Podcasts about visam

Visam labajam reiz pienāk noslēgums, un noslēgums pienācis arī šai "eXi" sezonai. Piedāvājam sporta sarunu šova “eXi” sestās sezonas noslēdzošo - 19. epizodi, kurā bijušie Latvijas sportisti Jānis Sprukts (hokejs), Žanis Peiners (basketbols) un Ansis Medenis (volejbols) tiekas tirdzniecības centrā “Domina Shopping”, lai dalītos stāstos par savu pieredzi dažādās arī šodien aktuālās sporta tēmās. Šoreiz tēmu klāsts plašāks...

O presidente da Associação Nacional de Agentes e Corretores de Seguros, David Pereira, assegura que existem apólices que visam a cobertura de equipamentos e alimentos danificados devido a apagões.See omnystudio.com/listener for privacy information.

Explosiva carta de Álvaro Leyva… imperdible Petro estuvo en cirugía. ¿Quién manejó el país? cirugía estética - lifting facialSusana Muhammad no llegaría al DNPLaura Sarabia ante la ONU defendiendo el acuerdo con las FARCImputado Daniel Quintero Petro advertirá incumplimiento del Acuerdo de Paz por parte del Estado colombiano ante la ONULas preguntas de la consulta popular de PetroPresidente del Consejo de Estado se pronuncia ante los ataques de Petro- Lo mismo hizo Gregorio EljachA Petro no le han quitado la visaMás de 100 helicópteros de las Fuerzas Militares están fuera de servicio

Dailininkų sąjungos galerijoje atidaroma vieno svarbiausių lietuvių tapytojų, šiuo metu gyvenančio Jungtinėse Amerikos Valstijose, abstrakcionizmo atstovo Kęstučio Zapkaus paroda „Kęstutis Zapkus. VĖLYVESNI SŪKURIAI“. Pokalbis su kūrėju Kęstučiu Zapkumi ir parodos kuratoriumi Arvydu Žalpiu.Šiandien minime vieno svarbiausių Vakarų Europos menininkų – Renesanso dailininko, skulptoriaus, architekto, poeto, inžinieriaus Mikelandželo 550 metų sukaktį. Apie kūrėjo reikšmę mūsų kultūrai pasakoja menininkas, dailėtyrininkas Vidas Poškus.Kauno rajone „Senas kluonas“, kai atšils orai, jau devintus metus pasitiks visus, ieškančiuosius susitikimo su kultūra, menu ir gamta. O iki tol išskirtinėje erdvėje savo pašaukimą atradęs fotografas Rytis Šafranauskas kviečia į pirmąją savo personalinę parodą „Vėjo namai“. Pasakoja kolega Andrius Baranovas.Pasaulio muzikos naujienose kompozitorius Jurgis Kubilius pasakoja apie britų muzikų protestus prieš naująją dirbtinio intelekto politiką, 16 valandų trunkančio Eriko Satie kūrinio atlikimą ir 99-ąjį jubiliejų atšventusio kompozitoriaus György'iaus Kurtágo muzikos albumą.Rubrikoje „Be kaukių“ – dainininkė Simona Jakubėnaitė.Ved. Gerūta Griniūtė

1863 - 1864m. vyko LDK ir Lenkijos karalystės tautų sukilimas. Kodėl svarbu jį prisiminti ir minėti Lietuvoje?Gruodį baigėsi paraiškų teikimas žemės ūkiui modernizuoti. Visam sektoriui bus paskirstyta apie 40 mln eurų, už kuriuos būtų galima modernizuoti pastatus, pirkti programinę įrangą.Skirtingos gyvenimo aplinkybės gali nulemti miego trūkumą ar prastą poilsio kokybę. Ką daryti, kad poilsio trūkumas sukeltų kuo mažiau neigiamų padarinių.Jau rytoj prisieks JAV išrinktasis prezidentas Donaldas Trumpas. Iškilmių išvakarėse šalyje rengiamos ir protesto ir palaikymo akcijos.Jungtinėje Karalystėje greitosios medicinos pagalbos ekipažai stringa skubios pagalbos skyriuose ir nespėja pas pacientus, netgi sunkios būklės. Kodėl susidarė tokia situacija?Ved. Gabija Narušytė

Porta-voz do Tribunal Penal Internacional explica significado e próximos passos do caso; acusados devem comparecer pessoalmente à corte para que processo avance; detenções dependem da cooperação dos Estados membros do Estatuto de Roma.

Svena Kuzmina grāmata "Brīvībene" ieved gan jaunās tūkstošgades "nultajos gados" Vecrīgā un Ropažu ielā, gan vēstures modelī ar vecvectēvu portretiem un vectanšu noslēpumiem. Svens Kuzmins jau iepriekš brīdina, ka: "Visam šajā grāmatā aprakstītajam ir ilustratīva nozīme. Jebkāda līdzība ar reālām personām un notikumiem ir nejauša." Svens Kuzmins gremdējas ne tikai vecvecāku vēstures modelī Vanagu namā (Brīvībenē) vai tajā, kas no tā palicis pāri, bet zīmē arī tūkstošgades sākuma Rīgu un tās dīvainos iemītniekus, kuri, protams, grib taisīt revolūciju, tikai nezina, par ko īsti tagad. Tikmēr citi nodarbojas ar pagrīdes biznesu un veido tā laika konkurences īpatnības. Svena Kuzmina "Brīvībeni" izdevusi "Orbīta". Raidījumu atbalsta:

Nākamās četras nedēļas ik piektdienu pieskarsimies ukraiņu mūzikai — 19. novembrī apritēs 1000 dienas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šoreiz jautāšu — vai zini, ka tas, ko mums skolā mācīja kā krievu kora koncerta žanru, īstenībā dzimis Ukrainā?* 17. gadsimtā dzīvoja tāds Nikolajs Dileckis — nozīmīgs komponists un mūzikas teorētiķis, kurš uzrakstījis, iespējams, pirmo mūzikas teorijas traktātu Austrumeiropā. Ar Dilecka vārdu saista daudzbalsības veidu, ko varētu latviskot kā partiju dziedājumu (партесний спiв). Tas ieviesās pareizticīgo baznīcā kā jaunas labskanības simbols, vieni to pieņēma ar labpatiku, turpretim tradīciju cienītājiem tā likās bezmaz zaimošana. Šā vai tā Dileckis palicis mūzikas vēsturē kā ukrainis, taču viņa aprakstītais partiju dziedājuma stils pamazām pārtapa par kora koncertu un līdz ar Ukrainas koristiem pārcēlās uz Maskavu un Sanktpēterburgu, un žanra izcelsme, liekas, ne vienmēr tika uzsvērta, taču mums gan jāatceras, ka tas ir tieši Kijivas daudzbalsības paraugs, kas guļ pamatā kora koncertam no Bortņanska un Vedeļa līdz Rahmaņinovam un Šnitkem. Rakstnieks Ivans Franko teicis, ka jau 17. gadsimtā maskavieši sākuši uzsūkt labākos ukraiņu spēkus, lai ar to palīdzību no novecojušas pusaziātiskas valsts pārtaptu par militāru birokrātiju ar eiropeiskām formām. Citstarp tas sakāms arī par Pēterburgas Galma dziedāšanas kapelu, uz kuru Bortņanskis saaicinājis virkni tautiešu no Hluhivas kora skolas. Te esam nonākuši līdz 18. gadsimtam, kad Kijivas muzikālā ietekme mazinās, Krievija pamazām absorbē ukraiņu skolas vērtības un Ukrainā nāk pasaulē Dmitro Bortņanskis, Artemijs Vedelis un Maksims Berezovskis. Divi pēdējie mazāk zināmi, taču ne mazāk talantīgi par labāk pazīstamo Bortņanski. Dmitro Bortņanska (1751–1825) tēvs no Ukrainas rietumiem pārcēlās uz dzīvi Ukrainas ziemeļu pilsētā Hluhivā (savulaik teicām — Gluhova), kas 18. gadsimtā bija nozīmīgs hetmaņu centrs un kur 1738. gadā tika atvērta kora skola. Mazais Dmitro mācījās šajā skolā, bet jau diezgan agros gados viņu uzņēma Pēterburgas Galma dziedāšanas kapelā. Dziedāja baznīcā kopā ar visiem, dziedāja solo itāļu ermitāžās jeb koncertizrādēs. Viņa talants tikai novērtēts ar stipendiju mācībām Itālijā, Bortņanskis izvēlējās Venēciju, kur mita viņa kādreizējais Pēterburgas skolotājs Baldasāre Galupi, Boloņā satikās ar padri Martīni, pēc tam atgriezās Pēterburgā, kur strādāja Galma kapelā un līdz ar augstas kvalitātes kora izveidošanu nostiprināja Krievijā ukraiņu baznīcas dziedāšanas tradīciju. Hluhivas kora skolā mācījās arī Bortņanska laikabiedrs Maksims Berezovskis (1745–1777), kura nāves vai pašnāvības apstākļi palikuši nenoskaidroti, un arī Berezovskis tika uz Itāliju, mācījās pie padres Martīni un nolika eksāmenu, pēc kura tika uzņemts par Boloņas akadēmijas ārvalstu biedru. Vienā dienā ar viņu tika eksaminēts Jozefs Mislivečeks un gadu pirms tam Volfgangs Amadejs Mocarts. Berezovski nosauca par krievu Mocartu, viņš laimīgi nodzīvoja Itālijā četrus gadus, tāpat kā Bortņanskis uzrakstīja pa operai un arī citādu mūziku, pēc tam atgriezās Pēterburgā, kur dabūja darbu galma kapelā. Trešais vīrs ir Kijivā dzimušais Džuzepes Sarti audzēknis Artemijs Vedelis (1767–1808). Viņa dzīve saistīta ar Kijivu, Harkivu un Maskavu. Pamatnodarbošanās — ierēdņa darbs militārajā jomā. Kā komponistu Vedeli augstu vērtēja Harkivā un atskaņoja arī Kijivā, bet pats viņš nelikās īsti apmierināts ar dzīvi, jo, liekas, jutās sadalījies un neīstenojies ne vienā, ne citā jomā. Galu galā Vedelis kļuva par Kijivas Pečeru klostera brāli, un likās, ka dzīve nupat sakārtojusies, bet 1799. gadā Vedeli apcietināja, jo viņš bija nez kā pamanījies pareģot cara Pāvela I noslepkavošanu (kas patiešām notika 1801. gadā). Vedeli atzina par plānprātīgu, nosūtīja atpakaļ uz Kijivu un lika turēt trakonamā. Tur viņš pavadīja deviņus gadus un tēva mājā atgriezās neilgi pirms nāves. Visu šo triju vīru mūzika ir visaugstākās kvalitātes devums, ko var klausīties ar aizrautību. Bortņanskis elegantākais no trim, Vedelis — ekspresīvākais, Berezovskis — liriskākais. Uz šī ukraiņu triumvirāta balstās krievu kora koncerta tradīcija. * Portālā 24tv.ua 2022. gada gada rudenī tika publicēti vairāki raksti par ukraiņu vērtībām, ko piesavinājusies Krievija — no boršča un trim spēkavīriem līdz slavenajai dziesmai “Svētais karš”. Visam pa vidu šajā rakstu sērijā parādījās arī Maričkas Križaņivskas teksts par komponistiem, un šī raksta motīvi izmantoti "Vai zini?" epizodē. ***

Šoreiz raidijums top kalnos. Mums ir dažas vērtīgas atziņas, kurās vēlamies dalīties ar Tevi. Raidījums "Veliki misijā" Raidījumu veido Māris un Olga Veliki Raidījums skan Radio Marija Latvija ēterā piektdienās plkst. 16:00 ar atkārtojumu svētdienās plkst. 18:00.

Considerações sobre a leitura bíblica 2024 ⁠⁠Clique aqui ⁠⁠para acompanhar ou baixar o plano de leitura Conheça as publicações do autor: ⁠⁠Clique aqui⁠ --- Support this podcast: https://podcasters.spotify.com/pod/show/a-palavra-responde9/support

O governador Tarcísio de Freitas acompanhou nesta terça-feira (30) as obras do novo piscinão e de canalização de parte do Córrego Antonico, na zona sul da capital. A ação visa combater as enchentes nas regiões do Morumbi e Paraisópolis, beneficiando 1 milhão de pessoas. Com investimento de cerca de R$ 118 milhões, a obra prepara São Paulo para problemas causados pelas mudanças climáticas.

Tada, atvėręs lūpas, Petras pasakė: „Iš tiesų aš dabar suprantu, jog Dievas nėra šališkas. Apd 10, 34

Vasarą gausu nemokamų kultūros renginių, o kai kurie festivaliai nutaria bilietus pardavinėti tik į dalį savo programos. Kokį poveikį tokie renginių organizatorių sprendimai daro visam kultūros laukui? Kaip nemokamų renginių gausa formuoja kultūros renginių lankytojų įpročius?„Man patinka paslėpto viešojo meno idėja“, – sako ispanų menininkas, po pasaulį keliaujančio projekto „Cement Eclipses“ autorius Isaacas Cordalis. Vilniaus gatvėse jau įsikūrė jo sukurti maži, 15 cm aukščio žmogeliukai, kuriais menininkais kalba apie progeso šalutinius poveikius: miestų „magdonalizaciją“, kapitalizmą ir patriarchatą.Į europietiško kino atostogas skirtinguose Lietuvos miestuose kviečia „Scanoramos vasara“.Šilalėje prasidėjo penkias dienas truksianti kasmetinė stovykla „Etnokultūrinės kūrybinės dirbtuvės“. Ką jaunimui suteikia etnokultūrinė stovykla Šilalėje?Lyčių lygybės ekspertė, viena iš organizacijos „Ribologija“, dirbančios su seksualinio smurto prevencija, įkūrėjų Rugilė Butkevičiūtė tvirtina, kad jos darbas – geriausias pasaulyje. Kokia yra nematoma geriausio darbo pasaulyje pusė? Kaip visą savo profesinį gyvenimą nepelno siekiančios organizacijoms paskyrusi specialistė vertina nevyriausybinio sektoriaus galimybes pasiekti realių pokyčių socialinės rūpybos srityje? Kokias asmenines kovas, nuolatos padėdama kovoti kitoms moterims, ji pati dar turi laimėti? Pokalbis rubrikoje „Be kaukių“.Ved. Indrė Kaminckaitė

Gydytojai teigia jau seniai žmonėms aiškinę, kad nereikėtų leisti vaikams šokinėti ant batutų. Jais susirūpinta vidaus reikalų ministrei Agnei Bilotaitei papasakojus, kad, šokinėdamas ant batuto, smarkiai susižeidė jos mažametis sūnus.Parašiutininkų klubai sako, kad šis sezonas jiems nekoks – daug mažiau žmonių nei įprastai renkasi šuolį parašiutu. Kokios Jūsų patirtys – ar esate šokę parašiutu? Ar norėtumėte juo šokti?„Merkinė išgyvena renesansą“, – būtent taip savo gimtąjį miestelį apibūdina menininkas Algimantas Rokas Černiauskas. Nuo mažens matęs Merkinės gyvenimą, Algimantas papasakos, kaip čia viskas keičiasi, kaip vietos gyventojai reaguoja į šiuolaikinio meno festivalius.Valstybės dieną sostinėje, kurioje dar vyks ir du didžiuliai Dainų šventės renginiai, viešasis transportas bus nemokamas, iš esmės keičiasi dalis maršrutų. Iš kur jūs gaunate informaciją apie svarbiausius eismo pokyčius? Ar pavyksta tokiomis dienomis mieste susigaudyti?Ved. Edvardas Kubilius

Šoreiz gleznotājs Kaspars Zariņš uz sarunu aicinājis divus literātus ar Mākslas akadēmijas izglītību – dzejnieci, literatūrzinātnieci Annu Auziņu un rakstnieku Svenu Kuzminu, lai uzzinātu, vai glezniecības studijas stimulējušas darbu rakstniecībā, un cik līdzīgs vai atšķirīgs ir radošais ceļš. Sākums tomēr katram savs: Anna dzimusi literātu ģimenē un bērnībā bieži vesta uz izstādēm, bet Svens nāk no mākslinieku ģimenes un jau agri mīlējis lasīt grāmatas. Anna Auziņa saka, ka nav iespējams nodalīt savu dzīves pieredzi no mākslas pieredzes, bet Svens Kuzmins atzīst, ka vērošana, skicēšana, domāšana un reflektēšana ir tikpat svarīga kā vizuālajā mākslā, tā literatūrā. Sarunas gaitā – arī par laiku, organizēto sapņošanu un atvērtību, par savu grāmatu ilustrēšanu un dzīves formu veidošanu… Vizītkartes Anna Auziņa (1975) – dzejniece, literatūrzinātniece. Jaunībā studējusi glezniecību (1994-1998, Latvijas Mākslas akadēmija, glezniecības nodaļa, mākslas bakalaurs un 1998-2001, figurālās glezniecības meistardarbnīca un maģistrantūra), vēlāk pievērsusies kultūras studijām un literatūrzinātnei. 2019. gadā aizstāvējusi doktores disertāciju "Sievietes pieredze un valoda: Vizmas Belševicas, Ārijas Elksnes un Montas Kromas dzeja laikmeta kontekstā". Sarakstījusi četrus dzejoļu krājumus – "Atšķirtie dārzi" (1995), "Slēpotāji bučojas sniegā" (2001), "Es izskatījos laimīga" (2010), "Annas pūra govs" (2017). 2021. gadā iznācis Annas Auziņas debijas romāns "Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata". Svens Kuzmins (1985) – rakstnieks, aktieris, mākslinieks (studējis glezniecību Mančesteras Metropolitēna universitātē un Latvijas Mākslas akadēmijā). Stāstu krājuma "Pilsētas šamaņi" (2016), kā arī romānu "Hohma" (2019), "Dizažio" (2021) un "Skaistums un nemiers" (2023) autors. Etīžu teātra "Nerten" režisors un aktieris, radio raidījuma "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" veidotājs. Svena Kuzmina stāsti tulkoti angļu, krievu, lietuviešu, igauņu un spāņu valodā.

Uma estimativa da Organização Mundial De Saúde indica que o Brasil tem dois milhões de pessoas com transtorno do espectro autista. Mas o número pode ser maior diante dos avanços para diagnosticar pessoas que estão dentro do espectro autista. Não faltam leis que assegurem para os autistas o direito à inclusão social, mas será que essas leis são cumpridas? Vamos conversar sobre esse assunto com Marcelo Válio, advogado, especialista em direito dos autistas e vulneráveis e advogado colaborador e pesquisador de projetos do Fundo das Nações Unidas para a Infância.

O presidente do IBRAFE, Marcelo Lüders, comenta sobre a situação do feijão preto no Brasil. Com a entrada da safra, que será expressiva, medidas que visem o equilíbrio do mercado devem ser tomadas. Além da exportação, cuja concorrência se dá, principalmente com a Argentina, a compra de feijão preto para as cestas básicas estatais por parte do Governo é uma das alternativas para ajudar o setor no escoamento da produção.

Ierasti cilvēki sūdzas par hronisku laika trūkumu, jo darbs paņem visu. Tas nozīmē, ka arī atpūtai, laika visdrīzākais nepietiks. Kā labi atpūsties arī tad, kad visam 24 stundas ir par maz, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: apzinātības pasniedzējs, psihoterapeits, psihologs Ansis Jurģis Stabingis un klīniskā psiholoģe un pārraudze, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste un supervizore Marija Ābeltiņa. "Mums ir enerģija, ko tērējam, kad darbojamies, atpūta ir šīs enerģijas atjaunošana," norādaAnsis Jurģis Stabingis. "Tā ir pārslēgšanās no viena veida aktivitātes uz cita veida," papildina Marija Ābeltiņa. "Ja mēs sevi nodarbinām domu līmenī, mācāmies, vai ko tādu, tad mums atpūta būs fiziskās aktivitātes. Ja strādājam dārzā, tad, iespējams, atpūta būs atsēsties un palasīt grāmatu." Atpūta un miegs ir dažādas lietas! Mums vajag atpūsties un vajag gulēt. Miegs ir viens no atpūtas veidiem. Atsaucoties uz pētnieci Sandru Daltoni-Smitu (Saundra Dalton-Smith), Ansis Jurģis Stabingis min septiņus veidus, kā cilvēkiem vajadzētu atpūsties. Tā ir fiziskā atpūta, metālā atpūta, emocionālā atpūta, sensorā atpūta, sociālā atpūta, garīgā atpūta un radošā atpūta. "Nav tā, ka garīgo un radošo var ar gulēšanu vien atrisināt. Ja man tie cilvēki vienā brīdī ir līdz kaklam, es aizeju pagulēt. No tā, ka es rīt pamodīšos, nenozīmē, ka es gribēšu ar viņiem tikties," komentē Ansis Jurģis Stabingis.

No nosso quadro Falando de Economia de hoje (04/12), o jornalista Adriano Faria conversou com o diretor-executivo da Instituição Fiscal Indenpendente Marcus Pestana sobre os projetos do Congresso que buscam aumentar a arrecadação do governo na tentativa de zerar o déficit fiscal. 

A partir del 25 de noviembre las Líneas 9 y B el ingreso sera unicamente con la tarjeta de MI Nueva plataforma digital el Sistema de Información sobre Peligros y Riesgos: UNAMLos ciudadanos de Alemania, Francia, Italia, los Países Bajos y Malasia podran entrar a China sin visaMás información en nuestro podcast

Nigērā noticis valsts apvērsums. Armijas komandieri arestējuši demokrātiskā ceļā ievēlēto prezidentu un paziņojuši, ka pārņem varu. Ielās izgājuši lielākoties puča atbalstītāji. Pēdējo rokās pavīd arī Krievijas karogi. Par Krievijas centieniem iegūt Āfrikas valstu simpātijas runā jau sen. Pagājušās nedēļas nogalē Sanktpēterburgā ieradās Āfrikas valstu pārstāvji un īpašu samitu, kurā Putins centās nopirkt "melnā kontinenta" simpātijas, solot vairākām valstīm arī bezmaksas labības piegādi. Savukārt Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu devās uz Ziemeļkoreju, lai piedalītos tur organizētās svinībās Krievija arvien biežāk pēdējā laikā tiek salīdzināta ar Ziemeļkoreju. Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis un politologs Andis Kudors. Šoigu svin „Uzvaras dienu” Phenjanā Pagājušonedēļ Ziemeļkorejā tika plaši atzīmēta Korejas kara noslēguma 70. gadadiena. Šis karš, kura iemesls bija komunistiskās Ziemeļkorejas mēģinājums ar bruņotu spēku pakļaut sev rietumnieciski orientēto pussalas dienviddaļu, prasīja, kā lēš, līdz pat trīs miljoniem dzīvību, taču beidzās ar nelielām teritoriālām izmaiņām. Tomēr Ziemeļkoreja pamiera noslēgšanas datumu 27. jūlijā svin kā Uzvaras dienu. Uz apaļo jubileju Phenjanā ieradās kādreizējo Ziemeļkorejas sabiedroto – Ķīnas Tautas republikas un toreizējās Padomju Savienības tiesību mantinieces Krievijas – delegācijas. Un ja oficiālā Pekina bija atsūtījusi otrā ranga pārstāvi – Visķīnas Tautas pārstāvju sapulces Pastāvīgās komitejas priekšsēdētāja vietnieku Li Hundžunu, tad Maskavas delegācijas priekšgalā bija viens no Putina tuvākajiem līdzgaitniekiem, Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Tā, starp citu, bija pirmā reize, kad Ziemeļkoreju apmeklēja pēc Padomju Savienības sabrukuma suverenitāti ieguvušās Krievijas Federācijas aizsardzības ministrs. Sevišķu uzmanību piesaistīja Ziemeļkorejas ziņu aģentūras izplatītie fotoattēli, kuros Phenjanas režīma līderis Kims Čenuns redzams, izrādot Maskavas viesim militārās tehnikas ekspozīciju, konkrēti – ballistiskās raķetes, kuras var tikt aprīkotas ar kodolgalviņām. Šādu raķešu izstrādi Ziemeļkorejai liedz ANO Drošības padomes rezolūcija, par kuru savulaik balsoja kā Krievija, tā Ķīna. Atklāta fotografēšanās uz šo raķešu fona var tikt uztverta kā signāls, ka Kremlis Ziemeļkorejas sakarā vairs stingri neuztur savu līdzšinējo kodolieroču neizplatīšanas politiku. Kā pausts oficiālajā paziņojumā, Kima Čenuna un Sergeja Šoigu sarunās panākts konsenss „abpusēji nozīmīgos valsts aizsardzības un drošības, kā arī reģionālās un starptautiskās drošības vides jautājumos”. Atliek vien minēt, ko ietver šis konsenss, un vai daļa no tā nav vienošanās par Ziemeļkorejas ieroču un munīcijas piegādēm, balstot Krievijas agresiju pret Ukrainu. Krievija uzņem Āfrikas viesus 27. un 28. jūlijā Sanktpēterburgā risinājās Otrais Krievijas–Āfrikas samits ar 49 delegāciju piedalīšanos. Pirmā tikšanās šādā formātā notika 2019. gada oktobrī Krievijas Melnās jūras kūrortpilsētā Sočos; atkārtojums tika plānots jau pērnā gada oktobrī Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā, taču to pārcēla pēc Vladimira Putina iniciatīvas. Šoreiz ieradušos valsts galvu saraksts gan ir pieticīgāks nekā Sočos, tomēr starp augstākā ranga viesiem joprojām ir tādas pamanāmas figūras kā Dienvidāfrikas prezidents Sirils Ramafosa, Ēģiptes prezidents Abdelfatāhs es Sīsī, Kamerūnas prezidents Pols Bija, Ugandas prezidents Joveri Museveni u.c. Klāt bija pārstāvji arī no vairuma Āfrikas starpvalstu organizācijām. Visam notikumam fonā nepārprotami vīd Krievijas agresija pret Ukrainu, kura jūtami ietekmē Āfrikas valstu situāciju. Daudzas no šīm valstīm līdz šim lielā daudzumā importējušas labību u.c. lauksaimniecības produkciju no Krievijas un Ukrainas, un tagad šīs piegādes ir būtiski traucētas. Bažas par iespējamu pārtikas deficītu Āfrikā sevišķi pieaugušās, kopš Krievija pirms pāris nedēļām paziņoja, ka pārtrauks sadarbību t.s. Labības vienošanās ietvaros, un uzsāka mērķtiecīgus raķešu triecienus Ukrainas ostu labības iekraušanas infrastruktūrai. Daži no delegāciju vadītājiem, kā Kongo Republikas prezidents Denī Sasu-Ngeso un Dienvidāfrikas prezidents Ramafosa veltīja namatēvam Putinam pārmetošas frāzes, aicinot izbeigt karadarbību pret kaimiņvalsti. Taču netrūka arī tādu, kuri pūta Kremļa stabulē un pauda atbalstu agresijai. Šai ziņā izcēlās Zimbabves prezidents Emersons Mnangagva, Mali militārās huntas līderis Asimi Goita, Centrālāfrikas Republikas prezidents Fostens Aršanžs Tuadera un vairāki citi. Kā zināms, Mali un Centrālāfrikas Republikā pēdējos gados pamanāmu lomu spēlē privātā militārā struktūra „Vāgnera grupa”. Grupas dibinātājs un nesenā dumpja vadītājs Jevgeņijs Prigožins samita laikā arī bija manāms Sanktpēterburgā, kur tikās ar ļaudīm no Centrālāfrikas Republikas un Kamerūnas delegācijām. Āfrikā atkal apvērsums. Šoreiz Nigērā Kopš Rietumāfrikas valsts Nigēra 1960. gadā ieguva neatkarību no franču koloniālās varas, tās vēsturē ilgāki un īsāki nestabilas demokrātijas posmi mijušies ar militāro huntu valdīšanu. Pēdējais demokrātijas cikls, saukts par Septīto republiku, iesākās 2010. gadā, taču pēdējās nedēļas notikumi liek bažīties, ka tam pienākušas beigas. Pašreizējais likumīgais valsts galva – prezidents Mohameds Bazūms – tika ievēlēts 2021. gada aprīlī, un šis bija pirmais gadījums Nigēras vēsturē, kad demokrātiski ievēlēts valsts galva pārņem varu no sava demokrātiski ievēlēta priekšteča. 26. jūlijā prezidenta gvarde, kuru komandē ģenerālis Abdurrahmāns Čiani, apcietināja valsts galvu. Sākumā armija pauda gatavību atjaunot likumisko kārtību valstī, taču vēlāk armija pārstāvji, uzstājoties televīzijā, paziņoja, ka prezidenta amata pilnvaras ir pārtrauktas un tiek nodibināta Dzimtenes aizsardzības nacionālā padome. Tika apturēta konstitūcijas un valsts struktūru darbība, slēgtas robežas un izsludināta komandanta stunda. Hunta vainoja iepriekšējo valsts galvu neprasmīgā vadībā, kas graujot valsts ekonomiku un drošību. 28. jūlijā ģenerālis Čiani paziņoja, ka uzņemas Dzimtenes aizsardzības nacionālās padomes vadību, resp. pasludināja sevi par jaunā režīma vadītāju. Ielās izgāja pučistu atbalstītāji, kuri, cita starpā, pauž simpātijas Krievijai un tās vadonim Putinam, vicinot Krievijas karogus un attiecīgus plakātus. Franciju, kādreizējo koloniālo valdītāju, viņi, savukārt, vaino Nigēru piemeklējušajās problēmās. 30. jūlijā Rietumāfrikas valstu ekonomiskās kopienas vadība nāca klajā ar ultimātu, pieprasot atjaunot Nigērā likumisko kārtību un, pretējā gadījumā, piedraudot ar militāru intervenci. Šī organizācija, kurā ir 15 dalībvalstis, arī pagātnē vairakkārt veikusi šādu iejaukšanos reģiona valstīs. Tāpat iesaldēta to dalībvalstu darbība organizācijā, kurās varu pārņēmuši nekonstitucionāli režīmi, proti, iesaldēta Mali un Gvinejas dalība 2021. gadā un Burkinafaso dalība 2022. gadā. Nākamajā dienā Mali un Burkinafaso režīmi publiskoja kopīgu komunikē, kurā pauda, ka intervenci Nigērā uzlūkos kā kara pieteikumu sev. Nigērā ir dislocēti apmēram 1500 franču un apmēram tūkstotis amerikāņu kareivji, kuri līdz šim atbalstījuši valdību cīņā pret islāma ekstrēmistu grupām. Franču kontingents daļēji pārņēmis savā kontrolē galvaspilsētas Niamejas lidostu un organizē franču un citu Eiropas valstu pilsoņu evakuāciju. Sagatavoja Eduards Liniņš.  Eiropas Parlamenta granta projekta „Jaunā Eiropas nākotne” programma.* * Šī publikācija atspoguļo tikai materiāla veidošanā iesaistīto pušu viedokli. Eiropas Parlaments nav atbildīgs par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Lício Pena, diretor executivo da AMIPA (Associação Mineira dos Produtores de Algodão), comenta o fechamento do mês de junho no mercado do algodão. Ele destaca, entre outros assuntos, a grande safra brasileira que está por vir, com perspectiva de ultrapassar as 3 milhões de toneladas produzidas. Segundo o analista, será necessário um engajamento dos produtores nas exportações, sendo possível, inclusive, bater recorde de embarques da pluma

O WW de segunda-feira (1º) debate as medidas anunciadas pelo presidente Luiz Inácio Lula da Silva (PT) nas celebrações do dia do trabalho

O WW de segunda-feira (1º) debate as medidas anunciadas pelo presidente Luiz Inácio Lula da Silva (PT) nas celebrações do dia do trabalho

Membros da diretoria do Conselho de Desenvolvimento dos Municípios Lindeiros ao Lago de Itaipu, e alguns de seus representantes, participaram ontem (29), de uma reunião de estruturação dentro do Programa Paraná de Olho nos ODS - Objetivos de Desenvolvimento Sustentável. A iniciativa pode ser uma ferramenta de auxílio voltada a gestão pública na região. A proposta é que, de forma conjunta, sejam inseridos os ODS no planejamento integrado dos municípios lindeiros para alinhar as demandas, ações e necessidades e conectar a região ao planejamento global em prol da melhoria do planeta em diversas áreas, segundo o coordenador para a municipalização dos ODS, da Superintendência Geral de Desenvolvimento Econômico e Social do Governo do Paraná, Marcelo Percicotti. Marcelo 1 A diretora técnica do Conselho dos Lindeiros, Sandra Finkler, ressalta que a região foi a primeira a receber a proposta do Programa Paraná de Olho nos ODS, que visa interligar a comunidade às prefeituras e ao Governo do Estado. Sandra 1 Os 17 Objetivos de Desenvolvimento Sustentável contemplam diferentes temas de aspectos ambientais ou sociais, com 69 metas e indicadores, segundo o coordenador-geral da Superintendência de Desenvolvimento Econômico e Social, Luis Paulo Gomes Mascarenhas. Luis Paulo 1

O Conselho de Administração diz que se encontra a “colaborar totalmente com as autoridades nas diligências realizadas”.

Entrou esta segunda-feira, 5 de Dezembro, em vigor a decisão dos países da União Europeia, juntamente com o G7 e a Austrália, de impor um preço máximo de 60 dólares por barril, para a importação de petróleo vindo da Rússia, por via marítima. Sandra Dias Fernandes, especialista da Rússia ligada à Universidade do Minho, considera que a medida vai dificultar a venda de petróleo russo a outros mercados para além do europeu. RFI: Que impacto terá a decisão de impor um preço máximo de 60 dólares por barril, para a importação de petróleo por via marítima, a partir da Rússia? Sandra Dias Fernandes: O embargo e a decisão de impor um preço máximo vai fazer com que a Rússia tenha mais dificuldades em vender o seu petróleo para outros mercados que não o europeu. O transporte do petróleo implica navios com seguros, por exemplo, o acesso às facilidades portuárias e estima-se que 90% das seguradoras são de países do G7. Se o petróleo for vendido acima desse “tecto”, não será possível prestar esse serviço de seguro, obrigando a Rússia a vender menos petróleo e a um preço abaixo daquilo que é, neste momento, o preço de mercado do petróleo russo. De acordo com jornal Financial Times, Moscovo terá já preparado uma frota de petroleiros comprados à Venezuela e ao Irão para vender os seus produtos fora dos países que aplicam estas sanções. A Rússia vai conseguir contornar estas sanções? A Rússia já contorna várias sanções [que lhe foram impostas]. Esta decisão dos 27 Estados membros da União Europeia, que já é aplicada pelos Estados Unidos, Canadá, Austrália e Reino Unido, vai daqui a dois meses atingir não só o crude, mas também o petróleo refinado. Se observarmos, neste momento, as curvas de venda do petróleo russo verificamos, por um lado, uma diminuição abrupta no que se refere o abastecimento ao mercado europeu e, por outro lado, constatamos um crescimento no fornecimento do petróleo à China e à Índia. A grande questão é saber se existe capacidade para um redireccionamento tão consequente, uma vez que a Rússia- o segundo maior exportador mundial de crude- mantinha uma grande relação com o mercado europeu. Importa também lembrar que há países, nomeadamente os países Bálticos, que já cortaram completamente a relação energética com a Rússia. A prazo, ao nível das decisões políticas, percebemos qual é o caminho. Quanto às consequências, a ideia é continuar a comprar petróleo à Rússia, mas tentar diminuir ao máximo a capacidade de Moscovo conduzir a guerra na Ucrânia. É neste equilíbrio que nós nos encontramos. Até que ponto é que a Rússia vai contornar as sanções? Isso é algo que ainda não conseguimos medir hoje. Não sabemos como é que os países da Organização dos Países Exportadores de Petróleo-OPEP- vão reagir. Há um encontro agendado para o final desta semana. Tudo isto são variáveis que ainda estão por definir e que nos vão mostrar até que ponto a Rússia será atingida ou não. Recordo que aquilo que a Rússia encaixou, desde o início da guerra, com a venda de petróleo à União Europeia, é pouco mais do que o orçamento russo militar. Ou seja, a renda da venda de petróleo aos europeus equivale ao orçamento russo de defesa anual. A medida de fixar um preço máximo de 60 dólares por barril não agradou à Ucrânia, que queria que o preço fosse limitado a 30 dólares, nem à Rússia, que ameaçou cortar completamente os fornecimentos. Esta é a medida foi a medida possível e expõe, mais uma vez, a dependência energética da Europa? A dependência energética da Europa é uma realidade. Houve erros políticos na gestão desta dependência, erros assumidos pela Alemanha. No entanto, temos estado a assistir a novas políticas rumo à transição energética. O kremlin já veio dizer que esta decisão não vai ter qualquer impacto na ofensiva de Moscovo na Ucrânia, alertando contra uma desestabilização do mercado mundial de energia... Este é um cenário possível, embora a presidente da Comissão Europeia, Ursula von der Leyen, tenha vindo dizer que, pelo contrário, se prevê uma estabilização dos mercados energéticos. Agora quanto às declarações do Kremlin, as autoridades russas também afirmam que se trata de uma guerra justa, que foi atacada pela Ucrânia desde 2014 no Donbasd e que está a ganhar esta guerra. Temos sempre que relativizar as palavras que vêm do Kremlin. Porém, há aqui uma possibilidade da Rússia contornar outros mercados. O país anunciou outro tipo de seguros, permitindo que os navios naveguem com as cargas de petróleo russo. As próximas semanas serão decisivas para se perceber até que ponto o mercado energético mundial fica estabilizado ou destabilizado. Até que ponto a venda de petróleo russo será afectada, sendo que o impacto para a Europa é claro. Dois terços do petróleo russo vão deixar de chegar ao continente europeu através do mercado russo. Nos últimos tempos, a população russa tem vindo a defender a retoma das negociações de paz com a Ucrânia. Considera que Vladimir Putin, enfraquecido pelas sanções económicas, possa ceder à pressão da população? Desde que a guerra começou [24 de Fevereiro], Vladimir Putin tem vindo a demonstrar que não tem preocupações económicas. Se é certo que o mês de Setembro trouxe uma alteração profunda da posição da população, com a aprovação do decreto de mobilização da população para a frente da guerra, não devemos esquecer que estamos a falar de um regime autoritário. Penso que o efeito que vem da rua não se fará sentir sobre a liderança de Vladimir Putin.

Stāsta arhitekts Jānis Dripe Pirms pāris nedēļām mēs runājām par 1973. gadā uzcelto Sidnejas operu, tās neatkārtojamo veidolu un saikni ar ūdens plašumiem. Līdz atnāca 2008. gads un pasaules arhitektūras prese rakstīja – ir dzimusi operas ēka, kas savā skaistumā izaicina Sidnejas operu. Arī pie ūdens, arī ilgi gaidīta, majestātiska balta akmens un stikla skulptūra – Oslo opera. Arī te simboliski un tieši tūktošgades mijā bija starptautisks konkurss, bet ar vienu būtisku piebildi – konkursā neuzvarēja kāds nepazīstams ārzemnieks no Karalistes aiz trejdeviņām jūrām, bet Norvēģijas slavenākais birojs Snohetta. Tie paši, kuri projektēja slaveno Aleksandrijas bibliotēku….. un jūs jau zinājāt, ka tikai divu bibliotēku būvniecību jaunlaiku vēsturē tieši ir atbalstījusi UNESCO organizācija – mūsu Nacionālās bibliotēkas un Aleksandrijas bibliotēkas būvniecību. Un zīmīgi, ka 2006. gada konkursā par akustisko koncertzāli uz AB dambja Rīgā, Snohetta ar savu neslikto priekšlikumu zaudēja Anda Sīļa vadītā biroja patiesi labam projektam. Pasaule ir liela un maza reizē, mēs visi esam kādā veidā saistīti. Norvēģijā operu pazīst tikai pāris gadsimtu un skaidrs, ka uz fjordu zemi Norvēģiju opera ir simboliski atceļojusi no tālās Itālijas. Visam ir jēgpilns pamatojums, stāsts, metafora – Oslo fjorda pašā krastā Operas slīpās plaknes paceļas no ūdens, tās klāj 33 000 Itālijas slavenās Carraras marmora plātnes. Balto marmora mirdzumu pāršķeļ stiklotas plaknes un vainago skatuves apjoma vertikāle, tā ietverot tūkstoš telpu perfekti funkcionējošu kopumu - trīs skatuves un elegantas mēģinājumu telpas baletam un orķestrim. Ja ārtelpā Operas nams simboliski sarunājas ar Itāliju, tad interjerā valda pilnīga Skandināvija – gaiši tonēta ozola zāli aptverošas galerijas un slavenā dāņu mākslinieka Olafūra Elliasona ģeometriskās starpsienu struktūras dominē gaismas pielietā vestibilā, bet lielās zāles interjerā ozola tumšā tonalitāte ar četriem balkonu līmeņiem un plastiskajiem liekumiem atgādina milzu mūzikas instrumentu. Un šis instruments, šī lielā zāle ar 1400 vietām SKAN! Mēs esam daudz runājuši ar Oslo operas vadošo arhitektu Taraldu Lundevalu par šo izcilo darbu. Tikai viens pieminējums - kad notika fināla akustiskie testi ar dažādiem solistiem un orķestri plašā repertuāra gammā, kādreiz pasaulē slavenā operas prīma Anne Gjevanga stundu sēdēja koncentrētu un neko nevēstošu sejas izteiksmi, lai beigās priekā starojot iekliegtos: "Es neko tādu neesmu dzirdējusi, pie mums brauks pasaules labākie!" Un nu jau arī 14 gadus brauc. Bet Snohetta arhitekti pēc Oslo operas triumfa ir devuši jaunu iekārtojumu Ņujorkas Time skvēram, turpat dažus kvartālus tālāk veidojuši teicamu piebūvi Modernās mākslas muzejam, radījuši Busanas operu Dienvidkorejā un Šanhajas operu Ķīnā. Snohetta arhitekti ir pasaules klase! Un Oslo opera saņēmusi 18 prestižas starptautiskas un pašmāju balvas, no kurām īpaši jāizceļ Mīsa van der Roes vārdā nosauktā galvenā Eiropas balva arhitektūrā. Bagātā un pragmatiskā ziemeļvalsts visu dara pareizi un augstā kvalitātē. Blakus Oslo operas namam nesen uzcelts portugāļu arhitektu projektētais Munka muzejs un  demokrātiska Oslo pilsētas bibliotēka, vienu fjorda līkumu tālāk Renzo Piano projektētais Modernās mākslas muzejs un tikko atklātais vācu arhitektu projektētais Nacionālais muzejs – tas viss pēdējos 15 gados. Un vēl kāds īpašs pastāsts -  jūs jau zinājāt, ka pa Oslo operas jumta slīpajām un horizontālajām marmora klātajām plaknēm var staigāt. Tas ir tūristu apmeklētākais jumts Ziemeļeiropā, man tā šķiet. Bet ar Norvēģijai būtisku vēstījumu. Katram norvēģim ir svarīgi sajust, ka viņš pieder šai zemei un tā, šo mūzikas templi ieskaitot, pieder viņam, tāpat kā Karalim! Viņš var stāvēt uz šī nama jumta, kad trīs Ziemeļvalstu karaļpāri klausās atklāšanas koncertu, un fiziski sajust – tas ir arī mans nams, mana Opera.

Visam pasauliui prie TV ekranų stebint Jos Didenybės Karalienės Elžbietos II laidotuves, Domantas Razauskas pristato makabrišką garsiausių maršų valstybinėms laidotuvėms penketuką. Rubrikoje „Dabar, prieš 100 metų“ - tragiškai trumpa pamiršto pianisto Williamo Kapellio istorija. Pianisto, kadaise laikyto geriausiu savo kartoje. O taip pat, smagus pasakojimas apie profesionalų muzikos klastotoją Tobią Nicotrą.

Ministério Público de Santa Catarina (MPSC) é parceiro do projeto por meio da 10ª Promotoria de Justiça da Comarca de Lages. O trabalho é orientado por facilitadores treinados para lidar com diferentes tipos de situação. Ouça a Promotora de Justiça Mônica Lerch Lunardi.

Os dirigentes do grupo formado por Alemanha, Canadá, Estados Unidos, França, Itália, Japão e Reino Unido decidiram endurecer as sanções contra Moscou e discutem meios de atenuar a crise energética e alimentar decorrente da guerra na Ucrânia. O Linha Direta é uma parceria da Agência Radioweb e da Rádio França Internacional.

Duas importantes propostas para tentar segurar os preços dos combustíveis foram destaque no Senado nesta semana. O produtor da TV Senado, Ricardo Ribeiro, ouviu a opinião do senador Jean Paul Prates (PT-RN) e do senador Oriovisto Guimarães (Podemos-PR) sobre as matérias já aprovadas. Jean Paul vê com desconfiança a eficácia do projeto que mexe no ICMS dos estados. Ele explica porque a oposição votou contra a proposta (PLP 18). Oriovisto, por outro lado, defende a PEC 15, votada na terça-feira (14), que garante tributação ao biocombustível para manter a competitividade com a gasolina e o diesel. Acompanhe a entrevista.

Análise do cenário do dia com o economista Fabio Diniz.

Kupiškio raj. ūkininkas Laimutis Baltrūnas beveik 30 m laiko karves ir toliau nežada atsisakyti pieno ūkio. Sparčiai traukiantis sektoriui 120 melžiamų karvių turintis ūkininkas įsitikinęs, kad gerai ten, kur mūsų nėra. O iš politikų, kuriančių žemdirbiams įvairias tvarkas, tikisi daugiau supratingumo.ŽŪM pasiūlė skirti kiaulių augintojams išimtinę pagalbą, kuria būtų dengiamas pašarų pabrangimo kainų skirtumas. Už vieną kiaulę per tris mėnesius būtų išmokėta beveik po 11 eurų – iš viso parama sieks apie 6 mln eurų. Kodėl žemdirbiai parama nesidžiaugia?Sangrūda – kaimas Kalvarijos savivaldybės pakraštyje, bet šiemet bus girdimas visoje šalyje. Mat Sangrūda yra viena iš devynių Lietuvoje paskelbtų mažųjų kultūros sostinių. Ką tai reiškia bendruomenei? Pasakoja kultūrinės veiklos organizatorė Angelė Bapkauskienė ir bendruomenės atstovai.Ved. Arvydas Urba

O analista da Instituição Fiscal Independente, Alexandre Seijas, comenta o impacto nas contas públicas dos projetos que diminuem o preço dos combustíveis. 

Nesta edição, destaque para projetos que reduzem o preço dos combustíveis ( PEC 1/2022 ); e proposta que perdoa todas as dívidas do FIES ( PL 8/2022 ). Vamos falar ainda do projeto que tipifica o crime de apologia ao nazismo ( PL 192/2022 ).

Epizodi sāksim ar maģiskās Saurumana lodes izvilkšanu, kurai atdosim daļu savas dvēseles, lai katrs nolasītu trīs paredzējumus par to, kas jauns šogad notiks galdaspēļu pasaulē. Svaigs un gards Toms iepazīs vudū melno maģiju, ar kuras palīdzību stāsies pretim zilajam jaguāram spēlē Ashes: Rise of the Phoenixborn. Savukārt Kristaps grib, lai kāds dzird viņu kliedzam, tāpēc šoreiz sastapsies ar Nemesis: Lockdown dusmīgajiem citplanētiešiem nevis kosmosā, bet uz Marsa bāzes. Turpinām arī savstarpējo dueli 3. sezonas pirmajā bezgalīgā dueļa epizodē, kur mēģināsim atminēt spēles pēc citātiem no noteikumu grāmatām. Pēcāk Kristaps notrauš putekļus no Dizainera darbagalda un dalās ar pieciem testēšanas principiem, ko viņš aizvadītajā gadā izmantoja, veidojot un testējot izlaušanās istabas. Šoreiz epizodē atgriežas Uzmetiens, kurā Toms pie vietas noliks daudzu apskatnieku mīlētu spēli. Tā kā tā ir kāršu spēle, pēc uzmetiena kārtis būs pilnīgi visur, pat zupā. Noslēguma iedarbinām Kreiso top 5, kura tēma šoreiz ir “Kas der visam, tas der labi”, jeb spēles ar daudzfunkcionāli lietojamām kārtīm. Klausies epizodi - https://anchor.fm/kreisais-tokens Spotify - https://open.spotify.com/search/Kreisais%20tokens Seko mums: Instragram - https://www.instagram.com/kreisaistokens/ Facebook - https://www.facebook.com/Kreisais-Tokens-108903727367874

Šajā DIENA PĒC | LĪDERĪBA sērijā tās vadītāja Agnese Strazda uz sarunu ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu pati devusies uz Cēsīm, lai runātu par līdera atšķirībām politikā un biznesā, par empātiju komunikācijā, par mīlestības un cieņas nozīmi vadības aspektā, un par to, cik svarīgi būt savas vietas patriotam. Support the show (http://www.patreon.com/dienapec)

Šis ir bijis gana raibs un notikumiem bagāts gads, bet tā laikam var teikt par katru gadu. Bet dienu pirms gadu mijas raidījumā Divas puslodes vērtējam zīmīgākos notikumus, pieskaroties pieciem tematiem. Pirmais no tiem ir garlaicīgākais, prognozētākais, tomēr tas ir visus mūs visvairāk ietekmējis. Protams, runa ir par Covid-19 pandēmiju, kas turpināja plosīties visa gada garumā, jo vīruss ir izrādījies pietiekami dzīvelīgs un nasks uz mutācijām. Tas rada riskus un bažas daudzviet pasaulē. Reti kurš pirms gada prognozēja to, kas 2021. gadā notiks Afganistānā. To, ka NATO spēki pamazām varētu pamest šo valsti, zinājām. Par to, ka tas notiks tik strauji, haotiski un pat dramatiski, nerunāja neviens. Baltkrievija, Ukraina, Krievija - kā attīstīsies notikumi un veidosies attiecības turpmāk Eiropai un ASV ar šīm valstīm. Jautājums ir pavisam tiešs - vai būs karš starp Ukrainu un Krieviju? Bet nav tā, ka viss ir bijis tikai slikti pasaulē šogad. Pievēršamies arī tam, ko noteikti zinājām un prognozējām. Tās ir vēlēšanas Vācija un Angelas Merkeles aiziešana no amata. Valdība bez kristīgo demokrātu līdzdalības ir zināms pārsteigums. Vēl runājam par Ķīnu. Par šo valsti esam daudz runājuši gada laikā, un runāt par šo valsti ir svarīgi kaut vai tāpēc, ka Ķīna pēdējās desmitgadēs ir veikusi milzīgu izrāvienu un ievērojot šīs valsts potenciālu, tai ir milzīgas iespējas un arī pieaugusi tās ietekme pasaules ekonomikā.

Fala Imigrante! Hoje falarei sobre a variante Omicron que está se espalhando! Também falo hoje sobre diretas empresas Brasileiras que visam se expandir para bolsas dos EUA! Também falarei um pouco sobre criptomoedas e sobre uma em específico que por causa de uma coincidência em seu nome disparou 900% em 2 dias! --- This episode is sponsored by · Anchor: The easiest way to make a podcast. https://anchor.fm/app --- Send in a voice message: https://anchor.fm/imigranteinvestidor/message Support this podcast: https://anchor.fm/imigranteinvestidor/support

Desde os tempos da escravatura, a população negra utilizou de comunidades de apoio como forma de resistência, sendo os quilombos esse tipo de comunidade mais conhecido atualmente. Desde aquele tempo já se sabia que a liberdade da pessoa preta e escravizada não vinha somente com a alforria ou a fuga dos seus senhores de engenho, mas sim de outros mecanismos sociais que possibilitasse a reinserção e manutenção da vida dessa pessoa em comunidade.A realidade hoje se mantem a mesma, mas de forma diferente. Os desafios agora são outros. Pessoas pretas precisam se inserir no mercado de trabalho, superando séculos de marginalidade, privação de uma educação de qualidade e até mesmo outros mecanismos sociais de suporte a cultura, saúde e lazer. Além disso, precisam conseguir se manter em ambientes que muitas vezes não refletem a realidade da sociedade ou acolhe essas pessoas. Chegou a hora de falarmos um pouco sobre comunidades de apoio e aquilombamento.Você pode nos acompanhar em www.instagram.com/entre.chaves ou mandar a sua pergunta/dúvida no email entrechaves@dtidigital.com.brInstagram: @entrechavesYoutube: https://www.youtube.com/channel/UC6ratNUQLfQXgRZwOr1xz-A

Rīgas Starptautiskais kino festivāls ir sācies, tāpēc jaunākā epizode veltīta mūsu favorītiem un personīgajiem skatāmsarakstiem. Visam noslēgumā – rotaļīgas likmes par balvas saņēmēju. Laiks izcilam kino!

Artėjant Mokytojo dienai, laidoje kalbamės apie 12 šiandieninių pedagogo iššūkių. Laidos svečias - vienos Vilniaus gimnazijos mokytojas Marius Janulevičius, prieš kelerius metus šį darbą išsaugojęs tik dėl moksleivių surengto streiko. Tad apie jaunimo pilietiškumą, beraščių kartą ir agrarines temas literatūroje.Ved. Guoda Pečiulytė

Dienu pirms klubu sezonas starta – Latvijas basketbola Užavas kausa izcīņas pirmās spēles – “Basketstudijā 2+1” aicinājām Latvijas basketbola līgu direktoru Kristapu Janičenoku. Runājām par: - optimistisko sezonas scenāriju par spīti tam, ka epidemioloģiskās situācijas statistika ir sliktāka nekā pirms gada; - vakcinēšanos kā pienākumu vai “apdrošināšanas polisi”, kas palīdz normāli dzīvot; - klubu atbildību izmantot MK noteikumos paredzētās iespējas; - kopsaucēju meklēšanu ar partneriem Igaunijā; - iespējamo spēļu pārcelšanu vai atcelšanu; - mēneša spēlēm LTV7; - basketbola pieejamību YouTube kanālā; - spilgtāko epizožu topiem; - iespējām palielināt Latvijas pārstāvniecību Pafbet Latvijas – Igaunijas līgā. 64 minūtes par Latvijas klubu basketbola aktualitātēm!

Ar horeogrāfa Kšištofa Pastora baletu "Drakula" izrādi 10.septembrī jauno sezonu atklās Latvijas Nacionālās opera un balets. Krāšņais neoklasiskais balets ar Vojceha Kilara mūziku un Pāvela Hinovska libretu tapis pēc Brema Stokera romāna motīviem. Jauniestudējuma muzikālais vadītājs ir Mārtiņš Ozoliņš, kostīmus un scenogrāfiju veidojuši Čārlzs Kjūsiks Smits un Fils R. Danielss. Izrādei radīti ap 150 detalizētu vēsturisko kostīmu dizainu. Savukārt horeogrāfiju baletdejotāji raksturo kā ērtu, juteklisku, pat sievišķīgu. Horeogrāfs Kšištofs Pastors mēģinājuma laikā vairakkārt pārtrauc orķestri, jo svarīgi, lai būtu īstais temps. Pēc mēģinājuma horeogrāfs atzīst, ka tas ir normāls darba process pirms pirmizrādes. Visam ir jāsaslēdzas kopā, lai dejotājiem būtu ērts temps, lai var dejot, lai būtu augstas kvalitātes izrāde. Saruna neviļus iesākas par mūziku, jo šajā baleta izrādē skan Vojceha Kilara mūzika no konofilmām, arī no Kopolas 1992.gada kinolentes „Brema Sokera Drakula”. Kšištofa Pastora veidotā horeogrāfija ar Vojceha Kilara mūziku iestudējumā „Drakula” pirmizrādi piedzīvoja 2018.gadā Pērtā, iestudējums radīts pēc Rietumaustrālijas baleta pasūtījuma. Kad Rietumaustrālijas baleta direktors piedāvājis veidot baletu „Drakula”, Kšištofs Pastors nav bijis pārliecināts, kā to paveikt. Baleta izrādē ir divi grāfi Drakulas, Drakula vecumā un Drakula jaunībā. Raimonds Martinovs atveido grāfu Drakulu vecumā, viņam ir gari sirmi mati un bārda. Otrā sastāvā vecā Drakula tēlā iejūtas Antons Freimans. Drakulu jaunībā izdejo Viktors Seiko, otrajā sastāvā – Filips Fedulovs. Mīnas lomā Jūlija Brauere. Interesants ir arī Mīnas draudzenes Lūsijas tēls, jo te baletdejotājai dota plaša tēla amplitūda. Mēģinājumā vēroju Ievas Rācenes atveidoto Lūsiju. Horeogrāfam Kšištofam Pastoram jautāju, vai izrāde Rīgā atšķirsies no iestudējuma Rietumaustrālijas baletā. Horeogrāfs atbildēja, ka pamatā ne, taču balets ir mākslas veids, kas vienmēr dzīvo mākslinieka dzīvi, kas to rada. Un, protams, viņš vēlas, lai šo baletu ilgi dejotu.

Sacadas do provedor O post Consultores de rede não visam seu lucro apareceu primeiro em Allan Caldas.

Lietuvos diena: Po STT įtarimų - lošimų verslo atstovų nerimas dėl sektoriui mesto šešėlio. Londone prasideda Didžiojo Septyneto lyderių susitikimas. Sakartvee viešintis Prezidentas G. Nausėda sako, kad ir Lietuva, ir Sakarvelas turi panašias grėsmes iš išorės. Lietuvos kurortai pradeda vasaros sezoną.Ved. Simona VasiliauskaitėVed. Simona Vasiliauskaitė

Podkāsta video versija: www.patreon.com/boitoiroi

Un citi ļoti svarīgi jaunumi!

Un citi ļoti svarīgi jaunumi!

Menor circulação devido à pandemia reduziu o número de tragédias no trânsito, segundo o Detran. Exceto pelos motociclistas, que seguem expostos.

Ministério Público de Goiás propôs um acordo com os partidos políticos que atuam no estado e visa a transparência da eleição.

Fonte de renda e um orgulho para diversas cidades, a agricultura tem seu momento de estrela e valorização do seu trabalhador nesta terça-feira. O dia 28 de julho é lembrado como o Dia do Agricultor, data criada em função da criação do Ministério da Agricultura, em 1960. Para celebrar a marca e valorizar quem tanto produz pela região, o Cruz de Malta Notícias ouviu entidades e representantes dos agricultores que trataram de enaltecer o valor do trabalhador do campo. No contexto político, os agricultores dependem, e muito, dos trabalhos dos deputados estaduais na formulação de leis que organizem políticas rurais que beneficiem o setor. É esta é a linha de trabalho que a Comissão de Agricultura e Política Rural da Assembleia Legislativa. Moacir Sopelsa (MDB), vice-presidente da comissão, lembrou que o Parlamento já encabeçou discussões de código florestal, incentivos fiscais e diminuição de impostos aos produtores. “Ainda não é o suficiente para termos uma política organizada para a produção agrícola”, reconheceu. “Independente dos 40 deputados, todos tem reconhecido a importância da agricultura para o estado de Santa Catarina”, ressaltou.

O post TSE retoma julgamento de ações que visam cassar mandatos do presidente Jair Bolsonaro e seu vice-presidente Hamilton Mourão apareceu primeiro em RBA NEWS.

Edição de 14 de Maio 2020

Edição de 20 Março 2020

Korona vīruss rada haosu Austrālijas GP. Ko darīt - braukt uz laukiem un lasīt grāmatas!

Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2020. gada putnu izvēlējusies zivju dzenīti (Alcedo atthis). Tā kā par upēs mītošajām putnu sugām, kāds ir arī zivju dzenītis, informācijas ir maz, šī suga ir izvēlēta par gada putnu. Tas ir aicinājums ikvienam izpētīt upes, portālā Dabasdati.lv reģistrējot gan zivju dzenīša, gan citu putnu novērojumus. Šis ir gads, kad tiek uzsākts arī darbs pie jauna Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta. Latvijas Radio speciālisti atklāj, kāpēc šogad pievēršama īpaša pētnieku un sabiedrības uzmanība tieši zivju dzenītim. Stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības eksperti Rolands Lebuss un Andris Dekants. "Šarmants putniņš ar interesantu dzīvesveidu," šī gada putnu raksturo ornitologi. Zivju dzenītis pārtiek no nelielām zivtiņām, kuras noķer pikējot ūdenī. Savu ligzdu tas veido krastu atsegumos izraktās alās. Par alas piederību zivju dzenītim var droši pateikt ar ožas palīdzību – tai ir izteikta zivju smaka. Latvijā zivju dzenītis ir sastopams visu gadu. Latvijā krastu atsegumos alās ligzdo vēl divas putnu sugas – kolonijās ligzdojošā krastu čurkste un retais bišu dzenis. Atšķirībā no zivju dzenīša, abas šīs sugas pārtiek no kukaiņiem un savas ligzdu alas var veidot arī nesaistīti ar ūdeņiem. Īpaša vērtība gan zivju dzenīšu novērojumu reģistrēšanā, gan Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlanta darbā būs ekspedīciju organizēšana pa upēm, kuras pieteikt ir aicināts ikviens interesents. Šī ir lieliska iespēja laivošanas entuziastiem apvienošanas kārtā iegūt vērtīgus datus par upju putniem. Bez zivju dzenīša upēs samērā bieži sastopami arī lielā gaura, gaigala, meža pīle, upes tilbīte un citi putni. Par saviem novērojumiem gan šādās ekspedīcijās, gan ārpus tām, ikviens aicināts ziņot portālā Dabasdati.lv vai ierakstot putnu balsis, ziņot uz e-pastu: putni@lob.lv. Dabas atjaunošanā vides faktoru un cilvēka ietekme ir nebeidzama Koraļļu rifu izzušana ir viena no problēmām, kas rodas klimata pārmaiņu rezultātā. Līdz ar to pastāv koraļļu audzētavas, lai tur radīto materiālu vēlāk pārstādītu degradētajās teritorijās okeānos. Pirms 20 gadiem salu un hidroloģiskā režīma atjaunošanas pasākumi tika uzsākti Nīderlandē. Savukārt Latvijā 90.gadu beigās un 2000.gadu sākumā piejūras dabas parkā „Pape” nonāca lielie zālēdāji. Visam iepriekšminētajam ir kaut kas kopīgs – runa ir par dabas atjaunošanu, un tas ir nepārtraukts process, jo vides faktoru un cilvēka ietekme ir nebeidzama. Par dabas atjaunošanu plašāk stāsta Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docente, piekrastes biotopu eksperte Brigita Laime.

Latvijā šogad ir palielinājies to sportistu skaits, kuri pieķerti dopinga lietošanā. Kāpēc tas tā – vai profesionālajā sportā tiek meklēti aizvien jauni ceļi, kā noteikumus apiet un tā uzlabot arī rezultātu, vai pašu vielu kļūst arvien vairāk un tās ir niansētākas, vai arī mēs gluži vienkārši esam iemācījušies pārkāpumus labāk konstatēt? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Sporta laboratorijas vadītājs Edgars Bernāns, sporta ārsts Mārtiņš Pulvers un Latvijas Antidopinga biroja vadītājs Mārtiņš Dimants. „Finansējuma pieaugums ļauj veikt par valsts līdzekļiem vairāk analīžu. Ir apmēram gandrīz 800 dopinga kontroles paraugi iepriekšējā gadā. Pieaugums 7 – 8 reizes. Loģisks iznākums – 17 pieķertie 2018. gadā,” skaidro Mārtiņš Dimants. „Iespējamība uz to, ka pārkāpumu varētu izdarīt, ir treneru iesaiste un vecāku spiediens uz jaunajiem sportistiem vai uz sportistiem, kas tuvu tam, lai iekļūtu olimpiskajā vienībā vai kļūtu vēl labāks. Visam pāri ir uzvara. Ja no šāda aspekta skatās, var pārkāpt pāri morāles vērtībām,” uzskata Mārtiņš Dimants. "Palielinās dopinga analīžu skaits, droši vien arī uzlabojās algoritmi, kā izsekojam sportistus, kuri varētu būt potenciālie lietotāji. Diez vai palielinās lietotāju skaits, drīzāk tuvojamies reālajam lietotāju skaitam, kad noķeram tos, kas būtu to pelnījuši," atzīst Edgars Bernāns. "Daudziem sports asociējas ar uzvaru un aizmirst par vērtībām. Šķiet, ir daudz patīkamām sacensties godīgi un pēc cīņas paspiest roku, nekā negodīgi uzvarēt, es pat nezinu, kā ar to sadzīvot. Vērtības jāliek priekšplānā, citādi sports pazaudē ideju." Jauna parādība mūsdienu steigā - "fastings" Mūsdienu steidzīgajā laikmetā daudzi būs saskārušies ar situāciju, kad vienu darba pienākumu nomaina nākamais, un šādā skriešanā bez iespējas ieturēt maltīti aizvadām visu dienu vai pat vairākas dienas pēc kārtas. Par ilgāku neēšanu, bet ar pavisam citu nozīmi sākuši runāt arī uztura speciālisti, un šāda periodiska badošanās pat ieguvusi īpašu nosaukumu - "fastings". Par to, kas ir fastings un cik tas ir pamatots no zinātniskā viedokļa tas ir, stāsta asociētā profesore Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedrā, kā arī dietoloģe Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā un „Capital Clinic Riga” Laila Meija.  „Cilvēki laiku laikos ir centušies ar uztura izmaiņām ietekmēt savu izskatu, veselību un dzīves ilgumu,” atzīst Laila Meija. Viņas pieminētā ketogēnā jeb keto diēta ir uzturs ar mazu ogļhidrātu, bet lielu tauku saturu, līdz ar to šis diētas tips paredz uzņemt daudz dzīvnieku valsts produktu. Parasti tieši ogļhidrāti cilvēkam ir galvenais enerģijas avots, tādēļ, ievērojot ketogēno diētu, palielinās ķermeņa spēja sadedzināt taukus, un to var izmantot ne tikai svara samazināšanai, bet arī krampju mazināšanai epileptiskiem bērniem. Svara samazināšanai noder arī olbaltumu diēta, kas paredz uzturā lielu proteīna daudzumu. Bet nu vairāk pievēršamies Lailas Meijas trešajam nosauktajam diētas tipam – tā būtu intermitējošā badošanās jeb periodiskā badošanās, ko dēvē arī par fastingu, un pēdējā laikā šī uztura stratēģija kļuvusi patiešām populāra. Līdz šim iegūta jau liela pierādījumu bāze, ka „fastings” dod pozitīvu efektu gan svara zaudēšanai, gan cukura līmeņa kontrolei, kā arī uzlabo daudzu slimību gaitu. Problēma vienīgi tā, ka dati ir īstermiņa, pagaidām vien par dažiem mēnešiem, jo cilvēki ar šādu ēšanas režīmu nav dzīvojuši gadiem. Laila Meija norāda, ka „fastingu” nekādā ziņā nevajadzētu praktizēt grūtniecēm, maziem bērniem, cilvēkiem ar lielu fizisku slodzi, kā arī ikvienam, kas noteiktos brīžos saskaras ar lielu garīgo slodzi, jo šādā reizē periodiska badošanās pasliktinās dzīves kvalitāti. „Fastings” noteikti nav ieteicams arī cilvēkiem ar pirmā tipa cukura diabētu, kuri ikdienā lieto insulīnu. Jebkurā gadījumā varētu teikt, ka „fastings” kā atšķirīga uztura stratēģija sniedz jaunas zināšanas un ir pretrunā ar citkārt izskanējušiem viedokļiem par to, ko un cik bieži cilvēkam vajadzētu ēst.

The post Pāri visam sargā savu sirdi appeared first on Cerība.

The post Pāri visam sargā savu sirdi appeared first on Cerība.

Pēdējo pāris nedēļu laikā Lietuvā daudz locīts Latvijas vārds: mēs kaimiņus esot pievīluši, lauzuši savstarpējo vienošanos, rīkojamies savtīgi tikai savu interešu vārdā… Pārmetumi ir izskanējuši no visām augstākajām amatpersonām, tajā skaitā valsts prezidenta. Runa ir par Latvijas valdības lēmumu iepirkt elektroenerģiju no Krievijas. Visam pamatā ir Baltkrievijā būvētā atomelektrostacija, kas ļoti uztrauc mūsu dienvidu kaimiņus. Viņi jau vairākus gadus nesekmīgi ir centušies apturēt šīs stacijas būvniecību. Tagad šajā ilgajā konfliktā gribot negribot ierauta arī Latvija. Kāpēc tā? Ko tad latvieši ir tādu nolēmuši un kā tas ietekmēs savstarpējās valstu attiecības, analizējam Krustpunktā. Raidījumā diskutē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, enerģētikas jomas eksperts Juris Ozoliņš un ārlietu jomas eksperts Ojārs Skudra. Sazināmies ar Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukašēvicu.

Na edição 22 do podcast são abordadas as novas publicações da Vaza Jato, que mostram os crimes cometidos pela força tarefa de Curitiba ao manipular dados fiscais, as mudanças do governo nos órgãos de controle e transparência para beneficiar a família Bolsonaro, além da crise global e os reflexos no Brasil e a piora na imagem do país internacionalmente com as ações desastrosas com relação à Amazônia e desmatamento. Participaram desta Marcelo Manzano (economista), William Nozaki (cientista político) e Vilma Bokany (socióloga), com a mediação do jornalista Pedro Camarão.

Treniruotės metu Prancūzijos kalnuose žuvo Lietuvos skraidyklių ir parasparnių sporto federacijos prezidentas.Istorinis momentas - peržengęs betoninius blokus Donaldas Trampas įžengė į Šiaurės Korėjos teritoriją ir tapo pirmuoju tai padariusiu pareigas einančiu Amerikos vadovu.Ugniagesiai sako, kad Traksėdžių durpyne likviduojami pavieniai ugnies židiniai.Dar yra laiko priimti sprendimą dėl pensijų kaupimo.Visam likusiam vasaros sezonui stiprinama elektrinių paspirtukų ir motorinių dviračių kontrolė.Lietuvos zoologijos sodas šiandien švenčia gimtadienį, o rytoj pradeda rekonstrukcijos darbus. Ved. Darius Kuodis.

Šajā reizē atgādināsim par pirms 55 gadiem mūsu operā iestudēto Dmitrija Šostakoviča operu "Katerina Izmailova", kuras pirmizrāde 1963. gada 23. novembrī izvērtās par notikumu. Un kā nu ne, ja ceļu uz Rīgu bija mērojis pats autors, kuram šī darba dēļ bija nācies pieredzēt arī rūgtus brīžus. Pēc Nikolaja Ļeskova stāsta rakstītā "Katerina Izmailova" (jeb 1. redakcijā – "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta" tapa, kad Šostakovičam bija divdesmit seši. Dažu gadu laikā opera guva panākumus gan Padomju Savienībā, gan ārpus tās robežām - Ņujorkā, Filadelfijā, Londonā, Parīzē, Kopenhāgenā, Zagrebā... Visam svītru 1936. gadā pārvilka Staļina nepatika un "Pravdā" publicētais raksts "Juceklis mūzikas vietā". Rezultātā  opera uz vairākām desmitgadēm pazuda no repertuāra, lai atkal atdzimtu sešdesmitajos gados. Ar laika distanci pārskatot partitūru, Šostakovičs veica krietnus labojumus un paklausīja režisora Ņemiroviča-Dančenko ieteikumam mainīt operas nosaukumu uz "Katerinu Izmailovu". Tūdaļ pēc toreizējās Ļeņingradas pie "Katerinas Izmailovas" iestudēšanas ķērās Rīga un, starp citu, arī Londonas Koventgārdens.... Un visur klāt bija arī pats autors. Latvijas Radio fonotēkā glabājas īsi pēc ģenerālmēģinājuma tapusī Valentīna Nikolajeva intervija ar Dmitriju Šostakoviču. "Nevēlējos atveidot Katrīnu kā ļaunuma iemiesojumu. Gluži pretēji. Citos apstākļos viņa būtu labsirdīga un gudra sieviete, kuras liktenis izvērstos pavisam pretējs. Rīgā ierados ļoti satrauks, bet jau pirmajos mēģinājumos jutu, ka iestudējums atrodas ļoti prasmīgās rokās, valda ļoti augsta muzikālā un skatuves kultūra. Galveno lomu atveidotāji ir ļoti talantīgi, operā  būtiskais koris ir lielisks! Sevišķi vēlos pateikties diriģentam Edgaram Tonam, režisoram Kārlim Liepam par viņu ieguldīto darbu un meistarību. Tāpat jāuzteic kormeistars Haralds Mednis un scenogrāfs Arturs Lapiņš. Viņi ir izcili meistari. Gan galvenās, gan otrā plāna lomas dziedātāji izpilda ļoti iejūtīgi. Īpaši vēlos uzteikt orķestri par lielisko ansambli un orķestra solistus. Mūziķi iejūtīgi un precīzi seko līdzi visām autora norādēm. Tikšanās ar šādu kolektīvu man sniedz neizsakāmu gandarījuMU. Ceru, ka Rīgas publika "Katerinu Izmailovu” uzņems atsaucīgi." Pie "Katerinas Izmailovas" iestudēšanas vairāku mēnešu garumā bija ķērusies spēcīgā trīsvienība – diriģents Edgars Tons, režisors Kārlis Liepa un scenogrāfs Arturs Lapiņš. Jāteic gan, ka ne visi Edgara Tona lēmumu par "Katerinas Izmailovas" iestudēšanu uzņēma pozitīvi...  Edgaram Tonam veltītā piemiņas raidījumā "Katerinas Izmailovas" iestudēšanas laiku atceras viņa dzīvesbiedre Dina Kuple un muzikoloģe Diāna Albina. Dmitrijs Šostakovičs uzteica abu sastāvu solistus – Katerinas mīļoto Sergeju Arturu Frinbergu un Miķeli Fišeru, Katerinas vīru Zinoviju Izmailovu – Ivaru Krastiņu un Hermani Mikalajunas, vīratēvu Borisu Izmailovu – Albertu Dalgu un Maiguru Andermani un, protams, abas spilgtās, emocionālās un pārliecinošās Katerinas – Ritu Zelmani un Regīnu Frinbergu. Vizbulīte Bērziņa grāmatā "Eju pārvērsties skaņās" raksta: "Toreiz, vēl nepazīstot operas mūziku, par tēlu spriežot tikai pēc satura atstāstījuma, daudzi apšaubīja lomas iedalījuma pareizību. Spilgti raksturi līdz šim nebija Frinbergas stiprā puse. Nebija arī priekšstati par viņas iespējām mūsdienu mūzikas novadā. Bet tagad, pazīstot viņas tēlu, neviens laikam vairs nenoliegs, ka Katerina Izmailova bija Frinbergas loma." Regīna Frinberga 1973. gadā intervijā intervijā neslēpj, ka Katerina Izmailova gan vokāli, gan psiholoģiski ir ļoti sarežģīta loma, kuru nebūtu iespējams nodziedāt, ja māksliniece nespētu savas varones nežēlīgajiem nodarījumiem rast attaisnojumu. "Katerina aizstāvēja sevi un savu mīļoto. Apkārt cietsirdīgi cilvēki, nežēlīga dzīve. Viņa tik ļoti cieta, ka es ne tikai attaisnojumu Katerinu, bet arī viņu iemīlēju. Katerinas lomu, atdodot tai visus spēkus un emocijas, es spēlēju ar lielu baudu. Es mīlu Šostakoviča mūziku. Tā ir piepildīta, nospriegota un gudri sacerēta. Meistarīga instrumentācija – pat dramatiskākajos brīžos, orķestris nekad nenomāca solistu, nebija vajadzības forsēt. Katerinas loma man ir dziļi sirdī." Pārraidē uzklausām arī Ritas Zelmanes atmiņas. Jāpiebilst, ka tā laika presē "Katerinai Izmailovai" veltītas rindas rakstīja gan Oļģerts Grāvītis, gan Jānis Ivanovs. "Katerina Izmailova" Andreja Žagara režijā nu jau kā "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta" uz mūsu operas skatuves atgriezās 2006. gadā, kad tajā spoži mirdzēja Aleksandrs Antoņenko un Kristīne Opolais. Bet tas jau ir cits stāsts.

Neatkarīgi no laika apstākļiem, sākoties vasaras pēdējam mēnesim, dārzā parādās vairāk rūpju – gan ražu novācot, gan par jaunu domājot. Līdz ar augustu sākas cikls, kad pakāpeniski sākam gatavoties ziemai un arī nākamajai sezonai. Par dārzā darāmo šobrīd un par to, kā palīdzēt atkopties dārzam no šīs vasaras karstuma, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta dārzniece Maruta Kaminska un Aldermaņa dārzniecības vadītāja, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožkalne. Dārznieču novērojumi, padomi un ieteikumi šajā karstajā vasarā: Dārzos, kur laista, rozes zied fantastiski! Rozēm ir daudz pumpuru, tās vajadzētu viegli mēslot. Arī augļi ienākas fantastiski. Kādi šogad ir bumbieri! Visam ir labās un sliktās puses. Karstumā ap +30 grādiem Latvijas reģionam raksturīgās slimības, ko izraisa sēnītes un baktērijas, neattīstās. Taču sākas kaitēkļu problēma. Tās ir divas lietas, kas nav tipiskas mūsu reģionam. Jācīnās gudri un ekoloģiski ar kaitēkļiem. Vasaras puķes jāmēslo bieži – katrā laistīšanas reizē. Siltumnīcas ir okupējuši tauriņi. Lai ābolos nebūtu tārpi, ābelēm vajadzēja likt ķeramās jostas, kurās krīt ābolu smecernieki. Slazdus, lai kaitēkļus ķertu. Mazākos ābolus vajag novākt, atstāt lielākos gatavoties. Noziedējuši flokši un Japānas spirejas. Jāapgriež. Spirejas, lai laicīgi apgriež, uzzied otrreiz. Miķelīšus vajadzētu ar sēra pulveri noputināt vakarpusē. Dienas karstumā ne. Skujeņus var mēslot ar ūdeni šķīstošiem minerālmēsliem. Karstuma ietekmē tomātiem var parādīties plīsumi. Tas var būt no neregulāras laistīšanas. Skudras nevajadzētu nīdēt ar visādām indēm, var viņas padzenāt uz citu vietu ar rušināšanu. Klausītāji iesaka skudras izdzenāt aplaistot tās ar šņabi vai apbārstot ar maisījumu no parastā krīta, kas sajaukts ar melniem pipariem. Ķirbjus, kas neaug vairs lielāki, ātrai ēšanai var jau ņemt nost. Glabāt ziemai tos nevarēs. Pavasarī ābeles var apsmidzināt ar bordo maisījumu, lai ražas laikā augļi nepūtu. Nevajag pirkt nesijātu melnzemi zemi no nezināmiem pārdevējiem. Tā var uz dārzu atbraukt kurmis un pat zemesvēzis. Melnzemes tirgus Latvijā ir nesakārtots.

Lielbritānijas konservatīvo Toriju partijas līderis Deivids Kamerons solījis, ja vēlēšanās uzvarēs viņa vadītā partija, jau 2017. gadā notiks referendums par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Cik reāla ir šāda izstāšanās un vai britu tauta bija gatava atbalstīt šādus solījumus vai draudus? Lai apspriestu britu „gadsimta” vēlēšanu iznākumu, koalīcijas veidošanās procesu un referenduma draudus, uz sarunu esam aicinājuši „Sabiedrība par atklātību – Delna” padomes locekli, Vēlēšanu reformu biedrības dibinātāju, bijušo deputātu un tirgus pētnieku Valdi Liepiņu. Lielbritānijai jāiet savs ceļš, jo tā spēj attīstīties, kamēr pārējā Eiropa atrodas stagnācijā, Lielbritānijā jāierobežo viesstrādnieku pieplūdums, kam pretojas Eiropa, tāpat britiem pašiem jālemj sava nākotne, tātad biežāk jāpiedalās referendumos. Šādā veidā var turpināt ilgi, jo Lielbritānijas parlamenta vēlēšanu priekšvakarā vienojošais viedoklis laikam bija tikai viens – vēlēšanas būs viena milzīga brēka. Konservatīvie uzvaras gadījumā sola referendumu, finansisti atkal satraucas, ka populisms par aiziešanu no Eiropas Savienības var izraisīt lielu kritumu, bet radikāļi skandē, katram savu pašnoteikšanos. Visam pa vidu ekonomistu brīdinājums, lai kurš svinētu uzvaru, visiem būs jādomā par izdevumu samazināšanu, kas nav populāri. Rubrikā Viedokļi par Eiropas nevienprātību e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu nodrošināšanā. Lai gan Eiropas Savienība sevi dēvē par vienotu valstu kopumu, kad runa ir par digitālo tirgu, e-tirdzniecību un tiešsaistes pakalpojumiem - līdz vienotībai Eiropai ir tālu. Tāpat kā daudzi citi eiropieši – Pēteris Krūmiņš no Ieriķiem -  nevar savās mājās oficiāli skatīties jaunākās interneta vietnes „Netflix” veidotās “House of Cards” sērijas, taču nelegāli lejupielādēt seriālu viņš nevēlas. Šāda situācija ir izveidojusies, jo visu 28 Eiropas Savienības valstu interneta pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums bloķēt lapas, par kuru pārraidi katrai valstij nav noslēgts savs licenču līgums. Tādēļ atverot Netfix vai „BBC iPlayer” vēlamā satura vietā mēs tiekam tikai pie skumja paziņojuma „Sorry, it is not available in your country yet” (atvainojiet, tas nav pieejams jūsu valstī). Lai mainītu esošo situāciju aizvadītajā nedēļā Eiropas Komisija iepazīstināja ar detalizētu plānu, kas paredz izveidot tā dēvēto digitālo vienoto tirgu pakalpojumiem un produktiem visā Eiropas Savienībā. Ieceres mērķis ir sniegt eiropiešiem vienkāršotu un neierobežotu pieeju filmām, interneta iepirkšanās pakalpojumiem, telefona sakariem un mākoņošanai neatkarīgi no tā, kurā valstī viņi atrodas. Tiesa, iecere nav tikai par papildus ērtībām klientiem. Politiķi vēlas, lai Eiropas Savienība kļūtu par pilntiesīgu konkurentu Amerikas Savienotajām valstīm. Eiropa jau gadiem vēlas savu Google vai Facebook, taču amerikāņu gigantiem līdzīgu eiropiešu konkurentu izaugsmi bieži vien ierobežo nacionālā likumdošana, savukārt amerikāņu seriāli un radītās interneta platformas iemanto tūlītēju popularitāti teju visos Eiropas digitālajos tirgos.