī to rīkotie pasākumi. Mans vārds ir Anda Buševica, un es svinu Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu, jo saskatu tajā jēgu. Padomjlaikā iedibinātais 8. marts ir tā diena, kad es pieminu savas dzimtas un arī Latvijas vēstures stiprās sievietes. Un mums ir ko svinēt. Šogad aprit simtgade kopš pirmās Latvijas sieviešu konferences un Latvijas sieviešu organizāciju padomes dibināšanas. Šim notikumam veltīts Latvijas universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta gada garumā Siguldas novadā rīkotais pasākumu cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku”. Bet gada noslēgumā Latvijas Nacionālā arhīva avotu sērijā plānots izdot Latvijas Sieviešu organizāciju padomes protokolus  (1925-1940) ar zinātniskajiem komentāriem un biogrāfisku vārdnīcu. Pie šī izdevuma strādā divas Latvijas Nacionālā arhīva pētnieces – Aiga Bērziņa-Kite un Ineta Lipša, kuras tad nu arī aicināju uz sarunu. Viena no sadaļām Latvijas Nacionālā arhīva avotu sērijas topošajā izdevumā, ir  biogrāfiskā vārdnīca par visām Latvijas Sieviešu organizāciju padomes protokolos   minētajām sievietēm. Izdevuma autores Ineta Lipša un Aiga Bērziņa Kite paraugam atsūtījušas šķirkli par vienu no redzamākajām sievietēm politiķēm – Bertu Pīpiņu. Dzimusi 1883. gadā. Codes Spārniņos rentnieka ģimenē, mācījās Bauskā Beķera proģimnāzijā. Ģimnāzijas izglītību nepabeidza, jo vajadzēja pelnīt iztiku. Taču ar iegūto izglītbu pietika, lai viņa varētu strādāt par guvernanti, un tādā veidā aizceļoja uz Harkivu Ukrainā, vēlāk Berlīni, Vācijā, visurs izmantojot pašizglītības un izglītojošu kursu apmeklējuma iespējas. Pēc atgriešanās Latvijā laulība ar literatūras kritiķi, latviešu sociāldemokrātiskās preses redaktoru Ērmani Pīpiņu-Vizuli ievērojami uzlabo viņas sociālo statusu. Berta Pīpiņa ir trīs bērnu māte, pēc vīra nāves 1927. gadā pārņem arī viņa uzņēmējdarbību, paralēli ieņemot dažādus politiskus amatus. Bertas Pīpiņas biogrāfijā patiesi pārsteidz daudzpusība. Taču Ineta Lipša uzreiz arī norāda, ka Bertas Pīpiņas stāsts nav gluži tipisks savam laikam. Latvijas Sieviešu organizāciju padomes veidošana tika uzsākta 1925. gada vasarā, bet lēmums par šādas organizācijas izveidi tika apstiprināts Pirmajā Latvijas sieviešu konferencē, kas notika 1925. gada 26.–27.septembrī. Šogad atzīmējam šīs organizācijas dzimšanas simtgadi, lai arī oficiāla statūtu izstrāde un organizācijas reģistrēšana Rīgas apgabaltiesā ieilga līdz par 1929. gadam. Tā darbojās līdz 1940. gadam, kad autoritārā režīma apstākļos tās darbība tika izbeigta.

Apvienoto Nāciju Organizācija 2025. gadu pasludinājusi par Starptautisko Kvantu zinātnes un tehnoloģiju gadu. Ne reizi vien dzirdēts, ka kvantu tehnoloģijas radīs tādu apvērsumu, kāds nav piedzīvots kopš industriālās revolūcijas laikiem. Kā kvantu atklājumi mainīs mūsu dzīvi tuvākajās desmitgadēs? Kā soli pa solim esam nonākuši pie tām zināšanām, kādas mums ir par kvantu mehāniku un kvantu fiziku šodien, un kāds tad izskatās kvantu dators? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro fiziķis, Latvijas Universitātes tenūrprofesors Vjačeslavs Kaščejevs un un matemātiķis, datorzinātnieks Latvijas Universitātes profesors Andris Ambainis. Interesants atklājums matemātikā - parādījusies jauna figūra Formas, kuras  sen jau eksistē dabā, ir piesaistījušas matemātiķu interesi tādā veidā, ka vienu šādu formu, ievietojot to ģeometrisko figūru grupā, zinātnieki pagājušajā gadā tai devuši jaunu nosaukumu – mīkstā jeb noapaļotā šūna. Kāda tā izskatās un  kāpēc kādu dabā sen esošu formu eksakto zinātņu pārstāvji sāka daudzināt tikai tagad. Par to stāsta matemātiķis un datu zinātnieks Jānis Lazovskis. Ja ir viegli saprast, kāds izskatās kubs, trijstūris, aplis vai rombs, tad kāda  forma ir mīkstajai jeb noapaļotai šūnai – figūrai, par kuru apraksti parādījās 2024. gadā, kad matemātiķu grupa no Ungārijas, sadarbojoties ar Kalifornijas mākslas institūta  arhitektiem, paziņoja par šo figūru. Vienkārši sakot, tas ir kā ķieģelis ar noapaļotiem stūriem, taču figūrai ir vairākas formas. Dabā šo mīksto šūnu var ļoti labi redzēt čiekura zvīņās,  gareniskā sīpola šķērsgriezumā vai graudu formā. Matemātiķi ir arī atklājuši, ka ar šādām it kā neregulārām figūrām, var pilnībā noklāt laukumu. Tālāk matemātiķi pēta, cik lielā mērā var ņemt kādu mīkstās šūnas figūru un to stiept un liekt, lai iegūtu pēc iespējas lielāku izklātu laukumu, jeb mozaīkas režģi. Lai arī tikai nesen šāda figūra tika pie sava nosaukuma, tas nenozīmē, ka ārpus dabas formām cilvēki to nav izmantojuši. Mīkstās šūnas var sastapt austrumu tautu ornamentos, matemātiķi kā šīs figūras paraugu min irākiešu izcelsmes Lielbritānijas arhitektes Zahas Hadidas projektētās ēkas. Šīs arhitektes, kuru dēvē par līkņu karalieni, kontā ir Londonas akvacentrs ar formu kā zirga sedliem vai Riversaidas muzejs Glāzgovā, kura centrālā fasāde atgādina temperatūras līkni vai kardiogrammas pierakstu.   Raidījums skan Zvaigznes dienā, svētki nosvinēti un beidzot dienas kļūst garākas. Par cik minūtēm diena kļūst garāka, vaicājam Astronomijas biedrības pārstāvim Mārtiņam Gillam.

Filma kā rokmūzikas performance, mītisks rituāls un skaņas piedzīvojums – tā režisors Uģis Olte saka par savu jaunāko kino darbu „Tesa man”, kas 17. oktobrī atklās vienpadsmito Rīgas Starptautisko kinofestivālu jeb Riga IFF. Stundu garā mūzikas, kino un dabas sintēze tapusi, grupai „Tesa” satiekoties ar brīvdabas mākslas telpas „Savvaļa” scenogrāfiju un ļaujoties dabas neparedzamībai. Drustos, Vidzemes augstienē, atrodas mākslinieka Andra Eglīša īpašums – plaša un mežonīga dabas teritorija, ko pirms četriem gadiem mākslinieks atvēra ikvienam interesentam, ar domubiedriem radot brīvdabas mākslas telpu „Savvaļa”. Tieši šī vieta kļuva par vienu no impulsiem Uģa Oltes jaunajai mūzikas filmai „Tesa man”. „Daba ir lieta, kam es esmu ilgstoši pievērsies; mūzika ir kaut kas, kas rotējis riņķī vienmēr. Tās abas salikt kopā tieši tā, kā vienmēr esmu gribējis, ir šī darba pamatu pamats,” saka režisors. „Man liekas, ka veids, kā cilvēks reaģē uz dabu, ir diezgan intuitīvs. Daba spēj diezgan viegli iedarbināt kaut kādus bezapziņas procesus. Mēs evolūcijas gaitā esam bijuši spiesti rēķināties ar dabu un lasīt to vissīkākajās detaļās. Man arī ļoti simpātisks liekas Latvijas izteiksmīgais gadalaiku ritējums: vēlā rudenī daba it kā mirst, un tad aiz baltās nāves, ko sauc par ziemu, tomēr viss atdzīvojas. Un ar mūziku ir līdzīgi. Manuprāt, tā ir vismaģiskākā no mākslām un viegli apiet kaut kādus intelekta vai valodas filtrus, trāpot pa taisno tur, kur dzimst emocijas. Daba un mūzika abas ir intuitīvi uztveramas lietas, un tās ir viegli saspēlēt.” Uģis Olte jau vairāk nekā 20 gadu strādā „Vides filmu studijā”. Viņa kontā ir vairākas koncertfilmas, tai skaitā „Atbrīvošanas diena” par grupas „Laibach” koncertu Ziemeļkorejā, bet pirms trim gadiem uz ekrāniem nonāca Oltes pirmā spēlfilma „Upurga”, kuras darbība notiek mežonīgas upes ielejā. Filma „Tesa man” ir Uģa Oltes maģistra darbs Latvijas Kultūras akadēmijā. Režisors smejas, ka tā varbūt ir vienīgā iespēja uztaisīt tik nekomerciālu un žanriski īpatnu filmu. Uģa Oltes filma „Tesa man” šovakar atklās Rīgas Starptautisko kinofestivālu un būs skatāma arī tā izskaņā 27.oktobra vakarā. Bet Oltem šis festivāls ir īpaši ražīgs, jo nacionālajam īsfilmu konkursam izraudzīts viņa 16 minūšu garais studiju darbs ar nosaukumu „Meža balodītis”. Nacionālā īsfilmu konkursa skate Rīga IFF ietvaros notiks 23. oktobrī un būs skatāma arī tiešsaistē.

26. septembrī atzīmējām ir Eiropas Valodu diena , 30. septembrī - Starptautisko tulkotāju dienu. Tas viss mudina mūs pievērsties valodas jautājumiem un īpašu uzmanību veltām valodu saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Kā savu renesansi digitālajā vidē piedzīvo lībiešu valoda un kāpēc ir tik būtiski veidot dažādas datubāzes valodai, kurā runā ļoti maza grupa cilvēku? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas universitātes Lībiešu valodas institūta direktors un valodnieks Valsts Ernštreits un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece, Digitālo humanitāro zinātņu grupas vadītāja Sanita Reinsone. No septiņiem tūkstošiem pasaules valodu gandrīz puse ir apdraudētas valodas. Cerību stariņš ir digitālā vide, kur šīs mazrunātās valodas var turpināt savu dzīvi arī tad, kad to runātāju paliks pavisam maz. Ir pašsaprotami, ka varam latviešu valodā rakstīt tekstu datorā, bet aizvien izjūtam latviešu valodas mazos apmeŗus, kad gribam izmantot, piemēram, mākslīgo intelektu teksta radīšanā. Taču vēl vairāk nevienlīdzību izjūt tādas valodas kā lībiešu valoda.   Tulkotāja darba nianses atklāj Maima Grīnberga "Visi manis rakstītie vārdi eksistē latviešu valodā, nevienu es neesmu izdomājusi, varbūt dažus, tulkojot grāmatas bērniem," saka somu un igauņu literātu darbu tulkotāja Maima Grīnberga, kura stāsta par to, kādus leksikas slāņus nākas izmanot tulkotāja darbā, kā latviski uzrakstīt somu valodas dialektus un žargonvārdus. „Odu bija daudz, un visi to vien darīja, kā mācās Oskaram virsū. Oskars sāka veņķēties ar roku.” Šo jauko vārdu „venķēties” igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka grāmatā bērniem „Oskars un lietas” tulkotāja Maima Grīnberga ir aizguvusi no savas bijušās klasesbiedrenes vecākiem, kuri nāca no Alsungas puses. Maima Grīnberga ir vairāk nekā 80 grāmatu tulkojumu autore no igauņu un somu valodas. Jau vairākus gadus dzīvo Somijā. Sarunu sāku ar jautājumu, vai tulkotāja arī mēdz izdomāt kādus vārdus, ja konkrētais autors pats spēlējas ar valodu vai lieto kolorītus izteicienus?      

1. oktobrī pasaulē atzīmē Starptautisko senioru dienu. Šogad īpaši izcelta senioru sabiedriskā dzīve, saikne un saziņa ar līdzcilvēkiem. Kā nepalikt vienam un kāpēc vecumdienas ir īstais laiks, lai meklētu jaunas draudzības un atgūtu vecās? Kāpēc senioriem sabiedriskā dzīve ir tik svarīga, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Kristīne Šneidere, pārtikas bankas vadītāja Agita Kraukle, brīvprātīgā darba entuziasts Kristaps Kuzņecovs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns. Ierakstā stāsts par seniorie Alojā. Biedrībā "Alojas senori" jau 14 gadus darbojas velotūristu grupa. Šobrīd tajā ir 17 seniori, kas sezonas laikā - no maija līdz oktobrim - katru otrdienu dodas tuvākos un tālākos izbraukumos. Seniori uzrakstījuši projektu Teterevu fondam un par piešķirto naudu iegādājušies velosipēdus. Kristīne Šneidere norāda, ka viņas pētītais liecina, ka paradās saistība nevis starp to, cik daudz cilvēkam ir draugu, cik liels sociālo tīklu milzīgu apjoms, bet tieši cik kvalitatīvas ir šīs attiecības. "Nav nozīme, ka tev ir 50 - 60 vai 70 draugu vai 250 "Facebook" draugu, nozīme ir tam, cik bieži ar viņiem tiecies, cik ļoti vēlies ar viņiem tikties un cik svarīgas ir šīs attiecības. Līdz ar to burziņi varbūt nē, bet regulāra kafijošana ar labāko draudzeni varētu būt laba arī smadzeņu veselībai," atzīst Kristīne Šneidere. Raidījuma viesi atzīst, ka kopā sanākšanas ir vērtīgas, bet ir arī seniori, kuri jūtas nomākti un drūmi. Agita Kraukle bilst, ka pamatā drūmo skatu uz dzīvi rada veselības problēmas, ka viņiem ir nepieciešama aprūpe. Kristaps Kuzņecovs dalās pieredzē, ka braucis uz sociālās aprūpes centru mācīt senioriem pīt grozus, sākumā cilvēki bijuši skeptiski, bet tikko iesaistījušies, atdzīvojušies. "Ir būtiski nepieļaut, ka seniori "iesēžas", jebkāda kopā sanākšana ir būtiska un vērtīga," atzīst Kristaps Kuzņecovs. Kristīne Šneidere arī norāda, ka cilvēki pēc ilgiem darba gadiem, aizejot pensijā, sāk izolēties, grib atpūsties no intensīvās saziņas. Tas arī ir vēlams, bet ja apsēžas uz dīvāna pie televizora, ātri notiek kognitīvā lejupslīde, tāpēc cilvēki ir jāiekustina, nevar ļaut apsēsties, iekārtoties spilvenos, ir jāmeklē veidi, kā mudināt celties un doties uz pasākumiem vai kādām mācībām. Agita Kraukle atzīst, ka "cilvēkus ir jāvelk ārā no mājas, tas nav viegli, cilvēkiem ir liela pretestība sākumā - es negribu, man nav ko vilkt, man sāp kājas, bet tad, kad esi noķēris to stīgu un viņš iznāk no mājas ārā, tad ir cits cilvēks. Viņš atveras, viņš grib vēl, sievietēm ir ielikti ilgviļņi, kungiem - nopulētas uzvalka kurpes, viss notiek. Dancosim, mugura vairs nesāp, cilvēki smejas un atdzīvojas. Ir svarīga komunikācija." Kristaps Kuzņecovs piekrīt, ka iekustināšana ir būtiska. "Kad esam senioru iekustinājuši, aizveduši līdz kādai aktivitātei vai pasākumam, tad šis vēl nav beidzies, viņi jau gaida nākamo, kaut vēl pirms pāris stundām bijuši visnotaļ noraidoši," atzīst Kristaps Kuzņecovs.

Klajā nākusi Ilgoņa Vilka monogrāfija "Astronomija Latvijā 20. gadsimtā. 1. daļa". Grāmata veltīta Latvijas astronomijas vēsturei, piedāvājot lasītājam iepazīt ne tikai nozīmīgu astronomu vārdus un dzīves gājumus, bet arī stāsta par astronomisko institūciju likteni sarežģītā gadsimtā. Raidījumā tiekamies ar autoru - Ilgoni Vilku. Nesen raidījumā Zināmais nezināmajā ar astronomu Ilgoni Vilku sarunājāmies par Visumu, tā mērījumiem un vēsturi. Atvadoties pēc šīs sarunas, tapa skaidrs, ka tūlīt, tūlīt dienasgaismu ieraudzīs arī astronoma jaunā grāmata. Tieši tāpēc satiekames atkal, tikai šoreiz nevis Latvijas Radio studijā, bet Latvijas Universitātes ēkā Raiņa bulvārī 19, kur atrodas arī Frīdriha Candera un Latvijas astronomijas kolekcija un kur interesenti var apmeklēt 1869. gadā pabeigto Astronomisko torni, kas kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem darbojas kā publiskā observatorija. Šie notikumi ir daļa no Latvijas astronomijas vēstures, un tieši par jauno monogrāfiju “Astronomija Latvijā 20. gadsimtā” (1. daļa) saruna ar monogrāfijas autoru, astronomu, Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieku Ilgoni Vilku. "Faktiski kaut kādā mērā vēsturei es biju pievērsies jau diezgan sen. 1986. gadā, kad sāku strādāt šeit, Latvijas Universitātē, tad mans pirmais uzdevums bija savest lietošanas kārtībā tieši šo astronomisko torni, lai tajā atkal darbotos teleskops un cilvēki varētu to apmeklēt. Un, saprotams, ka interesējos arī par torņa vēsturi. Mans tiešais priekšnieks, pats būdams astronomijas vēsturnieks, Leonīds Roze mani rosināja rakstīt žurnālam "Zvaigžņotā Debess", un tā tapa pirmā tāda pavisam vienkārša un neveikla publikācija par astronomijas vēsturi," atminas Ilgonis Vilks. "Atkal pie vēstures tēmas esmu atgriezies pēdējos gados. Jānis Klētnieks, astronoms un ģeodēzists, kurš nu jau ir mūžībā, uzrakstīja grāmatu "Astronomija un ģeodēzija Latvijā līdz 20. gadsimtam". Es viņam teicu - nu tad jāraksta tālāk, viņš teica - nē, lai to raksta pēc manis citi. Tā arī sanācis, ka šobrīd es tā kā esmu vienīgais cilvēks, kurš pārzina to astronomijas vēsturi pietiekami labi, lai varētu mēģināt arī kaut ko rakstīt. Un tā pirms pieciem gadiem iesāku šo grāmatu rakstīt, un tad, kad jau biju aprakstījis pamatā tos notikumus, kas risinājušies Latvijas Universitātē, mazliet arī pirms, par trimdas astronomiem un vēl dažas papildu lietas, tad sapratu, ka ir jau uzrakstījis tik daudz, ka jāsāk domāt par grāmatas dalīšanu uz pusēm. Runāju mūsu universitātes akadēmiskā apgāda darbiniekiem, un atbilde bija - jā, vajag pirmo daļu. Nu, te nu mēs esam!" turpina Ilgonis VIlks. Protams, būs arī otrā daļa. "Būtībā jau pat puse ir uzrakstīta. Plāns jau bija sastādīts pilnībā. Proti, ja šī pirmā daļa vairāk atspoguļo notikumus Latvijas Universitātē, tad otrā daļa galvenokārt būs veltīta notikumiem Latvijas Zinātņu akadēmijā, kur 20. gadsimta vidū izveidojās, sāka darboties astrofizikas observatorija. Par to jāizstāsta. Tur ir daudz cilvēku strādājuši vairākus gadu desmitus. Ir gana daudz aprakstāmo materiālu.  Tāpat Latvijas Astronomijas biedrība, kam agrāk bija garāks nosaukums, tāpat dažādi muzeji Latvijā, kas lielākā vai mazākā mērā saistīti ar astronomiju. Kā notika zinātnes popularizēšana padomju laikos un pēc tam. Mācības: kā, kad un cik skolā mācīja un tagad māca astronomiju. To visu arī vajadzētu iekļaut," vērtē Ilgonis VIlks. Ieskats raķešu zinātnē Pirms runājam par astronomijas vēsturi, ieskatīsimies raķešu zinātnē vārda tiešā nozīmē. Proti, uzzināsim, kā speciālisti aprēķina kosmosa kuģu  trajektoriju, kā var noteikt to, kad, cikos un kur nosēdīsies konkrētais izplatījumā palaistais aparāts. Par to, kā arī par gadījumu, kad aprēķinos tika pieļauta kļūda,  stāsta astronomijas entuziasts Ints Ķešāns. Skatoties no Zemes uz izplatījumu, šķiet, ka daudz vienkāršāk ir palaist raķeti kosmosā, nekā izmanevrēt automašīnu darbadienas pēcpusdienā Rīgas centrā. Taču, lai kosmosa kuģis vai kosmosa izpētes zonde nonāktu konkrētā vietā vai savienotos ar Starptautisko kosmosa staciju, ir nepieciešami ārkārtīgi precīzi aprēķini. Viss sākas ar pirmajām sekundēm, kad raķete tiek palaista orbītā jeb dodas pa noteiktu līniju kosmiskajā telpā. IT speciālists un astronomijas entuziasts Ints Ķešāns palīdz ieviest skaidrību jautājumos saistībā ar kosmosa kuģu trajektorijas noteikšanu. Ints Ķešāns skaidro, ka kosmosa kuģu ceļa aprēķinos tiek izmantoti Ņūtona likumi, gan Krievijas kosmosa teorētiķa Kosntantīna Ciolkovska izstrādātie kosmosa kuģu ātruma vienādojumi. Visus šos aprēķinus jau kopš pagājušā gadsimta vidus, kad sākās kosmosa iekarošana, veic ar elektronikas palīdzību. Mūsdienās aprēķini tiek veikti ar datora palīdzību, pārsvarā visas kosmosa kuģa darbības ir ieprogrammētas, tomēr nevar izslēgt gan aparātu kļūdas, gan cilvēcisko faktoru. Ints Ķešans atsauc atmiņā gadījumu, kad aprēķinu kļūmes dēļ, vairākus simtus miljonu ASV dolāru izmaksājusī Marsa izpētes zonde sadega.  

Raidījums Diplomātiskās pusdienas šoreiz par Centrālāfrikas Republiku, valsti Āfrikas kontinenta pašā vidienē, bez piekļuves jūrām vai okeāniem. Brīdinām, ka raidījums ir par valsti, kas ir caur un caur bēdu ieleja. Esam iepriekš jau bieži runājuši par nabadzīgām un problēmu plosītām valstīm. Bet tik plašs ekonomisko, politisko un humanitāro problēmu kopums, kāds ir Centrālāfrikas Republikas (CĀR) gadījumā, ir reti sastopams. Sāksim ar to, ka Centrālāfrikas Republika, neskatoties uz to, ka teritoriāli ir apmēram desmit reizes lielāka par Latviju, ir gandrīz 43 reizes nabadzīgāka par Latviju. Kamēr Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pēc Pasaules Bankas datiem ir 38 370 eiro, Centrālāfrikas Republikai šis rādītājs ir 900 eiro. Šī faktiski ir pirmā vai otrā nabadzīgākā valsts pasaulē pēc Burundi. Un tas situācijā, ka valstij ir milzīgi dabas resursi. Nedaudz sportiskas pozitivitātes par Latviju – mēs esam bagātāki par mūsu Eiropas Savienības partnervalstīm Slovākiju, Grieķiju un Bulgāriju, starp citu. Nemaz nerunājot, ka pārspējam arī Krieviju un gandrīz divas reizes arī Baltkrieviju bagātības rādītājos. Paskatieties paši pasaules organizāciju datus un redzēsiet. Šis varētu būt arī vienīgais un pēdējais pozitīvais fakts šajā raidījumā. Un tas pat nav par Centrālāfrikas Republiku, kuru apdzīvo apmēram pieci ar pusi miljoni iedzīvotāju. No tiem gandrīz 70 procenti dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Vēl vairāk – vairāk nekā 42 procenti šobrīd dzīvo akūta bada apstākļos. Sliktākais rādītājs pasaulē. Ekonomisko un politisko apstākļu, tostarp ilgstošā pilsoņu kara dēļ, Centrālāfrikas Republika bieži ir ierindota starp desmit valstīm pasaulē, uz kurām ceļot ir ļoti bīstami. Ir tāda Starptautiskā Ceļošanas riska karte (International SOS Travel Risk Map), kurā varat redzēt visas pasaules valstis. Iesakām ielūkoties! ANO vēl pagājušajā gadā rekomendēja CĀR bēgļiem ārvalstīs vai pat pašā CĀR nemēģināt atgriezties mājās, jo valstī netiek ievēroti pat svarīgākie likumi un riski ir pārāk augsti. Visbeidzot pieminēšu to, ka tieši šīs teritorijas tiek uzskatītas par slaveno pigmeju izcelsmes un arī mūsdienu dzīves vietu. Kā daži avoti raksta, jau senie ēģiptieši esot rakstījuši, ka mūsdienu Centrālāfrikas teritorijā dzīvo “melni pundurīši”. Tas gan netraucē Centrālāfrikas Republikā basketbolam būt vienam no diviem populārākajiem sporta veidiem un CĀR pat divreiz esot uzvarējusi Āfrikas čempionātā. CĀR ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir izraisījusi arī to, ka valsts teritorijā vēsturiski un šobrīd ir bieži krustojušās nesamierināmas reliģiskās, etniskās, ekonomiskās grupas un to politiskās intereses. Valsts teritorija pastāvīgi ir apdzīvota kopš akmens laikmeta, vismaz 10 tūkstošus gadu. Vienlaicīgi tikai 18. gadsimtā teritorija kļuva par daļu no pasaules tirdzniecības ceļiem un ekonomiskajiem procesiem. Šeit gan uzreiz jāatzīmē, ka šie trans-Sahāras tirdzniecības ceļi starp Atlantijas un Indijas okeāniem un ekonomika bija lielākoties saistīta ar vergu un ziloņkaula tirdzniecību. Verdzības posms arī bija viens no iemesliem, kādēļ dažādās ciltis un etniskās grupas CĀR vēl šodien nesatiek un atminas savstarpējos vēsturiskos pāridarījumus. 1903. gadā CĀR teritorijas par savām kolonijām padarīja Francija. Līdzīgi kā Beļģu Kongo situācijā, arī francūžu pieeja bija valsts administrāciju uzticēt privātām kompānijām, jo tās aktīvi ieguva gumiju un ziloņkaulu. Rezultātā vietējo iedzīvotāju ekspluatācija tikai turpinājās arī pēc tam, kad oficiāli verdzība tika atcelta 1910. gadā. CĀR politiskā vēsture pēc neatkarības iegūšanas 1960. gadā, parāda galējības un pārmērības. Konstantie etniskie un reliģiskie konflikti, ar īsu militāru diktatūru vadītiem miera periodiem ir bijuši CĀR mūsdienu iezīme. Nesenākais plaša mēroga konflikts, pilsoņu karš, sākās 2013. gada martā ar musulmaņu dumpinieku grupas „Seleka” veikto apvērsumu pret prezidentu Fransuā Bozizi, kura rezultātā dumpinieki ieņēma arī galvaspilsētu Bangvī. Valsts kristiešu kopiena, kurai tiek oficiāli rēķināts, ka pieder 90 procenti valsts iedzīvotāju, protams, ar šo nebija mierā, radīja “pašaizsaradzības” grupas ar nosaukumu „anti-Balaka”. Tieši tāpat kā „Seleka”, arī „anti-Balaka” aktīvi izvērš teroru pret civiliedzīvotājiem. Sākotnējais reliģiskais konflikts ar gadiem pat vairs nav tik daudz reliģisks, cik etnisks. Etniskās grupas patiesībā rāda pilnīgi citu CĀR ainavu un nemaz daudz kopīgu īpašību starp tām nav atrodamas. Piemēram, daudzas etniskās grupas pieder faktiski vietējām, tradicionālajām reliģijām. Daudzi praktizē dažādas burvestības, pat, ja valsts oficiālā pozīcija ir par tām sodīt ar cietumsodu. Konfliktu neatrisināja ne tikai Fostina-Arčandža Tuaderas ievēlēšana par prezidentu un pārvēlēšana 2020. gadā. Patiesību sakot – konstitūcija arī 2023. gada referendumā tika mainīta, lai Tuadera varētu amatā palikt neierobežotu laiku. Un vēl mazāk CĀR problēmas risina ārvalstu iejaukšanās. Francijas neveiksmīgie centieni atjaunot savu ietekmi valstī ir bijuši relatīvi nesekmīgi. Franciju un Eiropas Savienību kopumā no CĀR “izspiež” Ķīna, bet sevišķi jau Krievija. Krievija jau 2018. gadā noslēdza ar CĀR centrālo valdību vienošanos par  derīgo izrakteņu ieguvi un ieveda valstī bēdīgi slaveno Vāgnergrupu, kas apmāca valdības armiju. CĀR pat neslēpj, ka grib redzēt pastāvīgu Krievijas militāro bāzi savā valstī, jo ar ieroču piegādēm un vāgneriešu treniņiem ir par maz. Vairāk par Centrālāfrikas Republikas resursu paradoksu un vāgneriešu lomu valstī stāsta Liutaurs Gudžinsks, Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta asociētais profesors.

Liepājas Starptautisko zvaigžņu festivālu 23. martā Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" noslēgs Džuzepes Verdi Rekviēms. Pie LSO diriģenta pults būs Atvars Lakstīgala, dziedās Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, solisti būd poļu soprāns Joanna Zavartko, slovēniešu mecosoprāns Monika Bohineca, ukraiņu tenors Oleksandrs Čuvpilo un Latvijas Nacionālās operas bass Rihards Mačanovskis. Atvars Lakstīgala Verdi Rekviēmu pirmo reizi diriģēja savu diriģenta gaitu sākumā 2011. gadā Liepājas Latviešu biedrības namā. Runājām, kā mainījies viņa skatījums uz šo hrestomātisko opusu, cik daudz tā lasījumu ietekmējis nesenais brauciens uz Ukrainu un tur pieredzētais. Vēl arī par dažādas valstis pārstāvošo solistu kvartetu un atgādinām arī par Rekviēma tapšanas un atskaņošanas vēsturi. Atvars Lakstīgala: "2011. gadā es biju tiešām ļoti, ļoti jauns, un toreiz daudzi teica, ka tā ir arī liela uzdrīkstēšanās. Pieredze kā profesionālam diriģentam bija mazliet vairāk par gadu. Tā bija mana personīgā ambīcija, ļoti vēlējos šo Rekviēmu diriģēt, jo tas bija sirdij tuvs. Vairākas reizes to biju atskaņojis kā mežradznieks orķestra sastāvā. Īpaši man palika atmiņā viens no Operas festivāla koncertiem, kurā Rekviēmu interpretēja poļu diriģents Tadeušs Voicehovskis. Biju emociju pārņemts, iedvesmojos no viņa interpretācijas un tā, kā viņš vadīja orķestri, kā bija iedziļinājies mūzikas saturā, jo katram vārdam, katrai notij šajā meistardarbā ir ļoti liela nozīme. Te nekas nav nejaušs, katra pauzīte, katra sešpadsmitdaļnots ir ar lielu jēgu un nozīmi. Kopš tā laika ir gūts zināms profesionāls rūdījums, daudz kas piedzīvots šo 13 gadu laikā, kopš atskaņojām to kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri. Pavisam nesen biju Ukrainā, ļoti tuvu karadarbības zonai, dzirdēju raķešu šāviņus, dzirdēju dronus lidojam, piedzīvoju spēcīgas emocijas, apzinotie -  te cilvēks ir, un te viņa vairs nav. (..) Šīs emocijas atspoguļosies arī šajā atskaņojumā, jo joprojām nevaru attapties no sirreālas realitātes, kādu piedzīvoju Ukrainā. Man ir liels gandarījums, ka viens no solistiem būs ukrainis Oleksandrs Čuvpilo.

Par Liepājas Starptautisko zvaigžņu festivālu studijā pārrunāsim ar Liepājas Simfoniska orķestra galveno diriģentu Gunti Kuzmu un jauno vijolnieci Luetu Žagari. No 9. līdz 23. martam koncertzālē "Lielais dzintars" norisināsies 32. Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls ar izcilu pašmāju mākslinieku un arī starptautisku zvaigžņu uzstāšanos, informēja festivāla rīkotāji.  Šogad festivāla dalībnieku vidū klausītāji redzēs kanādiešu pianistu Luī Lortī, vācu vijolnieci Katrīnu ten Hāgenu un franču obojisti Selīni Muanē, somu diriģentu Juhu Kangasu, Valsts akadēmisko kori "Latvija" un starptautiski atzītus operdziedātājus, pianisti Aurēliju Šimkus, džeza mūziķi Džonu Ruoko un citus skatuves māksliniekus. Šī gada Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla programmā iekļauti pieci koncerti – klausītājiem būs iespēja dzirdēt Friderika Šopēna, Volfganga Amadeja Mocarta un Pētera Vaska radītu simfonisko mūziku. Koncertzāles "Lielais dzintars" Dzintara Jurgelaiša kamerzālē gaidāms kamerdžeza un arī klaviermūzikas solo vakars, savukārt festivāla noslēgumā skanēs itāļu opermūzikas ģēnija Džuzepes Verdi monumentālais garīgās vokāli instrumentālās mūzikas skaņdarbs "Rekviēms". Festivāla atklāšanā 9. martā pulksten 18 ar Liepājas Simfonisko orķestri diriģenta Gunta Kuzmas vadībā uz skatuves kāps kanādiešu pianists Luī Lortī, lai kopīgi atskaņotu Friderika Šopēna Pirmo klavierkoncertu. Jau vairāk nekā trīs gadu desmitus Luī Lortī veidojis savu karjeru kā viens no daudzpusīgākajiem pianistiem pasaulē.

Lielu daļu pasaules kravu pārvadā pa ūdeņu ceļiem. Tā ir intensīva, sarežģīta asinsrite un jebkurš "trombs" tajā var paralizēt normālu tirdzniecības un ražošanas apriti. Kā top maršruti piegādes ķēdēm un kāda ir situācija ar kuģošanu bīstamos ūdeņos un kā jūrnieki izrēķina maršrutus un kā izvairīties no iestrēgšanas pasaulē noslogotākajās ostās un kanālos, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolas profesionālās izglītības skolotājs, jūrnieks Jurijs Šendriks un Rīgas Tehniskās universitātes Loģistikas studiju programmu docētāja Līga Millere-Krūma. Nomaldīšanās no ceļa pārgājiena laikā var kādu reizi pavērt iespēju jauniem un aizraujošiem piedzīvojumiem, bet dažkārt tā rada izmisumu, izsalkumu, nogurumu, un varbūt pat liek piespiedu kārtā domāt par kādu plānu B un naktsmājām tur, kur tas iepriekš nav bijis paredzēts. Bet, ja no kursa novirzās liels konteinerkuģis, rezultāts būs lielas galvassāpes ārkārtīgi lielam skaitam cilvēku, tie būs milzīgi ekonomiskie zaudējumi, un tie, iespējams, būs arī negaidīti pirātu uzbrukumi. Arī mūsdienās jūrā var sastapt pirātus Šodien jūras laupītāji stipri attālināti atgādina tēlus, kādus varam redzēt, piemēram, filmā “Karību jūras pirāti”, bet arvien vēl pasaules ūdeņos aktīvi uzdarbojas noziedzīgi grupējumi, kas uzbrūk kuģiem. Kādas ir mūsdienu pirātu uzbrukuma metodes, kādi ir iemesli uzbrukumiem un kā notiek cīņa ar pirātiem, par to stāsta Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas pārstāvis Artis Ozols. Malakas jūras šaurums starp Sumatru un Malaiziju, Āfrikas Rietumkrasts, Dienvidķīnas jūra starp Vjetnamu un Filipīnām, Adenas līcis pie ieejas Sarkanajā jūrā, Indijas okeāns, Karību jūra - tās ir vietas, kur siro mūsdienu pirāti. Viņi uzbrūk  kuģiem gan atklātos ūdeņos, gan ostās. Lai arī kuģi ir aprīkoti ar novērošanas un saziņas sistēmām, uz klaja ir trīs personas, kas atbild par drošību un kuģojot pa bīstamajām zonām uz klāja vēl papildus ir militāras personas, tomēr tas netraucē pirātiem uzbrukt nolaupīt kravu un pašu peldošo transportu. Latvijas kuģu kapteiņu asociācijas valdes loceklis un naftas tankkuģu kompānijas „Albatankers” flotes menedžeris Artis Ozols stāsta, kā darbojas modernie pirāti, kādas ir viņu uzbrukuma metodes un kā kuģa apkalpe var aizsargāties. Kā arī to, vai pašam nācies savā kuģošanas praksē sastapies aci pret aci ar pirātiem. Kā bāzes vietu pirāti izmanto nolaupītos kuģus, bet bieži vien ar militāristu palīdzību šie kuģi tiek atgūti atpakaļ, teic Artis Ozols. Jaunākajā starptautiskās jūrniecības organizācijas ziņojumā, kas iznācis pagājušā gada aprīlī, statistika par pirātu uzbrukumiem 2022. gadā liecina, ka par ieročiem izmatoti dažādi  šaujamie, granātas, bet vairāk kā 30 uzbrukuma gadījumos ir izmantoti naži. Visbiežāk esam dzirdējuši par Somālijas pirātiem, kas aktīvi sāka darboties 21. gs. sākumā, uzbrūkot starptautiskajiem zvejas kuģiem. Biežo uzbrukumu dēļ šobrīd šis reģions tiek kontrolēts un daudz nedrošāka situācija tagad kuģotājiem ir pie Āfrikas rietumkrasta. Vēl, pārskatot Starptautisko jūrniecības organizācijas ziņojumu, redzam, ka 2022. gadā reģistrēts 131 pirātisma un bruņotas laupīšanas gadījums, kas ir mazākais skaits kopš 1995. gada. Lai arī pirātu uzbrukumu skaits ir samazinājies, tomēr viņi turpina darboties. Artis Ozols atzīst, ka pirātu vēlmes ir tādas pašas kā senāk, viņus interesē materiālie labumi - ne vairs zelts un dārglietas, jo vienkārši tādas lietas kuģos vairs nepārvadā, bet mūsdienu kravas un paši kuģi.

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas analizējam Rietumāfrikā esošo valsti Togo. Togo Republikas nosaukums nāk no vietējās eve valodas un nozīmējot “upes otrā pusē” vai “māja pie jūras”. Portugāļi bija pirmie eiropieši, kuri ieradās Togo teritorijā vēl tālajā 15. gadsimtā, bet šeit viņi pastāvīgas apmetnes neizveidoja. Neatkarīgi no portugāļiem, Togo teritorija bija daļa no, tā saucamā, “Vergu krasta”, kuru no 16. līdz 18. gadsimtam kontrolēja dāņi. Jā, arī Dānija līdz 1803. gadam, kad faktiski stājās spēkā tās 11 gadus agrāk pieņemtais vergu tirdzniecības aizliegums, ir piedalījusies transatlantiskajā vergu tirdzniecības biznesā. Dāņu daļa gan visā vairāk nekā 12 miljonu cilvēku pārvietošanā no Āfrikas Rietumkrasta tiek rēķināta ap 1 procentu. Bet skaitliski tas tāpat ir vairāk nekā 100 000 cilvēku, kurus viņi pakļāva un uz kuru dzīvībām būvēja bagātību. Daudz labāks liktenis gan nepiemeklēja Togo iedzīvotājus arī pēc 1884. gada, kad tos pakļāva vācieši un izveidoja valsti ar nosaukumu Togolenda. Plaši iezīmējās vergu darbaspēka izmantošana vietējās kakao, kafijas un kokvilnas plantācijās. Vienlaicīgi gan jāsaka, ka vāciešu kolonisti padarīja Togo teritoriju par vienu no infrastruktūras ziņā attīstītākajām Āfrikas vietām, tostarp arī izbūvējot trīs dzelzceļa līnijas no galvaspilsētas Lomes. Pirmā Pasaules kara laikā visas vācu kolonijas tika atņemtas un konkrēti Togolenda 1922. gadā tika sadalīta starp britiem un francūžiem. 1956. gadā britu Togo teritorijas pēc referenduma iekļāvās Ganas teritorijā, bet Togo pēc neilgas būšanas Franču Savienība četrus gadus vēlāk Togo pasludināja neatkarību. Pirmais prezidents pēc neatkarības bija Olimpio, kuru 1967. gada apvērsumā personīgi esot nogalinājis nākamais diktators Gnasin-gbe Ejadema. Viņš arī valdīja līdz 2005. gadam, kad nomira un pie varas nāca viņa dēls. Tieši Faure Gnasin-gbe arī sāka ieviest demokrātiskas reformas un valsts kļuva par puslīdz funkcionējošu demokrātiju. Runājot par Togo sociālekonomisko situāciju, jāmin, ka valsts ir viena no tām, kurās iedzīvotāju vidējie ienākumi gada laikā nesasniedz pat 1000 eiro. Un Togo ir visbiežāk atrodama starp ANO Tautas attīstības indeksa zemāk novērtētajām valstīm pasaulē. Valsts sniegums virknē rādītāju ir pat katastrofāli zems. Un te gandrīz vai retorisks jautājums – ko gan var gribēt valstī, kurā gandrīz 40 procenti iedzīvotāju ir vecumā līdz 14 gadiem. Milzīgais jaunu cilvēku skaits valstī rada nepieciešamību pēc sabiedrības un valsts rūpēm par mazajiem cilvēkiem. Un tas, protams, patērē laiku, enerģiju un naudu, kuras jau tāpat pārāk daudz nav. Rezultātā Togo iedzīvotāji aktīvi cenšas izdzīvot esošajā situācijā un daudzas no to ekonomiskajām praksēm ir neētiskas vai pat klaji noziedzīgas. Tiek rēķināts, ka apmēram 30 procenti no bērniem valstī cieš no hroniska bada. Attiecīgi, ne vecāki, ne ciemati, ne valsts nav spējīgas par tiem pienācīgi parūpēties. Valsts piedzīvoja strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu no 1960. līdz 2010. gadam, kas ir izraisījis to, ka trīs piektdaļas valsts iedzīvotāju tagad ir bērni vai jaunieši. Sagaidāms, ka iedzīvotāju skaits Togo tikai turpinās pieaugt. Bezdarba līmenis, nabadzība un izglītības trūkums ir viens no galvenajiem iemesliem šādai situācijai. Valsts saskaras arī ar ārkārtīgi augstiem zīdaiņu mirstības rādītājiem. Gandrīz 40 no katriem 1000 dzimušajiem bērniņiem nomirst. Salīdzinājumam, statistikas rādītājs Latvijā ir nepilni 5 bērniņi no 1000 dzimušajiem, kamēr Afganistāna ir pasaulē līderpozīcijā ar 103 mirušiem bērniem no 1000 dzimušajiem. Šie visi faktori ietekmē arī paredzamo dzīves ilgumu. Togo tas ir 71,7 gadi, kamēr Latvijā dzimušajiem tiek paredzēts 76,2 gadus ilgs mūžs. Pasaulē pirmajā vietā ir Monako, kur šobrīd dzimušie varētu vidēji nodzīvot līdz pat 89,6 gadiem. Vēl jāmin, ka Togo vidējais valsts iedzīvotāju vecums ir tikai 20,5 gadi. Tiek rēķināts, ka Togo valdība nodrošina apmēram tikai ceturto daļu no resursiem, kas būtu nepieciešami pilnvērtīgi funkcionējošai izglītības sistēmai. Un te runa beigās nav tikai par infrastruktūru, bet arī par kvalificētu skolotāju trūkumu uz tik lielu bērnu skaitu, sevišķi lauku reģionos. Rezultātā Togo ir arī skumjš rādītājs attiecībā uz lasītprasmi, sevišķi sieviešu vidū gandrīz puse no valsts iedzīvotājām neprot lasīt un rakstīt. Vēl vairāk - ceturtā daļu meiteņu izprecina pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas. Togo ekonomika primāri ir agrāra. Togo skaitās fosfātu ieguves un eksporta lielvalsts pasaules mērogā. Šo resursu plaši izmanto mēslojuma ražošanā. Bet arī tā cenu kāpumi un kritumi dramatiski ietekmē valsts ekonomiku, sevišķi kopš 1990.gadu sākuma. Naftas produkti un degviela tagad ir lielākais eksporta produkts. Lauksaimniecības sektorā Togo ir nodarbināti apmēram 60 procenti iedzīvotāju. Un tas ienes gan tikai apmēram 30 procentus no eksporta ienākumiem. Liela daļa lauksamniecībā strādājošo ražo vien paši savai iztikai. Valstī ir uzlabojies privatizācijas process, bet apmēram 1,2 miljardus eiro nelielā valsts budžeta caurspīdīguma problēmu dēļ, infrastruktūras trūkuma, politiskās nestabilitātes un vispārējā perspektīvas trūkuma ekonomikā dēļ, ārvalstu investori netiecas investēt Togo. Kādēļ ārvalstu investīcijas ir tik nozīmīgas daudzām pasaules valstīm, skaidro Minijuss Talindis, Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes lektors.

“Džezam ir jēga, ja skatās uz priekšu un kaut ko meklē, ja džezā skatās atpakaļ, tad labāk nevajag spēlēt džezu, bet gan ”Vālodzīti”, tā Toms Poišs, Ventspils Mūzikas vidusskolas džeza un mūsdienu ritma nodaļas vadītājs. Jau otro gadu pēc kārtas MIKC Latgales Mūzikas un mākslas vidusskola (iepriekš Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas skola) rīko Starptautisko etnodžeza mūzikas ansambļu konkursu “Guoyu pa JAZZ”, kurā apvieno tradicionālo un džeza mūziku. Šogad konkursam pieteikušies deviņi ansambļi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kuri 8. februārī kāps uz Latgales vēstniecības “Gors” skatuves un atskaņos divus dažāda rakstura skaņdarbus.  Šajā raidierakstā uz sarunu aicinājām viesus no Latgales – konkursa dalībnieci Lauru Svikšu un ansambļu vadītāju un pasākuma vienu no organizatoriem Mārci Lipski. Kā arī viesus no Kurzemes – Ventspils Mūzikas vidusskolas džeza un mūsdienu ritma nodaļas vadītāju un pagājušā gada konkursa žūrijas locekli Tomu Poišu un pagājušā gada konkursa uzvarētājas Montu Cini un Aleksu Rubīnu. Runājām par džeza žanriem, tradīcijām pasaulē un Latvijā, mūziku, auditoriju un konkursu organizēšanu. Ja arī tu esi džeza mūzikas cienītājs, iesakām apmeklēt bezmaksas pasākumu “Gorā” vai skaties tiešraidi attālināti “Guoyu pa JAZZ” Facebook lapā. Vairāk informācijas šeit: https://www.facebook.com/profile.php?id=100070189245615  Raidījumu vada Adrians Zelčs un Arnis Malakovs.

Ministrija: Stambulas konvencijas tulkojuma precizējumi ir tehniski un neietekmē tās būtību. Atzīmējot Starptautisko dienu vardarbības izskaušanai pret sievietēm,notika akcija "Kur viņa palika?". Sākas tautas balsojums par "Trīs Zvaigžņu balvas" nominācijām. ES un Kanādas samitā mēģina pasvītrot abu pušu vienprātību. Vai ir pareizi maldināt sabiedrību mākslas vārdā? Eksperti par Arņa Rītupa pazušanu.

Stāsta džeza mūzikas menedžere, žurnāliste, sabiedrisko attiecību speciāliste un dzejniece Aleksandra Line Vai zini, ka 30. aprīlī džezu svin visa pasaule, arī Starptautiskā kosmiskā stacija un Antarktika? Līdz 2011. gadam aprīlis visā pasaulē skaitījās Džeza atzinības mēnesis, līdz 2011. gadā UNESCO iezīmēja tieši 30. aprīli kā Starptautisko Džeza dienu. Svinībām pievienojas universitātes un bibliotēkas, džeza klubi un koncertzāles, kopienu centri un skolas, rīkojot koncertus un džema sesijas, seminārus un lekcijas, meistarklases un foto izstādes, kino vakarus un priekšnesumus. Jau 2012. gadā džezu svinēja vairāk nekā viens miljards cilvēku, un pāris gadus vēlāk, 2014. gadā, aprīļa beigās šis žanrs skanējis visos septiņos pasaules kontinentos. Starptautiskās Džeza dienas svinēšanas mērķis ir uzsvērt džeza žanru un tā diplomātisko lomu visas zemeslodes iedzīvotāju apvienošanā. Un jau pirms desmit gadiem ar spēcīgu ziņojumu visiem zemeslodes iedzīvotājiem 30. aprīlī videoziņojumā vērsās astronauti no Starptautiskās kosmiskās stacijas, kas tobrīd atradās vairāk nekā trīssimt kilometru virs mūsu planētas. Tikmēr tajā pašā gadā džeza mūziku atskaņoja arī Antarktikas McMurdo un Palmēras polārstacijas – kaut kur starp polārajām tehnoloģijām un pasaulslaveniem pētniekiem. Arī mēs reiz bijām dibinājuši apvienību Wise Music Society, kuras mērķis bija palīdzēt auditorijai atrast jaunu mūziku, bet mūziķiem iekarot jaunu mērķauditoriju, veidojot ilgtermiņa sniegumu Latvijas džeza mūzikas nozarē. 2014. gadā bijām izdomājuši, ka sen jau ir laiks, Latvijā ir gana daudz džeza žanra profesionāļi un entuziasti, žanrs ir daudzkrāsains un daži no tā pārstāvjiem jau ir eksportvērti, tāpēc pieteicāmies kā pasākuma dalībnieki un sarīkojām septiņpadsmit koncertus jau pirmajā gadā, dažus gadus vēlāk iegūstot arī UNESCO Latvijas nacionālās komitejas patronāžu. Desmit gadus Latvijas koncertvietas, mūziķus un nozares pārstāvjus esam radinājuši pie tā, ka 30. aprīlis ir džeza svētki. Tagad Starptautisko Džeza dienu ik gadu svin tepat Radiomājā – "Klasikas" viļņos, arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, citās izglītības iestādēs, mūzikas klubos un bāros. Starp citu, katru gadu Starptautiskās Džeza dienas svinībām tiek izvēlēta viena galvaspilsēta. Līdz šim tā jau bijusi Stambula Turcijā, Osaka Japānā, Parīze Francijā, Vašingtona Amerikā, Havana Kubā, Sanktpēterburga Krievijā un citas. Reiz, sajūtoties spēcīgi un vareni, izdomājām pajautāt, ko tas izmaksātu tādai mazajai Latvijai, ja mēs reiz gribētu kļūt par pasaules džeza galvaspilsētu kaut uz vienu dienu. Izrādās, ka tas mums nozīmētu uzbūvēt pienācīgi lielu un labi apskaņotu koncertvietu un infrastruktūru, uzņemt – ar visu izmitināšanu un honorāriem – galvenā koncerta All-Star Global Concert pasaulslavenos džeza mūziķus, kā arī finansēt menedžmenta komandas darbu. Pirms vairākiem gadiem aptaujāšanas laikā šim visam nepieciešamais cipars bija ap trim miljoniem – kas to lai zina, varbūt kādreiz mums arī sanāks? Ņemot vērā to, ka UNESCO Starptautiskās Džeza dienas mākslinieciskais vadītājs ir Herbijs Henkoks, gribētos jau, lai mums sanāk, kamēr viņš vēl dzīvs. Tā kā mans telefona numurs ir visus gadus bijis norādīts Starptautiskās Džeza dienas Latvijā kontaktu sadaļā, vienreiz man piezvanīja kāds no – neatceros, Čehijas vai Francijas – un jautāja, vai viņš esot sazvanījis Herbiju Henkoku. Sasmējos un atbildēju, ka parunāt ar viņu reiz man gribētos arī pašai...

Ik gadu katrs Eiropas Savienības iedzīvotājs atkritumos vidēji izmet vairāk nekā 130 kilogramu pārtikas, kas, kopā saskaitot, pārvēršas miljardos eiro mērāmos naudas un miljonos tonnu izniekotas pārtikas zaudējumos. Ko mēs darām nepareizi? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē profesore, ekonomikas doktore, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, biedrības "Zero Waste Latvia" valdes locekles Elīna Kolāte un Maija Krastiņa. Starptautisko pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes dienu tiks atzīmēs 29. septembrī. Vai esat padomājuši, cik pārtikas jūs izmetat atkritumos? Kāda daļa no tās ir svaiga un izmantojama? Vai vienmēr veikalā nopērkat tikai to, kas ir vajadzīgs? Maija Krastiņa norāda, ka ikviena mājsaimniecība izmet ap 500 eiro gadā pārtikā, bet to ir iespējams ietaupīt. "Šķiet, ka mēs jau tā nedarām, ne jau es, bet kad sāk mazliet sekot līdz, pa santīmam, pa eiro tā summa savācas," norāda Maija Krastiņa. "Mums pārtikas un bioloģiskie atkritumi veido 35-40% procentus visiem atkritumiem. Ja esam dzirdējuši, ka "Getliņi" ir pilni, jāsaprot, ka uz turieni sūtam 35-40% lielas slapjas masas, kas tur vienkārši sēž un pūst. Mēs vispirms ietaupīt 500 eiro un samazināt pārtikas atkritumus dažādos līmeņos. Pirmais, mājās paši. Otrkārt, varētu ietaupīt arī uz atkritumu konteineru." No nākamā gada arī Latvijā būs jāšķiro bioloģiskie atkritumi. Tas arī ļautu samazināt sadzīves konteinera izmaksas, kā arī cilvēkus, kas dzīvo privātmājā, Maija Krastiņa mudina kompostēt bioloģiskos atkritumus. Tā vēl var samazināt izmaksas.  

Dodamies pa šķiedrām, pavedieniem, pat pa zelta diegiem un rožu smaržām. Tik karaliski un arī poētiski. Skatāmies, kāda šī vasara būs Rundāles pilī un dārzā, kā "Ziedošie gobelēni" nokļuvuši no Parīzes Rundāles pils galerijās. Un ko ar vārdu gobelēns saprot latviešu valodā, ko - franči.  Kultūras rondo aicina uz Rundāles pils muzeju, lai iepazītos ar muzeja iecerēm vasarā. Pa šķiedrām ejam arī tāpēc, ka Rīgā ir atklāta 7. Starptautisko tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāle "QUO VADIS". Ekspozīcija skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un mākslas muzejā "Rīgas Birža". Triennālē pārstāvēta arī Francijā dzīvojošā latviešu māklsiniece Daiga Štālberga. Ekspozīcijā Rīgā skatāmas viņas "Kariatīdes", bet Cēsu izstāžu namā līdz 9.jūlijam var aplūkot viņas personālizstādi "Varš, vilna un mežģīnes". Rundāles pilī līdz 17. septembrim var aplūkot starptautisku izstādi “Ziedošie gobelēni” no Francijas Nacionālā mēbeļu fonda Gobelēnu, Bovē, Savonrī manufaktūru kolekcijām. Rundāles pils Lielajā un Mazajā galerijā apskatāmi 15 dārza tēmai veltīti gobelēni, kas tapuši Gobelēnu, Bovē un Obisonas manufaktūrās no 16. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta vidum. Tie veidoti pēc flāmu un franču gleznotāju, arī Pola Sezana un Eduāra Manē, metiem. “Ziedošie gobelēni” Rundāles pilī ir satelītizstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja organizētajai 7. Rīgas Starptautiskajai tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennālei “QUO VADIS?”. Pastaigu pa Rundāles pils galerijām vada izstādes kuratore – Francijas Nacionālā mēbeļu fonda kolekciju departamenta inspektore Marī Elēna Masē-Bersani. Mūs sagaida Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse, projekta vadītāja – Rundāles pils muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Kristīne Budže, izstādes māksliniece – Rundāles pils muzeja māksliniece Līga Beļakiene. Izstādes tehnisko risinājumu nodrošinājuši muzeja speciālisti, bet starptautisko sadarbību koordinējusi un no franču valodas tulko Dita Podskočija. "Ziedošajiem gobelēniem", kuri sasaucas ar rozēm, kas zied Rundāles pils dārzā, un karaliskajām peonijām Rundāles pils lielajā vāzē, īpašu stāstu veltīja tekstilmākslinieks Egils Rozenbergs, kuram bija iespēja strādāt Francijā. Francijas Nacionālā mēbeļu fonda Gobelēnu, Bovē un Savonrī manufaktūrām ir ilga vēsture. Par to uzplaukuma laiku uzskatāms 17. gadsimts, kad Francijas monarhi veicināja ražošanas attīstību savā zemē. Izpildot karaliskos pasūtījumus, tika sasniegta mākslinieciska un tehniska izcilība, kas saglabāta daudzās paaudzēs. Seno prasmju uzturēšana ar Francijas valsts atbalstu turpinās arī mūsdienās. Jau izsenis gobelēni bijuši bagātības, izsmalcinātās gaumes un vienlaikus praktiskuma apliecinājums. Kopš viduslaikiem tos izmantoja, lai ar krāsainiem akcentiem atdzīvinātu mūra sienas, radītu siltuma sajūtu telpā un slāpētu trokšņus. Gobelēnu tapšanas process bija ilgs un sarežģīts, to vērtību noteica gan izmantotā materiāla – vilnas, zīda, brokāta diegu – kvalitāte, gan tonālo nianšu daudzums. Laikā, kad celta Rundāles pils, gobelēnu nozīme interjeros bija mazinājusies. No arhīvu liecībām zināms, ka Rundāles pils interjeros gobelēni nav izmantoti – tur dominēja tēlnieciskais dekors kopā ar monumentālo glezniecību un augstvērtīgām auduma tapetēm. Tāpēc jo aizraujošāka tagad šķiet iespēja novērtēt gobelēnu radīto noskaņu pils parādes korpusa galerijās. Vēl ieskats citā izstādē – Cēsu izstāžu namā skatāma Francijā dzīvojošas latviešu mākslinieces Daigas Štālbergas personālizstāde „”Varš, vilna un mežģīnes”. Karaliski ir Daigas Štālbergas darbi, karaliski ir Francijas gobelēni, karaliski zied rozes Rundāles pils dārzā, kur, tāpat kā visā Latvijā, ieilgušais sausums liek dārzniekiem daudz rīpīgāk domāt par ūdeni. Par ūdeni domās arī Rundāles pils dārza svētkos 1. jūlijā, bet rudenī – par vēsturisko dārzu apsaimniekšanu konferencē. Vasarā Rundālē skanēs arī mūzika un ieskatīsies "Mākslas detektīvā".

Kapu kopšanas tradīcija ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā un Latvijas kapsētas ir viena no redzamākajām kultūrvēstures mantojuma zīmēm. Latvijā attiecības starp mirušajiem un dzīvajiem ir senas un mainīgas, bet noturīgas. Kā viena no kapu sakopšanas un mirušo piemiņas izpausmēm ir kapu svētki, par tiem arī runāsim šajā raidījumā. Prāvests no Rēzeknes Dieva Romas katoļu baznīcas Stanislavs Prikulis pastāstīs par to, kā radusies un vēsturiski attīstījusies šī tradīcija. Starptautisko attiecību studente un Preiļu tūrisma un informācijas centra tūrisma darba organizatore Marta Mičule dalīsies ar savu pieredzi un kapusvētku nozīmi. Savukārt Varakļānu kultūras centra vadītāja Anita Upeniece pastāstīs par kapusvētku ballēm un to, kā laicīgās tradīcijas var sadzīvot ar baznīcas. Raidījumu vada Daiga Laizāne un Amanda Anusāne.   Breinojamīs kūpā!

Sazināmies ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktori Māru Lāci. Sveicam gan valsts svētkos, gan ar priecīgo ziņu, ka Latvijas Muzeju biedrība Mārai Lācei piešķīrusi balvu par mūža ieguldījumu. "Es domāju, ka varēja vēl kādu gadiņu pagaidīt," sveicienam atjoko Māra Lāce. "Protams, tas ir patīkami, ka Muzeju biedrība tā ir lēmusi." Māra Lāce savu darbu muzejā uzsāka 1973. gadā kā gide, šobrīd viņa ir Latvijā nozīmīgākās vizuālās mākslas institūcijas – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore. Viņa atzīst, ka savulaik ļoti gribējusi strādāt muzejā un tad, kad darbu sākusi, nav varējusi iedomāties, ka tik ilgus gadus būs saistīta ar muzeju. Laika gaitā apguvusi dažādas muzeja profesijas – bijusi grafikas kolekcijas un galvenā krājuma glabātāja, kā arī direktora vietniece zinātniskajā darbā. Māras Lāces vadībā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ne tikai dokumentē, saglabā un popularizē Latvijas kultūras mantojumu, bet ir aktīvi iesaistījies Latvijas profesionālās vizuālās mākslas aktuālo notikumu un izcilāko sasniegumu apzināšanā un novērtēšanā, tādējādi veicinot Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizējot Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām. "Šobrīd ir atbildība un tas atbildības moments dod gan to smagumu, gan vieglumu," vērtē Māra Lāce. Maijs ir muzeju mēnesis – 13. maijā Latvijas kultūrvietas vērs vaļā durvis akcijas "Eiropas Muzeju nakts" dalībniekiem, savukārt 18. maijā visā pasaulē atzīmē Starptautisko muzeju dienu. Muzeju mēneša kulminācija plānota 22. maijā, kad Latvijas Muzeju biedrības (LMB) Muzeju dienas ietvaros pulcēsies muzejnieki no visas Latvijas un tiks pasniegta LMB Gada balva 2023. Tas ir ikgadējs muzeju nozares konkurss, kura mērķis ir apzināt un izcelt izcilākos Latvijas muzeju sasniegumus, kā arī veicināt labo praksi un nozares ilgtspējīgu attīstību. "Mērijas Grīnbergas balvu" par mūža ieguldījumu saņems Māra Lāce.

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas dodamies uz kādu īpašu valsti - interesantu un komplicētu valsti Afganistānu jeb Afganistānas Islāma Republiku, kas tiešām ir komplicēta valsts ar bagātu un sarežģītu vēsturi, ko veido gadsimtiem ilga tirdzniecība, iekarošana un kultūras apmaiņa. Taču daudziem Latvijas iedzīvotājiem Afganistāna primāri varētu saistīties ar konfliktiem, jo galu galā daudzi joprojām atceras, vai pat ir uz savas ādas izbaudījuši, Padomju Savienības izvērsto karu Afganistānā pagājušā gadsimta 80. gados. Bet jau daudz jaunāka paaudze noteikti atceras arī pavisam neseno Rietumvalstu iesaistīšanos karadarbībā Afganistānā. Runājot par Afganistānas iedzīvotājiem, gandrīz 40 procenti no valsts iedzīvotājiem ir puštuni, taču valstī mīt arī ievērojamas hazaru, tadžiku un uzbeku kopienas. Afganistāna var arī lepoties ar visai iespaidīgu iedzīvotāju skaita pieauguma tempu un pašlaik tās iedzīvotāju skaits ir pārsniedzis 41 miljonu. Salīdzinājumam, vēl pirms gadiem četriem šis skaitlis bija par aptuveni 9 miljoniem mazāks.  Lai cik tas lēnām izmirstošajai Latvijai neliktos apbrīnojams rādītājs, faktiski šie dati atspoguļo sieviešu nožēlojamo stāvokli Afganistānas sabiedrībā. Afganistānas kultūrā vīrieši un sievietes nekad nepaspiež roku un neveido acu kontaktu. Tikai ģimenēs notiek neierobežoti kontakti starp dažāda dzimuma cilvēkiem. Varas iestādes aizliedz sievietēm valkāt svārkus vai blūzes bez piedurknēm. Un, ja arī jūs gadījumā apmeklējat Afganistānu Ramadāna laikā, jūs nedrīkstat ēst, košļāt gumiju vai dzert vietējo afgāņu klātbūtnē. Sākot stāstīt par sarežģīto Afganistānas vēsturi, nedaudz atgriezīsimies pie jau pieminētā padomju iebrukuma Afganistānā 1979. gadā, kas izraisīja desmit gadus ilgušo karu. Šī kara rezultātā sabruka Afganistānas valdība un savu ietekmi palielināja dažādas frakcijas, kas cīnījās par kontroli pār valsti – faktiski notika pilsoņu karš. Deviņdesmito gadu beigās par dominējošo spēku kļuva radikālais islāmistu grupējums „Taliban”, uzspiežot stingru islāma likumu interpretāciju un nodrošinot patvērumu arī teroristu grupējumam „al-Qaida”. „Taliban” ir pazīstama ar savu nežēlīgo taktiku, tostarp pašnāvnieku sprādzieniem, slepkavībām un publisku nāvessodu izpildi. Talibi valdīja Afganistānā no 1996. līdz 2001. gadam un atguva kontroli 2021. gada augustā pēc straujas militārās kampaņas, kas sekoja ASV un NATO spēku izvešanai. ASV vadītais iebrukums Afganistānā sākās pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem ASV. Toreiz tika apgalvots, ka tieši Afganistānā slēpjas „al-Qaida” līderis Osama bin Ladens, kurš bija galvenais 11. septembra terora aktu organizators. Kā daļu no starptautiskajiem centieniem stabilizēt Afganistānu, NATO 2003. gadā izvietoja valstī karaspēku, lai atbalstītu Afganistānas valdību. NATO misijā Afganistānā, kas pazīstama kā Starptautiskie drošības atbalsta spēki (ISAF), piedalījās karavīri no daudzām valstīm, kas strādāja kopā ar Afganistānas drošības spēkiem, lai cīnītos pret talibu nemierniekiem un atbalstītu atjaunošanas centienus. Starptautisko spēku darbība visai ātri noveda pie „Taliban” režīma gāšanas un jaunas valdības izveides. Lai gan tika pielikts ne mazums pūļu reformēt valdību un stiprināt institūcijas, progress bija lēns un nevienmērīgs, un arī jaunā valdība tika apsūdzēta korupcijā. Taču tieši starptautiskajai palīdzībai un atbalstam bija liela nozīme Afganistānas spēju veidošanā un pamatpakalpojumu nodrošināšanā. Arī Latvija kā NATO dalībvalsts ir piedalījusies misijā Afganistānā, sniedzot karavīrus un resursus Afganistānas valdības un NATO centienu atbalstam. No 2003. līdz 2014. gadam Latvija misijas ietvaros Afganistānā izvietoja vairāk nekā 1 500 karavīru, galveno uzmanību pievēršot Afganistānas drošības spēku apmācībai un atjaunošanas un attīstības projektu atbalstam. Kāda ir bijusi nozīme Latvijas dalībai NATO misijā Afganistānā, jautājām Saeimas Ārlietu komisijas vadītajam Rihardam Kolam. Taču ne starptautiskie, ne vietējie centieni nesniedza gaidītās straujās pārmaiņas valstī un vietējo cilšu starpā atkal sāka uzjundīt domstarpības. Un šo neapmierinātību ar lēnajām pārmaiņām savā labā kārtējo reizi izmantoja talibi, kuri ļoti efektīvi un ātri pārgrupējās un sāka sacelšanos pret jauno valdību un ārvalstu spēkiem, atkal atgriežoties pie šariata likumu ieviešanas. Konflikts ir postoši ietekmējis miljoniem afgāņu, pēdējos gados upuru civiliedzīvotāju skaitam sasniedzot rekordaugstu līmeni. Tas ir veicinājis arī miljoniem cilvēku pārvietošanos, daudzi no kuriem bija spiesti pamest savas mājas un meklēt patvērumu citās valsts daļās vai kaimiņvalstīs. Daudzi pat mērojuši ceļu līdz Eiropai, tostarp Latvijai.

Šajā raidījumā Jānis Pampe un Amanda Anusāne kopā ar Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas pedagogu Svenu Vilsonu, kā arī skolniecēm Deinu Misāni, Antru Toporkovu un Lauru Svikšu izvedīs cauri tradicionālās un džeza mūzikas tradīcijām Latgalē. Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola ir vienīgā skola Latvijā, kur vidusskolas līmenī māca tradicionālo mūziku. Šogad šī nodaļa nosvinēja savu desmito dzimšanas dienu, taču džeza nodaļa svinēs savu piekto. Līdz ar džeza nodaļas atvēršanu Latgalē ir aizsākušās dažādas tradīcijas un festivāli, kā viens no tiem – “Škiuņa džezs”.  Apvienojot tradicionālo un džeza mūziku, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas skolēni un skolotāji pirmo reizi rīko Starptautisko etnodžeza mūzikas ansambļu konkursu “Guoyu pa Jazz”, kuram var pieteikties līdz 14. aprīlim, taču pats konkurss norisināsies 2. maijā Latgales vēstniecībā “Gors”. Pieteikties vari šait: ej.uz/guoyupajazz   Taču, ja tu vienkārši esi mūzikas baudītājs, tad vari paklausīties mūsu viesu ieteiktās dziesmas: Dream Teller – Midsummer Becca Stevens – Regina Ben Wendel (feat. José James) – Tenderly Rahu the fool (jebkura dziesma)   Breinojamīs kūpā!  

Atzīmējot Starptautisko teātra dienu, 27. martā pulksten 16.00 un 19.00 Latvijas Radio 1. studijā notiks koncertuzvedums „Sveiks, Marģeri!”, kas ir Maestro Raimonda Paula veltījums komponistam, kultūras darbiniekam un vienai no 20. gadsimta spilgtākajām Latvijas kultūras personībām – Marģerim Zariņam. Kultūras rondo tiekamies ar Raimondu Paulu un Radioteātra vadītāju Māru Eglīti. Koncertuzveduma „Sveiks, Marģeri!” saturu veido ne vien Marģera Zariņa melodijas Raimonda Paula apdarē, bet arī fragmenti no M. Zariņa stāsta „Didrika Taizeļa brīnišķīgie piedzīvojumi”. Šķiet, tieši Taizeļa tēlā autors iekodējis daļu no sevis – asprātīga un vitāla bohēmista tēlu. "Mani pievilka tieši viņa kino mūzika, teātra mūzika, kur ir vairāki ļoti labi muzikālie numuri tieši no izrādēm," tā par gaidāmo koncertuzveduma „Sveiks, Marģeri!” atzīst komponists Raimonds Pauls. "Kāpēc neparunāt par to cilvēku, kāpēc neatcerēties." "Es uzskatu, ka ar cieņu vajag izturēties pret tiem cilvēkiem, nav svarīgi, kāda viņiem bija profesija, kas ir Latvijā strādājuši un darījuši daudz ko labu. Šajā gadījumā ir konkrēta personība - ļoti populārs komponists, rakstnieks, izskatīgs, kā vienmēr. Ar slaveno gadu tauriņu, celiņu. Trīsdesmito gadu kungs, cienījams. Pie tam arī ļoti asprātīgs. Nedod dievs, tanī laikā nokļūt viņa... Vienvārdsakot personība," atzīst Raimonds Pauls.   Māra Eglīte atklāj, ka Maestro mūziku izvēlējies, apstrādājis un arī kopā ar mūziķiem atskaņos. "Mūziķu sastāvs ir tipisks tā laika restorānu mūziķu sastāvs - vijole, akordeons un ritma grupa. Pirmā daļa vienmēr bija jāspēlē koncertmūzika, dažādi operešu pārlikumi, pēc tam dejas. Es tajā stilā centos atlasīt no viņa kino mūzikas," stāsta Raimonds Pauls. Koncertuzvedumā piedalās aktieri – Dace Bonāte, Juris Bartkevičs, Raimonds Celms un Ieva Aniņa. Mūziķi – Maestro Raimonds Pauls – klavieres, Gidons Grīnbergs – vijole, Valdis Zilvers – akordeons, Andris Grunte – bass, Māris Briežkalns – bungas. Koncertuzveduma režisors – Edmunds Freibergs. Koncertuzvedumu „Sveiks, Marģeri!” aprīlī būs iespējams dzirdēt arī Latvijas Radio 1. kanālā.

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas dodamies uz 16 miljonu iedzīvotāju lielu valsti Centrālajā Āfrikā - uz uz Čadas Republiku. Čada tiek arī saukta par "Āfrikas mirušo sirdi", izskaidrojums tam ir valsts skarbais klimats un apstākļi. Pēdējo 60 gadu laikā Čadas ezera lielums ir samazinājies par vairāk nekā 90%. Tas notiek klimata pārmaiņu, iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ. Runājot par Čadu, gribētos uzsvērt šīs valsts varenās impērijas saknes. No 9. gadsimta līdz kolonizācijai valsts ir bijusi mājvieta vairākām Āfrikas impērijām. Piemēram, dažas Čadas daļas veidoja Kanembornu impēriju, Vadai sultanātu un Bagirmi sultanātu. No 9. līdz 16. gadsimtam Kanemborni kļuva par dominējošo spēku reģionā kā Sahāras karavānu maršrutu krustpunkts. Tas arī bija laiks, kad valstī paradījās islāms un pamazām pārņēma reģionu, īpaši 16. un 17. gadsimtā, kad dominēja Vadai un Bagirmi sultanāti. Jāmin gan, ka mūsdienās valstī vēl aizvien dominē islāms, apmēram 52% iedzīvotāju praktizē islāmu, bet aptuveni 44% praktizē kristietību. Čadai ir gara un sarežģīta politiskās šķelšanās un militāro iebrukumu vēsture. Čadā politiskā vara vēsturiski ir koncentrēta nelielas elites rokās, bieži vien no valsts ziemeļiem. Tas ir izraisījis aizvainojumu dienvidu iedzīvotāju vidū, kuri jūtas atstumti no politisko lēmumu pieņemšanas. Reaģējot uz to, gadu gaitā ir izveidojušās vairākas nemiernieku grupas, kas cīnās par lielāku savu kopienu pārstāvību un autonomiju. Viens no nozīmīgākajiem konfliktiem Čadas nesenajā vēsturē bija pilsoņu karš, kas notika no 2005. līdz 2010. gadam. Šajā konfliktā sastapās prezidenta Idrisa Debija vadītā valdība ar vairākām nemiernieku grupām, tostarp Demokrātijas un attīstības spēku savienību un Nacionālā glābšanas fronti. Karu raksturoja intensīvas cīņas un plaši cilvēktiesību pārkāpumi. Papildus pilsoņu karam Čadu ir skaruši arī vairāki militāri iebrukumi. 1978. gadā Lībija iebruka Čadā, mēģinot anektēt Aouzou joslu, ar minerālvielām bagātu reģionu valsts ziemeļos. Konflikts ilga vairākus gadus, un to raksturoja smagas cīņas, abas puses apsūdzot kara noziegumos. Čada galu galā uzvarēja karā, un Aouzou josla tika atgriezta Čadas kontrolē 1994. gadā. Vēl viena nozīmīga militāra iejaukšanās Čadas vēsturē bija Francijas vadītā operācija „Serval” 2013. gadā. Šī operācija tika uzsākta, reaģējot uz nemiernieku virzību galvaspilsētā Ndžamenā, un tās mērķis bija aizsargāt Francijas pilsoņus un intereses reģionā. Operācija bija veiksmīga, nomierinot nemiernieku spēkus, taču daudzi to kritizēja par tās nekoloniālo pieskaņu. Vēsturiski Čada kopš 1920. gada ir bijusi Francijas kolonija un tikai 1960. gadā valsts ieguva neatkarību. Čada ir bijusi iesaistīta arī militārās intervencēs kaimiņvalstīs. Piemēram, Čadas karaspēks ir karojis kopā ar Francijas spēkiem Mali, kur viņi ir bijuši iesaistīti cīņā pret islāma ekstrēmistu grupējumiem. Čadai ir bijusi arī nozīmīga loma reģionālajos miera uzturēšanas centienos, jo Čadas karaspēks ir izvietots vairākās konflikta zonās visā Āfrikā. Kopumā Čadas vēsturi raksturo politiskā šķelšanās un konflikti, nemiernieku grupām cīnoties par lielāku pārstāvniecību un autonomiju, un ārējām varām iejaucoties, lai aizsargātu savas intereses reģionā. Tomēr Čada ir arī izrādījusi gatavību iesaistīties miera uzturēšanas pasākumos un reģionālās drošības iniciatīvās, uzsverot valsts kā stabilizējoša spēka potenciālu Centrālāfrikā. Mūsdienu Čadas politiku raksturo spēcīga prezidentūra un dominējoša valdošās partija vienpersoniska līderība. Pašreizējais Čadas prezidents ir Mahamats Idriss Debijs pārņēma varu 2021. gada aprīlī pēc sava tēva Idrisa Debija nāves, kurš bija pie varas vairāk nekā trīs gadu desmitus. Idriss Debijs savā valdīšanā saglabāja stingru varas satvērienu, opozīcijai draudot ar vajāšanām, iebiedēšanu un ierobežotām politiskajām brīvībām. Pašreizējā valdība ir turpinājusi šo tendenci, ierobežojot opozīcijas pārstāvniecību parlamentā un ierobežojot pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļus. Tomēr valsts iekšienē situāciju nevar saukt par pilnīgi stabilu, ņemot vērā, ka gan Čada, gan apkārt esošais reģions ir pakļauts dažādu radikālo grupējumu cīņām. Pagājušajā gadā valstī tika noslēgta miera vienošanās ar lielāko daļu no nemiernieku grupām, taču aktīvākie grupējumi šajā samierināšanās procesā neiesaistījās. Kā norāda Norvēģijas Starptautisko attiecību institūta Āfrikas Drošības un Āfrikas raga reģiona pētnieks Endrjū Jo Čī (Andrew Yaw Tchie), nepārliecinošā stabilitāte pašā Čadā var atstāt tālejošas sekas arī plašākā reģionā.  

Par Latvijas Radio bigbenda mākslinieciskā vadītāja Kārļa Vanaga komponētā Trīskāršā koncerta “Trio Colossus” pirmatskaņojumu  Liepājas Starptautiskajā zvaigžņu festivālā un festivāla programmu kopumā Kultūras rondo saruna ar Liepājas simfoniskā orķestra diriģentu Gunti Kuzmu un džezistu Kārli Vanagu. No 25. februāra līdz 11. martam Liepājas Simfoniskais orķestris jau 31. reizi aicina klausītājus uz Liepājas Starptautisko zvaigžņu festivālu. Festivāla noslēguma koncertā 11. martā simfodžeza programmā Liepājas Simfoniskais orķestris uz vienas skatuves tiksies ar Latvijas Radio bigbendu, pie diriģenta pults stājoties Guntim Kuzmam. Pirmatskaņojumu šajā vakarā piedzīvos Latvijas Radio bigbenda mākslinieciskā vadītāja Kārļa Vanaga komponētais Trīskāršais koncerts "Trio Colossus" tenorsaksofonam, kontrabasam un sitaminstrumentiem, kā solistiem piedaloties Edvīnam Ozolam, Artim Orubam un pašam komponistam ar tenorsaksofonu. Skaņdarba tapšanu iedvesmojis leģendārā džeza saksofonista Sonnija Rolinsa hrestomātiskais veikums, albums "Saxophone Colossus", kas ir viens no visu laiku nozīmīgākajiem džeza mūzikas albumiem. Kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri un Latvijas Radio bigbendu uz skatuves kāps arī Londonā dzimušais un Nigērijā skolotais pasaulslavenais džeza dziedātājs Ola Onabule.  

Joprojām pasaules uzmanība ir pievērsta traģiskajām sekām, kādas izraisījušas zemestrīces Sīrijā un Turcijā. Šodien lielāku uzmanību pievērsīsim Sīrijai, kas jau pirms zemestrīces ir smagi cietusi pilsoņu karā, un šī iemesla dēļ arī palīdzību sniegt tur ir grūtāk. Satraucoši jaunumi pienāca no Moldovas, kur atklātībā nākušas ziņas par Krievijas gatavotu varas maiņu valstī. Moldovas prezidente saka, ka, pateicoties Ukrainas nodotajai izlūku informācijai, Moldovas varas iestādes šobrīd situāciju kontrolē un cer, ka apvērsums, tā varētu to nosaukt, ir novērsts. Lūkosim saprast, kāds noskaņojums valda Itālijas valdošajā koalīcijā. Bijušais premjers un viens no koalīcijas partiju līderis Silvio Berluskoni ir paudis nepārprotamu atbalstu Putinam, nosodot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Aktualitātes analizē ārpolitikas eksperts Andis Sedlenieks un Vidzemes augstskolas akadēmiskais un zinātņu prorektors, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns. Sīrijas nedienas Saskaņā ar 14. februārī izplatītajām ziņām, pagājušās nedēļas zemestrīces upuru skaits Turcijā un Sīrijā pārsniedzis 41000. Nepilni 6000 no šiem upuriem attiecas uz Sīrijas ziemeļrietumu rajoniem, pie tam, ja stihijas skartajā Turcijas daļā jau drīz pēc notikušā sāka darboties profesionālas glābēju komandas ar attiecīgu tehnisko aprīkojumu, tad Sīrijas daļā iedzīvotāju glābšana lielākoties bija viņu pašu ziņā. Galvenais iemesls ir tas, ka lielu daļu no zemestrīces skartajām Sīrijas provincēm joprojām kontrolē Bašara Asada režīmam opozicionāri spēki, starp kurām pie tam pastāv savstarpēji konflikti. Kā galvenā te jāmin Sīrijas Revolucionāro un opozīcijas spēku nacionālā koalīcija ar tās izveidoto Sīrijas Pagaidu valdību un Sīrijas Nacionālo armiju. Tā ir plaša dažādu pamatā islāmiskas ievirzes grupu koalīcija, kuru atbalsta Turcija. Otra lielākā ir no šīs pirmās pirms pieciem gadiem atšķēlusies Sīrijas Glābšanas valdība ar tās bruņotajām vienībām. Nevienai no šīm grupām, protams, nav attīstīta un attiecīgi apgādāta glābšanas dienesta. Zināms atspaids ir „Baltās ķiveres” – brīvprātīgo organizācija, kura līdz šim nodarbojusies ar civiliedzīvotāju glābšanu pēc Asada režīma un tā sabiedrotās Krievijas spēku apšaudēm un uzlidojumiem. Tagad tās pieredze lieti noder zemestrīces sagrauto ēku drupās aprakto glābšanā. Līdz šim humānā palīdzība opozīcijas kontrolētajiem Sīrijas ziemeļrietumiem no Turcijas tika piegādāta tikai caur vienu robežpunktu, un vēl pirmdien Apvienoto Nāciju palīdzības sniegšanas vadītājam Mārtinam Grifitsam nācās atzīt, ka atbalsta sniegšana zemestrīcē cietušajiem Sīrijas ziemeļrietumos līdz šim nesekmējoties. Galu galā vakar Damaskas režīms piekrita vēl divu robežpunktu izmantošanai, un caur tiem ieradās pirmie palīdzības konvoji. Starptautisko atbalstu saņem arī Asada režīms, taču joprojām pastāv šaubas, vai un kad kaut kas no tā nonāks opozīcijas kontrolētajos valsts rajonos. Līdz šim palīdzības saņemšanu no Damaskas valdības kontrolētās teritorijas negrib pieļaut arī radikāli islāmistiskā opozīcijas grupa „Levantes Atbrīvošanas organizācija”, kas kontrolē lielu daļu no zemestrīces skartās Idlibas provinces. Kremlim draudzīgās balsis Iekšpolitisku viļņošanos Itālijā nule izraisījis valdībā ietilpstošās partijas „Forza Italia” dibinātājs un priekšsēdētājs Silvio Berluskoni. Runādams ar presi pēc nobalsošanas vietvaru vēlēšanās Milānā, 86 gadus vecais politiķis un preses magnāts izteicās: „Lai es runātu ar Zelenski?! Ja es būtu premjerministrs, es nekad tur nedotos, jo mēs redzam viņa valsts izpostīšanu un viņa karavīru un civiliedzīvotāju slaktiņu. Būtu pieticis, ja viņš beigtu uzbrukumus divām autonomajām republikām Donbasā, un nekas tāds nenotiktu. Tā ka es šī kunga rīcību vērtēju ļoti, ļoti negatīvi.” Vēl vecišķais politikānis piemetināja, ka Savienoto Valstu prezidentam Baidenam vajadzētu piedraudēt Ukrainai ar palīdzības pārtraukšanu, ja Kijivas valdība nevēlas pārtraukt uguni. Tā Berluskoni reaģēja uz Itālijas premjerministres Džordžijas Meloni neseno tikšanos ar Zelenski viņa vizītes laikā Briselē. Premjerministre, partijas „Itālijas brāļi” pārstāve, līdz šim noteikti atbalstījusi Ukrainu tās karā pret Krieviju un paudusi sarūgtinājumu, ka netika aicināta uz Parīzi, kad Zelenskis tur tikās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Olafu Šolcu. Savukārt Itālijas opozīcijas pārstāvji jau izteikušies, ka šāda viņu valsts apiešana neesot nekāds brīnums, ja ievēro, kādi spēki veido tās valdību. Berluskoni, kā zināms, nekad nav slēpis savu draudzību ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu, un simpātijas Kremļa saimniekam savulaik paudis arī trešā Meloni koalīcijas partnera – labēji populistiskās partijas „Līga” – vadītājs Mateo Salvini. 12. un 13. februārī notikušās vietvaru vēlēšanas divos lielākajos Itālijas reģionos – Lombardijā un Lacio – gan liecina, ka Itālijas sabiedrības simpātijas pieder Meloni politikai. Partija „Itālijas brāļi” šajās vēlēšanās startējusi vispārliecinošāk, atņemot daļu balsu arī saviem koalīcijas partneriem. Interesanti, ka Berluskoni publiskais uznāciens notiek laikā, kad pavisam tuvu ir pilna mēroga karadarbības sākuma gadadiena un Krievija aktivizējusi savus pūliņus frontē. Var tikai minēt, vai tā ir nejauša sakritība, vai daļa no Kremļa mērķtiecīgiem centieniem, pie kuriem varētu būt pieskaitāma arī Ungārijas ārlietu ministra Petera Šijarto nesenā vizīte Baltkrievijā, šādi pārkāpjot pašpasludinātā prezidenta Lukašenko diplomātisko blokādi no Rietumu puses. Iespējamie Kremļa tīkojumi Moldovā Februāra sākumā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā vienam no Kremļa propagandas ruporiem paziņoja, ka „kolektīvie Rietumi” gatavojot nākamās Ukrainas lomai Moldovu. Tas nepārprotami tika uztverts kā mājiens, ka Maskava varētu mēģināt destabilizēt situāciju nelielajā Ukrainas kaimiņvalstī, kuru nozīmīgi skārušas kara sekas. Strauji samazinājušās gāzes piegādes no Krievijas, un dabasgāzes un elektrības cenas Moldovā palielinājušās, attiecīgi, septiņas un četras reizes. To nav kavējušies izmantot Moldovas opozīcijas pārstāvji, organizējot regulāras protesta demonstrācijas pret proeiropeiskās prezidentes Maijas Sandu valdību. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, pagājušajā ceturtdienā uzrunādams Eiroparlamenta deputātus Briselē, paziņoja, ka Ukrainas slepenajiem dienestiem izdevies pārtvert Kremļa plānu situācijas destabilizēšanai Moldovā. Vēlāk šīs ziņas apstiprināja Moldovas Izlūkošanas un drošības dienests. Savukārt piektdien, Krievijai veicot kārtējo masīvo raķešu uzbrukumu Ukrainai, divas raķetes, izšautas no krievu karakuģa Melnajā jūrā, ceļā uz Rietumukrainu šķērsoja Moldovas gaisa telpu. Šai sakarā uz ārlietu ministriju Kišiņevā tika izsaukts Krievijas vēstnieks, bet dažas stundas vēlāk par demisiju paziņoja Moldovas premjerministre Natālija Gavriļica. Kā demisijas iemeslu viņa minēja nespēju tikt galā ar visām krīzēm, kuras izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu. Prezidente Sandu pateikusies līdzšinējai premjerministrei par paveikto un jau nominējusi viņas pēcnācēju – savu līdzšinējo padomnieku drošības jautājumos, ekonomikas un vadības speciālistu Dorinu Rečanu. Pirmdien arī pati prezidente apstiprināja, ka Kremlis plānojis gāzt viņas valdību. Šai nolūkā valstī bijis paredzēts iepludināt lielāku skaitu Krievijas, Baltkrievijas, Serbijas un Melnkalnes pilsoņu, kuriem bija jāizraisa masu nekārtības, lai gāztu likumīgo valsts varu un izveidotu Moldovā Kremļa kontrolētu valdību. Nekādi konkrēti pierādījumi šim plānam pagaidām nav publiskoti, taču 14. februārī Moldova paziņojusi, ka valstī tiks liegts iebraukt vairākiem tūkstošiem Belgradas futbola komandas „Partizan” līdzjutēju, kuri grasījās apmeklēt spēli ar komandu „Šerif” separātiskās Piedņestras republikas galvaspilsētā Tiraspolē. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas iepazīstinām ar Slovēniju jeb Slovēnijas Republiku. Tā ir neliela valsts Centrāleiropā, kurā dzīvo nedaudz vairāk nekā divi miljoni cilvēku. Slovēnija ir slavena ar savām skaistajām ainavām, ezeriem un arī 220 metrus garo Solkana tiltu, kas ir akmens arkas tilta dzelzceļš un tajā ir 4533 akmens bloki. Tas ir arī pasaulē garākais akmens arkas dzelzceļa tilts. Tomēr mazāk zināms ir fakts, ka Slovēnijas valsts teritorijas forma atgādina vistu. Tā paši slovēņi bieži min. Un apskatoties valsts kontūrkarti, tiešām nevar nepamanīt līdzību. Vēl viens interesants fakts - Slovēnijā ir viena no lielākajām brūno lāču populācijām Eiropā. Ja pasaulē ir slavenas vaļu vērošanas ekskursijas, Slovēnija var doties vērot lāčus valsts mežos. Un ir tikai loģiski, ka tur, kur ir lāči, tur ir arī bites. Ne pa velti Slovēnija Eiropā ir pazīstama kā "biškopības sirds un dvēsele". Un Biškopība tiešām ir svarīga Slovēnijas kultūras un tradīciju sastāvdaļa. Faktiski viens no 200 cilvēkiem Slovēnijā ir biškopis. Slovēnija ir pazīstama kā valsts ar ļoti strauju izaugsmi un savu veiksmes stāstu. Uzsākot pārejas periodu, tā kļuva par visplaukstošāko valsti postsociālistiskajā telpā. Turklāt, tā ir spējusi šo pozīciju noturēt, arī neskatoties uz ekonomiskajām krīzēm. Mazās valsts vēsturē pēc neatkarības atgūšanas ir bijusi virkne pirmreizēju notikumu: tā bija pirmā Dienvidaustrumeiropas valsts, kas pievienojās Eiropas Savienībai, pirmā no tā dēvētajām „jaunajām Eiropas Savienības valstīm”, kas pievienojās eirozonai, un pirmā no reģiona, kas no aizņēmēja statusa pārgāja uz donora statusu Pasaules Bankā. Tā arī pārspēj pārējo reģionu vai vismaz ir vienā no līderēm lielākajā daļā tautas attīstības indeksā. Slovēnijas spēcīgās starta pozīcijas, uzsākot pārejas procesus, bija primāri pateicoties dažādiem vēsturiskiem faktoriem. Liela daļa no tā, kas vēlāk kļuva par Dienvidslāviju, gadsimtiem ilgi atradās Osmaņu impērijas pakļautībā, savukārt Slovēnija simtiem gadu pavadīja Hābsburgu pakļautībā, līdzīgi kā arī mūsdienu Austrija, Čehija un liela daļa Centrāleiropas. Papildus pēc Otrā pasaules kara Dienvidslāvijā, tāpat kā pārējā Centrālajā, Dienvidaustrumu un Austrumeiropā, tika izveidota sociālistiskā valdība. Tomēr pēc Dienvidslāvijas līdera Josipa Broza Tito atdalīšanas no Maskavas, atstājot Dienvidslāviju kā vienu no vadošajām nesaistītajām valstīm aukstā kara laikā, federācija varēja brīvi īstenot savu ekonomikas politiku, nacionalizējot lielos uzņēmumus, vienlaikus atstājot mazākus uzņēmumus darboties neatkarīgi, un tā guva labumu arī no Rietumu aizdevumiem. Piemēram, Slovēnijā bija augstākais IKP uz vienu iedzīvotāju starp visām reģiona valstīm laikā, kad tās sāka pāreju no plānveida uz tirgus ekonomiku. Iemesli daļēji bija saistīti ar bijušās Dienvidslāvijas specifiku kopumā un daļēji ar Slovēnijas specifiku Dienvidslāvijā. Lai sīkāk skaidrotu šos Slovēnijas noslēpumus un salīdzinoši veiksmīgu postkomunistisko attīstību, mēs lūdzām komentāru doktora Anže Burgeram, Ļubļanas Universitātes Starptautisko attiecību katedras asociētajam profesoram.   Mūsdienās Slovēnija ir pazīstama, kā valsts ar lielisku infrastruktūru, labi izglītotu darbaspēku un stratēģisku atrašanās vietu starp Balkāniem un Rietumeiropu, vēl aizvien Slovēnijai ir salīdzinoši viens no augstākajiem IKP uz vienu iedzīvotāju Centrāleiropā. Tā ir visattīstītākā pārejas valsts ar senām ieguves rūpniecības tradīcijām, ķīmisko rūpniecību un attīstītām pakalpojumu darbībām. Tomēr, mūsdienās tādas nozares, kā lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība veido salīdzinoši zemus 2,5 procentus no IKP un nodarbina tikai 6 % iedzīvotāju. Pamatā Slovēnijas tirdzniecība ir orientēta uz citām ES valstīm, galvenokārt Vāciju un Itāliju. Tas ir rezultāts vairumtirdzniecības pārorientācijai uz Rietumiem un augošajiem Centrāleiropas un Austrumeiropas tirgiem, saskaroties ar Dienvidslāvijas tirgu sabrukumu. Tādēļ Slovēnijas ekonomika ir ļoti atkarīga no ārējās tirdzniecības.  Slovēnijā ir augsti izglītots darbaspēks, labi attīstīta infrastruktūra, un tā atrodas galvenajā transporta krustojumā.  Tādēļ, neskatoties uz to, ka ārvalstu tiešo investīciju līmenis ir viens no zemākajiem, pēdējos gados tas nepārtraukti pieaug. ES pievienošanās sarunu laikā Slovēnija uzstāja uz daudzām atkāpēm, atsakoties atvērt atsevišķas galvenās ekonomikas nozares pilnīgai konkurencei. Tā, piemēram, valsts ir vienīgā Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas ir saglabājusi kontroli pār savu banku sektoru. Valsts ir saglabājusi arī svarīgu sabiedrisko pakalpojumu sektoru, kas veidots sociālisma periodā. Slovēnijā joprojām ir viena no labākajām veselības aprūpes sistēmām pasaulē, un izglītība ir bezmaksas līdz pēcdiploma līmenim. Vienlaikus Slovēnija ir arī viena no tām Eiropas valstīm, kurās ir visizteiktākā iedzīvotāju novecošana, kas skaidrojama ar zemo dzimstību un pieaugošo dzīves ilgumu. Gandrīz visi Slovēnijas iedzīvotāji, kas vecāki par 64 gadiem, ir pensionāri, un starp dzimumiem nav būtisku atšķirību. Par spīti imigrācijai, darbspējīgā vecuma grupa samazinās. Par to, kāda ir Slovēnijas panākumu atslēga arī veselības jomā, detalizētāk stāsta Rīgas Stradiņa Universitātes Studiju inovāciju projektu koordinatore un Veselības vadības docētāja Ieva Bikava.

UNESCO 2022. gadu pasludinājusi par Starptautisko stikla gadu. Tāpēc šajā raidījumā aplūkojam stiklu kā materiālu, ko plaši izmanto gan dizainā, gan mākslā. Runājam par spēju atklāt un saskatīt stikla apslēpto šarmu, vērtējam trauslo robežu starp stikla dizainu un stikla mākslu. Tostarp pievēršamies arī nozīmīgam notikumam stikla mākslas un dizaina pasaulē. Šajā rudenī jau astoto reizi notiek starptautiskais stikla mākslas festivāls “European Glass Festival”, kas šogad norisinās Polijā. Galvenajā festivāla izstādē, ko atklās 17. oktobrī, uzmanības centrā būs skatāma tieši Baltijas reģiona laikmetīgā stikla māksla. Pastāstīt par šo projektu un dalīties pieredzē par strādāšanu ar stiklu ikdienā raidījumā Kāpēc dizains? aicinājām stikla mākslinieces, dizaineres un gaidāmā “Eiropas stikla mākslas festivāla” kuratores Martu Ģibieti un Bārbalu Gulbi.

Starptautiskais Garīgās mūzikas festivāls šovasar izskanēs 25 gadu jubilejas zīmē, solot daudzveidīgu koncertu virkni no 13. augusta līdz pat 8. septembrim. Par festivāla notikumiem, viesiem un tā programmu stāsta Valsts akadēmiskā kora "Latvija" mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais. Māri, vai atceries pirmo festivālu 1998. gadā, jo nu jau mēs runājam par divdesmit piekto? Teikšu godīgi – neatceros. Vairāk tikai atceros sajūtas, motivācijas, kāpēc šis festivāls vispār tika organizēts. Un tas tika organizēts neilgi pēc tam, kad kļuvi par Valsts akadēmiskā kora „Latvija” māksliniecisko vadītāju. Jā, tā laikam sanāk. Tolaik Rīgā vasaras periodā bija milzīgi liels tukšums un pilsēta pilna ar ārzemniekiem, tūristiem, izņēmums bija tikai kādi provinces, mazpilsētas svētki. Tolaik tā šķita ļoti pašsaprotama lieta – koncertdzīvei un teātriem sezonas beigušās un nu ir atpūtas pauze, nebija tik daudz festivālu, kādi notiek tagad. Motivācija tīri simboliski bija 15. augusts, kad Aglonā bija lielie Debesbraukšanas svētki, tad mēs arī savienojām augusta otro pusi līdz pat septembrim, un tāds tas stāsts tradicionāli ir jau 25 gadu garumā. Bet programmu ir bijis ļoti daudz un dažādas, ka vēl tagad dažkārt brīnos, pārlasot to vēstures stāstu. Tāpat arī viesi. Kādas tik personības nav bijušas šo 25 gadu laikā – Arvo Perts, Gija Kančelli, Džons Taveners, Kšištofs Pendereckis, te varētu turpināt un turpināt. Tā jau ir sava veida tradīcija.  Festivālā bija  tādi tradīciju stūrakmeņi, kurus mēs esam centušies vairāk vai mazāk saglabāt. Protams, šodien vispār priecē, ka mēs varējām to risināt tādā formā, kā tas šobrīd izskatās un veidojas, ņemot vērā iepriekšējo pāris gadu pieredzi, bet pat ar visu to festivāls notika. Laimējās, ka visi šie sarežģītie apstākļi ar lokdauniem un visu pārējo, bija ārpus vasaras sezonas. Tradīcijas ir vairākas – lielas personības mūzikas pasaulē, kas tradicionāli bija mūsu viesi, dažādi ārzemju diriģenti, un arī visplašākais spektrs, visi iespējamie sastāvi, un, protams, jaundarbu koncerts. It kā tik daudz kas izdzīvots pa šiem 25 gadiem, paralēli simtgadēm un visam pārējam, bet tas tomēr, manuprāt, bija ļoti gaidīts notikums. Jaundarbu koncerts arī ir tradīcija jau no pašiem pirmsākumiem? Jā, no pašiem pirmsākumiem. Nedaudz tikai mainījusies jaundarbu forma. Sākotnējā iecere bija dot iespēju izciliem latviešu komponistiem rakstīt lielas formas darbus – tādi žanri kā mesas, rekviēmi, oratorijas tomēr nav tik ikdienišķa parādība. Un, tā kā Valsts koris, procentuāli skatoties mūsu repertuārā, galvenokārt ir lielo formu izpildītājs, tas neapšaubāmi bija likumsakarīgi. Bet laika gaitā mēs formu nedaudz mainījām – lielās formas pieprasa ļoti lielu izpildītāju sastāvu un šķita, ka šos darbus pēc tam ir daudz grūtāk vēl kaut kur atskaņot. Tad mēs pārgājām uz tādu, zināmā mērā, pat interesantāku formu, jo tagad šajos koncertos ir trīs, četri, pat pieci komponisti, lai būtu dažādība – mēs dodam vairāk iespēju un darbu apjoms ir nedaudz sašaurināts. Jā, jaundarbu koncerts nav pirmais koncerts festivālā šogad. Tas būs 18. augusts, Rīgas Doms. Man šķiet, ka vismaz pēdējos gados jūs esat ļoti drosmīgi, uzticot jaundarbus rakstīt arī varbūt ne tik labi zināmiem komponistiem, jaunajiem komponistiem, un tad nu tālāk dzīve rāda, kā tie iedzīvojas – vai tie ir tādi viendienīši, vai tie tiešām kļūst par dzīvotājiem. Šoreiz arī nevaru teikt, ka ir visiem labi zināmi vārdi, kurus jau nosaucot ir skaidrs, kas tur skanēs. Tā arī ir šīs programmas atslēga un pamatideja. Piemēram, šogad piedāvāsim divus jaunos komponistus – Laumu Kazaku, kas salīdzinoši nesen  beigusi Mūzikas akadēmiju, un Jēkabu Bernātu, kurš vēl šobrīd studē kompozīcijas nodaļā. Šī komponistu izvēle arī nav bijusi nejauša – pandēmijas laikā mēs gribējām darīt kādu labu darbu, tāpēc piedāvājām sadarbību Mūzikas akadēmijas kompozīcijas nodaļai – dot iespēju studentiem šajā tukšajā periodā, kad studenti un pašdarbības kolektīvi nevarēja strādāt, rakstīt darbus un tos atskaņot koncertā. No visiem šiem komponistiem, kuru vidū bija tiešām daudz talantīgu autoru, divi korim bija īpaši simpātiski, un tā mēs nonācām pie Jēkaba Bernāta un Laumas Kazakas uzaicinājuma uz šo festivālu. Manuprāt, brīnišķīga iespēja jaunajiem sevi pieteikt. Vēl viens autors, kas Latvijā, visticamāk, ir mazpazīstams, bet ir guvis fenomenālu izglītību un piedalās dažādos starptautiskos sastāvos, ir Raivis Misjuns. Raivis teica, ka ļoti vēlas rakstīt lielu darbu lielam korim, mēs satikāmies un tā šī sadarbība sākās. Vēl divi vārdi, kas Latvijas koncertdzīves sekotājiem vairs neprasa nekādus komentārus, ir Jēkabs Jančevskis un Rihards Dubra. Un šis būs koncerts, kurā pie diriģenta pults būs Māris Sirmais, kurš, protams, zina pastāstīt arī par citiem koncertiem. Festivāla atklāšana būs ar angļu garīgo mūziku un viesdiriģentu Džeremiju Bekhausu. Vai esat pazīstami, iepriekš tikušies? Džeremiju Bekhausu personīgi neesmu saticis. Viņš mums ir ieteikts, esam dzirdējuši viņa ierakstus, esam informēti par viņa radošo darbību, viņš ir viens no vadošajiem kordiriģentiem Anglijā. Šis ielūgums viņam ir ildzis vismaz 3 gadus, bet dažādu pandēmijas laika apsvērumu dēļ tas bija jāpārceļ. Bet nu esam ļoti priecīgi par to, ka festivāls sāksies 13. augustā Doma baznīcā, kur šī diriģenta vadībā izskanēs liela un plaša angļu mūzikas programma kopā ar ērģelnieku Aivaru Kalēju. Man, personīgi, daudzus gadus nav bijusi izdevība sadarboties ar Aivaru Kalēju – savulaik esam daudz kopā koncertējuši, bet pēdējos gados nē, tā kā prieks atkalsatikties ar viņu, turklāt šādā kompānijā.                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                              Ļoti jauki, ka jūs dodat vārdu ne vien jaunajiem komponistiem, bet arī jaunajiem diriģentiem, šajā gadījumā – diriģentei. Būs ļoti intriģējoši, kā ar Valsts akadēmisko kori „Latvija” kopā muzicēs Krista Audere. Jā, par Kristu un viņas starptautiskajiem panākumiem man ir milzīgs prieks. Nevaru nepieminēt arī to, ka Krista savulaik dziedāja „Kamēr...”, tā kā es viņu pazīstu jau kopš skolas vecuma. Programma balstīsies uz J.S. Baha, J. Brāmsa un F. Mendelszona motetēm, būs arī Olivjē Mesiāna mūzika, bet, par cik viens koncerts ar šo programmu skanēs arī Liepājā, iekļāvām arī liepājnieku lepnumu – komponistu Agri Engelmani. Vēl viena no lielajām intrigām, protams, ir Ģerģa Ligeti Rekviēma pirmatskaņojums Latvijā ar Andri Pogu pie diriģenta pults un solistēm Jerī Sū un Virpi Raisanenu. To dzirdēsim 31. augustā kopā ar Olivjē Mesiāna un Aleksandra Cemlinska mūziku. Bet nu esam aizrunājušies līdz noslēguma koncertam – Māri, vai plānojat festivālu arī noslēgt simboliskā zīmē?   Jā, tas laikam ir diezgan likumsakarīgi. Godīgi sakot, pēdējais koncerts diezgan ilgi „karājās gaisā”,  bet ar visiem notikumiem, kas risinās kopš pavasara, bija diezgan skaidrs, ka mūsu mērķis būs popularizēt ukraiņu mūziku. Mūsu pārliecību stiprināja arī fakts, ka mūsu korī šobrīd dzied divi brīnišķīgi ukraiņu dziedātāji, līdz ar to mums ir liela palīdzība attiecībā uz ukraiņu valodu. Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs un programmas veidotājs ir Oleksandrs Vaceks. Oleksandru es pazīstu ārkārtīgi ilgus gadus un uzskatu viņu par vienu no ukraiņu kormūzikas un kultūras kopumā simboliem. Brīnišķīgs cilvēks, brīnišķīgs interprets. Pie Valsts akadēmiskā kora „Latvija” viņš stāsies pirmoreiz, un viņš tam pieiet ar milzīgu atbildības sajūtu. Tā arī esam pieskārušies visiem festivāla notikumiem. Māri, paldies par šo stāstu, un lai priecīgi svētki – vienalga, trīspadsmitais, divdesmitais vai divdesmit piektais gads. Paldies, tie neapšaubāmi ir svētki, ciparam pat nav tik lielas nozīmes.

4. un 5. augustā Ļaudonas pagastā norisināsies pirmais starptautiskais tradicionālās āra dziedāšanas festivāls "Dabā", kas pulcēs dziedātājus, mūziķus un folkloras pētniekus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Ukrainas.  Galvenās aktivitātes būs divas - āra dziedāšanai veltīts simpozijs un akustiskais koncerts Sāvienas pilskalnā. Par to arī runājam ar grupas "Saucējas" dalībniecēm Vinetu Romāni, Elīnu Elleri, Jantu Mežu un Kristīni Jansoni.  Festivāla mērķis ir vērst uzmanību uz ārā dziedamo tautasdziesmu repertuāru un tā ciešo sasaisti ar dabas ainavas veidoto akustisko vidi. Kā nozīmīgākās festivālā izceļamas divas aktivitātes - āra dziedāšanai veltīts simpozijs un akustisks koncerts dabā. Simpozijam būs atvēlēta festivāla pirmā diena, tā sāksies Ļaudonas kultūras namā ar Baltijas valstu un Ukrainas etnomuzikologu un folkloristu - Ivetas Tāles, Egles Kašetienes (Eglė Kašetienė), Marionas Selgalas (Marion Selgall) un Viras Ibrjamovas-Sivorakšas (Vira Ibryamova-Sivoraksha) lekcijām un meistarklasēm, bet noslēgsies vakarā Sāvienas pilskalna apkārtnes ainavā, simpozija dalībniekiem izzinot tās akustiskās īpatnības un praksē pielietojot dienas laikā iegūtās zināšanas un iemaņas latviešu, lietuviešu, igauņu un ukraiņu tradicionālajā āra dziedāšanā. Akustiskais koncerts notiks 5. augusta vakarā Sāvienas pilskalnā un tā tuvējos pakalnos un mežos, kā arī Līnīša un Raudīša ezeru krastos. Festivāla dalībnieki, atbilstoši āra dziedāšanas un muzicēšanas tradīcijām savstarpēji sadziedoties un saspēlējoties, veidos mainīgu skanisko ainavu, kuru papildinās putnu dziesmas un citas dabas skaņas.  Koncerta apmeklētāji varēs klausīties koncertu, pārvietojoties pa pilskalna apkārtni un izvēloties kādu piemērotu vietu mūzikas baudīšanai. Bez dziedātājiem koncertā piedalīsies arī muzikanti, kuri spēlēs tradicionāli brīvā dabā bieži spēlētus mūzikas instrumentus – āžragus, taures, dūdas un bungas. Klausītāji dzirdēs gan visu Latvijas novadu, gan arī igauņu, lietuviešu un ukraiņu pavasara un vasaras brīvā dabā dziedamās dziesmas. Koncertā piedalīsies Ļaudonas folkloras kopa "Driksnēni", Madonas folkloras kopa "Vērtumnieki", Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa "Saucējas", Sēļu tradicionālās mūzikas grupa no Jēkabpils, tradicionālie muzikanti Eduards Klints un Jumis Ločmelis, kā arī simpozija ārzemju viesi.  Festivālu rīko grupa "Saucējas" un kultūras menedžmenta centrs "Lauska" ar Ļaudonas pagasta, Madonas novada un Valsts Kultūrkapitāla fonda Vidzemes programmas atbalstu. "Festivāls radās kā loģisks turpinājums grupas “Saucējas” projektam par tautasdziesmu ieskaņojumu dabas akustiskajā vidē," stāsta festivāla koncepcijas veidotāja folkloriste Iveta Tāle. "Tautasdziesmas, it sevišķi gadskārtu un darba ieražu dziesmas, visbiežāk dziedāja ārā – tīrumā, pļavā, mežmalā, kalnā, upes vai ezera krastā. Tur tās vislabāk skan un iederas. Agrāk nebija citu skaņas pastiprinātāju kā vien apkārtējā vide, un prasmīgs dziedātājs spēja izmantot savā labā apkārtējās ainavas akustiskās īpašības – "laist balsi" tā, ka to dzirdēja kilometriem tālu. Par to pārliecinājāmies arī pērnvasar rīkotajos albuma "Dabā" atklāšanas koncertos, no kuriem viens bija tieši Sāvienas pilskalnā.Tur ir liela akustiskās vides daudzveidība, īpaši spilgtas un skanīgas atbalsis." Festivāls ievadīs Ļaudonas pagasta svētkus, un tā ietvaros 5. augustā varēs piedalīties arī citās aktivitātēs – pastalu meistardarbnīcā Ļaudonā un fotoorientēšanās sacensībās Sāvienas pilskalnā. 

Francijā ir noslēgusies parlamenta vēlēšanu pirmā kārta, kas sola iespējamus izaicinājumus pašreizējam prezidentam Emanuelam Makronam un viņa partijai "Uz priekšu, Republika!". Makronam izaicinājumu metusi nepieredzēti plaša kreiso spēku koalīcija, kas, visticamāk, iegūst tik daudz balsu, lai Makrons zaudētu vairākumu parlamentā. Vai tas varētu nozīmēt, ka Francijas iekšpolitikā gaidāmi interesanti laiki? Pusgads ir atlicis līdz ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām, un arvien skaļāk par sevi atgādina arī bijušais ASV prezidents Donalds Tramps. Šajā dienās uzmanības centrā atkal nonākusi īpašā izmeklēšanas komisija, kas pēta Trampa lomu pagājušā gada 6. janvāra iebrukumā Kapitolijā. Pats Tramps to sauc par vienu no mūsdienu nozīmīgākajiem protestiem, bet izmeklētāji norāda, ka sazvērestība ar mērķi gāzt varu vai pārņemt to, iespējams, nemaz nav beigusies. Pievēršamies arī karam Ukrainā, pareizāk sakot, kārtējām hibrīdkara metodēm, ko pret Ukrainu izmanto Krievija un tās kontrolētie separātisti valsts austrumos. Krievijas prezidents devis mājienus Rietumiem, ka vēsturiski Krievija nevis kaut ko iekaro, bet gan atgūst to, kas tai jau piederējis un pienākas. Savukārt pašpasludinātajā Doneckas tautas republikā piespriests nāves sods trim ārvalstu leģionāriem, kas karojuši Ukrainas bruņotajos spēkos. Kā vērtējamie šādi Krievijas līdera izteikumi un vai tiesiski tiem vispār ir kāds spēks? Aktualitātes pasaulē vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis, Vidzemes augstskolas lektors Jānis Kapustāns un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektors, Ārlietu ministrijas Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētājs Māris Lejnieks. Donalds Tramps – demokrātijas grāvējs? Pēc nemieriem pagājušā gada 6. janvārī, kuru laikā vēlēšanās zaudējušā prezidenta Donalda Trampa piekritēji ieņēma daļu no Savienoto Valstu Kapitolija ēka Vašingtonā, aizkavējot vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu Kongresā, amerikāņu likumdevēji izveidoja īpašu komiteju šo notikumu izmeklēšanai. Tā bija Kongresa demokrātu frakcijas virzīta iniciatīva, un balsojumā par komitejas izveidi pagājušā gada 1. jūlijā kongresmeņu balsis dalījās pamatā pēc partijas piederības. Attiecīgi komitejas sastāvā darbojas septiņi demokrāti ar komitejas priekšsēdātāju, Misisipi štata pārstāvi Beniju Tompsonu priekšgalā, un tikai divi republikāņi, tai skaitā komitejas vicepriekšsēdētāja, Vaiomingas štata pārstāve Liza Čeinija. Šomēnes komiteja uzsāka publisko sēžu ciklu, kas iesākās pagājušās nedēļas ceturtdienā, 9. jūnijā, un turpinājās aizvakar, 13. jūnijā. Trešā sēde, kas bija paredzēta šodien, tika atcelta, kā paziņots, tehnisku iemeslu dēļ. Komitejas sēdes tiešraidē translē vairums lielāko amerikāņu telekanālu. Abās sēdēs uzmanības centrā bija jautājums par to, kādu informāciju eksprezidents Tramps saņēmis par vēlēšanu rezultātiem, respektīvi – vai viņam bija kāds pamats uzskatīt, ka tie varētu būt viltoti, vai arī apgalvojumi par vēlēšanu nozagšanu, ar kuriem Tramps uzkūdīja savus atbalstītājus 6. janvāra uzbrukumam, bija viņa izdomājums. Kā uzrunā, atklājot pirmo komitejas sēdi, norādīja tās priekšsēdētājs, kongresmenis Tompsons: „6. janvāris bija valsts apvērsuma mēģinājuma kulminācija, nekaunīgs mēģinājums gāzt valdību. Vardarbība nebija nejaušība. Tā bija Trampa pēdējā cīņa, izmisīgi centieni izmantot pēdējo iespēju aizkavēt varas nodošanu. Donalds Tramps bija šīs sazvērestības centrā. Un galu galā Donalds Tramps, Savienoto Valstu prezidents, pamudināja pašmāju konstitūcijas ienaidnieku pūli doties uz Kapitoliju un sagraut Amerikas demokrātiju.”  Kā nozīmīgs fakts komitejas sēžu kontekstā tiek atzīmēts tas, ka samērā neilgs laiks palicis līdz 8. novembrī gaidāmajām Kongresa vēlēšanām, kurās Demokrātu partija var zaudēt savu nelielo vairākumu Savienoto Valstu likumdevējā. Ukrainas kara hibrīdā dimensija Pagājušajā nedēļā pamanāmi iezīmējās hibrīdā dimensija pašreizējā Krievijas agresijā pret Ukrainu. No vienas puses, te pieminama Krievijas līdera Vladimira Putina uzstāšanās jauno zinātnieku un uzņēmēju auditorijā, kurā viņš pašreizējo karu pret Ukrainu pielīdzināja Krievijas impērijas ekspansijai 18. gs. sākumā, kuru īstenoja toreizējais cars Pēteris I. Piesaucot kauju pie Narvas 1700. gadā, kurā krievu spēki cieta smagu sakāvi no karaļa Kārļa XII vadītās Zviedrijas armijas, prezidents iezīmēja paralēli starp pagātnes monarha īstenoto impērijas paplašināšanu un stiprināšanu, un pašreizējo karadarbību kā savulaik zaudēto teritoriju atgūšanu. Šis, nepārprotami, ir mājiens ne vien Ukrainai, bet arī citiem Krievijas kaimiņiem bijušajā padomju varas sfērā, pirmām kārtām jau Baltijas valstīm. Tikām vēl viena agresijas šķautne nupat iezīmējusies tiesas zālē t.s. Doneckas tautas republikā, kur kara tribunāls 9. jūnijā pēc neilgas lietas izskatīšanas piesprieda nāvessodu trīs Krievijas spēku gūstā kritušiem ārvalstu izcelsmes ukraiņu karavīriem. Tie ir britu pilsoņi Eidens Aslins un Šons Piners, kā arī Marokas pavalstnieks Saaduns Brahims. Aslinam un Brahimam ir arī Ukrainas pilsonība. Kā apsūdzības pamats kalpojis uzstādījums, ka visi trīs esot kara algotņi, tātad viņu karošana pret t.s. „tautas republiku” ir kara noziegums. Kā jau norādījušas vairākas cilvēktiesību organizācijas, šāds apgalvojums neatbilst starptautiskajām kara tiesībām, jo par algotni nav uzskatāms karojošas valsts bruņoto spēku karavīrs. Tāpat tiek norādīts, ka par kara noziegumu uzskatāma trīs karagūstekņu tiesāšana starptautiski neatzītā valstiskā veidojuma „tribunālā”. Ir diezgan nepārprotami skaidrs, ka šis ir Kremļa režīma atbildes solis Ukrainai, kuras tiesās pēdējā laikā nonākušas vairākas lietas pret gūstā kritušiem un kara noziegumos apsūdzētiem Krievijas karavīriem. Viens no viņiem, seržants Vadims Šišimarins nesen tika notiesāts ar mūža ieslodzījumu par neapbruņota civiliedzīvotāja nogalināšanu. Vai Franciju gaida jauna „sadzīvošanas” ēra? Pēc svētdien notikušās Francijas Nacionālās asamblejas vēlēšanu pirmās kārtas mandāti apstiprināti vien piecos no 577 apgabaliem. Saskaņā ar vēlēšanu sistēmu, pirmajā kārtā tiek ievēlēti kandidāti, kuri iegūst absolūto derīgo balsu vairākumu un ne mazāk kā 25% no apgabalā reģistrēto vēlētāju balsīm. Šādu rezultātu bija maz izredžu sasniegt vēlēšanās, kurās piedalījās nepilni 48% no balsstiesīgajiem. Attiecīgi lielum lielo vairākumu mandātu sadalīs vēlēšanu otrā kārta nākamsvētdien. Šo vēlēšanu nozīmīgākā novitāte ir ietekmīgāko kreiso spēku apvienošanās spēcīgā priekšvēlēšanu aliansē „Jaunā ekoloģiskā un sociālā tautas apvienība”. Tajā ietilpst sociālisti, komunisti, zaļie un partija „Nelokāmā Francija”, kas tiek raksturota kā demokrātiski sociālistisks un kreisi populistisks spēks, un ir šīs apvienības mugurkauls. Apvienotie kreisie šais vēlēšanās ir spēcīgākie konkurenti valdošajai, esošā prezidenta Emanuela Makrona vadītajai partijai „Uz priekšu, Republika!”, kas līdz ar vairākām mazākām partijām veido bloku „Pilsoņi kopā!”. Pirmajā kārtā abiem spēkiem ir praktiski vienādi rezultāti procentuālā izteiksmē, lai gan četri no šai kārtā ievēlētajiem pieciem deputātiem ir kreisie. Salīdzinoši pieticīgāks rezultāts ir galēji labējai Nacionālajai apvienībai, kuras kandidāte Marina Lepena bija galvenā Makrona konkurente abās pēdējās prezidenta vēlēšanās, kā arī Labējo un centristu apvienībai, kas grupējas ar tradicionālo labēji liberālo spēku – Republikāņu partiju. Aplūkojot vēlēšanu apgabalu karti, vērojama jau ierastā Lepenas nacionālistu dominante ziemeļaustrumu reģionos un Vidusjūras piekrastē un Makrona vadīto liberāļu pārsvars valsts rietumu rajonos. Kreisajiem lielākā piekrišana ir valsts dienviddaļas iekšzemes rajonos. Kas attiecas uz Parīzi un visu galvaspilsētas reģionu, tas tradicionāli sadalīts kreisajā austrumdaļā un centriski liberālajā rietumdaļā. Vēlēšanu pirmās kārtas rezultāti liek domāt, ka prezidenta Makrona partija varētu zaudēt līdzšinējo diezgan komfortablo vairākumu Nacionālajā asamblejā. Ja asamblejas vairākums izrādītos kreiss, Franciju gaidītu kārtējais t.s. „sadzīvošanas” periods – situācija, kad prezidents un valdība pārstāv atšķirīgi orientētus politiskos spēkus. Pagātnē tie allaž bijuši sarežģītas politiskas manevrēšanas posmi. Pēdējo no tiem, kas ilga no 1997. līdz 2002. gadam, kad konservatīvajam prezidentam Žakam Širakam nācās sadzīvot ar sociālista Lionela Žospēna valdību, toreizējais prezidents raksturoja kā „paralīzi”. Sagatavoja Eduards Liniņš. Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

17. un 18. jūnijā Valmiermuižas etnomūzikas festivāls pulcēs izcilus solistus un etnomūzikas grupas no Latvijas, Igaunijas, Austrijas, Polijas un Madagaskaras, piedāvājot vērienīgāko etnomūzikas notikumu Latvijā un vienu no interesantākajiem šīs vasaras mūzikas festivāliem. Īpašs notikums būs pasaules pirmatskaņojums – dūdu un bungu grupas „Auļi” jaunā Jāņu programma, kas top sadarbībā ar tuviem un tāliem viesmāksliniekiem un ļaus ielīgoties gaidāmajos vasaras saulgriežos. Par visu plašāk "Neatliekamajā sarunā" stāsta Daina Zalāne no Kultūras menedžmenta centra "Lauska".

#DigitālāsBrokastis 27. maija ziņu topa priekšgalā: Stāsts par latvieti Helviju Saukantu, kura komanda piedalīsies vispasaules CS:GO fināla sacensībās. Top 10 populārākās videospēles 2022 1. ceturksnī. Sievietes aicinātas pieteikties She Goes Tech apmācībās. Boeing veiksmīgi noslēdz testa misiju uz Starptautisko kosmosa staciju. Caltech zinātnieki veido dronu, kas pretosies tornado vējiem.   Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi LSM portālā.  

Pieminekli Rīgā Uzvaras laukumā nav bijis iespējams nojaukt, jo to liedz noslēgtais līgums ar Krieviju. Tomēr tas nav vienīgais līgums, kas Latvijai ir ar agresorvalsti. Cik šīs līgumattiecības ir saistošas šobrīd? Par to Krustpunktā diskutējam ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Rancānu, Ārlietu komisijas deputātu Jāni Dombravu, Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu Lukaševicu un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektoru, Ārlietu ministrijas Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētāju Māri Lejnieku.

Pieminekli Rīgā Uzvaras laukumā nav bijis iespējams nojaukt, jo to liedz noslēgtais līgums ar Krieviju. Tomēr tas nav vienīgais līgums, kas Latvijai ir ar agresorvalsti. Cik šīs līgumattiecības ir saistošas šobrīd? Par to Krustpunktā diskutējam ar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Rancānu, Ārlietu komisijas deputātu Jāni Dombravu, Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu Lukaševicu un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektoru, Ārlietu ministrijas Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētāju Māri Lejnieku.

Raidījumā Kultūras rondo Kannas parasti piemin starptautiskā kino festivāla sakarā, bet pasākumu producenti un balvas šajā nozarē līdz šim bija pasveša joma. Ar ko Latvijas pasākumu projekts prestižajā Kannu festivālā „Heavent Award” izpelnījās žūrijas ievērību un pirmo reizi ieguva konkursa Starptautisko lielo žūrijas balvu. Kultūras rondo studijā balvas ieguvēja - reputācijas vadības aģentūras „Luka” vadītāja, producente Inese Lukaševska. Saruna ne tikai par balvām un pasākumu, kurš ieguvis starptautisko atzinību, bet arī par to, kā izdzīvo pasākumu industrija šajā laikā. Žūrija atzina Ineses Lukaševskas rīkoto pasākumu "Behind the spotlight" par labāko starptautisko darbu vidū. Šī ir pirmā reize vēsturē, kad augstāko godalgu Kannu festivālā iegūst Latvija. Konkursa astoņās kategorijās kopumā bija pieteikti 167 darbi no 20 valstīm, tai skaitā: Vācijas, Nīderlandes, Francijas, ASV, Saūda Arābijas, Norvēģijas, Portugāles, Marokas, Spānijas, Itālijas un citām valstīm. Inese Lukaševska bija vienīgā Baltijas pārstāve, kuras darbs tika iekļauts 45 finālistu vidū. Savus pasākumus konkursam pieteica tādi pasaulē atzīti zīmoli kā “Microsoft”, “Vodafone”, “Michelin”, “Bugatti Automobiles” un daudzi citi. Pasākuma “Behind the spotlight” ideja bija atklāt pasākuma radīšanas aizkulises, uzbūvējot to skatītāju acu priekšā. Viss pasākums tika veidots kā teatrāla, horeogrāfiska izrāde, kurā skatītāji no apmeklētājiem transformējas pasākuma veidotājos.

Karadarbība Ukrainā pēdējās dienās ir kļuvusi krietni intensīvāka. Krievija pārgrupējusi spēkus un sākusi jaunu ofensīvu Ukrainas austrumos. Gandrīz visi eksperti ir vienisprātis, ka šīs būs ļoti izšķirošas kaujas, kas noteiks tālāko notikumu attīstību. Šodien ir smago kauju otrā diena. Aplūkojam pašreizējo situāciju. Tikmēr pasaule turpina apjaust, kas notiek teritorijās, kuras krievi ir ieņēmuši. Kijevas piepilsētās dramatiskie kadri nav nevienu atstājuši vienaldzīgu. Tomēr, kas notiek citviet?  Ukrainas austrumos iedzīvotāju ziņo gan par deportācijām, gan bērnu atņemšanu un aizvešanu, gan piespiedu mobilizāciju. Kādas šīm Krievijas izdarībām būs sekas? Aizdomu pilnas baumas pienāk arī no pašas Krievijas. Ik pa brīdim pavīd runas par kādiem atstādinātiem vai aizturētiem spēka struktūru pārstāvjiem. Ne visas baumas apstiprinās. Netrūkst spekulāciju par to, kāda nedrošība valda Krievijas varas aprindās. Cik šīm runām ir vērts pievērst uzmanību un vai vispār ir cerības uzzināt, kas šobrīd patiesībā notiek Maskavā? Aktualitātes vērtē Latvijas Radio 4 žurnāliste Anna Stroja. Sazināmies ar Latvijas TV žurnālistu Gintu Amoliņu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektoru, Ārlietu ministrijas Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes priekšsēdētāju Māri Lejnieku, politologu Kārli Daukštu, ka arī aktieri Andri Lielo, latvieti, kurš dzīvo Maskavā. Kauja par Donbasu ir sākusies Jau kopš Krievija marta un aprīļa mijā atvilka savus spēkus no sākotnēji ieņemtajām teritorijām Ukrainas ziemeļdaļā, tika gaidīta krievu spēku aktivizēšanās valsts austrumos. Šeit Ukrainas armija joprojām daudzviet notur pozīcijas, kuras ieņem jau kopš 2015. gada, un šeit esošais Ukrainas armijas grupējums tiek uzskatīts par kaujas spējīgāko ukraiņu spēku daļu. Iebrūkot Ukrainā februāra nogalē un ieņemot teritorijas tās dienvidos un ziemeļaustrumos, krievu spēki apdraud šī grupējuma dienvidu un ziemeļu flangus, un kaujas šeit risinājušās jau vairākas nedēļas. Kopš šīs nedēļas sākuma Krievijas armija aktivizējusies visā frontes līnijā Ukrainas austrumos, un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā uzrunā pirmdienas vakarā paziņoja, ka kauja par Donbasu ir sākusies. Vakar, 19. aprīlī, pēc intensīvas artilērijas sagatavošanās uguns, krievu spēki uzsāka plašu uzbrukumu ukraiņu pozīcijām austrumos. Līdz šim tiek ziņots par vienu krievu spēku panākumu, ieņemot Kreminnas pilsētu ukraiņu Donbasa pozīciju ziemeļdaļā un tādējādi pavirzoties nedaudz tuvāk stratēģiski svarīgajām Slovjanskas un Kramatorskas pilsētām. Citur ukraiņu spēki līdz šim noturējuši pozīcijas. Tāpat Krievijas spēki turpina centienus salauzt Mariupoles aizstāvju pretestību viņu pēdējā atbalsta zonā gigantiskās metalurģijas rūpnīcas „Azovstaļ” teritorijā. Kā zināms, ukraiņu spēku ielenkums Mariupolē ilgst jau kopš marta sākuma. Šobrīd tiek lēsts, ka krievu spēku pārsvars pār pilsētas aizstāvjiem dzīvā spēka ziņā ir 1:10; tāpat absolūts pārsvars visa veida smagā bruņojuma ziņā. Kā vakar publiskotā videouzrunā pauda ukraiņu spēku komandieris Mariupolē Serhijs Volina, pilsētas aizstāvjiem šīs, iespējams, esot „pēdējās dienas, ja ne stundas”. Krievijas puse pēdējās dienās vairakkārt izsludinājusi uguns pārtraukšanu, aicinot pilsētas aizstāvjus nolikt ieročus, taču līdz šim šie aicinājumi ir ignorēti. Nupat izsludināts kārtējais priekšlikums pamest „Azovstaļ” teritoriju un padoties šodien pēc diviem pēcpusdienā. Okupācijas varas rīcības tiesiskie aspekti Kamēr daudzviet pasaulē aug augumā sašutums par Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem kara noziegumiem, kuru liecības atklājas atbrīvotajās Ukrainas daļās, pienāk arvien jaunas ziņas par prettiesisku Krievijas spēku rīcību pret okupēto teritoriju iedzīvotājiem Ukrainas dienvidos un austrumos. Sevišķi daudz šādu ziņu pienāk no Krievijas aplenktās Mariupoles, kur jau nedēļām norit smagas ielu cīņas. Daudzos gadījumos civiliedzīvotāji, kuriem izdevies pamest kauju zonu, spiesti doties uz Krievijas teritoriju, un šeit viņiem nav ļauts pašiem izvēlēties savu tālāko kustības maršrutu. Kā izteikusies Ukrainas Augstākās Radas pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Denisova, no Mariupoles vien Krievijā nonākuši 134 000 cilvēku, un 33 000 no viņiem – pret savu gribu. To var pielīdzināt masu deportācijai, kas ir 1949. gada Ženēvas konvencijas pārkāpums. Tālākais Krievijā nonākušo liktenis ir dažāds. Daudziem galu galā izdodas pamest agresorvalsti, šķērsojot robežu ar Baltijas valstīm, Gruziju vai citām Krievijas robežvalstīm. Tomēr ir parādījušās ziņas, ka dažos gadījumos Ukrainas pilsoņi spiesti parakstīt apņemšanos kādu laiku uzturēties noteiktā Krievijas reģionā un stāties tur darbā. Tāpat pēdējās nedēļas laikā Ukrainas puse paudusi, ka notiekot ieņemto teritoriju iedzīvotāju piespiedu mobilizācija Krievijas bruņotajos spēkos. Konkrēti, visu vīriešu kārtas iedzīvotāju piespiedu stāšanās militāro iestāžu uzskaitē notiekot nesen ieņemtajā Izjumas pilsētā. Arī okupētas valsts pilsoņu iesaukšana okupētājvalsts bruņotajos spēkos ir smags Ženēvas konvencijas pārkāpums. Aiz Kremļa sienām Kas īsti notiek aiz Kremļa sienām? Šāds jautājums arvien aktīvāk nodarbina analītiķus un arī visu pārējo politikā ieinteresēto pasauli kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā. Vispirms regulāri izskan spriedelējumi par Krievijas vadoņa Vladimira Putina spriestspējām un rīcības loģiku. Pats karš Ukrainā un visa tā gaita liek jautāt, cik lielā mērā Kremļa saimnieks apzinās savas rīcības iespējamās sekas. Tāpat tiek spekulēts par to, cik pilnīga informācija nonāk Putina rīcībā. Pēdējais Rietumu līderis, kurš klātienē tikās ar Vladimiru Putinu, bija Austrijas kanclers Karls Nehammers pagājušās nedēļas sākumā. Saskaņā ar viņa sacīto, Krievijas līderis ir pietiekami informēts un adekvāti domājošs, taču viņa domāšana un rīcība pilnībā pakļauta viņa individuālajai kara loģikai. Tam vairāk vai mazāk piekrīt visi, kuri tā vai citādi analizē Putina rīcību: tradicionālā nozīmē prezidents ir garīgi vesels, taču ir pilnīgi sava gadu gaitā izkoptā un nostiprinātā pasaules redzējuma varā, un saskaņā ar šo pasaules redzējumu Krievija izcīna fundamentālu cīņu pret „kolektīvajiem Rietumiem” par savu vietu pasaulē un pat savu eksistenci. Otrs nozīmīgs jautājums ir par to, kurš un kā šobrīd vada Krievijas bruņotos spēkus. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu uz vairāk nekā trīs nedēļām bija pazudis no publiskās aprites, un izskanēja spekulācijas par nopietnām sirdsdarbības problēmām vai pat iespējamu turēšanu apcietinājumā, taču vakar Krievijas aizsardzības resora vadītājs beidzot atkal parādījās atklātībā, uzstādamies Aizsardzības ministrijas kolēģijas sēdē. Tāpat izskanējušas ziņas par daudzu augsta ranga Krievijas armijas un drošības struktūru virsnieku arestiem. Jau marta sākumā izskanēja ziņas par mājas aresta noteikšanu Federālā Drošības dienesta 5. nodaļas priekšniekam ģenerālim Sergejam Besedam. Aprīļa sākumā parādījās apgalvojumi par viņa arestu un ieslodzīšanu vēsturiskajā Ļefortovas cietumā, taču Krievijas instances šo informāciju joprojām noliedz. Ap šo pašu laiku parādījās ziņas, ka mājas arests noteikts bijušajam Putina palīgam Vladislavam Surkovam, kurš bijis cieši saistīts ar Krievijas graujošo darbību Ukrainā. Tāpat no Krievijas puses, saprotams, nav apstiprinātas plaši apspriestās ziņas par vēl 20 ģenerāļu – armijas ģenerālštāba virsnieku – apcietināšanu. Tomēr šai ziņā zīmīga varētu būt Krievijas Dienvidu kara apgabala komandiera, par „Sīrijas miesnieku” dēvētā ģenerāļa Aleksandra Dvorņikova iecelšana par Krievijas okupācijas spēku komandieri Ukrainā. Tiek lēsts, ka līdz ar to iebrukuma komandēšana nodota Dienvidu kara apgabala štābam, jo armijas ģenerālštābs šobrīd nespējot pilnvērtīgi veikt savas funkcijas. Sagatavoja Eduards Liniņš.   Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Šodien, 7. aprīlī, sākas kinoteātra "Kino Bize" organizētais Pasaules filmu festivāls, savukārt rīt, 8. aprīlī, jau 26. reizi savus skatītājus gaidīs Starptautiskais īsfilmu festivāls "2ANNAS". Rīgas Starptautiskais īsfilmu festivāls "2ANNAS" 2022. gadā norisināsies jau 26. reizi un kā ierasts piedāvā skatītājiem oriģinālas, inovatīvas, izaicinošas, kā arī sociāli aktīvas īsfilmas un vidēja garuma filmas. "2ANNAS" eksistē kontekstā, kurā īsfilmas formāts ir ne vien pakāpiens uz pirmo pilnmetrāžas darbu, bet arī apzināta, konsekventa izvēle, kuras rezultāts ir augstvērtīgs mākslas fakts. Tāpat festivāls pazīstams ar trakām ballītēm neierastās vietās, brīvu atmosfēru un radošām izpausmēm ne tikai kino formā. "2ANNAS" ik gadu piedāvā četras konkursa programmas: Starptautisko īsfilmu konkursu, Baltijas īsfilmu konkursu, Starptautisko vidēja garuma īsfilmu konkursu, kā arī konkursu bērniem un jauniešiem paredzētām filmām.  Pateicoties pasaulē valdošajai Covid-19 pandēmijai, 2022.gadā festivāls norisināsies gan klātienē, gan arī tiešsaistē. Kam jāpievērš uzmanība festivāla daudzveidīgajā programmā, stāsta tā kuratore Laima Graždanoviča. Rīgas Pasaules filmu festivāla 2022 programma pievērsīsies dokumentālā kino dziednieciskajam spēkam. Festivāla komanda atlasījusi stāstus par individuālu un kolektīvu dziedniecību pēc notikumiem, kuru rezultātā tiek sarautas saites ar citiem. Festivāla komanda vēlas dalīties ar skatītājiem atklājumos, kas iegūti šī gada programmā atlasītajās filmās, uzsverot, ka dziedniecība norisinās no situācijas uz situāciju ar saistītajiem pārbaudījumiem, kuros kamera var būt vērtīgs pavadonis. Turpina festivāla  programmas direktors Māris Probmbergs.

Medijos un sociālajos tīklos, kas atspoguļo kara gaitu Ukrainā, pēdējās dienās ik pa brīdim parādās ziņas, ka tūlīt tiks noteikta Baltkrievijas un Krievijas robežas blokāde, kā arī tirdzniecības embargo. Pirmdien mediji ziņoja, ka Baltijas valstīs un Polijā lēmumu varētu pieņemt tuvāko 2-3 diennakšu laikā. Parādījās šaubas par Latvijas gatavību rīkoties, iekšlietu ministre Marija Golubeva bija intervijā "ReTv" izteikusies, ka tas nav reāli. Pretrunīgas ziņas nāca no Somijas. Jautājums par iespējamo Krievijas bloķēšanu dienaskārtība ir jau kādu laiku, rīkoties šādi ir lūgusi Ukraina. Jautājumu ir arī izdevies pacelt visas Eiropas Savienības līmenī. Kas līdz šim valstīm ir traucējis pieņemt šos lēmumus un kādas tam varētu būt sekas, ko tas nozīmētu Krievijai un mums pašiem, Krustpunktā diskutē satiksmes ministrs Tālis Linkaits, uzņēmuma "SilJa" valdes priekšsēdētāja Silva Jeromanova-Maura, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un Autotransporta direkcijas Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule. Sazināmies ar iekšlietu ministri Mariju Golubevu.  

Visas nedēļas garumā ir turpinājies ar starptautiskais spiediens uz Krieviju, lai tā pārtrauktu iznīcināt un postīt. Līdz šim tas nav devis cerētos rezultātus. Kāpēc tas tā, kam Rietumvalstis ir gatavas, kam tomēr nē? Kas varētu notikt tālāk? Diskutē un vērtē Latvijas ārpolitikas institūta vecākais pētnieks Imants Lieģis, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, Eiropas Parlamentaviceprezidents Roberts Zīle un Rīgas Stradiņa universitātes Āzijas programmas vadītāja Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova. Saukārt raidījumā Krustpunktā vērtējām kara militārās perspektīvas.     Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Cīņa ar pandēmiju, centieni kompensēt strauji augošās cenas, starptautiskā situācija - valdībai šobrīd ir ļoti daudz spriedzes pilnu izaicinājumu. Krustpunktā izvaicājam ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Aleksejs Dunda un laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls.

Vai zini, kas Latvijā pirms simts gadiem bija zināms par Starptautisko laikmetīgās mūzikas biedrību ISCM (International Society for Contemporary Music)? Stāsta muzikoloģe Ināra Jakubone. Sākot ar dibināšanas brīdi 1922. gadā, modernās mūzikas likteņos visā pasaulē arvien lielāka loma bija Starptautiskajai laikmetīgās mūzikas biedrībai – ISCM, kuras nozīmīgākā iniciatīva līdz pat šodienai ir ikgadējs starptautisks laikmetīgās mūzikas festivāls. Latvija ISCM iestājās 2004. gadā, Igaunija – 2005. gadā. Lietuva gan kļuva par ISCM biedri jau 1936. gadā. Šodien viens otrs reizēm pakurn par to, ka, lūk, 20. gados mūsu komponisti negāja kopsolī ar pašām modernākajām laikmeta tendencēm un neiestājās ISCM jau toreiz. Varētu jautāt - vai Latvijā tolaik vispār zināja, kas tas ISCM tāds ir? Izrādās, 20.,30. gadu periodikā ISCM nosaukums tulkots dažādi – gan Starptautiskā jaunlaiku mūzikas biedrība, gan Šolaiku mūzikas biedrība, gan Modernās mūzikas biedrība un pat – Savienība Tagadnes mūzikai! Tas vien jau liecina - par ISCM tolaik runāts un rakstīts gana daudz. 1923. gada rudenī par pašu pirmo ISCM festivālu Zalcburgā četros numuros raksta avīze "Mūzikas Nedēļa", un visautoritatīvākā atsauksme par festivālu ir no franču Courrier Musical pārpublicētais itāliešu komponista Alfredo Kazellas raksts, kurā viņš citstarp jautā – cik no festivāla sešās dienās izskanējušajām bezgaldaudzajām kompozīcijām izturēs laika pārbaudi? Starp citu, Itālijas ISCM nodaļas dibinātājs Alfredo Kazella 1926. gadā pats personīgi ieradās Rīgā, lai muzicētu gan solo koncertā konservatorijā, gan arī Nacionālās operas simfoniskajā koncertā.

No 22. līdz 24. oktobrim Latgales vēstniecība "Gors" aicina uz sesto Starptautisko ērģeļmūzikas festivālu “ORGANismi”, kas izskanēs tēmas “Pēctecība. Mantojums. Paaudzes” zīmē. Kultūras rondo par festivālu stāsta ērģelniece Iveta Apkalna. Šī gada festivāls turpinās iepriecināt ar dažādību – 22. oktobrī "Gors" Mazajā zālē skanēs Vācijas jaunā talanta, ērģelnieka Mariusa Herba soloprogramma. Ar ērģelnieku Iveta Apkalna  iepazinās 2019. gadā būdama Vupertāles Starptautiskā ērģeļmūzikas konkursa žūrijā, kurā toreiz vēl 19 gadus jaunais Mariuss ieguva 1. vietu. 23. oktobrī Lielajā zālē varēs piedzīvot Ivetas Apkalnas, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” koncertu, kurā skanēs A. Gilmāna un Ā. Koplenda ērģeļsimfonijas, F. Glāsa 7. simfonija, Latvijas pirmatskaņojumu piedzīvos komponista Pētera Vaska  “Veni Domine”. 24. oktobrī izskanēs īpaši festivālam radītā koncertprogramma “Ķiršu koks”, kurā līdzās Ivetai Apkalnai piedalīsies aktieris Gundars Āboliņš un Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas bērnu koris (diriģente Anda Lipska), uzveduma režisore Inese Mičule. Koncertuzveduma pamatā būs itāļu rakstnieces Andželas Naneti grāmata “Mans vectēvs bija ķiršu koks”, tajā skanēs dziesmas no Raimonda Paula cikla “Mazs, laimīgs zēns”. Iveta Apkalna iepazīstina arī ar savu jauno ierakstu, kā pati to dēvē “pandēmijas bērnu”. Tas ietver trīs diskus. "Trīs komponisti, kuru mūzika visvairāk atspoguļo manas sajūtas, gan apjukumu, gan vēlmes, gan tukšumu, gan pārdomas, gan jautājumus, arī neiegūtās atbildes un sapņus, kādi man bija 2020. gadā," atzīst Iveta Apkalna. "Šie trīs komponisti - Pēteris Vasks, Johans Sebastians Bahs Ferenss Lists - ir tie, kas visspilgtāk muzikāli raksturo un portretē mani tajā laikā." Diska ieraksts arī tapa 2020. gadā - jūnijā un augustā.  

Attiecībā uz kino režisoru Dāvi Sīmani pašlaik var izmantot vienu no viņa filmu nosaukumiem „Viss reizē zied”. Publikas vērtējumam nodota daudzsēriju filmas „Emīlija, Latvijas preses karaliene” 6. sērija. 14. oktobrī ar dokumentālo filmu „Es piedzimu Roselini” atklāja Rīgas Starptautisko kinofestivālu, 21. oktobrī šajā festivālā Latvijas pirmizrādi piedzīvos filma „Gads pirms kara”, kura jau nominēta 11 Lielajiem Kristapiem un festivālā programmā iekļauta arī filma „Viss reizē zied”. Kultūras rondo režisors Dāvis Sīmanis stāsta par Pēteri Latvieti un viņa gaitām vēsturiskajā fantāzijā “Gads pirms kara”, kā arī citām filmām. "Es teiktu, ka tā ir traģikomiska absurda drāma ar vēstures elementiem,"  tā savu filmu „Gads pirms kara”, kuru oficiāli dēvē par vēsturisku trilleri, rakstoru Dāvis Sīmanis. "Ir skaidrs, ka viss, ko mēs filmā redzam, tādā vai citā veidā ir ļoti precīzi  balstīts vēstures avotos. Mēs patiešām veicām ļoti rūpīgu izpēti šīs filmas gatavošanas laikā. Tajā pašā laikā visi šie it kā vēsturiskie notikumi vai izpausmes, vai kaut kādi teksti bieži vien ir piedēvēti citiem cilvēkiem, viss ir ar ļoti spēcīgu pārspīlējumu, kā rezultātā filma pilnīgi noteikti nav uztverama kā tāds psihoreālistisks vēstījums. Tieši otrādi, tā ir ļoti stilizēta filma." "Vienmēr esmu domājis par to, ka vēsture varbūt daudz labāk nonāk pie skatītāja tieši tādā veidā, ka tu jau parādi, ka tajā ir kaut kāda samākslotība, ka tā ir kaut kāda konstrukcija, kas ir autora prātā, stāstot vēstures stāstu, jo tad tu dod skatītājam iespēju tomēr pašam analizēt un saprast, ka visticamāk tā jau tas nebija," analizē Dāvis Sīmanis. Jauns Rīgas šveicars Pēteris nonācis vēstures mijkrēslī. Viņš vēl nenojauš, ka pasaule drīz vien pārtaps, un uzsāk sirreālu odiseju pa Eiropu. Nonākdams Parīzē, Londonā, Prāgā, Vīnē un citviet nu jau par Hansu sevi dēvējošais Pēteris iekļaujas starp komunistiem, anarhistiem, protofašistiem un nacionālistiem. Viņš sastop Ļeņinam, Staļinam, Trockim, vampīriskajam Prustam līdzīgos, tāpat arī ieskatās spiedzes Matas Hari dubultniecē Almā. Šveices Monte Veritá jeb Patiesības kalna sanatorijā un dzīves reformistu komūnā viņš sastop Freidu. Varbūt viņš palīdzēs. Identitātes krīze un iesētā sazvērestība ir nepiekāpīga: kas īsti ir Pēteris? Roterdamas festivālā pirmizrādītā Dāvja Sīmaņa trešā pilnmetrāžas spēlfilma veidota kā vēsturiska fantāzija – stilizētās pirmskara paranojas satīras režijas atsauces ir kanādietis Gajs Madins un čehs Jans Švankmajers. Vēsturiska personība Pēteris Latvietis ar daudzajiem vārdiem (Pēteris Mālderis, Jānis Žāklis un filmā arī Hanss) atraisījis scenāristu Sīmaņa, Tabitas Rudzātes un Ulda Tīrona iztēli. 1913. gadā kā robežšķirtnē un Rietumu civilizācijas virsotnē mutuļo ideoloģiski strāvojumi, dadaisms, psihoanalīze, anarhisms un sociālās katapultas. Čehu aktiera Petra Buhtas atveidotais Pēteris ir tēls, kas vēlas kaut ko darīt, bet laikmets viņu pašu, Vitgenšteina vārdiem sakot, izmet kā kauliņus. Filmu rādīs Rīgas Starptautiskajā kino festivālā 21. oktobrī, bet īstā Latvijas pirizrāde, kā to dēvē režisors, būs 10. novembrī kinoteātrī "Splendid Palace".

Jau četrus gadus Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT sadarbojas ar Lietuvas izdevniecību "NoRoutine Books", izvērtējot konkursu “Meklējam jauno fotogrāfijā!”. Starptautiska ekspertu žūrija vērtē un godalgo Baltijas valstu jauno mākslinieku pieteikumus, dodot iespēju laureātiem eksponēt savus darbus ISSP Galerijā, savukārt izdevniecība "NoRoutine Books" ik gadu no jauno konkurentu vidus izraugās savu favorītu, kura balva ir iespēja izdot fotogrāmatu. Šogad par laureāti izvēlēta māksliniece Kristīne Krauze-Slucka. Gan ar viņu, gan izdevniecības vadītājiem sarunājās Toms Treibergs. Kristīne Krauze-Slucka ir vizuālā māksliniece, kas savā mākslinieciskajā praksē aplūko un pēta cilvēka, tehnoloģijas un dabas attiecības, eksperimentējot ar digitālajiem un analogajiem fotogrāfiskajiem procesiem.  2017. gadā absolvējusi Starptautisko vasaras fotogrāfijas, proti, ISSP Skolu. Ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Par savu radošo darbību saņēmusi gleznotāja Valdemāra Tones fonda stipendiju un Ziemeļvalstu un Baltijas jauno mākslinieku balvu. Kristīnes projektu - fotogrāmatu “Materiālā visuma vibrācijas. Zelta slāpes” - raksturo abstrakti, te konkrēti, te teju gaistoši toņu un faktūru plūdumi, kurus rada fotoķimikāliju un ūdens reakcijas. Grāmatu, kuru izdevusi Lietuvas izdevniecība “No Routine Books”, ir laporello formātā, proti, atlokamā ermoņikas veidolā, tādējādi attēlu rindu skatītājs uzlūko kā gandrīz nebeidzamu pārmaiņu sekvenci, kurā iesaistās arī tekstuālas pārdomas. Izdevniecība “No Routine Books” sadarbojas ar grāmatu izplatītājiem Romā, Berlīnē, Briselē un Ņujorkā. Rīgas Fotobiennāles NEXT konkursa “Meklējam jauno fotogrāfijā!” ietvaros tā ir izdevusi arī  Ievas Balodes, Madaras Gritānes un Reiņa Lismaņa veidotās fotogrāmatas. Tikāmies ar izdevniecības vadītājiem Vilmu Samuļonīti un Gīti Skudžinski.

"Mūzikas interpretācija mūsdienās" - centrālā tēma Starptautiskajos latviešu jauno mūziķu meistarkursos Siguldā. Meistarkursi norisināsies gan attālināti, gan arī klātienē. Par programmas saturu, norisi un koncertiem Kultūras rondo saruna ar meistarkursu māksliniecisko vadītāju Daci Aperāni un kursu vadītāju Venti Zilbertu. Ventis Zilberts vērtē, ka attālināti pedagogs saviem audzēkņiem var dot 65% no tā, ko var iegūt klātienē, tomēr arī neklātienes tikšanās ir svarīgas, lai pateiktu īsto profesionālo vārdu tikšanās brīdi nevis tikai pēc kāda laika, kad noklausījies audzēkņa veikto ierakstu. Svarīga ir arī komunikācija. Dace Aperāne arī vērtē, ka ir vajadzīgas arī tiešsaistes tikšanās, lai meistarkursu tradīcija turpinātos, un jaunajiem mūziķiem tā būs iespēja tikties ar atskaņotājmāksliniekiem, kas nav viņu pasniedzēji ikdienā. Tā ir arī meistarkursu galvenā ideja, gan tiekoties klātienē, gan attālināti. "Tas nav ideāli, bet jauniem cilvēkiem arī tās iespējas papildināties," vērtē Dace Aperāne. Ar meistarkursu programmu var iepazīsties internetā.

14. jūlijā atklājot 34. Starptautisko Ērģeļmūzikas festivālu “Rīgas Doms 2021”, Rīgā muzicēs Amsterdamas “Concertgebow” titulārais ērģelnieks Leo Van Duselārs. Festivāla laikā gaidāmi 11 koncerti. Par festivālu stāsta Rīgas Doma mūzikas direktors, katedrāles ērģelnieks Aigars Reinis.

30. aprīlī ar koncerierakstu "Krists Saržants "Then and Now" ar kamerorķestri" aizsāksies Starptautiskās Džeza dienas svinības Latvijā. Jau astoto gadu pēc kārtas Latvija kopā ar visu pasauli oficiāli svin UNESCO Starptautisko Džeza dienu, pievienojoties kustībai, kas uzsver džeza žanra diplomātisku lomu visas zemeslodes iedzīvotāju apvienošanā. Šogad Starptautisko Džeza dienu Latvijā varēs baudīt no jebkuras vietas pasaulē! Par Džeza dienas norisēm stāsta to rīkotāja Aleksandra Line un džeza dziedātāja Evilena Protektore. Šoreiz šie svētki Latvijā tiks svinēti ar piecu starptautiski atzītu mūziķu un izglītotāju interaktīvajām meistarklasēm digitālajā vidē, kā arī diviem virtuālajiem talantīgo pašmāju mūziķu koncertiem. Visi Džeza dienas notikumi risināsies «International Jazz Day Latvia» Facebook lapā. Meistarklases notiks angļu valodā, un katras meistarklases beigās dalībnieki varēs uzdot vieslektoriem interesējošos jautājumus. Visi pasākumi šogad notiek bez maksas: UNESCO Starptautiskās Džeza dienas Latvijā norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. UNESCO Starptautiskās Džeza dienas Latvijā 2021 programma: 30. aprīlis 20:00 Koncertieraksts: Krists Saržants «Then and Now» ar kamerorķestri no Latvijas Nacionālās bibliotēkas 3. maijs 10:00 Komponista, pianista un aranžētāja Soren Moller (Dānija) meistarklase «Atrodi sevi: Kā piepildīt savus muzikālos sapņus» 12:00 Bundzinieka un izglītotāja Sasha Mashin (Krievija) meistarklase «Savas ritma izjūtas uzlabošana» 14:00 Ģitārista un pasniedzēja Diego Beirao (Brazīlija) meistarklase «Sambas kā žanra izpratne» 16:00 Grammy balvai nominētās vokālistes un komponistes Nicole Zuraitis (ASV) meistarklase «Dziesmu rakstīšanas kurss visiem līmeņiem» 18:00 Kontrabasista un populāra podkāsta autora Jason Heath (ASV) meistarklase «Stāsta spēks mūzikā: Lietas, ko esmu atklājis, intervējot 800 mūziķus» 21:00 «Dream Teller» (Edgars Cīrulis, Kristīne Liede, Jānis Rubiks) virtuālais koncerts M/Darbnīcā

Kompensējamo zāļu budžets ir nozīmīgs resurss, lai nodrošinātu efektīvu palīdzību un pacientiem būtu iespēja saņemt nepieciešamos medikamentus. Tās ir arī rūpes par iedzīvotāju veselību ilgtermiņā. Kāda ir situācija Latvijā – pētām raidījumā kopā ar ģimenes ārsti, Ārstu biedrība prezidenti Ilzi Aizsilnieci, kardioloģi Ivetu Mintāli, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktoru Valteru Bolevicu,"Sustento" pārstāvi Ivetu Neimani un Latvijas Reto slimību alianses vadītāju Baibu Ziemeli. .

Sazināmies ar mākslinieku Krišu Salmani, kurš kļuvis par “Kim? Rezidences Balva 2021" ieguvēju. "Lielais pārsteigums bija, kad uzvaru izziņoja, es beidzot uzzināju, ar ko esmu konkurējis," sarunā ar Kultūras Rondo bilst Krišs Salmanis. Tie ir Amanda Ziemele, Līga Spunde, Jānis Dzirnieks - visi tik brīnišķīgi mākslinieki, ka labi, ka to nezināju pirms tam, būtu vairāk satraucies. Mans vienīgais mierinājums vai aizbildinājums, ka šoreiz es esmu tas laimīgais, ka viņi ir jaunāki par mani un viņiem viss vēl priekšā." Krišs Salmanis ir aicināts 2021. gada vasarā pavadīt divus mēnešus Starptautisko darbnīcu un kuratoru programmā ISCP (International Studio & Curatorial Program) Ņujorkā, kļūstot par trešo rezidentu no Latvijas, kas Kim? un ISCP sadarbības rezultātā dosies uz prestižo rezidenču programmu. Kim? Laikmetīgās mākslas centrs rezidencei Ņujorkā izvirzīja četrus māksliniekus - Amandu Ziemeli, Līgu Spundi, Jāni Dzirnieku un Krišu Salmani. “ISCP rezidencei izvēlējās mākslinieku Krišu Salmani, novērtējot viņa spēcīgo māksliniecisko darbību un nozīmīgo ieguldījumu Latvijas mākslas vides attīstībā. Ticam, ka laiks, ko viņš pavadīs Ņujorkā, pavērs jaunas iespējas profesionālajā ziņā un sniegs iespēju iesaistīties Ņujorkas mākslas dzīves procesos,” komentējot Kriša Salmaņa izvēli, norāda ISCP ekspertu komisija. Mākslinieks stāsta, ka bijis priecīgs un pārsteigs par ziņu, ka ieguvis balvu. Parasti atlases process dalībai kādā rezidencē ilgst vairākus mēnešus vai pusgadu, bet šoreiz pat ilgāk, līdz rezultātu paziņošanai aizmirstās, kam pieteicies vai pieteikts. Tāpēc paziņojums par atteikumu vai arī līdzdalību kādā rezidencē ir pārsteigums. Krišs Salmanis stāsta, ka Ņujorkā domā turpināt to darbības virzienu, ko aizsācis iepriekšējā rezidencē Ķīnā.Bet rezidencēs dzīve mēdz ieviest savas korekcijas un iespaidi novirza sākotnējos plānus negaidītās gultnēs.

Lāčplēša dienai veltītā raidījuma īpašais viesis ir Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) visilgāk vadījušais komandieris, bijušais Latvijas militārais pārstāvis NATO un ES, ģenerālleitnants (atv.) Raimonds Graube. Ordeņa kapitula loceklis un Aizsardzības ministra padomnieks Raimonds Graube saka, ka viņa svarīgākais pienākums šobrīd ir vadīt Valsts aizsardzības un patriotisma fondu "Namejs". Runāsim par to, kas ir valsts drošība, kāpēc mūsu NBS piedalās Starptautisko spēku militārajās misijās, un kā mums visiem grūtajā šodienā atzīmēt Lāčplēša dienu ar cieņu. Priecāsimies par atsauksmi, komentāru vai ziņu - pasts@dienapec.lvSupport the show (http://www.dienapec.lv)

#5BREINUMI novembrī runājam par drošību! Raidījuma galvenais viesis ir influencers, blogeris, radio balss, Ghetto TV seja un, kā pats sevi dēvē, vienkāršs latgalietis no Preiļiem - Lauris Zalāns. Ar Lauri par dzīvi sociālajos tīklos, to drošāku izmantošanu un ieteikumiem sarunāsies Baiba un Sintija. *** Šoreiz raidījumu papildinās Ceturtais pasaules diktāts latgaliešu rakstu valodā, kur izskanēs četras anektodes, un tās diktēs raidījuma viesis un influencers Lauris Zalāns. Diktātu organizē “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv” un Latvijas Radio Latgales studija ar merķi aktualizēt latgaliešu rakstītprasmi gados jaunu cilvēku vidū.   *** Rubrikā "#5BREINUMI vaicoj atbiļdis" Rudīte Gaidule izjautās jauniešus par sociālo tīklu platformām, to izmantošanas riskiem un drošības iespējām, kā sevi pasargāt sociālo tīklu vidē. *** Savukārt, rubrikā “Kai tys struodoj?” Līna Lontone sarunā ar Rīgas Tehniskās universitātes Starptautisko ekonomikas sakaru un muitas institūta ekspertu un lektoru Tomu Jansonu par pašaizsardzības iemaņu pilnveidošanu un to fizisko un morālo nozīmi cilvēka ikdienā.  

#5BREINUMI novembrī runājam par drošību! Raidījuma galvenais viesis ir influencers, blogeris, radio balss, Ghetto TV seja un, kā pats sevi dēvē, vienkāršs latgalietis no Preiļiem - Lauris Zalāns. Ar Lauri par dzīvi sociālajos tīklos, to drošāku izmantošanu un ieteikumiem sarunāsies Baiba un Sintija. *** Šoreiz raidījumu papildinās Ceturtais pasaules diktāts latgaliešu rakstu valodā, kur izskanēs četras anektodes, un tās diktēs raidījuma viesis un influencers Lauris Zalāns. Diktātu organizē “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv” un Latvijas Radio Latgales studija ar merķi aktualizēt latgaliešu rakstītprasmi gados jaunu cilvēku vidū.   *** Rubrikā "#5BREINUMI vaicoj atbiļdis" Rudīte Gaidule izjautās jauniešus par sociālo tīklu platformām, to izmantošanas riskiem un drošības iespējām, kā sevi pasargāt sociālo tīklu vidē. *** Savukārt, rubrikā “Kai tys struodoj?” Līna Lontone sarunā ar Rīgas Tehniskās universitātes Starptautisko ekonomikas sakaru un muitas institūta ekspertu un lektoru Tomu Jansonu par pašaizsardzības iemaņu pilnveidošanu un to fizisko un morālo nozīmi cilvēka ikdienā.  

Jau no šodienas, 22.oktobra Latgales vēstniecība GORS un ērģelniece Iveta Apkalna aicina uz piekto Starptautisko ērģeļmūzikas festivālu “ORGANismi”. Šovakar festivālā skanēs Austrijas mūziķu koncertprogramma “Ērģeles un arfa”, bet 24. oktobrī centrālais notikums - tiks pirmatskaņota Ivetas Apkalnas, Raimonda Paula un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertprogramma, kurā izskanēs arī tieši Apkalnai rakstīts jauns Paula skaņdarbs. Ar pasaulē slaveno ērģelnieci tikās žurnāliste Ilze Strenga un operators Normunds Čirkste.

Pēc kārtīgas pasaules apceļošanas septiņu mēnešu laikā mūsu raidījumos, esam beidzot nonākuši pavisam tuvu mājām un mūsu pašu dienvidu kaimiņvalsti Lietuvu. Viens no iemesliem sarunai ir tur notiekošās parlamenta vēlēšanas. Pirmā kārta bija 11. oktobrī un tagad, 25. oktobrī, būs otrā. Bet runājam arī par kaimiņattiecībām, ko domājām mēs par lietuviešiem, ko lietuvieši domā par mums. Kāds interesants fakts par Lietuvu saistās ar Eiropas centru. Esam pieņēmuši, ka Kolkas rags atrodas Eiropas centrā, bet 1989. gadā franču zinātnieks Žans-Džordžs Afholders aprēķināja, ka tieši Lietuvā atrodas Eiropas centrs. Viņš ņēma vērā gan gravitācijas centru, gan Eiropas ģeometrisko figūru, veicot aprēķinus. Vēsture liecina, ka 13.gadsimtā Lietuva bija lielākā valsts Eiropā, kas līdz pat 14. gadsimta beigām iekļāva tagadējās Baltkrievijas un Ukrainas teritorijas. Mūsdienu Lietuvas Republikā pamatiedzīvotāji apmēram 84 procenti ir lietuvieši un lielākā etniskā minoritāte ir poļi – nepilni 7% un krievi – nepilni 6%. Atšķirībā no divām citām Baltijas valstīm - Latvijas un Igaunijas -, kas ir vairāk sekulāras, trīs ceturtdaļas Lietuvas iedzīvotāju ir katoļi. Problēmas Lietuvā ir līdzīgas tām, kas ir Latvijā, – sabiedrības novecošanās un nepieciešamība reintegrēt atpakaļ darba tirgū cilvēkus pensijas vecumā; inovācijas ekonomikā, eksporta konkurētspējas celšana; būtisks neizmantots potenciāls ir darbaspēka efektivitātes rādītāju celšana.  Vienlaicīgi Lietuvā arī dzīvo Baltijā bagātākais cilvēks - "Vilniaus Prekyba Group" īpašnieks Nerijus Numavičius. Viņa īpašumu vērtība tiek lēsta virs 2 miljardiem eiro. Zināmākais brends ir veikali "Maxima", kura tirdzniecības impērija sāk izplesties ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Bulgārijā. Lietuvas un Latvijas attiecības kopumā lūdzām komentēt Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta profesoram un tā bijušajam direktoram, Dr. Ramūnam Vilpišauskam.

Vai pūšļotāji un homeopātija var palīdzēt cīņā pret vēzi? Kāpēc mums vajadzētu domāt par vēzi kā hronisku slimību? Vai drīzumā saslimšanu ar vēzi varēs diagnosticēt pēc izelpas, un mūs ārstēs nanoroboti? Vai saslimšanu ar vēzi nosaka gēni vai tomēr dzīvesveids un vide? Raidījuma viesis Mārcis Leja ir medicīnas doktors, ārsts gastroenterologs, Latvijas Universitātes profesors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis. Izglītojies agrākajā Rīgas Medicīnas institūtā, doktora grādu ieguvis Rīgas Stradiņa universitātē. Beidzis arī Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās daļas vadītājs un Latvijas Universitātes mācībspēks, Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors, kā arī gremošanas slimību centra “Gastro” dibinātājs. Kopš pagājušā gada Mārcis Leja pārstāv Latviju Eiropas Vēža misijas padomē. "Satori" podkāsts "Sargiet galvas!" ir veltīts zinātnei, sabiedrībai un politikai Latvijā un Eiropā. Jau sengrieķu filozofs Platons bija pārsteigts par to, cik izvēlīgi ir cilvēki attiecībā pret to, ar ko baro savu ķermeņi, bet neizvēlīgi, izvēloties barību dvēselei un prātam. Šajā podkāstā politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs un zinātnes popularizētājs Vents Zvaigzne sargās savas un mūsu galvas no mītiem, pasakām un sazvērestības teorijām par zinātnes un tehnoloģiju nākotni. Katra podkāsta viesis ir kāds Latvijas zinātnieks.  Projektu finansiāli atbalsta Eiropas Parlamenta grupa "Renew Europe".

Šovakar, 15.oktobrī, atklāj septīto Rīgas Starptautisko kino festivālu (RIGA IFF), kas norisināsies līdz pat 25.oktobrim. Kā plašajā filmu programmā, kas izkārtota desmit tematiskajās sadaļās, izvēlēties savas filmas, kā orientēties piedāvātājā filmu klāstā? Lai to atvieglotu, Kultūras Rondo izvēlējies savus pieturas punktus festivāla programmā. Pilnmetrāžas filmu konkursa skatē iekļautas Baltijas jūras reģiona un ziemeļvalstu filmas, kurām nav noteikti ne žanra, ne stila ierobežojumi – tajā skatāmas gan dokumentālās, gan spēles, gan animācijas un starpžanru kino. Skate iesāksies nākamajā trešdienā, 21. oktobrī, un īpaši no filmu klāsta jāizceļ režisora Jevgeņija Paškēviča darbs “Ko zina klusā Gerda”, kas stāsta par kādu muižu, kuras īpašnieki izveidojuši pansiju, kurā valda pagājušo gadu 30. gadu noskaņa un kurā nav atļauts izmantot mūsdienu komunikācijas līdzekļus. Šogad pabeigtās filmas nacionālā pirmizrāde ceturtdien, 22. oktobrī. Konkursa skates žūrijā kopā ar ārzemju kolēģiem strādā arī režisore Laila Pakalniņa. Viņai jautājam, vai Rīga IFF gan kā festivāls, gan kā sava veida kuratoriāls mākslas darbs ir ieguvis savu seju, balsi un raksturu? Interesējamies, kam Laila Pakalniņa vispirms pievērš uzmanību, strādājot kinofestivāla žūrijā – filmu estētiskajam risinājumam vai idejiskajam vēstījumam? Festivāla programmā “Short Riga” trešdien, 21. oktobrī būs skatāma Lailas Pakalniņas jaunākā dokumentālā filma “Pirmais tilts”, kas stāsta par Krāslavas tiltu – pirmo, kurš palīdz šķērsot Daugavu Latvijas teritorijā. Filma uzņemta uz 1997. gadā iegādātas un 2018. gadā nejauši atrastas “Kodak Eastman” lentes. Savas filmas izvēlas arī Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas studenti Rūdolfs Deināts un Rūta Znotiņa. Reaģējot uz pasaulē joprojām valdošo veselības krīzi, festivāls notiks gan klātienē, gan tiešsaistē. Klātienes seansos tiks ievērotas visas drošības prasības, savukārt vairāk nekā 50 tiešsaistes seansu ļaus festivāla filmas skatīties savās mājās, neatrodoties Rīgā.

Cilvēku centieni atrast pierādījumus dzīvībai uz Marsa bijuši tik plaši, ka nereti jēdziens “marsieši” ir apzīmējis jebkādas iespējamās dzīvības formas kosmosā un ticis vērtēts kā sinonīms vārdam “citplanētieši”. Abi šie nosaukumi, protams, vairāk lietoti populārās kultūras kontekstā. Zinātnieku centieni rast pierādījumus dzīvībai ārpus Zemes ir bijuši daudz niansētāki. Taču nu liecības par dzīvību atrastas nevis uz Marsa, bet gan Venēras. Pavisam nesen pētnieku grupa, kas seko līdzi notiekošajam uz Venēras, paziņojusi, ka uz šīs planētas atrastas liecības par fosfīna klātbūtni. Tā ir gāze, kuru uz mūsu planētas ražo mikroorganismi. Vai tas varētu norādīt uz dzīvības klātbūtni arī uz Venēras, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš un Latvijas Universitātes Astronomikas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. “Starship” raķete nākotnē varētu doties gan uz Mēnesi, gan Marsu Pirms dažiem mēnešiem astronomijas interesentu uzmanības lokā nonāca privātais “SpaceX” kosmosa kuģis, kas veiksmīgi startēja un savienojās ar Starptautisko kosmosa staciju. Bet nu jau kādu laiku tiek runāts par “Starship” jaunu raķeti, kas sekmīgi izturējusi pārbaudes un veikusi lidojumu testus. Drīzumā plānots veikt raķetes izmēģinājumus vēl lielākā augstumā, un tas ļautu saprast, vai šo smagsvara raķeti varētu izmantot kravas un cilvēku nogādāšanai uz Mēness un pat Marsa. Par jauno “Starship” raķeti un tās pielietojumu vērienīgiem nākotnes plāniem stāsta informācijas tehnoloģiju speciālists, astronomijas entuziasts un žurnāla “Zvaigžņotā debess” redkolēģijas loceklis Raitis Misa. “Starship” ir uzņēmuma “Space X” un tā dibinātāja Īlona Maska projekts, kas pieteikts jau agrāk un beidzot tiek realizēts. Raitis Misa norāda, ka jaunā “Starship” raķete no tā saucamā sprāgstošā prototipa fāzes ir pārgājusi lidojoša prototipa fāzē. Ko tas nozīmē? Raķešu prototipi tiek metināti no tērauda un pēc sametināšanas tajos tiek sūknēts sašķidrināts skābeklis tik ilgi, kamēr raķetes prototips uzsprāgst, un tas tiek darīts speciāli, lai saprastu, cik izturīga ir raķete. Tiesa gan, lai raķete, komercvalodā runājot, kļūtu par produktu, ir vēl gana daudz darāms. Tie varētu būt aptuveni divi gadi, līdz patiešām izdotos ar šo raķeti kosmosā nogādāt kravu un tā varētu iesaistīties Mēness apgūšanā. Jaunas raķetes izveide ir ilgs process. Visi izmēģinājumi notiek pilnībā bez cilvēkiem, bezpilota režīmā. Ja kāda cilvēka iesaiste tomēr notiek, tad komandas raķetei tiek sūtītas attālināti. Lidojuma fāzē visus lēmumus pieņem borta dators. Kā norāda Raitis Misa, tad galvenais šķērslis uz Marsa varētu būt radiācija, tāpēc pirms lidošanas turp būtu jāizdomā kārtīgs vairogs aizsardzibai, un par to jādomā jau laboratorijās.

Mūsu RIGA IFF epizožu triloģijas 1. sērijā iepazīstam Rīgas Starptautisko kino festivālu no “otras puses”! Pāris nedēļas pirms oficiālā starta virtuāli tikāmies ar Kristaferu Zeiļuku – auditorijas servisa departamenta vadītāju. Vaicājām: kā nodrošināt skatītājiem drošu kinosvētku noskaņu pandēmijas laikā? Un jā, ierakstā noteikti atradīsiet arī atbildi uz jautājumu, kādēļ kolāžā ietverta rasola bļodiņa. :)

Raidījumā Diplomātiskās pusdienas atgriežamies no eksotiskām valstīm tuvāk mājām. Šodien stāsts par Čehiju. Viens no iemesliem, kāpēc par Čehiju runājam šajā nedēļa, ir tas, ka šajā valstī 2. un 3.oktobrī notiks pašvaldību vēlēšanas un senāta, kas ir Čehijas parlamenta augšpalāta, vēlēšanas. Vairākas Čehijas pilsētas, it sevišķi Prāgu ir iecienījusi Holivuda. Prāga ir vairākas reizes izlikusies par kādu citu pilsētu. Šajā pilsētā ir uzņemtas desmitiem filmas. Piemēram, 2006. gadā Bonda frančīzes filmā "Kazino Royale" Prāga "tēloja" gan Venēciju, gan Londonu, gan Maiami.  Interesants fakts ir, ka tāda valsts kā Čehoslovākija tika izveidota Pitsburgā, ASV. Pitsburgas vienošanās paredzēja, ka Austroungārijas impērija pēc Pirmā pasaules kara tika sadalīta. Faktiski Čehoslovākija ir izveidota 1918. gada 18. oktobrī. Bet jau 90.gados pēc tā dēvētās Samta revolūcijas jeb komunistiskās sistēmas sabrukuma notika "samta šķiršanās" - izveidojās divas valstis Čehija un Slovākija. Viens no retajiem gadījumiem pasaules vēsture, kad katra valsts aiziet savu ceļu bez konfliktiem. Čehijas Republika kopš 1993.gada ir patstāvīga valsts. Jau esam stāstījuši par Slovākiju un arī Lihtenšteinu, kas vēl līdz 2009. gadam neatzina Čehiju īpašumu strīda dēļ. Čehijā dzīvo vairāk nekā 10,5 miljoni iedzīvotāju, kur 65% ir čehi. Šī ir ļoti sekulāra valsts, kur lielāka ticīgo grupa ir katoļi un tie ir 10% iedzīvotāju. Kā valsts lielākos izaicinājumus arvien min korupciju, gan investīciju piesaisti. Zemais bezdarba līmenis valstī radījis prasības pēc augstāka atalgojuma no darba ņēmēju puses, kā arī prasības pēc darba tirgus atvēršanas viesstrādniekiem no darba devēju puses, kas nevēlas tik daudz maksāt darbiniekiem. Apmēram 80% Čehijas iekšzemes kopprodukta IKP veido eksports, konkrēti auto ražošana. Zināmā marka, protams, ir Škoda. Uzņēmums "Škoda Transportation" ir ceturtais lielākais tramvaju ražotājs pasaulē.  Gandrīz trešdaļa pasaules tramvaju ir ražoti Čehijā. Uzņēmums "Škoda" kopš 1991 gada "Volkswagen" grupai pieder. Vēl Čehijā ir autoražošanas uzņēmums "Tatra", kas izveidots 1850. gadā un otrā vecākā auto ražotāja pasaulē pēc "Peugeot". Runājot par šīs valsts starptautisko pozīciju, Čehija bieži tiek minēta starp ES “sliktajiem zēniem” līdzās Polijai un Ungārijai un Slovākijai, jo šīs valstis kopā veido Višegradas grupu, kas arī ir bijusi iekšējā opozīcija ES pēdējos gados un izpelnījusies plašu nosodījumu no daudzām partnervalstīm Eiropā. Bet kas tad ir Višegradas grupa, kurai pieder Čehija, Slovākija, Polija un Ungārija? Tā izveidota Višegradas pilsētā Ungārijā 1991. gada 15. februārī. Tā primāri izveidota, lai sekmētu valstu militāro sadarbību starp valstīm, kā arī kultūras sadarbību.  Viedokli par to, cik vienota tad ir Višegradas grupa vaicājām arī Petram Kratohvilam, Prāgā atrodamā Starptautisko attiecību institūta vecākajam pētniekam un agrākajam direktoram. 

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā top izstāde “Madernieka stils”. To atklās 4.novembrī. Bet Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs aicina baudīt 3. Starptautisko mākslas festivālu „Divi Jūliji” 2020. gada 25. un 26. septembrī Gulbenē. Par Jūlija Madernieka stilu dažādās mākslas sfērās un pedagoga dotumiem, un atstāto radošo mantojumu Kultūras Rondo studijā pārrunājam ar mākslas zinātniecēm Rūtu Rinku un Inesi Siricu. Par festivālu Gulbenē stāsta Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Borza. Festivāls "Divi Jūliji" veltīts Latvijas lietišķās mākslas meistariem Jūlijam Maderniekam (1870-1955) un Jūlijam Straumem (1874-1970), kuru dzimtās mājas ir Gulbenes pusē. Madernieks un Straume ir izcili 20. gs. dizaineri un tekstilmākslinieki. Straumes daiļradi ir spēcīgi ietekmējusi Kaukāza tradīcija, turpretim Madernieka ietekmes paklāju dizainā sakņojas nacionālā romantisma art deco motīvos. Abu mākslinieku raksti ir vērā ņemams salīdzināšanas, izpētes un iedvesmas materiāls inovatīvas jaunrades procesā. Rūta Rinka  stāsta, ka topošai izstādei dots nosaukums "Madernieka stils", piebilstot pie šī nosaukuma ar paša Madernieka vārdiem "Vārdu stils ir viegli izrunāt, bet radīt - mūža darbs." "Tas arī visu izsaka, ka Madernieks bija ne tikai mākslinieks, kas domāja par dizaina latvisko seju, bet arī savu individuālo rokrakstu. To viņš visu mūžu ir kopis vienlaikus ar nacionālo stilistiku," atzīst Rūta Rinka. Vērtējot Madernieka stilu, Rūta Rinka norāda, ka "viņam piemita īpaša prasme iekļauties laikmenta ainā un tajā pašā laikā saglabāt arī kaut ko nacionālu un savu. Viņš ir jūgendstila laika mākslinieks, tā ir viņa jaunība. Tās ir pamatīgas dabas studijas un to stilizācijas. Tad nāk Latvija un studijasun pētniecības darbs Matīsa Siliņa vadītajā Latviešu biedrības muzeja fondos. Rezultātā ir šī īpatnējā simbioze". Viņa tuva bijusi arī asīriešu māksla un to var saistīt arī Madernieka līnijas precizitāti, kas iezīmē viņa rokrakstu. Inese Sirica vērtē, ka ornamenti ir tie, kas notur interesi par Madernieku un viņa stilu. "Viņš ir sarežģīts, nav viegli aprakstīt, ko viņš ir paveicis," atzīst Inese Sirica. "Es arī saprotu viņa vērtību, jo viņam pašam tas nav nācies viegli. VIņš ir radījis tekstila metu kompozīcijas, tur ir sakombinēts viss, tur var atrast ornamentus no cimdiem, krāsu salikumus, noskatītus Rīgas Latviešu biedrības muzejā no 18.-19. gadsimta cimdiem vai austajām villainēm. Bet viņš to ir paņēmis ne tajā vienkāršākajā veidā, viņš ir laipojis starp savu personiskā stila redzējumu un to, kas ir redzams etnogrāfiskajā mantojumā. Viņš to ir salicis kopā. Un salicis ļoti sarežģīti." "Visinteresantākais ir tas, ka viņš tos tekstilu metus ir radījis, bet praksē tos ir paveikuši citi. Tas ir latviešu sievietes, kuras saprata, kā to noaust vai izšūt. To es tiešām apbrīnoju," bilst Inese Sirica. Raksturojot Madernieka krāsu, pētnieces atzīst, ka tā ir ļoti latviska.

Ar četru mākslinieku performancēm šo ceturtdien Andrejsalā tiks atlāta otrā Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle jeb RIBOCA2. Tās devīze: „Viss reizē zied” aizgūta no Māras Zālītes dzejoļa, un biennāles izstādes apmeklējums no rīkotāju puses iecerēts kā nesteidzīga, 4 līdz 5 stundas gara pastaiga, kuras laikā pieredzēt daļēji pamestās, industriālās pussalas atdzimšanu ar mākslas starpniecību. Tāpat kā pirmo, arī otro Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli rīko Rīgas biennāles fonds, un tā ir radīta, lai nodrošinātu jaunu starptautisku platformu ārvalstu un Baltijas valstu māksliniekiem, kā arī popularizētu laikmetīgo mākslu un raisītu māksliniecisko mijiedarību. Visi uzstādītie mērķi vēl pagaidām neieraugāmā formā vējojas pār Andrejsalas 20 hektāru lielo platību. Tieši šeit vienkop satiksies 65 individuālie biennāles dalībnieki un 9 mākslinieku grupas. Gandrīz trešdaļa no dalībniekiem ir no Baltijas valstīm, bet gandrīz 60% no kopējā dalībnieku skaita – no Baltijas jūras reģiona, ieskaitot Dāniju, Somiju, Poliju, Vāciju un citas, arī aizokeāna valstis. Šīgada biennāles kuratore ir franču speciāliste  Rebeka Lamarša-Vadela,  fonda Lafayette Anticipations direktora vietniece un laikmetīgās mākslas centra Palais de Tokyo Parīzē līdzšinējā kuratore. Rebeka Lamarša-Vadela: "Biennāles projekta ideja ir aicināt padomāt par to, ka pasaule, kurā šobrīd dzīvojam, atrodas agonijas stāvoklī. Par to, ka mums kā cilvēkiem ir atbildība rast jaunus veidus, kā apdzīvot šo planētu – radīt solidārus sadarbības modeļus ar citām dzīvām būtnēm. Šeit es runāju gan par cilvēkiem, gan par augiem un dzīvniekiem. Es domāju arī par dažādiem dabas ritmiem – piemēram, par to, kā mainās gadalaiki, laikapstākļi; visas šīs enerģijas un trajektorijas, kuras permanenti mūs ieskauj un būvē to ekosistēmu, kurā mēs dzīvojam. Tātad, tā ir ideja par atjaunotni, kuru var panākt, ieklausoties tajās balsīs, kurās līdz šim nebijām ieklausījušies. Ļaut, lai tās mūs apbur, pat nohipnotizē. Tādēļ Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle par savu mājvietu ir izvēlējusies Andrejsalu – vietu, kura ir tieši tāda, kāda šobrīd ir pati pasaule. No vienas puses tā ir vecā pasaule, kuru daudzi no mums pazīst ļoti labi – industriālā, pēc kapitālisma metodēm būvētā padomju pieredze. Otra puse ir nākotnes pasaule, taču tā mums vēl kopīgi jāspēj nodefinēt un pēc tam arī iedzīvināt. Pie tam, atrodoties šajās laikmetu krustcelēs. Priekš manis Andrejsalas izvēle bija ļoti svarīga, tāpēc, ka saprotu, ka tā ir nozīmīga teritorija pašiem rīdziniekiem. Un arī Latvijas un pat Baltijas iedzīvotājiem. Šī milzīgā teritorija atrodas tikai desmit minūšu gājienā no centra. Es pati izmērīju laiku ejot, jo daudzi man teica: „O, nē, tas ir ļoti tālu, tev tur nevajag iet un ko tu tur vispār darīsi…” Nē, tas nemaz tālu! Tālu tas ir cilvēku prātos, jo apkārtne lielākoties ir pamesta un ne jau visur tā arī ir pieejama. Tāpēc es ceru, ka tad, kad mēs gan pārnesā, gan tiešā nozīmē atvērsim Andrejsalas vārtus, cilvēkiem būs iespēja šo vietu atklāt no jauna un sākt iztēloties dažādus papildus scenārijus par to, kas tur varētu notikt nākotnē". Andrejsalas teritorijā izvietotajos angāros un arī ārpus tiem vēl arvien notiek aktīva ekspozīciju iekārtošana. Amerikāņu māksliniece Bridžeta Polka gatavo performanci „Akmeņu un atlūzu balansēšana”, kura teju visas dienas garumā būs skatāma biennāles atklāšanas dienā šo ceturtdien. Mākslniece balansē gan ķieģeļus, gan akmeņus, gan dažādas būvmateriālu atlūzas, lai radītu īslaicīgas skulptūras, kuras kopā satur tikai trausla līdzsvara spēks. Šī ideja sasaucas arī ar biennāles kuratores Rebekas Lamaršas – Vadelas daļēji pieminēto nestabilitāti mūsdienu pasaulē. Bridžeta Polka: "Andrejsalā es ierados pērnā augusta beigās, kad tikos ar biennāles veidotājiem un izpētīju šo teritoriju, lai saprastu, kādi materiāli šeit, sacīsim tā, „dzīvo”. Gribēju saprast, kuri no tiem mani uzrunā, ar ko es varētu turpināt strādāt. Mani ļoti pārsteidza un aizrāva šo industriālo materiālu daudzveidība, jo tie stāsta par Rīgas un Latvijas vēsturi, par visām grūtībām, kuras laika gaitā ir caurvijušas jūsu pieredzi. Jā, šie ir gruveši, taču mans mērķis ir izgatavot no tiem kaut ko skaistu, paturot prātā arī zināmu traģēdijas aspektu. Ar vārdiem ir grūti paskaidrot, kā izskatīsies mana darba rezultāts. Cilvēki to pilnībā saprot, tikai ieraugot klātienē". Tuvojoties Andrejsalu noslēdzošajam molam, gan biennāles apmeklētājiem, gan jebkuram garāmgājējam vismaz uz brīdi liks apstāties lietuviešu mākslinieku Linas Lapelītes un Manta Petraiša monumentālais projekts „Straumes”, kuru veido upes atzara baseinā iekārtoti aptuveni 465 kubikmetri priežu baļķu, kas citā izteiksmē nozīmē 15it divplatformu smagā auto kravas no Saldus apriņķa mežiem. Kā uzsver Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles rīkotāji, pateicoties šim notikumam, Andrejsala paveras tik plaši kā nekad agrāk, un, pateicoties daudzdaļīgajai izstādei, kas noformēta sadarbībā ar igauņu arhitektiem Lauru Linsi un Rolandu Rēmā, ļaus apmeklētājiem piekļūt līdz šim publiski nepieejamām vietām. Paturpinot biennāles devīzi, viss reizē sāks ziedēt ceturtdien pulksten 12.00.  

Konsultācijas ar Starptautisko hokeja federāciju (IIHF) par 2021.gadā Latvijā un Baltkrievijā plānoto pasaules čempionātu hokejā ir nepieciešamas, taču, kamēr nav politiska lēmuma, pasaules čempionāta Latvijas organizācijas komiteja turpina strādāt, kā plānots, atzīst komitejas vadītājs Edgars Buncis.

56. Starptautiskajā Lietuvas literatūras festivālā “Dzejas pavasaris” piedalās mūsu kolēģis Toms Treibergs, gan kā dzejnieks, gan arī paspēj ierakstīt kādu sarunu Kultūras Rondo, atzīstot, ka šogad festivāls ir starptautisks galvenokārt ar interneta starpniecību. Koronavīrusa Covid-19 radīto apstākļu dēļ uz jau pagājušajā nedēļā atklāto festivālu neieradās viesi no Īrijas, Ungārijas, Turcijas, Čehijas, Baltkrievijas un Kolumbijas. "Ir ļoti labi apzināties, ka mūsu rīcībā ir tādas tehnoloģijas, kuras spēj nodrošināt atsevišķu mūsu festivāla viesu dalību ar interneta starpniecību, un daži no pasākumiem festivāla programmā ir veidoti tikai kā tiešsaistes pasākumi, kas mūsu festivāla vēsturē notiek pirmo reizi. Pandēmijas periods mūs ir piespiedis izmainīt festivāla darbības principus, pievēršoties tehnoloģiju dotajām iespējām," atzīst Lietuvas Rakstnieku savienības Starptautisko programmu koordinatore Marija Mažule. Festivāla programmā, kura noslēgsies šo svētdien, 9.augustā, ir iekļauti 135 dzejai veltīti pasākumi, tostarp arī konference “Dzejnieki un barikādes”, kurā tika spriests par jauniem izaicinājumiem, ar kuriem literātiem jāsaskaras globālo pārmaiņu apstākļos. Festivālā notika arī Baltijas valstu Rakstnieku savienību trīspusējās tikšanās, kurās viena no tēmām bija finansējuma apguves modeļi, kuri pielietojami saistībā ar Baltijas Asamblejas balvas laureātu darbu tulkojumiem visās Baltijas valodās. "Situācijā ar mūsu kaimiņvalstu literatūras tulkojumiem ir vērojami baltie plankumi. Vairāk tulkojumu ir starp Latvijas un Lietuvas pusēm, vai arī starp Latvijas un Igaunijas pusēm, taču daudz mazāk to ir starp Lietuvu un Igauniju. Tieši šo pēdējo atzaru mēs vēlamies attīstīt visvairāk, izglītojot abas puses, atklājot tām kaut ko jaunu un saistošu par otras valsts pieredzi un ikdienu. Protams, to pašu vēlamies turpināt arī saistībā ar Latvijas literatūru," analizē Marija Mažule. Savu darbības plānu Baltijas Asamblejas balvas laureātu darbu tulkojumu projektā skaidro Igaunijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Tīts Aleksejevs. “Manuprāt, šis nodomu protokols, kuru parakstīja mūsu valstu kultūras ministri, ir ļoti iedrošinoša iniciatīva, kura ļauj mums skatīties pavisam tuvā nākotnē ar zināmām cerībām, ka varēsim tuvāk iepazīt mūsu kaimiņu literatūru. Jo, ja jūs ieietu kādā Tallinas grāmatnīcā, tulkotās literatūras plauktā jūs atrastu, teiksim, 15 somu autoru darbus, 10 dāņu vai zviedru, un kādus 2 latviešu autoru darbus un varbūt vienu lietuviešu. Jāpiebilst, ka tai ir jābūt patiešām labai grāmatnīcai, jo citur jums tā var nepaveikties. Tāpēc ir būtiski, ka mēs kā Rakstnieku savienība ar šo parakstīto memorandu ieinteresējam izdevējus un tulkotājus šajā kopīgajā iecerē," uzskata Tīts Aleksejevs. Kādi ir Latvijas Rakstnieku savienības tālākie soļi piešķirtā finansējuma apguvē, stāsta tās priekšsēdētājs Arno Jundze.  "Vienmēr var parakstīt memorandu, bet tas ir dokuments, ar kuru var bruģēt ceļu uz elli un nedarīt neko. Tas īstais saturs ir jāieliek tagad, un pirmais darbs visām rakstnieku savienībām visās trijās valstīs būtu tas, ka jārunā ar savas valsts kultūras ministrijām, kā to praktiski realizēt," norāda Arno Jundze. Jundze min, ka svarīgi, lai memorandam būtu praktiskais segums un nedarbotos patīk - nepatīk princips, kā arī darbu tulkošanai, atdzejošanai un izdošanai būtu paredzēti saprātīgi termiņi.  

Ja ir kāds vārds, kuru varam lietot, apzīmējot augstāko pārliecinošās komunikācijas formu, tad prātā nāk "lobijs" un "lobists". Latvijā gan vairāk lietojam terminu "interešu pārstāvniecība", kas faktiski ne ar ko neatšķiras no lobija, jo tā galvenais mērķis tāpat ir panākt savas pārstāvētās puses interešu ievērošanu. "Diena pēc" studijā pirmo reizi esam aicinājuši cilvēku, kurš nevairās tikt saukts par lobistu, jo viņa uzdevums ikdienā ir pārstāvēt 19 lielas farmācijas kompānijas sarunās ar politikas veidotājiem. Kā viņš to dara un ar kādiem panākumiem - par intertešu pārstāvniecības tematu iztaujāsim Starptautisko inovatīvo farmācijas firmu asociācijas vadītāju Valteru Bolēvicu.Support the show (http://www.dienapec.lv)

Nesen kā tiešraidē varējām vērot, kā kompānijas "SpaceX" kosmosa kuģis sekmīgi startē un pēc 19 stundu lidojuma savienojas ar Starptautisko kosmosa staciju. Šim notikumam līdzi sekoja arī pašmāju kosmosa entuziasti, lai plašāk parunātu par to, kā tas notika un ko šāds notikums īsti nozīmē? Vērtē IT speciālists Raitis Misa un portāla starspace.lv redaktore, Suntažu observatorijas saimniece Anna Gintere. Pirmie kosmosa iekarotāji Šobrīd galvenie priekšnoteikumi, lai dotos  kosmosā, ir  pieredze, izglītība un  emocionālā noturība, norāda astronomijas entuziasts Ints Ķešāns, stāstot par pirmajiem un tagadējiem kosmosa iekarotājiem. Izjautājam viņu par ievērojamākajiem astronautiem, smagākajām traģēdijām izplatījumā un astronautu vaļaspriekiem, atrodoties misijā. Pirms 19 gadiem, 2001.gada 30.aprīlī, kosmosā devās pirmais tūrists – amerikāņu miljonārs Deniss Tito, par šo ceļojumu viņš tolaik samaksāja 20 miljonus ASV dolāru. Laiki kopš pirmā lidojuma, kad izplatījumā devās padomju kosmonauts Jurijs Gagarins, ir mainījušies un no kosmosa iekarotājiem vairs nepaģērē tik lielu fizisko un kosmosa zinībās tik pamatīgu sagatavotību kā agrāk. Skatot, kādu valsti pārstāvji ir devušies kosmosā, līderi, neapšaubāmi, ir Krievijas un ASV lidotāji, bet arī itāļi, franči un spāņi ir pabijuši izplatījumā, norāda Ints Ķešāns un turpina par astronautiem, kas atstājuši pēdas vēsturē.

#DigitālāsBrokastis podkāsta tehnoloģiju topā šoreiz NASA un SpaceX misija uz Starptautisko kosmosa staciju 27. maijā, pirmo reizi kosmosā attālināti salabots satelīts, un Rotofarm rotējošais dārzs ļauj 360 grādos izveidot savu garšaugu dobīti. Artis un Rihards apskatā arī #Jungo #Skok #LG #Facebook #Zoom #Gaming #Samsung

No 1. aprīļa, izrakstot pacientam medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, receptē norādīs tikai zāļu aktīvo vielu jeb starptautisko nepatentēto nosaukumu. Jaunā sistēma ļautu zāļu lietotājiem ievērojami ieekonomēt uz medikamentu iegādes rēķina, tomēr pacienti, ārsti un farmaceiti ir pauduši bažas, vai tiešām tā būs? Pacientus uzstrauc, ka pēc jaunas sistēmas nāksies maksāt pilnu cenu par zālēm, par kurām nepienāksies kompensācija, jo lētākās konkrētam pacientam neder zāļu izraisīto blakņu dēļ.  Cik esam gatavi jaunajai sistēmai, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Farmaceitu biedrības vadītāja Dace Ķikute, Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents Kārlis Trušinskis un Latvijas Diabēta federācijas prezidente, endokrinoloģe Indra Štelmane. Sazināmies ar Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Līgu Kozlovsku. „Vajag izrakstīt ar starptautiskiem nepatentētiem nosaukumiem, jo tā ir valodā, kurā visi mediķi runā,” uzskata Ilze Aizsilniece. Taču viņa min, ka šobrīd izrakstīt recepti ar starptautisko nepatentēto nosaukumu ārstam ir laikietilpīgāks pasākums, nekā rakstīt ražotāja nosaukumu. Cerams, ka to izdosies sakārtot. Dace Ķikute norāda, ka farmaceiti turpina gatavoties izmaiņām. Arī farmaceitiem pieaugs tehnisks darba apjoms. Tāpat farmaceiti saredz lielus risku komunikācijā ar pacientiem. Valsts zāļu aģentūras mājaslapā pieejama informācija, kas mainīsies. Ārstiem nav tik sarežģīti, viņiem vairāk skaidrojošais darbs. Aizsilniece uzskata, ka šo kārību vajadzēja ieviest jau daudz agrāk. Visticamāk, kādas neērtības būs pirmajā laikā, bet par to ir jārunā, lai labotu. Raidījuma viesi atzīst, ka jaunā kārtība palielinās pacienta līdzestību ārstniecības procesā. Par gaidāmajām izmaiņām jau iepriekš stāstījām raidījumā Kā labāk dzīvot.  

7. martā "Lielajā dzintarā" ar Ērika Ešenvalda saksofonkoncerta "Arktikas vīzijas: Jūra" pasaules pirmatskaņojumu sākās Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls. Bet 8. martā atvēršanas svētkus piedzīvoja orķestra ieskaņotais jaunais albums ar mūziku, ko radījušas tikai un vienīgi sievietes. Par Starptautisko zvaigžņu festivālu un jauno albumu “Vēja mirdzums”, kurā skan piecu latviešu komponistu mūzika, Kultūras Rondo studijā iztaujājam Liepājas simfoniskā orķestra vadītāju Uldi Lipski.  

Ja esat saskārusies ar pastāvīga noguruma, trauksmes, dzīvesprieka zuduma simptomiem, tas var  liecināt, ka pie vainas būs izdegšanas sindroms. Kā atpazīt un cīnīties pret šo 21. gadsimta slimību, kas diemžēl gūst arvien lielāku un lielāku izplatību Latvijā un ārvalstīs, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: medicīnas doktore Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmakoloģijas katedras vadītāja profesore Santa Purviņa un RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. "Izdegšanas sindroms ir kļuvis par oficiālu diagnozi. No 2022. gada tā būs iekļauts Starptautisko slimību klasifikatorā. Tas paredzēs pārslodzi un pārpūli darbā, gan fizisku, gan psihoemocionālu, ne izdegšanas sindroms, kas rodas mājās, kopjot, piemēram, slimu tuvinieku," skaidro Santa Purviņa. "Tas ir liels solis uz priekšu, jo izdegšanas sindroms bija problēma, kas iepriekš nebija skaidri definēta Arī no arodslimības skatupunkta bijis grūti izdegšanas sindromu reģistrēt kā saslimšanu, jo ārstiem, kas šo diagnozi uzstāda, viedokļi ir dažādi," norāda Ivars Vanadziņš. Izdegšanas sindroma atzīšana par oficiālu diagnozi sakārtos vairākās lietas, bet tas arī norāda, ka problēma ir liela, jo Starptautisko slimību klasifikatora veidotāji nereaģē uz katru nieku. Tā ir nopietna problēma, kurai vajadzīgs savs nosaukums. Cilvēks ir pamatā psihiski vesels. Diagnoze nav viegla, to var atklāt ilgstošā sarunā, lai saprastu, kas radījis izdegšanas sindromu, kā arī saprastu personību, ka cilvēks ir garīgi vesels, bez redzamas psihopataloģijas, kurš pierāda to, ka ir daudz strādājis. Parasti izdeg stiprākie un labie. No darba vides viedokļa īpatnība – sliktais stress interesanta lieta kā riska faktors. Troksnis vai ķīmija ietekmē visus. Stresa faktori ir individuāli. Tas, kas var novest pie izdegšanas ir neatbilstība starp to, ko prasa, un to, ko vari. Stress ir tāds pats riska faktors, kā troksnis, ķīmija vai putekļi. Sekas var būt tādas pašas un vēl smagākas, un jāizturas tikpat nopietni. Kamēr uzņēmuma vadība neiemācīsies saprast, ka pret to jāizturas tikpat nopietni, kā pret citu risku, noķerot pirmās pazīmes – slimības lapas, iekšējo rīvēšanos kolektīvā, ka tam var būt ārkārtīgi smagas sekas, tikmēr izmaiņas būs grūti iespējamas. Zaudētājs ir ne tikai uzņēmums, bet arī valsts kopumā, jo ir jāmaksā slimības lapas, ir darbspēju zudums. Viena no pirmajā pazīmēm, attīstoties izdegšanas sindromam, ir produktivitātes kritums. Tas jāmācās pašiem pamanīt. Tāpat cilvēkiem mēdz pasliktināties atmiņa, pazūd it kā primitīvi vārdi. Paaugstināta stresa hormona dēļ, samazinās organisma imunitāte. Cilvēki sāk biežāk slimot ar iesnām vai bronhītu. Tas kļūst arvien biežāk un smagāk.

Mēs dzīvojam laikā, kad ir tik būtiski būt diciplinētam, produktīvam un sasniegt savus mērķus. Viens no veidiem, kas cilvēkiem palīdz ir dažādu profesionāļu atbalsts - psihoterapija, kouči, treneri utml. Uzņēmumi bieži izvēlas algot koučus, lai palīdzētu saviem vadītājiem strādāt ar savām komandām un sevi kā līderi. Tāpēc šodien runāsim par to, kas ir koučigs un kas liecina par to, ka koučs ir profesionālis. Kā izvēlēties kouču pareizi un ko iespējams sasniegt ar šo atbalstu. Koučings kā profesija attīstās jau labu laiku un arī Latvijā, taču vēl aizvien ne vienmēr katram īsti ir skaidrs, kas tad ir koučings, ko dara koučs, kādas labums uzņēmumam no šiem pakalpojumiem un vai šiem profesionāļiem mēs varam uzticēties. Par šiem un citiem jautājumiem, kas sasitīti ar koučinga profesiju, sertifikāciju un organizācijām, kas kontrolē šo profesionāļu kvalitāti, šodienas epizodē sarunāšos ar Dainu Ramatu, kura jau vairāk kā 7 gadus ir praktizējošs koučs un viens no pirmajiem algotajiem koučiem iekšēji uzņēmumā kā arī valdes locekle organizācijā, kas rūpējas, lai šīs profesijas pārstāvji atbilstu kouča kvalitātei un standartiem - Starptautiskā kouču federācija, jeb ICF Latvija Podkāsts top sadarbībā ar CakeHR un Starptautisko kouču federāciju Latvijā - http://icf.lv/ Mūzika: Far away places. Joshua Nichols Adrian Walther (Remember Me)

Vai kultūra un māksla var būt mūsu prāta treniņprogramma? Ir gana skaidrs, kāpēc ķermenim vajadzīgas kustības, cik tas ir veselīgi, vērtīgi un pat nepieciešami. Bet vai ikdienā atceramies par mūsu smadzenēm un to trenēšanas nepieciešamību? Uz šādām pārdomām mudina 13. starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde “Prāta fitness” Rīgas Porcelāna muzejā. Starptautisko mazo formu porcelāna izstāžu tradīcija aizsākās 2006. gadā. Konkursa kārtībā tiek izraudzīti izstādes dalībnieki, izvēloties pēdējo divu gadu laikā tapušus mākslas darbus, kuri veidoti vismaz no 70%. Šogad mākslinieki tika aicināti interpretēt tēmu “Prāta fitness”. Tika saņemti 37 pieteikumi no 15 dažādām valstīm. 13. starptautiskajā mazo formu porcelāna izstādē “Prāta fitness” skatāmi 27 mākslinieku darbi no Baltkrievijas, Brazīlijas, Čehijas, Honkongas, Igaunijas, Japānas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Serbijas, Somijas, Taivānas, Turcijas un Vācijas. Latviju izstādē pārstāv Jānis Kupčs, Dainis Lesiņš, Inese Līne, Kristīne Nuķe-Panteļejeva, Valda Podkalne, Ainārs Rimicāns, Jekaterina Sazonova un Līga Skariņa. Žūrijas sastāvā strādāja Rīgas Porcelāna muzeja darbinieki: direktore Santa Dobele, galvenā krājuma glabātāja Iliana Veinberga, ekspozīcijas un izstāžu kuratore Ieva Nagliņa, muzejpedagoģe-māksliniece Rasa Jansone un māksliniece, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programmas vadītāja Inese Pētersone. Porcelāna muzejā tiekamies ar Aināru Rimicānu un Kristīni Nuķi-Panteļejevu, arī viņu darbi izvēlēti izstādes ekspozīcijai. Sarunu iesākam ar jautājumu, kas porcelāna tehnikā katram no autoriem ir saistošs, kas rosina vēlmi ar to strādāt? Sarunai pievienojas Rīgas Porcelāna muzeja ekspozīciju kuratore Ieva Nagliņa. 13. starptautiskā mazo formu porcelāna izstāde “Prāta fitness” Rīgas Porcelāna muzejā mākslas vingrotājus gaidīs līdz 19. janvārim.

Starptautisko kinofestivālu Rīga IFF gaidot, ik trešdienu ielūkosimies kādā no festivāla programmām - šodien kārta animācijai. Iepazīstina festivāla Riga IFF programmas “Short Riga” kuratore Anna Zača un animācijas filmu režisori Lizete Upīte un Kārlis Vītols. "Šogad animācija ir iedzīvojusies festivāla programmā un netiek atsevišķi izcelta," stāsta Anna Zača. "Vienīgi mums ir "Home Made Animated" programma, kas ir par godu animācijai." Zača bilst, ka šogad animācijas filmu īpatsvars festivālā ir apmierinošs, viņa priecātos redzēt vairāk ārvalstu filmas. Iespējams, tās būs Riga IFF programmā nākamajā gadā. Režisores Lizetes Upītes filma “Rīgas ceriņi” ir iekļauta Riga IFF "Short Riga" starptautiskā konkursa programmā, savukārt Kārļa Vītola animācijas īsfilma "Beigas" iekļauta programmā "Home Made Animated". 6. Rīgas Starptautiskais kino festivāls notiks no 17. līdz 27. oktobrim, piedāvājot noskatīties 148 filmas 11 dienās un 11 tematiskās sadaļās un konkursu skatēs.  

6. Rīgas Starptautisko kino festivālu (RIGA IFF) 17. oktobrī atklās ar latviešu jaunā animācijas talanta Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas filmu “Projām”. Kopš 2014.gada Rīgas Starptautiskais kino festivāls Rīga IFF iepazīstina skatītājus ar aktuālajām norisēm gan Baltijas jūras reģiona valstīs, gan citviet pasaulē. Šī gada festivāls turpinās veicināt Latvijas iekļaušanos Eiropas kino apritē. RIGA IFF 2019 programma ir gatava: 148 filmas 11 dienās, 11 tematiskās sadaļās un konkursu skatēs – tā skaitļos izskatās sestais Rīgas Starptautiskais kino festivāls. Lai filmu izvēli padarītu vieglāku un personiskāku, kuratori izveidojuši padomus, ko var atrast pie vairuma no filmām. Tā ir iespēja paraudzīties uz konkrēto filmu kuratoru acīm. Kultūras Rondo par festivāla programmu stāsta tā radošā direktore Sonora Broka, festivāla direktore Liene Treimane un kuratores Kristīne Simsone un Anna Zača. Sonora Broka vērtē, ka katrā no Riga IFF norises dienām var noskatīties piecas pilnmetrāžas filmas. Līdz ar to 11 dienās, no 17. līdz 27.oktobrim, iespējams noskatīties 55 filmas. Īsfilmu programmas kuratore Anna Zača ir pieticīgāka, viņa uzskata, ka dienā pietiktu ar četriem īsfilmu seansiem. Festivālā gaidāmas arī vairākas nacionālās pirmizrādes. Tā būs atklāšanas filma - Ginta Zilbaloža "Projām", nacionālo pirmizrādi piedzīvos arī Lailas Pakalniņas dokumentālā filma "Karote", kas iekļauta festivāla pilnmetrāžas filmu konkursa skatē. Vēl festivālā dienās gaidāmas nacionālās pirmizrādes Latvijas autoru filmām "Geparda dzimšana", "Suņi nevalkā bikses", "Koris. Diriģents. Kamēr...", "Izmisums". "Short Riga" īsfilmu konkursā, kurā iekļauta 31 īsfilma no 19 valstīm, nacionālo pirmizrādi piedzīvos sešas filmiņas, ko veidojuši Žanete Skarule, Tīna Zariņa, Lizete Upīte, Nils Skapāns, Anna Zača, Linda Stūre un Kerija Arne. Šogad arī paplašinās festivāla norišu vietu klāsts. Filmas varēs skatīties ne tikai kinoteātros "Splendid Palace", "K.Suns" un "Kkino Bize” bet arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, kur izrādīs festivāla arhitektūras filmu programmu. Savukārt fon Stricka villā būs Baltijas mūzikas video konkursa seanss. Tam sekos mūzikas ballīte.

5.jūlijā pulksten 21 Rīgas cirka telpās bez maksas būs iespējams vērot dāņu laikmetīgā cirka apvienības „CuntsCollective” projekta “ASK THE BREAD” jeb „Lūdz pēc maizes” prezentāciju īsas izrādes formā, kā arī pēc redzētā piedalīties sarunā ar māksliniecēm. Savukārt Cēsīs šodien noslēdzas  starptautiskā cirka nozares profesionāļu laboratorija “CS LAB#4”, kurā piedalījās virkne vadošo Eiropas cirka organizāciju vadītāju un pārstāvju. Starptautisko cirka nozares profesionāļu laboratoriju “CS LAB#4” šonedēļ Rīgas Cirkā iesāka zviedru cirka mākslinieka Olles Strandberga lekcija, kurā viņš iepazīstināja ar projektu „Sfēra” - mākslas projektu, kurā pakāpeniski tiek mēģināts izdzēst robežas starp skatuves mākslu, ekonomiku un organizāciju, veidojot digitālu samaksas sistēmu, kuru kontrolē nevis cirka institūcija, bet paši mākslinieki, savstarpēji atbalstot viens otra centienus arī finansiālā ziņā. Kā to raksturoja Olle Strandbergs: „Mēs to darām, lai radītu paralēlu ekonomiku kultūras nozarē, iesākumā koncentrējoties uz cirku. Mākslas formu, kas pēc savas būtības ir pārrobežu, globāla un balstītā savstarpējā uzticībā un drosmē riskēt.” Kaut arī lekcija, kurā bija iesaistīti arī akrobātikas elementi, bija paredzēta cirka profesionāļu videi, daudz kas no dzirdētā šķita visai būtisks Rīgas cirka nākotnes plānu kontekstā.

Krustpunktā saruna par zāļu cenām – kādēļ tās nereti Latvijā ir augstākas nekā kaimiņos Lietuvā un Igaunijā un ko plānots darīt, lai medikamenti nebūtu tik dārgi. To, ka Latvijā ārstēties ir dārgi, ir atzinušas arī starptautiskās organizācijas, un tas attiecas ne tikai uz augstajiem līdzmaksājumiem, bet arī medikamentu cenām. Veselības ministrija ir sākusi gatavot priekšlikumus zāļu cenu veidošanas principu pārskatīšanai un par tiem arī spriežam raidījumā. Raidījuma viesi: veselības ministre Ilze Viņķele, Konkurences padomes padomniece konkurences politikas jomā Dita Dzērviniece, Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors Valters Bolēvics.

Pēdējā laikā Latvijas politikā bijuši daudz interesanti notikumi. Ar grūtībām izveidotā valdošā koalīcija ir spējusi izraudzīt jaunu valsts prezidentu. Savukārt Rīgā viss brūk un jūk. Apjomīgajiem korupcijas skandāliem seko politiskās koalīcijas sašķobīšanās, un arvien interesantāks kļūst jautājums, kas notiks ar Rīgas vadību un tur valdošajām partijām. Pārmaiņas gaidāmas arī Eiropā. Par to visu saruna raidījumā „Krustpunktā”, kad uz lielo interviju esam aicinājuši politoloģi Vitu Matīsu.

Tāpēc, ka es tā teicu – ar šo frāzi Starptautiskajā hipertensijas dienā aicina ikvienu izmērīt asinsspiedienu. Cilvēkiem ir jāmēra asinsspiediens un jāzina, kāds tas ir. 17.maijā atzīmē Starptautisko hipertensijas dienu. Paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija ir viens no svarīgākajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Par to, ko mums stāsta mūsu asinsspiediena izmaiņas, kā tās iztulkot, kā novērst hipertensiju un kā to ārstēt, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro kardiologs, profesors Kārlis Trušinskis un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. Biedrība "ParSirdi.lv" aicina izmērīt sev asinsspiedienu un mudināt to izdarīt tuviniekiem. Arī bērni var mudināt to izdarīt pieaugušos, lai būtu droši un sevi pasargātu. Ar paaugstinātu asinsspiedienu slimo ļoti daudzi cilvēki. Statistika liecina, ka Latvijā aptuveni 45% cilvēku slimo ar paaugstinātu asinsspiedienu. Mazāk zinām par jaunāka vecuma cilvēkiem vecumā no 30 līdz 40 gadiem, jo viņi nedomā, ka šī problēma skar jau šajā vecumā. Paaugstināts asinsspiediens nav tikai vecu cilvēku slimība. Kārlis Trušinskis norāda, ka paaugstināts asinsspiediens ir saistīts ar moderno dzīvesveidu un arī labklājību. Riska faktori ir pie ekrāna pavadītais laiks, mazkustīgums, ēšanas paradumi. Daudz kas summējas, arī iedzimtība, stress, smēķēšana, patērētais kofeīns, negulētas naktis. Ir jēdziens “jaunie pieaugušie”, cilvēki vecumā no 18 – 25 gadiem, kurus arī skar problēmas saistībā ar paaugstinātu asinsspiedienu. Kārlis Trušinskis uzskata, ka plaša sabiedrības daļa, kurai dzīves centrā ir dīvāns, televizors, planšete. Ir vieta pārmaiņām dzīvē. Speciālistu ieteikumi: Skaistu dārgu kurpju vietā nopirkt krosenes; Izmantot priekšrocību, ka dzīvojam Latvijā, kur iegūt veselīgu pārtiku ir salīdzinoši vieglāk un par pieejamu cenu; Atcerēties par asinsspiedienu kā problēmu, bet ārsti var piedāvāt labus risinājumus, ja nepalīdzēs dzīvesveida izmaiņas. Vairāk par iespējām pārbaudīt savu asinsspiedienu var uzzināt biedrības "ParSirdi.lv" mājaslapā.

26.aprīlī pasaulē atzīmē Starptautisko intelektuālā īpašuma aizsardzības dienu. Pasaules intelektuālā īpašuma organizācija jau 19 gadu svin šo dienu. Šogad Intelektuālā īpašuma aizsardzības dienas tēma ir saistīta ar sportu un legālu sporta tiešraižu skatīšanos. Raidījumā Kā lābāk dzīvot interesējamies, vai latvietis ciena intelektuālo īpašumu. Raidījuma viešņas: biedrības „Par legālu saturu!" izpilddirektore Dace Kotzeva, Nacionālā Kino centra vadītāja Rīgas Stradiņa universitātes docente Dita Rietuma, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības izpilddirektore Liene Grīna un “All Media Baltics” un “TV Play Baltija” sporta satura un maksas TV kanālu direktore Sandra Kraujiņa. Dace Kotzeva norāda, ka priecē fakts, ka Latvija atdod pirātu lielvalsts statusu kādai citai valstij. Vēl pirms pāris gadiem Latvijā bija augsts pieprasījums pēc nelegāla satura. Tagad tas mazinājies. Ir pozitīvas tendences, jo industrija vienoti cīnās pret pirātismu, arī Valsts policija ir devusi savu ieguldījumu, piemēram, 2017.gadā ierosināti 19 kriminālprocesi un 2018. gadā 11 kriminālprocesi par nelegāla satura piedāvāšanu un izplatīšanu. 2018. gadā Latvijā arī pieņemts pirmais tiesas spriedums par nelegāla televīzijas satura izplatīšanu internetā. Latviešu filmas legāli ir iespējams skatīties vairākās platformās, piemēram, filmas.lv, jaunākās filmas var meklēt shortcut.lv, televīziju mājaslapās. "Tāda situācija, ka iemetu google nosaukumu un gaidu, ka pie manis atnāks links, kur es noskatīšos latviešu filmas, tas ir palicis pagātnē vai tam ir jāpaliek pagātnē. Tā nenotiek civilizētā pasaulē," norāda Dita Rietuma.  

Gadā, kad Latvijas muita svin savu simtgadi, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) atklāta Muitas laboratorija. Tā ļaus studentiem apgūt praktiskas iemaņas muitas darbā, rādot mūsdienīgākos inženiertehniskos risinājumus kontrabandas preču atrašanā. Laboratorija ir aprīkota ar dažādām mērierīcēm un tehniskiem līdzekļiem, ko muitnieki izmanto ikdienas darbā, veicot transportlīdzekļu un personu apskati, piemēram, blīvuma un starojuma plūsmas mērīšanas ierīcēm, metāla detektoriem, endoskopiem, narkotestiem utt., kas ļauj pārbaudīt, vai transporta līdzekļos netiek slēptas kontrabandas preces. Kādas slēpšanas stratēģijas ir mūsdienu kontrabandistu arsenālā un kādas tehnoloģijas ļauj to atklāt – par jauno laboratoriju stāsta RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta direktors Aivars Vilnis Krastiņš un šī paša institūta zinātniskais asistents Aivars Gulbis. Laboratorija izveidota, lai stiprinātu studentu praktiskās iemaņas muitas kontroles veikšanā un labāk sagatavotu viņus darba tirgus prasībām. Muitas kontroles laboratorija izveidota RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta (SESMI) Muitas un nodokļu katedrā ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes atbalstu. Padomju laika civilās aizsardzības metodes Pie speciālā aizsargapģērba piederēja vieglais aizsargtērps un aizsargkombinzons ar kapuci, aizsargcimdiem un gumijas zābakiem – apģērbs bija tikai neliela daļa no civilās aizsardzības pasākumiem padomju laikā. Par civilas aizsardzības metodēm stāsta Latvijas ugunsdzēsības muzeja direktors Aivars Mednis.

Atzīmējot Starptautisko ģimenes hiperholesterinēmijas dienu, 20.septembrī norisināsies akcija "Sargi ģimenes sirdi!", kuras ietvaros būs iespēja bez maksas izmērīt holesterīna līmeni, kā arī konsultēties ar kardiologiem par augsta holesterīna riskiem un uzzināt no speciālistiem vairāk par ģenētiski pārmantoto slimību - ģimenes hiperholesterinēmiju. Akcija notiks plkst.16.00-19.00, t/c Rīga Plaza, Mūkusalas ielā 71, 1. stāvā. Ģimenes hiperholesterinēmija ir slimība, kur augsts holesterīna līmenis pārmantojas no paaudzes paaudzē. Šajos gadījumos arī ievērojot veselīgu dzīvesveidu, nevar panākt normālu holesterīna līmeni. Labā ziņa - šī ir slimība, ko var veiksmīgi ārstēt ar zālēm, skaidro Gustavs Latkovskis. „Latvijā akcija notiek jau trešo gadu, jo šī slimība - ģimenes hiperholesterinēmija – ir diezgan izplatīta,” skaidro Inese Mauriņa. Par paaugstinātu holesterīna līmeni bieži runā saistībā ar neveselīga uztura un dzīvesveida sekām, tomēr daudziem cilvēkiem paaugstināts holesterīna līmenis ir saistīts ar pārmantoto gēnu specifisko darbību. Par to, kā tas ietekmē organismu, tostarp sirdi, un kā mazināt nopietnu saslimšanu riskus, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta kardiologs, Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra vadītājs profesors Gustavs Latkovskis un biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. "Paaugstināts holesterīna līmenis un slimība, ko tas izraisa - ateroskleroze - ir cilvēces lāsts," bilst Gustavs Latkovskis. "Pēdējos gados zinātnieki ir pārliecināti, ka visa mūža ekspozīcija holesterīnam ir noteicoša. Līdz ar to par savu holesterīnu jārūpējas jau no bērnības un jaunības, pēc iespējas jāattālina, ka miokarda infarkti attīstās” norāda Gustavs Latkovskis. Lastovskis aicina cilvēkus noskaidrot savu holesterīna līmeni un nepieciešamības gadījumā aktīvi vērsties pie ģimenes ārsta. Ģimenes hiperholesterinēmijas ārstēšanā svarīga ir arī pacienta līdzdalība un izpratne par slimību. Ja slimo ar ģimenes hiperholesterinēmiju, pusaudža gados smēķēšana, mazkustīgums var būt īpaši kaitīga un var padarīt kaitīgāku holesterīnu.          

Kolektīvās drošības organizācijas Pirms simts gadiem, kad noslēgumam tuvojās Pirmais pasaules karš, vispāratzīta bija doma par līdzīga postoša konflikta nepieļaujamību nākotnē. Uz šiem idejiskajiem pamatiem 1920. gadā tapa Tautu Savienība, kurā iesaistījās vairums tābrīža pasaules neatkarīgo valstu. Tomēr pierādījās, ka kolektīvās drošības principi bieži tiek atbīdīti otrajā plānā, ja tie nonāk pretrunā ar konkrētās valsts ārpolitiskajām prioritātēm. Tautu Savienība izrādījās nespējīga efektīvi pretdarboties vairākām lokālām agresijām un, galu galā, novērst Otrā pasaules kara katastrofu. Pēc šī kara Tautu Savienība netika atjaunota, bet tās vietā 1945. gadā izveidota jauna – Apvienoto Nāciju Organizācija. Pēckara Eiropā tapa arī organizācija, kuras ideju jau kara laikā bija lolojis britu līderis Vinstons Čērčils. Eiropas Padomei bija jāiemieso brīvo Eiropu vienojošie principi – cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums. Organizācijas tapšanas brīdī 1949. gadā tajā piedalījās vien desmit Eiropas demokrātijas; daudzas valstis pievienojās vēlāk, kad autoritārus vai totalitārus režīmus tajās bija nomainījušas demokrātijas. Nostiprinoties Eiropas Savienībai, daļa Eiropas Padomes darbības virzienu pārgāja šīs daudz ciešāk integrētās valstu struktūras ziņā, taču Eiropas Padome, kurā tagad piedalās visas Eiropas valstis, izņemot Baltkrieviju, joprojām saglabā savu prioritāti cilvēktiesību un brīvību ievērošanas jomā. Sarunā piedalās: Rīgas Stradiņu universitātes docents un Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns un Stradiņu universitātes Starptautisko attiecību 3. kursa students Toms Ģigulis. Eskalācija Sīrijā Ziņas par ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijas pilsoņkarā no valdošā režīma puses pirmoreiz parādījās 2012. gada pēdējos mēnešos. Jau tobrīd NATO valstis apsvēra militāra trieciena iespēju Asada režīmam, taču tobrīd procesā iesaistījās Krievija, uzņemoties garantēt Sīrijas armijas ķīmiskā arsenāla likvidēšanu. Tomēr ziņojumi par ķīmiskiem uzbrukumiem turpinājuši pienākt arī nākamajos gados. Notikumus Sīrijā vērtē Latvijas vēstnieks ANO un pastāvīgais pārstāvis Jānis Mažeiks. Savienoto Valstu un Ķīnas ekonomiskā pretstāve Protekcionisms, sargājot Savienoto Valstu iekšējo tirgu ar ievedmuitu palīdzību, ir pašreizējā prezidenta Donalda Trampa ekonomiskās politikas stūrakmens, deklarēts jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Nu tas guvis īstenojumu un draud izvērsties ievedmuitas tarifu karā ar otru spēcīgāko planētas ekonomiku – Ķīnu. Ierakstā dzirdēsit vieszinātnieku Ķīnā - Aldi Buli no Dongbejas finanšu un ekonomikas universitātes.

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievēršamies postpatiesību laikmetam. Pirms desmit gadiem Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā uzrunā Minhenes Drošības konferencē brīdināja pārējo pasauli par to, ka viss mainās un ir laiks ieviest jaunu globālo drošības modeli ar vairākiem varas centriem, tostarp arī Maskavu. Rietumu pasaule Putinā neieklausījās, un šodien krievu mediji šo runu izmanto jau kā viņu prezidenta pareģojumu par šķelšanos Eiropā un ASV. Kā Putins palīdzēja šim pareģojumam piepildīties un vai postpatiesības ēra ir iestājusies tikai pateicoties Putina gaišreģībai, vai tomēr mainīgiem globāliem ģeopolitiskajiem apstākļiem arī bijusi sava nozīme? Studijā saruna par to, kā patiesības un faktu nozīmes mazināšanās mūsdienu komunikācijā rada draudus starptautiskajai drošībai un demokrātijas pastāvēšanai un ar kādām metodēm varam censties apturēt puspatiesību un alternatīvo faktu uzvaras maršu. Raidījuma viešņas Ilva Skulte, Rīgas Stradiņa Universitātes Komunikācijas studiju katedras asociētā profesore un maģistra studiju programmas Komunikācija un mediju studijas vadītāja. Vēl raidījumā Starptautisko pētījumu centra direktores Gundas Reires komentārs par to, vai pēc Maikla Flina atkāpšanās no Trampa nacionālās drošības padomnieka amata varam atviegloti uzelpot, ka Krievijas ietekmes draudi ir novērsti.   Rietumos nereaģēja pietiekami nopietni uz Putina paziņojumu pirms 10 gadiem Arvien biežāk sabiedrībā runājam par postpatiesības ēru jeb laiku, kad emocijām un viedokļiem ir lielāks spēks ietekmēt cilvēku lēmumus, nekā pārbaudāmiem un patiesiem faktiem. Tieši šo bieži piesauc kā vienu no iemesliem britu balsojumam par labu ES pamešanai, amerikāņu atbalstu Donaldam Trampam, kā arī Rietumu sašķeltajām sabiedrībām. Postpatiesība bija fokusā arī ikgadējā Minhenes drošības konferencē. To gaidot, Kremlim piederošais TV kanāls “Rossija 1” pagājušajā nedēļā, atcerējās pēdējo reizi, kad tajā piedalījās Krievijas prezidents. Tieši pirms 10 gadiem Vladimirs Putins savā uzrunā brīdināja pārējo pasauli par to, ka viss mainās un ir laiks ieviest jaunu globālo drošības modeli ar vairākiem varas centriem, tostarp arī Maskavu. Šāds modelis aizstātu pastāvošo, viņaprāt, neefektīvo un nemoderno ASV un Transatlantiskās alianses globālās uzraudzības modeli ar centru Vašingtonā, kas netiekot gala ar jaunās pasaules iespējamiem izaicinājumiem. Jau minētais televīzijas kanāls šo runu nu pozicionē teju kā pareģojumu. “Ir tāds teiciens vislabāk pareģot nākotni ir īstenot to, tātad uzsākt pašiem tos projektus, saka Austrumeiropas politikas pētniecības centra izpilddirektors Andis Kudors. Kudors norāda, ka Putina runa Minhenē liecināja par Krievijas elites vilšanos tās mēģinājumos uzlabot attiecības ar Rietumiem. "Šī Minhenes runa jau bija kā turpinājums, kā plāns, ko Krievija darīs. Krievija vienmēr ir runājusi par ASV kā globalizācijas virzītāju, kas to īsteno tikai savu savtīgu interešu pēc. Tas, ka var būt “win win” stratēģija, ka visi ir uzvarētāji, to viņi ir nolieguši. Tāpēc šī politika, kas pēc tam tika veidota, un 2008., 2009. gadā tika Krievijas ārpolitiku veidojošajos dokumentos nostiprināta, bija runa par multipolāro pasauli. Un dokumentos tas parādās tieši pēc šīs Minhenes runas. Tādā ziņā viņi ir ne tik daudz gājuši uz savas varenības vairošanas, lai arī izveidotos par kaut kādu dabisku pasaules gravitācijas centru, vienu no, drīzāk viņi operējuši tajā pašā Ļeņina stilā - domājot, ko darīt ārpusē. Teiksim tāda globālā pieeja un drosme rīkoties citās valstīs, lai viņas darbotos it kā labvēlīgi Krievijai, nu katrā ziņā Krievijas elitei, bet noteikti ne visai Krievijai. Tās jau ir senas tradīcijas. Bet Minhenes runa, manuprāt, bija kaut kādā ziņā Putinu plānu paziņošana, uz ko Rietumos nereaģēja pietiekami nopietni," analizē Kudors.

Raidījumā "Septiņas dienas Eiropā" skaidrosim, kas notiek ar ANO, vai tai savā 70. gadadienā pietiks gribas un spēka mainīties un kļūt par laikmetam atbilstošu starptautisku forumu. Rietumu valstīm sen apnicis, kā krievi un ķīnieši visu laiku bremzē ANO Drošības Padomes darbību ar tām piešķirtajām veto tiesībām. Tāpēc ir izskanējuši viedokļi, ja ANO nespēs reformēties, tad arī neizdzīvos. Viesis studijā: Starptautisko pētījumu centra izpilddirektore Gunda Reire. ANO 70. gadskārta Apvienoto Nāciju organizācija dibināta 1945. gada rudenī, ar mērķi vairs nekad nepieļaut tādu militāru konfliktu, kāds bija Otrais pasaules karš. Pagājuši 70 gadi kopš šīs organizācijas dibināšanas. To skāruši vismaz divi milzīgi optimisma viļņi, kad pasaule cerēja, ka ANO būs starptautiskā miera garants un arī divi skepticisma viļņi. Viens bija Aukstā kara gados, kad ANO izmantoja kā PSRS un ASV cīkstēšanās ringu, bet otrs, šķiet, ir tagad, kad sākas diskusijas, vai nav pienācis brīdis reformēt Apvienotās Nācijas. Vēsturnieks Antonijs Zunda, kura viena no specialitātēm ir ANO vēsture, uzskata, ka ieguvumu no ANO ir vairāk, nekā zaudējumu. Tā nav nekāda brīnumu nūjiņa, no kuras prasīt vairāk nekā valstis spēj sniegt. „ANO nav kaut kāda brīnumu svira, lai saglabātu mieru, novērstu karu vai risinātu konfliktus un lai risinātu pasaules mēroga smagas sociālas vai ekonomiskas problēmas. Piemēram, kā šodien tas bēgļu jautājums. ANO var izdarīt tik daudz, cik gatavas ir izdarīt valstis. Ja valstis nav gatavas risināt problēmas, tad arī ANO ir mazspējīga,” vērtē Zunda. Apgalvojumam, ka ANO ir novecojusi organizācija, kas netiek galā ar mūsdienu izaicinājumiem, nepiekrīt arī Latvijas pārstāvis ANO, vēstnieks Jānis Mažeiks. Viņaprāt, ANO pilda ļoti svarīgas funkcijas, gan kā vieta, kur valstu vadītājiem diskutēt, gan arī kur risināt drošības izaicinājumus. Vairāk stāsta Jānis Mažeiks: „Tas, ka ANO pilda ļoti svarīgas funkcijas, ir skaidrs, gan kā diskusiju forums, gan kā drošības garants caur Drošības padomi, gan kā visas aģentūras, kuras ANO pakļautībā nodarbojas ar konkrētiem jautājumiem: veselības aizsardzību, telekomunikācijām utt. Taču vienlaikus ir skaidrs, ka ANO arī ne pilnībā atbilst mūsdienu realitātēm. Šī organizācija tapa laikā, kad pasaulē bija tikai 53 valstis. Un Drošības padome, kas ilgstoši nav reformēta, skaidrs, ka nevar pārstāvēt to valstu loku, kas pasaulē ir šodien,” atzīst Mažeiks. Šobrīd vislielākās problēmas ANO efektivitātes saskatīšana rada Drošības padome un tās veto balsojumi. Laika gaitā veto biežums ir mainījies pārsvarā starp divām valstīm – PSRS un ASV un mūsdienās Krieviju. Latvijas vēstnieks ANO Jānis Mažeiks uzsver, veto ir realitāte. Lielvarām ir jāaizsargā savas intereses, taču mazo valstu sašutums, īpaši, kad notiek smagi pārkāpumi pret cilvēci, liek domāt, kā mainīt esošo spēku samēru. Vēsturnieks Antonijs Zunda piekrīt, ka mazākām valstīm ir morālie faktori prasīt lielāku ietekmi. Taču esošā ANO kārtība savā ziņā ir pasaules kārtība. To tik vienkārši izmainīt nevar. Rubrikā "Viedokļi". Ēģiptes prezidents al Sisi pirms došanās uz ANO Ģenerālo asambleju Ņujorkā apžēloja divus notiesātos "Al Jazeera" žurnālistus Mohamedu Fahmi un Baheru Mohamedu. Žurnālists Pēteris Greste, kas netika apžēlots, kopā ar vēl diviem ārzemju žurnālistiem, publiski lūdzis Ēģiptes prezidentu arī viņus apžēlot. Daļa politologu uzskata, ka apžēlojot 100 ieslodzītos, Ēģiptes prezidents Abdelfatahs al Sisi centās izvairīties no kritikas pirms došanās uz ANO ģenerālo asambleju Ņujorkā. Cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" jau sen uzstāj, ka : al Jazeera" žurnālisti tika apcietināti, jo starp Ēģipti un Kataru – valsti, kas finansē "al Jazeera" – pastāv plašas ģeopolitiskās cīņas. Preses konferencē, sveicot savu kolēģu atbrīvošanu, arī trešais "al Jazeera" žurnālists, latviešu izcelsmes austrālietis Pēteris Greste nešaubījās, ka viņu apcietināšana bija daļa no lielāka plāna, taču viedoklim, ka tā ir cīņa starp divām valstīm - viņš nepiekrīt. „Skaidrs, ka tas viss bija ieplānots. Es nezinu, kurš pieņēma lēmumu par mūsu aresta orderu pieprasīšanu, bet man vienmēr prātā bija doma, ka tas ir skaidrs vēstījums žurnālistiem Ēģiptē. Vai Ēģiptes varas iestādes ķertos klāt citiem, ja tur nebūtu "al Jazeera" - tas ir neatbildams jautājums. Visiem zināms, ka starp Kataru un Ēģipti un starp "al Jazeera" un Ēģipti stāv politika, taču, manuprāt, tas drīzāk bija par ziņas nosūtīšanu žurnālistiem, nevis konkrēta vēršanās pret al Jazeera, “ uzskata Greste. Nesaskaņas starp Ēģipti un Kataru par al Jazeera veidotajiem ziņu materiāliem ilgst jau vairākus gadus. Gazas konflikta gaitā 2009. gadā telekanāls kritizēja Ēģiptes valdību par nevēlēšanos atvērt robežu ar Gazas joslu, bet vēlāk al Jazeera apsūdzēja arī toreizējo prezidentu Hosnī  Mubaraku Izraēlas atbalstīšanā. Drīz pēc tam Ēģiptes valsts un neatkarīgās televīzijas sāka apsūdzēt al Jazeeru mediju kara uzsākšanā.

Grieķija pagājušā nedēļā nenokārtoja savas parādsaistības ar Starptautisko valūtas fondu (SVF) un neatmaksāja 1,6 miljardu eiro parādu, kļūstot par pirmo attīstīto valsti, kas nepilda savas parādsaistības pret SVF. Tikmēr Grieķijas galvaspilsētā Atēnās vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku bija izgājuši demonstrācijā, paužot atbalstu starptautisko kreditoru priekšlikumiem. Demonstranti, vicinot ES un Grieķijas karogus, pagājušā otrdienā bija sapulcējušies pie parlamenta ēkas. Savukārt vakar, 5. jūlijā grieķi devās balsot referendumā, sakot “jā” vai “nē” starptautisko kreditoru priekšlikumiem valsts finanšu krīzes risināšanā. Raidījumā Septiņas dienas Eiropā Grieķijas referenduma rezultātus analizē Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra un SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Rubrikā Viedokļi. Eiropas Savienība ir nolēmusi palīdzēt Itālijas imigrācijas krīzes jaunākajai māsai - Ungārijai. Pēdējā laikā arī šī valsts ir saņēmusi skaļu kritiku par savu ieceri noraidīt tūkstošiem imigrantu prasības pēc palīdzības; vairākas ES dalībvalstis ir paudušas, ka tas ir nepieņemami. Lai palīdzētu valstij tikt galā ar lielo imigrantu skaitu, kas ierodas no Serbijas, Eiropas Komisija ir solījusi uz Ungāriju nosūtīt finansiālo palīdzību un ekspertu komandu. Lielākā daļa imigrantu Ungārijā ierodas no Kosovas, taču daudzi nāk arī no tālās Sīrijas, Afganistānas un Irākas. Šogad vien caur Serbiju Ungārijā nelegāli jau ir ieradušies vairāk nekā 65 tūkstoši cilvēku. ES migrācijas un iekšlietu komisārs Dimitris Avramopuls diskusijā ar Ungārijas amatpersonām Budapeštā sacīja: “Nebūs melots, ja teiksim, ka Ungārija šobrīd izjūt lielu spiedienu. Līdz šim mēs runājām par Itāliju un Grieķiju, taču tagad mēs esam pievienojuši arī Ungāriju”. Aizvadītajā mēnesī saasinājās arī attiecības starp Austriju un Ungāriju. Budapešta nolēma pārtraukt savu dalību tā dēvētajā Dublinas sistēmā, kas nosaka, ka primāri atbildīga par migrantu lūgumu pēc patvēruma ir tā valsts, kurā pirmajā imigrants ierodas. Tā kā Ungārija ir ES robežvalsts, saskaņā ar šo sistēmu uz tās pleciem arī gulstas vislielākā atbildības nasta. Visplašākā kritika izskanēja no Austrijas, kur nonāk lielākā daļa patvēruma meklētāju no Ungārijas. Dienu vēlāk gan Ungārija centās mīkstināt savu nostāju, skaidrojot, ka tā neatkāpjas no savām starptautiskajām saistībām, vien lūdz atlikt šo normu uz laiku.

Raidījumā "Septiņas dienas Eiropā" skaidrosim, kas tika spriests Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) samitā, kas pagājušā nedēļā notika Parīzē. Kādi šobrīd ir globālās attīstības uzsvari un kādu ekonomisko nākotni prognozē mums - Latvijai un Eiropai. Kā arī uzzināsiet, par ko nevar vienoties Grieķija un starptautiskie kreditori. Viesis studijā: Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš piedalījās samitā un tikās ar OECD ģenerālsekretāru Anhelu Guriju, lai pārrunātu Latvijas pievienošanās procesa OECD gaitu. Skandāli starptautiskajā futbola federācijā Rubrikā "Viedokļi": Starptautisko futbola federāciju FIFA satricinājuši skandāli: ASV varasiestādes aizturējušas vairākas augstas amatpersonas aizdomās par ilggadīgu korupciju, FIFA prezidents Seps Blaters, kurš organizāciju vadījis jau ilgus gadus, nepilnu nedēļu pēc kārtējās pārvēlēšanas amatā atkāpies. Pēc korupcijas skandāla nākšanas atklātībā un negaidītās FIFA prezidenta Zepa Blatera atkāpšanās vien dažas dienas pēc viņa pārvēlēšanas – teju no visiem pasaules medijiem un ekspertiem izskanēja, ka FIFA jau gadiem bijusi korumpēta un nevienam sporta aprindās tas nebija noslēpums. Konsultāciju firmas „Landor” priekšsēdētājs Alens Ādamsons skaidro, ka ‘šis ir sporta pasaulē vissliktāk glabātais noslēpums. Visi zināja, ka tur kaut kas notika, kaut kas burbuļoja”. Viens no galvenajiem neatbildētajiem jautājumiem ir, kādēļ, neskatoties uz skandālu, Zeps Blaters tika pārvēlēts FIFA prezidenta amatā. Pret pašu Blateru nav izvirzītas apsūdzības korupcijā, taču aiz restēm šobrīd ir vairākas amatpersonas, kas pasaulē turīgākās un ietekmīgākās sporta pārvaldes institūcijas hierarhijā atrodas tiešā viņa pakļautībā. Anglijas Futbola asociācijas vadītājs Gregs Daiks skaidro, ka Blaters bija spiests atkāpties, jo Vašingtona draudēja izvirzīt apsūdzības arī viņam. „Jautājums ir kādēļ Blaters neatkāpās pirms balsojuma? Ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kas notika starp piektdienu un otrdienu. Kad es atstāju FIFA kongresu piektdien vakarā- es medijiem teicu – hei, tās vēl nav beigas, tas puisis nekad neizvilks vēl četrus gadus amatā. Taču pat es nedomāju, ka tas notiks jau otrdien,” bilst Gregs Daiks. Laikraksta „Wall Street Journal” redaktors Pols Kregs Roberts uzskata, ka FIFA skandāls ir drīzāk jāskata kā Vašingtonas un Maskavas cīkstēšanās par ietekmes zonu. Notiekošais, viņaprāt, ir tas pats, kas notika ar Soču olimpiskajām spēlēm. Vienīgā atšķirība ir, ka – tad ASV nevarēja apturēt olimpisko spēļu norisi Sočos, taču tagad tā cer izmantot notiekošo FIFA, lai atspēlētos organizācijas lēmumam piešķirt Krievijai tiesības organizēt Pasaules kausa izcīņu futbolā 2018. gadā. Grieķijas parādi vai nauda, kuras iespējams nav un nekad nav bijis Nauda, kuras iespējams nav un nekad nav bijis, vai tomēr parāds, ko iespējams norakstīt vai pārcelt vēlākam atmaksas brīdim, tādas varbūtības tika izskatītas pagājušajā nedēļā, kad Grieķijas premjerministram bija jāspēj atrast kopēja valoda ar starptautiskajiem aizdevējiem sarunās Briselē. Šo sarunu nopietnību vēl vairākas nedēļas iepriekš uzkurināja Grieķijas iekšlietu ministrs, kurš izrunājās, ka naudas valsts kasē nav. Tātad nav vairs runa par iespējām maksāt vai nemaksāt kreditoriem, bet gan par iespējām izmaksāt pensijas un algas Grieķijas iedzīvotājiem. Tik tiešs savā paziņojumā bija Nikos Vutsis. Nikos Vutsis baiļu pilnajā paziņojumā minēja tikai to naudas summu, kas jāsamaksā Starptautiskajam Valūtas fondam. Bet jūnijā jau vēl paliek saistības par vairāk nekā 5 miljardiem eiro. Skaidrs, ka tādas naudas Grieķijas kasē nav un ar vienu roku nauda ir jāaizņemas, lai ar otru to tūlīt pat varētu atdot. Tikmēr pirms sarunām Briselē Grieķijas premjerministrs bija kā ierasts ass savos izteikumos. Arī vairāki ārpolitikas eksperti ir norādījuši, Aleksis Ciprs turpina uzturēt nepiekāpīga politiķa tēlu.

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā galvenokārt spriedīsim par Grieķijas parādu konfliktu: taupība vai izaugsme, troika vai Cipras. Vācija netaisās atkāpties, tikmēr Francija un ASV aicina uzklausīt dažas Grieķijas sūdzības. Kā Eiropai un Grieķijai tālāk rīkoties? Viesi studijā: Andris Strazds, Latvijas bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks, un Ieva Skrīvere, Latvijas Bankas ekonomiste, Grieķijas eksperte. Rubrikā Viedokļi: aktuāls kļuvis jautājums - sūtīt vai nesūtīt ieročus uz Ukrainu? Vairākas valstis gatavas atbalstīt Ukrainas karaspēka cīņā pret prokrieviskajiem separātistiem, toties ieroču un kaujas tehnikas sūtīšana šķiet ir sarkanā līnija, kam retais gatavs pārkāpt.  Grieķijas parādu konflikts Janvāra beigās Grieķijas jaunais finanšu ministrs Janis Varufakis paziņoja, ka Grieķija atsakās sadarboties ar starptautiskajiem aizdevējiem – Eiropas Komisiju, Eiropas Centrālo banku un Starptautisko Valūtas fondu – un ievērot valsts glābšanas programmas nosacījumus. Šādu viedokli Varufakis pauda pēc tikšanās ar Eirogrupas prezidentu Jerūnu Deiselblūmu. Tāpat Grieķijas valdība pārsteidza Briseli, paziņojot par radikālu valsts glābšanas programmas pārskatīšanu, solot atcelt vairākus desmitus privatizāciju darījumu, par kuriem vienošanos ar kreditoriem panāca iepriekšējā valdība. Sekoja arī paziņojums, ka tiks atcelti kreditoriem paustie svarīgākie budžeta solījumi, ka tiks atjaunota minimālā alga līdz pirmskrīzes līmenim un darbā tiks pieņemti vairāki tūkstoši atlaisto valsts ierēdņu. Februāra sākumā Janiss Varufakis ieradās Parīzē, lai apspriestu Grieķijas parādu nastu ar savu Francijas kolēģi. Varufakis bija devies diplomātiska ofensīvā, lai pārliecinātu skeptiskos eirozonas locekļus piekrist plānam – tikt vaļā no parāda. Tikšanās reizē  Francijas finanšu ministrs Mišels Sapins sacīja, ka Francija būtu gatava palīdzēt Grieķijai izlīdzināt finanses un tomēr arī piebilda: „Mēs nevaram atjaunot valsti bez taisnīgas nodokļu sistēmas. Mums ir jācīnās pret krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu optimizāciju. Mēs paši ar to cīnāmies gan Eiropā, gan starptautiskā līmenī. Acīmredzami tas ir kaut kas absolūti nepieciešams arī Grieķijai”.  Uz to Varufakis paziņoja, ka viņa prioritāte ir Eiropa pirmām kārtām, pēc tam katra valsts atsevišķi: „Ja mēs sēžam vienā galda pusē,  pretējās puses problēma ir skaidra, ka Eiropā ir tik daudz telpas savstarpējai labklājībai. Šodien, tiekoties Parīzē, mūsu svaigi ievēlētai valdībai bija pirmā iespēja parādīt partneriem mūsu apņēmību, ka Eiropas intereses ir pirmajā vietā, bet Grieķijas, Francijas, vai ikvienas citas valsts intereses – otrajā vietā”. Grieķijas valdībai pirmās darba nedēļas bijušas patiesi kā pamatīgi bedrains ceļš, jo jaunais premjerministrs Aleksis Cipras grib vienoties par 50 procentiem samazināt Grieķijas nekontrolējamā valsts parāda nastu, kas ir vairāk nekā 175 procenti no valsts iekšzemes kopprodukta. Jāatgādina, ka viena no Grieķijas lielākajām kreditorēm ir Vācija un kopš kreiso populistu partijas “Siriza” uzvaras Grieķijā, tā nepārstāj brīdināt grieķus, ka viņi nevarēs atteikties no līdz šim īstenoto taupības pasākumu un reformu kursa. Vācijas vicekanclers un ekonomikas ministrs Zigmars Gabriels paziņoja, ka Atēnas nevar īstenot krasas izmaiņas savā ekonomikas politikā un cerēt, ka citas Eiropas valstis atbildēs par sekām. Arī Eiropas Centrālā banka nepiekrīt plāna, ka Grieķijas valdība atmaksā tikai daļu valdības parāda. Meklējot atbildes uz jautājumiem, kāpēc Grieķija ir šķietami nespējīga tikt galā ar savu parādu, investīciju baņķieris Ģirts Rungains situāciju skaidro, akcentējot, ka strīds nav par vēlēšanos tērēt vai taupīt līdzekļus, bet Grieķija vēršas pret  pastāvošo režīmu. „Šis strīds nav starp vēlēšanos tērēt un taupīt līdzekļus, bet runa ir par to, ka pēc būtības šajās valstīs – gan Grieķijā, gan potenciāli Spānijā un Portugālē pret zināmu oligarhisku režīmu, kas ir ilgstoši valdījis un atpircies no iedzīvotājiem, uzturot lielu valsts sektoru un šobrīd šīm ekonomikām ir jāpārkārtojas uz konkurētspējīgu, lielākā mērā – tirgus ekonomiku un iedzīvotāji principā grib pārdalīt ienākumus un šīs oligarhiskās elites atbīdīt no varas. Runa nav par to, ka vienkārši ir jātērē vairāk līdzekļu, Grieķijai nav iespējas tērēt vairāk līdzekļu, jo šo līdzekļu vienkārši nav. Ja Grieķija iziet no eirozonas, tad tā iegūst valūtu, kuras nosacītais kurss būs vismaz divas reizes mazāks kā šobrīd ir Grieķijas iedzīvotāju pirktspēja, attiecīgi arī pensijas utt. samazinātos”. Savukārt ekonomiste Raita Karnīte raidījumā janvārī, salīdzinot Latvijas gadījumu ar Grieķijas situāciju, sacīja, ka Latvija tomēr ir „labais piemērs”, lai arī eksperimenta rezultātā tapis, tam, kā veiksmīgi tikta galā ar parādiem. „Mēs nevaram zināt, kas būtu noticis, ja Latvija nebūtu bijusi tik pakļāvīga, ja Latvija būtu vairāk argumentējusi, jo mums tie sociālie zaudējumi patiesībā ir piemērs tam, kā nevajag darīt. Tas, ko mums saka acīs skatoties, ir viena lieta, bet tas, ko mums saka analītiķi, ir pavisam cita lieta. Es domāju, ka prātīgāk ir klausīties, ko saka speciālisti nekā ko saka politiķi, es esmu gandrīz neapstrīdami pārliecināta, ka tas, ko mēs piedzīvojām Latvijā bija eksperiments vai tā var, vai nevar,” vērtē Karnīte. Kāpēc tad vienai valstij izdodas, bet citai ne – tikt galā ar parādiem? Rungainis norādīja, ka arī Grieķijai tomēr esot izdevies tikt galā ar ekonomikas krīzi, taču tā vēl ir daudzu izaicinājumu priekšā. „Arī Grieķijai tas ir izdevies. savu ekonomikas konkurētspēju atjaunot. Pie tam savā ziņā pat straujāk nekā Latvijai. Ir uzlabojušies daudzi viņu ekonomikas rādītāji. Acīmredzot ciešanas, kas ir bijušas no šīs „pakāpeniskās astes ciršanas” ir bijušas sāpīgākas. Atšķirība ir tāda, ka Latvijā šie nepopulārie lēmumi tika pieņemti ātri un uzreiz. Grieķija turpretī mēģināja savam elektorātam teikt, ka varbūt mēs varam panākt rezultātu „nocērtot” mazliet, un tad, kad nocirta mazliet, tad izrādījās, ka vajag nocirst vēl mazliet,” uzskata Rungainis. Meklējot situācijas atrisinājumu, tiek noradīts, ka viens no risinājumiem būtu censties, apkarot korupciju un tās problēmas, ne tikai cerēt uz to, ka kāds atlaidīs parādus. Militārā palīdzība Ukrainai - par un pret Līdz šim ASV un Eiropas Savienība apgādāja Ukrainu tikai ar ne-letālo bruņojumu, taču, karadarbībai aktivizējoties, sabiedrotie uzsver, ka ar to ir par maz, lai Krievijas vadību mudinātu pārstāt atbalstīt separātistus. ASV izdevums „The Wall Street Journal” ziņo, ka  īpaši  ASV Aizsardzības ministrija vēlas, lai Ukrainai tiktu piegādāts pārnēsājamai prettanku raķešu komplekss „Javelin”, kas ir viens no modernākajiem pasaulē. Taču arī pašā ASV nav vienprātības un nekāds konkrēts lēmums vēl neesot pieņemts. Amerikā nosūtīt uz Ukrainu ieročus visvairāk minstinoties prezidents Baraks Obama, taču prezidenta izvirzītais kandidāts aizsardzības ministra amatam Eštons Kārters ir sacījis, ka sliecas atbalstīt domu par ieroču piegādāšanu. “Šajā jautājumā es esmu ļoti nosliecies PAR, jo uzskatu, ka mums ir jāatbalsta Ukraina tās centienos sevi aizstāvēt,” norāda Kārters. Vislielākās bažas ir, vai militārās palīdzības piešķiršana liks Krievijas prezidentam samazināt atbalstu promaskaviskajiem kaujiniekiem, vai tieši pretēji - saasinās konfliktu vēl vairāk. Tieši pēdējais arguments pielika punktu šīm diskusijām pirms gada.  Ieceres kritizētāji uzskata, ka ir nepieciešams dot ilgāku laiku, lai pret Krieviju noteiktās sankcijas sasniegtu savus mērķus, bet tie, kas militāro palīdzību atbalsta, ir vienisprātis, ka vienalga, cik labi Ukraina būs apbruņota, Krievija karā uzvarēs. Taču labāks bruņojums Maskavas zaudējumus padarītu lielākus. ASV brīdina, ka bez adekvātas Ukrainas militārās atbildes Krievija šādu pašu taktiku var sākt pielietot arī citās valstīs, tostarp Igaunijā vai Latvijā, atsaucoties uz amatpersonu ziņojuma vēsta izdevums „The Washington Post”. Neviennozīmīgā ASV attieksme likusi satraukties arī Eiropas Savienībai. Ieroču piegādi ir sākusi apsvērt Francija, Lielbritānija un Polija. Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka Vācija nesūtīs Ukrainai ieročus, bet neiebildīs, ja par šādu soli izšķirsies ASV. Arī NATO ir norādījusi, ka pati ieročus Ukrainai nesūtīs, tā atstāj tiesības par šo jautājumu izšķirties pašām dalībvalstīm.